Kopīgot šo lapu: 

  • 687 EP deputāti piedalījās pirmajā ārkārtas plenārsesijas attālinātajā balsojumā, lai pieņemtu steidzamus Covid-19 pasākumus 
  • Deputāti aicināja pastiprināt dalībvalstu solidaritāti, lai kopīgi stātos pretī grūtībām 
  • ES ilgtermiņa pasākumiem ir jāmazina ietekme uz ekonomiku un jāiegulda vairāk pētniecībā  
Foto: EP deputāti un Komisijas prieksšēdētāja apspriež, kā varētu pastiprināt dalībvalstu sadarbību kopīgajā cīņā pret Covid-19  

Ceturtdienas plenārsēdes debatēs EP deputāti pauda atbalstu ES pasākumiem cīņā ar Covid-19 pandēmiju, kā arī aicināja uz spēcīgu ES solidaritāti, lai palīdzētu iedzīvotājiem.

Debatēs pirms balsojuma par Komisijas ierosināto pirmo pasākumu kopumu, lai palīdzētu dalībvalstīm efektīvi un koordinēti cīnīties pret pandēmiju, deputāti aicināja ES dalībvalstis sadarboties un saglabāt atvērtas iekšējās robežas, lai būtu iespējams piegādāt medicīnisko aprīkojumu un preces.

Ievērojot stingrus piesardzības pasākumus, vadošie EP deputāti no visām politiskajām grupām ceturtdien pulcējās īpašā sesijā Briseles plenārsēžu zālē, kamēr citi debatēm sekoja līdzi no mājām. Izmantojot īpašu procedūru, visi EP deputāti varēja balsot attālināti. Pirmajā balsojumā par steidzamības procedūras apstiprināšanu piedalījās 687 EP deputāti.

Klikšķinot uz vārdiem, varat noskatīties politisko grupu galveno pārstāvju un Komisijas paziņojuma videoierakstus.

Atklājot debates, EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli atkārtoti uzsvēra, ka Eiropas Parlaments nepārtrauc savu darbību pandēmijas dēļ. "Tikai šādi mēs varam kalpot iedzīvotājiem, savām sabiedrībām un veselības aprūpes darbiniekiem, kuri mums uzupurējas Eiropas slimnīcu palātās," sacīja priekšsēdētājs. "Parlaments turpinās pildīt savus demokrātiskos uzdevumus," viņš uzsvēra.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra vajadzību pēc kopīgas rīcības un vienotā tirgus saglabāšanas. “Brīdī, kad mums bija laiks rīkoties “visiem par vienu”, daudzi parādīja attieksmi “katrs par sevi”. Tomēr tagad stāvoklis uzlabojas. Preču un pakalpojumu brīva aprite ir vienīgais veids, kā nogādāt preces turp, kur tās vajadzīgas. Šķēršļu būvēšanai starp mums vienkārši nav jēgas! Eiropas iedzīvotāji atcerēsies to, ko mēs lemsim un darīsim šodien.”

Estebans Gonzaless Ponss (EPP, ES) sacīja: “Mums ir vajadzīga tāda Eiropa, kas ik vakaru iznāk uz saviem balkoniem, lai aplaudētu veselības aprūpes darbiniekiem”. Viņš atbalsoja Komisijas priekšsēdētājas teikto un aicināja novirzīt resursus veselības aprūpei vietējā līmenī un garantēt brīvu medicīnas aprīkojuma un preču apriti. Viņš aicināja arī saglabāt politiskās sistēmas, veikt ieguldījumus pētniecībā, kā arī solidaritāti starp Eiropas līderiem, kuru “Eiropas gars pašlaik pieklibo”.

“Šodienas lēmumi ir tikai pirmais solis,” sacīja Havjers Moreno Sančezs (S&D, ES), uzsverot nepieciešamību ierosināt arī tādus pasākumus, kas līdzinās ES Māršala plānam, tos finansējot ar jaunu kopējo Eiropas parāda instrumentu un Eiropas bezdarba fondu, lai palīdzētu mazināt Covid-19 krīzes ekonomiskās un sociālās sekas.

“Ja Eiropa nozīmē ekonomisko un monetāro solidaritāti, solidaritāte veselības jomā ir vēl svarīgāka,” sacīja Dominiks Rikē (Renew, FR). Viņš atbalstīja pasākumus tukšo lidojumu pārtraukšanai, un sacīja, ka labi organizētas piegādes ķēdes var palīdzēt stabilizēt Eiropu un apkarot slimības. "Es vēlos, lai attiecībā uz Eiropu un tās iedzīvotājiem būtu patiess teiciens “tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus," viņš noslēdza.

Savukārt Nikolā Bī (ID, FR) kritizēja ES reakciju "Mums ir jārisina liels uzdevums, bet jūsu šeit nav. Eiropas Komisija pakļauj eiropiešus riskam. Eiropas Savienība nespēj pat koordinēt dalībvalstu pasākumus. Covid-19 krīze ir nagla, iespējams, pēdējā, šīs nespējīgās birokrātijas zārkā”, viņš teica.

“Ar pateicību un paldies nav gana”, sacīja Ska Kellere (Zaļie / EBA, DE), aicinot sniegt palīdzību arī Rietumbalkāniem. “Zaļie prasa sniegt finansiālu palīdzību cilvēkiem, kuri zaudējuši ienākumus, un, izmantojot “koronavīrusa obligācijas”, nodrošināt ES dalībvalstu stabilitāti”. Viņa piebilda, ka ārkārtas laiki “nav iegansts, lai atteiktos no mūsu līdzsvara nodrošināšanas sistēmām”: nacionālajiem parlamentiem ir jāturpina kontrolēt dalībvalstu valdības.

Derks Jans Epinks (ECR, NL) aicināja uz krīzi reaģēt pragmatiski. “Jaunās eiro obligācijas vai “koronavīrusa obligācijas” nebūs efektīvs veids, kā atdzīvināt Eiropas ekonomiku. Cilvēkiem steidzami nepieciešama nauda. Dalībvalstu centrālajām bankām drīzāk vajadzētu izsniegt kredītus ar nulles procentu likmi mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”

“Sargājoša Eiropa parūpēsies par saviem svarīgākajiem darbiniekiem. Tā vietā, lai aplaudētu aprūpes darbiniekiem un kasieriem, cilvēkiem, no kuriem pašlaik atkarīgas mūsu dzīvības, ļaujiet mums viņiem palīdzēt”, teica Mano Obrī (GUE/NGL, FR), aicinot uz kopīgu veselības aprīkojuma ražošanu un skaidru un saskaņotu stratēģiju lai pārtrauktu pasākumus, kas pašlaik paralizējuši sabiedrības dzīvi.

Debates noslēdza Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs, atbildot uz EP deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Debates pilnā apjomā varat noskatīties šeit