Eiropas Parlaments izvirza vīziju Eiropas nākotnei
Lai pārvarētu gaidāmos politiskos izaicinājumus, uzlabotu ES rīcībspēju, atjaunotu iedzīvotāju uzticēšanos un palielinātu eirozonas noturību pret ārējiem šokiem, Eiropas Savienībai vispirms pilnībā jāizmanto Lisabonas līguma iespējas un tikai tad jāveic reformas, lai ES varētu paveikt vairāk. Šī galvenā ziņa apvieno trīs rezolūcijas par ES attīstību nākotnē, ko Eiropas Parlaments atbalstīja ceturtdien.
Pirmā rezolūcija (ziņotāji Mercedes Bresso (S&D, Itālija) un Elmar Brok (EPP, Vācija)) fokusējas uz Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu. Cita starpā rosināts, ka:
- Padome jāpārveido par patiesu divpakāpju likumdošanas struktūru, un tās sastāvus par sagatavošanas struktūrām, līdzīgi kā darbojas Eiropas Parlamenta komitejas
- katrai dalībvalstij jāizvirza vismaz trīs abu dzimumu kandidātus Komisāra amatam
- Padome visos gadījumos, kad tas iespējams saskaņā ar līgumiem, pilnībā pāriet uz balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu, lai izvairītos no svarīgu tiesību aktu iniciatīvu bloķēšanas un paātrinātu likumdošanas procesu; un
- jāizveido pastāvīga aizsardzības ministru Padome, lai koordinētu dalībvalstu aizsardzības politiku.
“Eiropas Savienībai nevajag populistu revolūciju. Tai nepieciešams miers un pielāgošanās mūsu laikmeta vajadzībām. Tas nozīmē pārvarēt demokrātijas izaicinājumus, nodrošināt pilsoņiem sociālo, fiskālo un ekoloģisko aizsardzību, aizstāvēt viņu tiesības uz drošību ļoti degradētā starptautiskajā kontekstā un pildīt morālos pienākumus pret mūsu kaimiņiem,” teica M. Bresso.
”Pilsoņi sagaida no Eiropas risinājumus, un viņi ir dusmīgi, jo viņi neredz, ka tiek sniegtas atbildes. Daudzu izaicinājumu laikā tas ir acīmredzams, bet ir daudzas problēmas, ko var atrisināt tikai kopā. Lisabonas līgums sniedz daudz vēl neīstenotas iespējas padarīt ES efektīvāku, atbildīgāku un caurspīdīgāku,” teica E. Brok.
Rezolūcija tika pieņemta ar 329 balsīm par, 223 pret un 83 atturoties
Ambicioza līgumu reforma
Otrā rezolūcija (ziņotājs Guy Verhofstadt (ALDE, Beļģija)) aplūko veidus, kā virzīties tālāk par esošā instrumentu kopuma pieļauto, un iesaka dažādas Lisabonas līguma reformas ekonomikas pārvaldības, ārlietu, pamattiesību un caurskatāmības jomā. Piemēram:
- iesaka izveidot ES finanšu ministra amatu un ļaut Eiropas Komisijai formulēt un īstenot kopīgu ES ekonomikas politiku, ko papildinātu eirozonas budžets
- atgādina, ka Eiropas Parlamentam ir jābūt vienai mītnei
- pauž priekšlikumu būtiski samazināt Eiropas Komisijas skaitlisko sastāvu, un tās priekšsēdētāja vietnieku skaitu samazināt līdz diviem un
- tic iespējai ļaut ES pilsoņiem katrā dalībvalstī balsot tieši par Eiropas politisko partiju vadošajiem Komisijas prezidenta amata kandidātiem.
”Šie ziņojumi ieskicē, kā jāizskatās perfektākai Savienībai. Tie nerosina Eiropas integrāciju tikai tāpat vien. Kad šie ziņojumi ir pieņemti, ir jautājums – kāds ir ceļš tālāk? Es zinu, ka mums var būt stipra, spēcīga, respektēta Eiropas Savienība, un tai pašā laikā mums var būt plaukstošas vietējās un nacionālās demokrātijas. Būtībā es ticu, ka viens bez otra nav iespējams,” teica G.Verhofstadt.
Rezolūcija tika pieņemta ar 283 balsīm par, 269 pret un 83 atturoties.
Eirozonai jāaudzē muskuļus
Trešajā rezolūcijā (ziņotāji Reimer Böge (EPP, Vācija) un Pervenche Berès (S&D, Francija)) ieteikts tuvināt eirozonas ekonomikas un palielināt eirozonas noturību pret ārējiem šokiem. Deputāti iezīmē konverģences stratēģiju ar īpašu eirozonas budžetu, ko finansē dalībvalstis un kas ir pieejams atbilstoši skaidriem nosacījumiem. Galvenie ierosinājumi:
- fiskālā kapacitāte, kas sastāv no Eiropas Stabilizācijas mehānisma un īpašas papildu budžeta kapacitātes eirozonai, ko nodrošina dalībvalstis atbilstoši ES budžetam
- ESM pakāpeniska pārveide par Eiropas Valūtas fondu (EVF) ar pietiekamu aizdošanas un aizņemšanās kapacitāti un skaidri noteiktām pilnvarām, lai pārvarētu ekonomikas šokus
- konverģences kodekss: piecu gadu laikposma konverģences kritēriji attiecībā uz nodokļiem, darba tirgu, investīcijām, produktivitāti un sociālo kohēziju
- pārvaldība: lielāka Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu loma, Eirogrupas priekšsēdētāja un ekonomikas un finanšu lietu komisāra amatu apvienošana, kā arī finanšu ministra un finanšu līdzekļu pārvaldības struktūra Eiropas Komisijā.
“Stabilizēt eirozonu būtu Eiropas Savienības interesēs kopumā. Mūsu piedāvājums tāpēc veido pamatu turpmākām pārrunām ar citām Eiropas institūcijām. Starptautiskā Valūtas fonda eksperti arī ir atbildējuši atzinīgi, izrādot lielu interesi par mūsu idejām,” teica R. Böge.
„Sešdesmit gadus pēc Romas līguma parakstīšanas no jauna ir jāuzliesmo Eiropas Savienības dibinātāju garam. Radīt budžetu eirozonai būtu liels solis ceļā uz šo mērķi – laikā, kad nepieciešamība pasargāt eiro integritāti nekad vēl nav bijusi steidzamāka. Izrādot solidaritāti dalībvalstīm, kas ir ārkārtējā krīzē, pārvarot makroekonomikas šokus, kas var ietekmēt eirozonu kopumā un veicinot augšupejošu konverģenci, šāds instruments var īpaši noderēt valūtai, turklāt palīdzot panākt visaptverošu nodarbinātību Savienībā,” teica P. Berès.
Rezolūcija tika pieņemta ar 304 balsīm par, 255 pret un 68 atturoties.
Šie visi priekšlikumi ir daļa no kopuma ar mērķi pirms Romas līguma 60. gadskārtas definēt EP pozīciju par ES nākotni.