Parlaments apstiprina ES daudzgadu budžetu 2021.– 2027. gadam 

Paziņojumi presei 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

Foto: Pateicoties EP palielināti līdzekļu pētniecības, veselības, studentu un zaļās ekonomikas atbalsta programmām. ©KT/AFP  
  • Balsojums apstiprina neseno vienošanos Eiropadomē 
  • EP deputāti panāk finansējuma palielināšanu būtiskām ES programmām, kā Veselība, Apvārsnis, Erasmus+ 
  • Juridiski saistošs ceļvedis par jaunu ES ieņēmumu avotu ieviešanu 
  • Palielināta Parlamenta ietekme uz atveseļošanās fonda līdzekļu sadali 
  • Stingrāki noteikumi attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un dzimumu līdztiesību 

Parlaments trešdien sniedza piekrišanu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS), lai ES atbalsts pie iedzīvotājiem varētu nokļūt jau nākamā gada sākumā.

Trešdien Eiropas Parlaments ar 548 balsīm par, 81 pret un 66 atturoties pieņēma ar Padomi 10. novembrī panākto vienošanos par ES daudzgadu budžetu 2021. – 2027. gadam.


Ar 550 balsím par, 72 pret un 73 atturoties apstiprināja arī vienošanos ar Padomi par Iestāžu nolīgumu.


15 miljardi eiro papildus ES pamatprogrammām


Parlaments sarunās panāca to, ka Padome mainīja plānus un piekrita dāsnāk finansēt 10 būtiskākās ES programmas – tas ļaus, piemēram, labāk pasargāt iedzīvotājus no Covid-19 pandēmijas, sniegs iespējas jaunajai paaudzei un saglabāt Eiropas vērtības.


Saskaņā ar panākto kompromisu, Eiropas Parlamentam reālā izteiksmē izdevās trīskāršot ES Veselības programmas (EU4Health) finansējumu, palielināt Erasmus+ budžetu par summu, kas ekvivalenta vienam Erasmus+ gadam, kā arī turpināt pētniecībai atvēlēto līdzekļu palielināšanu.


Kur ņems papildu naudu?


  • 11 miljardi eiro tiks piesaistīti galvenokārt no naudas sodiem, ko dalībvalstis iekasēs par ES konkurences tiesību pārkāpumiem. Ar šiem 11 miljardiem pakāpeniski palielinās DFS griestus – no 1074,3 miljardiem līdz 1 085,3 miljardiem eiro (2018. gada cenās)

  • 4 miljardus eiro piesaistīs no DFS rezervēm un pārdalot līdzekļus

  • Vēl 1 miljardu rezervēs nākotnes nepieciešamībām un krīzēs; šos līdzekļus varētu arī pievienot pamatprogrammām

Jauni pašu resursi


Budžeta sarunās abas puses vienojās par to, ka atveseļošanās fonda radītos vidēja termiņa un ilgtermiņa parādus neatmaksās, atņemot līdzekļus ES programmām vai palielinot dalībvalstu iemaksas. EP sarunvedēji izstrādāja plānu, kā nākamo septiņu gadu laikā pakāpeniski ieviest jaunus pašu resursus, kas tiks iepludināti ES budžetā.


Ceļvedis ir daļa no juridiski saistošā Iestāžu nolīguma. Papildus nodevai, kas jāveic no 2021. gada, pamatojoties uz nepārstrādātas plastmasas atkritumu daudzumu valstī, tiks ieviesti arī jauni emisiju tirdzniecības sistēmā balstīti pašu resursi (no 2023. gada, iespējams, saistīti ar oglekļa robežvērtības korekcijas mehānismu). Jauni pašu resursi ietvers arī digitālo nodevu (no 2023. gada) un finanšu darījumu nodokli, kā arī jaunu kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (no 2026. gada).


EP uzraudzīs atveseļošanās fonda tērēšanu


ES atveseļošanās fonda pārvaldībai tiks rīkotas regulāras EP, Komisijas un Padomes sanāksmes, lai novērtētu saskaņā ar LESD 122. pantu piešķirto līdzekļu izlietojumu. Tādējādi atveseļošanās fonda līdzekļi, kas darīti pieejami ārpus parastā budžeta, lai atveseļotu pandēmijas skarto ekonomiku, tiks izlietoti pārredzami, un Parlaments kopā ar Padomi pārbaudīs novirzes no iepriekš saskaņotajiem plāniem.


Atveseļošanās instrumenta (Next Generation EU) pamatā ir ES līguma 122. pants, kas neparedz formālu Eiropas Parlamenta iesaistīšanu. Tāpēc EP sarunu dalībnieki pieprasīja izveidot jaunu procedūru – “konstruktīvu dialogu” starp Parlamentu un Padomi. Kad Komisija būs novērtējusi uz 122. panta pamata ierosināto tiesību aktu ietekmi uz budžetu, sāksies dialogs starp Parlamentu un Padomi.


Horizontālie jautājumi: bioloģiskā daudzveidība, dzimumu līdztiesība


Tiks uzlabotas novērtēšanas metodes, kā pārliecināties, ka vismaz 30 % no kopējā Eiropas Savienības budžeta un atveseļošanās fonda izdevumiem tiek ieguldīti veidos, kas ieguldīs ES klimata aizsardzības mērķu sasniegšanā. Sākot ar 2024. gadu 7,5 % no gada izdevumiem būs jānovirza novirzīti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (no 2026. gada – 10 %).


Vēl viena DFS prioritāte būs arī dzimumu līdztiesība – tiks rūpīgi

novērtēta un uzraudzīta visu programmu ietekme uz šo jomu.


EP sarunvedēji par DFS un pašu resursu reformu


Johans van Overtvelts (ECR, BE), Budžeta komitejas priekšsēdētājs

Jans Olbrihts (EPP, PL), ziņotājs par DFS

Margarida Markesa (S&D, PT), ziņotāja par DFS

Hosē Manuels Fernandess (EPP, PT), ziņotājs par pašu resursiem

Valerī Hajē (RENEW, FR), ziņotāja par pašu resursiem

Rasmuss Andresens (Greens/EFA, DE)



Citāti


Šeit atrodami Parlamenta sarunuvedēju paziņojumi.


Nākamie soļi


DFS regula un iestāžu nolīgums vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei. Pēc tam tos publicēs Oficiālajā Vēstnesī un tie stāsies spēkā no 1. janvāra.