Eiropas Parlaments pieņem ilgtermiņa risinājumu Ukrainas finansēšanai
- Plānots jauns mehānisms Ukrainai ar kopējo budžetu 50 miljardu eiro apmērā
- Mehānisms un pārskatītais ES daudzgadu budžets jāpieņem steidzami
- Deputāti uzlabo mehānisma pārredzamību un demokrātisko atbildību
- Krievijai konfiscētie aktīvi jāizmanto Ukrainas atjaunošanai
Otrdienas balsojumā Parlaments uzlaboja un apstiprināja priekšlikumu par mehānismu ar 50 miljardu eiro budžetu Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam no 2024. gada.
Parlamenta nostāja par ierosināto Ukrainas mehānismu tika pieņemta, 512 deputātiem balsojot “par”, 45 — “pret” un 63 atturoties. Parlaments šo mehānismu vēlas padarīt demokrātiski atbildīgāku, veicinot daudzpartiju demokrātiju un Ukrainas atbilstību prasībām par pievienošanos Eiropas Savienībai.
Mehānisms jāpieņem steidzami līdz ar pārskatīto ES daudzgadu budžetu
Ukrainas mehānisms ir daļa no pašlaik notiekošās ES daudzgadu budžeta pārskatīšanas. Budžetā ir jāievieš korekcijas, jo to ir ievērojami izsmēlušas daudzās krīzes, kas norisinājušās kopš 2021. gada. EP deputāti uzstāj, ka par mehānismu un arī par pārskatīto budžetu būtu jāvienojas pēc iespējas ātrāk, jo šobrīd palīdzība Ukrainai no 2024. gada nav paredzēta. Jaunais mehānisms būtu jāiekļauj arī nākamā gada budžetā, kas tiks apspriests novembrī.
Krievijas aktīvu izmantošana un korupcijas apkarošana
Viena no EP deputātu galvenajām prasībām: aktīvi no Krievijas Federācijas vai citām fiziskām vai juridiskām personām, kas tieši saistītas ar Krievijas agresijas karu, ir jāizmanto Ukrainas atjaunošanai. Parlaments vēlas stingrākus noteikumus par cīņu pret krāpšanu, korupciju, interešu konfliktiem un pārkāpumiem ES līdzekļu izmantošanā Ukrainā. Deputāti uzskata, ka finansējumu nedrīkst saņemt uzņēmumi, kas atrodas oligarhu ietekmē.
Lielāka pārredzamība un Ukrainas Parlamenta iesaiste
Deputāti priekšlikumu grozījuši tā, lai mehānisms būtu pārredzamāks. Iecerēts izveidot tīmekļa portālu par Ukrainai paredzētajām finanšu operācijām un par mērķiem, ko valsts sasniegusi, lai varētu saņemt palīdzību. Viņi arī vēlas, lai no ārpussavienības valstīm un starptautiskām organizācijām saņemtie līdzekļi tiktu publiskoti.
Plāns, kurā Ukraina sīki izklāstīs reformas un investīcijas un kuram jāsaņem Eiropas Savienības atbalsts, jāizstrādā, iesaistot Parlamentu (ar deleģētajiem aktiem) un aktīvi apspriežoties ar Augstāko Radu.
Turpmākie soļi
Tiklīdz Padome būs vienojusies par kopēju nostāju, varēs sākties sarunas ar dalībvalstīm.
Citāti
Ārlietu komitejas ziņotājs Mihaels Gālers (PPE, Vācija) teica: “Eiropas Parlaments sper izlēmīgu soli Ukrainas mehānisma izveidē, novirzot 50 miljardus eiro būtiskai sabiedrības pārveidei. Mēs palielinām mehānisma pārskatatbildību, nodrošinot to, lai noturības un labklājības veicināšana notiktu ar vēl nebijušu pārredzamību. Ukrainai uzsākot šo svarīgo ceļojumu, mūsu kolektīvā modrība nodrošinās tās integritāti katrā solī, ko tā spers uz ES integrāciju.”
Budžeta komitejas ziņotāja Eidere Gardiasabala Rubiala (S&D, Spānija) teica: “ES atkārtoti apliecina savu solidaritāti ar Ukrainu, izveidojot Ukrainas mehānismu 50 miljardu eiro apmērā, atbalstot valsts noturību pret agresiju un palīdzot īstenot reformas saistībā ar iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai. Mēs mudinām dalībvalstis ļaut izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai finansētu Ukrainas atjaunošanu, kā arī vēlamies pastiprināt Augstākās Radas un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nozīmi ES finansiālā atbalsta sagatavošanā”
Vispārēja informācija
Komisija 2023. gada 20. jūnijā ierosināja izveidot īpašu Ukrainas mehānismu, kura budžets laikposmam no 2024. gada līdz 2027. gadam būtu līdz pat 50 miljardiem eiro dotāciju un aizdevumu veidā. Mehānisms aizstās divpusējo atbalstu, ko ES pašlaik sniedz ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” un instrumentu “Makrofinansiālā palīdzība +”, kura budžets ir 18 miljardi eiro un kura darbība beigsies 2023. gada beigās. Ukrainas mehānisms ietvers atbalstu, ko Ukraina būtu saņēmusi saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu.
Kontakti:
-
Agnese KRIVADE
Press Officer -
Jānis KRASTIŅŠ
Press Officer in Latvia -
Armin WISDORFF
Press Officer