Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 

Atjaunināts: 
 
Izveidots:   
 

Kopīgot šo lapu: 

Pārliecinājušās, vai ievēlētie deputāti neieņem ar darbu Eiropas Parlamentā nesavienojamus amatus, dalībvalstu iestādes ievēlēto vārdus paziņoja EP.

  • Jaunievēlēto deputātu pilnvaras tiek pārbaudītas, lai pārliecinātos, vai viņi neieņem ar darbu EP nesavienojamus amatus (Eiropas Parlamenta Reglamenta 3. pants). Nesavienojami amati ir, piemēram, ES dalībvalsts valdības vai parlamenta locekļa, Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Centrālās bankas direktoru padomes, Revīzijas palātas vai Eiropas Investīciju bankas locekļa amats. Par Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst būt arī amatpersonas, kas aktīvi strādā ES iestādēs vai struktūrās, kuras izveidotas saskaņā ar ES līgumiem ES finansējuma pārvaldīšanai.

    Kad vēlēšanu rezultāti ir apstiprināti, dalībvalstis paziņo EP to personu vārdus, kuras ieguvušas mandātu, un lūdz tās veikt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no amatu nesavienojamības.

    Pirms stāšanās amatā jaunajiem EP deputātiem, par kuru ievēlēšanu ir paziņots Parlamentam, ir rakstiski jāapliecina, ka viņi neieņem nevienu amatu, kas nav savienojams ar EP deputāta amatu. Šī deklarācija jāiesniedz ne vēlāk kā sešas dienas pirms Parlamenta pirmās sēdes.

    Šīs pilnvaras ex post pārbauda Parlamenta Juridiskā komiteja, kas, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, sagatavo savu lēmumu. Pēc tam šo lēmumu nodod Parlamenta priekšsēdētājam, kurš par to informē nākamajā plenārsēdē. Papildus pilnvaru pārbaudei Parlaments lemj arī par strīdīgiem gadījumiem, kas saistīti ar dažādu amatu nesavienojamību (saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Aktu), izņemot gadījumus, kuru pamatā ir valstu vēlēšanu likumi.

    Ja tiek konstatēts, ka deputāts ieņem nesavienojamu amatu, Parlaments "paziņo par brīvu deputāta vietu".

    Saite nokopēta
  • Pēc vēlēšanām sākās sarunas par politisko grupu izveidošanu, un pašlaik EP ir astoņas politiskās grupas (par vienu vairāk nekā iepriekšējā sasaukumā). Politiskajā grupā jābūt vismaz 23 deputātiem, kas ievēlēti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu (t. i., vismaz septiņi), kā noteikts EP Reglamenta 33. pantā.

    Saite nokopēta
  • Jaunā sasaukuma pilnvaru laiks oficiāli sākās otrdien, 2024. gada 16. jūlijā. Šajā dienā un līdz piektdienai, 19. jūlijam, jaunievēlētie EP deputāti tikās Parlamenta mītnē Strasbūrā, lai ievēlētu savu priekšsēdētāju, 14 priekšsēdētāja vietniekus un piecus kvestorus, kā noteikts EP Reglamenta 16., 17. un 18. pantā.

    Eiropas Parlamenta deputāti no sava vidus ievēl priekšsēdētāju uz divarpus gadiem. Šo pilnvaru termiņu var atjaunot.

    Roberta Metsola (EPP, Malta), EP priekšsēdētāja kopš 2022. gada janvāra, tika pārvēlēta līdz 2027. gadam, pirmajā balsošanas kārtā saņemot 562 balsis.

    Vairāk par EP priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku un kvestoru ievēlēšanu lasiet šajā Parlamenta Pētniecības dienesta informatīvajā ziņojumā.Deputāti arī apstiprināja Parlamenta pastāvīgo komiteju un apakškomiteju, kā arī parlamentāro delegāciju skaitlisko sastāvu. Lēmumu par to, kuri deputāti darbosies katrā komitejā, pieņēma politiskās grupas un pie grupām nepiederošie deputāti (Reglamenta 212. un 216. pants), un to paziņoja plenārsēdē.

    Saite nokopēta
  • 18. jūlijā Parlaments ar 401 balsi aizklātā balsojumā atbalstīja Urzulas fon der Leienes kandidatūru otrajam Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amata termiņam. Pirms balsojuma Urzula fon der Leiena debatēs ar EP deputātiem iepazīstināja ar savām politiskajām prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem.

