Eiropas Parlaments pieņem ieteikumus zaļā kursa finansēšanai 

Paziņojumi presei 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

Foto: Ieguldot publiskos līdzekļus, jāievēro princips “neradīt būtisku kaitējumu” ©EP2020  
  • Pārejot uz klimatneitralitāti, jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES uzņēmumiem  
  • Ieguldot publiskos līdzekļus, jāievēro princips “neradīt kaitējumu” videi un sociālajai jomai 
  • Jāapvieno publiskie un privātie ieguldījumi, lai nodrošinātu vajadzīgo zaļo investīciju apjomu 

Eiropas Parlaments piektdien nāca klajā ar priekšlikumiem par to, kā vislabāk finansēt Eiropas pāreju uz ilgtspējīgu un oglekļneitrālu ekonomiku.

471 deputātiem balsojot par, 134 — pret un 83 deputātiem atturoties, Eiropas Parlaments pieņēma nesaistošu rezolūciju par Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu (SEIP) un zaļā kursa finansēšanu. Viņi uzstāj, ka, pārejot uz zaļo ekonomiku, jāsamazina pastāvošās un potenciāli pieaugošās atšķirības dalībvalstu vidū, jāveicina konkurētspēja un jārada ilgtspējīgas, kvalitatīvas darbvietas.

Ieguldījumu principi

Parlamenta deputāti ir vienisprātis, ka visos publiskajos ieguldījumos jāievēro princips “neradīt būtisku kaitējumu”, attiecinot to gan uz vidi, gan arī uz sociālo jomu, piemēram, attiecībā uz mērķi nodrošināt līdzvērtīgu atalgojumu visiem dzimumiem. Publiskie ieguldījumi būtu jāsaņem tikai tām valstu un reģionālajām programmām, kurām ir vislielākās iespējas rīkoties sociāli un vides ziņā ilgtspējīgi. Lai novērtētu šo aspektu, jāievieš saskaņoti ilgtspējības rādītāji un ietekmes mērīšanas metodes. Lai ieguldītu atbilstoši nosacījumiem par pāreju uz zaļo ekonomiku, ir jāņem vērā arī Taksonomijas regulā noteiktie kritēriji. Turklāt dalībvalstu atveseļošanas plāni ir jāsaskaņo ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem.


Parlaments ir gandarīts par to, ka ir izveidots Eiropas atveseļošanas plāns un ar to saistītie valstu atveseļošanas un noturības plāni Covid-19 krīzes seku novēršanai. Ar to palīdzību ES sekmīgi virzīsies uz ES Klimata aktā noteiktajiem mērķiem: 2030. gada klimatneitralitātes starpposma mērķi un pilnīgu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Vienlaikus tiks nodrošināta arī pāreja uz klimatneitrālu aprites ekonomiku.


EP deputāti prasa pakāpeniski pārtraukt publiskus un privātus ieguldījumus saimnieciskās darbībās, kas kaitē videi un piesārņo to, ja šādām darbībām ir ekonomiski īstenojamas alternatīvas. Tomēr viņi arī ņem vērā dalībvalstu tiesības izvēlēties piemērotākos enerģijas ieguves avotus un norāda, ka, pārejot uz klimatneitralitāti, jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES uzņēmumiem un jānodrošina to konkurētspēja. Tas ir īpaši svarīgi, ja ir iesaistīti uzņēmumi no valstīm ārpus ES, kuri praktizē negodīgu konkurenci.

Ilgtspējīgo ieguldījumu finansēšana


Ņemot vērā negatīvās ekonomikas prognozes laikposmam pēc Covid-19 krīzes, Parlamenta deputāti šaubās, vai Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns (SEIP) līdz 2030. gadam spēs piesaistīt vienu triljonu eiro, un vēlas zināt, cik daudz līdzekļu SEIP varētu saņemt no jaunā ES daudzgadu budžeta. Deputāti raizējas, ka, noslēdzoties nākamajam daudzgadu budžeta periodam, varētu pietrūkt zaļo ieguldījumu. Tāpēc viņi prasa izstrādāt plānus, kā to novērst ar privātiem un publiskiem ieguldījumiem, kā arī pārliecināties, lai daudzgadu budžeta finansējums netiktu ieguldīts darbībās, kas ilgtermiņā var būt kaitīgas videi.


Deputāti uzsver, ka nedrīkst aizmirst par privāto sektoru — publiskiem un privātiem ieguldījumiem vienam otru jāpapildina. Viņi atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas lēmumu līdz 2025. gadam panākt, ka 50 % tās darījumu tiek īstenoti klimata un vides ilgtspējības jomā. Deputāti iesaka Eiropas Investīciju bankai veicināt dialogu starp publisko un privāto sektoru un sadarboties ar dažādām ieinteresētajām personām.


Citāti


Zīgfrids Murešans (PPE, Rumānija), Budžeta komitejas ziņotājs, debatēs pirms balsojuma sacīja: “Lai sasniegtu zaļā kursa mērķus, mums ir vajadzīgi atbilstoši finanšu resursi. Mums jāzina, kā šos mērķus pašlaik finansēt, strādājot kopā ar ES ekonomiku un uzņēmumiem, nevis pret tiem. Saskaņā ar plānu, nākamo desmit gadu laikā mums ir jāpiesaista viens triljons eiro. Mēs atzīstam ES budžeta, kohēzijas, reģionālās un lauksaimniecības politiku un Taisnīgas pārejas fonda nozīmi. Mēs arī uzskatām, ka jaunie pašu resursi ir nākotnes ieņēmumu avots, kā arī instruments, lai stimulētu pāreju uz zaļāku ekonomiku ES līmenī. ”


Ekonomikas un monetārās komitejas ziņotājs Pols Tangs (S&D, Nīderlande) debatēs teica: “Šis ziņojums ir par to, kā sasniegt mūsu klimata mērķus. Mēs cenšamies savienot ambīcijas ar realitāti. Ir četri pīlāri: pirmkārt, uz visiem ES izdevumiem jāattiecina princips “nenodarīt kaitējumu videi”; otrkārt, ES monetārajām un finanšu iestādēm ir jānodrošina zaļo mērķu finansēšana; treškārt, pakāpeniski jāpārtrauc privātie ieguldījumi videi nelabvēlīgās darbībās; un, visbeidzot, publiskie līdzekļi ir jāiegulda ilgtspējīgi. Papildus tam mums ir jācīnās pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai palielinātu publiskos ieņēmumus.”