Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2099(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0305/2008

Debates :

PV 02/09/2008 - 10
CRE 02/09/2008 - 10

Balsojumi :

PV 24/09/2008 - 8.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0451

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2008. gada 2. septembris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10. Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi***I - Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde ***I - Pilnīga digitālo dividenžu priekšrocību izmantošana Eiropā: vienota pieeja digitālās pārslēgšanās atbrīvota radiofrekvenču spektra izmantojumam - Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi un privātās dzīves un patērētāju tiesību aizsardzība ***I (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par

- Catherine Trautmann ziņojums A6-0321/2008, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (COM(2007)0247 – C6-0427/2007 – 2007/0247(COD)),

- Pilar del Castillo Vera ziņojums A6-0316/2008, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi (COM(2007)0699 – C6-0428/2007 – 2007/0249(COD)),

- Patrizia Toia ziņojums A6-0305/2008, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā, par pilnīgu digitālo dividenžu priekšrocību izmantošanu Eiropā: vienota pieeja digitālās pārslēgšanās atbrīvota radiofrekvenču spektra izmantojumam [2008/2099(INI)], un

Malcolm Harbour ziņojums A6-0318/2008, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā [COM(2007)0698 – C6-0420/2007 – 2007/0248(COD)].

 
  
MPphoto
 

  Luc Chatel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, jums jāapskata tikai daži skaitļi, lai redzētu telekomunikāciju un jauno informācijas tehnoloģiju stratēģisko nozīmību Eiropā: tālsakaru tehnoloģijas pašas par sevi skaitās kā viens ceturksnis no Eiropas pieauguma un 40% no mūsu produktivitātes ieguvumiem. Ja jūs skatāties uz veikto pētījumu skaitu, jūs varat redzēt, ka vairāk nekā pēdējos 12 gadus, 50% no pieauguma pārrāvuma starp USA un Eiropu ir saistīts ar starpībām mūsu informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstībā. Tādējādi, Eiropai ir jāinvestē šajā sektorā pamatojoties uz ilgtermiņa bāzes. Ātra ES elektronikas sakaru regulējošās pamatnostādnes pārskatīšana ir būtiska, lai sekmētu konkurenci un Eiropas ekonomikas pieaugumu.

Kā jau es minēju savā uzklausīšanā, kas noritēja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, Franču prezidentūras mērķis ir sasniegt 27. novembrī politisko vienošanos ar Ministru Padomi, kuras būtība, protams, cik vien iespējams cieši, pamatosies uz nostājām, kuras ir pieņēmis Eiropas Parlaments. Lai īstenotu šo mērķi, Padome 2008. gada otrajā pusē ir ieplānojusi 15 darba sanāksmes. Tādēļ vēlos informēt par viedokļiem, kuri izskanēja Padomē par galvenajiem jautājumiem, kuru adresāti ir trīs referenti Trautmann kundze, del Castillo kundze un Harbour kungs. Mans kolēģis, Éric Besson, izskatīs Toia kundzes ziņojumu par digitālo dividenžu jautājumu.

Es vēlos uzslavēt trīs referentus par to, ka viņi ir veikuši ievērojamu darba daudzumu izskatot jautājumus, kurus es pēc brīža atrunāšu. Es uzskatu, ka darbs, ko viņi ir paveikuši palīdz izskaidrot situāciju un nodrošina jaunu pamatu diskusiju uzsākšanai ar Padomi, turklāt es vēlētos uzsvērt, ka starp mūsu divām institūcijām, Parlamentu un Padomi, pastāv plaša vienprātība.

Vispirms, es vēlos apsveikt Catherine Trautmann, direktīvas referente ar ko groza pamatdirektīvas par „piekļuvi” un „atļaušanu”, par līdz šim veikto darbu. Es vēlos uzslavēt viņas vēlmi ņemt vērā izaicinājumu, kas rodas ar nākamās paaudzes tīklu izvēršanu, bažas, ko izjūt visas ieinteresētās puses šajā jomā un dalībvalstis.

Catherine Trautmann, jūsu ziņojums uzsver vajadzību turpināt sekmēt konkurenci, jo īpaši, uz infrastruktūru pamatotu konkurenci; tāds ir Padomes viedoklis. Jūsu ziņojums ierosina vairāk izmantot tirgus ģeogrāfisko segmentu, lai atceltu ex ante regulējošos noteikumus, kuros konkurence ir efektīva. Šis otrais jautājums tiek izskatīts Padomē.

Tagad es vēlos pievērsties tirgus regulai, jo īpaši, Komisijas tiesību ieteiktajam paplašinājumam par veto līdzekļiem, kurus ir ieteikuši regulatori. Catherine Trautmann uzsver savā ziņojumā, ka Komisijai ir jādarbojas kā šķīrējtiesai un nevis kā tiesnesim; tādējādi viņa iesaka līdzregulēšanas mehānismu, sakarā ar ko lietu var nododot pārveidotajai regulatoru grupai, piemēram, kad regulatora ieteiktais līdzeklis tiek apspriests ar Komisiju. Tādējādi Parlamenta referente meklē kompromisu starp statusu quo un veto tiesībām, kuras sākotnēji ierosināja Komisija un kuras, kā jūs zināt, saskārās ar dažu dalībvalstu pretestību. Tas rada patiesu progresu salīdzinājumā ar sākotnējo tekstu, kas ir ļoti jutīga tēma Padomei, kas šķiet īpaši nevēlas, šobrīd, piešķirt Komisijai tik lielas pilnvaras.

Vēl kāds jautājums, kas ir kaismīgu debašu priekšmets, ir funkcionālā nošķiršana. Catherine Trautmann ziņojumā ir ieteikts saglabāt funkcionālās nošķiršanas uzlikšanu kā valsts regulējošo iestāžu (NRA) ārkārtas līdzekli. Šis ārkārtas līdzeklis būtu ierobežotāks tā īstenošanā, tā kā tam būtu vajadzīgs iepriekšējs nolīgums ar Komisiju un labvēlīgs atzinums no Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācijas (BERT). Referentes pieņemtā pieeja šķiet vispārīgi atbilstoša kompromisam, kas ir radies Padomei šajā sakarā, proti, līdzekļa uzlikšanas saglabāšana, bez tā izmantošanas, taču ar iespēju to plaši izplatīt.

Vēl kāds svarīgs jautājums šajās pārrunās ir radio frekvenču pārvaldība. Jūsu referente, gluži kā Padome, atbalsta pakāpenisku pieeju izmaiņām spektra pārvaldībā, kas sasniedz līdzsvaru starp neitralitātes principiem, kurus ierosina Komisija un šī nepietiekamā resursa pārvaldības sarežģītību. Ziņojums, kuru beidzot pieņēma Rūpniecības Komiteja, arī iepazīstina ar jaunu elementu atbalstot radio spektra politikas komitejas (RSPC) izveidi, kas būtu atbildīga par Eiropas Parlamenta Padomes un Komisijas konsultēšanu jautājumos par radio spektra politiku. Šai Komitejai būtu uzticēts jautājums par stratēģiskas likumdošanas programmas izveidi, kas nodarbotos ar radio spektru. Šajā jautājumā es uzskatu, ka Padome ir ņēmusi vērā likumīgu prasību Eiropas Parlamentam vairāk iesaistīties plašu pamatnostādņu definēšanā attiecībā uz radio frekvenču pārvaldību, bet kā jūs zināt, Padome arī vēlas izvairīties no situācijām, kad rodas pārāk daudz organizāciju, kuras atbild par šo resursu un saglabāt šiem tirgiem un radio frekvencēm nepieciešamo atsaucību kā jaunievedumu stratēģisko resursu.

Es vēlos uzslavēt Pilar del Castillo ziņojuma kvalitāti par Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādes izveidošanu; tas ietver ļoti jutīgu jautājumu, kā arī tas ir plašas vienprātības priekšmets starp Parlamentu un Padomi. del Castillo kundzes ziņojumā tiek secināts, ka Eiropas iestāde, sākotnēji ierosinātā formā, nav pareizais risinājums, lai stiprinātu sadarbību starp regulatoriem un sekmētu prakses harmonizāciju; tā ir arī Padomes nostāja. Jūs pretojaties Eiropas „superregulatora” izveidei un iesakāt izveidot organizāciju BERT, kas būtu tuvāk regulatoriem, kuriem būtu lielāka neatkarība no Eiropas Komisijas un, kurai būtu daudz vienkāršāka struktūra un vadīšana, nekā sākotnēji tika ierosināts. Padomei ir zināmi visi šie argumenti, bet, ka jau jūs zināt, vairākumam dalībvalstu vēl joprojām ir daži iebildumi par Kopienas organizācijas izveidi. Nākamo nedēļu laikā, Padomei jārod līdzsvars starp abām iespējām: piešķirt likumīgu statusu privātu tiesību aktu organizācijai veidojot Eiropas regulatorus vai radīt Kopienas organizāciju, kurai jānodrošina neatkarība.

Mans beidzamais izteikums attiecas uz Malcolm Harbour ziņojumu, kuram es vēlos pateikties par šī darba kvalitāti; es jo īpaši novērtēju faktu, ka tajā ņemtas vērā patērētāju pamattiesības. Parlaments tāpat kā Padome atbalsta pasākumus, kurus ierosinājusi Komisija ar mērķi stiprināt patērētāju aizsardzību, jautājumu, kas pēdējā laikā ir izvirzījies kā svarīgākais norādot paaugstināto ietekmi uz sakaru pakalpojumiem, kurus ikdienā izmanto mūsu pilsoņi.

Jo īpaši, Harbour kunga ziņojums ierosina, ka jāprecizē līgumos iekļaujamā informācija, ka jānostiprina dalībvalstu pasākumi attiecībā uz lietotājiem, kuri ir invalīdi, un ka jāsamazina sagatavošanās laiki numuru pārnešanai, lai uzlabotu konkurētspēju. Padome apstiprina visus šos pasākumus.

Es uzskatu, ka privātās dzīves aizsardzības jautājums, kurš tika skatīts ciešākas sadarbības procedūrā ar Alvaro kungu no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, arī ir svarīga tēma, kuru būtu jāizskata un es priecājos, ka, piemēram, ņemta vērā labprātīga saziņa izmantojot SMS.

Ņemot vērā īpašo autortiesību jautājumu, Harbour kunga ziņojums ierosina elektronisko sakaru pakalpojumu tīklu nodrošinātāju saistību saglabāšanu, lai nodrošinātu parakstītājus ar visu nepieciešamo informāciju par tīklu un pakalpojumu nelikumīgu izmantošanu. Turklāt tas ierosina arī nodrošināt sadarbību starp visām ieinteresētām pusēm, lai sekmētu likumīgu piedāvājumu izplatīšanu. Tie šķiet līdzsvaroti pasākumi, taču mums būs jāņem vērā, ka šis ir īpaši jutīgs jautājums, kā Palātai tā Padomei.

Nobeigumā par tām tēmām, par kurām es esmu atbildīgs, priekšsēdētāja kungs, pirms dodu vārdu savam kolēģim Éric Besson par digitālām dividendēm, mēs jūtam, ka Parlaments un Padome ir vienojusies par šiem jautājumiem, lai gan, patiesi, pastāv nelielas atšķirības viedokļos attiecībā uz detalizētības līmeni, kuru būtu jāievieš direktīvā. Protams, mēs darīsim visu ko vien spēsim, lai turpinātu ciešu sadarbību ar Parlamentu un Komisiju, tā, lai pēc iespējas ātrāk rastu kompromisu starp trīs iestādēm.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . − Paldies, Chatel kungs! Luc Chatel ir valsts sekretārs Rūpniecības un patērētāju aizsardzības politikas jomā.

Šodien mēs turpinām uzklausīt otru Padomes pārstāvi, Éric Besson, premjerministra valsts sekretāru.

 
  
MPphoto
 

  Éric Besson, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, kā mans kolēģis Luc Chatel minēja, man nāksies runāt par ļoti svarīgajiem jautājumiem attiecībā uz digitālām dividendēm.

2008. gada 12. jūnijā, Padome pieņēma secinājumus par Komisijas paziņojumu ar par pilnīgu digitālo dividenžu priekšrocību izmantošanu Eiropā: vienota pieeja digitālās pārslēgšanās atbrīvota radiofrekvenču spektra izmantojumam.’ Analogas radioapraides izslēgšana atbrīvos UHF frekvenču joslas spektru, kas ir īpaši pievilcīgs pateicoties UHF radio viļņu izplatīšanas iespējam, paslēdzējs uz digitālo radioapraidi piedāvā nebijušu iespēju, no kuras mums jāgūst visi iespējamie ieguvumi. Tas ir Toia kundzes ziņojuma mērķis, par kuru jums būs jāsniedz savs viedoklis, turklāt es vēlos uzslavēt viņas veiktā darba augsto kvalitāti.

Toia kundze ir parādījusi savā ziņojumā, elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu kombinētā vērtība, kas ir atkarīga no radio viļņu izmantošanas spektra ES, sasniedz vairāk nekā 250 miljardu EUR vai 2.2% no ES ikgadējā iekšzemes kopprodukta. Laba spektra pārvaldība var manāmi sekmēt Lisabonas mērķus attiecībā uz konkurenci un ekonomisko pieaugumu, un apmierināt Eiropas pilsoņu plašā klāsta sociālās, kultūras un ekonomiskas vajadzības. No praktiskā viedokļa, gudra un saprātīga digitālās dividendes izmantošana palīdzēs samazināt digitālo dalījumu, jo īpaši, nepriviliģētos, attālos vai lauku reģionos. Kā jūsu referente pareizi norādīja, radio spektrs, kuru izdala digitāls pārslēdzējs, jāpārvieto pēc iespējas ātrāk.

Varu jums šobrīd pateikt, ka Padome pilnībā piekrīt referentes viedoklim, ka koordinētā pieeja spektra izmantošanā Eiropas līmenī nodrošinās digitālo dividenžu optimālu izmantošanu. Harmonizētu apakšgrupu noteikšana jauniem elektronikas sakaru pakalpojumiem nodrošinās operatorus un aprīkojuma ražotājus ar ieguvumiem no atbilstošā izmēra tirgus. Šis ir stratēģisks jautājums Eiropas rūpniecības un politikas attīstībā.

