Biodaudzveidība: EP prasa saistošus mērķus dzīvās dabas un cilvēku aizsardzībai
- 30 % ES sauszemes un jūras teritoriju jābūt aizsargājamām
- Saistoši pilsētu biodaudzveidības mērķi, piemēram, apzaļumoti jumti
- Nekavējoties jārīkojas, lai apturētu bišu un citu apputeksnētāju skaita sarukumu
Biodaudzveidības jomā vajag Parīzes klimata nolīgumam līdzīgu regulējumu un ES Biodaudzveidības aktu, lai ekosistēmas līdz 2050. gadam būtu atjaunotas, izturīgas un pienācīgi aizsargātas.
Lai risinātu pašreizējo Eiropas un pārējās pasaules biodaudzveidības krīzi, Eiropas Parlaments otrdien pieņēma rezolūciju “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, 515 deputātiem balsojot par, 90 — pret un 86 atturoties.
Visā pasaulē nepieredzēti strauji sarūk dzīvā daba — no aptuveni astoņiem miljoniem sugu vienam miljonam sugu draud izmiršana (Starpvaldību zinātnes un politikas platforma biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā). Tāpēc Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi vērtē ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķi, proti, nodrošināt, ka līdz 2050. gadam pasaules ekosistēmas ir atjaunotas, izturīgas un pienācīgi aizsargātas. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, deputāti prasa ieviest ES Biodaudzveidības aktu, kas pēc būtības līdzīgs ES Klimata aktam.
Parlamenta deputāti pauž lielu nožēlu, ka ES nav izdevies sasniegt 2020. gadam nospraustos biodaudzveidības mērķus. Viņi norāda, ka jaunajā stratēģijā pienācīgi jāpievēršas visiem pieciem galvenajiem pārmaiņu izraisītājiem: zemes un jūras izmantošanas maiņai, tiešai organismu izmantošanai, klimata pārmaiņām, piesārņojumam un invazīvām svešzemju sugām. Viņi uzstāj, ka ik gadu jānovirza 20 miljardi eiro biodaudzveidības pasākumu īstenošanai.
Parlamenta deputāti arī prasa, lai 2021. gada oktobra ANO konferencē tiktu pieņemts Parīzes klimata nolīgumam līdzīgs regulējums biodaudzveidības jomā. Konferencē tiks noteiktas pasaules biodaudzveidības prioritātes laikposmam līdz 2030. gadam un vēlāk.
30 % ES sauszemes un jūras teritoriju jābūt aizsargājamām
Lai gan Eiropas Savienībai jau tāpat ir pasaules lielākais aizsargājamo teritoriju tīkls, Parlamenta deputāti uzskata, ka ir jāievieš ES Dabas atjaunošanas plāns. Viņi atkārtoti prasa, lai līdz 2030. gadam vismaz 30 % ES sauszemes un jūras teritoriju būtu aizsargājamas un vismaz trešdaļai šo teritoriju, tostarp visiem atlikušajiem ES pirmatnējiem un senajiem mežiem, jānosaka vēl stingrāka aizsardzība. Valstu mērķos būtu jāņem vērā ģeogrāfiskās platības un dabas teritoriju īpatsvara atšķirības.
Dzīvās dabas aizsardzība
Parlamenta deputāti uzskata, ka līdz 2030. gadam nedrīkst mazināties to aizsargājamo sugu un dzīvotņu skaits, kam piešķirts “labvēlīgs aizsardzības statuss”. Turklāt vismaz 30 % sugu un dzīvotņu, kam pašlaik šāda statusa nav, tas ir jāpiešķir, vai jāpanāk stabila pozitīva tendence virzībā uz to. Pēc Parlamenta deputātu domām, ES jāuzņemas vadošā loma centienos pārtraukt komerciālu tirdzniecību ar apdraudētām sugām un to daļām.
Biodaudzveidība pilsētu teritorijās
Parlaments atbalsta Eiropas pilsētu zaļināšanas platformas izveidi un saistošu mērķu nospraušanu pilsētu biodaudzveidības jomā. Šādi mērķi varētu būt, piemēram, minimālais apzaļumotu jumtu īpatsvars uz jaunām ēkām un ķīmisko pesticīdu izmantošanas aizliegums.
Bites un citi apputeksnētāji
Parlamenta deputāti iebilst pret atkārtotu glifozāta lietošanas apstiprināšanu pēc 2022. gada 31. decembra. Viņi atkārto savu prasību steidzami pārskatīt ES apputeksnētāju iniciatīvu un iekļaut tajā vērienīgu ES mēroga apputeksnētāju monitoringa sistēmu ar skaidriem mērķiem un rādītājiem. Šādai rīcībai būtu jāaptur apputeksnētāju populācijas sarukums, ņemot vērā, ka apputeksnētājiem ir ļoti liela nozīme vidē un nodrošinātībā ar pārtiku. Viņi uzsver, ka, lai samazinātu pesticīdu lietošanu, lauksaimniekiem nepieciešami videi nekaitīgi augu aizsardzības risinājumi.
Citāts
Ziņotājs Cēzars Luena (S&D, Spānija) teica: “Mēs šodien prasām izstrādāt ES Biodaudzveidības aktu, kas pēc būtības līdzinātos ES Klimata aktam. Ar to tiktu ieviesta pārvaldības sistēma laikposmam līdz 2050. gadam, kuras mērķis ir aizsargāt biodaudzveidību, tostarp saistoši mērķi 2030. gadam. Esmu gandarīts, ka esam apstiprinājuši Komisijas priekšlikuma galvenos mērķus un atbalstījuši ES Dabas atjaunošanas plāna izveidi, lai atjaunotu vismaz 30 % ES sauszemes un jūras teritoriju. Tiek arī plaši atbalstīta ideja ieviest tiesību aktus augsnes ilgtspējīgai aizsardzībai un izmantošanai un plāns kopīgi stāties pretī klimata un biodaudzveidības krīzēm.”
Kontakti:
-
Thomas HAAHR
Press Officer -
Jānis KRASTIŅŠ
Press Officer in Latvia -
Agnese KRIVADE
Press Officer