Kopīgot šo lapu: 

  • Vajadzīgi tiesību akti hibrīddraudu novēršanai 
  • 998 dezinformācijas gadījumi no Krievijas 
  • Rezolūcijā minētas ES partijas, kas saņēmušas ārvalstu finansējumu 

Ārvalstu mēģinājumi ietekmēt ES vēlēšanas apdraud Eiropas demokrātiskās sabiedrības, brīdina EP deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā, par kuru balsoja 469, 143 pret un 47 atturējās.

Mīklains partiju finansējums

Parlaments novērojis sistemātisku ārvalstu iejaukšanos pirms visām lielajām valsts un Eiropas vēlēšanām, lietojot gan dezinformācijas kampaņas sociālajos medijos, kiberuzbrukumus vēlēšanu infrastruktūrai un finansiālu atbalstu politiskajām partijām. Daudzos gadījumos šī iejaukšanās bijusi par labu pret ES noskaņotiem, ekstrēmistu spēkiem un populistiskiem kandidātiem.

Lai arī lielākā daļa dalībvalstu ir pilnīgi vai daļēji aizliegušas ārvalstiskus ziedojumus politiskajām partijām un kandidātiem; ārvalstiskiem spēkiem izdodas šos noteikumus dažādos veidos apiet, saka EP, īpaši minot gadījumus ar Francijas Nacionālo fronti, kā arī preses izvirzītās apsūdzības Austrijas Brīvības partijai un Leave.eu Lielbritānijā.

Bīstami pieaug Krievijas propaganda

EP it īpaši ir nobažījies par “ārkārtīgi bīstamo Krievijas propagandu”, kas ir galvenais dezinformācijas avots Eiropā, un kopš 2019. gada janvāra dokumentēto gadījumu skaits ir vairāk nekā divkāršojies (998 gadījumi), salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2019. gadā (434 gadījumi).

EP deputāti arī stingri nosoda trešo valstu “aizvien agresīvākās darbības”, kuru mērķis ir graut Eiropas demokrātisko valstu normatīvos pamatus un principus un visu Rietumbalkānu un Austrumu partnerības pievienošanās sarunvalstu suverenitāti.

EP piedāvātie risinājumi

EP deputāti izvirza virkni ierosinājumu, kā novērst šos draudus: pārveidojot ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas grupu par pastāvīgu Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūru un būtiski palielinot tās finansējumu, aicinot interneta un sociālos medijus sadarboties, tomēr necenzējot un neapdraudot runas brīvību, kā arī izstrādājot ES tiesisko regulējumu kiberuzbrukumu un dezinformācijas, apkarošanai,

Kas darīts līdz šim?

Eiropas Savienība kopš 2015. gada aktīvi cīnās pret dezinformāciju. Šajā gadā Eiropas Ārējās darbības dienestā tika izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas grupa, lai efektīvi informētu Austrumu partnerus par ES politiku. Pirms Eiropas vēlēšanām 2018. gada oktobrī tika parakstīts prakses kodekss (pdf) ar Facebook, Google, Twitter un Mozilla un vēlāk arī ar Microsoft, vienojoties brīvprātīgi piemērot pašregulācijas standartus, lai apkarotu dezinformāciju.

Savukārt 2018. gada decembrī Komisija publicēja dezinformācijas novēršanas rīcības plānu.

Līdz 2020. gada beigām dalībvalstīs paredzēts rīkot vairāk nekā 50 prezidenta, valsts līmeņa, vietējās vai reģionālās vēlēšanas.