Ja Eiropai izdosies koordinēt darbības digitālo dividenžu jautājumā, kā tā izdarīja ar GSM, tā tiks izskatīta kā vēsturiska iespēja atkārtoti uzsākt, vairāk nekā nākamos 20 gadus, lielāko politiku, kurā iegūs tā rūpniecība un patērētāji. Taču, kā iepriekšējā gada jūnijā uzsvēra ministri, padome uzskata, ka mums jārespektē princips nodrošināt digitālo dividenžu izmantošanas elastīgumu neskatoties uz ierobežojumiem, kas ir nepieciešami lai izvairītos no kaitīgas iejaukšanās vai sekmētu vispārējās intereses mērķus, tādus kā, pakalpojumu plašais klāsts vai mediju plurālisms un kultūras un lingvistikas dažādība. Valsts diskusijām par spektra asignēšanu strauji jāattīstās, bet ja Kopienas pieeja būt veiksmīga, tai jāpaliek atbalstošai valsts lēmumiem, kurus pašreiz pieņem attiecībā uz frekvenču atkārtotu izmantošanu.

Es secinu, ka Padome aicina Komisiju – un es zinu, ka tā nav pirmā reize – uzsākt pētījumus un konsultācijas, kas nepieciešamas, lai noteiktu saistītu pamatu spektra koordinētai izmantošanai. Komisija tiek aicināta arī atbalstīt un palīdzēt dalībvalstīm sasniegt šo mērķi. Tādēļ Padome ar lielu interesi sagaida Komisijas ziņojumu, kuru jāiesniedz līdz 2008. gada decembrim, par šī procesa rezultātiem un par turpmāk veicamajām darbībām.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt savu runu, sakot paldies referentiem Catherine Trautmann, Pilar del Castillo Vera, Patrizia Toia un Malcolm Harbour par smago darbu un konstruktīvajiem priekšlikumiem. Vēlos pateikties Parlamentam kopumā, jo šis ir bijis smags darba, un es zinu, ka tas bijis saistīts ar visaptverošu un plašu sagatavošanās darbu – ieinteresēto pušu uzklausīšana un simtiem grozījumu apsvēršana – un es zinu, ka esat arī strādājuši ļoti garas stundas, bet nereti tieši tādos apstākļos tiek panākti ļoti labi rezultāti, un to var noteikti attiecināt uz šo gadījumu.

Neatkarīgi no tā, cik piemērots spēkā esošais tiesiskais regulējums ir daudzās jomās, visi piekrīt, ka patiesi nepieciešams to uzlabot. Kādēļ? Mums jānostiprina patērētāju aizsardzība, nodrošinot, ka viņi var veikt pienācīgi informētu izvēli starp dažādiem konkurējošiem produktiem un pakalpojumiem. Mums jānodrošina, ka, dalībvalstīm pārvaldot savas frekvences, kas ir ļoti svarīgs resurss, kā jau tika sacīts, tās apzinās sociālos un ekonomiskos ieguvumus, jo pārvaldība ir efektīva, pārredzama un elastīga un pastāv labāka koordinācija ES līmenī. Mums jānodrošina, ka mūsu regulējuma sistēma sekmēs, nevis kavēs ieguldījumus nākamās paaudzes tīklos, lai Eiropa 21. gadsimtā saglabā savu konkurētspēju.

Visbeidzot – un tas ir pamata visiem mūsu centieniem – mums jānostiprina iekšējais tirgus. Tas nenozīmē paust savu atbalstu, bet neko nedarīt; tas nozīmē nodrošināt ES efektīvu, konkurētspējīgu vienotu iekšējo tirgu, kas apjomradītus ietaupījumus nodrošina ne tikai elektronisko komunikāciju nozarei, bet arī pilsoņiem un visai ekonomikai. Tieši šie ietaupījumi nodrošina ieguvumus un ir jāsekmē. Izmantosim mūsu Eiropas kontinentu. Atbrīvosimies no šķēršļiem, kas noved pie sadrumstalošanās un mazākas ekonomiskās un sociālas efektivitātes.

Visi šie svarīgie temati – patērētāju aizsardzība, frekvenču spektrs, ieguldījumi un iekšējais tirgus – ir ļoti būtiski, un Parlaments ir to sapratis. Man jāsveic Parlaments par to, ka tas sekmīgi atklāja pastāvošās problēmas un noteica pareizo diagnozi, lai izvirzītu patiesus risinājumus.

Tagad runāšu par iekšējā tirgus mehānismiem. Šeit likmes ir visaugstākās, un gaidāmās diskusijas ar Padomi visticamāk būs ļoti sarežģītas. Es to saku, neskatoties uz to, ka Slovēnijas prezidentūras beigās ministri paši atzina, ka mums nepieciešams uzlabot iekšējā elektronisko komunikāciju tirgus konsekvenci.

Atzīt – tas ir labi, bet kādi ir risinājumi? Parlaments ir pareizi pamanījis, ka ir tikai vienas debates, nevis divas, kad runa ir par struktūru un mehānismiem, lai uzlabotu iekšējā tirgus funkcionēšanu, jo īpaši 7. panta paziņošanas mehānismi attiecībā uz valsts tirgu pārskatiem. Šīs ir divas tās pašas iekšējās tirgus monētas puses – tās sader kopā.

Mēs visi zinām, ka pašreizējie sadarbības pasākumi starp valstu regulatoriem Kopienā, t.i., Eiropas regulatoru grupa (ERG), ir jāuzlabo, lai tie būtu lietderīgi. Tādēļ Komisija atzinīgi vērtē grozījumus, kas uz Komisijas priekšlikuma pamata izveido pārredzamāku, pārskatatbildīgāku un efektīvāku sadarbību.

Vēl jo atzinīgāk Komisija vērtē Parlamenta priekšlikumus par Kopienas struktūru. Šādai Kopienas struktūrai ar visu, ko tā nodrošinās, ir jāatbilst mērķim – tai jādarbojas efektīvi, godīgi un uzticami, kā arī tā, lai nerastos aizdomas, ka tā, iespējams, vieniem regulatoriem ir tuvāk nekā citiem. Tādēļ, ja vēlamies būt saskaņoti, mums jābūt saskaņotiem arī attiecībā uz finansējumu. Valstu finansējums neatkarīgi no tā apjoma veicinās aizdomas par struktūras uzticamību un sekmēs administratīvo un juridisko nenoteiktību.

Mēs no pieredzes zinām, ka finansējuma hibrīdi rada problēmas, tādēļ mums ir jāizvairās no šādu problēmu radīšanas. Šajā saistībā es vēlos brīdināt Parlamentu būt uzmanīgam saistībā ar, kā es to saucu, Beļģijas futbola klubu pieeju, kas man jums jāpaskaidro. Jūs zināt, ka Komisija izveidoja ERG kā savu padomdevēju. Nesen valstu regulatori izveidoja privātu struktūru saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, kurai paredzēts būt Starptautiskas Regulatoru grupas (SRG) sekretariātam. SRG darbojas ārpus Kopienas regulējuma un tajā ietilpst ne tikai 27 ES dalībvalstis, tāpat kā praksē neviens nesaprot, kur SRG sākas un kur ERG beidzas. Komisija vēlējās pārtraukt šo neskaidrību, izveidojot precīzi noteiktu un pārskatatbildīgu iestādi. Mēs noteikti nevēlamies, lai Beļģijas privāta struktūra, kurai ir sveša Kopienas pieeja un Kopienas sniegtās garantijas, iesaistās Eiropas lēmumu pieņemšanā.

Tādēļ joprojām ir nepieciešams turpināt apsvērt vairākus juridiskus un institucionālus jautājumus attiecībā uz šīs struktūras izveidošanu, jo īpaši saistībā ar tās vadības sistēmu. Mums jāatrod pareizie līdzekļi, ar kuriem aizsargāt valstu regulatoru neatkarību tā, lai mēs nodrošinātu Kopienas pieejas izmantošanu.

Kā pats galvenais man tomēr jāuzsver tas, ka šī struktūra ir veids, ka nokļūt galā, bet pati par sevi nav gals. Struktūra vienkārši ir instruments, ar ko uzlabot regulējuma konsekvenci. Tādēļ otra iekšējā tirgus monētas puse ir tik svarīga un tādēļ EP rīkojas absolūti pareizi, piemērojot 7. panta konsekvences procedūru attiecībā uz paziņojumiem par valstu tirgu pārskatiem, kuros struktūra, starp citu, piedalīsies.

Parlamenta jaunais 7.a panta paredzētais arbitrāžas mehānisms parāda, ka Komisija un EP ir vienoti viedoklī par to, ka ir nepieciešami darbības konsekvences mehānismi, kas nodrošinās reālus uzlabojumus.

Parlamenta risinājums ļaus Komisijai iesaistīties, lai pieprasītu valsts regulatoram mainīt savu regulējuma pieeju, ja, struktūrai veicot salīdzinošo novērtējumu, ir atrasta problēma. Mums vēl jāapsver Parlamenta pieejas pārējie aspekti, lai ņemtu vērā Līgumā noteikto iestāžu līdzsvaru, taču man liekas pilnīgi pareiza šīs pieejas loģika – rast līdzsvaru starp funkciju decentralizācijas interesēm un iekšējā tirgus interesēm, un tad izdarīt skaidrus darbības secinājumus.

Pateicoties struktūras veiktajam salīdzinošajam novērtējumam, ir iespējams gūt labumu no valstu regulatoru kopējās pieredzes, ņemot vērā to jutību saistībā ar pamatotām atšķirībām. Noteikti ir jēgpilni, ka tad, kad struktūra norāda, ka pastāv iekšējā tirgus problēma saistībā ar Komisijas kā Līguma sargātājas paustajām bažām, seko turpmāki pasākumi.

Iekšējā tirgus interesēs un juridiskās (un „juridisks” nozīmē arī „uzņēmums”) noteiktības interesēs Komisijas rīcība jābūt pilnvarām pieprasīt valsts regulatoram, kurš sniedz paziņojumu, mainīt savu pieeju iepriekš minētājā gadījumā, jo mēs nevaram pieņemt, ka, pēc garas 7. panta pārskatīšanas procedūras, valsts regulators, kurš sniedz paziņojumu, var teikt: „Paldies par jūsu viedokli, bet man labāk patīk mana pieeja!”, un turpināt darbu it kā nekas nebūtu noticis.

Tādēļ vēlos sveikt Parlamentu, kas pareizi saka, ka viss process nevar vienkārši beigties ar smilkstēšanu. Nozare, patērētāji un nodokļu maksātāji nebūs apmierināti, ja mēs izveidosim sarežģītu un laikietilpīgu regulējumu, kas nenodrošina uzlabojumus. Tādēļ sistēmai nepieciešams atbalsts, proti, ka Komisija var pieņemt saistošu lēmumu.

Es iepriekš minēju, cik svarīgi ir izveidot tiesisko regulējumu, kas sekmē jaunu ieguldījumus. Tādēļ Komisija savā priekšlikumā ne tikai pieprasīja, bet arī nostiprināja uz konkurenci pamatoto pieeju regulējumam, jo konkurētspējīgi tirgi veicina jaunus ieguldījumus. Tādēļ Komisija ir pateicīga Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, ka tā mēģināja telekomunikāciju noteikumus padarīt labvēlīgākus attiecībā uz jauniem ieguldījumiem, jo īpaši saistībā ar lieliem ieguldījumiem, kas ir vajadzīgi, lai modernizētu vecos vara vadus, uzstādot jaunu optisko tīklu tā vietā.

Novecojušie vietējie tīkli – un tā ir lielākā daļa Eiropas mājsaimniecību un mazu uzņēmumu, kas ir atkarīgi no interneta pieslēguma – veido ātrgaitas interneta klupšanas punktu; punktu, kur informācijas ātrums samazinās līdz minimumam, un tādēļ es apsveicu EP rīcību mudināt infrastruktūru konkurenci attiecībā uz šiem nākamās paaudzes piekļuves tīkliem, aktīvi sekmējot optikas kanālu dalīšanu un jaunu iekārtu riska dalīšanu. Šie centieni ir vērtējami atzinīgi un ir saskaņā ar ieteikumu, ko pašreiz izstrādāju, lai šajos jautājumos valstu regulatoriem nodrošinātu pamatnostādnes.

Taču klupšanas punktu modernizēšana, padarot tos par ātrgaitas interneta tīkliem, nedrīkst kļūt par jaunu un ilgstošu konkurences sastrēgumu, un mums ir daudz liecību, ka pāreja uz optiskiem kabeļiem sarežģīs alternatīvu ieguldītāju darījumus, jo optisko kabeļu nodalīšana pašlaik nav iespējama ne tehniski, ne ekonomiski, kas nozīmē, ka alternatīviem operatoriem pašiem ir jāiegulda savos optiskajos kabeļos vai jāizmanto esošo operatoru pārraides pakalpojumi.

Mums jāskatās patiesībai acīs – daudzās ģeogrāfiskās zonās, kur infrastruktūru konkurence nav iespējama, piemērots regulējums būs vienīgais, kā saglabāt konkurenci. Konkurence nozīmē zemākas cenas, labāku pakalpojumu kvalitāti un plašāku izvēli, lai ieguvēji būtu patērētāji.

Bet es sevi nemuļķoju. Es redzu, ka Parlaments izjūt tās pašas bažas. Izvēlei jābūt reālai; patērētājiem jāspēj gūt labākais no konkurences un tādēļ viņiem jābūt informētiem. Tāpēc uzlabota spēja mainīt piegādātāju ir tik svarīga. Es atzinīgi vērtēju EP atbalstu saistībā ar vajadzību nodrošināt, ka numura pārnešanu var veikt vienas dienas laikā. Ja Austrālijā tas notiek divu stundu laikā, tas vienas dienas laikā tam jābūt iespējamam Eiropā.

Es arī atzinīgi vērtēju precizējumu, ko EP ir ieviesis ar izmaiņā attiecībā uz uzlabotu patērētāju informāciju, lai patērētāji patiesi zina, kādu pakalpojumu viņi saņem no saviem piegādātājiem un var veikt noderīgus salīdzinājumus. Šī uzlabotā pārredzamība arī palīdz atbalstīt interneta atvērto arhitektūru, ko mēs uzsveram, vēlamies un aizstāvam. Ja interneta piekļuvei piemēro ierobežojumus, patērētāji ir obligāti precīzi jāinformē par šiem ierobežojumiem, un es priecājos, ka gan Komisija, gan EP šajā jautājumā doma vienādi.

Tomēr man ir grūti saprast, kādēļ EP ir tekstu izmainījis tā, ka abonementi nav vienlīdz tiesīgi un informēti, kad runa ir par viņu personas datu privātumu. Es zinu, ka Parlaments ļoti nopietni uztver patērētāju un pilsoņu pamattiesību aizsardzību, tādēļ esmu pārsteigta, ka paziņošanas prasību pārkāpumi, ko ietver Komisijas priekšlikums, ir mazināti ar iesniegtajām izmaiņām.

