Andrejs Saharovs

Krievu fiziķis Andrejs Saharovs (Andrei Dmitrievich Sakharov) (1921-1989), kas 1975. gadā ieguva Nobela Miera prēmiju, pirmo atzinību guva kā padomju ūdeņraža bumbas izgudrotājs.

Nobažījies par to, kā viņa izgudrojumi var ietekmēt cilvēces nākotni, viņš centās palielināt izpratni par kodolbruņojuma sacensības bīstamību. Viņa centieni daļēji vainagojās ar panākumiem -- 1963. gadā tika parakstīts līgums par kodolieroču izmēģinājumu aizliegumu.

PSRS Saharovu uzskatīja par tās pamatus graujošu disidentu. 1970. gadā viņš izveidoja Cilvēktiesību un politisko represiju upuru aizstāvības komiteju. Neraugoties uz arvien pieaugošo valdības spiedienu, A. Saharovs ne tikai centās panākt disidentu atbrīvošanu savā valstī, bet kļuva par vienu no drosmīgākajiem režīma kritiķiem, iedvesmojot līdzcilvēkus cīnīties pret pamatbrīvību noliegšanu. Viņa centienus novērtēja, un 1975. gadā viņš saņēma Nobela Miera prēmiju.

Lai ierobežotu A. Saharova saziņu ar ārvalstniekiem, padomju varas iestādes izsūtīja viņu uz Gorkiju. Tur viņš uzzināja par Eiropas Parlamenta nodomu dibināt viņa vārdā nosauktu balvu par domas brīvību. No izsūtījuma viņš Eiropas Parlamentam 1987. gadā nosūtīja vēstījumu, atļaujot izmanot savu vārdu balvai un paužot savu aizkustinājumu. Šo balvu viņš pamatoti uzskatīja par iedrošinājumu visiem tiem, kas -- tāpat kā viņš -- ir apņēmušies savu dzīvi veltīt cīņai par cilvēktiesībām.

Viņa vārdā nosauktajai balvai nepastāv robežu, pat represīvo režīmu robežas tai nav šķērslis, un ar to tiek pausta atzinība cilvēktiesību aktīvistiem un disidentiem visā pasaulē.