Atbildes uz jautājumiem par digitālo autortiesību direktīvu  

Paziņojumi presei 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

Autortiesības - ©AP Images/Eiropas Savienība-EP  

Šajā jautājumu un atbilžu dokumentā ir sniegtas atbildes uz dažiem bieži uzdotiem jautājumiem par direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū.

Eiropas Parlamenta apstiprinātais direktīvas teksts ir pieejams šeit.

Vairāk jautājumu un atbilžu pieejams angļu, franču un vācu valodās.

Atbildes sniegtas, balstoties uz 13. februārī sarunu vedēju panāktās vienošanās saturu.

Kādi ir autortiesību direktīvas mērķi?

Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka radošo profesiju pārstāvji (piemēram, mūziķi vai aktieri), kā arī ziņu izdevēji un žurnālisti gūst labumu no tiešsaistes vides un interneta tāpat kā ārpus šīs vides. Pašlaik spēkā esošo novecojušo autortiesību noteikumu dēļ tiešsaistes platformas un ziņu apkopotāji gūst visus labumus no šīm tehnoloģijām, turpretī mākslinieku, ziņu izdevēju un žurnālistu darbs nonāk brīvā apgrozībā, bet viņi paši par to saņem niecīgu atlīdzību vai vispār nesaņem neko. Tas apgrūtina mākslinieku un plašsaziņas līdzekļu jomā strādājošo iespējas nopelnīt pienācīgu iztiku.

Ir svarīgi norādīt, ka direktīva radošo profesiju pārstāvjiem un žurnālistiem nepiešķir jaunas tiesības. Tā tikai nodrošina viņu pašreizējo tiesību labāku īstenošanu. Ar direktīvas projektu netiek arī noteikti nekādi jauni pienākumi tiešsaistes platformām un ziņu apkopotājiem. Tas tikai nodrošina viņu pašreizējo pienākumu labāku izpildi. Materiālus, kurus pašlaik ir likumīgi atļauts kopīgot, būs likumīgi atļauts kopīgot arī turpmāk.

Īsumā:

  • direktīvas projekta iecere ir noteikt lielajām interneta platformām un ziņu apkopotājiem (piemēram, YouTube vai GoogleNews) pienākumu maksāt satura radītājiem (māksliniekiem/mūziķiem/aktieriem un ziņu aģentūrām un to žurnālistiem) atlīdzību, kas satura radītājiem reāli pienākas;
  • netiek paredzētas nekādas jaunas tiesības vai pienākumi. Materiālus, kurus pašlaik ir likumīgi atļauts kopīgot, būs likumīgi atļauts kopīgot arī turpmāk.

Kā direktīva ietekmēs parastos lietotājus?

Direktīvas projekts uz parastiem lietotājiem neattiecas.

Direktīva attieksies uz lielajām tiešsaistes platformām un ziņu apkopotājiem, piemēram, YouTube, Google News vai Facebook, nosakot, ka tiem ir jāmaksā pienācīga atlīdzība izpildītājiem un žurnālistiem, no kuru darba šīs platformas gūst peļņu.

Lielajām tiešsaistes platformām un ziņu apkopotājiem tagad būs jāpievērš vairāk uzmanības taisnīguiem licences līgumiem ar māksliniekiem un izdevniecībām, kuras ir iepriekš pieteikušās kā darba īpašnieki. Platformām tādējādi būs lielāka motivācija slēgt šādus līgumus, jo pretējā gadījumā platforma būs tieši atbildīga par tajā mitinātu darbu, par kuru nav smaksāta licences maksa. Pašlaik spēkā esošie tiesību akti platformām dod lielākas iespējas izvairīties no šādas atbildības.

Paredzams, ka direktīva liks tiešsaistes platformām parūpēties lai visi, no kuru darbiem tās pelna, saņemtu taisnīgu atlīdzību.

Vai direktīva ietekmēs interneta brīvību un nenovedīs pie interneta cenzūras?

Brīvība internetānetiks ierobežota, ja vien, to izmantojot, netiks aizskartas citu personu tiesības vai izdarīti likumpārkāpumi. Tas nozīmē, ka lietotāji joprojām varēs augšupielādēt materiālus interneta platformās un tās varēs mitināt augšupielādētos materiālus, ja vien netiks ierobežotas satura radītāju tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Pašlaik tiešsaistes platformas atlīdzinājumu satura radītājiem nosaka pēc saviem ieskatiem, un tas parasti ir mazs, jo platformas nekādi nav atbildīgas par to mitināto saturu. Tāpēc tāss nav ieinteresētas vienoties ar tiesību īpašniekiem.