    Eiropas Savienības līguma 14. pantā noteikts, ka EP "ievēl Komisijas priekšsēdētāju". Praksē, pamatojoties uz Reglamenta 128. pantu, Eiropadomes ierosinātais kandidāts iepazīstina Parlamentu ar savām politiskajām pamatnostādnēm, kam seko debates.

    Saite nokopēta
  • 23. jūlijā Briselē notika Parlamenta komiteju un apakškomiteju pirmās sanāksmes, lai ievēlētu prezidiju (priekšsēdētāju un ne vairāk kā četrus priekšsēdētāja vietniekus).

    Komiteju un apakškomiteju priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus ievēl deputāti, kas darbojas katrā no tām. Visu Parlamenta komiteju un apakškomiteju locekļu saraksts tika paziņots 19. jūlija plenārsēdē.

    Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 219. pantu Parlamenta dažādība ir jāatspoguļo katras komitejas prezidija sastāvā.

    Saite nokopēta
  • Kā noteikts Reglamenta 129. pantā, Padome kopā ar jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju izraugās komisāra amata kandidātus. Katram komisāra kandidātam jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs piešķir atbildību par konkrētu politikas jomu (portfeli) saskaņā ar savām politiskajām pamatnostādnēm. Pirms plenārsēdes balsojuma par visas kolēģijas iecelšanu amatā EP komitejas izvērtē katru no komisāra amata kandidātiem.

    Interešu deklarāciju izskatīšana Juridiskajā komitejā

    Juridiskā komiteja pirms komisāru uzklausīšanas komitejās pārbauda komisāru kandidātu finansiālo interešu deklarācijas, lai izvērtētu to saturu un identificētu iespējamos interešu konfliktus.

    Ja Juridiskajai komitejai rodas šaubas, tā var pieprasīt papildu informāciju vai uzaicināt komisāra amata kandidātu uz diskusiju. Tā var arī sniegt ieteikumus, kā atrisināt interešu konfliktu.

    Pirms apstiprināšanas uzklausīšanas attiecīgajās komitejās Juridiskajai komitejai rakstiski jāapstiprina, ka interešu konflikta nav. Ja interešu konflikts nav atrisināts, Juridiskā komiteja secina, ka komisāra amata kandidāts nevar pildīt savus pienākumus.

    Rakstiskā procedūra: deputātu jautājumi

    Kandidātiem ir jāsniedz rakstiskas atbildes uz vairākiem jautājumiem, tostarp tādiem, ko uzdevuši Eiropas Parlamenta deputāti komitejās, kuras atbild par viņam uzticēto portfeli. Pirmais jautājumu bloks attiecas uz komisāra vispārējo kompetenci, gatavību strādāt Eiropas labā un personīgo neatkarību, portfeļa pārvaldību un plānoto sadarbību ar Parlamentu. Papildus tam atbilstošā EP nozares komiteja sagatavo virkni specifisku jautājumu par attiecīgo portfeli.

    Pirms uzklausīšanas EP tīmekļa vietnē tiks publicēti visu izvirzīto komisāru CV un viņu atbildes uz rakstiskajiem jautājumiem.

    Uzklausīšana attiecīgajā komitejā vai komitejās

    Komisāra amata kandidāts tiek aicināts uz trīs stundu uzklausīšanu, kas tiek translēta tiešraidē un kurā piedalās par viņa portfeli atbildīgās EP komitejas. Kandidāts uzstājas ar 15 minūšu (ne garāku) runu un pēc tam atbild uz deputātu jautājumiem.

    Izņēmuma kārtā uzklausīšanu var rīkot citā formātā, ja komisāra amata kandidāta pienākumi ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē un neviena no tām nav noteicošā. Tad, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumu, komisāra amata kandidātu kopīgi uzklausa šīs komitejas, un uzklausīšana ilgst līdz četrām stundām.

    Uzklausīšanas ir publiskas un tiek translētas tiešsaistē.

    Izvērtējums pēc uzklausīšanas

    Atbildīgo komiteju priekšsēdētājiem un koordinatoriem 24 stundu laikā pēc uzklausīšanas ir jāizvērtē komisāra amata kandidāts. Šim nolūkam viņiem ir “bez kavēšanās” jārīko slēgta sanāksme. Atbildīgās komitejas var arī rakstveidā lūgt kandidātam papildu informāciju vai organizēt īsāku papildu uzklausīšanu.