Standarta situācijai vajadzētu būt tādai, ka abonementi ir informēti par drošības pārkāpumu attiecībā uz viņu personas datiem, lai viņi varētu būt piesardzīgi, un nevar atstāt pakalpojuma sniedzēja ziņā noteikt, vai pārkāpums, iespējams, radīs kaitējumu abonementam – ir jāaizsargā abonements un viņa paša dati. Kā, piemēram, pakalpojuma sniedzējs var zināt, cik sensitīva ir šī informācija katrā atsevišķā gadījumā? Tādēļ es mudinu EP atkārtoti apsvērt savu nostāju šajā jautājumā.

Visbeidzot attiecībā uz frekvenču spektru – man nebija jāpārliecina EP par šī jautājuma nozīmi. Tādēļ Komisija atzinīgi vērtē frekvenču debašu politisko raksturu. Šīs debates bija daudz plašākas par tehnisko līmeni. Pat, ja daudz kas noticis, pateicoties Radiofrekvenču komitejas smagajam darbam un risinājumiem, daudz tika sasniegts, pieņemot radiofrekvenču lēmumu. Mums tas būtu jāsaglabā. Bet Parlamentam ir taisnība – lielāks progress ir atkarīgs no politiskā aspekta iesaistīšanas šajā procesā, lai var pienācīgi apsvērt intereses. Efektīvāka un tas nozīmē, ka arī koordinētāka, pieeja starp dalībvalstīm sekmē ieguvumu – ieguvumu scenārija izredzes, ar kuru sociālo un kultūras mērķu sasniegšanu papildina ieguvumi Eiropas ekonomikai.

Svarīgi progresu, maksimizējot digitālās dividendes un citus saistītos jautājumus, var panākt tikai ar stratēģiju un svarīgiem politiskiem lēmumiem, par kuriem vienojas gan Parlaments, gan Padome. Tādēļ Komisija atbalsta Parlamenta pamatoto mērķi vairāk iesaistīties frekvenču spektra noteikšanas politikā un principā pieņem EP ierosinātās izmaiņas.

Protams, Padomei būs tās vārds sakāms. Es vēlos sacīt, ka Komisija šajās debatēs atbalstīs EP un palīdzēs Padomei panākt vienošanos ar Parlamentu.

 
  
  

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Catherine Trautmann, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, komisāre, ministri, dāmas un kungi, lai tiesiskā regulējuma reforma, par kuru pašlaik diskutējam, būtu pamatota, tai jānodrošina materiāli uzlabojumi gan patērētājiem saistībā ar cenām, piekļuvi un savienojuma ātrumu, gan uzņēmumiem saistībā ar godīgas konkurences iespējām, jauniem ieguldījumiem un konkurētspēju.

Lielais iesaistīto ieinteresēto pušu skaits nozīmē, ka pastāv atšķirīgas un pat pretrunīgas intereses. Es jau ļoti agrīnā posmā sāku ieklausīties visu pušu uzskatos, kā arī laikus sūtīt uzticamus vēstījumus uzņēmumiem un patērētājiem, lai veidotu vai atjaunotu uzticību.

Elektroniskās komunikācijas ir patiesa Eiropas izaugsmes iespēja. Nozare veido 3 % Eiropas IKP. Mums joprojām jāmācās gūt pilnīgu labumu no šī potenciāla ES, ja runājam par ieguldījumiem un pakalpojumu attīstību. Tam nepieciešama konkurence, bet ne tikai. Jāveic pasākumi, lai radītu apstākļus atbildīgai un ilgtspējīgai attīstībai; citiem vārdiem sakot, jāizveido ekosistēma tādai zināšanu ekonomikai, kādu mēs visi vēlamies redzēt.

Tagad mums IKT jāapskata kā resurss. Tādēļ šis jautājums skar gan valsts, gan privāto sektoru un tam nepieciešams, lai mēs atbalstītu elastīgus noteikumus un visu ieinteresēto pušu atbildību, veicinot sadarbību starp regulatoriem un Komisiju tāpat, kā operatori un sadarbojas ar klientiem uz līgumiskas vienošanās pamata.

Ir četras galvenās jomas, kuras es vēlos nostiprināt. Pirmkārt, klientu apkalpošana – neatkarīgi no tā vai saistībā ar piekļuvi, izmantojot plašāku tīklu izvietojumu, vai godīgam cenām vai kvalitāti; otrkārt, ilgstoša rūpnieciska darbība, lai sekmētu darba vietu radīšanu un inovācijas, jo tehnoloģiju progress ir efektīvs instruments, kas samazina cenas; treškārt, mazu un lielu uzņēmumu konkurētspēja, lai ES dalībvalstīs nodrošinātu ilgtspējīgu konkurenci un nepieciešamos ieguldījumu, jo īpaši optikā, kas ļaus mums efektīvāk konkurēt pasaules tirgū; visbeidzot juridiskā noteiktība – vajadzība nodrošināt sistēmas uzticamību, piemērojot atbildību iesaistītajām pusēm un mudinot savstarpēju sadarbību, jo īpaši starp regulatoriem, bet arī starp regulatoriem un Komisiju.

Biju gandarīta atzīmē, ka uz šī pamata Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja pieņēma manus kompromisa priekšlikumus, nereti ar lielu balsu vairākumu, un es vēlos pateikties kolēģiem par pieejamību, neskatoties uz termiņiem, kas dažreiz bija samērā īsi, bet kas nozīmēja, ka mēs varējām ievērot grafiku, lai sasniegtu šīs regulas grozīšanas mērķi pirms beidz šī Parlamenta pilnvaru laiks. Tāds ir kopēju centienu rezultāts.

Es personiski uzskatu, ka nozares pārstāvji ir kopumā labi reaģējuši uz šīm pamatnostādnēm, un es ceru, ka mūsu partneri Padomē rīkosies tāpat. Es uzmanīgi uzklausīju Chatel kunga un Besson kunga viedokļus, kā arī komisāres Reding sacīto un es vēlos pateikties viņiem par pamatotajiem un kopumā pozitīvajiem viedokļiem.

Atgriežoties pie joprojām apspriestajiem punktiem, es vēlos runāt par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Neskarot valstu regulatoru pilnvaras, ir notikusi vienošanās par vajadzību pēc konsekventākas tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas ES līmenī. Tomēr vienprātīgi vai gandrīz vienprātīgi tika noraidīts Komisijas priekšlikums, ka tai vajadzētu būt veto tiesībām attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Saskaņā ar manā ziņojumā paredzēto mehānismu katrai struktūrai ir sava likumīgā vieta – Komisija var paust šaubas par tiesiskās aizsardzības līdzekli, bet nevar pilnībā to noraidīt, ja vien arī BERT nesniedz negatīvu atzinumu. Tādējādi, lai kā tiesiskās aizsardzības līdzekli piemērotu funkcionālo nošķiršanu, būtu nepieciešama gan Komisijas, gan BERT piekrišana. Ar šādu ierobežojumu šāda nošķiršana joprojām ir materiāls drauds, ko nevar piemērot nestrikti.

Runājot par radiofrekvencēm, mūsu priekšlikumi ir vērsti uz elastīgāku šī trūcīgā resursa pārvaldību mērenā u proporcionālā veidā, vienlaikus ieviešot pasākumu ar mērķi optimizēt frekvenču spektra pārvaldību. Mums pirmais solis ir patiesa Eiropas frekvenču spektra politika, ko varētu ieviest, kad pakete tiks pieņemta, lielā konferencē, kura notiks Parlamenta nākamā pilnvaru termiņa sākumā.

Attiecībā uz tīkliem jāsaka, ka tie nebija iekļauti Komisijas priekšlikumā vai arī tika maz minēti laikā, kad Eiropa jau ir iesaistīta tehnoloģiju revolūcijā. Mēs uzskatījām, ka ir būtiski nekavējoties nodrošināt dalībvalstīm un regulatoriem pamatnostādnes un instrumentus, norādot, ka viņiem jāmudina ieguldījumi un vajadzības gadījumā jāpārvalda šo tīklu izvietošana. Tādēļ mūsu priekšlikumus pirms vasaras brīvdienām apstiprināja atzītu ekspertu valde.

Pēdējo problēmu minēja pašās beigās – intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība. Žēl, ka šis jautājums ir izvirzīts šajā telekomunikāciju paketes pārskatīšanas posmā; es domāju, ka tagad nebūtu piemērotu diskutēt par mehānismiem intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanai.

Es tikai vēlos sacīt, ka ceru, ka mēs visi varēsim pabeigt šīs paketes pārskatu bez nevajadzīga spiediena un neļaujot iepriekš minētajam jautājumam to pārtraukt, lai gan tas ir svarīgs, ņemot vērā, ka radošais saturs ir Komisijas paziņojuma temats. Par pārējiem tematiem es runāšu divās minūtēs, kas man atvēlētas diskusiju beigās.

 
  
MPphoto
 

  Pilar del Castillo Vera, referente. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, sākumā es uzsvēršu to, ko teica L.Chatel: Elektroniskās komunikācijas sektors ir atbildīgs par 25 % Eiropas izaugsmes un 40% produktivitātes. Īsumā šie skaitļi apstiprina Lisabonas programmas apgalvojumu par nepieciešamību attīstīt Eiropas ekonomiku, kas balstās uz zināšanām, kur liels attīstības virzītājs būtībā ir elektroniskie sakari.

Komisija ir parādījusi šīs zināšanas un sapratni, ierosinot pasākumu kopumu, kas no jauna definē reglamentējošos noteikumus, kas tika pieņemti 2002. gadā. Vairāki tirgi nav pietiekami regulēti un aktuālas ir vēl dažas svarīgas regulas, kuru mērķis ir dot izšķirošo atbalstu iekšējā tirgus konkurētspējai.

Tomēr es vairāk, protams, pievērsīšos Parlamenta nostājai. Padomes pārstāvja L. Chatel, Komisijas pārstāves V.Reding nostājām, dāmas un kungi, ir kopsaucējs, faktors, kas padara, Parlamenta nostāju, pēc manām domām, ārkārtīgi viendabīgu, saskaņotu un spēcīgu. Un kopsaucējs ziņojumos, ko sagatavojis Parlaments un apstiprinājušas atbilstīgās komitejas, gluži vienkārši ir dalītās atbildības jēdziens.

C.Trautmann ziņojums balstās uz dalīto atbildību. Priekšlikums izveidot nacionālo regulatoru organizāciju balstās uz dalītu atbildību. Abos gadījumos mēs esam dzirdējuši, ka dalīta atbildība ir instruments, kas joprojām nepieciešams Eiropas elektronisko telekomunikāciju tirgū un visi priekšlikumi izriet no dalītas atbildības jēdziena, gan par mijiedarbību kopīgā regulēšanā starp Komisiju un valstu regulatoru padomi, kas pazīstama kā BERT, gan par BERT organizāciju un finansēšanu.

Tā kā laiks ir ierobežots un debates ir bijušas garas un nākotnē turpināsies, es tālāk runāšu tikai par BERT. Šis ir priekšlikums, kas iederas dalītās atbildības konceptā un, kas ir būtiski, sekmīga tirgus veidošanā, kuram vēl ir nepieciešami daži labojumi, lai pilnībā pielāgotu konkurences noteikumiem, padome, kas balstīta uz sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm regulējošo iestāžu formā. Šajā kontekstā un ņemot vērā pašreizējo situāciju, padomes pienākumi ir definēti labāk, kā tās struktūra, atbildība, pakļautība un finansējums.

Un šajā ziņā es gribētu teikt, Komisār, dāmas un kungi, L.Chatel, ka ir svarīgi saglabāt saistīgumu un viendabīgumu. Līdzfinansējums, ko es esmu ierosinājis un iesaku šai padomei, ir savietojams ar dalītas atbildības konceptu, kas veido jebkura Parlamenta priekšlikuma būtību gan C.Trautmann, gan manā ziņojumā.

Turpretī saistīgumu un viendabīgumu nenodrošinātu finansēšanas mehānisms, kas strikti balstītos uz Kopienas finansējumu, ja tas iezagtos pa sētas durvīm; tas neatbilstu pārējam priekšlikumam un tādējādi radītu milzīgu koncepta un loģiskā pamata disfunkciju reformā, kuru Parlaments ierosina.

Esmu pārliecināts, ka Parlaments un Komisija, kā arī Padome, cenšas sasniegt tos pašus mērķus, kā mēs un es aicinu uz līdzsvaru un labo sapratni, kas mums ir bijusi līdz šim, lai mēs varam turpināt šo kursu. Nozare, par kuru mēs runājam, ir tā vērta.

 
  
MPphoto
 

  Patrizia Toia, referente. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, telekomunikāciju pasaulē jebkurš mēdijs, kas ļauj pārraidīt balsi, datus un attēlus, ir vērtīgs resurss. Tādēļ ideja, ka pēc dažiem gadiem būs ievērojams, lai neteiktu, milzīgs daudzums pieejama radiofrekvenču spektra, citiem vārdiem sakot, būs pieejamas jaunas frekvences jaunai izmantošanai, ir milzīga sociāla, kultūras, kā arī ekonomiska un komerciāla iespēja. Faktiski daži jau ir noteikuši digitālo dividenžu komerciālo vērtību.

Tādēļ mums ir nepieciešama piemērota Eiropas politika, kas spēj maksimāli izmantot šo resursu un pārvērš Eiropu par dzinēju, un ne tikai par valstu politiku apkopotāju. Kā mēs visi zinām, citās pasaules daļās, kā Japānā un ASV, šo resursu jau izmanto ļoti efektīvi, tādējādi dodot šo reģionu uzņēmumiem konkurētspēju.

Tādēļ mums ir jāiegūst laiks, lai sagatavotos, vai jebkurā gadījumā, ātri izmantotu – un pat ja digitālā pārslēgšanās tiks pabeigta 2012. gadā – termiņā, kas absolūti un visaptveroši jārespektē, mums tagad bez kavēšanās jāpievēršas radiofrekvenču spektra reformēšanai un digitālajai dividendei.

Radiofrekvenču spektrs ir dabisks un tāpēc publisks resurss. Tādēļ tā vērtība ir jāizmanto noteikti ekonomikas nolūkos, bet tam ir arī sociālā vērtība, kas jāizmanto vispārējās sabiedrības labā, piemēram, garantējot plašu piekļuvi visiem iedzīvotājiem, tostarp maznodrošinātajiem, ieviešot platjoslas pakalpojumus visattālākajās mūsu valsts nomalēs un tādējādi mazinot digitālo plaisu, kas joprojām ir raksturīga tik daudzām Eiropas daļām, un es nedomāju tikai par lauku teritorijām, bet arī par pilsētu un rūpnieciskajām teritorijām.