Vai ar direktīvu tiek paredzēts tiešsaistes platformās izveidot automātiskus filtrus?

Nē.

Direktīvā tiek izvirzīts sasniedzamais mērķis: tiešsaistes platforma nedrīkst pelnīt no tādu materiālu izmantošanas, kuru radītāji par to nesaņem atlīdzību. Līdz ar to platforma būs juridiski atbildīga, ja tās tīmekļa vietnē būs saturs, kura autors nav par tā izmantošanu saņēmis pienācīgu atlīdzību. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuru darbs tiek izmantots nelikumīgi, platformu varēs iesūdzēt tiesā.

Tomēr direktīvā nav precizēti vai uzskaitīti instrumenti, cilvēkresursi vai infrastruktūra, kas varētu būt vajadzīga, lai neļautu tīmekļa vietnēs augšupielādēt materiālus, par kuriem nav samaksāta atlīdzība. Tas nozīmē, ka netiek izvirzīta prasība izmantot augšupielādes filtrus.

Tomēr, ja lielajām platformām neizdosies rast novatoriskus risinājumus, tās galu galā var izšķirties par labu filtru izmantošanai. Patiesībā lielie uzņēmumi šādus filtrus jau izmanto. Filtrus nereti kritizē par to, ka tie var arī neļaut augšupielādēt likumīgi izmantotu saturu. Šī kritika reizēm ir pamatota. Taču šī kritika būtu jāvelta platformām, kuras minētos filtrus izstrādā un ievieš, nevis likumdevējam, kurš izvirza sasniedzamo mērķi, proti, ka uzņēmumiem ir jāmaksā atlīdzība par materiāliem, ko tie izmanto, lai gūtu peļņu. Ārpus interneta šis mērķis tiek īstenots bez pretenzijām.

Visbeidzot, direktīvāir normas, kuru mērķis ir nodrošināt lietotājiem iespēju apstrīdēt augšupielādēta satura nepamatotu dzēšanu. Šo mērķi paredzēts sasniegt, ieviešot tiesiskās aizsardzības sistēmas, ar kuru starpniecību iesniegt un izskatīt sūdzības.

Vai ar šo direktīvu netiek aizliegtas mēmes un GIFi?

Tieši pretēji.

Direktīvā ir konkrētas normas, kuras prasa dalībvalstīm aizsargāt lietotāju tiesības brīvi augšupielādēt un kopīgot darbus tādiem nolūkiem kā citēšana, kritika, pārskats, karikatūra, parodija vai stilizācija. Līdz ar to ir pats par sevi saprotams, ka mēmes un GIFi arī turpmāk būs pieejami. Patiesībā ar direktīvas noteikumiem tiks panākts, ka šāda veida saturu radīt un kopīgot būs drošāk nekā iepriekš, kad aizsardzību šādiem darbiem garantēja valstu tiesību akti, kā rezultātā dažādās dalībvalstīs bija spēkā atšķirīgi noteikumi.

Vai, lasot vai kopīgojot rakstus ziņu apkopotāju vietnēs, būs iespējams apskatīt raksta fragmentu?

Jā.

Direktīva dod preses izdevējiem tiesības pieprasīt ziņu apkopotājiem slēgt licences līgumus par viņu rakstu izmantošanu. Tomēr ziņu apkopotāji joprojām varēs izvietot rakstu fragmentus, nelūdzot preses izdevēju atļauju. Tas būs iespējams ar nosacījumu, ka fragments ir ’ļoti īss vai “atsevišķi vārdi” un ja netiks uzskatīts, ka ziņu apkopotājs ļaunprātīgi izmanto šo iespēju.

Vai direktīva kavēs jaunuzņēmumu attīstību?

Nē.

