Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir ziņojums (2007/2156(INI)), ko Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā sastādīja F. Castex kundze, par Eiropas demogrāfisko nākotni.

  Franoise Castex, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Debates, ko šovakar turpinām, šajās sienās sākās jau pirms vairākiem gadiem. Tās nebeigsies, pieņemot šo ziņojumu, kas ietver vairākus neatbildētus jautājumus, pie kuriem mums neapšaubāmi būs jāatgriežas tuvākajā nākotnē. Jebkurā gadījumā vēlos pateikties Komisijai par kvalitatīvo ziņojumu, kas bagātinājis debates un palīdzējis arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas darbā.

Savā ziņojumā es norādu demogrāfisko pārmaiņu sekas, tas ir, strādājošo iedzīvotāju skaita sarukšanu, pieaugošo gados vecāku cilvēku skaitu un demogrāfisko nelīdzsvarotību dažādos Eiropas reģionos. Vai ar to vēlos teikt, ka nav iespējams pievērsties cēloņiem? Vispirms vēlos atgādināt, ka 20. gadsimts pieredzēja divas milzīgas pārmaiņas.

Pirmkārt, sievietes ieguva tiesības uz izglītību un apmācību vienlīdzīgi ar vīriešiem. Otrkārt, pateicoties kontracepcijai, sievietes ieguva kontroli pār savu reproduktīvo dzīvi. Šie ir divi sieviešu emancipācijas faktori. Tie iezīmē milzīgu un, es ceru, neatgriezenisku cilvēces progresu.

Taču, lai iegūtu visu analīzei nepieciešamo informāciju, jāapskata arī divi citi aspekti. Visi pētījumi liecina, ka Eiropas pilsoņi vēlas vairāk bērnu, nekā tiem ir, un, otrkārt, dalībvalstīs, kurās ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis, arī dzimstības līmenis ir augsts. Tātad aktīva darba dzīve netraucē kļūt par vecākiem, ja abi – gan vīrietis, gan sieviete – vienādi savieno darbu ar ģimenes dzīvi. Visās dalībvalstīs šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā.

Mūsu diskusijās izkristalizējās vēl viens aspekts, kuru neviens neapstrīd. Svarīgi faktori, kas ietekmē dzimstības līmeņa samazināšanos, ir ekonomiskā nedrošība un bailes no nākotnes. Kad ir grūti plānot nākotni, cilvēki vilcinās kļūt par vecākiem. Šis ir galvenais faktors, un, manuprāt, no šī viedokļa skatoties, Eiropas Savienībā reģistrētais dzimstības līmenis ir nopietns brīdinājums. Lai atgūtu pārliecību par nākotni, ir jāatjauno mūsu pilsoņu darba drošība un cilvēka cieņai atbilstoši dzīves apstākļi. Pietiek runāt par cēloņiem, kādas ir sekas?

Galvenās sekas būs strādājošo iedzīvotāju skaita samazināšanās no 331 miljona cilvēku 2010. gadā uz 268 miljoniem cilvēku līdz 2050. gadam. Kā ar tik nelielu strādājošo iedzīvotāju skaitu varēsim saglabāt Eiropas attīstību un konkurētspēju? Šajā brīdī, Komisāra kungs, parādās paziņojuma patiesā nozīme un spēks: problēmu pārvēršana iespējās. Šobrīd atsevišķās Eiropas valstīs vēl joprojām ir ļoti augsts bezdarba līmenis, un vēl joprojām ir ļoti lielas iespējas vairāk nodarbināt sievietes, jauniešus un gados vecākus cilvēkus, kuru nodarbinātības līmenis dramatiski samazinās vecumā no 52 līdz 55 gadiem.

Vai radušās demogrāfiskās grūtības mums nesniedz iespēju īstenot mērķi – panākt pilnīgu nodarbinātību, kas beidzot ir reāli, izpildāmi un vajadzīgi? Lai to sasniegtu, mums jāīsteno īsta cilvēkresursu vadības politika un reāla mūžizglītības politika. Es runāju par mūžizglītību, jo tā attiecas arī uz darbiniekiem, kas ir vecāki par 50 gadiem, kuri papildus dažādiem diskriminācijas veidiem saskaras arī ar diskrimināciju attiecībā uz apmācībām un paaugstināšanu darbā.

Ziņojumā es uzsveru aktīva dzīves cikla jēdzienu, lai uzsvērtu nepieciešamību noteikt aptuveni četrdesmit gadus (tas gan ir jāizlemj dalībvalstīm) garu darba mūžu, kurā no cilvēka darba dzīves sākuma līdz beigām apvienota pastāvīga nodarbinātība, apmācība, pārkvalifikācija un potenciāla paaugstināšana darbā. Pirms apsvērt iespēju palielināt pensionēšanās vecumu, ir jānodrošina, ka ikviens, kas to vēl nav sasniedzis, var strādāt un izmantot savas prasmes un profesionālo pieredzi.

Tādēļ, ka pastāv likumā noteikts pensionēšanās vecums, atkarībā no katras dalībvalsts noteiktās kārtības un saskaņā ar tās dialoga un konsultēšanās tradīcijām cilvēki var domāt par tā pārsniegšanu. Debates par šo jautājumu joprojām nav pabeigtas.

Pēdējais jautājums, ko ātri vēlos pieminēt, protams, ir imigrācijas izmantošana. Tiek daudz diskutēts, ka tā kompensē strādājošo iedzīvotāju skaita samazināšanos, taču, kā zināt, imigrācija arī rada lielu spriedzi. Tādēļ iesaku īstenot skaidru un pārdomātu pieeju šim jautājumam. Imigrācija Eiropas Savienībā nav jauna parādība, un likumīga imigrācija, kuras pozitīvā bilance ir divi miljoni imigrantu gadā (šis skaitlis ir bijis stabils vairākus gadus), palīdz Eiropas Savienībā veidot strādājošo iedzīvotāju sabiedrību gluži tāpat, kā tā palīdz veidot Eiropas sabiedrību.

Mums ir jāsaglabā šī imigrantu plūsma, un dalībvalstīs ir jāgarantē likumīgs statuss personām, kuras uzņemam, cīnoties pret nelikumīgu imigrāciju un nelikumīgu darbinieku ekspluatāciju. Ar šo tematu saistītajai politikai ir jāregulē imigrācijas cilvēcības aspekts, un no mūsu pamatnostādnēm nedrīkst pazust jautājums par ģimeņu integrāciju.

Šīs prezentācijas noslēgumā vēlos atgādināt, ka aiz vidējiem dzimstības līmeņa rādītājiem, vecuma piramīdām un rādītājiem slēpjas tādi jautājumi kā dzimstība, maternitāte, sievietes vieta sabiedrībā, rūpes par gados vecākiem cilvēkiem un veids, kā vēlamies beigt savu dzīvi. Tādēļ šīs debates ir tik interesantas un kaislīgas. Es arī vēlos pateikties visiem ēnu referentiem, kas šajā darbā bija tikpat ieinteresēti, kā es.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties visiem Eiropas Parlamenta deputātiem un, pats galvenais, referentei F. Castex kundzei par informatīvo ziņojumu par Komisijas paziņojumu par Eiropas demogrāfisko nākotni. Esmu īpaši gandarīts par to, ka papildus Nodarbinātības komitejai šī ziņojuma izstrādē piedalījās arī četras citas Parlamenta komitejas: Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un Reģionālās attīstības komiteja. Tas skaidri sniedz dalībvalstīm spēcīgāku politisko signālu un apliecina demogrāfisko jautājumu nozīmi mūsdienu Eiropā.

Eiropas Parlamenta veiktās galveno demogrāfisko jautājumu analīzes rezultāti lielā mērā atbilst Komisijas 2007. gada ziņojuma secinājumiem. Abos tiek uzskatīts, ka novecošanas un krītošie dzimstības rādītāji ir sociālās un ekonomiskās attīstības rezultāts. Turklāt gan Parlaments, gan Komisija uzskata, ka uz šiem fenomeniem ir iespējams reaģēt konstruktīvi un veiksmīgi. Demogrāfiskās pārmaiņas rada ne tikai nopietnas grūtības, bet arī jaunas iespējas. Šajā ziņojumā ir norādīts, ka ir svarīgi reaģēt gan uz pašreizējām grūtībām, gan iespējām.

Ir iedvesmojoši redzēt, ka ziņojumā norādītā politiskā reakcija un pasākumi vairāk vai mazāk atbilst Komisijas priekšlikumiem. Par ģimenes atbalsta politiku ir pilnībā atbildīgas dalībvalstis. Taču, kā ziņojumā pareizi norādīts, arī Eiropas Savienībai tajā ir sava loma. Pārskatītajā Lisabonas stratēģijā ir norādīti pamatprincipi ģimenes atbalsta politikas modernizēšanai, ko iespējams panākt, atbalstot vienlīdzīgas iespējas un, pats galvenais, iniciatīvas ar mērķi panākt lielāku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru. Šajā ziņā ar prieku skatāmies uz jauno Eiropas Ģimeņu aliansi, ko izveidoja Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmē. Šī alianse ES līmenī pārstāv vēl vienu dalībvalstu pieredzes apmaiņas platformu.

Ziņojumā arī pareizi akcentēta mainīgā strādājošo un nestrādājošo iedzīvotāju attiecība, uzsverot, ka dalībvalstīm būs jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nākotnē risinātu darbinieku trūkumu darba tirgū. Pirmkārt un galvenokārt, tām ir jāpalielina jauniešu, sieviešu un gados vecāku cilvēku dalība darba tirgū. Ir vairākas konkrētas darbības, kuras iespējams veikt un kuras ir jāveic.

Dāmas un kungi, ļaujiet man īsi vēlreiz pieminēt imigrāciju, jo šī ir ļoti svarīga un delikāta tēma. Ir diezgan skaidrs, ka iekšējā un ārējā migrācija ir Eiropas vēstures daļa un eiropiešu dzīvesveids. Ir ļoti svarīgi jau no sākuma atbalstīt integrāciju, nevis uzskatīt imigrāciju tikai par drošības un politikas jautājumu. Migrācija ir eiropiešu dzīvesveids, un lielākoties tā atstāj uz mums pozitīvu un vajadzīgu ietekmi.

Noslēgumā es vēlos pieminēt neauglības jautājumu. Eiropas Parlamenta ziņojums pievērš uzmanību arvien lielākajam neauglīgo pāru skaitam: mēs zinām, ka šai problēmai ir atsevišķi tikai medicīniski cēloņi, taču tā ir arī acīmredzami saistīta ar sociālajiem apstākļiem, īpaši tas attiecas uz pāriem, kas atliek ģimenes veidošanu. Es tikai vēlreiz vēlos atkārtot, ka mums jārisina šis jautājums saskaņotā un visaptverošā veidā, nevis tikai no medicīniskā viedokļa.

Dāmas un kungi, debatēm vēlas pievienoties gara cilvēku rinda, tāpēc es beidzu savu runu un gaidu turpmāko diskusiju.

  Bilyana Ilieva Raeva, (Ekonomikas un monetāro lietu komitejas Komisijas atzinuma referente) − (BG) Godātais Komisāra kungs, priekšsēdētāja kungs! Vispārīgā demogrāfiskā aina Eiropā ir ļoti satraucoša. Saskaņā ar EK Statistikas biroja prognozēm iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem pēc 2010. gada samazināsies par miljons cilvēkiem gadā. Šīs tendences pamatā ir divi faktori.

Visās ES dalībvalstīs turpina palielināties vidējais mūža ilgums, un tā ir ļoti pozitīva attīstība, kuru nodrošina augstā dzīves kvalitāte Kopienas valstīs. Taču vienlaicīgi satrauc ļoti zemie dzimstības rādītāji, kas palielina novecojošo iedzīvotāju skaitu.

Vai šī situācija izraisīs strādājošo iedzīvotāju skaita samazināšanos un darba ražīguma krišanos? Demogrāfiskā problēma apdraud Eiropas ekonomikas stabilitāti, Eiropas sociālo modeli, kā arī paaudžu solidaritāti.

Šajā kontekstā es uzskatu, ka Eiropas Komisijas iniciatīva izstrādāt kopēju Eiropas demogrāfisko stratēģiju ir vienīgais atbilstošais šo globālo grūtību risināšanas veids.

Ekonomikas un monetāro lietu komiteja liek uzsvaru uz ekonomiskajiem instrumentiem, kas sniedz iespējas uzlabot demogrāfisko situāciju Eiropas Savienībā.

Ierosinātajos dokumentos ir norādīti vairāki galvenie darbības veidi, tostarp, izstrādāt ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts finansējumu; veicināt daudzveidīgus finanšu instrumentus ar garantētu pārredzamību un drošību; atbalstīt ar nodokļu atlaidēm uzņēmumus, kas nodarbina gados vecākus darbiniekus; paātrināt darba tirgus liberalizācijas procesu vai, citējot komisāru V. Špidla kungu, paplašinātajā ES jau pirms 2014. gada palielināt iekšējo migrāciju; veicināt jauniešu un cilvēku, kam ir ģimenes pienākumi, nodarbinātību, izmantojot inovatīvas darba shēmas, piemēram, darbu maiņās, nepilnas slodzes darbu un mūžizglītību.

Tiek uzsvērts, ka viens no veidiem, kā dalībvalstīm pārvarēt demogrāfiskās grūtības, ir pildīt Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktās saistības. Dokumentā ir iekļauti arī daži elastīgāki mehānismi, kā, ar „algas un pensijas” formulas palīdzību panākt, lai darbinieki, kas ir vecāki par minimālo pensionēšanās vecumu, brīvprātīgi turpinātu strādāt.

Galvenā ideja ir šāda: ja vēlamies pārvarēt demogrāfiskās grūtības, mums ir jāatbalsta mehānismi, kas veicina elastīgus nodarbinātības veidus, lai panāktu, ka cilvēki labprātīgi turpina strādāt arī tad, kad sasnieguši minimālo pensionēšanās vecumu.

  Elisabeth Schroedter, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Demogrāfisko pārmaiņu sekas ir ļoti dažādas. Kamēr Parīzes nomales laiku pa laikam atkal satricina sociālie nemieri, ko izraisa augstais migrācijas līmenis, manā dzimtajā Brandenburgā reģioni iznīkst, cilvēki dodas projām, un iedzīvotāji noveco daudz straujāk.

Sabiedrības novecošana rada nastu valsts budžetiem, jo ir jāmaksā sociālie pabalsti, un Lisabonas stratēģijā ir paredzēts tos samazināt. Taču, vai, ņemot vērā patiesos demogrāfisko pārmaiņu cēloņus, Lisabonas stratēģijā paredzētā samazināšana nav neproduktīva? Komisija diezgan viegli sabiedrības novecošanā vaino sievietes, kuras nedzemdē pietiekami daudz bērnu, taču patiesie cēloņi ir pašreizējās un pagātnē pieļautās kļūdas.

