EP deputāti aicina mazināt spriedzi ar Turciju migrācijas krīzes jautājumā 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

ES ir jāpalīdz Grieķijai kontrolēt robežu ar Turciju, plenārsēdes debatēs norādīja EP deputāti ©REUTERS/Marko Djurica/stock.adobe.com.  

ES ir jāturpina dialogs ar Turciju, lai mazinātu migrācijas situācijas saasināšanos uz Grieķijas un Turcijas robežas, plenārsēdes debatēs norādīja EP deputāti.

Nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas tūkstošiem migrantu un patvēruma meklētāju ir ieceļojuši Grieķijā, šķērsojot Turcijas robežas. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdogan) pārtrauca 2016. gadā noslēgtā ES - Turcijas migrācijas pakta darbību, atverot Turcijas robežas uz Eiropu. Saskaņā ar vienošanos ES apņēmās sniegt atbalstu līdz sešiem miljardiem eiro migrācijas ierobežošanai no Turcijas. Apmaiņā pret to, Turcija apņēmās ierobežot bēgļu plūsmas un nepieļaut, ka cilvēki mēģina sasniegt ES.


EP deputāti ar iekšlietu eirokomisāri Ilvu Jūhansoni un Horvātijas prezidentūras ES pārstāvi Nikolinu Brnjaču 10. martā Briselē apsprieda pašreizējo situāciju uz Grieķijas un Turcijas robežas un ES kopīgo atbildi uz izveidojušos krīzi.

“Pēdējās dienās varējām noverot Turcijas prezidenta ļoti bīstamu pozīciju, izmantojot neaizsargātus cilvēkus, lai gūtu labumu sev un savai politikai,” sacīja EP deputāte Iratxe García Pérez (S&D, Spānija).

Manfrēds Vēbers (ETP, Vācija) aicināja uzsākt dialogu ar Turciju un “mazināt situācijas eskalāciju uz Turcijas un Grieķijas robežas”.

Komisāre Jūhansone piekrita: “Mums jāturpina mūsu dialogs. Mums jāmazina spriedze retorikā un pieaugošais [situācijas] saspīlējums. Tas nozīmē, ka jāatrod risinājums situācijā ar Turciju. Komunikācijas kanāli ar Turciju joprojām ir atvērti un aktīvi.”

Daži EP deputāti norādīja, ka ES ir jāizmanto pašreizējā situācija, lai jautājumu par kopējo patvēruma noteikumu reformu atkal iekļautu ES darba kārtībā. Citi deputāti izteica viedokli, ka nepieciešams pārskatīt vienošanos ar Turciju.

Atzīstot, ka “pašreizējā situācija pie mūsu [ES] ārējām robežām nav pieņemama,” Nikolina Brnjača sacīja: “Mēs ceram, ka Turcija turpinās pildīt 2016. gada kopīgo paziņojumu.”

Ilva Jūhansone arī uzsvēra, ka pašreizējais ES un Turcijas paziņojums joprojām ir spēkā.

“Situācija pie Eiropas ārējās robežas uz Turciju ir satraucoša. Taču man arī jāsaka, ka tas nav 2015. gada situācijas atkārtojums," sacīja komisāre, atsaucoties uz gadu, kad Eiropā ieradās vairāk nekā viens miljons patvēruma meklētāju un migrantu.

“Mēs esam daudz, daudz labāk sagatavoti situācijas pārvaldībai, jo mēs labāk apzināmies, ko sagaidīt,” sacīja eirokomisāre, norādot, ka ES ir nostiprinājusi savu aģentūru kapacitāti, piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru Frontex un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO). Tāpat komisāre uzsvēra, ka pašlaik saskata starp dalībvalstīm lielāku vēlmi sadarboties.

Eiropas Parlaments 2017. gada novembrī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja pārskatīt kopīgos patvēruma noteikumus, lai palielinātu ES gatavību uzņemt migrantus un patvēruma meklētājus, vienlaikus nodrošinot taisnīgāku atbildības sadali un lielāku solidaritāti starp ES valstīm.

Pagājušajā gadā EP deputāti apstiprināja jaunu likumu, lai stiprinātu Eiropas robežu un krasta apsardzi, nodrošinot ES ārējo robežu efektīvāku aizsardzību.