Parlaments prasa vērtēt tiesību aktu izmaiņu ietekmi uz preses brīvību
Eiropas Savienībā ik gadu vajadzētu novērtēt izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos, kas palielina valdību iespējas iejaukties plašsaziņas līdzekļu darbā, EP deputāti pieprasa otrdien pieņemtajā rezolūcijā. Deputāti arī prasa pārskatīt Audiovizuālo mediju direktīvu, lai vairāk aizsargātu preses brīvību un plurālismu un uzlabotu žurnālistu darba apstākļus.
Visās dalībvalstīs ir jānovērtē plašsaziņas līdzekļu neatkarība un plurālisms, rezultātus publicējot ikgadējos pārskatos ar formā, kas rosina arī pasākumus stāvokļa uzlabošanai, deputāti pauž deputātes Renate Weber (ALDE, RO) sagatavotajā ziņojumā. Minētais pienākums būtu jāuzņemas Eiropas Komisijai, Pamattiesību aģentūrai un/vai ES Mediju plurālisma un mediju brīvības centram.
Žurnālistu aizsardzība
Parlaments prasa vairāk aizsargāt žurnālistus gan pret iekšējo spiedienu, ko veic izdevējs vai plašsaziņas līdzekļa īpašnieks, gan pret ārēju spiedienu no politisku vai ekonomisku interešu grupām. Deputāti uzsver redakcionālo hartu vai redakcionālās neatkarības rīcības kodeksu nozīmi, jo tie nepieļauj īpašnieku, valdību vai ārējo partneru jaukšanos ziņu saturā.
Parlaments īpaši aicina ES un dalībvalstis atbalstīt pētniecisko žurnālistiku, jo tā palīdz uzraudzīt demokrātiju un atklāt nelikumības. Deputāti uzsver nepieciešamību veicināt žurnālistikas ētiskumu, tomēr norāda, ka plašsaziņas līdzekļu regulatīvajām iestādēm ir jābūt neatkarīgām.
Audiovizuālo mediju direktīvas pārskatīšana
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas piemērošanas joma ir jāpaplašina, lai iekļautu obligātus vārda un informācijas brīvības, preses brīvības un plurālisma standartus. Jāiekļauj arī noteikumi par mediju īpašnieku pārredzamību, plašsaziņas līdzekļu īpašuma tiesību koncentrēšanos un interešu konfliktiem.
Deputāti prasa arī noteikumus par politisko informāciju visā audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu nozarē, lai garantētu taisnīgu attieksmi pret dažādiem politiskiem konkurentiem, uzskatiem un viedokļiem, "jo īpaši saistībā ar vēlēšanām un referendumiem".
Sabiedrisko mediju vadītāju neatkarība
Publisko plašsaziņas līdzekļu vadītāji, valdes, padomes un regulatīvo iestāžu locekļi jāieceļ, ņemot vērā to nopelnus un profesionālo pieredzi, nevis politiskas vai cita veida intereses, uzsver deputāti, kas aicina dalībvalstis dalībvalstis paredzēt garantijas, lai nodrošinātu minēto struktūru politisko neatkarību.
Nestabili darba apstākļi
Parlaments aicina Komisiju veikt pētījumu par krīzes un nodarbinātības nestabilitātes ietekmi uz žurnālistiem, lai mēģinātu novērst krīzes negatīvo ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu.
Deputāti rezolūciju pieņēma ar 539 balsīm par, 70 pret un 78 atturoties.