Tirdzniecības līgumi ES dienaskārtībā 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

ES Tirdzniecības līgumi.  

ES notiek sarunas par dažādiem tirdzniecības darījumiem visā pasaulē, kurus ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Iepazīsties ar mūsu pārskatu par notiekošajām sarunām.

13. februārī plenārsēdes balsojumā deputāti apstprināja priekšlikumu tirdzniecības un investīciju aizsardzības nolīgumiem starp ES un Singapūru, kas nākamo piecu gadu laikā atcels gandrīz visus muitas tarifus. 2018. gada decembrī deputati apstprināja ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību un stratēģisko partnerattiecību nolīgumus.


Tirdzniecības līgumu nozīme

Tirdzniecības līgumi Eiropas Savienībai ir svarīgi, jo tie ir galvenie ekonomiskās izaugsmes virzītājspēki. 2015. gadā ES bija lielākais preču un pakalpojumu eksportētājs un importētājs pasaulē, sasniedzot 32,15% no kopējā pasaules tirdzniecības apjoma. Jaunie tirdzniecības līgumi rada jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem. Tiek radītas papildus darba vietas un patērētājiem ir lielākas izvēles iespējas.


Pastāv risks, ka, pārlieku lielās konkurences dēļ, tirdzniecības līgumi atsevišķās nozarēs var izraisīt darba vietu skaita samazināšanu. Taču realitātē darījumi vienmēr rada papildus jaunas darbavietas.
Pretējā viedokļa paudēji uzskata, ka šie līgumi varētu mazināt atsevišķu preču kvalitātes standartu. Tomēr jāatceras, kas ES pārstāv ļoti lielu tirgu, kas spēj uzstādīt savas kvalitātes prasības ārvalstu uzņēmumiem. Tirdzniecības līgumos vienmēr tiek atrunāti ES noteiktie kvalitātes standarti, un tiek noraidīti jebkādi mēģinājumi tos pazemināt.

Lasi vairāk par globalizāciju - ko Eiropas Parlaments dara, lai tā nestu labumu.


Līgumu veidi

Eiropas Savienībai ir dažāda veida līgumi ar citām valstīm. Tie var koncentrēties uz tarifu šķēršļu mazināšanu, atcelšanu vai uz muitas savienības izveidi, atceļot muitas nodokli un izveidojot kopīgus muitas tarifus ārvalstu importam.

Taču līgumi neaprobežojas tikai ar tarifu jomu. Tie ietver arī vienošanos par investīcijām un strīdu risināšanu, piemēram, gadījumos, kad uzņēmums uzskata, ka valdības nepamatotie lēmumi ietekmē uzņēmuma investīcijas šajā valstī. Ar tarifiem nesaistīti šķēršļi ir ļoti būtiski, piemēram, produktu standarti - ES pastāv aizliegums izmantot noteikta veida hormonus liellopu audzēšanā.


Ziemeļamerika


ES Brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu - Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA), ir ratifikācijas procesā no 2017. gada 21. septembra. Taču līgums stāsies spēkā un būs saistošs pēc tam, kad nolīgumu ratificēs visas ES valstis.

Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) vienošanās ar ASV ir izrādījusies ļoti pretrunīga - pastāv domstarpības par produktu kvalitātes standartiem un strīdu risināšanu. Sarunas apturētas 2016. gada beigās līdz nākamajam paziņojumam.


Āzija

2018. gadā decembrī galīgajā balsojumā EP deputāti apstirpināja brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu.

Šobrīd netiek spriests par brīvās tirdzniecības līgumiem ar Ķīnu, taču notiek citas ES sarunas ar Ķīnu, piemēram, sarunas par visaptverošu ES un Ķīnas investīciju nolīgumu. Darbs pie tā tika sākts 2013. gada novembrī, un pēdējā sarunu kārta norisinājās 2018. gada 29.-30. oktobrī.

Sarunas ar citām Āzijas valstīm:


  • Malaizija (abas puses šobrīd izvērtē, vai sarunu atsākšanai ir pietiekami daudz kopīgu interešu).
  • Vjetnama (brīvās tirdzniecības nolīgums tiek gatavots parakstīšanai).
  • Indonēzija (kārtējā sarunu kārta notika šogad).
  • Taizeme (ES gatava atsākt sarunas).
  • Filipīnas (datums nākamajai sarunu kārtai vēl nav noteikts).
  • Mjanma (datums nākamajai sarunu kārtai vēl nav noteikts).
  • Indija (abas puses šobrīd izvērtē aizvadīto sarunu rezultātus).

Okeānija

Sarunas par visaptverošu tirdzniecības nolīgumu ar Austrāliju tika uzsāktas 2018. gada 18. jūnijā. Sarunas par nolīgumu ar Jaunzēlandi tika uzsāktas 2018. gada 21. jūnijā. Kopš tā laika abos gadījumos ir notikušas vairākas sarunu kārtas.

ES Tirdzniecības līgumi.  

Latīņamerika

Latīņamerikā pēdējā sarunu kārta ar Mercosur (Dienvidu kopējais tirgus) valstīm norisinājās 2018. gada 10. - 14. septembrī. Datums nākamajai sarunu kārtai vēl ir jānosaka.

Sarunas ar Meksiku par ES - Meksikas globālā nolīguma atjaunošanu uzsāktas 2016. gada jūnijā. 2018. gada 21. aprīlī tika panākta politiskā vienošanās, un ir paredzēts, ka galīgais tiesību akta teksta variants tiks pabeigts līdz gada beigām.

Jaunākā sarunu kārta ar Čīli notika 2018. gada maijā, bet par datumu nākamajai sarunu kārtai vēl jāvienojas.


Vidusjūras dienvidu reģions un Tuvie Austrumi

Ar šo pasaules daļu ir noslēgti vairāki līgumi, ieskaitot nolīgumus, kas paredz īpaši palielināt tieši preču tirdzniecību. Notiek sarunas par šo līgumu paplašināšanu tādās jomās kā lauksaimniecība un rūpniecība.


Pakalpojumu tirdzniecība

Par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) pašlaik diskutē 23 Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) biedri, tostarp ES. Iesaistītās valstis kopā veido 70% no pasaules tirdzniecības pakalpojumiem. 2016. gada beigās sarunas uz laiku tika apturētas.


Eiropas Parlamenta loma

Kopš Lisabonas līguma parakstīšanas 2009. gadā spēkā nosacījums, ka tirdzniecības līgumi stājas spēkā, kad saņemts Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Deputātiem sarunu laikā jābūt informētiem par progresu.

EP jau pierādījis, ka nevilcināsies izmantot savas veto tiesības, ja pastāvēs nopietnas bažas. Piemēram, deputāti šādā veidā noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) 2012. gadā.

Vairāk informācijas par ES lomu pasaules tirdzniecībā - mūsu infografikā.

Šis raksts sākotnēji tika publicēts 2016. gada 19. oktobrī, bet papildināts 2019. gada 13. februārī, iekļaujot tajā jaunāko pieejamo informāciju.