    Politisko grupu koordinatori par katru kandidātu sagatavo novērtējuma vēstuli, kurā norāda, vai kandidāts ir kvalificēts:

    • kļūt par "Kolēģijas locekli" Eiropas Komisijā
    • veikt uzticētos pienākumus.

    Pēc tam šo vēstuli 24 stundu laikā nosūta izskatīšanai Komiteju priekšsēdētāju konferencei (CCC).

    Uzklausīšanas procesa noslēgums

    Ja Priekšsēdētāju konference nenolemj pieprasīt papildu informāciju, tā pēc viedokļu apmaiņas paziņo, ka apstiprināšanas uzklausīšana ir slēgta. Tikai šajā brīdī var publicēt novērtējuma vēstules un izteikt komentārus par novērtējumu.

    Kolēģijas iepazīstināšana un plenārsēde

    Ņemot vērā uzklausīšanu rezultātus, kā arī apspriedes ar Parlamenta politiskajām grupām, ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs Parlamenta sēdē iepazīstina ar visu komisāru kolēģiju un viņu programmu.

    Pēc debatēm Eiropas Parlamenta deputāti balso par Komisijas pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem. Parlaments var atlikt balsojumu līdz nākamajai sēdei.

    Procedūra, saskaņā ar kuru Parlaments apstiprina komisāru kolēģiju, ir detalizēti aprakstīta Reglamenta VII pielikumā.

    Saite nokopēta
  • Ne visas sarunas starp ES likumdevējiem (Parlamentu un Padomi) par Eiropas Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem tika pabeigtas līdz devītā likumdošanas termiņa beigām. Tas var notikt vairāku iemeslu dēļ, piemēram, ja iestāžu sarunās nav izdevies panākt vienošanos vai ja valstu valdības nespēj vienoties par kopēju nostāju.

    Tās likumdošanas lietas, kas pirms vēlēšanām pieņemtas Parlamenta plenārsēdē pirmajā vai otrajā lasījumā, vai saskaņā ar konsultāciju procedūru, būs spēkā nākamā sasaukuma laikā.

    Kā piemērus var minēt maksājumu kavējumu novēršanu, maksājumu pakalpojumu pārskatīšanu, pārtikas un tekstilizstrādājumu atkritumus, ūdens piesārņojumu, jaunas genomikas metodes, rotaļlietu drošību, autovadītāju apliecības, Eiropas vienoto gaisa telpu, farmācijas produktus un ES Muitas kodeksa pārskatīšanu.

    Lietas, kas līdz vēlēšanām nenonāca līdz plenārsēdei (piemēram, pie tām vēl turpinājās darbs komitejās), uzskatāmas par izbeigtām. Tomēr jaunais Parlaments var izlemt turpināt darbu pie tām.

    Tās ir, piemēram, korupcijas apkarošana, mazo investoru aizsardzība, digitālais eiro, mākslīgā intelekta atbildība, seksuālās vardarbības pret bērniem apakrošana, pastāvīgie iedzīvotāji, pret kontrabandu vērstais tiesību aktu kopums, dzīvnieku pārvadāšana un kaķu un suņu labturība.

    Jaunā sasaukuma pilnvaru sākumā Parlamenta Priekšsēdētāju konference (EP priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji), ņemot vērā komiteju sniegto informāciju, lemj, vai turpināt darbu pie "nepabeigtajiem jautājumiem" (EP Reglamenta 250. pants).

    Pēc lēmuma pieņemšanas (iespējams, 2024. gada oktobrī) par to tiks paziņots plenārsēdē (iespējams, arī 2024. gada oktobrī).

    Ja Priekšsēdētāju konference un deputāti plenārsēdē nolems turpināt darbu pie likumdošanas jautājumiem, jaunievēlētais Parlaments turpinās attiecīgās lēmumu pieņemšanas procedūras nākamo posmu.

    Vajadzības gadījumā tiks apstiprināts jauns ziņotājs.

    Tradicionāli Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu atsākt visus nepabeigto likumdošanas darbus. Izņēmumi ir iespējami, piemēram, attiecībā uz lietām, kas ir novecojušas un par kurām ir gaidāms jauns Komisijas priekšlikums vai atkārtota apspriešanās Padomē.

    Šeit atradīsiet nepabeigto likumdošanas lietu sarakstu (nepilnīgs).

    Saite nokopēta