ES un Turcijas attiecības: starp sadarbību un saspīlējumu
Spriedze jautājumos par demokrātiju, migrāciju un nelikumīgiem energonesēju izpētes urbumiem ir novedusi pie ES un Turcijas attiecību pārskatīšanas. Kāds ir sadarbības statuss?
EP deputāti 2020. gada 26. novembrī pieņemtajā rezolūcijā pauda kritiku par situāciju Turcijas okupētajā Ziemeļkipras teritorijā, aicinot piemērot stingras sankcijas pret Turciju, reaģējot uz tās nelikumīgajām darbībām.
Lai gan tas nepavisam nav vienīgais gadījums, kad Parlaments ir paudis bažas, ES un Turcijai ir ciešas saiknes daudzās jomās.
ES un Turcijai jau gadu desmitiem ir bijušas ražīgas attiecības daudzās jomās, sākot no tirdzniecības līdz pat NATO. Tomēr pēdējos gados attiecībās ir vērojams sasalums, jo pieaug bažas par Turcijas militāro intervenci Sīrijā, tās pieeju migrācijai, kā arī tiesiskumu un demokrātijas stāvokli valstī, kur tiek slēgti plašsaziņas līdzekļi un ieslodzīti žurnālisti. Pastāv arī bažas par Turcijas nelikumīgajām darbībām Kiprā, kā arī par tās ienākšanu Grieķijas teritorijā.
Šīs norises ir vēl jo vairāk iemesls tam, kāpēc EP deputātiem ir vēlreiz jāapsver savs skatījums uz to, kā ES un Turcija sadarbojas. Šeit varat gūt ieskatu par to, kāda šobrīd ir situācija dažādos ES un Turcijas attiecību aspektos.
ES un Turcijas vienošanās par migrāciju
Kopš pilsoņu kara sākuma Sīrijā 2011. gadā Turcijā ir ieradušies aptuveni 3,6 miljoni bēgļu, un pašlaik šajā valstī joprojām atrodas pasaulē lielākā bēgļu kopiena.
2016.gada martā ES un Turcija noslēdza vienošanos par migrācijas krīzes risināšanu, un tās rezultātā Eiropā nelikumīgi nokļūst ievērojami mazāks migrantu skaits . Vairāk informācijas par ES reakciju uz migrācijas krīzi.
Saskaņā ar vienošanos visi neatbilstīgie migranti, kas no Turcijas ieceļo Grieķijas salās, tiktu atgriezti Turcijā. Apmaiņā pret to valsts saņēma ES palīdzību no humānās palīdzības finansējuma aptuveni 6 miljardu eiro apmērā no ES Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā.
Tomēr savā runā 2020. gada 28. februārī Turcijas prezidents Recep Erdoğan draudēja atkal atvērt robežu ar Grieķiju, jo uzskatīja, ka ES nav izpildījusi savus solījumus. Pēc lēmuma pieņemšanas Grieķija izsludināja ārkārtas stāvokli un ES vadītāji vienojās piešķirt valstij 700 miljonus eiro kā finansiālu palīdzību, kā arī nodrošināt ES budžetā 2021.–2027. gadam būtisku finansējuma palielinājumu migrācijai un robežu pārvaldībai.
ES un Turcijas saspīlējums attiecībā uz Grieķiju un Kipru
Pastāv arī bažas par Turcijas nelikumīgajām energonesēju izpētes un urbšanas darbībām Vidusjūras austrumu daļā un par to, ka Turcija vairākkārt ir pārkāpusi Grieķijas gaisa telpas un Grieķijas un Kipras teritoriālo ūdeņu robežu. EP deputāti nosodīja Turcijas darbības Grieķijas un Kipras ekskluzīvajā ekonomikas zonā un pauda pilnīgu solidaritāti ar abām valstīm rezolūcijā, kas pieņemta 2020. gada 17. septembrī.
