Parlaments apstiprina tiesību aktus ES banku sistēmas stiprināšanai
No 2014. gada 1. janvāra ES bankas būs stabilākas. Parlaments otrdien pieņēma banku reformas tiesību aktus, kas paredz virkni jaunu stabilitātes prasību. Piemēram, baņķieru prēmiju griestus, lai ierobežotu riskantus aizdevumus, lielākus kapitāla "drošības spilvenus", kas palīdzētu izturēt krīzes, kā arī pastiprinātu uzraudzību. Tā ir līdz šim vērienīgākā ES banku reforma, kas ietver arī noteikumus izaugsmes veicināšanai, stimulējot bankas izsniegt aizdevumus mazajiem uzņēmumiem.
"Šodien apstiprinātie noteikumi ir vērienīgākā līdz šim ES izveidotā banku regulēšanas sistēma. Vienoti noteikumi visām 8200 ES bankām būs pamati, kuros jābalstās ES banku savienībai. Tās "jumtu" veidos kopīgais uzraudzības mehānisms, bet tagad jāuzbūvē arī "sienas" — noguldījumu garantiju shēmu īstenošanas mehānismi. Mēs nevaram regulēt algu apmēru, bet jaunie baņķieru prēmiju griesti nodrošinas godīgumu un pārredzamību un veicinās izmaiņas visā ES banku kultūrā", norādīja deputāts Othmar Karas (EPP, AT), kas sagatavojis Parlamenta ierosinājumus banku reformas tiesību aktiem.
Baņķieru prēmijas
Lai mazinātu spekulatīvu un pārmērīgu riska uzņemšanos, banku darbinieku prēmijas nedrīkstēs pārsniegt gada algu. Atsevišķos gadījumos būs atļautas prēmijas līdz divu gada algu apjomam, ja tam piekritīs vismaz 66% banku daļu īpašnieku vai 75% klātesošo akcionāru (gadījumos, ja nav kvoruma).
Kapitāla prasības un "drošības spilveni"
ES bankām būs jāatvēl vismaz 8% kapitāla drošības rezervei, kas palīdzētu pārciest krīzes, un pusei no tās būs jābūt pirmā līmeņa kapitālam, proti, augstākās kvalitātes un zemākā riska kapitālam (pašlaik prasības par pirmā līmeņa kapitāla īpatsvaru ir divreiz zemākas). Šim kapitālam jābūt pietiekami likvīdam, tas ir, viegli pārvēršamam skaidrā naudā, lai ārkārtas gadījumos izmaksātu noguldītājiem vai kredītņēmējiem.
Bankām būs arī jāuztur "kapitāla saglabāšanas rezerve", lai kompensētu zaudējumus un aizsargātu kapitālu, kā arī "pretcikliskā kapitāla rezerve", lai nodrošinātu, ka ekonomiskas izaugsmes laikā tiek uzkrāts pietiekami liels kapitāls un stabilas kredītu izmaksas varētu turpināt arī krīžu laikā.
Aizdevumi reālajai ekonomikai
Lai stimulētu bankas izsniegt aizdevumus reālajai ekonomikai, jaunie noteikumi mazinās nominālo riska pakāpi līdzekļiem, ko izsniedz aizdevumos mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas mazinās kapitāla apjomu, kas jāatliek, lai segtu "sliktās parādsaistības" gadījumā, ja tādas izveidotos, un tādējādi vairāk līdzekļu paliktu kredītu izsniegšanai.
Informācijas atklāšana un uzraudzība
Jaunie tiesību akti prasa bankām atklāt gūto peļņu, kā arī summas, ko tās samaksājušas nodokļos vai saņēmušas subsīdijās ikvienā dalībvalstī. Tām būs jāatklāj arī apgrozījums un darbinieku skaits. No 2014. gada par šiem rādītājiem būs jāziņo Eiropas Komisijai, bet no 2015. gada tie būs jānodod atklātībai.
Banku uzraudzību veiks dalībvalstu atbildīgās iestādes sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi, kuras pārraudzības pilnvaras ar jaunajiem noteikumiem tiek paplašinātas.
Regula un direktīva
Banku reformas tiesību aktus veido Kapitāla prasību regula (KPR) un Kapitāla prasību direktīvas 4. pārstrādātā versija (KPD IV).
Regula ievieš pirmos vienotos noteikumus, kas ir spēkā attiecībā uz visām bankām ES dalībvalstīs. Tās mērķis ir arī nodrošināt to, ka visās ES dalībvalstīs ievēro starptautiskos Bāzeles III standartus par banku kapitāla pietiekamību.
Savukārt direktīva ļauj visām dalībvalstīm vairāk rīcības brīvības, piemēram, tiesības prasīt savām bankām rezervēs uzkrāt vairāk kapitāla, nekā prasa ES tiesību akti, kas, piemēram, ļautu nodrošināteis pret nekustamo īpašumu tirgus cenu svārstībām.
Regulu deputāti pieņēma ar 595 balsīm par, 40 pret un 76 atturoties, savukārt direktīvu — ar 608 par, 33 pret un 67 atturoties.
Kas tālāk?
Jaunie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina Ministru Padomei, un tie būs spēkā no 2014. gada 1. janvāra.