Vēlos pievērsties tikai trīs faktoriem, kas izraisījuši šo sabiedrības nelīdzsvarotību. Pirmkārt, pētījumu rezultāti liecina, ka cilvēki patiesībā vēlas bērnus, taču vecākiem, ne tikai sievietēm, bērnu nav, jo nav atbilstošu apstākļu, vecākiem nav sociālās drošības un, kā jau tika minēts, vecākiem ir grūtāk atrast darbu, kā arī nav iespējams apvienot karjeru ar ģimeni.

To varētu atrisināt pilnīgi jauna paradigma attiecībā uz darba un ģimenes dzīves līdzsvaru. Galvenais risinājums būtu ģimenei un darbam veltītā laika vienāds sadalījums starp dzimumiem; Dublinas fonds par šo tēmu ir veicis lielisku pētījumu. Ļoti svarīgi ir arī neuzskatīt bērnus par mazām biļetēm uz nabadzības pasauli, kā tiek darīts daudzās dalībvalstīs.

Tas nozīmē, ka dalībvalstu politikai ir jāpanāk sociālās drošības sistēmas ilgtspējība, lai arī izmaksu faktors būs nepopulārs, tādējādi demogrāfiskās pārmaiņas iegūs vienmērīgu kursu.

Otro aspektu ilustrē interesants pētījums, kas veikts manā dzimtajā reģionā. Šajā pētījumā secināts, ka jaunas sievietes pameta reģionu ne tādēļ, ka tām bija grūti savienot darba un ģimenes dzīvi, bet tāpēc, ka pēc skolas absolvēšanas viņas saskārās ar lielu diskrimināciju. Viņas ir populārākās jaunietes, labākās skolnieces klasē un labākās absolventes, taču viņām piedāvā vietas zemākas kvalitātes apmācību kursus un zemākas karjeras attīstības iespējas. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisija patiešām var efektīvi darboties jomā, kurā tai tiešām ir kompetence, tas ir, dzimumu līdztiesībā – vīriešu un sieviešu līdztiesīgu iespēju jomā – , lai cīnītos ar diskrimināciju, uzlabojot tiesību aktus, un, jo īpaši, izdarot spiedienu uz dalībvalstīm, liekot tos īstenot, lai beidzot kaut kas tiktu risināts.

Treškārt, kā Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja, es vēlos atgriezties pie reģionu lejupslīdes tēmas. Atzinumā mēs kritiski vērtējam veidu, kādā valsts administrācija ievērojami kavē pilsoņu iesaistīšanos un jauninājumu un jaunrades attīstību. Šādi rīkojoties, tās liek šķēršļus veiksmīgas reģionālās attīstības plāniem.

Tajā pašā laikā politiskajiem līderiem ir tendence reģionus norakstīt, atteikties no tiem un vienkārši pamest, apgalvojot, ka valsts pienākums ir nodrošināt pamatvajadzības. Tas nav Eiropas situācijas risinājums, jo, kā rāda vēsture, ilgtermiņā un paaudžu gaitā tas kļūs neticami dārgi. Realitātē valsts administrācijas uzdevums ir uztvert pilsoniskās sabiedrības radīto impulsu un sadarboties ar to, lai izpestītu reģionus no šīs dilemmas.

Tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju izmantot pilsoniskās sabiedrības impulsu, lai veicinātu tās darbību, koordinējot veiksmīgo reģionu pieredzes apmaiņu un izceļot izmēģinātas un pārbaudītas paraugprakses piemērus. Tie ir konkrēti risinājumi, kurus Eiropas Komisija var aktīvi īstenot, nevis demogrāfiskajās pārmaiņās vienmēr vainot sievietes.

  Magda Kósáné Kovács, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. − (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Gadu desmitu laikā esam uzzinājuši, ka klimata pārmaiņas un vides piesārņojums apdraud mūsu nākotni. Hemptonkortas augstākā līmeņa sanāksmē mūsu uzmanību pievērsa vēl vienam procesam, kas sāk mūs apdraudēt: Eiropa kļūst veca.

Ņemot vērā šajā jomā izjusto atbildību, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja referentei un Nodarbinātības komitejai izteica trīs ar civiltiesībām saistītus ieteikumus. Es vēlos viņiem pateikties par mūsu ieteikumu izpēti un ņemšanu vērā.

Pirmā joma ir ģimeņu un bērnu atbalsts. Tiesību akti par ģimeņu atbalsta sistēmu ir valsts jurisdikcijas kompetence, taču uz ģimenēm ar bērniem attiecināmu pienākumu noteikšana ir arī morāles jautājums un ļoti svarīga Eiropas Savienības vērtību sastāvdaļa. Vienlīdzīgas tiesības ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem ir ārkārtīgi svarīgs Kopienas nozīmes jautājums. Taču, lai nodrošinātu bērnu tiesību ievērošanu, turpmāko paaudžu pārstāvjiem ir jājūtas atbildīgiem arī par pasauli ārpus savas ģimenes.

Pēc migrācijas likumīgo un nelikumīgo veidu analīzes Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja pievērsusi uzmanību tam, ka ir nepieciešama saskaņota un komplicēta migrācijas politika, lai apmierinātu darba tirgus un novecojošās sabiedrības prasības. Mēs esam gandarīti, ka ziņojumā šī tēma ir detalizēti apskatīta.

Es varu piebilst, ka kultūru dažādības laikmetā saskaņā ar ekspertu un zinātnieku teikto var rasties tieša saistība starp migrāciju un iedzīvotāju skaita palielināšanās līmeni, jo otrās paaudzes imigrantu ģimenēs samazinās lielais bērnu skaits, vienlaicīgi imigrantu klātbūtne var ietekmēt vietējo iedzīvotāju vēlmi kļūt par vecākiem.

Visbeidzot gados vecāku darbinieku diskriminācija var šiem cilvēkiem neļaut turpināt iesaistīties darba tirgū. Vēlos uzsvērt, ka šos cilvēkus nedrīkst piespiest strādāt ilgāk, viņiem ir vajadzīga reāla iespēja, kuru izvēlēties, tāpēc ir nepieciešama mūžizglītība. Mūsdienu saziņas līdzekļu apguve vecākiem cilvēkiem uzlabo iespējas atrast darbu un paver logu uz visu pasauli.

Atzinumā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja atkārtoti lūdza Komisijai sagatavot ieteikumu par vispārēju pretdiskriminācijas direktīvu, un mēs ceram, kas šis ziņojums paātrinās procesa norisi. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

  Karin Resetarits, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, patiešām, kādēļ mums sievietēm ir mazāk bērnu? Dažādie iemesli un piedāvātie risinājumi ir norādīti Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumā. Mana kolēģe F. Castex kundze vairumu no tiem jau ir veiksmīgi iekļāvusi savā ziņojumā. Paldies jums, F. Castex kundze.

Kā gan mēs varam palīdzēt sievietēm piepildīt viņu vēlmi kļūt par māti? Pirmkārt – vienlīdzīga samaksa par vienlīdzīgu darbu! Tas ir vienīgais veids, kā panākt, ka abiem vecākiem ir vienāda teikšana, izlemjot, kurš no vecākiem izmantos atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas.

Otrkārt, abi vecāki ir vienādi atbildīgi par savu bērnu audzināšanu. Mums ir nepieciešama bērna tēva palīdzība. Ja manu četru bērnu tēvs mani neatbalstītu, es nevarētu šeit strādāt.

Treškārt, darba devējiem, ja nepieciešams, ar valsts atbalstu ir jāveicina paternitātes atvaļinājuma izmantošana darbinieku vidū. Valstij, kura vēlas bērnus, tie jānoliek politikas veidošanas centrā.

Ceturtkārt, neatkarīgi no vecāku izcelsmes mums ir nepieciešama augstas kvalitātes bērnu aprūpe un bērniem labvēlīga vide. Ikviens, kurš tam nepiekrīt, nav pelnījis dzirdēt bērna smieklus.

  Priekšsēdētājs. − Liels paldies. Vēlos jums arī visu tēvu vārdā pateikties par šo runu.

Mēs turpināsim diskusiju, un šajā sadaļā politisko grupu vārdā to atklās C. Fatuzzo kungs, pārstāvot Eiropas Tautas partiju (Kristīgos demokrātus) un Eiropas demokrātu grupu. Lūdzu, jums ir trīs minūtes.

  Carlo Fatuzzo, PPE-DE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man ir prieks uzstāties šajā sanāksmē un vispirms vēlos apsveikt Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāju Jan Andersson, kurš prezentēja šo komitejas pašiniciatīvas ziņojumu, kuru tik izcili un aizrautīgi rakstījusi F. Castex kundze, vairākkārt konsultējoties ar visiem komitejas locekļiem, jo īpaši ar dažiem; un pēc deviņus gadus ilga darba EP deputāta amatā vēlos arī teikt, ka beidzot Parlamentā ir izveidots ziņojums, kurā runā par pensionāriem un gados vecākiem cilvēkiem! Patiesi, šie cilvēki ziņojumā ir minēti ļoti daudz reižu. Rīt no rīta sniedzot balsojuma paskaidrojumu, es jums pateikšu, cik reižu šajā ziņojumā parādās vārds „pensionāri” un „gados vecāki cilvēki”.

Tajā, protams, runāts arī par ko citu – par dzimstības līmeni, par bērniem un prasmju apmācību, taču, priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzsvērt šādu jautājumu: kāpēc mēs tikai tagad runājam par gados vecākiem cilvēkiem? Esmu pārliecināts, ka tas ir tādēļ, ka visas valdības ir ļoti noraizējušās, jo tik daudz gados vecāku cilvēku pret tik maz darbiniekiem nozīmē daudz vairāk maksāt par pensijām un maksāt daudz vairāk par veselības aprūpi nekā agrāk.

Atskatīsimies 20 gadus, 10 gadus, 30 gadus vai 50 gadus atpakaļ – neviens neuztraucās par to, ka gados vecākiem cilvēkiem vajadzētu palīdzību, ka viņiem vajadzētu atbalstu, ka cilvēkiem ar gados veciem vecākiem vajadzētu daudz vairāk no darba brīva laika nekā agrāk. Mēs sākam runāt par pensiju sistēmām un sākam teikt, ka mums vajag vairāk bērnu un ka mātēm ir jāsniedz lielāka palīdzība. Vai šai kataklizmai, kuru kāds no iepriekšējiem runātājiem salīdzināja ar klimata pārmaiņām, bija jānotiek?

Priekšsēdētāja kungs, es ticu, ka pēc sliktiem notikumiem nāk labie, jo ar visu sirdi atbalstu to, ko redzu šajā ziņojumā. Visbeidzot, Eiropas Parlamenta veidolā Eiropa mums parāda, kādai patiešām ir jābūt valstij. Es ceru, ka dalībvalstis sekos šim piemēram.

  Jan Andersson , PSE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es vēlos sākt ar pateicību referentei, kura ne tikai paveica lielisku darbu, bet arī izcili vadīja sarunas ar dažādām politiskajām grupām.

Kā jau iepriekš tika minēts, tas ir nopietns izaicinājums. Tas nav Eiropas Savienības drauds, bet izaicinājums. Mēģināšu pieturēties pie trīs galvenajām jomām, kas veido referentes ziņojuma struktūru.

Pirmkārt, dzimstības līmenis. Eiropas Savienībā ir pārāk zemi dzimstības līmeņa rādītāji, un es piekrītu, ka tā cēlonis lielā mērā ir neatbilstīga politisko lēmumu pieņemšana. Tas saistīts ar to, ka šodien sievietes un vīrieši vēlas piedalīties darba tirgū un ir tajā vajadzīgi, taču tai pat laikā viņi arī vēlas kļūt par vecākiem un audzināt bērnus. Mums dalībvalstīs ir jāveicina šis apvienojums – ka vecāki, gan sievietes, gan vīrieši, ko ir ļoti svarīgi uzsvērt, var apvienot darba dzīvi ar vecāku lomu. Tas ir saistīts ar vecāku lomas kompensēšanu augstā līmenī, izmantojot ar darbu saistīto ienākumu zuduma principu, lai cilvēki varētu palikt mājās, neciešot finansiālus zaudējumus.

Otrkārt, ir jāpaplašina augstas kvalitātes bērnu aprūpe. Mums ir tāls ceļš ejams. Mums ir mērķi, taču šobrīd ar bērnu aprūpes paplašināšanu saistītos mērķus īstenojušas tikai dažas dalībvalstis.

Problēma ir saistīta arī ar vecāka gada gājuma cilvēku lomu darba tirgū. Paradoksāli, ka uzsākam darba dzīvi vēlāk un beidzam to ātrāk. Lai veicinātu vecāku palikšanu darbā, īstenojot dažādus pasākumus, mums ir jānodrošina piemēroti apstākļi saistībā ar veselību un drošību darbā, turpmākas apmācības iespējas un elastīgi risinājumi pelēkajā zonā starp darba dzīvi un pensionēšanos.

Visbeidzot, migrācija. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas mūsu sabiedrībā ienāk no dažādām pasaules daļām, lai uzlabotu un saglabātu mūsu sabiedrības labklājību. Tādēļ mums ir jāizveido integrācijas politika, ar kuras palīdzību viņus iekļaut mūsu sabiedrībā, nevis izslēgt no tās. Mums jāpalīdz šīs politikas veidošanā, jo tā nerada konfliktu ar mūsu sabiedrību. Gluži pretēji, tā ir priekšnoteikums mūsu sabiedrības attīstībai.

  Elizabeth Lynne, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums ir ļoti sarežģīts. Diemžēl ir bijis ļoti maz laika panākt kompromisus vai īstām debatēm par atsevišķiem jautājumiem, tādēļ arī ir tik liels grozījumu skaits.

Taču mani ļoti priecē daudzi elementi, kas ir iekļauti, piemēram, nepieciešamība cīnīties pret vecāku cilvēku aizskaršanu. Lai pārtrauktu fizisko, finansiālo, emocionālo un cita veida aizskaršanu, no kuras regulāri cieš vecāka gada gājuma cilvēki, ir steidzami jārīkojas. Jaunākie pētījumi liecina, ka vairāk nekā 10 % vecāku cilvēku ir cietuši no izmantošanas, un šis skaitlis ir satraucošs. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Komisijas nodomu izveidot par šo problēmu paziņojumu. Taču ir jādara vairāk. Dalībvalstīm jāstrādā, lai visiem gados vecākajiem cilvēkiem varētu nodrošināt neatkarību, bezmaksas sociālo aprūpi, mūžizglītību, un nesaskaršanos ar diskrimināciju darba vietā. Tas, protams, nozīmē pilnībā īstenot 2000. gada Nodarbinātības direktīvu un darbu pie tās papildināšanas.

Mums jāstrādā, lai pieliktu punktu darbinieku norakstīšanai neatkarīgi no tā, vai viņiem ir 50, 55 vai 65 gadi. Ir jāaizliedz likumā patvaļīgi noteikts pensionēšanās vecums un jānodrošina likumā paredzēta pensionēšanās vecuma noteikšana dalībvalstu līmenī. Starp šiem abiem ir ļoti skaidra atšķirība. Tad darbinieki varēs izvēlēties: pārtraukt darbu un doties pensijā, turpināt strādāt un vai nu doties pensijā, vai arī atlikt pensionēšanos līdz brīdim, kad vairs nevēlēsies strādāt. Diemžēl man neizdevās panākt vienprātību šajā jautājumā, tādēļ tas nav iekļauts ziņojumā, taču uzskatu, ka dalībvalstis ir jāaicina pievērsties šai problēmai nākotnē.