Turcija 1974. gadā iebruka Kiprā, kā rezultātā sala tika sadalīta. Turcijas okupēto Ziemeļkipru atzīst tikai Turcija.
Pēc tam, kad Vidusjūras austrumdaļā tika atklāti dabasgāzes krājumi, Turcija izmantoja militāru spēku, lai pārkāptu kaimiņvalstu teritoriālo ūdeņu un gaisa telpas robežas un veiktu urbšanas darbības.
Dalība ES: vai apturētas pievienošanās sarunas?
Turcija ir Eiropas Ekonomikas kopienas asociētā dalībvalsts kopš 1963. gada un 1987. gadā iesniedza pieteikumu, lai tai pievienotos. Tā tika atzīta par ES kandidātvalsti 1999. gadā, bet sarunas sākās tikai 2005. gadā. Kopš tā laika gan arī nav panākts ievērojams progress. No 35 sadaļām ir atvērtas tikai 16 un tikai viena ir slēgta. Pēc Turcijas valdības represijām, kas tika izvērstas pēc tam, kad 2016. gada 15. jūlijā neveiksmi bija cietis valsts apvērsuma mēģinājums, sarunas faktiski beidzās, un kopš tā laika jaunas sadaļas nav atvērtas.
EP deputāti 2016. gada novembrī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja apturēt sarunas, kamēr Turcijā turpinās politiskās represijas. Viņi atkārtoja savu aicinājumu apturēt sarunas 2017. gada jūlijā pieņemtajā rezolūcijā, jo saglabājās bažas par cilvēktiesību situāciju. Lai gan šīs rezolūcijas nav saistošas, tās raida svarīgu signālu.
EP deputāti regulāri apspriež situāciju šajā valstī. Piemēram, 2018. gada februārī viņi apsprieda cilvēktiesības Turcijā, kā arī valsts militāro operāciju Afrinā, Sīrijā. Tajā pašā mēnesī deputāti arī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Turciju atcelt ārkārtas stāvokli.
Militārās intervences Sīrijā nosodīšana
Turcija 2019. gada oktobrī uzsāka Sīrijas ziemeļos militāru operāciju, lai izveidotu starp abām valstīm buferzonu, uz kuru varētu tikt pārvietoti Turcijā dzīvojošie Sīrijas bēgļi. EP deputāti 23. oktobra debatēs nosodīja šo soli. Deputāti 24. oktobrī arī pieņēma rezolūciju, tajā prasot piemērot sankcijas pret Turciju saistībā ar tās militāro operāciju.
Ceļā uz ciešāku ekonomisko sadarbību
Eiropas Komisija 2016. gada decembrī ierosināja atjaunināt pašreizējo muitas savienību ar Turciju un paplašināt divpusējās tirdzniecības attiecības, taču Padome vēl nav apstiprinājusi tās pilnvaras. Tiklīdz sarunas būs pabeigtas, Parlamentam vēl būs jāapstiprina nolīgums, pirms tas varētu stāties spēkā.
ES ir Turcijas lielākais eksporta tirgus (42,4 % 2019. gadā), savukārt Turcija ir ES piektā lielākā tirdzniecības partnere gan importa, gan eksporta jomā.
Šis raksts sākotnēji tika publicēts 2017. gada 27. aprīlī, atjaunināts 2019. gada 11. novembrī, 2020. gada 13. martā un 30. novembrī.
Papildinformācija
- ES un Turcija: sarežģītu attiecību anatomija (2017. gada 22. marts)
- EP deputāti noraida Turcijas spiedienu un pieprasa vienotus patvēruma noteikumus (2020. gada 11. marts)
- EP deputāti aicina mazināt spriedzi ar Turciju migrācijas krīzes jautājumā (2020. gada 11. marts)
- EP deputāti aicina pārskatīt ES un Turcijas attiecības un apturēt Turcijas pievienošanās sarunas ES (2017. gada 26. aprīlis)
