Parlaments uzsāk vēlēšanu noteikumu maiņu un prasa jaunu ES mēroga vēlēšanu apgabalu 

Paziņojumi presei 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

Pēc jaunajiem noteikumiem Eiropas vēlēšanās varēs nodot divas balsis - par valsts un ES mēroga kandidātiem. © Jonathan NACKSTRAND / AFP  
  • 28 deputātu ievēlēšana no ES mēroga saraksta atbilstoši ģeogrāfiskajai pārstāvībai 
  • Atļauta balsošana pa pastu, vienots vēlēšanu slieksnis un kandidēšana no 18 gadu vecuma  
  • Saraksti pēc "rāvējslēdzēja" principa vai kvotas dzimumu vienlīdzības garantēšanai 
  • Vēlēšanas 9. maijā visās ES valstīs 

Parlaments vēlas reformēt ES Vēlēšanu aktu un aizstāt 27 atšķirīgās vēlēšanu sistēmas ar vienu Eiropas vēlēšanu sistēmu.

Trešdien Parlaments pieņēma likumdošanas priekšlikumu, kura mērķis ir mainīt noteikumus par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tiesību akta priekšlikumu pieņēma ar 323 balsīm par, 262 pret un 48 atturoties, savukārt to pavadošo rezolūciju pieņēma ar 331 balsi par, 257 pret un 52 atturoties.


Saskaņā ar deputātu ierosināto sistēmu ikvienam vēlētājam būs divas balsis: viena, lai balsotu par savas valsts deputātiem, un otra — par deputātiem no ES mēroga vēlēšanu apgabala. No ES vēlēšanu apgabala Parlamentā paredzēts ievēlēt 28 deputātus. Lai sarakstos garantētu ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvaru, dalībvalstis tiks sadalītas trīs grupās atkarībā no to iedzīvotāju skaita. Kandidātus no trim grupām sarakstos iekļaus saskaņā ar proporcionālās pārstāvības sistēmu. Kopīgos ES kandidātu sarakstus drīkstēs iesniegt Eiropas vēlēšanu vienības, piemēram, valstu politisko partiju koalīcijas un/vai valstu vēlētāju apvienības, vai Eiropas politiskās partijas.


Parlaments arī vēlas pievērsties dzimumu nevienlīdzības problēmai. Neraugoties uz to, ka pēdējās vēlēšanās šajā ziņā bija vērojams būtisks uzlabojums, dažas valstis Eiropas Parlamentā neievēlēja pilnīgi nevienu sievieti. Likumdošanas priekšlikumā ierosināts noteikt par obligātiem pēc rāvējslēdzēja principa izveidotus sarakstus (proti, tādus kandidātu sarakstus, kuros pamīšus būtu iekļautas sievietes un vīrieši) vai kvotas, tajā pašā laikā nepārkāpjot nebināru cilvēku tiesības.


Lai “eiropeizētu” Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vēl ierosināts:

  • noteikt 9. maiju par vēlēšanu dienu visās dalībvalstīs;
  • atļaut kandidēt vēlēšanās visiem ES iedzīvotājiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu;
  • noteikt minimālo vēlēšanu slieksni 3,5 % tiem vēlēšanu apgabaliem, kas Eiropas Parlamentā ievēlē vismaz 60 deputātus;
  • padarīt vēlēšanas pieejamas visiem iedzīvotājiem, arī cilvēkiem ar invaliditāti, un ieviest iespēju balsot pa pastu;
  • garantēt iedzīvotājiem tiesības vēlēt Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ar tā dēvētās Spitzenkandidaten (vadošo kandidātu) sistēmas starpniecību, šim nolūkam izmantojot kopējo ES kandidātu sarakstu.

Priekšlikumā ierosināts izveidot jaunu Eiropas Vēlēšanu iestādi, kas pārraudzītu vēlēšanu procesu un raudzītos, ka tiek ievēroti jaunie noteikumi.

Turpmākie soļi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. pantu Parlamenta likumdošanas priekšlikums būs vienprātīgi jāapstiprina Padomei. Pēc tam priekšlikums atgriezīsies Parlamentā, kur tam savu piekrišanu dos deputāti. Process noslēgsies ar to, ka visām dalībvalstīm tas būs jāapstiprina atbilstoši savām konstitucionālajām prasībām. Sarunas ar Padomi sāksies, kad dalībvalstis būs pieņēmušas savu nostāju.


Citāts

Ziņotājs Domeneks Ruizs Devesa (S&D, Spānija) sacīja: "Šīs reformas palielinās Eiropas politisko partiju atpazīstamību un ļaus tām, un jo īpaši to kandidātiem ES sarakstos, rīkot ES mēroga kampaņas, lai mēs varētu rīkot patiesas Eiropas līmeņa debates. Cilvēki zinās, ka viņi balso par Eiropas politiskajām grupām un kandidātiem uz Komisijas priekšsēdētāja amatu. Parlaments ir nosūtījis Padomei stingru vēstījumu, ka ir pēdējais laiks mainīt ES vēlēšanu likumu, lai varētu rīkot vēlēšanas, kas pienācīgi atspoguļo mūsdienu politisko realitāti."


Preses konference ar ziņotāju notiks otrdien, 2022. gada 3. maijā, plkst. 17.00 pēc Centrāleiropas laika. Informācija par to, kā sekot līdzi tiešraidei ir pieejama šeit.


Vispārēja informācija


Eiropas Vēlēšanu akts stājās spēkā 1976. gadā (to grozīja 2002. un 2018. gadā, taču pēdējie grozījumi vēl nav stājušies spēkā). Tajā noteikti vienoti vēlēšanu principi, un dalībvalstu likumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tiem ir jāatbilst. Tomēr līdzšinējais vēlēšanu akts nenosaka visai Eiropas Savienībai vienotu vēlēšanu sistēmu.