Es teicu, ka laiks steidzina uz digitālo dividendi un es domāju, ka mums ir jāizmanto šī parlamentārā sasaukuma atlikusī daļa, lai kopīgi progresētu gan dalībvalstis, gan Eiropa kopumā. Komisijai un Padomei es vēlos teikt: Virzieties kopīgi virzienā uz pozitīvāku atbildi nepieciešamībai pēc saskaņošanas, uz atbildi, kas, kā mes visi esam teikuši, dos mums iespēju optimālāk un efektīvāk izmantot digitālo dividendi. Mēs ceram uz spēcīgu koordinēšanu Eiropas līmenī un uz iespēju runāt vienā balsī starptautiskajās sarunās, kuras, es uzskatu, ir sākušās Ženēvā.

Mūsu ziņojums uzsver vairākus punktus, un es izcelšu tikai vienu vai divus. Nepieciešamību pēc stratēģijas, no kuras iegūst visi, kā Komisārs sacīja, jeb citiem vārdiem, pēc resursu piešķiršanas, kas apmierina audiovizuālos un mēdiju operatorus – kas jau darbojas šajā nozarē, lai nodrošinātu kultūru plurālismu un aizstāvētu kultūru identitātes – un arī atbilst telekomunikāciju nozares vajadzībām un nodrošina tai atbilstošu vietu, kas nepieciešama, lai veidotu jaunus pakalpojumus un plašu tehnoloģiju klāstu, tādējādi reaģējot uz moderno patērētāju jaunajām prasībām. Tas nozīmē, ka mēdiji un telekomunikācijas var darboties kopā, koleģiālā noskaņojumā un pēc vienādiem spēles noteikumiem.

Tomēr ir trešā puse, kuru es vēlētos redzēt kā ieguvēju vienlīdz ar citiem: Proti, tos lietotājus, pat nelicencētus lietotājus, kurus pārstāv labdarības organizācijas, vietējās struktūras, mazus kopienu tīklus un vispārēju interešu asociācijas. Vēl viena lieta, ar kuru es beigšu, Priekšsēdētāja kungs, ir tā, par kuru, kā minēja arī Padomes pārstāvji, ir atšķirīgi uzskati Parlamentā un dažādu dalībvalstu vidū, un tā attiecas uz sadarbības līmeni starp dažādām iestādēm šajā jomā.

Es uzskatu, ka no vienas puses un šeit Parlaments piekrīt, ka mums jārespektē dalībvalstu atbildība par frekvenču piešķiršanu, bet mums kopīgi jānovērtē vitālā nepieciešamība pēc saskaņošanas, jo mums visiem jāapzinās, ja mums neizdosies saskaņošana, ja mums neizdosies noordinēšana un kopīgu lēmumu pieņemšana, radiofrekvenču spektra ekonomiskā un sociālā vērtība mazināsies. Manuprāt, es domāju par sekmīgu un veiksmīgu GSM iznākumu.

Tādēļ balstoties uz izmaksu un labumu analīzi, kas veikta dažādās valstīs nacionālo projektu ietvaros, uz dividendi, uz kuru tiecas mūsu ziņojums, uz visplašākajām debatēm, kam jānotiek dalībvalstīs un kurās piedalās gan operatori, gan vispārējā publika, es uzskatu, ka beigās, ar lielu politiskās gribas devu Eiropas līmenī, mēs visi nonāksim pie tā, ka atzīsim pievienoto vērtību, kādu rada šī resursa vadība Eiropas mērogā un kurs, es uzskatu, piedāvās Eiropai gan sociālu, gan ekonomisku izaicinājumu.

 
  
MPphoto
 

  Malcolm Harbour, referents. − Priekšsēdētājas kundze, man ir privilēģija atgriezties šeit kā referentam otru reizi, jo es biju referents par šo direktīvu 2001. gadā. man ir bijusi arī privilēģija strādāt ar maniem kolēģiem C. Trautmann un P. del Castillo Vera , jo šis bija komandas darbs. Šī ir pakete.

Kā Komisārs sacīja, tas ir bijis liels sasniegums. Tādēļ mēs gribam reformēt un uzlabot patērētāju tiesības, lai viņi ir labi informēti un spēj izmantot piedāvājumus, kas ir pieejami un spēj veicināt inovācijas.

Mums ir nepieciešama struktūra, kas, protams, darbojas, un es vēlos atgādināt Komisāram, ka tieši šis Parlaments bija tas, kurš pierādīja Komisijas lomu saskaņā ar 7. pantu. Mēs toreiz aizstāvējām šo lomu pret Padomi. Neviens cits kā Parlaments vislabāk apzinās, cik svarīgi ir panākt īsto līdzsvaru, bet raugoties komandas nostājā, es gandrīz varu teikt, ka ir pienācis laiks regulatoriem ne tikai uzņemties atbildību valsts līmenī, lai viendabīgi ieviestu regulu, bet arī pārņemt daļu no Kopienas politikas veidošanas darba. Pēc manām domām, lai ko mēs panāksim, darbosies tikai tad, ja tām būs likme šajā organizācijā – es atstāšu jūsu ziņā izlemt, ko es ar to domāju!

Es vēlos apliecināt cieņu visiem komandas locekļiem, kuri kopā ar mani strādāja pie šīs direktīvas uzlabošanas. Es pateicos gan ministram, gan Komisāram par labvēlīgajām piezīmēm, kuras viņi izteica par uzlabojumiem, kurus mēs esam ierosinājuši. Tas ir kopīgs darbs pie lietotāju tiesībām un e-privātuma direktīvas.

Šajā Parlamentā atbildība par datu aizsardzību un attiecīgo pieredzi gulstas uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju. Pēc manām domām tā bija kļūda sasaistīt abas kopā, bet es domāju, ka mums tas ir izdevies sekmīgi. Mans kolēģis A.Alvaro atbildēs par šiem aspektiem un Komisāram vajadzētu pateikties viņam par detalizēto izklāstu par to, kā reāli darbojas paziņojums par datu drošības pārkāpumu, jo bija pilnīgi nepieņemami, ka Komisija nosūtīja mums priekšlikumu, kurā visas ieviešanas detaļas tika uzticētas komitejai. Tie ir lieli politiski lēmumi. Es piekrītu jums, ka mums vēl ir, ko darīt, bet jums noteikti vajadzētu vispirms pateikties viņam par to, ka izdarīja šo darbu jūsu vietā.

Kas atticas uz manu daļu, esmu vīlies, ka viss universālā pakalpojuma aspekts sekos vēlāk. Mēs darām šo darbu divās daļās. Mēs gaidām jūsu ziņojumu, kurš drīz sekos. Esmu pēc iespējas labāk ņēmis vērā lietotāju tiesību aspektus, bet mums vēl ir ko darīt. Ar to es domāju, ka mēs vēlamies, lai šie zinošie, labi informētie patērētāji izdara savu izvēli, pamatojoties uz maksimāli skaidru informāciju par cenu, par to, ko ietver šis pakalpojums, par to, vai ir kādi ierobežojumi un vai ir ierēķināta aparāta cena, ja viņi izvēlas ilgāku līgumu. Mēs vēlamies, lai viņi var viegli iepirkties un var ātri pāriet ar savu numuru, un es priecājos, ka jūs atbalstāt mūs šajā punktā. Mēs vēlamies, lai viņi var izpētīt līguma ilgumu un lai līguma ilgums netiek izmantots kā ierobežojums, kad viņi vēlas pārcelties.

Mēs vēlamies aplūkot arī patērētāju tiesības. Viņiem ir tiesības uz datu drošību. Viņiem ir tiesības uz drošiem un pieejamiem tīkliem. Viņiem ir tiesības uz tīkliem, kur operatori pretēji konkurences noteikumiem nebloķē konkrētu saturu vai pakalpojumu. Mēs pievienojamies jūsu idejai par pakalpojuma saistību jaunu kvalitāti, un mēs domājam, ka esam to uzlabojuši. Šīs ir ļoti svarīgas tiesības.. Patērētajiem ir tiesības uz labas kvalitātes universāliem avārijas dienestiem un zvanītāja atrašanās vietas noteikšanas pakalpojumiem. Lietotājiem ar īpašām vajadzībām arī ir tiesības uz šiem pakalpojumiem un uz labākiem pakalpojumiem.

Tomēr es jūtu, ka patērētājiem ir tiesības būt informētiem arī par problēmām, ar kurām viņi var sastapties, vai tā būtu autortiesību pārkāpšanas iespēja, neatļautas izmantošanas iespēja vai, piemēram, iespēja nopirkt lietas, kas var bojāt viņu veselību, piemēram, viltoti medikamenti. Kāpēc mēs neprasām, lai elektronisko pakalpojumu sniedzēji nestu vēstījumu par valsts pakalpojumiem tāpat, kā to šobrīd dara televīzijas kanāli? Mēs par to runājam, kolēģi. Mēs nerunājam par to kā mehānismu autortiesību ieviešanai, par ko atbildīgas valstu valdības, bet mēs runājam par dzīves atvieglošanu un uzlabošanu patērētājiem.

Mūs vēl jāstrādā, Komisār, bet ar prieku varu teikt, ka man ir vienošanās par lielu kompromisu paketi, un esmu pārliecināts, ka tie tiks pieņemti. Es gaidu darbu kopā ar Francijas prezidentūru, lai iekļautos ambiciozajā laika plānojumā, jo Eiropai ir nepieciešams, lai mēs tajā iekļaujamies.

 
  
MPphoto
 

  Jutta Haug, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotāja. (DE) Priekšsēdētājas kundze, Budžeta komisijas interese par elektronisko sakaru tīklu tiesību aktu, tā saukto telekomunikāciju paketi dabiski fokusējas uz to daļu, kas ietver izdevumus no Eiropas budžeta. Citiem vārdiem, mūs interesē aģentūra – Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestāde, kuras izveidi ierosina Komisija un kuru pārdēvēja par Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju (BERT) mani kolēģi specializētajā komitejā.

Skaidri sakot, kā ir, mums 1 a apakšpozīcijā nav pietiekami daudz naudas šai aģentūrai jebkādā formā. Šī iemesla dēļ mēs apsveicam faktu, ka atbildīgā komiteja ir iekļāvusi mūsu grozījumus savā ziņojumā un ierosina struktūru, kas mūsu budžetā rada mazāku spriedzi. Tomēr mums visiem jāstrādā kopā, lai nodrošinātu, ka mēs padarām BERT par Eiropas iestādi un ka mēs Eiropas Parlamentā saglabājam kontroli pār to. Man arī jāatgādina parlamentam, ka saskaņā ar Starpinstitūciju vienošanās 47. pantu, Parlamentam un Padomei jāpanāk vienošanās par BERT finansēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Karsten Friedrich Hoppenstedt, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. (DE) Priekšsēdētājas kundze, vispirms kā atzinuma pirmās daļas – labākas likumdošanas – sagatavotājs Ekonomikas un monetārajā komitejā, es vēršu Parlamenta uzmanību uz manu rakstveida viedokli, bet ir trīs lietas, kam es īpašu nozīmi. Pirmā ir optiskās šķiedras tīklu, kas pazīstami kā jaunās paaudzes tīkli, veicināšana un attīstīšana. Lai vecinātu šos tīklus, jāapsver risku sadalījums jaunu iekārtu finansēšanai un vadu kopīgai izmantošanai. Bez tam, vadu kopīgā izmantošanā jāiesaista arī telekomunikāciju kompānijas, citi sabiedriski uzņēmumi.

Mans otrais jautājums – un par to jau ir runāts – ir par to, ka Komisijas tieksmei pēc centralizācijas, kuru realizē ar autoritatīviem līdzekļiem, veto tiesībām un komitoloģijas procedūru, ir stingri jāpretojas. Treškārt, nevajadzētu noteikt precīzu frekvenču sadalījumu, kamēr nav rastas atbildes uz daudzajiem sagatvošanās jautājumiem. Vai atbildība par to ir ES? Par kuru aspektu tā ir kompetenta? Kāds ir digitālo dividenžu reālais apjoms? Un kāda ietekme ir specifiskiem distribūcijas modeļiem?

Nedrīkst apdraudēt arī tādus atvasinātos pakalpojumus kā bezvadu mikrofonu sistēmas, jo tās ir atbildīgas par tādu lielu pasākumu pārraidīšanu kā Olimpiskās spēles. Šī iemesla dēļ pašreizējo specializēto iestāžu pētījumu rezultāti jāņem vērā politisko lēmumu pieņemšanas procesā par frekvenču spektra sadalīšanu.

Es ceru, ka mēs tad kopīgi panāksim Eiropas pievienoto vērtību visām ieinteresētajām pusēm.

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark, referents par Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu. Priekšsēdētājas kundze, Eiropas spēja būt par līderi telekomunikāciju un mobilā interneta nozarē ir atkarīga no mūsu spējas atvērties jaunām inovācijām un jauniem pakalpojumiem.

No šī skatupunkta būtu bīstami mēģināt aizsargāt vecās struktūras un vecos spēlētājus. Mums jābūt atvērtiem un tādēļ ir tik svarīgi, izmantot digitālo dividendi tādā veidā, kas atbrīvo visu radiofrekvenču spektru jauniem pakalpojumiem un jaunām iespējām, vienlaikus aizstāvot vecās raidsabiedrības un to šodienas pakalpojumus.

Jāatbrīvo iespēja veidot dažādus pakalpojumus visās radiofrekvenču spektra daļas. Kur vēl nav infrastruktūras konkurences, mums jānodrošina, ka ir reāla konkurence ar funkciju nodalīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Robert Goebbels, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. (DE) Priekšsēdētājas kundze, atļaujiet man 60 sekundēs pateikt dažas īsas piezīmes mana godājamā kolēģa B. Rapkay vārdā. Īpaši mums, sociālistiem, gludi funkcionējoša iekšējā tirgus radīšana telekomunikāciju pakalpojumos ir ļoti augsta prioritāte. Mēs augsti novērtējam Komisijas aktīvo lomu šajā jomā. Jo īpaši patērētāji jāaizsargā pret acīmredzami pārmērīgo varu no lielo operatoru puses. Vēl ir ļoti daudz iespēju samazināt tarifus. Komisijas iniciatīvas par viesabonēšanu liecina, ka intervences cenu noteikšanā ir nepieciešamas arī tirgus ekonomikā. Mēs labāk izvēlamies redzēt Komisijas pamanāmo roku, nekā sajust tirgus neredzamo roku, kura bieži vien ir kabatzagļa roka patērētāju naudas makos un kabatas portfeļos.

Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs.(FR) Es beigšu uzstāšanos, Priekšsēdētājas kundze, ar pateicību visiem referentiem un īpaši C.Trautmann, kas ir izdarījusi milzīgu darbu, kura rezultātā mēs varam sagaidīt ļoti lielu vairākumu rītdienas balsojumā.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotāja. (NL) Priekšsēdētājas kundze, pakete ietver drošus priekšlikumus patērētāju tiesību un privātuma aizsardzībai, bet diemžēl tai trūkst skaidrības un tādējādi tā rada juridisku nenoteiktību gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, jo to darbības lauks ir pavisam neskaidrs.

Man ir iespaids, ka Komisija ļauj, lai to vairāk vada iestādes iekšējās struktūras un juridiskais pamats nekā reāli fakti, jo par ko tad mēs tagad īsti runājam? Vai par telefonu sistēmām? Protams, ka tas ir galīgi novecojis! Vai par mobilajiem telefoniem? Kas tad ir Skype? Kādi ir telefona maksājumu pakalpojumi? Vai tās arī ir telekomunikācijas? Kas ar RFID tīkliem? Tas nav skaidrs. Kāpēc ir noteikumi par to, kā ziņot par telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzēju pārkāpumiem, bet tādu nav, piemēram, par bankām, apdrošināšanas kompānijām un sociālajiem pakalpojumiem, kuri bieži izmanto tos pašus datus? Ko darīt, ja personas datus, kurus ieguvusi kompānija, izmanto cita iestāde, kā, piemēram, valdības departamenti, policija, tiesībsargājošās iestādes, kā tas noteikts direktīvā par datu aizsardzību? Kas tad ir atbildīgs par šiem datiem? Kāds labums no tā ir iedzīvotājam? Kur es kā iedzīvotājs varu vērsties?

Visbeidzot, mums nekavējoties kopā ar Savienotajām Valstīm jāsāk raudzīties uz transatlantiskajiem un starptautiskajiem standartiem šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Reino Paasilinna, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. (FI) Priekšsēdētājas kundze, Ministri, Komisāri, un īpaši C. Trautmann, Tagad ir laiks patiesi domāt par cilvēktiesībām informācijas sabiedrībā, kuru mēs uzlabojam ar demokrātiju un laba biznesa praksi kā galvenajiem mērķiem. Tādēļ ir nepieciešami uzlabojumi un mes arī uzlabojam privātuma un drošības aizsardzību, kā tas ir gadījumā ar reklāmsūtījumiem. Mēs uzstājam uz tiesībām piekļūt lomas spēlēšanai un mēs pieņemam tiesību aktu par piekļuvi pakalpojumiem, kas nav mazsvarīgi: maksājumiem ir jābūt zemiem un platjosla ikvienam, piemēram, ir civiltiesības. Mēs tagad esam nostiprinājuši vecāka gadagājuma un īpaši cilvēku ar īpašām vajadzībām statusu, un es domāju, ka tas ir humāns un pienācīgs mērķis.

Otrkārt, tīkliem jābūt konkurētspējīgiem un mums jāattur operatori no konkurences novēršanas. Gluži pretēji, konkurence ir jāveicina un nedrīkstētu atļaut ražot datu termināla ierīces, kurās jūs varat klausīties tikai vienu operatoru. Tas būtu tikpat traki, kā radio, kurš spēlētu tikai vienu staciju.

Raidorganizācijām tagad un vienmēr vajadzētu garantēt atsevišķas frekvences, jo tām nekad nav naudas , lai piedalītos izsolēs. Tas patiesībā ir drošs pamats informācijas sabiedrībai, un tas mums vienmēr jāsaglabā. Tomēr mums ir nepieciešama telpa 3G, un tā pašlaik tiek organizēta. Mums ir arī jānodrošina, ka pietiek vietas jaunajām tehnoloģijām un inovācijām.

Man ir vēl viens sakāmais. Jo godīgāka un tehniski attīstītāka ir Eiropa, jo labāk mums klāsies gan kā demokrātiskam spēkam informācijas sabiedrībā, gan kā kopienai, kas realizē Lisabonas mērķus, kuri pašlaik šķiet ļoti tāli. Tas ir mūsu ziņā: Šī ir tiesību aktu pakete, kas ir solis pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Marian Zlotea, referente par Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu. (RO) Priekšsēdētājas kundze. Komisāre, godājamie ministri, es vēlos apsveikt referentus, kuri iesaistījās darbā ar telekomunikāciju paketi.

Es domāju, ka C. Trautmann ziņojums pauž līdzsvarotu nostāju un es atbalstu piedāvātos kompromisa priekšlikumus. Es priecājos arī par to, ka tika pieņemti konkrēti grozījumi, īpašie par radiofrekvenču spektra saskaņošanu, kā arī noteikti pasākumi, kas saistīti ar globālajiem telekomunikāciju pakalpojumiem.

Eiropas ekonomiskā izaugsme, kā arī patērētāju labklājība, ir atkarīga no dinamiska un konkurētspējīga telekomunikāciju sektora. Konkurētspējīgiem tirgiem ir pieejams platjoslas internets, jaunienācēji tirgū ir ienesuši ātruma palielinājumu un inovatīvus pakalpojumus.

Pamatdirektīvai telekomunikāciju paketē jākoncentrējas uz pieaugošajām investīcijām; mums jāņem vērā arī jaunās paaudzes tīkli un patērētāju iespējas jādažādo, tādējādi novedot pie zemākām cenām un labākiem pakalpojumiem viņu rīcībā.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatvotāja. (HU) Paldies jums, Priekšsēdētājas kundze. Mēs varam droši teikt, ka Savienību var uzslavēt par panākumiem elektronisko komunikāciju nozarē pēdējā desmitgadē. Kopā ar to, tomēr ir dažas pārrobežu problēmas un nevienlīdzības piekļuvē platjoslas internetam, digitālās sabiedrības un pakalpojumu izplatībā. Ja mēs patiešām vēlamies „kopējo tirgu”, mums jārada tam apstākļi.

Dažu pēdējo mēnešu debašu rezultātā mēs balsojām par BERT radīšanu, kas vienkāršotu valstu regulējošo iestāžu sadarbību un garantētu patiesu piedalīšanos. Mēs joprojām domājam, ka BERT būtu pakļauta un caurredzama Eiropas institūcijām. Tomēr nosacījums tam ir Kopienas finansējums; dalībvalstu līdzfinansējums acīmredzami nodrošinātu lielāku neatkarību un efektivitāti, bet šis nav tas gadījums: mēs atrautu šo organizāciju no Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta kontroles. Mes nevaram to veicināt. Mums jāturpina cīnīties ar Komisiju, lai aizsargātu patērētāju intereses, lai viņiem vajadzētu maksāt tikai par aizvien izplatītākām jaunajām tehnoloģijām, kur tas nepieciešamas un lai līdzīgi kā ar viesabonēšanu, patērētājus nevarētu krāpt arī ar rēķinu palīdzību. Paldies par uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Manolis Mavrommatis, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs. (EL) Priekšsēdētājas kundze, kā Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājam, atļaujiet man norādīt, ka ir ļoti svarīgi uzskatīt autoru intelektuālās tiesības par vienlīdz fundamentālām tiesībām.

Mums visiem, īpaši likumdevējiem, vajadzētu atcerēties, ja netiks aizsargāts intelektuālais radošums un ja personas datu aizsardzības vārdā tiks pārkāptas autoru likumīgās tiesības, tad lietotājiem pieejamais mākslinieciskais saturs arī tiks ierobežots.

Pirātisms un nelegāla mūzikas un filmu izplatīšana internetā ir neapstrīdama realitāte. Tomēr tehnoloģijas ēnas puse ir tā, ka cietusī puse ir autors. Vai mums tas patīk, vai nē, viņi ir piedāvātā materiāla avots.

Kultūras komitejas vārdā es aicinu visus deputātus visās komitejās un politiskajās grupās aizsargāt Eiropas radošumu, tādējādi sargājot māksliniecisko saturu, ko piedāvā jaunie mēdiji.

 
  
MPphoto
 

  Cornelis Visser, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs. (NL) Priekšsēdētājas kundze, Komisāre V.Reding ar telekomunikāciju paketi atkal ir parādījusi savu izlēmību. Kas attiecas uz Komisijas priekšlikumu par digitālo dividendi, Kultūras un izglītības komitejas vārdā es ļoti konstruktīvi strādāju kopā ar P. Toia. Kultūras un izglītības komitejas vārdā es vēlos pateikties arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājai A. Niebler par izcilu sadarbību.

Kultūras un izglītības komiteja uzskata radio un televīziju par būtiskiem mēdijiem kultūras un valodu izplatīšanā. Ar pārslēgšanos no analogās uz digitālo televīziju, radiofrekvenču spektrā tūlīt atbrīvojas vieta. Mobilā telefona un platjoslas interneta piegādātāji ļoti interesējas par šīm frekvencēm. Kultūras un izglītības komiteja nav pret tehnoloģiskām inovācijām, bet tā vēlas, lai tiktu aizsargātas pašreizējo publisko un komerciālo lietotāju tiesības. Jāturpina pilnībā garantēt pārraižu kultūras un valodu dažādību un droši jāsargā patērētāju intereses un viņu ieguldījumi televīzijas ierīcēs.

 
  
MPphoto
 

  Gyula Hegyi, referents par Kultūras un izglītības komitejas atzinumu. Priekšsēdētāja kungs, ir svarīgi uzsvērt, ka telekomunikāciju evolūcija nav tikai tehnoloģisks un ekonomisks progress, bet arī sabiedrības un kultūras notikums. Mums jāsaglabā un jāsankcionē Eiropas vadošā loma šajā procesā..

Jāņem vērā divi aspekti: Vispārēja un demokrātiska piekļuve elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, kas nozīmē, ka ikvienam jābūt tiesībām piekļūt šādiem pakalpojumiem un arī principu, ka kultūras un izglītības mantojums ir jāpārraida un jārespektē. Kultūras komiteja ir mēģinājusi panākt līdzsvaru starp šīm interesēm.

Kā ziņojuma sagatavotājs Kultūras komitejā par Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi (BERT), es pievērsos tiem aspektiem, par kuriem atbildīga Kultūras komiteja. BERT vajadzētu būt atvērtai kontaktiem ne tikai ar nozares un patērētāju grupām, bet arī kultūras interešu grupām, jo tās var sniegt derīgu un drošu informāciju par kultūras aspektiem.

Es domāju, ja mēs pienācīgi izmantosim telekomunikāciju evolūciju, viss process var veicināt Eiropas tapšanu par pasaules vadošo zināšanu sabiedrību – kas ir mūsu galvenais mērķis.

 
  
MPphoto
 

  Ignasi Guardans Cambó, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs.(FR) priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlos apsveikt referentus par viņu darbu.

Kultūras un izglītības komiteja no paša sākuma ir ļoti nopietni pievērsusies šim jautājumam, jo mēs vairs nevaram pieņemt likumus par elektroniskajiem tīkliem vai radiofrekvenču spektru, vienlaikus ignorējot izplatītā satura īsto dabu. To nevar darīt, balstoties tikai uz tīri tehniskiem vai pat ekonomiskiem kritērijiem, kas neņem vērā kultūras politikas vai dažāduma aizsargāšanas mērķus. Digitālās pasaules realitāte prasa, lai mēs strādātu kopā ar televīzijas raidorganizācijām un elektronisko pakalpojumu sniedzējiem un pieņemtu likumus iekšējam telekomunikāciju tirgum, kurš ir kļuvis neatdalāms no audiovizuālā tirgus.

Mums ir nepieciešama arī līdzsvarota reakcija uz nelegālā satura problēmu internetā, kura piespiedīs ikvienu no mums veikt savus pienākumus cīņā, kas attiecas uz visiem mums, ja ir jāaizsargā mūsu bērni un mūsu kultūra, kā zināms.

Tādēļ es atbalstu visus šos likumus to pašreizējās formās un ceru, ka mūsu debates un galīgo balsojumu neietekmēs nepietiekami informētais ārējais spiediens.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja. (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas pamattiesību akti par telekomunikācijām tika pieņemti 1990-tajos gados, un tie efektīvi atbrīvoja valstu tirgus no valstu monopoliem. Tā rezultātā ievērojami samazinājās maksas par zvaniem, ko piedāvāja konkurējošie operatori. Pēdējie gadi ir pieredzējuši revolucionāras pārmaiņas komunikāciju tehnoloģijās: mobilie telefoni, interneta attīstība un bezvadu tīkli ir radikāli izmainījuši telekomunikāciju raksturu. ES likumam jāatspoguļo šīs pārmaiņas, tostarp sociālā ietekme.

Apmēram 15  % eiropiešu ir ar īpašām vajadzībām un līdz 2020. gadam vecāka gadagājuma iedzīvotāji veidos 25 % sabiedrības. Tieši šiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jānodrošina vieglāka piekļuve telekomunikāciju pakalpojumiem. Ir nepieciešams nodrošināt bezmaksas piekļuvi kopējam ārkārtas situāciju numuram 112 cilvēkiem visā Eiropas Savienībā, tostarp interneta telefonijas un citu elektroniskās balss pārraides pakalpojumu lietotājiem. Bez tam, klientiem jābūt tiesībām uz pilnu informāciju gan par juridiskajām saistībām, kas izriet no minētā pakalpojuma izmantošanas, piemēram, par autortiesībām un par juridiski piemērojamiem ierobežojumiem. Galvenais, ka atslēga labākai patērētāju aizsargāšanai ir precīza valstu regulējošo iestāžu atbildības definēšana, ņemot vērā patērētāju tiesību realizēšanu ikdienā.

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotājs. (ES) Priekšsēdētājas kundze, referente C. Trautmann ir teikusi, ka intelektuālā īpašuma jautājumiem nevajadzētu būt šo debašu tematam. Es pievienojos viņai, jo uzskatu, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība, tāpat kā privātuma aizsardzība un citi juridiskie jēdzieni, jau ir definēti citos juridiskajos pamatlikumos.

Tomēr jānorāda, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība joprojām ir svarīga saistībā ar satura atjaunošanu. Telekomunikācijas ir raksturotas kā šosejas, pa kurām ikviens var brīvi pārvietoties; bet, ja kāds izdara noziegumu uz šosejas, iejaucas policija. Jūs nevarat nozagt mašīnu, braukt ar to pa šoseju un, kad iejaucas policija, apgalvot, ka uz šosejas ir brīva pārvietošanās.

