Eiropas Parlaments: ES patērētājiem ir “tiesības uz remontu”  

Paziņojumi presei 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

EP vēlas veicināt produktu remonta un atkalizmantošanas kultūru un uzlabot patērētāju izpratni par ietekmi uz vidi ©AdobeStock/Paolese  
  • Jāvirzās uz ilgtspējīgu patēriņa kultūru un produktu atkalizmantošanu 
  • Jāpaplašina produktu remonta iespējas, jānodrošina ilgāka produktu kalpošana 
  • Vajadzīgi vienoti lādētāji, lai samazinātu elektroniskos atkritumus  
  • Jāmaina ražošana, publiskais iepirkums, reklāma, atkritumu apsaimniekošana 

Lai veidotu ilgtspējīgu patēriņa kultūru, jāpaplašina produktu remonta un atkalizmantošanas iespējas, kā arī jāizskauž prakse saīsināt produktu kalpošanas laiku, saka Eiropas Parlaments.

Rezolūciju par ilgtspējīgāku vienoto tirgu pieņēma trešdien, 395 deputātiem balsojot par, 94 — pret un 207 deputātiem atturoties.

Rezolūcijā EP deputāti aicina Eiropas Komisiju nodrošināt patērētājiem “tiesības uz remontu”, proti, produktu remontēšana jāpadara pievilcīgāka, sistemātiskāka un izdevīgāka. To varētu panākt, pagarinot produktu garantijas laiku, piešķirot garantiju remontā nomainītajām detaļām vai uzlabojot piekļuvi informācijai par remontu un tehnisko apkopi.

EP deputāti arī uzstāj, ka ir jāpalielina atbalsts lietotu preču tirdzniecībai. Viņi aicina novērst praksi, kurā tiek saīsināts produkta kalpošanas laiks, un pauž atbalstu ilgtspējīgai ražošanai. Deputāti atkārtoti pieprasa ieviest vienotu lādētāju sistēmu, lai samazinātu elektroniskos atkritumus, un prasa sākt marķēt produktu ilgizturību un remontējamību (līdzīgi kā pašlaik tiek marķēta, piemēram, energoefektivitāte, ; izmantojot nolietojuma skaitītāju un skaidri norādot produkta paredzamo kalpošanas laiku).

Atvieglota remontēšana, tālākpārdošana un atkalizmantošana

Lai veicinātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un patēriņa kultūru, Eiropas Parlaments prasa īstenot ilgtspējīgāku publisko iepirkumu un atbildīgu mārketingu un reklāmu. Piemēram, ja reklāmā tiek pausti apgalvojumi par produkta nekaitīgumu videi, tiem jābūt pamatotiem noteiktos vienotos kritērijos, — līdzīgi kā piešķirot ekomarķējuma sertifikātu. Rezolūcijā arī aicināts popularizēt ES ekomarķējumu, lai uzlabotu patērētāju informētību un panāktu, ka rūpniecības nozarē ekomarķējumu izmanto biežāk.

Pieņemtajā rezolūcijas tekstā arī ierosināts ieviest jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus un novērst juridiskus šķēršļus produktu remontam, tālākpārdošanai un atkalizmantošanai. No tā labumu gūs arī otrreizējo izejvielu tirgus.

“Ir pienācis laiks uz zaļā kursa pamatiem būvēt vienoto tirgu, kurā tiek stimulēta ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu veidošana. Mums vajadzīgs visaptverošs jaunu noteikumu kopums, kas sniedz skaidras un vienkāršas norādes lēmumiem, nevis bezgalīgi tehniskie grozījumi, kuros trūkst politiskā vēriena un kuri mulsina gan patērētājus, gan uzņēmējus. Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments nodod skaidru vēstījumu: nākamie soļi ir saskaņots obligātais izturības marķējums un priekšlaicīga nolietojuma novēršana ES līmenī”, sacīja ziņotājs Davids Kormans (Zaļie/EFA, Francija).


Vispārēja informācija

Eirobarometra aptauja atklāj, ka 77 % ES iedzīvotāju labprātāk savas ierīces remontētu nekā iegādātos to vietā jaunas. 79 % respondentu uzskata, ka būtu jānosaka juridisks pienākums ražotājiem atvieglot patērētāju iespējas remontēt digitālas ierīces vai nomainīt atsevišķas to detaļas.