Kā Eiropas Savienība atbalstījusi Ukrainu
Vēl pirms 2022. gada februārī Krievija uzbruka Ukrainai, ES bija ieinteresēta atbalstīt Kijevu un veidot ciešākas saites. Lasi un uzzini vairāk!
Pamatinformācija
Kopš izstāšanās no Padomju Savienības 1991. gadā Ukraina ir vēlējusies iet savu ceļu, kā arī veidot ciešākas saites ar pārējo Eiropu.
Krievija
Ukrainas attiecības ar Krieviju ir saspīlētas, jo Krievija vēlas saglabāt šo valsti savā ietekmes zonā. 2014. gadā Krievija pārkāpa starptautiskās tiesības un okupēja Krimu, ES šo darbību stingri nosodīja. Krievija ir arī iesaistījusies hibrīdkarā pret Ukrainu, izdarot ekonomisku spiedienu un veicot dezinformācijas uzbrukumus.
2021. gada decembrī pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja Krieviju izvest savu karaspēku, kas apdraud Ukrainu, un norādīja, ka par jebkādu Maskavas agresiju ir jāmaksā augsta ekonomiskā un politiskā cena. Parlaments jau 2021. gada aprīlī pieņemtajā rezolūcijā bija paudis nopietnas bažas par lielo Krievijas militāro spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas un nelegāli okupētajā Krimā.
EP Ārlietu un Drošības un aizsardzības apakškomiteju deputāti no 30. janvāra līdz 1. februārim devās faktu vākšanas vizītē uz Ukrainu.
2022. gada 16. februārī Eiropas Parlamenta deputāti aicināja uz vienotu rīcību un pauda atbalstu Ukrainai debatēs par ES un Krievijas attiecībām, Eiropas drošību un Krievijas militārajiem draudiem Ukrainai. Arī Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un politisko grupu vadītāji pauda atbalstu un paziņoja par esošo situāciju Ukrainā.
22. februārī vadošie Eiropas Parlamenta deputāti stingri nosodīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību, ar kuru viņš atzina Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijas, kuras nekontrolē valdība, par neatkarīgām vienībām. Divas dienas vēlāk Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un politisko grupu vadītāji nosodīja Krievijas militāro uzbrukumu Ukrainai, kā arī paziņoja par ārkārtas plenārsēdi 1. martā.
Iepazīsties ar mūsu laika grafiku par to, kā ES un Eiropas Parlaments ir atbalstījuši Ukrainu kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.
Asociācijas nolīgums
2014. gada septembrī Eiropas Parlaments piekrita ES un Ukrainas asociācijas nolīgumam, kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu. Ar šo vienošanos tika izveidota politiskā asociācija un ekonomiskā integrācija starp ES un Ukrainu, kā arī nodrošināta abpusēja brīva piekļuve tirgum.
Ar šo nolīgumu tika noteikti pamatnoteikumi sadarbībai enerģētikas, transporta un izglītības jomās. Tajā ir arī noteikts, ka Ukrainai jāīsteno reformas un jāievēro demokrātijas principi, cilvēktiesības un tiesiskums.
Brīvās tirdzniecības nolīgums integrēja ES un Ukrainas tirgus, atceļot ievedmuitas nodokļus un aizliedzot citus tirdzniecības ierobežojumus, tomēr īpaši ierobežojumi un pārejas periodi tiek piemēroti jutīgās jomās, piemēram, lauksaimniecības produktu tirdzniecībā.
ES ir Ukrainas galvenā tirdzniecības partnere, kas veido vairāk nekā 40 % no valsts starptautiskās tirdzniecības.
Vīzas
2017. gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja vienošanos par Ukrainas pilsoņu atbrīvošanu no ES īstermiņa vīzu prasības.
Ukraiņi, kuriem ir biometriskā pase, var ieceļot ES bez vīzas 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā tūrisma, radinieku vai draugu apciemošanas vai uzņēmējdarbības nolūkā, bet ne darba nolūkā. Atbrīvojums attiecas uz visām ES valstīm, izņemot Īriju.
Cita veida atbalsts
Pastāv dažādas ES iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt Ukrainas ekonomiku, atbalstīt tās zaļo pāreju un palīdzēt valstij veikt reformas.
Kopš 2014. gada ES un finanšu iestādes ir mobilizējušas vairāk nekā 17 miljardus eiro dotācijās un aizdevumos, lai atbalstītu reformas Ukrainā, vienlaikus piemērojot nosacījumus, kas ir atkarīgi no to progresa.
Kopš 2015. gada vairāk nekā 11 500 Ukrainas studentu ir piedalījušies ES populārajā apmaiņas programmā Erasmus+.
ES investē Ukrainas ekonomikas stimulēšanas projektos, tostarp sniedz atbalstu 100 000 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, palīdz vairāk nekā 10 000 uzņēmumiem lauku apvidos un finansē valsts IT infrastruktūras modernizāciju.
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ES ir mobilizējusi Ukrainai vairāk nekā 190 miljonus eiro, lai atbalstītu neatliekamās vajadzības un sociālekonomisko atveseļošanos, kā arī 1,2 miljardus eiro makrofinansiālai palīdzībai. ES ir piegādājusi vairāk nekā 36 miljonus aizsardzības līdzekļu, kā arī ātrās palīdzības mašīnas, kritiski svarīgu medicīnisko aprīkojumu un apmācījusi veselības aprūpes personālu. Sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību ES neaizsargātām ģimenēm piegādā pārtiku un medikamentus.
2022. gada 16. februārī Eiropas Parlamenta deputāti deva zaļo gaismu makrofinansiālajam aizdevumam 1,2 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu Ukrainai segt tās ārējā finansējuma vajadzības 2022. gadā.
Saharova balva
2018. gadā Parlaments piešķīra Saharova balvu par domas brīvību Oļegam Sencovam. Ukraiņu kinorežisors un cilvēktiesību aktīvists tika ieslodzīts cietumā par protestu Neatkarības laukumā Kijevā pret Krievijas veikto viņa dzimtās Krimas aneksiju. 2019. gada 7. septembrī viņš tika atbrīvots no cietuma, jo Krievija un Ukraina noslēdza vienošanos par ieslodzīto apmaiņu.
