ES un Turcijas attiecību pārvērtēšana 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Bažas par pamattiesību ievērošanu un militāro darbību Sīrijā liek pārskatīt ES un Turcijas attiecības. Kāds ir sadarbības esošais statuss?

Eiropas Parlaments 10. martā apsprieda pašreizējo saspīlējumu uz Grieķijas un Turcijas robežas pēc tam, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdogan) paziņoja, ka viņa valsts vairs neliks šķērsļus migrantu un patvēruma meklētāju ienākšanai.


Saskaņā ar noslēgto 2016. gadā ES - Turcijas migrācijas paktu, ES apņēmās sniegt atbalstu līdz sešiem miljardiem eiro migrācijas ierobežošanai no Turcijas. Turcija savukārt apņēmās ierobežot bēgļu plūsmas un nepieļaut, ka cilvēki mēģina sasniegt ES.


Prezidenta Erdogāna rīcība sekoja pēc situācijas saasinājuma Sīrijas konfliktā.


Debašu laikā vairāki EP deputāti norādīja, ka ES jāpalīdz Grieķijai pārvaldīt robežu ar Turciju, vienlaikus nodrošinot tiesības uz patvērumu tiem, kam tas nepieciešams.


Kaut arī tas nav vienīgais iemesls, kāpēc Parlaments pauž pamatotas bažas par attiecību pasliktināšanos, ES un Turciju saista cieša sadarbība daudzās jomās.


ES un Turcija gadu desmitiem ir veidojušas savstarpēji izdevīgas attiecības daudzās jomās, sākot no tirdzniecības līdz sadarbībai NATO organizācijā. Tomēr pēdējā laika attiecību pasliktināšanās saistīta ar Turcijas militāro operāciju Sīrijā un Turcijas nostāju migrācijas jomā. ES - Turcijas attiecības ietekmē arī vispārējais tiesiskuma un demokrātijas līmenis Turcijā, kurā valdība pieļauj, ka tiek slēgti plašsaziņas līdzekļi un tiek aizturēti žurnālisti.


Ņemot vērā neseno notikumu attīstību, ir vairāki iemesli tam, lai deputāti vēlreiz izvērtētu ES un Turcijas sadarbību. Lasīt tālāk, lai iegūtu pārskatu par pašreizējo lietu stāvokli dažādos ES un Turcijas sadarbības aspektos.

Migrācija


Kopš pilsoņu kara sākuma Sīrijā 2011. gadā aptuveni 3,6 miljoni bēgļu ir ieradušies Turcijā, un šodien šī valsts joprojām uzņem lielāko bēgļu kopienu pasaulē.


ES un Turcija 2016. gada martā noslēdza vienošanos migrācijas krīzes risināšanai, kuras rezultātā ievērojami mazāk nelegālo migrantu nonāca Eiropā.

Saskaņā ar vienošanos visus nelikumīgos migrantus, kas šķērso robežu, lai no Turcijas nokļūtu Grieķijas salās, jāatgriež Turcijā. Apmaiņā pret to Turcija saņēma ES humānās palīdzības finansējumu apmēram sešu miljardu eiro apmērā no ES fonda bēgļu atbalstam Turcijā.


Tomēr 28. februārī Turcijas Prezidents Erdogans paziņoja, ka atkal atvērs robežu ar Grieķiju, jo viņš uzskata, ka ES nepilda savus solījumus. Pēc lēmuma pieņemšanas Turcijā, Grieķija pasludināja uz robežas ārkārtas stāvokli, un ES vadītāji vienojās piešķirt Grieķijai 700 miljonus eiro finansiālas palīdzības, kā arī paredzēt būtisku līdzekļu palielināšanu ES daudzgadu budžetā 2021. – 2027. gadam migrācijas un robežu pārvaldībai.

Dalība ES: pievienošanās sarunu apturēšana?