Savas grupas vārdā esmu iesniegusi vairākus labojumus un ceru, ka pārējie locekļi tos atbalstīs, taču vairumam no šajā ziņojumā ietvertajiem jautājumiem ir jāpaliek dalībvalstu kompetencē. Protams, mēs vēl varam ļoti daudz darīt saistībā ar paraugprakses apmaiņu.

  Jan Tadeusz Masiel, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau referente pareizi novērojusi, demogrāfiskā situācija ir atkarīga no iedzīvotāju skaita pieauguma, vidējā mūža ilguma un migrācijas plūsmas. Es vēlos šo dinamiku papildināt ar ceturto elementu, kas ir savstarpējās attiecības un politiskā griba, kura tās ietekmē.

Vīrietis ir ļoti prasīgs un sarežģīts dzīvnieks, kurš vēlas bērnu ne tikai īstajā brīdī, bet arī tad, kad ir piemēroti un atbilstoši apstākļi. 20. gadsimts un, jo īpaši, gadi pēc II Pasaules kara neviesa vīriešos īpašu optimismu un vēlmi turpināt dzimtu. Izskatījās, ka pasaule vīrietim nešķita pietiekami interesanta, lai mudinātu kļūt par tēvu.

Tagad ir pienācis laiks, kad esam sapratuši Eiropas demogrāfijas pesimistiskās ainas cēloņus, un šī situācija ir jāuzlabo. Imigrācija, kā var secināt no ziņojuma, nav atbilstošs risinājums. Pats galvenais ir tas, ka mums jārada eiropiešiem pievilcīgi apstākļi, kas stimulētu paātrināt iedzīvotāju skaita dabisko pieaugumu. Es atbalstu visus ziņojumā piedāvātos risinājumus un vēlos uzsvērt divus no tiem.

Ģimenēm, jo īpaši sievietēm, kuras ne tikai velta laiku bērnu audzināšanai, bet arī pieskata tos slimības laikā un aprūpē vecākos ģimenes locekļus, ir jānodrošina tāda aprūpe, kāda nekad iepriekš nav bijusi pieejama. Šim darbam ir jāpiešķir īpašs nodarbinātības statuss, kas ir saistīts ar atalgojumu. Turklāt katram bērnam pēc mātes atgriešanās darbā ir jāgarantē vieta mazbērnu novietnē un bērnudārzā.

Visbeidzot, demogrāfija ir arī politiska problēma, un mēs esam politiķi, tāpēc mums ir jāuzlabo šī bēdīgā situācija.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Tiesa, ka ir vērojamas ES dalībvalstu iedzīvotāju skaita demogrāfiskās pārmaiņas, un tas ir jāņem vērā, taču nepietiek ar to, ka analīzē pateikts, ka dzimstības līmenis samazinās un iedzīvotāji noveco. Analīze ir jāizvērš, meklējot cēloņus un norādot pasākumus, kas neapdraud cilvēces progresu un visu, ko civilizācija līdz šim ir sasniegusi.

Tādēļ mēs nedrīkstam ignorēt sasniegumus, kas gūti, pateicoties zinātnes progresam, un palīdz uzlabot dzīves apstākļus – preventīvā medicīna, labāka veselības aprūpe, uzturs un mājokļi, īsāks darba laiks un atbalsts mātēm, tēviem un bērniem, kas pastāvīgi un regulāri palielina mūža ilgumu.

Izšķirošo ieguldījumu ir sniegusi valsts politikas pastāvēšana svarīgākajās sociālajās jomās, galvenokārt attiecībā uz vispārpieejamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, it īpaši veselību un izglītību. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka tiesību aktos ir ietverti darbinieku sasniegumi saistībā ar darba organizēšanu un darba laiku, darba vietas drošības un veselības apstākļu uzlabošana, kā arī progress attiecībā uz darba pārtraukumiem un brīvdienām, atbilstošas algas un drošas darba vietas.

Taču arvien izteiktākā neoliberālā politika, kuras būtiski instrumenti ir Lisabonas stratēģija, Stabilitātes pakts un Eiropas Centrālās Bankas vadlīnijas, novedušas pie sabiedrisko pakalpojumu liberalizācijas un privatizācijas un nedrošības nodarbinātības jomā, kas īpaši skar sievietes. Pensionēšanās vecuma palielināšana vēl vairāk samazina jaunu cilvēku iespējas atrast darbu, kurā ievēro to tiesības, arī sabiedriskie pakalpojumi un mājokļi ir grūtāk pieejami.

Visi šie faktori kopā samazina dzimstības līmeni. Tādēļ mums ir steidzami jāmaina politika. Tādēļ mums ir jāaizstāj Lisabonas stratēģija ar Eiropas Solidaritātes un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas Eiropai pavērs jaunus apvāršņus – cienīgas darba vietas, it īpaši jauniešiem un sievietēm, kurās ievēro darba tiesības; samazinātu darba laiku, nesamazinot samaksu; lielākas algas un novērstu diskrimināciju, jo īpaši sieviešu diskrimināciju attiecībā uz darba algu; lielāku ekonomisko un sociālo kohēziju; atbilstīgu aizsardzību, kā arī sabiedrības drošību un vispārēju sociālo nodrošināšanu, garantējot labāku dzīves kvalitāti un lielāku sociālo taisnīgumu.

Tāpēc, lai veicinātu labus darba apstākļus, kas ļautu apvienot darbu un ģimenes dzīvi, ir steidzami jāpalielina labāku un cenas ziņā pieejamu bērnu un apgādājamo personu aprūpes centru skaits un jāpadara vispārēji pieejama bezmaksas pirmsskolas izglītība. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams stabils darbs un darba laiks, kā arī mātes un tēva sociālās lomas respektēšana.

Tādēļ arī jāpiešķir lielāki budžeta līdzekļi mazāk attīstītajām valstīm, un tādēļ visām dalībvalstīm ir steidzami jāratificē un jāpiemēro ANO Konvencija par migrējošo darba ņēmēju ģimeņu atkalapvienošanu.

  Kathy Sinnott IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums ir par gatavošanos demogrāfiskām pārmaiņām. Vai tas nozīmē, ka mēs padodamies un pieņemam šausminošās prognozes, kas minētas 2005. gada Zaļajā grāmatā?

Kad šo dokumentu izdeva, mēs uzskatījām to par pamatu pārmaiņām. Cita starpā mēs vēlējāmies panākt, lai sievietes varētu laist pasaulē tik bērnu, cik vēlas. Vai tagad mēs padodamies?

Mūsu plānu paaugstināt dzimstības līmeni ierobežo mūsu īstenotā politika. Mūsu konkurētspējīgās stratēģijas mērķis ir palielināt patēriņa vēlmes. Taču patēriņa vēlme var mazināt vēlmi kļūt par vecākiem. Patēriņa vēlmju īstenošana nozīmē būt egoistiem. Ieklausieties reklāmās. Palutini sevi; iegūsti visu, ko vēlies; pērc.

Lielākajai daļai cilvēku kļūt par vecākiem un veidot ģimeni nekādā mērā nešķiet egoistiski. Tas nozīmē būt pašaizliedzīgam, dalīties un vērtēt citu intereses augstāk par savējām. Kļūstot par patērētājiem, mēs arvien biežāk jautājam, vai mēs varam atļauties uzturēt bērnu? Un mēs apsveram bērna uzturēšanas izmaksas un līdzekļus, kurus varētu veltīt personiskās labklājības uzlabošanai, lai iegādātos automašīnu, māju vai dotos atvaļinājumā. Bieži vien potenciālie vecāki atsakās no iespējas audzināt bērnu, pasakot: „Nē, paldies!” vai „Šobrīd nē!”.

Un, protams, ir jārisina neauglības problēma. Taču gada laikā Eiropā tiek veikti vairāk nekā četri miljoni abortu, kas nozīmē, ka neauglība nav galvenais dzimstības līmeņa pazemināšanās iemesls.

Es lūdzu savu praktikanti izlasīt šo ziņojumu, un viņa sniedza interesantu komentāru. Kāda ir vīriešu loma? Ja mēs runājam par dzimumu līdztiesību un demogrāfiju, ir jārunā par abu dzimumu pārstāvjiem, kas ir vienādi un pilnībā atbildīgi par bērnu audzināšanu. Vairāku pamatotu iemeslu dēļ mēs esam uzsvēruši sieviešu iemeslus neveidot ģimeni. Bet, vai mēs neesam aizmirsuši par vīriešiem? Bērna audzināšana ir sarežģīts uzdevums. Lai gan mums jāsniedz viss iespējamais atbalsts vientuļajām mātēm un viņu bērniem, taču tas nespēj aizstāt tēva sniegtās rūpes, atbalstu un aizsardzību.

Daudzas sievietes nevēlas bērnu audzināt vienas, bez bērna tēva atbalsta. Nodrošinājums ir būtisks, audzinot bērnu, taču ar finansiālu nodrošinājumu nepietiek. Mums jāveido tāda emocionālā vide, lai iedrošinātu iedzīvotājus veidot ģimenes. Mums ir jāiedrošina vīrieši uzņemties šo pienākumu.

Vairāk nekā citas lietas, bērnu laišana pasaulē ir saistīta ar vistuvāko attiecību veidošanu, tāpēc bērnu aprūpes veicināšana nepalielinās dzimstības līmeni, lai arī tā ir noderīga, lai nodrošinātu sievietēm darba vietu. Lai novērstu demogrāfisko krīzi, ir jāatjauno cilvēku savstarpējo attiecību integritāte. Mums jāsekmē uzticamība, pacietība, uzticība un mīlestība. Tikai tā vīrieši un sievietes varēs justies pietiekami laimīgi un droši, lai veidotu ģimeni, un, tikai patiesi atbalstot šīs ģimenes un ģimenes dzīvi, iespējams palielināt dzimstības līmeni un uzlabot situāciju Eiropā.

  Thomas Mann (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība piedzīvo nebijušas demogrāfiskās pārmaiņas. 2030. gadā būs par 20 miljoniem mazāk cilvēku nodarbināmā vecumā, nekā tas būtu nepieciešams. Divām nodarbinātām personām būs jāuztur viens pensionārs. Labā ziņa ir tā, ka cilvēki dzīvos ilgāk un ka mūsdienās gados vecāku cilvēku veselības stāvoklis ir labāks nekā iepriekšējās paaudzēs. Sliktā ziņa ir tā, ka jaunākās paaudzes pārstāvju skaits ir pārāk mazs, un tas dramatiski ietekmēs pilsētu teritorijas, dzīvojamo māju būvniecību, izglītības sistēmu un darba organizāciju.

Dalībvalstīm jāveido ģimenei labvēlīgāka vide, jānodrošina labākas bērnu aprūpes iespējas, vairāk dienas aprūpes centru darba vietās, iespēja apvienot bērna audzināšanu un darbu, kā arī jāpalielina sieviešu nodarbinātības līmenis, jānodrošina bērnu vecākiem lielāka iespēja strādāt pusslodzes darbu un atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Galvenokārt jānodrošina stabilas karjeras izaugsmes iespējas un pietiekami ienākumi, jo tās ir lietas, kas iedrošinātu cilvēkus veidot ģimeni.

Vairāk jāiegulda arī cilvēkresursu attīstībā, lai uzlabotu vispārējās un speciālās izglītības līmeni. Mūžizglītības programmas būtu ieguvums ne tikai jauniešiem, bet arī gados vecākiem cilvēkiem, kas labprāt strādātu daudz ilgāk un kas spēj tikt galā ar lielu darba slodzi, un ir augsti kvalificēti un labi motivēti.

Nevajadzētu likt pārāk lielas cerības uz F. Castex kundzes pašiniciatīvas ziņojumu. Vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu juridiskais statuss joprojām ir strīdīgs. Mēs neatbalstām ES mēroga pamatdirektīvu un saistošos tiesiskos regulējumus. Turklāt uzņēmumu pensijām, kas izveidotas pēc brīvprātības principa, nevajadzētu piemērot papildu saistības, piemēram, ģimenes atbalsta politikas kritērijus. Tas attiecas uz sociālo nodrošinājumu, nodokļiem, un līdz ar to tas ir jautājums, kas dalībvalstīs ir skatīts vairākkārt.

Ar šiem apsvērumiem un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas ierosinātajiem grozījumiem šis ziņojums ir kļuvis nozīmīgāks. Šis ziņojums ļaus uzsākt plašas sarunas par ievērojamajām demogrāfiskajām pārmaiņām.

  Alejandro Cercas (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Liels paldies par piedalīšanos šajā ļoti interesantajā diskusijā. Es vēlos izteikt arī lielu pateicību F. Castex kundzei par šī ziņojuma sagatavošanu un iespēju mums nopietnāk izskatīt šo jautājumu, kas ir mūsu pašu interesēs.

Piemēram, manis pārstāvētajā valstī – Spānijā, demogrāfiskā krīze ir nopietnāka nekā vidēji pārējās Eiropas Savienības valstīs, ja tas ir iespējams, un šis Komisijas paziņojums un šāda veida diskusijas ir ļoti vērtīgas, jo šī ir dziļi iesakņojusies un strukturāla, nevis īstermiņa problēma, un šī ir iespēja to skatīt plašākā, nevis tikai valsts mērogā, kas ļauj to pilnvērtīgāk analizēt un meklēt risinājumus.

Patiesi, kā minēja komisārs, mēs saskaramies ar problēmu, taču mums vēl ir izredzes. Mēs varam risināt šo problēmu, nevis tikai radītās sekas – to, ka Eiropā pastāv gados vecāku cilvēku īpatsvars un ka Eiropas iedzīvotāji noveco – bet arī tās cēloņus.

Mums ir jāaptur Eiropas iedzīvotāju novecošana, jo no gados vecāku cilvēku skaita palielināšanās mēs nevarēsim izvairīties: tas ir zinātnes un medicīnas sasniegumu nopelns, un progress turpināsies. Kā norādīja citi deputāti, lai risinātu šo problēmu, ir jāizstrādā dzimstības regulēšanas politika un demogrāfiskā politika; un Eiropai ir vajadzīgi bērni, lūk, kas mums ir vajadzīgs. Ir jāveic uzlabojumi visās jomās, taču, ņemot vērā to, ka šī ir nopietna un delikāta problēma un ja mēs nesāksim to risināt jau tagad, to mantos nākamās paaudzes.

Es piekrītu tiem, kas uzskata, ka Eiropas sociālais modelis nav problēmas iemesls, bet, gluži pretēji, tas varētu būt risinājums.

Ja nepastāvētu pašreizējā sociālā sistēma, Eiropas iedzīvotāju novecošana un zemais dzimstības līmenis Eiropā būtu vēl nopietnāka problēma. Citas sabiedrības, piemēram, Ķīna, kur gaidāmas līdzīgas sekas, par nepietiekamu efektīvo, ar dzimu jautājumiem saistīto un racionālo sociālo modeļu nodrošinājuma trūkumu maksās bargāku cenu nekā mēs.