Es uzskatu, ka no Parlamenta skatupunkta mums ir svarīgi no jauna apliecināt intelektuālā īpašuma aizsardzības svarīgumu, no jauna apliecināt privātās dzīves aizsardzību, cilvēku tiesības uz privātumu, kuras šobrīd pārkāpj lielās telekomunikāciju kompānijas.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. (DE) Priekšsēdētājas kundze, ja jūs man piešķirtu man tikpat lielu runas laiku kā trim iepriekšējiem runātājiem, tas būtu jauki. Garāmejot atzīmēšu, ka man palika iespaids, ka man ir atvēlētas divas ar pusi minūtes.

Lai lieki netērētu šo laiku, es vēlos pateikties M. Harbour, C. Trautmann un P. del Castillo Vera par mūsu patiešām izcilo sadarbību, kuru M. Harbour jau minēja. Mēs ķērāmies pie šī jautājuma bez vismazākajām domstarpībām savstarpējas uzticības un sevišķi ciešas sadarbības atmosfērā. Diemžēl tagad ir par vēlu labot strukturālo nepilnību, apvienojot abas direktīvas.

Tomēr atļaujiet man teikt šajā īsajā laikā, kas ir manā rīcībā, ka esmu patiesi iepriecināts par to, ka Komisija ir skārusi vispārējo jautājumu par datu privātumu, lai gan diezgan virspusēji. Fakts ir tāds, Komisār, ka jūs, iespējams, nedotu man savu kredītkartes informāciju, savu telefona numuru un adresi, pat ja es pieklājīgi palūgtu. Kad jūs esat internetā, problēma ir tā, ka liela daļa šīs informācijas var tur jau atrasties pat tādās vietās, kuras jūs nevarat iedomāties un kur jūs nevēlētos, lai tā atrodas. Šajā ziņā es esmu apmierināts, ka sadarbībā ar citām grupām un deputātiem es varēju palīdzēt nodrošināt, ka patērētāju tiesības uz konfidenciālu izturēšanos pret viņu personisko informāciju un viņu personisko sistēmu aizsardzību tiks ietvertas šajā paketē.

Es skatos, ka laiks jau beidzas, bet es ceru, ka mums vēl būs iespējas dziļāk diskutēt pat to vai citu jautājumu. Tādēļ es vēlreiz pateicos jums par mūsu konstruktīvo sadarbību un varbūt mēs spēsim virzīt datu politiku Eiropā patērētājiem par labu.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Niebler, PPE-DE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, Komisār, Prezidenta kungs, dāmas un kungi, atļaujiet man sākt ar pateicības vārdiem mūsu referentiem C. Trautmann, M. Harbour, P. del Castillo Vera un P. Toia un visiem „ēnu” referentiem gan par labo darbu, ko ikviens paveica, gan par viņu auglīgo sadarbību ar tiem, kas bija mazāk iesaistīti šajā lietā.

Pēdējais juridiskais pamatdokuments tirgus liberalizācijai datēts ar 2002. gadu. Tirgus nozīmi šodien jau uzsvēra. Galu galā, ja es drīkstu jums atgādināt statistiku, telekomunikāciju nozares apgrozījums tikai Eiropa vien ir sasniedzis vairāk kā EUR 300 miljardu apgrozījumu. Tūkstošiem darbavietu ir atkarīgas no šī tirgus un ir svarīgi, lai mēs turpinātu attīstīt tiesisko pamatu, kurš ir izturējis laika pārbaudi kopš 2002. gada, pievienojot jaunas nodaļas šim Eiropas veiksmes stāstam. Šajā ziņā mums pirmkārt un galvenokārt jāpielāgo mūsu tiesību pamatdokuments, lai tas ņemtu vērā jauno tehnoloģiju attīstību.

Īsajā laikā, kas arī man ir piešķirts, atļaujiet man uzsvērt divas lietas, kas ir īpaši svarīgas man personīgi. Pirmā lieta ir investīcijas augstajās tehnoloģijās Eiropā. Mēs Eiropā sastopamies ar ievērojamu izaicinājumu investēt cik daudz vien iespējams un cik ātri iespējams šajos liela ātruma platjoslas tīklos. Tā ir viena no atslēgām uz konkurētspējīgu Eiropu. Mums jārada juridiskie apstākļi, kuros šīs investīcijas nesīs augļus. No otras puses, mēs nedrīkstam radīt jaunus monopolus un slēgtus tirgus.

Komitejā mēs nodrošinājām, ka risks, kas saistīts ar jaunu tīklu radīšanu, tiks vienlīdzīgi sadalīts un ka regulatoriem nākotnē būs jāņem vērā šis risku sadalījums.

Bez tam, mēs veltījām lielu uzmanību frekvenču politikas tematam. Mēs dodam priekšroku elastīgākai frekvenču politikai Eiropā. Es uzskatu, ka labu veidu var atrast, sadalot digitālo dividendi tā, lai tiktu ņemtas vērā raidorganizāciju likumīgās intereses, nodrošinot pēc iespējas lielāku elastīgumu arī jaunajiem pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 

  Erika Mann, PSE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze, es tikai gribētu aplūkot divus jautājumus. Es gribētu sākt ar to jomu, attiecībā uz ko mums vēl jānoskaidro pāris jautājumu ar Pilar del Castillo Vera. Es gribētu zināt, kā varēs nodrošināt plānotās mazās aģentūras neatkarību un autonomiju un kāds ir vispiemērotākais tās finansēšanas veids. Attiecībā uz šo jautājumu ir ļoti atšķirīgi uzskati. Es ļoti labprāt gribētu dzirdēt Padomes atbildi, kā tur norisinās diskusijas par šo tēmu, un kā Padome vēlētos nodrošināt šī sekretariāta vai BRT ─ vai kā to nosauks ─ izveidošanu un kādu finansēšanas veidu tā ir paredzējusi. Es uzskatu, ka attiecībā uz šo jautājumu komisāre ļoti pareizi konstatēja, ka mēs gribam Eiropas līmeņa struktūru un mēs nevēlamies radīt tādas struktūras, kas nav saskaņotas ar Eiropas tiesību sistēmu.

Kā jums zināms, norisinās diskusijas par diviem finansēšanas veidiem. Pirmais ir referentes ierosinātais jauktais finansējums un otrais ir manis ierosinātais un manas grupas atbalstītais finansējums no Kopienas budžeta. Jebkurā gadījumā būtu interesanti dzirdēt, kāda pašlaik ir Padomes ─ kur, protams, norisinājās karsti strīdi par šo tēmu ─ nostāja, kā arī, kāda ir valstu regulatīvo iestāžu nostāja finansējuma jautājumā.

Mans otrs jautājums arī ir adresēts Padomei un tas attiecas uz jauno tīklu finansējumu. Arī šajā jautājumā mēs pieņēmām vairākus grozījumus, tostarp arī to, ko es izvirzīju apspriešanai Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un kas nedaudz konkrētāk aplūkoja iespējamo dalīto risku sistēmas veidu, ja uzņēmumi veiks nepieciešamos ieguldījumus un ja pretendentiem jau no paša sākuma jābūt piekļuvei tīkliem. Kā es dzirdēju, Padomei ir atšķirīgs viedoklis un tā šim jautājumam nevēlas veltīt tik nopietnu uzmanību un tā novēlas garantēt uzņēmumiem jebkādu risku dalīšanu. Es būtu pateicīga par jūsu komentāriem šajos jautājumos.

 
  
MPphoto
 

  Patrizia Toia, ALDE grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ražošanas un ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās Eiropā ir izjūtama arī telekomunikāciju nozarē, kas pašlaik pārdzīvo dažādas krīzes. Šajā sektorā ir nepieciešami ieguldījumi, ko veicina pētījumi un inovācijas, un kam nepieciešams arī diezgan daudz laika, lai tas varētu pieņemt savus lēmumus. Tāpēc es domāju, ka mums jāsniedz viss iespējamais atbalsts un ka mūsu pārskata pakete attiecībā uz reglamentējošajiem noteikumiem var veicināt šis nozares uzplaukumu, nodrošinot tai stabilu, pārliecinošu un efektīvu tiesisko regulējumu.

Es uzskatu, ka šāds ir mūsu darba mērķis Parlamentā un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Mēs esam strādājuši, domājot par šo mērķi: nodrošināt tiesisko regulējumu, kas, kā teica C. Trautmann, ir mazāk sarežģīts, konkrētāks un efektīvāks nekā iepriekšējais; mēs esam pārliecināti, ka dažreiz mums nevajag vairāk noteikumu vai vairāk likumu, bet drīzāk gan vajadzīgi uzticami un efektīvi instrumenti esošo noteikumu piemērošanai un dažreiz pat mums ir jāmaina esošais regulējums.

Mēs esam smagi strādājuši, lai radītu atvērtu, konkurētspējīgu tirgu, mēģinot atrisināt pastāvīgās pretrunas starp vecajiem, tas nenozīmē vēsturiskajiem operatoriem, kam agrāk šajā nozarē bija monopolstāvoklis, un jaunajiem operatoriem, pārliecinot, ka līdzsvarotā regulējumā vieta būs paredzēta visiem, kamēr vien būs idejas uzņēmējdarbības jomā un lietpratīga plānošana un ja būs pieejami resursi.

Visbeidzot, manuprāt mēs esam uzsvēruši ─ un īpaši es uzskatu, ka tas ir vissvarīgākais jautājums ─ ka elastīgākā un liberalizētākā tiesiskajā regulējumā ļoti svarīga ir šī regulējuma, dažādo atbildību, atbildības ķēžu loma; un es pamatoti piekrītu komisāres viedoklim, ka dažādajām struktūrām, kas ir atbildīgas par regulējuma galveno uzdevumu, ir svarīgi precīzi noteikt šo struktūru lomas un to atbildības jomas.

Vēl pēdējais punkts, ko, papildinot referenti, kuras darbu mēs visi slavējām, jau minēja daži kolēģi, un tas attiecas uz patērētāja lomu: patērētājus bieži vien aizmirst, taču mēs tiem vēlamies piešķirt galveno lomu, jo viņi, es gribētu teikt, kopā ar uzņēmējiem ir patiesais virzošais spēks šajā tirgus sektorā.

 
  
MPphoto
 

  Roberts Zīle, UEN grupas vārdā. (LV) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Vēlētos iesākt ar pateicību visiem elektronisko komunikāciju paketes ziņotājiem par darbu, jau sākot ar uzklausīšanu organizēšanu un beidzot ar ziņojumu sagatavošanu. Vēlos arī pateikties komisārei V. Reding par drošu un aktīvu darbību elektronisko komunikāciju jomā, gan par viesabonēšanu, gan arī par šo paketi. Tajā pašā laikā neesmu pārliecināts, ka vairāku komiteju uzlabojumi Komisijas iesniegtajos projektos radīs labāku resursu izmantošanu, konkurenci vienotā Eiropas Savienības tirgū un efektivitāti patērētājiem. Tikai daži argumenti.

Pirmkārt, iespējams, ka nacionālo regulatoru veidota kopīga struktūra BRT būs demokrātiskāka regulējošā struktūra nekā Komisijas piedāvātā autoritāte, taču var gadīties, ka BRT darbosies pēc kooperatīva sliktākajiem principiem un vājinās Komisijas iespējas regulējamiem lēmumiem. Otrs piemērs — funkcionālā telekomunikāciju uzņēmumu sadalīšana, atdalot pieeju tīkliem no citiem mazumtirdzniecības produktiem, bija drosmīgs Komisijas priekšlikums. Šķiet, ka šī sadalīšanas prasība kā izņēmuma pasākums, ko veiks nacionālais regulators, daudzos tirgos nekad netiks lietots. Nav noslēpums, ka mazākās Eiropas Savienības valstīs regulatoru spēja pieņemt šādus izņēmuma pasākumus pret lielajām kompānijām būs ļoti limitēta, tāpēc neesmu pārliecināts, ka šoreiz Parlaments spers soli uz priekšu vienota Eiropas tirgus nostiprināšanā salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, visiem jau izteiktajiem “paldies”, ko mēs dzirdējām, es gribētu pievienot vēl vienu ─ savu īpašo “paldies”. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā es biju atbildīga par pamatdirektīvu un, pateicoties Catherine Trautmann politiskajam instinktam saziņas līdzekļu jautājumos un viņas spējai ļoti pamatīgi un sistemātiski strādāt, mēs, Parlamentā, ar šo ziņojumu par pamatdirektīvu, iespējams, esam izvairījušies no kļūdainas politikas saziņas līdzekļu jomā. Tad jau redzēsim.

Komisāre, manuprāt Parlaments šajā pamatdirektīvā ir izdarījis izšķirošas pārmaiņas ne vien attiecībā uz konkurences tiesībām, bet jo īpaši arī attiecībā uz tirdzniecību ar radiofrekvencēm. Es uzskatīju, ka jūsu sākotnējie priekšlikumi pamatdirektīvai bija orientēti vienīgi uz tirgu un pārmērīgi pārvērtēja digitālās dividendes. Par laimi šos priekšlikumus neatbalstīja Kultūras un izglītības komitejas un pēc tam arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas locekļi. Gluži pretēji, mani kolēģi savās apspriedēs kā galvenos izvirzīja sabiedrības kultūras un politiskās intereses un kopējo sabiedrības īpašumu, un es domāju, ka tas visskaidrāk redzams šādos C. Trautmann ziņojuma punktos:

Radiofrekvenču definīcija nosaka, ka tās ir sabiedrības kopējais īpašums un par tām būs atbildīgas dalībvalstis. Prioritārā joma būs galvenokārt radioapraide, taču arī tādi pakalpojumi, kas veido viedokli. Komisāre, jūsu mēģinājums nostādīt radioapraidi aizsargpozīcijā ir izgāzies. Kļūs vieglāk ieviest Eiropas mēroga pakalpojumus ─ tas ir labi, esmu pārliecināta, ka jūs tam piekritīsiet. Dalībvalstis vispirms būs atbildīgas arī par frekvenču turpmāku saskaņošanu. Ja radīsies grūtības, lēmumu pieņemšanā kopā ar Komisiju iesaistīsies arī Parlaments. BRT šeit būs galvenā loma. Pēc manām domām, pats par sevi ir skaidrs, ka tam jābūt Eiropas finansējumam. Es ceru, ka mēs darīsim visu, lai to nodrošinātu.

