Deputāti mudina ES parūpēties par pašas drošību
- Nodrošināt Ukrainai vairāk ieroču un munīcijas
- Sagatavošanās pasākumiem jābūt “līdzīgiem tiem, kas tiek izmantoti kara laikā”
- Vienkāršot lēmumu pieņemšanu aizsardzības jautājumos
- Deputāti atzinīgi vērtē “ReArm” plānu un mudina rast inovatīvus finansējuma avotus
ES ir nonākusi pagrieziena punktā, un “ierastās darbības scenārijs” vairs nav pieņemams risinājums pret draudiem un uzbrukumiem Eiropas drošībai.
Trešdien pieņemtajā rezolūcijā Parlaments aicina ES steidzami rīkoties un parūpēties savu drošību. Deputāti norāda, ka tas nozīmē stiprināt attiecības ar līdzīgi domājošiem partneriem un ievērojami samazināt atkarību no trešām valstīm aizsardzības jautājumos.
Tā sauktajā baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības nākotni, ar ko Komisija un ES ārlietu pārstāve nāks klajā pēc nedēļas, Eiropadomei būtu jāizvirza konkrēti priekšlikumi, lai varētu “rīkoties patiešām kardināli”. Tāpat tajā piedāvātajai rīcībai jābūt līdzīgai kara laika pasākumiem, norāda deputāti, atzinīgi vērtējot arī nesen prezentēto “ReArm” plānu.
ES kā patiesa drošības sniedzēja
Lai panāktu mieru un stabilitāti Eiropā, ES ir jāatbalsta Ukraina un pašai jākļūst noturīgakai, uzsver deputāti. Rezolūcijā teikts, ka “patlaban Eiropa piedzīvo kopš Aukstā kara beigām visnopietnāko savas teritoriālās integritātes militāro apdraudējumu”, un tā aicina dalībvalstis, starptautiskos partnerus un NATO sabiedrotos atcelt visus ierobežojumus Ukrainai piegādāto Rietumu ieroču sistēmu izmantošanai pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.
Krievija, ko atbalsta tās sabiedrotie Baltkrievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna, ir “nozīmīgākais tiešais un netiešais drauds ES”, teikts rezolūcijā. Deputāti uzsver, ka nesenās ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbības un paziņojumi ir palielinājuši bažas par ASV turpmāko nostāju attiecībā uz Krieviju, NATO un Eiropas drošību. Viņi arī stingri nosoda ASV draudus Grenlandei. Parlaments uzskata, ka ES aizsardzības pasākumus “vairs nevar īstenot ierobežotā apjomā, pēc būtības sadrumstalotus un ar ilgstošu izpildes termiņu.” Deputāti pieprasa pastiprināt centienus ne tikai militārajā jomā, bet arī rūpniecības, tehnoloģiju un izlūkošanas nozarēs.
Gatavība vissmagākajām militārām neparedzētām situācijām
Tekstā teikts, ka ES ir jārada iespēja tās administrācijai “daudz ātrāk īstenot procedūras” kara vai citu liela mēroga drošības krīžu gadījumā. Uzsverot ES un NATO sadarbības nozīmi, deputāti arī aicina izveidot NATO pilnībā rīcībspējīgu Eiropas pīlāru, kas nepieciešamības gadījumā spētu rīkoties patstāvīgi.
Deputāti uzskata, ka ES ir jālemj par vienotu un skaidru ilgtermiņa redzējumu Eiropas aizsardzības rūpniecībai, un aicina ievērojami palielināt kopīga aprīkojuma iepirkumus no ES dalībvalstīm. Viņi uzstāj, ka lēmumu pieņemšanai Eiropas aizsardzības jomā jābūt mazāk sarežģītai. Viņi atbalsta aizsardzības ministru padomes izveidi un pāreju no vienprātības uz kvalificētu balsu vairākumu ES lēmumu pieņemšanā šajā jomā, izņemot lēmumus par militārām operācijām ar izpildpilnvarām.
Parlaments brīdina, ka, būtiski nepalielinot ieguldījumus, netiks sasniegti ES drošības un aizsardzības mērķi ne attiecībā uz militāro atbalstu Ukrainai, ne arī uz kopējās Eiropas drošības uzlabošanu. Deputāti apgalvo, ka “neatliekamās vajadzības nevar gaidīt nākamo daudzgadu finanšu shēmu”. Viņi aicina rast “inovatīvus risinājumus, lai bez kavēšanās atrastu papildu finansējumu”, piemēram, Eiropas aizsardzības obligāciju sistēmu liela mēroga militāro ieguldījumu finansēšanai.
Rezolūcija tika pieņemta ar 419 balsīm par, 204 pret un 46 deputātiem atturoties.
Kontakti:
-
Viktor ALMQVIST
Preses sekretārs -
Snježana KOBEŠĆAK SMODIŠ
Preses sekretāre -
Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs -
Kristīne LIEPIŅA
Preses sekretāre Latvijā