Ilgtspējīga kritiski svarīgo izejvielu piegāde ir būtiska ES rūpniecībai

Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai Eiropa būtu mazāk atkarīga no kritiski svarīgo izejvielu importa, kas ir nepieciešamas tās stratēģiskajām nozarēm.

Lai ES kļūtu digitālāka, energoefektīvāka un klimatneitrāla, tai būs nepieciešami vairāki kritiski svarīgie izejmateriāli, piemēram, litijs un kobalts, lai ražotu baterijas un elektriskos dzinējus. Šīs tehnoloģijas ļauj attīstīt stratēģiskas nozares: atjaunīgos energoresursus, elektroautomašīnas un digitālās tehnoloģijas.

Zaļā pāreja un digitālā pāreja arī palielinās pieprasījumu pēc kritiski svarīgajiem izejmateriāliem (līdz 2050. gadam ES pieprasījums pēc litija varētu būt 21 reizi lielāks, nekā 2020. gadā).

Covid-19 pandēmija vēl vairāk ietekmēja jau tā noslogotās globālās piegādes ķēdes, izraisot kritiski svarīgo izejvielu trūkumu Eiropā un tādējādi radot nozarēm problēmas ar resursu pieejamības nodrošināšanu.

Krievijas karš Ukrainā un arvien agresīvāka Ķīnas tirdzniecības un rūpniecības politika nozīmē, ka kobalts, litijs un citas izejvielas ir kļuvušas par ģeopolitisku jautājumu.

ES importa atkarības mazināšana

ES saskaras ar sastrēgumiem un neaizsargātību visā piegādes ķēdē, jo tā daudzos gadījumos atkarīga no viena piegādes avota. 86 % no pasaules retzemju krājumiem tiek saražoti Ķīnā. ES importē 93 % magnija no Ķīnas, 98 % borāta no Turcijas un 85 % niobija no Brazīlijas.

2023. gada septembrī Parlaments pieņēma nostāju par Kritiski svarīgo izejvielu aktu, aicinot Eiropas Savienību palielināt pārstrādes jaudu visā vērtības ķēdē un līdz 2030. gadam spēt saražot vismaz 40 % no sava stratēģisko izejvielu gada patēriņa.

EP deputāti vēlas, lai ES dažādotu kritiski svarīgo izejmateriālu piegādes avotus un mazinātu atkarību no dažām valstīm ārpus ES. Viņi vēlas samazināt birokrātiju, veicināt inovāciju un palielināt alternatīvu materiālu lomu visā vērtības ķēdē.

Viņi vēlas arī atbalstu mazākiem uzņēmumiem, ekonomiskus stimulus uzņēmumiem investēt un ražot Eiropā, plašāku alternatīvo materiālu izpēti un izstrādi, kā arī videi draudzīgākas ieguves un ražošanas metodes.

Ziņojumā ierosināts, ka Eiropas Savienībai jāveido stratēģiskas ilgtermiņa partnerības ar trešām valstīm. Šādās partnerībās jāiekļauj zināšanu un tehnoloģiju nodošana, apmācība un kvalifikācijas celšana jaunu darba vietu izveidei.

Izejvielu pārstrāde ES

Izejvielas var pārstrādāt no izmantotiem produktiem, saucot tās par otrreizējām izejvielām. Eiropas Parlamenta deputāti vēlas veicināt kritiski svarīgo izejvielu pārstrādi un reģenerāciju no kalnrūpniecības, pārstrādes un komerciālo atkritumu plūsmām, lai nodrošinātu uzticamu, drošu un ilgtspējīgu piekļuvi. Viņi vēlas arī noteikt kritiski svarīgo izejvielu pārstrādes mērķus ar stingru uzraudzības sistēmu.

Uzzini vairāk par aprites ekonomikas nozīmi un priekšrocībām.

2017. gadā izejvielu nozare Eiropas Savienībā nodrošināja aptuveni 3,5 miljonus darbavietu. Pāreja uz aprites ekonomiku līdz 2030. gadam varētu radīt 700 000 jaunas darbavietas Eiropas Savienībā.

Konteksts

Parlaments savu nostāju pieņēma pēc tam, kad Eiropas Komisija 2023. gada martā nāca klajā ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu, kurā noteikti kritēriji iekšzemes jaudai, piemēram, ieguves vai pārstrādes jomās, līdz 2030. gadam.

Uzzini vairāk par aprites ekonomiku

• Atkritumu apsaimniekošana ES: infografika ar faktiem un skaitļiem

• Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ES: fakti un skaitļi (infografika)

• Tekstilizstrādājumu ražošanas un atkritumu ietekme uz vidi (infografika)

• Kā ES var veicināt ilgtspējīgu patēriņu?

• Ekodizaina noteikumi ilgtspējīgākiem produktiem ES tirgū

Vairāk par kritiski svarīgajām izejvielām

• (atvērt jaunā cilnē) Eiropas Komisija: kritiski svarīgās izejvielas (angļu val.)
• (atvērt jaunā cilnē) Eiropas Izejvielu alianse (angļu val.)
• Apskats: Kritiski svarīgo izejvielu akts (2023. gada septembris, angļu val.)
• (atvērt jaunā cilnē) Komisijas infografika
• (atvērt jaunā cilnē) Galvenie kritiski svarīgo izejvielu piegādātāji Eiropas Savienībai un to pārvaldība