Aptauja: eiropieši atbalsta konferenci par Eiropas nākotni 

Paziņojumi presei 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

  • Trīs ceturtdaļas eiropiešu uzskata, ka konferencei par Eiropas nākotni būs pozitīva ietekme uz ES demokrātiju 
  • Seši no desmit eiropiešiem piekrīt, ka koronavīrusa krīze viņiem likusi pārdomāt ES nākotni 
  • Liela daļa eiropiešu (92%) bija vienisprātis, ka, pieņemot lēmumus par Eiropas nākotni, jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis 

Eiropas mēroga iedzīvotāju aptauja liecina, ka eiropieši atbalsta konferenci par Eiropas nākotni.

Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija šodien publicē Eirobarometra aptauju, kas pirmo reizi veikta pēc abu iestāžu kopīga pasūtījuma. Eirobarometra speciālaptauja par Eiropas nākotni no 2020. gada 22. oktobra līdz 20. novembrim tika veikta 27 ES dalībvalstīs.

Aptauja, kas publicēta pirms Kopīgās deklarācijas par konferenci par Eiropas nākotni parakstīšanas, liecina, ka lielākā daļa respondentu (92 %) visās dalībvalstīs vēlas, lai lēmumos, kas saistīti ar Eiropas nākotni, vairāk tiktu ņemts vērā pilsoņu viedoklis.

Tieši tāds ir konferences par Eiropas nākotni mērķis. Tā izveidos jaunu publisku forumu atklātām, iekļaujošām, pārredzamām un strukturētām debatēm ar eiropiešiem par jautājumiem, kas viņiem ir svarīgi un ietekmē viņu ikdienas dzīvi.


Konference par Eiropas nākotni


Trīs ceturtdaļas eiropiešu uzskata, ka konference par Eiropas nākotni pozitīvi ietekmēs demokrātiju Eiropas Savienībā: 76 % respondentu to saista ar ievērojamu progresu demokrātijas jomā Eiropas Savienībā (25 % “pilnībā piekrīt” un 51 % “drīzāk piekrīt”), un katrā ES dalībvalstī šo viedokli atbalsta izteikts vairākums.


Pēc respondentu domām būtu aktīvi jāiesaista cilvēki no visiem sabiedrības slāņiem (51 %). 47 % uzskata, ka vajadzētu daudz vairāk iesaistīt jauniešus, kā arī valstu valdības (42 %) un akadēmisko sabiedrību, ekspertus, inteliģenci un zinātniekus (40 %).


Mazliet vairāk nekā puse eiropiešu (51 %) vēlētos iesaistīties paši, un visvairāk respondentu šādu vēlmi pauduši Īrijā (81 %), kurai seko Beļģija (64 %), Luksemburga (63 %) un Slovēnija (63 %).


Pilsoņu balss Eiropas Savienībā

Lai gan balsošana Eiropas vēlēšanās izteikti tiek uzskatīta (55 % respondentu) par visefektīvāko veidu, kā nodrošināt, ka lēmumu pieņēmēji ES līmenī uzklausa iedzīvotāju viedokli, jūtams ļoti spēcīgs atbalsts tam, lai ES pilsoņiem būtu lielāka ietekme uz to lēmumu pieņemšanu, kuri attiecas uz Eiropas nākotni. No 92 % respondentu, kuri uzskata, ka vairāk būtu jāņem vērā ES pilsoņu viedoklis, 55 % tam “pilnībā piekrīt” un 37 % “drīzāk piekrīt”. Tikai 6 % nepiekrīt šim apgalvojumam.


Eiropas nākotne


Seši no desmit eiropiešiem piekrīt apgalvojumam, ka koronavīrusa krīze viņos raisījusi apceri par Eiropas Savienības nākotni (19 % “pilnībā piekrīt” un 41 % “drīzāk piekrīt”), savukārt 39 % tam nepiekrīt (23 % “drīzāk nepiekrīt” un 16 % “nemaz nepiekrīt”).


Respondentiem bija jāizvēlas no vairākām iespējām, kas, viņuprāt, Eiropai nākotnē būtu jāsasniedz. Divas visvairāk minētās iespējas bija sasniegt salīdzināmu dzīves līmeni (35 %) un lielāku solidaritāti starp dalībvalstīm (30 %). Eiropieši par prioritāti nosauc arī kopējas veselības politikas (25 %) un salīdzināmu izglītības standartu (22 %) izstrādi.


Ieguvumi un problēmas

Eiropieši uzskata, ka ES galvenie ieguvumi ir demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana (32 %) un tās ekonomiskā, rūpnieciskā un tirdzniecības ietekme (30 %). 14 valstīs par vissvarīgāko (vai otru vissvarīgāko) ieguvumu tiek atzīts tas, ka ES ievēro demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu, un šis viedoklis ir īpaši izteikts Zviedrijā, kur 58 % to uzskata par galveno ieguvumu.


Deviņās valstīs — ar Somiju (45 %) un Igauniju (44 %) priekšgalā — par vissvarīgāko (vai otru vissvarīgāko) ieguvumu tiek uzskatīta ES ekonomiskā, rūpnieciskā un tirdzniecības ietekme.


Par galveno globālo problēmu, kas ietekmē ES nākotni, izteikti tiek uzskatītas klimata pārmaiņas, kuras 45 % eiropiešu nosauc par galveno problēmu. Otrajā un trešajā vietā līdzīga aptaujāto eiropiešu daļa ir ierindojusi terorismu (38 %) un ar veselību saistītos riskus (37 %). Ceturtā visbiežāk minētā problēma, ko norādījusi mazliet vairāk nekā ceturtā daļa eiropiešu, ir iedzīvotāju piespiedu migrācija un pārvietošana (27 %).


Konteksts

Šī Eirobarometra speciālaptauja Nr. 500 “Eiropas nākotne” (EB94.1) no 2020. gada 22. oktobra līdz 20. novembrim tika veikta 27 ES dalībvalstīs pēc Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta kopīga pasūtījuma. Aptauja tika veikta klātienē un pandēmijas dēļ vajadzības gadījumā papildināta ar tiešsaistes intervijām. Pavisam tika aptaujāti aptuveni 27 034 cilvēki.