Īsumā, tas notiks tāpēc, ka izmaiņas ir neizbēgamas, un mums būs tām jāpielāgojas. Ir iespējams mainīt mūsu sociālās sistēmas tehnikas, nemainot tās vērtības. Manuprāt, svarīgākais ir solidaritāte, ģimenes dzīves un darba apvienošana (lai dotu iespēju ģimenēm veidot jaunas paaudzes) un imigrantu integrācija, neuzskatot viņus par slogu vai negatīvu sabiedrības daļu, bet par parādību, kas, ar noteikumu, kas mēs spēsim to pieņemt, vēlreiz mums palīdzēs risināt šo problēmu. Visbeidzot, jārisina vērienīgas sarunas par sieviešu lomu mūsu sabiedrībā, un šīm sarunām, kā vienmēr, ir jābūt solidārām.

(Aplausi)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Komisāra kungs, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šobrīd vidējais dzimstības koeficients Eiropā ir 1,5, un tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits nepalielinās. Dalībvalstīs ir pētīta šī problēma, un pētījumi liecina, ka iedzīvotāji labprāt audzinātu vidēji divus vai trīs bērnus. Ir skaidrs, ka šīs cilvēku vēlmes nematerializējas.

Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un sievietes jau sen vairs neapmierina mājsaimnieces un bērnu aprūpētājas loma. Viņām ir laba izglītība, viņas vēlas strādāt un veidot karjeru; darba rezultātā gūtie ienākumi nodrošina labāku dzīves līmeni viņu ģimenēm. Taču mums jārīkojas, lai uzlabotu dzimstības līmeni un panāktu to, lai ģimenē būtu tik bērnu, cik vecāki vēlas. Cilvēkiem jājūtas drošiem par to, ka, laižot pasaulē bērnu, viņu karjera no tā necietīs, citiem vārdiem sakot, jāveido līdzsvars starp ģimenes un darba dzīvi, gan bērna mātei, gan tēvam.

Vecāki grib justies droši par to, ka varēs saviem bērniem nodrošināt labu izglītību un prasmes viņu interešu īstenošanai, vajadzības gadījumā izmantojot valsts sniegto materiālo atbalstu. Ja cilvēkiem nebūs šīs drošības sajūtas, viņi neuzņemsies pienākumu audzināt bērnu. Būtu naivi imigrāciju izmantot kā iedzīvotāju skaita palielināšanas veidu. Tas būtu tikai daļējs, īslaicīgs risinājums. Vairāk uzmanības būtu jāpievērš jauninājumiem, nevis imigrācijai.

Laika trūkuma dēļ es nevaru uzskaitīt visus attiecīgos faktorus, taču vēlos uzsvērt, ka demogrāfiskā situācija lielā mērā ir atkarīga no pieņemto lēmumu diapazona un tiesību normām dažādās jomās, sākot ar darba likumdošanu un ģimenes tiesībām, līdz pat vides tiesību aktiem un valsts garantijām. Noslēgumā vēlos pateikties F. Castex kundzei par viņas sagatavoto svarīgo ziņojumu, kurā jaušama spēcīga sieviešu empātija.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šis rezolūcijas projekts vēlreiz vērš uzmanību uz demogrāfijas problēmām Eiropā. Mums jāuzņemas atbildība par mūsu kontinenta nākotni un par tā sociālo un ekonomisko attīstību, un tāpēc šim jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība. Vidējais dzimstības koeficients, kas ir 1,5, ir pārāk zems. Lai nodrošinātu paaudžu maiņu, šim skaitlim jābūt lielākam par 2,15.

Atbalsts tādam ģimenes modelim, kurā ir maz bērnu vai nav neviena bērna, ģimenes dzīves apstākļi, kas negarantē pienācīgu un stabilu ekonomisko situāciju (kas radusies bezdarba un zemāku nodarbinātības normu rezultātā, īpaši attiecībā uz nodarbinātības periodu), un sieviešu sodīšana par bērna laišanu pasaulē, kas atspoguļojas pensiju sistēmā, viennozīmīgi ir saasinājuši šo problēmu. Sabiedrības novecošana, ko lielā mērā izraisīja citādā ziņā pozitīvā parādība – ilgs cilvēka mūžs, un arī negatīva attiecība, ņemot vērā tos cilvēkus, kas joprojām strādā un labi nopelna, un pensionārus, rada lielas finansiālas problēmas pensiju sistēmā. Lai mainītu šo situāciju, ir jārīkojas.

Taču es nepiekrītu ziņojumā paustajai idejai, ka šo problēmu var atrisināt ar migrācijas palīdzību. Pētījumi, kas tika veikti Polijas Tirgus ekonomikas izpētes institūtā, liecina, ka šādā veidā iedzīvotāju skaits palielinātos tikai par 2–3 %, kas nav pietiekami. Tas radītu arī vairākas sociālās problēmas, kā to šobrīd var novērot Dānijā, Francijā un Vācijā. Integrācija ir laikietilpīgs process.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz tiesībām, kas piemērojamas ekonomisko migrantu ģimenēm. Manis ierosināto grozījumu pamatā ir nepilnības formulējumā, vai tā ir ģimene emigranta dzimtenes tiesību aktu skatījumā vai tās valsts skatījumā, kurā šobrīd dzīvo attiecīgais imigrants. Mani īpaši satrauc poligāmijas iespējamība un ar to saistītās tiesiskās un ekonomiskās sekas, ja sociālie pakalpojumi būtu pieejami arī šādām ģimenēm. Es arī vēlos ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs! Šajā ziņojumā vārds „integrācija” ir minēts 24 reizes. Attiecībā uz ierosināto imigrantu integrāciju, kas tiktu veikta uz nodokļu maksātāju rēķina, nav ņemts vērā kāds būtisks aspekts, proti, reliģija un civilizācija. Karojošie sociālisma laicīgās iekārtas pārstāvji izvairās no šī jautājuma, lai gan musulmaņu skaits strauji palielinās.

Līdz 2025. gadam katrs trešais Rietumeiropas iedzīvotājs varētu būt vai būs musulmanis. Kenterberijas arhibīskaps nesen ierosināja Eiropā ieviest Šariata likumu, ko priekšsēdētāja kungs un šī Parlamenta pārstāvji, visticamāk, sauktu par „multikulturālismu”. Tas priekšplānā izvirza neskaidras debates par to, kādas ir iespējas un veidi, kā integrēt un asimilēt imigrantus, kas ieplūst mūsu kontinentā.

Vai asimilācija nozīmē to, ka imigrantiem būtu jāpārņem Eiropas civilizācija un Eiropas civilizācijai tas būtu jāpieļauj, vai arī tas nozīmē to, ka tiem būtu jāpalīdz seno Eiropas tautu pēcnācējiem veidot jaunu Eiropas iedzīvotāju? Vai kopīgas civilizācijas veidošana ir vēlama un iespējama?

Lai gan Eiropā vienmēr ir līdzās pastāvējušas dažādas kultūras, galvenais virziens bija kristīgā kultūra vai civilizācija, citiem vārdiem sakot, tāda kultūra, kas vienojusi lielāko daļu cilvēku, neatkarīgi no viņu identitātes. Jau vairāk nekā 20 gadsimtus šī civilizācija ir bijusi galvenā un ilgstošākā Eiropas mantojuma daļa. Rodas šāds jautājums: vai Eiropa būtu tāda, kāda tā ir šobrīd, ja septītajā un astotajā gadsimtā senās Romas pelnus savā īpašumā iegūtu un uz tiem sabiedrību izveidotu nevis kristieši, bet musulmaņi vai citas reliģijas pārstāvji? Atbilde ir vienkārša – nē! Tā nebūtu Eiropa. Tā būtu Ēģipte vai Lībija.

Par laimi ir cilvēki, kas nepieļaus Šariata kultūras tiesību ieviešanu. Reliģija būtu jāsargā no pārvaldes, īpaši no Eiropas pārvaldes. Tikai kristietība var integrēt citas reliģijas vienotā Eiropā, atzīstot, ka laicīgās ideoloģijas to nespēj. Esmu pārliecināts, ka Eiropa to spēj un ka Eiropas iedzīvotājiem vajadzētu atkārtoti pievērsties kristīgajai kultūrai un tradīcijām, kā arī brīvības vērtībām, līdztiesībai, tiesību aktiem un individuālajām tiesībām, kuras vairāk nekā 20 gadsimtus izmantoja visas tautas Eiropā un kas veicinājušas labklājību un morālo līdervadību pasaulē.

Šis ziņojums neveicinās integrāciju. Tas ir staigājoša miroņa simbols. Tā rezultātā var izveidoties kontinents, kuru apdzīvos zombiji, kas neapzinās savu nacionālo identitāti.

  José Albino Silva Peneda (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Mūža ilguma palielināšanās un dzimstības līmeņa pazemināšanās rezultātā pašreizējais Eiropas demogrāfiskās atkarības indekss palielināsies no esošajiem 49 % līdz 59 % 2025. gadā un līdz 77 % 2050. gadā.

Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība ir piedzīvojusi nepieredzētu problēmu, jo nākotnē Eiropas pilsētās būs ļoti liels vecāka gadu gājuma cilvēku īpatsvars, un tāpēc sabiedrība būs citādāka, nekā tā ir šobrīd.

Būs jāveic ievērojamas pārmaiņas attiecībā uz svarīgiem sabiedriskās kārtības aspektiem. Izmaiņas būs jāveic ne tikai sociālā nodrošinājuma jomā, bet arī attiecībā uz veselības un sociālo aprūpi, kā arī nodokļu politiku, teritoriālo plānošanu, imigrāciju, drošību, kultūru, tūrismu, brīvā laika nodarbēm un citiem.

Būs jāpārskata arī pensiju sistēmas, lai tās vairs nebūtu galvenokārt tikai attiecīgo valstu finansētas, un, ja tās tomēr finansētu pašas valstis, lai maksājumi neienāktu tikai no algām.

Ņemot vērā tālejošās demogrāfisko izmaiņu sekas, šis jautājums jāskata no valsts pārvaldes un sociālās struktūras viedokļa, kas nozīmē visu uzņēmēju, kulturālo un sociālo partneru mobilizāciju, lai veiktu strukturētu analīzi un izvērtētu dažādus iespējamos pasākumus. Tāda ir šī ziņojuma būtība.

Šī ir vēl viena joma, kurā ir būtiski nekavējoties uzsākt sociālo dialogu; patiešām, nav citu veidu, kā risināt šo problēmu.

Es atbalstu Komisijas ziņojumu, kurā teikts, ka, ņemot vērā šī jautājuma steidzamību un nozīmīgumu, lai vecinātu dzimstības palielināšanos, ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija. Tas ir vienīgais veids, kā apturēt šīs problēmas attīstību un tajā pašā laikā palīdzēt Eiropas Savienībai izmantot tās iespējas, lai veicinātu dzimstības palielināšanos.

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šodien šajā vēlajā stundā mēs aiz slēgtām durvīm apspriežam ziņojumu par Eiropas demogrāfisko nākotni. Šī ziņojuma sagatavotāja ir pelnījusi atzinību par šī ziņojuma sagatavošanu, jo tajā apskatīti politiskie un sociālie jautājumi, kā arī jautājumi, kas saistīti ar mūsu sabiedrības eksistenci. Ar šī ziņojuma saturu vajadzētu iepazīties visiem Parlamenta deputātiem, kas ikdienā slēpjas politikas ēnā un ignorē realitāti.

Šajā ziņojumā norādīts, kā un kurās jomās jāuzlabo ekonomiskā situācija. Ziņojumā sniegtas arī šīs problēmas attīstības prognozes, lai atvērtu mums acis un integrētā sabiedrībā veidotu politisku filozofiju. Tas attiecas uz mūžam mainīgo jautājumu par to, kas ir ģimene, un ka mūsdienu pārtikušajā sabiedrībā ģimenes veidošana tiek saistīta ar bailēm no nabadzības.

Rūpniecības uzņēmumos, un, protams, ne tikai, mačo tipa vadītāji, kuriem nekad nav bijis sabiedriskās dzīves, neļauj doties bērna kopšanas atvaļinājumā. Turklāt, ir neskaitāmi daudz tādu darba vietu, kurās nodarbinātie cilvēki šaubās, vai viņi var atļauties veidot ģimeni.

Ir jāīsteno papildu pasākumi, kas minēti šajā ziņojumā, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. Viens ir skaidrs: Nākotnes sabiedrība būs citādāka, nekā tā ir šobrīd. Lai nepieļautu to, ka paaudžu konflikts izraisa sociāli politisko krīzi, un konfliktu starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem, jārīkojas nekavējoties, un politiķiem jādomā politiski, bet viņu darbībām jābūt sociāli politiski tendētām.

Šis ziņojums ir vairāk nekā tikai nelabvēlīga laika apstākļu prognoze, un ir jārīkojas nekavējoties, lai uzlabotu situāciju nākotnē. Šis ziņojums ir nepārprotams aicinājums mainīt un pilnveidot mūsu sabiedrību, un, vēl jo vairāk, tā ir iespēja pilnveidot mūsu personisko izpratni par sabiedrību. Vēlreiz liels paldies referentei!

  Jean Marie Beaupuy (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Kā jau H. Ettl kungs teica, mēs saskaramies ar lielām grūtībām. Visi mūsu līdzpilsoņi ir sapratuši, ka klimats ir izaicinājums. Daži ir sapratuši, ka izaicinājums ir demokrātija.

Taču tagad, kad esmu to pateicis, jājautā, kur atrodas Eiropas demogrāfiskās problēmas? Protams, ka pilsētās, jo 80 % iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Kādas problēmas ir pilsētās dzīvojošajiem mūsdienu pilsoņiem un pilsētu mēriem? To jautāju, jo zinu, ka arī citi mani kolēģi Komisijas locekļi un deputāti, tāpat kā es, ir savu pilsētu mēri vai mēru vietnieki.

Ļaujiet man minēt divus piemērus. Viens no tiem būs ekonomisks piemērs. Pilsētām ir vai nu jāsniedz pajumte lielam iedzīvotāju skaitam vai arī, kā tas notiek atsevišķās Austrumvācijas pilsētās, jānoskatās, kā aizbrauc daudzi tās iedzīvotāji. Pēdējā gadījumā tas nozīmē neapdzīvotus mājokļus, neizmantotus ceļus, rajonus, kurus apsilda bez iemesla, un tukšas skolas, savukārt pirmajā piemērā tas nozīmē EUR 5 miljonus vērtu skolas būvniecību, kā tikko notika manā pilsētā, vai arī jauna rajona centra celtniecību, kas izmaksā EUR 7 miljonus. Tie rada ekonomiskus izdevumus, kas jāsedz pilsētām un to nodokļu maksātājiem.

Taču šīs grūtības nav tikai ekonomiskas, tās ir arī cilvēciskas, jo redzēt šajos rajonos izolētus cilvēkus, vērot, kā viss rajons noveco, vairs nedzirdēt priecīgus bērnus spēlējamies uz ielas, ir cilvēcisko attiecību problēma. Kā zināt, ir darbi, kurus neviens nevēlas strādāt. Dažās mazās pilsētiņās nav iespējams atrast santehniķi. Manā pilsētā vairs nav pietiekami daudz medmāsu. Mums nepietiek mājas izpalīgu, tādēļ cilvēkiem ir jāgaida rindā. Mēs saņemam tikai vienu, nevis divas stundas ilgu palīdzību. Tā ir nopietna cilvēciska problēma.

