Tirdzniecības līgumi ES dienaskārtībā 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

ES tirdzniecības līgumi  

ES risina sarunas par dažādiem tirdzniecības darījumiem visā pasaulē, bet to pieņemšana ir atkarīga no Eiropas Parlamenta. Aicinām iepazīties ar mūsu pārskatu par notiekošajām sarunām.

Tirdzniecības līgumi: kurus pašlaik izstrādā ES

ES risina sarunas par dažādiem tirdzniecības līgumiem visā pasaulē, taču tie ir atkarīgi no Eiropas Parlamenta apstiprinājuma. Izlasi mūsu pārskatu par notiekošajām sarunām.

Tirdzniecības līgumu nozīme


Tirdzniecības līgumi ir būtiska ES tirdzniecības politikas sastāvdaļa, tie ir galvenie ekonomiskās izaugsmes virzītājspēki. 2020. gadā ES bija otrais lielākais preču eksportētājs pasaulē (15 %) pēc Ķīnas (18 %) un apsteidza ASV (10 %). ES 2020. gadā bija arī trešais lielākais preču importētājs (13 %) pēc ASV (16 %) un Ķīnas (14 %). Jaunie tirdzniecības līgumi rada jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem, kas, savukārt, rada jaunas darba vietas un patērētājiem piedāvā lielākas izvēles iespējas un zemākas cenas.

Pastāv risks, ka, pārlieku lielās konkurences dēļ, tirdzniecības līgumi atsevišķās nozarēs var izraisīt darbvietu skaita samazināšanu, taču šie līgumi vienmēr rada vairāk darbvietu nekā iznīcina. Bažas rada arī tas, ka šie līgumi varētu mazināt atsevišķu preču, piemēram, pārtikas produktu, kvalitātes standartus. Tomēr jāatceras, ka ES pārstāv ļoti lielu tirgu, un tāpēc tā spēj uzstādīt savas kvalitātes prasības ārvalstu uzņēmumiem.

EP deputāti tirdzniecības līgumos vienmēr atrunā ES noteiktos kvalitātes standartus, un noraida jebkādus mēģinājumus tos pazemināt. Turklāt ES sarunu vedēji tirdzniecības līgumos bieži iekļauj klauzulas par cilvēktiesībām un darba tiesībām, lai palīdzētu uzlabot situāciju valstī, ar kuru tirgojas.

Līgumu veidi


Eiropas Savienībai ir dažāda veida nolīgumi ar citām valstīm. Tie var koncentrēties uz tarifu šķēršļu mazināšanu, atcelšanu vai uz muitas savienības izveidi, atceļot muitas nodokli un izveidojot kopīgus muitas tarifus ārvalstu importam.


Taču nolīgumi neaprobežojas tikai ar tarifiem. Nolīgumi var būt arī par vienošanos par investīcijām un ar tām saistītu strīdu risināšanu. Piemēram, gadījumos, kad uzņēmums uzskata, ka valdības nepamatotie lēmumi ietekmē uzņēmuma investīcijas šajā valstī. Ar tarifiem nesaistītie šķēršļi, piemēram, produktu standarti, arī ir ļoti būtiski (piemēram, ES ir aizliegusi noteikta veida hormonu izmantošanu lopkopībā, pamatojoties uz bažām par veselību).


Nolīgumi var arī palīdzēt aizsargāt Eiropas tradicionālos pārtikas produktus, liekot valstīm atzīt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Tas nozīmē, ka uzņēmums nevar pretendēt uz noteiktiem produkta aprakstiem, ja vien tie nav ražoti tajā reģionā un tradīcijā, ar kuru tie ir saistīti. Tas attiecas uz tādiem produktiem kā Francijas šampanietis un Grieķijas feta.

Eiropa

ES un Apvienotā Karaliste vienojās par tirdzniecības un sadarbības līgumu, kurā izklāstīti tirdzniecības nosacījumi, piemēram, nulles tarifi un nulles kvotas, kā arī godīgas konkurences noteikumi.

Ziemeļamerika


ES Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Kanādu, kas pazīstams kā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA), provizoriski stājās spēkā 2017. gada 21. septembrī. Taču nolīgums stāsies spēkā un būs saistošs pēc tam, kad to ratificēs visas ES valstis.

Attiecībā uz ASV ES Padome apstiprināja sarunu mandātus nolīgumam par tarifu atcelšanu rūpniecības precēm un savstarpēju atbilstības novērtēšanas atzīšanu. Par turpmākajiem soļiem vēl jālemj.

Jūnijā ES un ASV izveidoja ES-ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi.Tās mērķis ir sadarboties globālās tirdzniecības, ekonomikas un tehnoloģiju jautājumos, kā arī padziļināt tirdzniecības un ekonomiskās attiecības.

Āzija


Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un Japānu stājas spēkā 2019. gada 1. februārī. Nolīgums ar Vjetnamu stājās spēkā 2020. gadā.

Šobrīd netiek spriests par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Ķīnu, taču notiek citas sarunas, piemēram, par visaptverošu ES un Ķīnas investīciju nolīgumu. 2020. gada septembrī ES un Ķīna panāca vienošanos aizsargāt 100 Eiropas produktu un 100 Ķīnas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes viena otras tirgos. Parlaments to apstiprināja 2020. gada 11. novembrī. Nākamo četru gadu laikā nolīgums tiks paplašināts, iekļaujot tajā vēl 175 Eiropas un Ķīnas ražojumus.

Okeānija

 

Sarunas par visaptverošu tirdzniecības nolīgumu ar Austrāliju tika uzsāktas 2018. gada 18. jūnijā. Sarunas par nolīgumu ar Jaunzēlandi tika uzsāktas 2018. gada 21. jūnijā.

Latīņamerika

 

Principā vienošanās ar Mercosur valstīm tika panākta 2019. gada jūnijā, tomēr tā ir vēl jāapstiprina Padomei un Eiropas Parlamentam.

Sarunas ar Meksiku par ES un Meksikas globālā nolīguma modernizāciju tika uzsāktas 2016. gada jūnijā. 2018. gada 21. aprīlī tika panākta politiskā vienošanās. Tomēr, lai nolīgums oficiāli varētu stāties spēkā, tas ir jāapstiprina Padomei un Eiropas Parlamentam.



Vidusjūras dienvidu reģions un Tuvie Austrumi

 

Ar šo pasaules daļu ir noslēgti vairāki nolīgumi, it īpaši asociācijas nolīgumi, kas paredz palielināt tieši preču tirdzniecību. Notiek arī sarunas ar atsevišķām valstīm par šo nolīgumu nosacījumu paplašināšanu tādās jomās kā lauksaimniecība un rūpniecība.

Eiropas Parlamenta loma


Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā tirdzniecības nolīgumi var stāties spēkā tikai pēc tam, kad ir saņemts Parlamenta apstiprinājums. EP deputātiem sarunu laikā jābūt informētiem par progresu.

Parlaments jau ir apliecinājis, ka neminstināsies izmantot veto tiesības, ja pastāvēs nopietnas bažas. Piemēram, 2012. gadā deputāti noraidīja Viltošanas novērošanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA).

Šis raksts sākotnēji tika publicēts 2016. gada 19. oktobrī un pēdējo reizi atjaunināts 2021. gada decembrī.