Parlaments apstiprina noteikumus par ES kritiskās infrastruktūras aizsardzību 

Paziņojumi presei 
 
 

Kopīgot šo lapu: 

Jaunā direktīva stiprinās ES būtiskās infrastruktūras drošību © Cinematographer / Adobe Stock  
  • Noteikumi aptver 11 būtiskas jomas, arī digitālo infrastruktūru, ūdeni, pārtiku un veselību 
  • Saskaņoti noteikumi un definīcijas stiprinās ES aizsardzības spējas 
  • Dalībvalstīm jāpieņem noturības stratēģijas un jāuzlabo pārrobežu saziņa 

Eiropas Parlaments pieņēma jaunus noteikumus, kas palīdzēs efektīvāk aizsargāt ES kritisko infrastruktūru.

Parlamenta deputāti ar 595 balsīm par, 17 — pret un 24 deputātiem atturoties apstiprināja ar Padomi saskaņoto direktīvas tekstu, kurā ietvertas obligātās prasības dalībvalstīm veikt riska novērtējumus, pieņemt valsts noturības stratēģijas un lietot visās dalībvalstīs vienotu kritiskās infrastruktūras definīciju.


Plašāka darbības joma, kas aptver vienpadsmit būtiskas nozares


Šis tiesību akts nosaka stingrākas prasības tādu kritisko nozaru dalībniekiem kā enerģētika, transports, banku nozare, finanšu tirgus infrastruktūra, digitālā infrastruktūra, dzeramā ūdens un notekūdeņu nozare, pārtikas (tostarp ražošanas, pārstrādes un piegādes) nozare, veselības aprūpe, valsts pārvalde un kosmosa nozare. Šo nozaru kritiskajiem operatoriem būs jāveic riska novērtējumi un jāsniedz pārskati.


Jaunie noteikumi uzliek pienākumu katrai ES dalībvalstij izstrādāt savu valsts noturības stratēģiju un izveidot īpašus kontaktpunktus, kas atbildēs par pārrobežu saziņu. Vienlaikus būs jāraugās, lai nenotiktu dubulta pārskatu iesniegšana, kas kritiskajiem operatoriem radītu nevajadzīgu administratīvo slogu. Pārredzamības nolūkā kritiskajiem operatoriem būs jāinformē valsts iestādes par jebkuriem attiecīgās infrastruktūras incidentiem vai darbības traucējumiem, un iestādēm būs jāinformē sabiedrība, ja tas būs sabiedrības interesēs.


Citāts


Pēc balsojuma ziņotājs Mihals Šimečka (“Renew”, Slovākija) sacīja:


“Lai veidotu Eiropu, kas mūs spēj aizsargāt, mums ir jāstiprina eiropiešu dzīvesveidu pamatā esošo kritisko sistēmu kopīgā izturētspēja. Šis tiesību akts, kas aptver 11 būtiskas nozares, būs atbilde gan uz klimata krīzes radītajām problēmām, gan uz pieaugošo sabotāžas gadījumu skaitu Eiropas Savienībā, kas saistīti ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu. ES kritiskajai infrastruktūrai ir jāspēj saglabāt noturību šajos draudos."


Vispārēja informācija


Iepriekšējā direktīva par kritisko infrastruktūru attiecās tikai uz enerģētikas un transporta nozari. 2018. gadā savā rezolūcijā par Īpašās komitejas terorisma jautājumos konstatējumiem Eiropas Parlaments aicināja šo direktīvu pārskatīt. Likumdevēji jauno direktīvu ir saskaņojuši arī ar nesen pieņemto direktīvu par kiberdrošību (TID 2).