Direktīvas redakcijā, par kuru panākta vienošanās, ir paredzēta konkrēta aizsardzība jaunuzņēmumu izveidotām platformām. Tā paredz, ka platformām, kas darbojas mazāk nekā 3 gadus, kuru gada apgrozījums ir mazāks par 10 miljoniem EUR un vidējais unikālo apmeklētāju skaits mēnesī ir mazāks par 5 miljoniem, tiks paredzēti daudz vieglāk izpildāmi pienākumi nekā lielām platformām, kuras darbojas ilgāk

Tiek apgalvots, ka 13. panta piemērošanas rezultātā var tikt dzēsti darbi, kuru tiesību īpašnieks nav zināms. Kā piemērs tika minēta populārā dziesma “Despacito”...

Direktīvas 13. panta mērķis ir uzlabot izpildītāju pozīcijas gadījumos, kad tie vēlas aizstāvēt savas tiesības uz taisnīgu atlīdzību par to, ka viņu darbus izmanto un tiešsaistē izplata citi. Parastā tiesību aizstāvēšanas kārtība paredz, ka izpildītājam ir jāinformē platforma, piemēram, YouTube, ka izpildītājam pieder tiesības uz kādu konkrētu darbu. Līdz ar to ir maza iespējamība, ka platformas atbildība var iestāties tādu augšupielādētu darbu gadījumā, kuru tiesību īpašnieks nav zināms.

Tiek apgalvots, ka direktīvai būs ļoti negatīva ietekme uz simtiem tūkstošu cilvēku iztikas līdzekļiem...

Visdrīzāk rezultāts būs pilnīgi pretējs.

Direktīvas nolūks ir palīdzēt daudziem cilvēkiem gūt iztikas līdzekļus, kurus viņi ir nopelnījuši ar savu darbu un kuri viņiem ir nepieciešami, lai turpinātu radošo darbību. Direktīvas projekta mērķis ir panākt, ka lielāku daļu no ienākumiem, kas gūti no izpildītāju un žurnālistu darbu izmantošanas, saņem paši izpildītāji un žurnālisti, nevis, piemēram, Google akcionāri. Šāds ienākumu sadalījums vienmēr veicina nodarbinātību.

Kāpēc pret direktīvu tiek izrādīta tik liela pretestība?

Pret direktīvas pieņemšanu patiešām tiek īstenota vērienīga kampaņa. Eiropas Parlamenta statistikas dati liecina, ka tik intensīvu lobēšanu (pa tālruni, e-pastu un citiem saziņas līdzekļiem), kāda tiek īstenota saistībā ar šo tiesību aktu, EP deputāti ir pieredzējuši reti vai nav pieredzējuši vispār.

Tik vērienīgā kampaņā nereti tiek arī izteikti cits par citu vairāk pārspīlēti apgalvojumi: piemēram, ka direktīvas pieņemšanas rezultātā internets tiks “paralizēts” vai “ies bojā”.
Tā kā ar direktīvas projektu netiek ne piešķirtas jaunas tiesības radošo profesiju pārstāvjiem, ne noteikti jauni pienākumi interneta platformām vai ziņu apkopotājiem, šādi apgalvojumi šķiet pārmērīgi.

Arī iepriekš lobēšanas kampaņās ir tikuši izteikti apgalvojumi par to, ka kāda tiesību akta pieņemšanai būs katastrofāls rezultāts, bet neviens no tiem nav piepildījies.

Piemēram, tabakas un restorānu nozares lobija pārstāvji apgalvoja, ka smēķēšanas aizlieguma dēļ restorāni un bāri zaudēs klientus; bankas apgalvoja, ka stingrāku banku darbību reglamentējošu noteikumu ieviešana neļaus bankām aizdot naudu uzņēmumiem un privātpersonām, bet beznodokļu veikalu lobijs pat prognozēja, ka, izbeidzot darbību beznodokļu veikaliem lidostās, būs arī lidostas, kuras nāksies slēgt. Neviena no šīm pesimistiskajām prognozēm nepiepildījās.

Vai direktīvas mērķis ir aizsargāt mazāk ietekmīgus satura veidotājus?

Direktīvas mērķis ir uzlabot visu satura veidotāju pozīcijas sarunās par viņu darbu izmantošanu tiešsaistes platformās, bet galvenie ieguvēji būs tieši mazākie nozares dalībnieki. Ietekmīgākie nozares dalībnieki savu tiesību aizstāvībai var atļauties noalgot advokātu birojus, bet mazākiem nozares pārstāvjiem šādu līdzekļu nav.