Eiropai jāizvirza mērķis līdz 2030. gadam novērst bezpajumtniecību 

Paziņojumi presei 
Plenārsesija 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

  • Bezpajumtnieku skaits Eiropā pēdējo desmit gadu laikā ir audzis par 70% 
  • Bezpajumtniecība ir viena no smagākajām nabadzības formām 
  • Dalībvalstīm jāatceļ kriminālatbildība par bezpajumtniecību, un jānodrošina vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem 

Otrdien Parlaments apstiprināja virkni ieteikumu cīņai pret bezpajumtniecību un aicināja nodrošināt ES iedzīvotāju pamattiesības uz mājokli.

Rezolūcijā, kas pieņemta ar 647 balsīm par, 13 pret un 32 atturoties, Parlaments uzsver nedrošo dzīves situāciju vairāk nekā 700 000 personām, kas ik nakti Eiropā paliek bez pajumtes. Šis rādītājs pēdējo desmit gadu laikā audzis par 70%. EP atgādina, ka mājoklis ir cilvēka pamattiesības, un aicina Komisiju un dalībvalstis izlēmīgāk rīkoties, lai līdz 2030. gadam novērstu bezpajumtniecību visā ES.

Nepieciešams vairāk pasākumu ES un dalībvalstīs

Lai novērstu bezpajumtniecību, Eiropas Komisijai jāatbalsta dalībvalstis, jāuzlabo uzraudzība, jāturpina nodrošināt finansējums un jāiesniedz ES satvars valsts stratēģijām bezpajumtniecības jomā. Dalībvalstīm jāpieņem princips “Mājoklis vispirms”, kas palīdz ievērojami mazināt bezpajumtniecību, ieviešot rīcības plānus un novatoriskas pieejas, kuru pamatā ir pieņēmums par mājokli kā cilvēka pamattiesībām.

Bezpajumtnieku atbalsts un reintegrācija sabiedrībā

Eiropas Parlaments pieņemtajā rezolūcijā aicina dalībvalstis:

  • uzņemties galveno atbildību par bezpajumtniecības apkarošanu, strādāt pie profilaktiskiem un agrīnas iejaukšanās pasākumiem;
  • apmainīties ar paraugpraksi ar citām dalībvalstīm;
  • nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem;
  • atbalstīt bezpajumtnieku integrāciju darba tirgū, nodrošinot atbalsta un saskaņošanas pasākumus, integrētas nodarbinātības programmas un apmācību;
  • stiprināt datu vākšanas mehānismus, lai bezpajumtniecības rādītājus varētu sistemātiski uzraudzīt ES līmenī;
  • sniegt finansiālu atbalstu NVO un pašvaldībām, palīdzot nodrošināt drošu telpu bez pajumtes palikušajiem vai novērst izlikšanu no mājokļa, jo īpaši Covid-19 krīzes laikā;
  • īstenot ilgtermiņa, uz kopienu un mājokļiem balstītas, integrētas valsts bezpajumtniecības stratēģijas;
  • kā pagaidu risinājumu nodrošināt pastāvīgu un nepārtrauktu piekļuvi ārkārtas patvēruma vietām;
  • sekmēt sociālo uzņēmējdarbību un pasākumus, kas uzlabo bezpajumtnieku aktīvu integrāciju.

Visbeidzot, Parlaments aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot instrumentus, kas pieejami no ES daudzgadu budžetā (2021.–2027.) un atveseļošanās fondā, lai uzlabotu trūcīgo mājsaimniecību nodarbinātības iespējas un sociālo integrāciju.

Priekšvēsture

Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi vairākus lūgumrakstus, kas vērsti uz milzīgo bezpajumtniecības skaita pieaugumu Eiropas Savienībā, ko izraisījušas augstākas mājokļu izmaksas, ekonomiskā krīze, samazināta sociālā aizsardzība un neatbilstoša politika.

Pārskatos par Covid-19 krīzes ietekmi uz mājokļu pieejamību ES, norāda, ka ekonomikas lejupslīde, kā arī darbavietu un ienākumu zaudēšana var vēl vairāk palielināt mājokļu izmaksas un bezpajumtniecības līmeni Eiropā. Kaut arī mājokļu politika nav ES kompetencē, tā var netieši ietekmēt šo jomu ar noteikumiem, piemēram, valsts atbalsta noteikumiem, fiskālajām tiesībām un konkurences noteikumiem, kā arī ar pasājumiem, īpaši ieteikumiem un pamatnostādnēm.