Līdztekus pamatdirektīvai un jautājumam par frekvencēm es gribētu runāt arī par diviem citiem ziņojumiem, pirmkārt, par M. Harbour ziņojumu. Harbour kungs, jūsu ziņojumā ir daži patiešām izdevīgi noteikumi attiecībā uz patērētājiem un patērētāju interesēm. Piemēram, turpmāk paredzēts vairāk ievērot invalīdu intereses. Es domāju, ka, ierosinot noteikumus par obligātajiem pakalpojumiem, jūs tādējādi atbalstāt plašsaziņas līdzekļu pluralitāti.

Tomēr mana grupa nepiekrīt mēģinājumam šajā ziņojumā reglamentēt arī autortiesības. Mums tas pavisam nepatīk. Mēs neatbalstām ne Francijas modeli ─ un tas attiecas arī uz Padomes prezidentūru ─ ne arī tā saukto “three strikes” modeli, mūsu attieksme ir gluži pretēja. Šis mēģinājums nemazina mūsu bažas par autortiesību ievērošanu vai par privātās dzīves aizsardzību internetā.

Nobeigumā ļaujiet man teikt pāris vārdus par A. Alvaro ziņojumu. Alvaro kungs, jūs atkal ar milzīgu pārliecību runājāt par datu aizsardzību. Klausoties jūsu ierosinājumus, man liekas, ka pašlaik vēl nav konsekventas nostājas tādos jautājumos kā, piemēram, IP adrešu aizsardzība. Mūsu pieredze saistībā ar telekomunikāciju skandālu un zvanu centru veikto tirdzniecību ar adresēm, pierādīja, ka IP adresēm ir nepieciešama maksimāla aizsardzība, un es ceru, ka tuvāko divu nedēļu laikā mēs panāksim vienošanos šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. (SV) Priekšsēdētājas kundze, es ceru, ka daudzi mūsu pilsoņi seko līdzi šai diskusijai un tādējādi iesaistās tajā pirms balsošanas, kas ievadīs tik milzīgas pārmaiņas, sevišķi attiecībā uz interneta pakalpojumiem.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa īpašu uzmanību vēlas pievērst trim galvenajām jomām:

Pirmkārt, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa ir pret priekšlikumu izveidot jaunu Eiropas iestādi, kas būtu atbildīga par šo jomu. Tā būs daudz dārgāka un daudz sarežģītāka. Pašlaik nav nepieciešams izveidot vēl kādu Eiropas iestādi.

Otrkārt, saistībā ar elektroniskajiem pakalpojumiem vairāk jāuzsver ģeogrāfiskās atšķirības un atšķirīgā infrastruktūra. Mums jāuzsver, ka, lai mūsu sabiedrībās vairs neveidotos nepārvaramas atšķirības, visiem patērētājiem jābūt vienlīdzīgai piekļuvei šiem pakalpojumiem. Nedrīkst būt atšķirības piekļuvei elektroniskajiem pakalpojumiem starp tiem, kas dzīvo pilsētās un reģionos ar augsti attīstītu ekonomiku un tiem, kas dzīvo ekonomiski vājāk attīstītos reģionos un mazapdzīvotās vietās. Ja privātie dalībnieki, nevis sabiedrība vai valsts, apņemas veikt tik nozīmīgus ieguldījumus infrastruktūrā, tad rodas nepārprotami riskanta situācija, kad ne visiem pilsoņiem būs pieejami vieni un tie paši pakalpojumi par vienu un to pašu cenu.

Treškārt, GUE/NGL grupa nostājas pret dažādo rūpniecības interešu grupu milzīgo ietekmi. Telekomunikāciju paketei nav jāskar autortiesības, taču interešu grupu pārstāvji tomēr panāca uzklausīšanu tieši par šo priekšlikumu. Interešu grupas priekšlikumi, ko pieņēma visas grupas, izņemot Eiropas Apvienoto kreiso spēku grupu, ─ šī grupa bija vienīgā, kas Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā balsoja pret ─ pavēra lejupielāžu un brīvās pieejas kontroles iespējas, piemēram, tādās tīmekļa vietnēs kā MySpace un YouTube.

Grozījumi nāca par vēlu un pa “sētas durvīm” un nenotika nekādas īpašas pilsoņu diskusijas par šīm milzīgajām pārmaiņām. Piemēram, Zviedrijā mums bija plaša mēroga debates par datnes koplietošanu. Es strādāju pie tā, lai lēmumu aizliegt datnes koplietošanu nepieņemtu valsts līmenī un es tā rīkošos arī, lai to panāktu ES līmenī. Risks, ka tagad pieņems lēmumu ES līmenī ir lielāks nekā, ka tas notiks valstu līmenī, jo interešu grupām bija ļoti liela ietekme un iespaids uz ES sistēmu, un arī tāpēc, ka tad, kad mēs apspriežam šos jautājumus ES līmenī, daudziem pilsoņiem trūkst pietiekamas informācijas. Es ceru, ka būs pārliecinoša pilsoņu viedokļu plūsma, lai garantētu vārda brīvību un pieeju interneta pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. - (NL) Priekšsēdētājas kundze, mans otrais vārds ir Sīzifs. Mani ievēlēja 15% Zviedrijas iedzīvotāju, lai es šeit, Eiropas Parlamentā, uzstātos pret ES iejaukšanos aizvien vairākās jomās, tādējādi turpinot centralizēt un birokratizēt Eiropas sabiedrību. Tas ir Sīzifa darbs.

Telekomunikācijas ir viena no jomām, kurā ES ir jāveic svarīga funkcija, un es ar gandarījumu raugos uz ierosināto telekomunikāciju paketi, kas paredz lielāku konkurenci un lielāku privātās dzīves aizsardzību, taču liekas, ka nevar novērst to, ka mēs vienlaikus panāksim arī centralizāciju un birokratizāciju. Šajā saistībā ir divi punkti, pret kuriem es uzstājos. Pirmkārt, ir ierosināts, ka frekvenču spektrs, ko paver digitalizācija, jāpiešķir saskaņā ar ES noteikumiem. Otrkārt, ir ierosināts izveidot jaunu Eiropas Elektronisko sakaru tirgus iestādi.

Es mudinu šajā zālē sēdošos noraidīt abus šos priekšlikumus. Brīvais frekvenču spektrs jāpiešķir dalībvalstīm un vispiemērotākais risinājums būtu attīstīt jau esošās Eiropas telekomunikāciju uzraudzības iestādes struktūras.

 
  
MPphoto
 

  Desislav Chukolov (NI).(PL) Priekšsēdētājas kundze, es brīnos, ka to jautājumu starpā, par kuriem šodien šeit runāja, neviens nav pievērsis uzmanību jautājumam par informācijas konfidencialitāti. Es aicinu jūs, lai apspriežot tik svarīgu jautājumu, mēs nekādā gadījumā nesekotu Savienoto Valstu piemēram.

Jūs zināt, ka ar ieganstu, ko nosaukuši par “cīņu pret terorismu un pirātismu” šī starptautiskā lielvara mēģina pakļaut iespējami lielāku skatu pilsoņu vispārējai, bezierunu un attiecībā pret pilsonisko sabiedrību neattaisnojamai kontrolei. Mūsu privātās informācijas konfidencialitāte jāsaglabā ar jebkuriem līdzekļiem. Es atkārtoju ─ ar jebkuriem līdzekļiem.

Bulgārijā pašlaik visas telefonu sarunas kontrolē. Nākamajā gadā tie, kam manā valstī ir vara, vēlas iegūt pilnīgu un bezierunu piekļuvi visām reģistrācijas datnēm un visām elektroniskajām vēstulēm, kas sūtītas no ikviena datora. Tas nav darīts bezpalīdzības dēļ. Bulgārijā, tāpat kā Eiropā, ir pietiekami daudz labi apmācītu un spējīgu speciālistu, kas var atklāt jebkuru datornoziegumu. Tas ir darīts tāpēc, lai, es vēlreiz atkārtoju, pilnībā kontrolētu pilsoņus.

Tiesības uz brīvību garantē arī tiesības uz cilvēka cieņas ievērošanu. Ikviens, kurš mēģina atņemt mums mūsu cieņu, jānokaunina un jāatmasko, nevis jānodrošina ar saziņas līdzekļu ērtībām, lai viņš varētu izbēgt un īstenot savus nodomus.

Pirms kāda laika Bulgārijas elektroniskajos saziņas līdzekļos norisinājās vienaldzīga diskusija par pilsoņu tiesību jautājumu. Vienīgais secinājums, ko šajā laikā izdarīja, bija tāds, ka ir vienalga, ko pilsoņi grib, viņi sadzīvo ar to, kas viņiem uzspiests. Es esmu pilnībā apņēmies visiem Bulgārijas pilsoņiem garantēt, ka partija “Ataka” jau nākamajā gadā savas valdības sākumā atcels visus aizskārumus attiecībā pret saraksti un uzraudzību internetā.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka, ja jūsu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību vienreiz ierobežos, tad tas tā paliks vienmēr. Pat tādā gadījumā, ja teroristi savai sarakstei izmantos baložus. Neviens, kas aizstāj brīvību ar drošību vairs nepelna drošību vai brīvību. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE-DE).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisār Reding kungs, dāmas un kungi! Atļaujiet man sākt ar apsveikumu Komisijai. Mēs pašlaik esam sasnieguši viesabonēšanas tarifu samazināšanas procesa balss telefonijas pakalpojumiem otro posmu. Manuprāt, šis regulējums ir izrādījies ļoti efektīvs un praktisks. Tomēr atvaļinājumu periodam beidzoties mūsu patērētāji atkal saņems rēķinus ar šokējošām summām, jo patiesībā ir panākts pārāk niecīgs progress SMS tirgū un, īpaši, attiecībā uz datu viesabonēšanu.

Šī iemesla dēļ es aicinu Komisiju risināt šo jautājumu un Eiropas patērētājiem izveidot Eiropas kopējo tirgu. Mēs nevaram neievērot, ka šī Eiropas iekšējā tirgus daļa vēl nedarbojas un, ka šajā jomā steidzami ir nepieciešams izveidot kopējo tirgu, īpaši, pakāpeniski ieviešot kopējo elastīgo frekvenču sadales plānu. Sevišķi svarīgi ir efektīvi pārvaldīt šo trūcīgo resursu.

Digitālā dividende ir vēsturiska iespēja, un tā būs svarīga arī televīzijas sabiedrībām, lai tās savas programmas spētu pārraidīt, izmantojot trešās paaudzes mobilos sakarus, un mēs varētu iegūt visu kopējo Eiropas plašsaziņas līdzekļu telpu. Digitālā dividende rada arī jaunas iespējas Eiropas saziņas līdzekļu nozarē.

Es gribētu arī uzsvērt, ka šīs pieejas pamatā svarīgi ir īstenot Pasaules radiosakaru konferences lēmumus, un es aicinu Komisiju ─ kamēr vēl BRT nav izstrādāti noteikumi, kā šos jautājumus risināt ─ izveidot savu iestādi vai grupu, lai strādātu pie šo jautājumu risināšanas un izdotu oficiālas sadarbības vadlīnijas.

Es uzskatu arī, ka BRT pilnībā jāfinansē no Kopienas līdzekļiem, jo mums vienkārši vajadzīga struktūra vai iestāde, kas saistīta ar Eiropas iekšējo tirgu un tāpēc, lai citu dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm nodrošinātu vairāk tiesību.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE).(RO) Dārgie kolēģi, informācijas sabiedrības attīstība paļaujas uz elektroniskajiem saziņas tīkliem un pakalpojumiem.

Pāreja no analogās uz digitālo televīziju 2012. gadā pavērs ceļu ievērojamam apjomam frekvenču Eiropas mērogā, tādējādi veicinot jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu attīstību, lai stimulētu Eiropas konkurētspēju šajā nozarē. Lai pilnībā gūtu priekšrocības no digitālās dividendes Eiropā, Eiropas Parlaments atbalsta kopīgu, elastīgu un līdzsvarotu pieeju, kas raidsabiedrībām arī turpmāk ļauj piedāvāt un paplašināt savus pakalpojumus un elektronisko sakaru operatoriem izmantot šo resursu tādu jaunu pakalpojumu nodrošināšanai, kuriem ir svarīgs sociālais un ekonomiskais pielietojums, un uzsver apstākli, ka digitālā dividende jāpiešķir saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu.

Digitālās dividendes izmantošana var palīdzēt sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus, piegādājot uzlabotus, savietojamus sociālos pakalpojumus ─ tādus kā e-pārvalde, e-veselības aprūpe un e-izglītība ─ jo īpaši tiem cilvēkiem, kas dzīvo nelabvēlīgās, izolētās vai lauku teritorijās.

Atzīstot dalībvalstu tiesības noteikt digitālās dividendes izmantošanu, mēs uzskatām, ka saskaņota pieeja Kopienas mērogā lielā mērā paaugstina digitālās dividendes vērtību un ir vienīgais efektīvais veids, kā izvairīties no kaitīgiem traucējumiem dalībvalstu starpā, kā arī dalībvalstu un trešo valstu starpā, un garantēt, ka šīs frekvences spektra lietotāji gūst labumu no visām iekšējā tirgus priekšrocībām.

