Jaunie publiskā iepirkuma noteikumi uzlabos pakalpojumu kvalitāti 

Paziņojumi presei 
Plenārsesija 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

Common EU standards on concession contracts will boost fair competition and ensure best value for money invested in roads, bridges, hospitals or sports stadiums © BELGA/EASYPHOTOSTOCK/V.THOERMER  

Trešdien Eiropas Parlamentā pieņemtie jaunie ES publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu noteikumi ļaus nodrošināt augstāku valsts un pašvaldību pakalpojumu kvalitāti un efektīvāku nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, publiskajām iestādēm iepērkot būvdarbus, preces un pakalpojumus. Jaunie noteikumi arī uzlabos mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piedalīties konkursos un paredz stingrākus noteikumus par apakšlīgumiem.

Pārstrādātie ES publiskā iepirkuma noteikumi, ko 2013. gada jūnijā atbalstīja arī ES dalībvalstis, ievieš kopīgus standartus koncesijas līgumu slēgšanai, lai tādējādi veicinātu godīgu konkurenci, kā arī nosaka jaunus piedāvājumu atlases kritērijus, ļaujot bez cenas ņemt vērā arī piedāvājuma ekoloģiskos un sociālos aspektus, un stimulēt inovatīvus risinājumus. Tas palīdzēs nodokļu maksātāju līdzekļus efektīvāk izmantot visas sabiedrības interesēs, nodrošinot kvalitātes un cenas līdzsvaru.

Aptuveni 18% no valsts iekšzemes kopprodukta līdzekļiem tiek novirzīti publisko būvdarbu, preču vai pakalpojumu iepirkšanai. Tas nozīmē, ka publiskais iepirkums ir efektīvs līdzeklis sabiedrisku mērķu sasniegšanai. "Iedzīvotājiem ir tiesības prasīt, lai valsts līdzekļus tērētu efektīvi. Tas arī ir pamatā šodien pieņemtajiem publiskā iepirkuma noteikumu uzlabojumiem", norādīja par Parlamenta nostāju attiecībā uz publisko iepirkumu atbildīgais deputāts Marc Tarabella (S&D, BE).


"Jaunie noteikumi par koncesijas līgumiem ir nozīmīgs solis iekšējā tirgus stiprināšanai. Tie ļaus veidot labvēlīgu ekonomisko vidi, kuras ieguvēji būs gan publiskās iestādes, gan uzņēmēji, gan arī ES iedzīvotāji. Tagad spēles noteikumi būs zināmi visiem", norādīja deputātes Philippe Juvin (EPP, FR), kurš bija atbildīgs par EP nostāju attiecībā uz koncesijas līgumiem.


Efektīvs līdzekļu izlietojums

 

Pateicoties jaunajam "saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma" kritērijam, publiskajām iestādēm piedāvājumu atlasē bez cenas un aprites cikla izmaksām jāņem vērā arī kvalitātes, vides, sociālie apsvērumi, vai arī tas, cik inovatīvs ir iesniegtais piedāvājums. "Jaunie noteikumi ļaus pārtraukt "zemākās cenas" diktatūru un galvenokārt koncentrēties uz kvalitāti", notādīja Tarabella.

 

Inovatīvāki risinājumi

 

Deputātiem izdevās panākt jaunu procedūru, kas stiprinās publiskā iepirkuma inovatīvos aspektus. Jaunā "inovācijas partnerība" ļaus publiskajām iestādēm izsludināt konkursus specifisku problēmu risināšanai, konkursa noteikumos nenosakot vēlamo risinājuma veidu, lai tādējādi ļautu līgumslēdzējai iestādei risinājumu izstrādāt kopīgi ar konkursa uzvarētāju.


Mazāk birokrātijas un vairāk iespēju mazajiem uzņēmumiem


Piedāvājumu iesniegšana turpmāk būs vienkāršāka, jo noteikumi paredz vienotu pieteikšanās anketu ("Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments"), kurā būs jānorāda vienīgi pašdeklarēta informācija, bet oriģinālie dokumenti (sertifikāti, banku apstiprināti izraksti utt.) būs jāiesniedz tikai konkursa uzvarētājam. Pēc Komisijas aprēķiniem, tas varētu samazināt administratīvo slogu vairāk nekā par 80%. Jaunie noteikumi veicinās arī līgumu sadalīšanu, lai sniegtu iespēju pieteikties arī mazākiem uzņēmumiem.

Stingrāki apakšlīgumu noteikumi

 

Laicīnītos pret sociālo dempingu un nodrošinātu darbinieku tiesību ievērošanu, jaunie noteikumi regulē arī apakšlīgumus un paredz stingrākas prasības attiecībā uz nesamērīgi zemas cenas piedāvājumiem. Savukārt uzņēmumiem, kas neievēros ES spēkā esošos nodarbinātības noteikumus, varēs atņemt tiesības piedalīties publiskajos konkursos.

Koncesijas līgumi: nav prasības privatizēt publiskus pakalpojumus


Savukārt jaunajos noteikumos par koncesijas līgumiem uzsvērts, ka dalībvalstīm ir tiesības brīvi izlemt, vai tās vēlas publiskos būvdarbus vai pakalpojumus uzticēt valsts uzņēmumiem, vai arī iepirkt no privātā sektora. Jaunā direktīva nepieprasa privatizēt publiskus uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus sabiedrībai. Papildus deputāti arī ņēma vērā, ka ūdens ir sabiedriska prece un tāpēc atbalstīja ūdesnapgādes jomas izslēgšanu no jaunajiem noteikumiem.

Tālākie soļi

 

Direktīvas stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Pēc tam dalībvalstīm 24 mēnešu laikā tās būs jāpārņem nacionālajā likumdošanā.