ES noteikumi aizsargās kritiski domājošos pret ļaunprātīgiem tiesas procesiem
- Aizsardzība pret ļaunprātīgām pārrobežu tiesvedībām
- Nepamatotas lietas noraidīs jau sākumā, atbildētājs būs finansiāli aizsargāts
- Ierobežos prasītāju iespējas izvēlēties jurisdikciju
Parlaments pieņēmis tiesību aktu, kas aizsargās žurnālistus, aktīvistus, akadēmiķus un viņu organizācijas pret ļaunprātīgām tiesas prāvām, ar ko viņus cenšas apklusināt.
Eiropas Parlaments ar 546 balsīm “par”, 47 — “pret” un 31 deputātiem atturoties apstiprināja jaunu tiesību aktu, par kuru tas 2023. gada 30. novembrī bija panācis vienošanos ar Padomi. Ar tiesību aktu ir iecerēts garantēt cilvēkiem un organizācijām, kas nodarbojas ar sabiedrības interešu jautājumiem, tādiem kā pamattiesības, korupcijas novēršana, demokrātijas aizsardzība vai cīņa pret dezinformāciju, aizsardzību pret nepamatotām un ļaunprātīgām tiesas prāvām. Aizsardzība būs nodrošināta visās pārrobežu lietās. Tiesību akts neattieksies uz gadījumiem, kad gan atbildētājs, gan prasītājs ir no tās pašas ES valsts, kurā atrodas tiesa, vai ja lieta attiecas tikai uz vienu dalībvalsti.
Preventīvi finansiālie aizsardzības pasākumi
Lai garantētu cietušajiem pamatīgāku aizsardzību, Parlamenta deputāti ir ieviesuši divu veidu aizsardzības pasākumus — priekšlaicīgu tiesvedības izbeigšanu, ja lieta ir nepamatota, un iespēju noteikt pienākumu prasītājam segt lēstos tiesvedības izdevumus, arī par atbildētāja juridisko pārstāvību, un atlīdzināt zaudējumus. Ja atbildētājs prasa tiesvedību izbeigt priekšlaicīgi, prasītājam ir jāpierāda, ka ir pamats tiesvedību turpināt. Prasītājiem — tie bieži vien ir politiķi, korporācijas vai lobiju grupas — tiesa var piemērot arī citus sodus, piemēram, pieprasīt no viņiem zaudējumu atlīdzību.
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi lietās ar ārpussavienības valstīm un piekļuve informācijai
Lai neļautu prasītājam izvēlēties jurisdikciju, kurā viņam ir vislabākās izredzes uzvarēt, jaunie noteikumi nodrošina, ka netiks atzīti spriedumi, kas pret ES privātpersonām vai iestādēm ir pieņemti nepamatotā vai ļaunprātīgā tiesvedībā valstīs ārpus Savienības.
ES valstu valdības arī nodrošinās, ka cilvēki, pret kuriem var vērsties ar ļaunprātīgu tiesas procesu, vienuviet var piekļūt informācijai par procesuālajām garantijām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp par juridisko palīdzību un finansiālo un psiholoģisko atbalstu. Dalībvalstīm būs jāgarantē juridiskā palīdzība pārrobežu civilprocesos. Tām būtu arī jāpublicē visi galīgie spriedumi tā dēvētajās SLAPP lietās (stratēģiskās tiesas prāvās pret sabiedrības līdzdalību) un jāapkopo detalizēti dati par šādām prāvām.
Citāts
Pēc balsojuma vadošais EP deputāts Tīmo Velkens (S&D, Vācija) sacīja: “Tiesas prāvas pret sabiedrības līdzdalību apdraud tiesiskumu un tiesības uz vārda, informācijas un biedrošanās brīvību. Šādas prāvas ļaunprātīgi izmanto tiesisko vajāšanu un tiesu sistēmu, un ietekmīgi cilvēki un organizācijas to arvien biežāk mēdz izmantot, lai izvairītos no sabiedrības kontroles. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu tiesas tiek ļaunprātīgi izmantotas personiska labuma gūšanai. Šī direktīva palīdzēs apkarot tiesas prāvas, ar kurām tiek mēģināts ierobežot sabiedrības līdzdalību. Tā aizliegs tiesas izmantot, lai iebiedētu žurnālistus un aktīvistus, atturētu viņus no informācijas publiskošanas un piespiestu viņus uz sava veida pašcenzūru.”
Turpmākie soļi
Direktīva stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tam, kad būs publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm divu gadu laikā būs jānodrošina direktīvas transponēšana savos tiesību aktos.
Vispārēja informācija
Eiropas Savienībā tiek ierosināts aizvien vairāk tiesas prāvu pret sabiedrības līdzdalību, tāpēc EP deputāti 2021. gada rezolūcijā piedāvāja pasākumus žurnālistu, mediju un aktīvistu aizsardzībai pret tiesisku vajāšanu.
Šī tiesību akta pieņemšanu deputāti atbalsta, reaģējot uz iedzīvotāju priekšlikumiem, kas iekļauti Konferences par Eiropas nākotni secinājumos. Attiecīgie priekšlikumi ir saistīti ar
- cīņu pret dezinformāciju un propagandu (23. priekšlikuma 5. punkts),
- efektīvāku un vienotāku politiku attiecībā uz autokrātiskiem režīmiem un hibrīdrežīmiem un uz partnerību veidošanu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām šādās valstīs (24. priekšlikuma 8. punkts),
- tiesību aktu ieviešanu, lai novērstu draudus mediju neatkarībai (27. priekšlikuma 1. punkts),
- ES konkurences noteikumu stingru izpildi mediju nozarē (27. priekšlikuma 2. punkts).
Kontakti:
-
Martina VASS
Press Officer -
Agnese KRIVADE
Press Officer -
Jānis KRASTIŅŠ
Press Officer in Latvia