Pēc 2014. gada vēlēšanām dalībvalstis zaudēs ne vairāk par vienu deputāta vietu 

Paziņojumi presei 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

Atbilstoši Lisabonas līgumam, pēc 2014. gada vēlēšanām Eiropas Parlamentā jābūt 751 deputātam - tas ir par 15 deputātu vietām mazāk. Konstitucionālo lietu komiteja ar šodienas balsojumu to ierosina risināt ar "pragmatisku scenāriju", pēc kura 12 ES valstis katra zaudēs pa vienai deputāta vietai, bet neviena valsts neiegūs papildus vietas.


Lai deputātu skaits Parlamentā atbilstu Lisabonas līgumā noteiktajam un atbrīvotos vieta deputātiem no Horvātijas, komiteja pieņēma "pragmatisko risinājumu" 2014.-2019. gada periodam. Šim risinājumam vajadzētu "novērst traumatisku vietu pārdali ar smagiem zaudējumiem vidējām un mazām dalībvalstīm un lielus ieguvumus lielajām dalībvalstīm", uzsver par priekšlikuma izstrādi atbildīgie deputāti Roberto Gualtieri (S&D, IT) un Rafał Trzaskowski (EPP, PL). Šis risinājums arī visdrīzāk "gūs balsu vairākumu Parlamentā  un vienbalsīgu atbalstu Padomē," viņi piebilst.


Priekšlikuma mērķis ir panākt mazāko iespējamo deputātu vietu zudumu katrai dalībvalstij, vienlaikus respektējot "degresīvās proporcionalitātes"  principu, jo deputāti no lielajām dalībvalstīm pārstāv lielāku iedzīvotāju skaitu, nekā mazāko valstu deputāti.


Divpadsmit dalībvalstis zaudēs katra vienu vietu


Saskaņā ar Komitejas ierosināto risinājumu Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Austrija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Lietuva un Latvija pēc nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām katra zaudēs vienu deputāta vietu. Šo plānu komitejā apstiprināja ar 21 balsi par, vienam deputātam atturoties.


Ar nelielu pārsvaru (10 par, 9 pret) komiteja pieņēma ierosinājumu, ka Austrijai, nevis Zviedrijai jābūt to 12 dalībvalstu vidū, kas zaudēs vienu deputāta vietu. Šo risinājumu atzina par "taisnīgāko" —  atbilstoši iedzīvotāju skaitam.


Malta, Luksemburga, Kipra un Igaunija arī turpmāk saglabātu 6 vietas, jo tas ir minimālais Lisabonas līgumā noteiktais deputātu skaits. Neviena dalībvalsts deputātu skaitu nepalielinās.


Atlikušais trīs vietu samazinājums - Vācijai


Pārējās trīs vietas 15 vietu samazinājumā zaudēs Vācijai, kurai deputātu skaits saskaņā ar līgumu jāsamazina no 99 uz 96 (maksimums, kas atļauts Lisabonas līgumā).


Jauna sistēma pēc 2019


Deputātu vietu sadalījuma maiņa būs nopietni jāizvērtē pirms 2019.-2024. gada pilnvaru termiņa sākuma — pauž EP deputāti. Komiteja apņēmusies līdz 2015. gada beigām izvirzīt jaunu priekšlikumu , lai izveidotu ilgtermiņa, objektīvu un pārredzamu sistēmu deputātu vietu pārdalei pirms katrām ES vēlēšanām.


Veidojot minēto sistēmu, jāņem vērā, ka var pieaugt dalībvalstu skaits un mainīties iedzīvotāju skaits. Tomēr deputāti "neizslēdz iespēju rezervēt noteiktu vietu skaitu dalībniekiem, kas ievēlēti no starpvalstu sarakstiem".


Padomes balsošanas sistēmas revīzija


Jaunā vietu sadales sistēma Eiropas Parlamentā būtu jāskata kopā ar balsošanas metožu revīziju Padomē - kā daļa no kopējās ES līgumu reformas. Šo reformu būtu jānosaka Eiropas Konvencijā, "saprotot, ka līgumos ES demokrātija tiek balstīta uz pilsoņu un dalībvalstu pārstāvību".


Kurš izlems?


Parlamentam ir tiesības Eiropadomei ierosināt vietu sadales izmaiņas. Eiropadomei tad par to jālemj vienbalsīgi. Pieņemtais lēmums stāsies spēkā tikai ar Parlamenta atbalstu.