Komisāra kungs! Atkāpjoties no manas kolēģes F. Castex kundzes ziņojuma, par kuru rīt ar prieku balsošu, es kā Apvienotās grupas pilsētu un mājokļu jautājumos priekšsēdētājs vēlos jums lūgt ierosināt priekšlikumu par pilsētām, lai tuvākajā nākotnē katrai pilsētai varētu izveidot shēmu, kas ļautu labāk izprast un kontrolēt demogrāfisko situāciju gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā un pieņemt lēmumus par mājokļiem, transportu, skolām utt.

  Wojciech Roszkowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums, par kuru diskutējam, pierāda, ka ES pat nespēj novērtēt situāciju. Mēs atrodamies uz demogrāfijas Titānika klāja, un neviens pat nav lūdzis orķestri sākt spēlēt, taču te nu mēs esam, debatējam par tik svarīgu jautājumu vakarā, kad ir tik maza auditorija.

Eiropas Savienībā ir demogrāfiska krīze. Ziņojumā tiek runāts par pārmaiņām, taču F apsvērumā minētais arguments acīmredzami ir pretrunā ar 1. punktā minēto. Tiek runāts par sieviešu neauglību, bet kā ar vīriešiem? Tiek runāts par pāru neauglību, it kā homoseksuāli pāri būtu auglīgi. Tiek runāts par neauglību, taču nekas nav teikts par abortiem, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Eiropā samazinās iedzīvotāju skaits. Pēdējo 50 gadu laikā 27 dalībvalstīs ir veikti aptuveni 75 miljoni abortu. Ja nebūtu šo abortu, Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits būtu par 15 % lielāks un krīzes nebūtu.

Eiropas Savienībā mēs vienmēr runājam par tiesībām, bet nekad nerunājam par pienākumiem attiecībā uz nākotni. To var salīdzināt tikai ar pieaugušajiem, kas atgriežas otrajā bērnībā. Mums ir krīze tādēļ, ka bērniem nevar būt bērni un arī vecākiem cilvēkiem nevar būt bērni, taču bez bērniem nav nākotnes.

  Csaba Őry (PPE-DE). – (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ziņojums par Eiropas demogrāfisko nākotni ir svarīgs, jo tajā meklēti risinājumi būtiskām problēmām, piemēram, sabiedrības novecošanas apturēšanai, vēlmes kļūt par vecākiem palielināšanai, darba un ģimenes dzīves līdzsvara uzlabošanai, sieviešu nodarbinātības iespējām, gados vecāku cilvēku aprūpei, trūcīgo cilvēku nodrošināšanai papildus darbam un, kas ir ne mazāk svarīgi, ievērojamo sociālās labklājības sistēmu ilgtermiņa ilgtspējībai un finansiālajai dzīvotspējai.

Šo problēmu centrā ir ģimene, jautājums par darba dalīšanu ģimenē, tas, ka gan vīrs, gan sieva vienlaicīgi strādā, izglītības nodrošināšana arvien lielākam bērnu skaitam, kā arī turpmāka gados vecāku apgādājamo personu aprūpe un tās nodrošināšana. Kā iespējams iedrošināt pieaugušos vienlaicīgi strādāt un laist pasaulē bērnus? Un vēl mums Savienības politikas līmenī ir jāsaprot, ka vēlamies arī veicināt vecāku cilvēku nodarbinātību, tas ir, padarot iespēju strādāt pievilcīgu līdzās pensijai, iespēju robežās nedaudz atbīdot uz priekšu vecuma limitu un ar netiešu stimulu palīdzību samazinot priekšlaicīgu pensionēšanos.

Šos savstarpēji atkarīgos mērķus varam piepildīt tikai tad, ja pievērsīsim pienācīgu uzmanību diviem apsvērumiem: ģimeņu atbalstīšanai un cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanai. Ir skaidrs, ka gados vecāku cilvēku vēlmi strādāt mēs varam palielināt tikai tad, ja viņi ir pietiekami veseli un var bez acīmredzamām problēmām turpināt strādāt.

Diemžēl, taupot budžeta līdzekļus, daudzas dalībvalstis atceļ un samazina pabalstus veselības uzturēšanai, uzkraujot darbiniekiem, tostarp gados vecākiem cilvēkiem un trūcīgajiem, arvien lielāku nastu. Tas ir nepareizs virziens. Tas nepalīdz īstenot Lisabonas stratēģiju, un tas nepalīdz risināt arī demogrāfiskās problēmas. Situācija ir līdzīga arī attiecībā uz ģimenes atbalsta sistēmām, un arī tās ir jāuzlabo, nevis jāatceļ un jāsamazina. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs.

  Rovana Plumb (PSE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, cienījamie kolēģi! F. Castex kundzes ziņojums Eiropas nākotnei ir ļoti svarīgs, un es vēlos apsveikt referenti par tā saturu.

Pareizas demogrāfijas politikas pamatelements ir šāds: nevajag nākamajām paaudzēm uzdot uzdevumus, ko, ņemot vērā nākamajās desmitgadēs prognozētos apstākļus, ir gandrīz neiespējami izpildīt. Īsi sakot, mums ir jāatrod risinājumi, kas ir piemēroti tagadnei un, jo īpaši, nākotnei.

Eiropas demogrāfija ir visas Eiropas Savienības problēma, un es vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka reģionam, kuru man ir tas gods pārstāvēt, šajā jomā ir nopietnas problēmas. Patiesi, sociālā un kultūras realitāte, ko radījusi ilgstošā komunistiskā pieredze, ir tieši ietekmējusi demogrāfiskos procesus Austrumeiropas valstīs, un īpašs gadījums ir Rumānija.

Pirmajā mirklī reakcija uz demogrāfiskajām grūtībām šķiet vienkārša: dalībvalstīm ir ātri jāpārskata demogrāfijas politika, lai samazinātu negatīvās sekas, ko rada iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošana. Lai arī atbildes ne vienmēr ir tik vienkāršas kā jautājumi, vēlos uzsvērt, cik nozīmīgs ir ziņojuma 10. postenis, kurā dalībvalstīm pieprasa noteikt pasākumus, lai izveidotu kvalitatīvus un cenas ziņā pieejamus bērnu aprūpes pakalpojumus, ievērojot Barselonas deklarācijas mērķus, lai līdz 2010. gadam dalībvalstis izveidotu iestādes, kas ļautu nodrošināt aprūpi vismaz 90% bērnu vecumā no 3 gadiem līdz skolas vecumam un vismaz 33% bērnu, kas ir jaunāki par 3 gadiem. Tas ir gan augstsirdīgs, gan vajadzīgs uzdevums.

Es uzskatu, ka tiešs finansiāls atbalsts skaidras naudas veidā ir risinājums, taču īslaicīgs, tādēļ uzsvars ir jāliek uz vecāku atbalstīšanu attiecībās ar darba devēju un uz kvalitatīviem un pieejamiem bērnu aprūpes un izglītības pakalpojumiem, ar mērķi panākt ģimenes un profesionālās dzīves saskaņošanu. Eiropas iestādes un dalībvalstis ir sākušas apzināties demogrāfijas politikas nozīmi, taču ar to nepietiek. Vispirms mums ir vajadzīga precīza informācija par demogrāfisko situāciju Eiropā.

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju.)

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos uzteikt ziņojuma sagatavotāju par labi padarītu darbu. Šis ir ļoti visaptverošs ziņojums par svarīgu Eiropas Savienības problēmu: demogrāfisko grūtību pārvarēšanu.

Vēlos pieminēt tikai divas šajā ziņojumā apskatītās jomas: aprūpētāju, it īpaši, ģimenes aprūpētāju situāciju un pensiju jautājumu. Runājot par aprūpētājiem, ziņojumā dalībvalstīm atgādināts par dažādajiem trūkumiem, ar ko saskaras aprūpētāji, un lūgts tiem sniegt lielāku atbalstu, jo īpaši tiesības uz elastīgu darba laiku vai nepilnas slodzes darbu. Šādi iespējams aprūpētājus motivēt izdarīt izvēli un panākt saprātīgu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Patiesi, prejudiciālais nolēmums par labu prasītājam, kuru Eiropas Kopienu Tiesa nesen pieņēma kāda aprūpētāja no Apvienotās Karalistes ierosinātā lietā par piespiedu atlaišanu, varētu liecināt, ka Kopienu Tiesa domā līdzīgi.

Šajā ziņojumā arī uzsvērts, ka, lai nodrošinātu pilnīgu un vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu dalību darba tirgū, liela nozīme ir aprūpējamo iespējai saņemt adekvātus pakalpojumus. Tas mums palīdzēs sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus. Taču adekvāti pakalpojumi, protams, ir jānodrošina jebkurā gadījumā.

Ziņojumā arī skaidri parādīta vidējās vīriešiem un sievietēm izmaksājamās arodpensijas lielā atšķirība. To bieži vien izraisa bērnu vai vecāku ģimenes locekļu aprūpei izmantotie darba pārtraukumi. Ziņojumā dalībvalstis arī aicinātas rīkoties, lai nodrošinātu, ka maternitātes vai paternitātes atvaļinājumam izmantotais darba pārtraukums neradītu neizdevīgu situāciju, kad tiek aprēķinātas tiesības uz pensiju.

Ir ļoti svarīgi panākt, lai pašreizējie aprūpētāji, no kuriem daudzi strādā visu diennakti, nekļūst par nākamajiem vecās un trūcīgās paaudzes pārstāvjiem. Lai to novērstu, dalībvalstīm ir jārīkojas, lai atrisinātu ar aprūpētāju pensiju saistīto problēmu. Tas būtu pilnīgi nepieņemami, ja cilvēki, kas veic aprūpētāju pienākumus, nesaņemtu pienācīgu pensiju.

  Ryszard Czarnecki (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kad mācījos pamatskolā, 100 miljoni eiropiešu, gluži tāpat kā es, bija 14 gadus veci vai jaunāki. Kad es būšu 87 gadus vecs vīrs, Eiropā būs tikai 66 miljoni tāda vecuma bērnu. Šobrīd katram ceturtajam Eiropas pilsonim ir vairāk nekā 65 gadi, un pēc 40 gadiem pensijas vecuma grupā būs katrs otrais eiropietis.

Atcerēsimies, ka šie skaitļi nav tikai sausa statistika. Tikai tie vien jau izraisīs milzīgu sabiedrisko tēriņu un pabalstu palielināšanos. Eiropā, tostarp manā valstī, ir demogrāfiskā krīze. Ja atskatāmies 100 gadus atpakaļ, katrs sestais vai septītais pasaules iedzīvotājs bija eiropietis, taču pēc 40 gadiem mūsu kontinentā dzīvos tikai katrs divdesmitais.

Kas tādā gadījumā mums jādara? Jāatbalsta maternitāte, jārada ekonomisks stimuls laist pasaulē bērnus, tostarp nodokļu maksāšanas pārtraukumi, jāatbalsta lielas ģimenes; taču ir viena lieta, kas mums jādara pavisam noteikti – jāārstē neauglība. Šodien mēs sūdzamies un beigās runājam par imigrācijas problēmu, taču šo grūtību iemesls ir Eiropas tautu demogrāfiskais panīkums.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es uztraucos par to, ka dzimstības līmeņa rādītāji vairāku gadu garumā ir samazinājušies un ka prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam mainīsies Eiropas Savienības iedzīvotāju struktūra. Papildus tam, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji novecos, radīsies arī produktīvā vecuma iedzīvotāju trūkums. Tādējādi, salīdzinot ar reģioniem, kuros vērojama būtiska demogrāfiskā attīstība, Eiropas Savienība zaudēs savu konkurētspēju.

Tad demogrāfiskā nelīdzsvarotība var ietekmēt arī sociālās labklājības un pensiju sistēmu finansēšanu. Taču šī situācija nav nekas jauns, un pašreizējās negatīvās demogrāfiskās pārmaiņas liek mums uzdot svarīgus jautājumus; meklējot pārmaiņu risinājumus, mums ir jāanalizē to cēloņi un sekas. Manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem šai demogrāfijas ziemai ir nelabvēlīgie apstākļi un tendences, kas mēģina vājināt tradicionālo sievietes un vīrieša veidoto ģimenes savienību, sievietes kā mātes un vīrieša kā bērnu tēva lomu, ekonomiskos ieguvumus un sociālos pabalstus daudzbērnu ģimenēm u.c.

Kā tēvs un kā medicīnas zinātņu doktors, es atzinīgi vērtēju ziņojuma sadaļas, kurās runāts par maternitātes aizsargāšanu un sociālekonomiska pabalsta nodrošināšanu ģimenēm un darbībām, kas ļautu vīriešiem un sievietēm veiksmīgāk apvienot darbu un ģimenes dzīvi. Es arī atbalstu racionālo un pragmatisko pieeju imigrācijas politikai. Es tikai vēlos minēt, ka, manuprāt, racionāla imigrācijas politika nozīmē nodrošināt tādu amatu aizpildi, kuriem ES dalībvalstīs jau sen trūkst darbaspēka. Tieši šajā jomā mums ir vajadzīga labi pārdomāta un sagatavota Eiropas politika. Piesakoties tā sauktajai Zilās kartes sistēmai, Eiropai imigrācijas procesa ietvaros jāizvēlas tikai tādi cilvēki, kas ir kvalificēti un var strādāt profesijās, kurās mūsu tirgū trūkst darbaspēka.

Vēl viens pozitīvs aspekts, manuprāt, ir neauglīgu pāru iespēja adoptēt bērnus un radīt labvēlīgus apstākļus audžuvecāku ģimenēm. (Es tūlīt beigšu.) Taču es neatbalstu medicīnisko apaugļošanu kā neauglības ārstēšanas iespēju, jo …

  Joel Hasse Ferreira (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Jautājums par Eiropas demogrāfisko nākotni ir pelnījis lielu šī Parlamenta uzmanību. Lisabonā es kopā ar kolēģi Edite Estrela debatēs par P. Bushill-Matthews kunga ziņojumu atbalstīju sabiedrisko uzklausīšanu par demogrāfiju un paaudžu solidaritāti. F. Castex kundzes ziņojums, par kuru vēlos viņu apsveikt, attiecas uz plašāku perspektīvu – Eiropas demogrāfisko nākotni.

Paaudžu grūtības ir vērojamas ne tikai paaudžu, bet arī reģionu vidū, un tās ietver migrantu integrāciju, cilvēkresursu politiku un, protams, problēmas, kas saistītas ar demogrāfisko atjaunošanos.

Demogrāfiskā atjaunošanās, dāmas un kungi, ietver sevī to, ka jānovērtē bērnu aprūpes iestāžu nozīme, jo tās vecākiem atvieglo atgriešanos darba tirgū un palīdz cīnīties pret nabadzību, jo īpaši vienvecāka ģimeņu gadījumā.

