Stingrāki sodi par kibernoziegumiem visā ES
Saskaņā ar ceturtdien EP Pilsoņu brīvību komitejā atbalstītajiem noteikumiem, kibernoziedzniekus visā ES sodīs stingrāk. Jauno noteikumu mērķis ir veicināt kibernoziegumu novēršanu un stiprināt policijas un tiesu iestāžu sadarbību, kā arī noteikt jaunu astoņu stundu termiņu, kurā jāreaģē uz steidzamiem palīdzības pieprasījumiem.
Atšķirībā no "parastajiem noziegumiem", kibernoziegumus neapgrūtina valstu robežas vai attālumi. Kibernoziedznieks, kas dzīvo Nīderlandē, izmantojot kontroles centru, kas atrodas Vācijā, var uzbrukt datoriem, kuri atrodas Ukrainā, lai tādējādi kaitētu bankai, kuras atrašanās vieta ir Lielbritānija.
"Ar šo direktīvu tiek ieviesti kopīgi ES līmeņa noteikumi par kriminālsodiem, un tās mērķis ir arī veicināt kopīgus pasākumus noziegumu prevencijai un informācijas apmaiņu starp atbildīgajām iestādēm dažādās dalībvalstīs", saka par Parlamenta nostājassagatavošanu atbildīgā deputāte Monika Hohlmeier (EPP, DE).
Stingrāki sodi
Noteikumi liks dalībvalstīm paredzēt maksimālo sodu ne mazāku par diviem gadiem par noziegumiem, kas saistīti ar nelikumīgu piekļuvi vai iejaukšanos informācijas sistēmu darbībā, nelikumīgu manipulāciju ar datiem, nelegālu iejaukšanos saziņā vai minēto nodarījumu pastrādāšanai noderīgu rīku tīšā izstrādē.
Noteikumi paredz arī jaunus vainu pastiprinošus apstākļus, lai efektīvāk novērstu plaša mēroga uzbrukumus informācijas sistēmām. Noteikumi neattieksies uz "mazsvarīgiem" nodarījumiem, tomēr ikvienas dalībvalsts ziņā būs noteikt, kādi nodarījumi uzskatāms par "mazsvarīgiem".
Uzbrukumi īpaši svarīgai infrastruktūrai
Direktīva liek noteikt ne mazāk kā piecus gadus brīvības atņemšanas maksimālo sodu par uzbrukumiem "īpaši svarīgai infrastruktūrai", piemēram, elektrostacijām, transporta tīkliem vai valdības sistēmām. Tas pats attieksies uz nodarījumiem, kas veikti noziedzīgā organizētā grupā, kā arī uz noziegumiem, kas radījuši nopietnu kaitējumu.
Robottīkli
Direktīvas projekts paredz vismaz trīs gadu ilgu brīvības atņemšanu par robottīklu veidošanu, proti, ja nodarījuma veicējs, izmantojot īpašas datorprogrammas, mērķtiecīgi inficējis daudzas informācijas sistēmas, lai tās kontrolētu un izmantot lielu kiberuzbrukumu veikšanai.
Astoņu stundu termiņš steidzamiem pieprasījumiem
Direktība uzliek dalībvalstīm pienākumu nekavējoties reaģēt uz steidzamiem palīdzības pieprasījumiem kiberuzbrukumu gadījumā. Tām būs jāveido valsts operatīvie kontaktpunkti, kas pieejami divdesmit četras stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā, un nodrošina reakciju uz steidzamiem pieprasījumiem astoņu stundu laikā.
Juridisko personu atbildība
Juridiskas personas būs atbildīgas par nodarījumiem, kas pastrādāti to labā, (piemēram, ja firma nolīgst "hakeri", kuram uzdod piekļūt konkurenta datu bāzei). Sodi juridiskām personām var ietvert pieejas liegšanu sabiedriskā labuma nodokļu atlaidēm vai pat uzņēmumu slēgšanu.
Tālākie soļi
Parlaments par direktīvas apstiprināšanu balsos jūlija plenārsesijā, pēc tam tas vēl oficiāli jāapstiprina Padomei. Jaunās direktīvas pamatā ir noteikumi, kas bijuši spēkā kopš 2005. gada.
Procedūra: parastā likumdošanas procedūra (koplēmums), vienošanās 1. lasījumā Twitter: #cybercrime