EP atbalsta valstu mērķu noteikšanu klimata aizsardzībai un mežsaimniecības attīstībai
- Nacionālie mērķi kā daļa no ES apņemšanās līdz 2030. gadam par 30% samazināt CO2 emisijas (salīdzinot ar 2005.gadu);
- mazāk izmešu lauksaimniecības, transporta, celtniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs;
- zemes izmantošana un mežsaimniecība: līdz 2030. gadam izmeši jālīdzsvaro ar piesaistījumiem;
- īstenot ES apņemšanos līdz 2030. gadam par 40% samazināt emisijas (salīdzinot ar 1990. gadu).
Līdz 2030. gadam ES par 30% jāsamazina transporta, lauksaimniecības, būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas radītās CO2 emisijas, bet mežu izciršana jākompensē ar jauniem stādījumiem.
Šie mērķi noteikti divos otrdien apstiprinātos ES likumprojektos.
ES līmeņa mērķi sasniedzami, nosakot saistošus nacionālos mērķus tām nozarēm, kas nav iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – lauksaimniecībai, transportam, celtniecībai un atkritumu apsaimniekošanai. Tās rada apmēram 60% ES siltumnīcefekta gāzu izmešu. Latvijai emisiju apjoms šajās nozarēs līdz 2030. gadam jāsamazina par 6%.
Samazinājums palīdzēs īstenot Parīzes klimata nolīgumā iekļauto ES apņemšanos par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu visās nozarēs (salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem).
“Neskatoties uz daudzu ES valstu valdību pretestību, mēs esam paveikuši visu iespējamo, lai vienotos par vērienīgiem klimata politikas mērķiem,” sacīja EP ziņotājs Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE, Nīderlande). “Pateicoties Parlamenta uzstājībai, mēs esam samazinājuši pieļaujamo izmešu daudzumu par apjomu, kādu rada četri miljoni automašīnu. Valstīm būs jādara vairāk, un tas būs jāpaveic agrāk. Atlikt rīcību vairs nav iespējams, un šī regula liks visām valdībām stiprināt ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās, lai mazinātu lauksaimniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas un būvniecības radītos izmešus.”
Mežsaimniecība kā rīks cīņā ar klimata pārmaiņām
Parlaments pieņēma arī atsevišķu likumu, kas paredz stiprināt mežu un zemes izmantošanas spēju absorbēt siltumnīcefekta gāzu izmešus. Pašlaik ES meži piesaista apmēram 10% ES emisiju.
Likums ES valstīm liks līdz 2030. gadam mežu izciršanu pilnībā kompensēt ar jauniem stādījumiem. Tas veicinās CO2 emisiju līdzsvarošanu ar mežu, aramzemes un pļavu CO2 piesaistījumiem. Deputāti likumprojektu papildinājuši ar noteikumu, ka pēc 2030. gada dalībvalstīm būtu jāparūpējas, lai CO2 piesaistījumi pārsniegtu emisiju apjomu.
“Parlaments ir strādājis, lai panāktu līdzsvaru starp elastību un sasvstarpēji samērojamiem noteikumiem visām 28 dalībvalstīm. Esmu pārliecināts, ka mums izdevies stiprināt bioekonomiku - koksnes izmantošanu būvniecībā, mēbeļu ražošanā un bioenerģijas nozarē. Ar šiem noteikumiem mēs dodam skaidru signālu: mēs vēlamies, lai Eiropas meži tiktu apsaimniekoti ilgtspējīgi. Mēs vēlamies spēcīgu mežsaimniecības nozari Eiropā,” viņš teica.
Nākamie soļi
Likumprojekts par valstu mērķiem cīņā ar klimata pārmaiņām jeb tā dēvēto pienākumu sadali tika pieņemts ar 343 balsīm 172, 170 deputātiem atturoties. Mežsaimniecības un zemes izmantošanas noteikumi saņēma 574 deputātu atbalstu, 79 balsoja pret, bet 32 atturējās. Lai stātos spēkā, abi likumprojekti vēl formāli jāapstiprina ES Padomei.
Kontakti:
-
Baptiste CHATAIN
Press Officer -
Janis KRASTINS
Preses sekretārs -
Signe ZNOTINA-ZNOTA
Press officer