Preses brīvība: Eiropas Parlaments atbalsta žurnālistus

Preses brīvība ES un visā pasaulē ir pakļauta spiedienam. Uzzini, kā Eiropas Parlaments atbalsta žurnālistu darbu.

Žurnālistika saskaras ar lielākiem izaicinājumiem, jo aizvien vairāk sašķeltajā pasaulē dezinformācijas izplatīšanai tiek izmantoti jauni digitālie kanāli. Lai gan Eiropa joprojām ir visdrošākais kontinents žurnālistu un mediju brīvībai, dažās valstīs ir notikuši uzbrukumi un iebiedēšana, bet Krievijas karš pret Ukrainu situāciju vēl vairāk pasliktina.


Par godu 2023. gada 3. maija Preses brīvības dienai, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti norādīja, ka preses brīvība ir cilvēktiesību stūrakmens. Viņi pauda bažas par pieaugošajiem uzbrukumiem žurnālistiem un uzsvēra, ka brīva prese ir būtiska demokrātijas darbībai.


Eiropas Parlamenta loma preses brīvības aizsardzībā

EP ir vairākkārt iestājies par preses brīvību un mediju plurālismu ES un ārpus tās.


2020. gada novembrī EP aicināja stiprināt mediju brīvību un plurālismu ES.

2021. gada novembrī EP deputāti aicināja pieņemt jaunus noteikumus, lai aizsargātu kritiskas balsis (piem. žurnālistus) no apklusināšanas. Komisija par šīm tēmām izveidoja priekšlikumu par standartiem aizsardzībai no "stratēģiskajām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP)" Eiropas Savienībā. 2023. gada jūlijā Parlaments pieņēma savu nostāju sarunām.

2023. gada jūlijā EP deputāti pieprasīja spēcināt globālos centienus žurnālistu aizsardzībai, paužot nopietnas bažas par vispasaules mediju brīvības līmeni un žurnālistu drošību.

2022. gada martā un 2023. gada jūnijā pieņemtajos ziņojumos EP deputāti mudināja ES izveidot kopēju stratēģiju, lai stātos pretī ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas kampaņām, un aicināja vairāk atbalstīt neatkarīgos medijus, faktu pārbaudītājus un pētniekus.


2023. gada jūnijā pieņemtajā rezolūcijā Parlaments sniedza ieteikumus, lai nākotnē ierobežotu spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu.


Turklāt, EP deputāti rīkojas, lai izveidotu Eiropas Mediju brīvības aktu.


2023. gada 3. maijā EP trešo reizi aicināja pieteikties Dafnes Karuanas Galizcjas žurnālistikas balvai, kas tiek pasniegta 2017. gadā sprādzienā nogalinātās Maltas žurnālistes piemiņai, lai apbalvotu izcilu žurnālistiku, kura atspoguļo ES vērtības.


Vārda brīvība, mediju brīvība un plurālisms ir nostiprināti ES Pamattiesību hartā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.

Infographic showing Article 11 of the EU charter of fundamental rights on freedom of expression and information
Eiropas Savienības Pamattiesību harta: 11. pants

Žurnālistikas izaicinājumi Eiropā

Situācija lielākajā daļā ES valstu ir laba, tomēr rezolūcijā par mediju brīvību 2020. gadā EP pauda bažas par sabiedrisko mediju stāvokli dažās ES valstīs, uzsverot, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība, plurālisms, neatkarība un žurnālistu drošība ir izšķirošas vārda un informācijas brīvības sastāvdaļas, un tās ir būtiskas ES demokrātiskai darbībai.

Tomēr visā ES ir bijuši uzbrukumi žurnālistiem. 2021. gada aprīlī Atēnās tika nošauts grieķu žurnālists Džordžs Karaivazs, bet 2021. gada jūlijā Amsterdamā tika nogalināts Nīderlandes pētnieciskais žurnālists Pīters R. de Vrīss.

Karš Ukrainā ir bijis nāvējošs arī žurnālistiem. Eiropas Savienības Padomes 2023. gada jūnijā publicētie dati liecina, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī nogalināti 12 žurnālisti.