Turcija ir bijusi Eiropas Ekonomikas kopienas asociētā locekle kopš 1963. gada, bet pieteikums dalībai ES tika iesniegts 1987. gadā. Turcija tika atzīta par kandidāti dalībai ES 1999. gadā, tikmēr pievienošanās sarunas tika uzsāktas tikai 2005. gadā. Kopš 2005. gada nozīmīgs progress sarunās nav panākts: tikai 16 no 35 nodaļām tika atvērtas sarunām un tikai viena no tām ir slēgta. Pēc 2016. gada 15. jūlijā notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma, Turcijas valdība ierobežoja brīvības un veica represīvas darbības pret politiskajiem oponentiem, pēc kā sarunas ar ES faktiski beidzās, un kopš tā laika jaunas nodaļas netika atvērtas.

2016. gada novembrī pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti aicināja pārtraukt sarunas, kamēr represijas Turcijā turpinās. 2017. gada jūlijā pieņemtajā rezolūcijā deputāti apliecināja savu nostāju un atkārtoti aicināja iesaldēt pievienošanās sarunas, jo deputāti bija noraizējušies par situācijas pasliktināšanos tiesu varas, cilvēktiesību, mediju brīvības un korupcijas apkarošanas jomās. Lai arī pieņemtās EP rezolūcijas nav saistošas, tās sūta nepārprotamu signālu Turcijas varas pārstāvjiem.

EP deputāti regulāri apspriež situāciju un aktuālākos notikumus Turcijā. Piemēram, 2018. gada 6. februārī viņi pārrunāja situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī valsts militāro operāciju Afrinā, Sīrijā.

2018. gada 8. februārī pieņemtajā rezolūcijā EP Deputāti aicināja Turciju atcelt ārkārtas stāvokli.

Militārā darbība Sīrijā


2019. gada 9. oktobrī Turcija uzsāka militāro operāciju Sīrijas ziemeļaustrumos, lai izveidotu buferzonu starp abām valstīm, uz kurieni varētu pārvietot Turcijā dzīvojošos Sīrijas bēgļus. 2019. gada 23. oktobrī, plenārsēdes debatē, deputāti asi nosodīja Turcijas vienpusējo militāro darbību Sīrijā, kam varētu būt daudz negatīvu seku. 24. oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES noteikt pret Turciju diplomātiska un ekonomiska rakstura sankcijas.

Asociācijas līgums: alternatīva dalībai ES?


ES pastāv iespēja slēgt asociācijas līgumus ar apkartējām valstīm, piemēram, ar Islandi un Tunisiju. Noslēgtie nolīgumi nosaka vispārīgu satvaru ciešai ekonomiskai un politiskai sadarbībai.

Sadarbības ietvaros, ES piemēro praksi stimulēt reformu īstenošanu, kas valstī uzlabotu situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī veicinātu tās ekonomikas stabilitāti. Kā atbalstu ES attiecīgajai valstij var piedāvāt beztarifu piekļuvi dažiem vai visiem produktiem, kā arī finansiālu un tehnisku palīdzību.

ES jau pastāv asociācijas nolīgums ar Turciju, tomēr daži EP deputāti jaunu nolīgumu uzskata par alternatīvu dalībai ES.

Turcijas prezidents Redžeps Tajjips Erdogans uzrunā savus atbalstītājus (2017. gada 16. aprīlī) ©Yasin Bulbul/AP Photos/European Union-EP.  

Ceļā uz ciešāku ekonomisko sadarbību


Eiropas Komisija 2016. gada decembrī ierosināja atjaunināt pašreizējo muitas savienību ar Turciju un paplašināt divpusējās tirdzniecības attiecības, taču Padome vēl nav vienojusies par savu nostāju. Pēc sarunu pabeigšanas, nolīgums, pirms tas varēs stāties spēkā, būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam.

ES ir lielākais Turcijas eksporta tirgus (50%), savukārt Turcija ir piektais lielākais ES tirdzniecības partneris gan importa, gan eksporta jomā.

Šis raksts sākotnēji tika publicēts 2017. gada 27. aprīlī, atjaunināts 2019. gada 12. novembrī un 2020. gada 16. martā.