Nauda Eiropas nākotnei: budžetam pēc 2020. gada jāatbilst ES nākotnes uzdevumiem
- ES vajadzētu stiprināt pētniecības programmas, atbalstīt jauniešus un mazos uzņēmumus;
- ES daudzgadu budžetā būtu jārod finansējums kā jaunām prioritātēm, tā arī modernai, ilgtspējīgai lauksaimniecībai un arī Eiropas trūcīgāko reģionu attīstībai;
- Dalībvalstu iemaksas budžetā daļēji aizstāt ar citiem ieņēmumiem.
EP deputāti ir vienojušies par skatījumu uz nākamo ES daudzgadu budžetu, kura ietvaros būtu jārod finansējums jaunām prioritātēm, kā arī jāsedz Brexit radītais iztrūkums.
Parlaments trešdien pieņēma divas rezolūcijas par nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumiem un ieņēmumiem. Jaunajai DFS jāstājas spēkā 2021. gadā.
Līdzekļi jauniem izaicinājumiem
Deputāti vēlas, lai ES budžets atbilstu politiskajām prioritātēm un lai tā ietvaros tiktu rasti līdzekļi kopīgajiem izaicinājumiem migrācijas, aizsardzības, drošības un klimata pārmaiņu jomās. Viņi uzskata, ka pašreizējie ES budžeta izdevumu griesti būtu jāpaaugstina no 1% līdz 1,3% ES nacionālā kopienākuma. Tā būtu iespējams rast finansējumu jaunajiem izaicinājumiem, neatsakoties no atbalsta trūcīgākajiem reģioniem un lauksaimniekiem.
Deputāti rosina paaugstināt atbalstu pētniecības programmām, Erasmus+, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, izmantojot Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu.
Deputāti brīdina, ka vienošanās par daudzgadu budžetu nebūs iespējama, vienlaikus nepārskatot “pašu resursus” jeb budžeta ieņēmumu daļu.
Samazināt dalībvalstu tiešos maksājumus
Rezolūcijā piedāvāts saglabāt tagadējos “pašu resursus” jeb budžeta ieņēmumus, vienlaikus pakāpeniski ieviešot jaunus. Tie varētu būt, piemēram, finanšu darījumu nodoklis, daļa no digitālajā nozarē aktīvo uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, daļa uzņēmumu ienākumu nodokļa, vides nodokļi vai pārskatītas pievienotās vērtības nodokļa iemaksas.
Jaunajiem pašu resursiem vajadzētu:
- Ievērojami samazināt (mērķis – 40%) pēc nacionālā kopienākuma aprēķinātās valstu iemaksas, tā radot ietaupījumu dalībvalstu budžetos. Tas ļautu atteikties no priekšstata par “neto maksātājiem” un “neto saņēmējiem”;
- atcelt visas atlaides un korekcijas, no kurām labumu gūst tikai atsevišķas valstis;
- kompensēt “Brexit iztrūkumu”, nepalielinot nodokļu maksātāju slogu.
Vairāk informācijas pieejams jautājumos un atbildēs par DFS.
Līdzziņotāju Jan Olbrycht (EPP, Polija) un Isabelle Thomas (S&D, Francija) rezolūcija par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada tika apstiprināta ar 458 balsīm pret 177, 62 deputātiem atturoties.
Līdzziņotāju Gérard Deprez (ALDE, Beļģija) and Janusz Lewandowski (EPP, Polija) rezolūcija par pašu resursu sistēmas reformu tika pieņemta ar 442 balsīm pret 166, 88 deputātiem atturoties.
Nākamie soļi
Abas rezolūcijas uzskatāmas par EP viedokli, pirms Eiropas Komisija maijā nāks klajā ar likumdošanas priekšlikumiem budžetam pēc 2020. gada. Lai stātos spēkā, DFS jāsaņem EP piekrišana.
Deputāti aicina pēc iespējas ātrāk uzsākt sarunas starp ES institūcijām, lai panāktu vienošanos pirms 2019. gada EP vēlēšanām.
Pamatinformācija
- Vairāk nekā 94% ES budžeta līdzekļu saņem Eiropas pilsoņi, reģioni, pilsētas, lauksaimnieki un uzņēmēji. ES administrācijas izmaksas veido nepilnus 6% budžeta, bet atalgojums – apmēram pusi šo 6% (avots: Eiropas Komisija);
- Eurobarometer aptauja liecina, ka eiropieši no ES gaida drošības, migrācijas un bezdarba jautājumu risinājumus.
Kontakti:
-
Armin WISDORFF
Press Officer -
Janis KRASTINS
Preses sekretārs -
Signe ZNOTINA-ZNOTA
Press officer