Preses brīvības aizsardzība Covid-19 pandēmijas laikā 

 
 

Kopīgot šo lapu: 

Covid-19 krīze ir smagi skārusi plašsaziņas līdzekļu nozari, kurai ir būtiska loma patiesas informācijas izplatīšanā un cīņā ar dezinformāciju pandēmijas laikā.

Mediju nozarē ievērojami samazinās ieņēmumi no reklāmas, un Eiropas Parlaments pauž bažas, ka finanšu stāvokļa pasliktināšanās varētu nozīmēt, ka ziņu organizācijas vairs nespēs sniegt skaidru, uz faktiem balstītu informāciju un vērsties pret dezinformāciju, kas tiek izplatīta par koronavīrusa pandēmiju.


17. aprīlī pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti norādīja, ka pašreizējā situācijā dezinformācija par Covid-19 ir būtiska sabiedrības veselības un drošības problēma, tāpēc visiem iedzīvotājiem ir jānodrošina piekļuve precīzai un pārbaudītai informācijai. Deputāti uzsvēra, ka brīvi, neatkarīgi, ar pietiekamu finansējumu nodrošināti plašsaziņas līdzekļi ir nepieciešami demokrātijas funkcionēšanai.


Vārda brīvības, plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma principi ir nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pants - Vārda un informācijas brīvība.  

Ārkārtas fonds mediju un žurnālistikas atbalstam

Lai risinātu kritisko situāciju, ar ko saskaras plašsaziņas līdzekļi, EP Kultūras un izglītības komitejas (CULT) deputāti aicināja Eiropas Komisiju izskatīt iespēju izveidot ārkārtas fondu mediju un žurnālistikas atbalstam.

Vairāki atbalsta pasākumi jau ir veikti, lai palīdzētu nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un žurnālistu neatkarību. Eiropas Savienība 2020. gada martā piešķīra 5,1 miljonus eiro finansējumu projektiem, kuru mērķis ir atklāt un novērst preses brīvības pārkāpumus, identificēt apdraudējumus plurālismam un viedokļu daudzveidībai, kā arī atbalstīt pārrobežu izmeklēšanu.

Pasaules preses brīvības diena

3. maijā pasaulē atzīmē preses brīvības dienu. Organizācija “Reportieri bez robežām” (Reporters Without Borders, RSF) pavisam nesen publicēja "Pasaules preses brīvības indeksa" 2020. gada izdevumu, kurā ņemts vērā arī koronavīrusa uzliesmojuma radītais apdraudējums brīvai un neatkarīgai žurnālistikai.

Eiropa - mediju darbībai labvēlīgākais reģions

Saskaņā ar 2020. gada novērtējumu Eiropa joprojām ir kontinents, kurā vislabāk nodrošina preses brīvību. Situācija ES valstīs preses brīvības jomā lielākoties tiek kvalificēta kā “laba” vai “gandrīz laba”. Somija, Dānija, Zviedrija un Nīderlande reitinga kopējā vērtējumā turpina ieņemt augstākākās vietas.

ES valstu preses brīvības reitings 2020. gadā.  

Lai gan ES ir drošākā vieta žurnālistiem, RSF brīdina, ka arī Eiropā ir konstatēti žurnālistiem izteikto draudu un vajāšanas gadījumi.

Žurnālistu profesionālais risks visā pasaulē pieaug

Atsevišķu valdību ārkārtas pasākumi, kas tika veikti Covid-19 uzliesmojuma kontekstā, ir ietekmējuši dažu valstu ieņemamo vietu pasaules reitingā: Ķīna notur 177. vietu, Irāna zaudējusi trīs vietas un atrodas 173. pozīcijā, Irāka, zaudējot 6 vietas, atrodas 162. pozīcijā.

Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika joprojām tiek uzskatīti par bīstamākiem pasaules reģioniem žurnālistiem, savukārt Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir vislielākais preses brīvības pārkāpumu pieaugums (par 1,7%).

RSF ziņo, ka tikai 2020. gadā jau ir nogalināti 11 žurnālisti. Pēdējo 16 gadu laikā, 2019. gadā fiksēts mazākais nāves gadījumu skaits, kad visā pasaulē tika nogalināti 49 žurnālisti. Tas ir saistīts ar nāves gadījumu skaita samazināšanos bruņotos konfliktos (par 44% mazāk nekā iepriekšējā gadā).

Nogalināto, aizturēto vai par ķīlniekiem turēto žurnālistu skaits 2019. gadā.  

Neraugoties uz pēdējo gadu dažām pozitīvām tendencēm, vispārējā situācija plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā pasaulē ir pasliktinājusies, un naidīga attieksme pret žurnālistiem atsevišķos reģionos un valstīs ir pieaugusi. Valstu skaits, kuras tiek uzskatītas par drošām žurnālistiem, turpina samazināties – 2019. un 2020. gadā tikai 24% no 180 valstīm situācija tika klasificēta kā “laba” vai “gandrīz laba” salīdzinājumā ar 26% 2018. gadā un 27% 2017. gadā.

Pašlaik apcietinājumā atrodas aptuveni 361 žurnālists, kas ir mazāk nekā 2019. gada beigās, kad apcietinājumā atradās 389 žurnālisti. Gandrīz trešā daļa aizturēto žurnālistu atrodas apcietinājumā Ķīnā. Pārējie atrodas apcietinājumā Ēģiptē, Saūda Arābijā, Sīrijā, Turcijā, Vjetnamā, Irānā, Bahreinā un Jemenā. To žurnālistu skaits, kuri tika sagūstīti par ķīlniekiem, 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu palika nemainīgs. Žurnālisti par ķīlniekiem sagrābti četrās valstīs: Sīrija, Jemena, Irāka un Ukraina. Dati par 2020. gadu attiecībā uz žurnālistiem, kas tiek turēti par ķīlniekiem, vēl nav pieejami.

Veidojot ikgadējo Pasaules preses brīvības indeksu organizācijas "Reportieri bez robežām" eksperti vērtē un sarindo 180 valstis un reģionus balstoties uz preses brīvības nodrošināšanu. Valstīm tiek piešķirts punktu skaits no 0 līdz 100, ņemot vērā tādus kritērijus kā plurālisms, plašsaziņas līdzekļu neatkarība, tiesiskais regulējums, pārredzamība un pārkāpumi, kas vērsti pret žurnālistiem. Jo mazāks ir punktu skaits, jo augstāks mediju brīvības līmenis valstī.