Parlaments grib apkarot ārvalstu publiskās subsīdijas 

Visā pasaulē valstis aizvien vairāk finansē uzņēmumus, jo īpaši, ņemot vērā Ķīnas pieaugošo lomu pasaules ekonomikā.

Ārvalstu subsīdijas var kropļojoši ietekmēt konkurenciālus tirgus, un Parlaments vēlas, lai Komisijai būtu pilnvaras veikt izmeklēšanu un pretpasākumus saistībā ar tirgu kropļojošām ārvalstu subsīdijām, kas piešķirtas uzņēmumiem ar mērķi iegādāties ES uzņēmumus vai piedalīties ES publiskajā iepirkumā.

Ārvalstu subsīdijas var plaši definēt kā subsīdijas, ko valdība piešķir uzņēmumam, kurš darbojas ārpus tās teritorijas (vai jurisdikcijas). ES aizvien vairāk apzinās to, kā šādas subsīdijas var izkropļot vienoto tirgu un radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Jaunā tiesību akta mērķis ir radīt vienlīdzīgas iespējas un tādējādi nodrošināt godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, kas darbojas ES tirgū.

Vairāk informācijas par ES tirdzniecības aizsardzības instrumentiem

Taisnīgāks ārvalstu finansējums

“Ja ārvalstu uzņēmumi vēlas pārņemt Eiropas uzņēmumu kontroli vai piedalīties Eiropas publiskajā iepirkumā, Eiropas Komisijai ir jānodrošina, ka tie darbojas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Eiropas uzņēmumi, kam jāievēro stingrs valsts atbalsta režīms,” sacīja Kristofs Hansens (PPE, Luksemburga), kurš Parlamentā virza šo tiesību aktu.

Jaunie noteikumi ļautu Komisijai izmeklēt un mazināt ārvalstu subsīdiju ietekmi. Šādas subsīdijas var izpausties kā ārvalstu kapitāla iepludināšana, aizdevumi, nodokļu stimuli, atbrīvojumi no nodokļiem un parāda atlaišana. Tie arī ļautu Komisijai izmeklēt ārvalstu subsīdijas, ko piešķir uzņēmumu apvienošanas un iegādes nolūkā, kā arī saistībā ar liela mēroga publiskā iepirkuma piedāvājumiem, kuros iesaistīts trešās valsts valdības atbalsts, jo pretendentam būtu pienākums paziņot par ārēju finansiālu ieguldījumu.

“Mēs beidzot novērsīsim šo ilgstošo regulējuma nepilnību un spersim vēl vienu soli pretī atvērtam, bet taisnīgam tirgum,” sacīja K. Hansens.

ES ir īpaši atvērta ekonomika. Tā ir viena no pasaulē lielākajiem tirdzniecības blokiem un veido 16 % no globālās tirdzniecības. Skaitļi rāda, ka globālās ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) plūsmas pagājušajā gadā pārsniedza pirmspandēmijas līmeni, un lielākie ĀTI plūsmu avoti bija ASV, Vācija, Japāna un Ķīna.

Vairāk faktu un skaitļu par ES pozīciju pasaules tirdzniecībā (infografika)

2021. gada maijā Komisija publicēja priekšlikumu regulai par tādu ārvalstu subsīdiju apkarošanu, kuras kropļojoši ietekmē ES vienoto tirgu. Šā gada maijā Parlaments pieņēma nostāju par šo jautājumu un pēc tam panāca vienošanos ar Padomi.

Parlamenta deputāti vienošanos apsprieda un apstiprināja 2022. gada novembrī.