Demokrātiskā opozīcija Baltkrievijā - 2020. gada, Baltkrievijā
2020. gada Saharova balva tika piešķirta Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai, ko pārstāv Koordinācijas padome, kas ir drosmīgu sieviešu -- Svetlanas Tihanovskas, Svetlanas Aleksejevičas, Marijas Koļesņikovas, Olgas Kovaļkovas, Veronikas Cepkalo -- un politiskās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju -- Sergeja Tihanovska, Aleksandra Beļicka, Sergeja Duļevska, Stepana Putilo un Nikolaja Statkeviča -- iniciatīva.
2020. gada augustā Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija sāka bezprecedenta procesu, t. i., mobilizēt sabiedrību, lai miermīlīgos masu protestos pieprasītu demokrātiju valstī, kas ilgi tika uzskatīta par pēdējo diktatūru Eiropā. Protesti sākās vēlēšanu dēļ, kuru laikā Aleksandrs Lukašenko paziņoja par savu sesto prezidenta pilnvaru termiņu vēlēšanu cīņā, kurā bija vērojama plaši izplatīta krāpšana. Apvienotā opozīcija paziņoja, ka vadošā opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska ir uzvarējusi izšķirīgajā pirmajā posmā ar vismaz 60 % balsu. Opozīcija aicināja Lukašenko sākt sarunas par varas nodošanu un šajā nolūkā izveidoja Koordinācijas padomi.
Turpmākajās nedēļās Minskas ielas bija pārpildītas ar rekordlielu skaitu demonstrācijām, kas piesaistīja vairāk nekā 200 000 cilvēku. Demonstranti, kas pārstāvēja visus sabiedrības slāņus un profesijas aicināja prezidentu atkāpties. Režīms reaģēja ar vēl nepieredzētu vardarbības un represiju līmeni, taču Baltkrievijas sabiedrība nepadevās un turpināja protestus.
Tādas drošsirdīgas sievietes kā Svetlana Tihanovska, Koordinācijas padomes prezidija locekles Svetlana Aleksejeviča, Marija Koļesņikova un Olga Kovaļkova, kā arī politiskā aktīviste Veronika Cepkalo ir kļuvušas par opozīcijas simbolu un vieš cerības Baltkrievijas iedzīvotājos. Viņas atbalsta disidenti, citi politiskie aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji, opozīcijas politiķi un jaunatnes līderi, tostarp Sergejs Tihanovskis, Aleksandrs Beļickis, Sergejs Duļevskis, Stepans Putilo un Nikolajs Statkevičs.
Koordinācijas padomes vadītāja Svetlana Tihanovska ir kļuvusi par šīs miermīlīgās Baltkrievijas revolūcijas simbolu. Lai gan viņai nebija iepriekšējas politiskas pieredzes, viņa iesaistījās kā neatkarīga prezidenta kandidāte, aizstājot savu laulāto, blogeri un disidentu Sergeju Tihanovski, kuru Lukašenko režīma pārstāvji arestēja un ieslodzīja, pamatojoties uz sagrozītām apsūdzībām. Divas dienas pēc vēlēšanām Baltkrievijas amatpersonas Tihanovsku nogādāja līdz Lietuvas robežai. Tagad, atrodoties trimdā, viņa joprojām turpina paust Baltkrievijas iedzīvotāju viedokli Eiropā. Savā Eiropas Parlamenta apmeklējuma laikā Briselē Tihanovska ziņoja, ka Baltkrievijā notiek demokrātiska revolūcija un ka tās iedzīvotāji vēlas īstenot tiesības brīvi un godīgi ievēlēt savus vadītājus un uzņemties atbildību par savu likteni.