Taču ļoti svarīgi ir arī ņemt vērā, ka dažās valstīs vēl nav sasniegti atsevišķi Barselonas stratēģijā noteiktie mērķi šajā un citās jomās; es vēlētos uzsvērt lielāku sieviešu iesaistīšanos darba dzīvē un atbalsta sniegšanu cilvēkiem, kas strādā pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Arī nodokļu ziņā ir svarīgi, lai dalībvalstis pārdomātu, kā veicināt efektīvus pasākumus, lai palielinātu dzimstības līmeni un samazinātu finansiālos ierobežojumus, kas saistīti ar vēlmi laist pasaulē vairāk bērnu.

Izteiksimies skaidri, ir svarīgi, lai darbinieki, ja viņi to vēlas, varētu pagarināt savu darba mūžu katras dalībvalsts tiesiskā regulējuma ietvaros, taču ir arī jānodrošina tiesības uz pensiju likumīgajā pensionēšanās vecumā. Protams, ir svarīgi padarīt sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtspējīgākas.

Eiropas nākotne attiecībā uz iedzīvotāju skaitu ir cieši saistīta ar imigrāciju no dienvidiem, tādēļ izglītības sistēmām ir jāņem vērā imigrantu un to ģimeņu vajadzības, lai viņi dažādajās dalībvalstīs justos apmierināti un piepildīti.

Noslēgumā vēlos teikt, ka Eiropas demogrāfiskā nākotne ir atkarīga arī no mums – Eiropas Parlamenta. Esmu drošs, ka mums izdosies izpildīt savus pienākumus.

  Zdzisław Zbigniew Podkański (UEN). – (PL) Eiropas demogrāfiskā nākotne ir ilgtermiņa problēma. Eiropa strauji noveco. Mūs apdraud darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, ekonomiskās konkurētspējas mazināšanās, mazāks sociālās aprūpes finansējums un pensiju sistēmu līdzsvara nodrošināšana.

Eiropas Savienības lielā paplašināšanās un jauno dalībvalstu iedzīvotāju migrācija uz vecajām dalībvalstīm labāku ieņēmumu meklējumos Rietumeiropā šo problēmu ir atvieglojusi, taču nav atrisinājusi. Eiropas novecošanas process turpinās, un ir nepieciešams izlēmīgi rīkoties, tostarp, tādās jomās, kā: cilvēktiesību un darba tiesību aizsardzība, ģimenes institūtu atbalstošas politikas veicināšana, medicīniskā aprūpe un sociālā palīdzība, šajā virknē jāiekļauj arī cilvēkresursu un imigrācijas vadības uzlabošana. Šīs darbības sniegs vēlamos rezultātus tikai tik ilgi, kamēr globalizācijas procesi neiznīcinās cilvēci un ģimenes institūtu un kamēr lielākā vērtība būs cilvēks, nevis kapitāls.

  Anna Záborská (PPE-DE). – (SK) Eiropa saskaras ar īpaši negatīvu demogrāfisko tendenci, kas liecina, ka turpmāko 50 gadu laikā Eiropas Savienībā notiks būtiskas demogrāfiskas pārmaiņas. Šobrīd visnopietnākās problēmas ir dzimstības līmeņa samazināšanās un pakāpeniska iedzīvotāju novecošana un nāve. Noteiktos apstākļos pat pastāv drauds, ka pienāks eiropiešu civilizācijas gals. Diskutējot par šīs situācijas cēloņiem, mums ir jābūt patiesiem.

Pēdējo 50 vai pat vairāk gadu laikā mākslīgi pārtrauktu grūtniecību dēļ pasaulē nav nākuši desmitiem miljonu eiropiešu. Jaunieši nav audzināti seksuālajā jomā izturēties atbildīgi; tipiska mūsdienu sabiedrības pazīme ir seksuālā brīvība. Pēdējo 50 gadu laikā arī pieaudzis sabrukušo, šķirto un nepilnīgo ģimeņu skaits, un dzimst arvien vairāk ārlaulības bērnu. Papildinot šo milzīgo bērna vērtības samazināšanos, jāmin piemērs: cik procentus no vienas vai divu automašīnu izmaksām gadā nodokļos var norakstīt uzņēmējs, un cik daudz no ar bērnu saistītām izmaksām var norakstīt vecāki? Mūsu sociālā politika atalgo cilvēkus, kuriem bērnu ir maz vai nav vispār un kuri pilnībā pievēršas karjerai darbā. Mums ir sociālā politika, kas liek daudzbērnu ģimenēm nonākt nabadzībā vai atkarībā no valsts pabalstiem. Valsts ir galvenais lemjošais institūts, kas ar tiesību aktiem nodokļu un sociālajā jomā ir iesaistīts lemšanā un resursu pārdalīšanā, kā arī starppaaudžu solidaritātes veicināšanā. Plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība uz sievietēm izdara milzīgu spiedienu, liekot viņām ticēt, ka vērtība un jēga ir tikai tādam darbam, ko viņas dara strādājot. Bērnu dzemdēšanu un audzināšanu vēl joprojām uztver kā vajadzīgu ļaunumu. Mātes lomai nav praktiski nekādas vērtības. Naudas izteiksmē šī vērtība netiek izteikta pat kā minimālā alga.

Noteikti ir arī citi iemesli, taču Eiropas demogrāfiju ir sagrāvuši iepriekš minētie. Tikai likvidējot šos cēloņus, mēs atkal varēsim padarīt Eiropu par nākotnes un cerību kontinentu, jo kontinents bez bērniem ir kontinents bez nākotnes.

  Edite Estrela (PSE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Vispirms es vēlos pateikties F. Castex kundzei par lielisko darbu.

Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropai ir milzīgs izaicinājums. Pirms simt gadiem Eiropas iedzīvotāji veidoja 15 % no pasaules iedzīvotāju skaita. 2050. gadā, visticamāk, tie būs tikai 5 %. Eiropas Savienībā katrai sievietei ir vidēji 1,5 bērni, tas ir mazāk nekā populācijas uzturēšanai vajadzīgais bērnu skaits ģimenē – 2,1.

Situācija ir nopietna, un tā negatīvi ietekmēs ekonomiku, sociālās nodrošināšanas sistēmas un sabiedrību kā tādu.

Tādēļ ir jāveic tādi pasākumi, kādi nesen pieņemti Portugālē, kurā ieguldīti vairāk nekā EUR 100 miljoni, lai visā valstī nodrošinātu mazbērnu novietnes un pirmsskolas izglītības iestādes, tādējādi pārsniedzot Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus. Labi piemēri, kuriem citas valstis var sekot, ir pirmsdzemdību pabalsta piešķiršana trūcīgākajām grūtniecēm, ģimenes pabalsti imigrantu bērniem, maternitātes atvaļinājuma pagarināšana, ģimenes pabalsta palielināšana par 20 % vienvecāka ģimenēs, nodokļu priekšrocības uzņēmumiem, kuru darbiniekiem tiek izveidotas vai subsidētas mazbērnu novietnes, maternitātes pabalsta izveidošana, kā arī valsts atbalsts medicīniski aprūpētai prokreācijai.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Komisāra kungs! Es nešaubos, ka viss manu kolēģu atkārtotais mudinās jūs iekļaut demogrāfisko problēmu starp svarīgākajiem jautājumiem jaunajā sociālā darba kārtībā, un mēs ceram to saņemt kā jūsu priekšlikumu 2008. gadam.

Izmantojot plānoto dzīves cikla pieeju, demogrāfiskā attīstība ir saistīta ar nākotnē vajadzīgo prasmju prognozēšanu un uzraudzību, lai nodarbinātības tirgu varētu nodrošināt ar dinamisku cilvēkkapitālu. Tas ir nepieciešams, lai palielinātu izredzes saglabāt Eiropas Savienības attīstības salīdzinošās priekšrocības.

Es apsveicu F. Castex kundzi par viņas pacietību, veicot tik sarežģītu novērtējumu. Viņas izveidotajā ziņojumā varam redzēt kopsavilkuma veidā izklāstītu nepārtrauktu problēmu virkni. Risinājumu sniegs horizontāla rīcība.

Komisijas paziņojumā ir norādītas problēmas, kuru risināšanai dažādās nozarēs ir nepieciešama paraugprakse nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī. Pirmā vajadzība, kā jau mēs vairākkārt esam dzirdējuši, ir stiprināt starppaaudžu solidaritāti ar daudzpusīga materiālā un morālā ģimenes atbalsta palīdzību. Šajā situācijā visiem ģimenes locekļiem vajadzētu būt ieguvējiem neatkarīgi no tā, vai ģimene dzīvo pilsētā vai attālā ciemā un neatkarīgi no ģimenes locekļu vecuma, izcelsmes un tā, vai viņi ir vietējie vai imigranti.

Dzīvojot dalībvalstī, ģimenes locekļiem ir jāvar attīstīt savas spējas, kas ir labklājības veidošanas pamats. Ģimenes ir attīstības sirds: tās nodrošina darbaspēku, patērē preces un dod jaunus dinamiskus sabiedrības locekļus. Lai veidotos jaunas ģimenes, ir jāgarantē juridiskā drošība, jānodrošina politikas nepārtrauktība un, pats galvenais, godīgs dialogs valsts un privātajā sektorā.

  Corina Creţu (PSE). – (RO) Godātie kolēģi! Vispirms es vēlos norādīt, cik kvalitatīvs ir F. Castex kundzes ziņojums; ziņojums par tēmu, kas ir būtiska Eiropas sociālā modeļa nākotnei, kā arī Eiropas Savienības reģiona ekonomiskajai izaugsmei. Vēlos arī atzinīgi vērtēt komisāra V. Spidla kunga klātbūtni un viņa pievēršanos sociālajiem jautājumiem. Es izsaku īpašu pateicību F. Castex kundzei par to, ka ziņojumā pievērsta uzmanība sievietes statusam un cieņai, viņas pilsoņu tiesību un brīvību ievērošanai.

Man šeit nav jāatceras drāmas, ko piedzīvoja Rumānijas sievietes komunisma laikā, kad aborti bija aizliegti, cilvēku traģēdijas, ko radīja aborti, kurus sievietes ar primitīviem līdzekļiem veica pašas. Rumāņu režisora Cristian Mungiu uzņemtajā filmā, kas 2007. gada Kannu kinofestivālā saņēma balvu „Zelta palmas zars”, ir reāli atainota šī milzīgā nacionālā trauma, ko piedzīvoja rumāņi – situācija, kuru, es zinu, normālā pasaulē ir grūti saprast.

Pēc komunistiskā režīma krišanas Austrumeiropas valstis piedzīvoja patiesu demogrāfisko šoku. Vairāk nekā piecpadsmit gadus demogrāfiskais pieaugums bija negatīvs, un mēs klusi novērojam lēnu šīs situācijas mainīšanos. Taču, vispārīgi runājot, ir ļoti daudz jādara, lai šo situāciju Eiropas Savienības valstīs mainītu, un ziņojumā piedāvātie pasākumi man šķiet piemēroti, valstu valdībām tie ir jāpieņem un Komisijai – jāatbalsta.

Vēl viens aspekts, ko vēlos pieminēt, ir pensiju sistēma. Visā Eiropā vecums, kādā jaunieši ienāk darba tirgū, satraucoši palielinās, vienlaicīgi samazinoties pensionēšanās vecumam. Vairākas valstis sūdzas par darbaspēka deficītu, bet, no otras puses, darbinieki vecumā ap 50 gadiem dodas pensijā vai arī vairs nevar atrast darbu. Es atzinīgi vērtēju arī pasākumus, kas ziņojumā ieteikti šīs problēmas risināšanai.

  Rumiana Jeleva (PPE-DE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Eiropa ir pirmais reģions pasaulē, kas izjūt demogrāfisko grūtību ietekmi.

Demogrāfisko attīstību veido trīs faktori: dzimstības līmenis, mūža ilgums un migrācijas plūsmas. Pēdējo trīs desmitgažu laikā dzimstības līmenis Eiropas Savienībā ir samazinājies, un nav novērota šīs tendences mainīšanās. Atsevišķās dalībvalstīs tas samazinās, savukārt manā dzimtenē Bulgārijā to var saukt par „demogrāfisko sabrukumu”, jo mūsu valstī ir zemākais dzimstības, bet augstākais mirstības līmenis Eiropā.

Tai pat laikā pieaug mūža ilgums. Tā ir stabila tendence, kas nākotnē ietekmēs visus Eiropas pilsoņu ekonomiskās un sociālās attīstības aspektus.

Apskatīsim, piemēram, vecumatkarības līmeni. Pašreiz tas ir 1 pret 4, kā tas šeit ir norādīts. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis rādītājs jau būs viens pret divi. Taču pat šodien šis uztraucošais skaitlis ir kļuvis par faktu. Es vēlreiz minēšu Bulgārijas piemēru, kurā pensionāru un strādājošo iedzīvotāju attiecība jau ir 1 pret 1,2.

Runājot par migrācijas plūsmu, mūsu pieeja ir jākoncentrē uz efektīvu vadību nevis pārmērīgu kontroli. Mums ir vajadzīga elastīgāka Kopienas un dalībvalstu politika attiecībā uz imigrantiem, jo īpaši, imigrantiem, kas nāk no trešām valstīm. Imigrācija varētu būt pozitīvs elements, taču tā nav „panaceja”, kas atrisinās visus pašreizējo demogrāfisko problēmu aspektus.

Visi šie piemēri liecina, ka demogrāfiskās grūtības ir fakts un ka mums ar tām jācīnās tagad. Mums ir jāmaina perspektīva, un grūtības ir jāpadara par iespējām. Šķiet, ka par demogrāfiskajām pārmaiņām tiek pārāk daudz runāts un pārāk maz darīts. Tādēļ es stingri atbalstu uzskatu, ka demogrāfiskajai attīstībai ir jābūt horizontālas politikas principam, kas jāiekļauj Kopienas, kā arī valsts, reģionālo un vietējo iestāžu dažādu jomu politikā.

  Gabriela Creţu (PSE). – (RO) Mums ir ļoti labs ziņojums, kurā, šķiet, viss ir pateikts. Mēs pateicamies cilvēkiem, kas pie tā ir strādājuši. Taču ļaujiet man izmantot pārfrāzējumu, kas nav tikai retoriska figūra. Mūsu vispārējais mērķis kā politiķiem ir sakārtot cilvēku attiecības sabiedrībā, lai mēs visi varētu dzīvot pēc iespējas ilgāk un saglabāt līdzsvaru ar dabu. Akceptējot šo mērķi, mums nebūs demogrāfisku problēmu.

Patiesībā par mums ir jāveic demogrāfisks pētījums tikai tādēļ, ka nepamatoti vienkāršojām un ignorējām to, kas esam. Pastāv citi rādītāji, ar kuriem mēra sabiedrības kā populācijas situāciju, un mēs tos zinām. Tos sauc par tautas attīstības indeksiem. No šī skatupunkta Eiropas Savienības valstis ierindojas visattīstītāko valstu priekšgalā, un tas ir labi. Grūtības slēpjas nevis tajā, ka ir jāmaina rīcība demogrāfijas jomā, bet tajā, ka mums jāatzīst nepieciešamība mainīt mūsu ekonomisko un sociālo modeli. Tas ir lielisks attiecībā uz citiem modeļiem, taču nepietiekams. Tas atpalika no mūsu cilvēciskās attīstības. Pastāv plaisa starp mūsu vispārējo mērķi un sabiedriskās vides organizāciju un ekonomiskajām attiecībām, starp deklarācijām un faktiem.