Vēl divas drosmīgas sievietes rīkojās līdzīgi kā Tihanovska. Uzņēmējdarbības vadītāja un politiskā aktīviste Veronika Cepkalo kļuva par sava vīra Valērija pārstāvi Tihanovskas kampaņas mītiņos pēc tam, kad viņam tika liegta atļauja reģistrēties kā prezidenta amata kandidātam un viņš pameta valsti, aizvedot līdzi savus bērnus. Savukārt Marija Koļesņikova, mūziķe, politiskā aktīviste un Koordinācijas padomes locekle, vadīja Viktora Babarikas prezidenta kampaņu līdz viņa aizturēšanai, pēc kuras viņa sniedza atbalstu Tihanovskai.
Koordinācijas padomes prezidijā ietilpst arī Nobela prēmijas literatūrā 2015. gada laureāte Svetlana Aleksejeviča un Tihanovskas pārstāve padomes veidošanas laikā Olga Kovaļkova, kā arī Minskas Traktoru rūpnīcas streika komitejas vadītājs Sergejs Duļevskis. Baltkrievijas varas iestādes ir vai nu ieslodzījušas, vai izsūtījušas daudzus no ievērojamākajiem demokrātijas aktīvistiem, tostarp Svetlanas vīru Sergeju Tihanovski, bijušo Saharova un Nobela Miera prēmijas kandidātu Aleksandru Beļicki, ievērojamu Baltkrievijas politiķi un pieredzējošo Lukašenko opozīcijas pārstāvi Nikolaju Statkeviču un Stepanu Putilo, kurš ir NEXTA dibinātājs, kas ir kanāls informācijas, fotogrāfiju un videomateriālu izplatīšanai par miermīlīgajiem protestiem Baltkrievijā un par tiesībaizsardzības dienestu vardarbību pret protestu dalībniekiem.
2020. gada septembrī un oktobrī pieņemtajās rezolūcijās Eiropas Parlaments nosodīja Baltkrievijas varas iestādes un prasīja noteikt ES sankcijas pret to personu grupu, kas atbildīgas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un vardarbīgajām represijām, tostarp pret prezidentu Lukašenko. EP deputāti apstiprināja, ka vēlēšanas notika, "skaidri pārkāpjot visus starptautiski atzītos standartus" un ka Parlaments pēc Aleksandra Lukašenko pilnvaru termiņa beigām 5. novembrī vairs neatzīs viņu par Baltkrievijas prezidentu.
Parlaments aicināja rīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas pirms pārredzama un iekļaujoša konstitucionālās reformas procesa. EP deputāti izteica atzinību Koordinācijas Padomei par tās gatavību iesaistīt visas politiskās un sociālās ieinteresētās personas un par to, ka tā ir tautas leģitīmais pārstāvis, kas pieprasa demokrātiskas pārmaiņas un brīvību Baltkrievijā, un stingri aicināja Baltkrievijas režīmu uzsākt dialogu ar šo struktūru.
Ceremonijas laikā, kas izņēmuma kārtā notika Briselē, D. Sasoli teica: "Visa pasaule redz, kas notiek jūsu valstī. Mēs redzam jūsu drosmi. Mēs redzam sieviešu drosmi. Mēs redzam jūsu ciešanas. Mēs redzam neaprakstāmo vardarbību. Jūsu apņēmība un centieni dzīvot demokrātiskā valstī mūs iedvesmo."
Saņemot balvu, galvenā opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska sacīja: "Ikviens baltkrievs, kurš iesaistās miermīlīgajos protestos pret vardarbību un beztiesiskumu... ir varonis. Katrs no viņiem ir drosmes, līdzjūtības un pašcieņas piemērs."
"Baltkrievi ir devušies ielās katru nedēļu kopš 9. augusta vēlēšanām. Viņi to dara nākotnes vārdā - gan savas, gan to, kuri nevar piedalīties.. Viņi iet baltkrievu, eiropiešu, jūsu un mūsu brīvības un pašcieņas vārdā. Bez brīvas Baltkrievijas arī Eiropa nav pilnībā brīva. (..) Šogad man ir tikai viena vēlēšanās. Es vēlos, lai ikviens baltkrievs, kurš šobrīd atrodas cietumā vai ir spiests dzīvot trimdā, atgrieztos mājās."