Mēs sakām, ka ir jālaiž pasaulē vairāk bērnu. Tai pat laikā 30 % Eiropas bērnu dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Mēs prasām, lai sievietes dzemdē bērnus, taču vientuļās mātes saskaras ar vislielāko izslēgšanas risku. Nodarbinātības līmenim ir jāpalielinās, taču sociālie pakalpojumi nav jāfinansē. Mēs eksportējam problēmas un vēlamies importēt risinājumus, taču cilvēki nav tirgus. Ja vēlamies atrisināt šo problēmu, mums ir jācilvēcisko ekonomiskās un sociālās attiecības. Tās ir vislielākās grūtības.

SĒDI VADA: VIDAL-QUADRAS KUNGS
priekšsēdētāja vietnieks

  Péter Olajos (PPE-DE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es jūs uzrunāju pārstāvot reģionu, kas cieš no demogrāfiskās krīzes un kurā dzīvo viena no slimākajām tautām šajā teritorijā. Kā deputāts, kas ir atbildīgs par sabiedrības veselību, es nevaru pārspīlēt, sakot, cik cieši mūsu demogrāfiskās problēmas ir saistītas ar sabiedrības veselības problēmām. Manā dzimtenē Ungārijā, cilvēki mirst no vēža vairāk nekā jebkur citur Eiropā, un arī tas ietekmē faktu, ka katru gadu nomirst par 50 % vairāk cilvēku nekā piedzimst.

F. Castex kundzes ziņojumā par Eiropas demogrāfisko nākotni ir pareizi norādīts, ka ir jāizstrādā jauna politika, lai nodrošinātu demogrāfisko atjaunošanos. Ļaujiet man sniegt tikai vienu piemēru. ja islāma valstīs iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam palielināsies līdz 1 300 miljoniem, tad Eiropā tas no 495 miljoniem samazināsies līdz 400 miljoniem cilvēku.

Šī jaunā demogrāfiskā politika ir jāveido uz diviem pamatiem: ģimenes, vissvarīgākā sabiedrības pamatelementa, un veseliem cilvēkiem. Ģimenēm ir jāgarantē sistēma, kas tās efektīvi motivē un sniedz drošību. Šodien daudzās dalībvalstīs tiek likta vienlīdzības zīme starp bērnu laišanu pasaulē un nokļūšanu nabadzībā. Taču ir arī daudzi labi piemēri. Atsevišķas valstis daļu no lielo ģimeņu nastas uzliek uz saviem pleciem. Šis labais piemērs ir jāīsteno visās valstīs.

Veselība ir dzīves kvalitātes priekšnoteikums. Pilsoņi ir jāieinteresē sava veselības stāvokļa saglabāšanā. Viņi saņems katrā materiālajā jomā vajadzīgo valsts atbalstu, piemēram, obligātās pārbaudes un bezmaksas sportošanas iespējas, kā arī visu ar intelektuālo sfēru saistīto atbalstu, tas ir, veselības izglītību un demogrāfiskās zināšanas.

Katras dalībvalsts pamatinteresēs ir uzlabot situāciju demogrāfijas un veselības jomā. Tas ir īpaši svarīgi Ungārijā, kur nākotnē iedzīvotāju skaits var būt zemāks par 10 miljoniem un kur vidējais mūža ilgums ir par desmit gadiem mazāks nekā vidējais mūža ilgums Eiropā. Eiropas nākotne ir atkarīga no pašreizējo paaudžu rīcības demogrāfijas jomā. To, ko, nepiemērotas politikas dēļ, valdībai neizdosies izdarīt tagad, vēlāk būs grūti labot.

  Vladimir Maňka (PSE). – (SK) Dāmas un kungi! Cilvēki Eiropas Savienībā dzīvo arvien ilgāk. Tā ir pozitīva parādība. No otras puses, ir vērojama strauja jauniešu skaita samazināšanās. Cilvēku skaits produktīvajā vecuma grupā pēc ne vairāk kā trim vai četriem gadiem sāks samazināties. Šobrīd šī attiecība ir trīs darbspējīgā vecuma iedzīvotāji uz vienu pensijas vecuma iedzīvotāju; 2050. gadā šī attiecībā būs vairs tikai pusotrs darbspējīgais uz vienu pensionāru. Kā atrisināt sabiedrības novecošanas ekonomiskās sekas?

Pirmkārt, mums ir jāatrod darbs lielākam cilvēku skaitam. Tradicionālā politika, kuras ietvaros vīrieši strādā un sievietes pilda pienākumus ģimenē, vairs nav efektīva. Vairums sieviešu vēlas gan kļūt par māti, gan veidot profesionālo karjeru. Valsts politikai ir jāatbalsta abas vēlmes. Labs piemērs ir Skandināvijas valstis. To aktīvā darba tirgus politika un lielākas rūpes par sievietēm, kam ir bērni, palīdz nodrošināt vislabāko dzīves kvalitāti.

Otrkārt, mums ir jāmaina sociālās labklājības sistēmas, kas izveidotas vecāka gada gājuma un pensionēšanās vecumu sasniegušo cilvēku aprūpei. Ja mēs to nedarīsim, ņemot par pamatu sociālo vienlīdzību un solidaritāti, zaudētāji galvenokārt būs vecāka gada gājuma cilvēki. Lai panāktu ilgstošu situācijas uzlabošanos, ir nepieciešama pensijas un medicīniskās aprūpes sistēmu reforma, kā arī ieguldījumi labas veselības nodrošināšanā. Gados vecāki cilvēki ir uzkrājuši daudz zināšanu un pieredzes, un mums viņi ir jāmotivē pagarināt darba dzīvi.

Dāmas un kungi! Lisabonas stratēģija uzsāk jaunu ciklu, sniedzot mums iespēju veikt reformas, kas palielinās produktivitāti darbā un palīdzēs izveidot darba vietas, tādējādi atvieglojot sabiedrības novecošanas ekonomiskās ietekmes mazināšanu.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Dāmas un kungi! Šobrīd Eiropa saskaras ar pamatīgām demogrāfiskām grūtībām, kuras ilgstoši ietekmēs tās nākotni. Tādēļ šodienas debates ir ne tikai atzinīgi vērtējamas, bet arī nepieciešamas, lai nodrošinātu labu nākotni un ilgtspējīgu attīstību.

Es uzskatu, ka no visiem ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem Eiropas demogrāfiskās politikas pamatu ir jāveido 3 idejām. Attiecībā uz sabiedrības novecošanas tendenci Eiropas Savienībai vispirms ir jāpievērš īpaša uzmanība bērniem un jauniešiem. Bērnu aizsardzībai un atbilstošām jauniešu personiskās un profesionālās attīstības iespējām ir stratēģiska nozīme Eiropas nākotnē, un šo mērķu sasniegšana ir jāiekļauj visaptverošā ģimenes aizsardzības un sievietes statusa sabiedrībā uzlabošanas politikā.

Otrs elements – izglītība – ir cieši saistīts ar iepriekš minētajiem principiem. Konkurētspējīga Eiropa ietver sevī cilvēkresursus, kas var stāties pretī jaunām grūtībām, kā arī zinātnisko progresu, sabiedrības veselību un pienācīgu dzīves līmeni. Šo mērķu sasniegšana neapšaubāmi ir atkarīga no visu paaudžu pārstāvju izglītības un mūžizglītības līmeņa.

Visbeidzot, trešais un izšķirošais faktors ir migrācijas plūsma, jo imigrācija ir būtisks priekšnoteikums demogrāfiskā līdzsvara un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Tādēļ es atzinīgi novērtēju referentes aicinājumu uzskatīt imigrāciju par Eiropas sabiedrībai labvēlīgu elementu un īpaši atbalstu aicinājumu apvienot Eiropas politiku tādās jomās, kā imigrantu sociālā integrācija un cīņa pret diskrimināciju un ksenofobiju.

Noslēgumā es vēlos uzsvērt nepieciešamību mobilizēt valsts politiku visos vajadzīgajos līmeņos, lai varētu veiksmīgi īstenot minētos mērķus. Izšķirošā loma šajā uzdevumā ir vietējām un reģionālajām iestādēm, un ir nepieciešama to pastāvīga iesaistīšanās.

  Justas Vincas Paleckis (PSE). – (LT) Es apsveicu referenti ar tik izcila ziņojuma sagatavošanu. Es vēlos norādīt, ka Eiropas Savienības nākotni būtiski ietekmēs gan mūsu panākumi, gan neveiksmes tā īstenošanā. Pastāv iespēja, ka pēc 100 gadiem dažas mazākās Eiropas Savienības tautas atradīsies uz izmiršanas sliekšņa. Sabiedrības novecošana atspoguļo dzīves kvalitātes un sociālās solidaritātes līmeņa palielināšanos, kā arī ģimenes vērtības samazināšanos. Tā var kavēt Eiropas progresu, taču, veicot atbilstošus piesardzības pasākumus, var rasties jaunas iespējas.

Valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojās jaunajā tūkstošgadē, īpaši izjūt šo problēmu nastu. To pilsoņi saņem nožēlojamas pensijas, dzimstības līmeņa rādītāji ir zemāki par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, alkohola un narkotiku lietošana… Šajā teritorijā bija pietiekami daudz mazbērnu novietņu un pirmskolu, taču pēc pāriešanas uz tirgus ekonomiku vairumu šo iestāžu slēdza. Ir vērojama masveida emigrācija no jaunajām dalībvalstīm, jo īpaši, no Baltijas valstīm, Polijas, Bulgārijas un Rumānijas, uz bagātākajām dalībvalstīm. Tas rada milzīgu smagi strādājošu un izglītotu cilvēku zudumu no valstīm, kurās tie par dārgu naudu saņēma izglītību.

Es atbalstu priekšlikumu piešķirt struktūrfondu līdzekļus, lai kompensētu šo zaudējumu, taču ar to nepietiek. Jaunajām dalībvalstīm, kas vissmagāk cieš no „smadzeņu noplūdes”, ir nepieciešams papildu finansiālais atbalsts, jo tās ir zaudējušas savus labākos zinātniekus, ārstus, inženierus un māksliniekus par labu bagātākajām dalībvalstīm. Es atbalstu priekšlikumu veicināt gados vecāku cilvēku nodarbināšanu nepilnas slodzes darbā, jo tad viņi varētu dalīties savā pieredzē ar jauno paaudzi.

  Mairead McGuinness (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs! Vai drīkstu teikt, ka šīs ir ļoti nomācošas debates, lai arī balstītas uz ļoti pilnīgu un faktiem bagātu ziņojumu, par kuru es apsveicu referenti. Varbūt tās notiek pārāk vēlu naktī, jo tajā minētās demogrāfiskās tendences var izsaukt murgus.

Ja mēs neko nedarīsim, ziņojumā izteiktās priekšnojautas noteikti var piepildīties, taču atsevišķas dalībvalstis uz šo situāciju reaģē un veic pasākumus, lai atbalstītu vīriešus, sievietes un bērnus, kas ir ļoti pozitīvi.

Ironiski – es augu laikmetā, kad teica, ka mums ir pārāk daudz bērnu, un biju viena no astoņiem bērniem ģimenē, kas Eiropas kontekstā droši vien bija liela, taču ar prieku varu teikt, ka mana 85 gadus vecā māte joprojām ir dzīva un jūtas labi.

Patiesība ir vienkārša – sievietes nevar izdarīt visu. Mēs nevaram audzināt bērnus, paturēt savu darbu, rūpēties par vecākiem un piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Kaut kas ir jāupurē. Manuprāt, problēma slēpjas tajā, ka visus šos aspektus ietekmē dzimstības līmenis, ja tā var teikt. Taču, ironiskā kārtā, es ļoti ticu, ka cilvēcei izdosies apjēgt realitāti, kurā atrodamies, un līdzsvarotākā veidā skatīties uz to, kas ir nepieciešams, lai padarītu sabiedrību dinamiskāku un atkal piešķirtu bērniem lielāku vērtību. Iespējams, ka šīvakara debates tajā palīdzēs.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Svarīgākā šī ziņojuma iezīme ir saikne ar realitāti. Eiropā pastāv demogrāfiskas problēmas, un atsevišķās valstīs tās iegūst krīzes apmērus. Tām ir dažādi galvenie cēloņi un nacionālas iezīmes, taču ir arī atsevišķi kopīgi elementi.

Sekas, ar ko saskarsimies, ir patiesi nopietnas: tuvākajā nākotnē dalībvalstis nespēs ar pašu cilvēkresursiem atrisināt savas galvenās sociālās un ekonomiskās problēmas, savukārt ļoti mainīgā migrācijas plūsmu struktūra rada jaunas grūtības. Demogrāfisko problēmu pārvarēšanā liela nozīme ir politikai, kas orientēta uz jaunajām paaudzēm, maternitāti, jaunu sieviešu, vīriešu un viņu ģimeņu sociālo aizsardzību un ekonomisko atbalstīšanu, kā arī atbildības pilnu bērnu aprūpi. Maternitāte ir jāatzīst, lai būtu iespējams aprēķināt tajā ieguldītā darba ilgumu.

Demogrāfiskās problēmas ir arī jāiekļauj katras nākamās paaudzes izglītībā un apmācībā. Pretējā gadījumā problēmas risināšana tiks atlikta no vienas paaudzes uz nākamo un izraisīs jaunas krīzes. Neaizmirsīsim seksuālo izglītību un vecāku izglītošanu, un paaudžu solidaritāti. Valdībām ir vairāk jāpievēršas bērnu audzināšanai un izglītībai, kā arī mazbērnu novietņu un bērnudārzu nodrošināšanai.

  Avril Doyle (PPE-DE). –  Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentei par izcilo ziņojumu.

Statiskās vai sarūkošās darbspējīga vecuma iedzīvotāju kategorijas pārstāvju mūža ilguma palielināšanās visā Eiropā radīs lielāku atkarību, tā nopietni ietekmēs mūsu spēju konkurēt ar citiem ekonomiskajiem reģioniem attiecībā uz pensijām, veselības aprūpi un, patiesi, izdevumiem par ilgtermiņa aprūpi.

Interesanti, ka Īrijas iedzīvotāju vecuma struktūra ir citādāka, nekā vairumā ES dalībvalstu, un, patiesībā, mūsu demogrāfiskā situācija, salīdzinot ar vidējo līmeni, ir diezgan labvēlīga.

Mūsu lielākā iedzīvotāju grupa šobrīd ir par aptuveni 10 līdz 15 gadiem jaunāka nekā visā ES-25. Taču līdz 2050. gadam mūsu iedzīvotāju struktūra būs diezgan līdzīga struktūrai pārējā Eiropā, tiek prognozēts, ka 2050. gadā vecumatkarības rādītājs palielināsies līdz 45 %, Eiropā tajā brīdī šis rādītājs būs 53 %.

Interesanti, ka 1845. gadā Īrijas iedzīvotāju skaits bija lielāks par 8 miljoniem. Pirms divdesmit gadiem šis skaitlis bija 3,5 miljoni. Šodien tie ir 4,25 miljoni. Mūsu relatīvi augstie dzimstības līmeņa rādītāji ir palielinājušies pateicoties tam, ka pēdējos gados pieaugusi imigrācija un atgriezušies iedzīvotāji, kas aizbrauca no valsts ekonomisku apsvērumu dēļ. Ja tā turpināsies, tas palīdzēs saglabāt līdzsvaru starp paaudzēm.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Sākot runāt šajās debatēs, vēlos pievērst uzmanību šādām problēmām: starp svarīgākajiem cēloņiem tam, ka Eiropā ir zems dzimstības līmenis, vispirms jāmin grūtības apvienot ģimenes un darba dzīvi, tas ir, nepietiekamais vietu skaits mazbērnu novietnēs un sociālekonomiskā atbalsta trūkums ģimenēm un sieviešu nodarbinātībai.

Otrkārt, materiālā un nodarbinātības situācija, ar ko saskaras jaunieši, rada nedrošību, tā ietver nestabilu nodarbinātību, novēlotu stāšanos darbā un, visbeidzot, dārgus mājokļus, kas jauniem cilvēkiem nav pieejami. Ir nepieciešams atbalstīt ģimenes ar nodokļu sistēmas palīdzību, galvenokārt ar fizisko personu ienākumu nodokļa struktūru un PVN; labākais iepriekš minētā piemēra risinājums ir izmantots Francijā, kur tiek izmantots ģimenes koeficients, kas ļauj ievērojami samazināt nodokļu slogu ģimenēm, kurās aug bērni. Attiecībā uz pēdējo piemēru ir nepieciešams piemērot preferenciālas nodokļu likmes par bērnu precēm.

Treškārt, mums ir jāturpina piemērot starppaaudžu princips sociālā nodrošinājuma jomā, citiem vārdiem sakot, princips, ka strādājošie iedzīvotāji sedz izmaksas par pabalstiem, pensijām un veselības aprūpi nestrādājošajiem, tas ir, bērniem, jauniešiem, cilvēkiem, kas nevar paši sevi aprūpēt un, visbeidzot, veciem cilvēkiem.

  Gerard Batten (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs! Lielbritānija Eiropas Savienībā ir zaudējusi kontroli pār savām robežām. Imigrācija uz Lielbritāniju šobrīd ir nekontrolējama, neierobežota un neprognozējama. Ciktāl visiem zināms, uz Lielbritāniju šobrīd emigrē aptuveni pusmiljons cilvēku gadā. Ņemot vērā aizbraucējus, iedzīvotāju skaita tīrais pieaugums ir aptuveni 200 000 iedzīvotāju gadā jeb viens miljons cilvēku ik pēc pieciem gadiem.

Imigrantu dzimstības līmenis ir daudz augstāks nekā pamatiedzīvotāju dzimstība. Dramatisko Anglijas iedzīvotāju skaita pieaugumu galvenokārt izraisa pilnīgi nevajadzīga imigrācija. Demogrāfi ir aprēķinājuši, ka, saglabājoties pašreizējām tendencēm, pēc divām paaudzēm vietējie briti, it īpaši angļi, paši savā zemē būs etniskā mazākumtautība. Lielbritānija Eiropas Savienībā vienkārši nespēj kontrolēt savu imigrācijas politiku, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mums vajadzētu izstāties.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Dāmas un kungi! Ļaujiet man vēlreiz uzsvērt F. Castex kundzes ziņojuma augsto kvalitāti, kurā skaidri norādīts pamats plašajām debatēm, kas skar gandrīz visus svarīgākos jautājumus.

Būtu ļoti grūti komentēt visus norādītos jautājumus, tāpēc ļaujiet man īsi pieminēt, ka visos mūsu dokumentos atspoguļotais Eiropas Komisijas pamatprincips ir balstīts uz vienlīdzīgām iespējām; nevienā mūsu dokumentā jūs neatradīsiet ideju, ka demogrāfiskā attīstība ir tikai viena dzimuma problēma. Ir diezgan skaidrs, ka tas ir jautājums par vīriešu un sieviešu vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Acīmredzams ir arī tas, ka viens no šīs problēmas risinājumiem ir veidot aktīvu sabiedrību, tas ir, sabiedrību ar augstāko iespējamo sociālās integrācijas līmeni, sabiedrību, kas pēc iespējas vairāk sabiedrības locekļiem var piedāvāt aktīvas nodarbinātības iespējas.

Ļaujiet man teikt arī to, ka iepriekšējo debašu rezultātā ir izveidota stabilāka un pastāvīgāka platforma, tostarp demogrāfijas forums un Ģimeņu alianse. Vēlos arī norādīt, ka Komisija kopā ar sociālajiem partneriem ir strādājusi pie likumdošanas iniciatīvu novērtēšanas ģimenes un darba dzīves līdzsvara jomā. Komisija arī koncentrējas uz imigrāciju, lai pakāpeniski nodrošinātu lielāku Eiropas politikas kohēziju, tostarp, piemēram, īstenotu priekšlikumu par zilo karti.

Dāmas un kungi! Es vēlos arī teikt, ka neatkarīgi no tā, ka šajās, tāpat kā visās citās, debatēs tika pausti daži ekstrēmi viedokļi, mēs sākam saskatīt vispārēju vienprātību, un, manuprāt, šī vienprātība ļoti labi iekļaujas pamatprasībās, ko Komisija prezentēja šo debašu par demogrāfiju sākumā.

Kā jau teicu, ir izveidota stabila platforma, un tādēļ paredzu, ka šīs debates turpināsies, jo es, tāpat kā vairums no jums, uzskatu, ka Eiropas demogrāfiskā attīstība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, kas noteiks mūsu nākotni gan vidēji ilgā laika posmā, gan ilgtermiņā.

  Franoise Castex, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu īsi, jo daudz kas jau ir pateikts.

Vēlos pateikties V. Špidla kungam par to, ka viņš norādīja, ka demogrāfija nav tikai sieviešu problēma un ka tā attiecas uz sievietēm, vīriešiem un pāriem. Es vēlos norādīt kolēģiem, kuri izteica kritiku par vīriešu aizmiršanu, ka vienu punktu ziņojumā veltīju likuma par paternitāti veicināšanai un tēvu dalībai ģimenes dzīvē palielināšanai.

Jebkurā gadījumā, lai konkretizētu un rezumētu ziņojuma galveno ideju, vēlos izcelt lielo nepieciešamību pēc efektīvas valsts politikas. Pastāv vairākas politikas atbalsta, aprūpes un izglītības jomā, kas saistībā ar jautājumu, kurš, patiesībā, attiecas uz pāru un ģimenes intimitāti, var šķist nedaudz paradoksāli. Taču es ceru, ka Eiropas un dalībvalstu mērogā tiek izteikts aicinājums valsts iestādēm, kas ir jāsadzird un jāīsteno.

Es vēlos arī uzsvērt lielo solidaritātes nepieciešamību, ne tikai starppaaudžu solidaritāti, par kuru šajā Parlamentā esam runājuši vairākkārt, bet arī solidaritāti dažādu reģionu vidū. E. Schroedter kundze un J. M. Beaupuy kungs šovakar atgādināja un uzsvēra, cik svarīgi ir ņemt vērā reģionālo nelīdzsvarotību, ko demogrāfiskās problēmas izraisīs starp novecojošajiem reģioniem, kam būs vajadzīga lielāka aprūpe un, tādējādi, lielāki izdevumi, un jaunākajiem reģioniem, kas radīs pārticību, jo tur dzīvos produktīvie iedzīvotāji. Eiropas Komisijai tas ir jāņem vērā, pārvaldot ES struktūrfondus un Kohēzijas fondu.

Visbeidzot, jautājums par darba tirgu, kas, kā minēja Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs J. Andersson kungs, ir svarīgs ar demogrāfiju saistīts jautājums. Tas nav atsevišķi nodalāms jautājums, jo tam būs liela nozīme, lai ar mazāku un sarūkošāku strādājošo iedzīvotāju skaitu varētu izdarīt vairāk. No šī skatupunkta, ļoti svarīgi ir aicinājumi nodrošināt labāku cilvēkresursu vadību, investīcijas mūžizglītībā un apmācībā, un tie ir pelnījuši ne tikai valsts iestāžu uzmanību konkrētos gadījumos, bet arī visu sociālo partneru, it īpaši, uzņēmumu uzmanību, jo tiem šajā jomā ir lielākā atbildība.

Tādēļ šīs debates vēl nav beigušās.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt pulksten 12.00 pēcpusdienā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Zita Gurmai (PSE), rakstiski. – (HU) Sabiedrības novecošana sev līdzi nes nopietnas ekonomiskas, finansiālas un sociālas grūtības. Tai būs būtiska ietekme uz attīstību, un tā pamatīgi ietekmēs sociālo pabalstu jomu, tādēļ tai ir jāsagatavojas.

Demogrāfisko problēmu risināšana ir daudzpusīgs izaicinājums, kura pārvarēšanai vajadzīga kompleksa, stratēģiska analīze, plānošana un sociālais dialogs. Tā skar ne tikai pakāpenisko iedzīvotāju skaita sarukšanu, bet arī sociālo modeli, kas garantē Eiropas pilsoņu labklājību, Eiropas ekonomiskās attīstības un globālās konkurētspējas starptautiskā līmenī nodrošināšanu, tas ir, runa ir par Eiropas nākotni, mūsu nākotni, un tādēļ risinājuma meklēšana ir kopējās interesēs.

Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai atbalstītu demogrāfisko atjaunošanos, kas jābalsta uz ilgtspējīgāku un lielāku paaudžu solidaritāti, uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, uz profesionālās un privātās dzīves saskaņošanu, uz pilnīgu Barselonas deklarācijā noteikto mērķu īstenošanu, uz strādājošiem vecākiem cilvēkiem piemērotu apstākļu nodrošināšanu un uz konkrētiem pasākumiem ar mērķi veicināt imigrantu un etnisko mazākumtautību sociālo integrāciju. Mums vēlamos rezultātus iespējams sasniegt tikai ar kopējiem mērķiem, kopējām interesēm, kopēju sadarbību un kopīgu apņēmību šos mērķus īstenot.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības demogrāfiskā stratēģija attiecas uz vairākiem sociāliem un ekonomiskiem aspektiem. Taču es vēlos uzsvērt, cik svarīga ir saskaņota jaunatnes politika, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum.

Ir labi zināms, ka šobrīd Eiropas darba tirgū, salīdzinot ar citām iedzīvotāju vecuma kategorijām, 25 līdz 30 gadus vecu darbinieku segments ir salīdzinoši neliels. Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāpalielina likumdošanas iniciatīvu un izmēģinājuma programmu skaits. Šādu iniciatīvu piemēri varētu būt: nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas nodarbina jauniešus vai pagarina elastīgus darba līgumus.

Otrkārt, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, mēs saskaramies ar problēmu, ka jaunieši kolektīvi pamet reģionus. Ar dalībvalstīm pieejamo struktūrfondu palīdzību Eiropas Savienības kohēzijas politikai ir jārada jauniešiem labvēlīgi apstākļi, lai tie varētu īstenot savus profesionālos un uzņēmējdarbības plānus sabiedrībā, no kuras tie nākuši. Dalībvalstīm ir jāpapildina Eiropas Savienības finansiālais atbalsts ar, piemēram, šādām darbībām: jānodrošina jauniešiem prioritāra piekļuve zemei un mājokļiem, jāievieš nodokļu atvieglojumi jauniešiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību vai jāsniedz piekļuve subsidētiem aizdevumiem jauniešu projektu īstenošanai.

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. – Eiropa nav gatava grūtībām, ko radījusi mūsu demogrāfija.

60 gadus Eiropa ir uzticējusies piramīdas shēmai. Tā darbojas tik ilgi, kamēr katra paaudze ir daudz lielāka par iepriekšējo. Taču pašlaik eiropiešu ģimenēs aug mazāk bērnu, nekā viņu vecāku ģimenēs.

Es vēlos norādīt, ka 21. gadsimtā zemie dzimstības līmeņa rādītāji rada mazākas ekonomiskās problēmas nekā pirms 60 gadiem. Pateicoties tehnoloģijas progresam, varam ražot daudz vairāk preču, izmantojot daudz mazāk darbaspēka. Globalizācija nozīmē, ka valstis, kurās ir jauni un vēl mazi iedzīvotāji, palīdzēs mums nest pensiju radīto slogu, ja vien mūsu politika to atļaus. Mana dzimtene Igaunija ir lielisks piemērs veiksmīgai pārejai uz fondētu pensiju shēmu.

Tai pat laikā Igaunija izjūt, kā zemais dzimstības līmenis apdraud mūsu kultūras un, iespējams, pat tautas pastāvēšanu. Tā ir daudzu mazu tautu problēma.

Ja vēlamies saglabāt Eiropu tādu, kādu to pazīstam, mums ir jāsargā sava kultūra arī sargājot savas ģimenes. Mums, politikas veidotājiem, ir jānodrošina, ka tehnoloģija un globalizācija ir mūsu kalpi, nevis kungi. Šis ziņojums tam ir labs sākums.

  Bogusław Rogalski (UEN), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm 2050. gadā Eiropas iedzīvotāju vidējais vecums no 39 gadiem (kā 2004. gadā) būs palielinājies līdz 49 gadiem, un tas ietekmēs iedzīvotāju struktūru un vecuma piramīdu.

Papildu citām pārmaiņām tas izraisīs jauniešu un darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos un vidējā mūža ilguma palielināšanos. Šīs pārmaiņas palielina sabiedrības izdevumus saistībā ar nestrādājošo iedzīvotāju uzturēšanu. Tās arī palielinās reģionālās atšķirības, ko raksturo jauniešu aizplūde, tādējādi veicinot sabiedrības novecošanas procesu vai arī pozitīvu migrācijas bilanci, kas šo procesu aizkavēs.

Taču imigrācija ir tikai īstermiņa un daļējs risinājums, tāpēc dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību, sociālu un finansiālu pabalstu ģimenēm un maternitātes aizsardzību. Tikai sabiedrības, kurās bērni ir prioritāte un kuras veicinās ģimeni atbalstošu vidi, spēs cīnīties ar nevēlamajām demogrāfiskajām pārmaiņām.

Es vēlos uzsvērt, ka vidējā mūža ilguma palielināšanās ir pozitīva parādība, tāpēc ir jāveic profilaktiski pasākumi, lai cīnītos pret pensionāru nabadzību un palīdzētu viņiem cienīgi nodzīvot pēdējos dzīves gadus. Dalībvalstīm ir jāizveido materiāli pieejamas aprūpes sistēmas cilvēkiem, kas nevar par sevi parūpēties, un bērniem. Dalībvalstīm arī jāpievērš uzmanība neauglības problēmai, jo tai ir milzīga ietekme uz procesu, kas palielina demogrāfisko nelīdzsvarotību, un sadarbībai grūtību pārvarēšanā.