Patērētāju datu konfidencialitāte informācijas sabiedrības pakalpojumu jomā ir atkarīga no elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes, to drošuma un personu datu aizsardzības. Ir būtiski, ka valstu pārvaldes iestādes, pirms tās pieņem speciālus pasākumus elektronisko sakaru tīklu drošuma un integritātes jomā, sniedz konsultācijas visiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu uzņēmumiem. Es uzsaktu arī, ka dalībvalstīm jāizveido pasākumi, kas veicinātu produktu un pakalpojumu tirgus izveidošanos, kas būtu pieejams plašai sabiedrībai un kam jāietver iespējas lietotājiem invalīdiem.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, man ir necerēta izdevība atbildēt uz R. Harms runu, ko es ar lielāko prieku darīšu. Es uzskatu, ka šajā ziņojumā skaidri ir redzama atšķirība starp priekšlikumiem un esošo. Mēs esam būtiski īstenojuši Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu, kas radījis jaunas pamattiesības. Tiesības uz IT sistēmu konfidencialitāti un neaizskaramību bija pirmās, ko mēs iekļāvām šajā tiesību aktā. Tādējādi mēs rīkojāmies ātrāk nekā citas dalībvalstis, īpaši jau mana valsts. Šajā dokumentā iekļauti publiski pieejamie privātie tīkli, kā arī tādi pakalpojumi kā Facebook, Bebo u.t.t., kas līdz šim atradās pilnībā ārpus direktīvas darbības jomas. Kas notiks ar sīkdatnēm, līdzīgām programmām vai citām iespējām, ar ko pārnes lietotāja datus uz mājām bez patērētāja iepriekšējas piekrišanas ─ vai turpmāk nekā tāda vairs nebūs? Patērētāji ir iepriekš piekrituši principā attiecībā uz visu, kas atrodas viņu datoros, mobilajos telefonos vai citās lietojuma iespējām, kā arī attiecībā uz pieejas iespējām trešajām personām. Turpmāk informāciju par atrašanās vietu var saņemt tikai anonīmi vai arī ar patērētāja iepriekšēju piekrišanu. Nevēlamas reklāmas, kaitinošas īsziņas, muļķīgas elektroniskā pasta vēstules un līdzīgas lietas ─ direktīva visu to aizliegs. Turpmāk, ja kāda iestāde mēģinās iegūt kādas personas datus, būs obligāti jāziņo datu aizsardzības iestādēm.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais punkts─ mēs esam radījuši konkrētu tiesisko regulējumu attiecībā uz prasību ziņot par drošības pārkāpumu gadījumiem un datu zudumiem, kā tas līdz šim bija. Tā kā mēs runājam par ierosinājumiem, es negribētu palaist garām neievērotu jautājumu par IP adresēm, jo IP adreses ─ un šīs lietas mēs nedrīkstam sajaukt ─ nav dati, ar kuriem tirgojas, tirgojas ar personu datiem, kredītkaršu informācija u.t.t., un pat ja ar tiem tirgotos ─ tikai lai īsi paskaidrotu ─ IP adrese nesatur būtisku informāciju par personu, vismaz ne tādā gadījumā, kad jūsu ledusskapis sūta ziņu jūsu datoram.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Seán Ó Neachtain (UEN). (GA) Priekšsēdētāja kundze, ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem, neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo, kādā pagastā viņi ir, lielā vai mazā, laukos vai pilsētās un metropolēs, viņiem būtu piekļuve platjoslas datu pārraidei un modernajām tehnoloģijām. Uzņēmumi, kuri atrodas šajās vietās, paļaujas uz ātriem interneta pakalpojumiem. Ja platjoslas datu pārraide nav pieejama attiecīgajās vietās, tad šīm vietām nevar pievilināt ieguldījumus un uzņēmumus.

Ir ārkārtīgi nepieciešams, lai valdības rūpētos par nevienlīdzību izlīdzināšanu, kas pastāv lauku un pilsētu starpā digitālo un platjoslas datu pārraides ziņā, lai nodrošinātu šo reģionu konkurētspēju un ieguldījumus. Īpaši tas vērojams Īrijā, kur šī nevienlīdzība ir izveidojusies saistībā ar privāto uzņēmumu Eircom, kas kontrolē interneta pakalpojumus, un tā ir radusies šausmīga atšķirība lauku un pilsētu starpā. Es gribētu, lai komisārs pārbauda šo situāciju, jo pēc visām pazīmēm to nav spējīga darīt ne valsts reglamentējošā iestāde, ne arī valdība.

 
  
MPphoto
 

  David Hammerstein (Verts/ALE). - (ES) No vērienīgā projekta, ar ko Eiropas Komisija iepazīstināja pirms gada, nepārprotami ir atlikusi tikai blāva ēna. Daudzu iemeslu dēļ tas ir negods, jo patērētājiem Eiropā ir vajadzīga neatkarīga Eiropas līmeņa pārvaldība, nevis valsts reglamentējošo iestāžu klubs, ko ietekmē valsts čempioni.

Zaļie ir pret Eiropas Komunikāciju tirgus iestādes pārvēršanu par regulējošo iestāžu klubu, ko tās pašas finansē un kam trūkst pārredzamības un nav pietiekamas Eiropas Komisijas kontroles vai tās veto tiesību. Jaunās struktūras neatkarība ir apšaubāma.

Tas ir apkaunojoši arī tāpēc, ka lielo telekomunikāciju sabiedrību spiediena dēļ piekļuve galvenajām telekomunikāciju infrastruktūrām nav sniegta jaunajiem, inovatīvajiem uzņēmumiem un var rasties infrastruktūras dublēšanās.

Zaļie atbalsta tehnoloģiju neitralitāti un darbību sadalīšanu, lai pārtrauktu valsts telekomunikāciju gigantu dominējošo lomu. Tomēr Eiropas Parlaments ir bijis pārāk bikls un to ir ietekmējušas interešu grupas un tas nav ņēmis vērā jauno, inovatīvāko uzņēmumu intereses, kuri Eiropā piedāvā lielāko daļu bezvadu pakalpojumu un sniedz priekšrocības patērētājiem.

Man diemžēl jāsaka, ka kopumā mēs esam palaiduši garām iespēju dot daudz lielāku pievienoto vērtību Eiropas telekomunikāciju tirgum. Īpašas bažas mūsos izraisa daži bīstami priekšlikumi M. Harbour ziņojumā, kuri nepārprotami pārkāpj tīkla, kā saziņas līdzekļa, neitralitāti, pārkāpj lietotāja privāts dzīves neaizskaramību, apdraud interneta brīvību un, galvenokārt, satura ziņā nepārprotami pārsniedz telekomunikāciju paketes tiesiskās robežas attiecībā uz to, kas ir likumīgs vai nelikumīgs, jo īpaši intelektuālā īpašuma ziņā un informācijas filtru ziņā.

Šī pakete attiecas uz tirgus infrastruktūru, patērētājiem un to, kā pārvērst interneta pakalpojumu sniedzējus par digitālajiem policistiem.

 
  
MPphoto
 

  Hanne Dahl (IND/DEM).(DA) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā veidā šī telekomunikāciju pakete ietver daudzus labus pasākumus. Vienkāršajiem patērētājiem būs vieglāka pieeja šiem pakalpojumiem un, palielinoties pārredzmībai tirgū, tie būs lētāki. Tomēr, kā jau iepriekšējais runātājs atzina, šī pakete ietver arī dažus ļoti neveiksmīgus aspektus. Jautājums par to, kā noteikt pazīmes, kas veido likumīgu un nelikumīgu tīmekļa vietņu saturu, paver durvis mūsu saziņas un darbību internetā uzraudzībai, reģistrācijai un kontrolei tādā mēra, ka ir valstis, kuras mēs nevaram uzskatīt par demokrātijas cienīgām.

Mēs nevaram pieļaut reģistrāciju, tāpat kā mēs nevaram ļaut pakalpojumu sniedzējiem patvaļīgi pārtraukt datu plīsmu, ko kāds uzskata par kaitīgu. Tas būtu tāpat, kā Eiropas pasta iestādēs nodarbināt veselu armiju inspektoru, kas izmestu vēstules tāpēc, ka pēc viņu domām to lasīšana varētu būt kaitīga saņēmējam. Kurš gan vēlas iestādi, kas lasītu manas mīlestības vēstules? Mums jānodrošina, lai turpmākie tiesību akti nekļūst par elektronisko spaidu kreklu, bet par regulējumu, kas nākotnē var atraisīt kultūru, sociālo dialogu un interaktīvu dzīvi.

 
  
MPphoto
 

  Jerzy Buzek (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, vai es drīkstētu sākt ar apsveikumu komisārei V. Reding? Gadu pēc regulējuma attiecībā uz viesabonēšanu mums ir nākamā pakete, kas ir sevišķi nozīmīga patērētājiem. Es gribētu apsveikt arī referentus. Ne mazāk kā četri ziņojumi bija jāsaskaņo un šī saskaņošana ir bijusi ļoti veiksmīga.

Patērētāju aizsardzība, uz ko atsaucas šis regulējums, un par ko diskutēts Malcolm Harbour ziņojumā, ir ļoti cieši saistīta ar pareizu digitālās dividendes piešķiršanu, ko gaida patērētāji. Ļoti svarīgi būs ─ kā jau komisāre V. Reding ierosināja ─ optimizēt frekvenču spektra lietošanu, izmantojot saskaņošanu Eiropas mērogā. Bija paredzēts, ka televīzija un mobilā telefonija būs galvenās digitālās dividendes priekšrocību saņēmējas, bet es gribētu uzsvērt bezvadu interneta nozīmību. Daudzos Eiropas reģionos miljoniem pilsoņu tas ir vienīgais veids, kā piekļūt internetam, īpaši lauku un attālākos reģionos. Tā kā šīs nozares, par ko mēs diskutējam, ekonomiskā izaugsme ir sevišķi spēcīga, tad ievērojamu daļu no kopējās dividendes jāpiešķir platjoslas bezvadu internetam.

Otrs svarīgs jautājums ir dividendes optimizācijas un piešķiršanas izpēte. To varētu veikt Kopīgais pētniecības centrs, un es gribētu jautāt komisārei, vai par to patiešām domā. Šīs tad ir trīs vissvarīgākās prasības: patērētājiem jābūt izvēles iespējām, reglamentējošajiem aktiem jāveicina ieguldījumi un konkurētspēja un ir jānostiprina iekšējais tirgus. Es uzskatu, ka tam vajadzīgs atbalsts ne vien Parlamentā, bet arī Padomē un, vārdu sakot, visās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Éric Besson, Padomes priekšsēdētājs. (SK) Priekšsēdētājas kundze, paldies jums, ka ļāvāt man runāt par šo jautājumu. Es gribētu atvainoties par to, ka man drīz jādodas projām, lai atgrieztos Parīzē.

Mans kolēģis Luc Chatel atbildēs uz daudziem jautājumiem, kas radušies šīs diskusijas laikā. Ļaujiet man tikai pateikt pāris vārdus, atbildot uz M. Harbour komentāriem par diskusiju trūkumu attiecībā uz universālo pakalpojumu darbības sfēru. Vispirms es gribētu piekrist referentam attiecībā uz apstākli, ka piekļuve platjoslas datu pārraidei ir galvenais uzdevums, ar ko saskaras mūsu sabiedrības, gan zināšanu piekļuves ziņā, gan svarīgāko pakalpojumu ziņā. Kā Harbour kungs teica, piekļuve platjoslas datu pārraidei nav iekļauta pašreizējā universālo pakalpojumu darbības sfērā. Francijas prezidentūra vienkārši vēlas uzsākt diskusijas par to, kā nodrošināt platjoslas datu pārraidi visā Eiropā.

Pēc daudzu dalībvalstu viedokļu uzklausīšanas tā pārliecinājās, ka ir iespējami dažādi rīcības scenāriji. Pirmais veids būtu paplašināt Universālo pakalpojumu direktīvas darbības sfēru, lai iekļautu tajā platjoslas datu pārraidi; otrais iekļautu izvēles brīvību un tikai tām dalībvalstīm ļautu iekļaut platjoslas datu pārraidi savu universālo pakalpojumu darbības sfērā, kuras to vēlētos; un, visbeidzot, kā starpposma risinājums būtu obligāti iekļaut platjoslas datu pārraidi tikai to dalībvalstu universālo pakalpojumu darbības sfērā, kurās šī pakalpojuma attīstība ir sasniegusi pietiekami augstu līmeni. Tāpēc mums visiem Francijas prezidentūras vadībā ir dota iespēja iesākt šīs debates un mēģināt saskaņot mūsu nostāju; arī Komisija to vēlas.

Es vēlētos teikt dažus vārdus Harms kundzei: mūsu nolūks nav apturēt interneta attīstību attiecībā pret autortiesību aizsardzību. Konverģences laikmetā mums vajag attīstīt gan kanālu, gan tā saturu, uzlabojot tīklus un vienlaikus atbalstot satura radīšanu un atbalstot autorus. Kā jau jūs minējām, Francija piešķir lielu nozīmi autortiesībām, taču Francijas prezidentūra nemēģina uztiept modeli, ko mēs attīstīsim Francijā, un, kas balstās uz profilaktisku darbību un pakāpenisku likuma ieviešanu, ko mūsu valstī sauc par Jaunrades un interneta likumu.

Kā jūs jau teicāt, mēs skaudri apzināmies, ka nepieciešams aizsargāt gan privāto dzīvi, gan personu datus. Mēs domājam, ka tas nekādā veidā nav saistīts ar jebkurām citām bažām, kas mums varētu rasties.

 
  
MPphoto
 

  Bernadette Vergnaud (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, ministri, komisāre, dāmas un kungi, pēc mēnešiem ilgām diskusijām, kas vēl pašlaik nav beigušās, es uzskatu, ka es varu apgalvot, ka M. Harbour un ēnu referenta darba rezultātā mēs esam panākuši kompromisu, kur galvenās ir patērētāju intereses. Tādēļ ir būtiski atbalstīt labāku konkurenci, ieviešot vairākus pasākumus, lai liktu telekomunikāciju sabiedrībām piedāvāt līgumus uz pieņemamu laiku un ietekmētu numuru pārnesamību līgumu parakstītājiem, kas īsā laikā vēlas pāriet pie cita pakalpojumu sniedzēja.

Aizsardzības ziņā telekomunikāciju nozarei jāpiemēro galvenie patērētāju aizsardzības noteikumi; ir paredzēti izmaksu kontroles mehānismi, kā arī domstarpību risināšanas veida, pusēm vienojoties, uzlabošana.

Cits ļoti svarīgs jautājums ir piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un zvanītāja atrašanās vietas informācijas nodrošināšana, kam jābūt pieejamai uzticamā veidā, neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas.

Arī privātās dzīves aizsardzībai jābūt prioritātei, kā arī bērnu aizsardzībai: piekļuves sniedzējiem jānodrošina patērētājiem bezmaksas kontroles programma vecākiem.

Visi šie attīstības veidi jānodrošina, lai no tiem priekšrocības gūtu iespējami vairāk cilvēku. Tāpēc daudzi pasākumi attiecas uz invalīdu un cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni vienlīdzīgu piekļuvi šiem pakalpojumiem; arī vajadzība pēc SMS pakalpojumiem ir ņemta vērā. Šajā ziņojumā ir arī uzsvērts, ka ir nepieciešams paplašināt universālo pakalpojumu darbības jomu, proti, iekļaujot platjoslas datu pārraidi; ir ļoti pozitīvi, ka Francijas prezidentūra šo jautājumu ir padarījusi par vienu no savām prioritātēm.

Es tagad gribētu atgriezties pie jautājuma par saturu un autortiesībām, kam ir tendence aizēnot pārējos uzlabojumus šajā dokumentā. Mūsu mērķis vienmēr ir bijis sniegt patērētājiem galveno informāciju par autortiesību pārkāpumiem, saskaņā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Līdz pat noslēguma balsojumam mēs strādāsim pie tā, lai uzlabotu kompromisu formulējumu, nodrošinot, ka, sniedzot piekļuvi saturam, saglabājas neitralitātes princips. Tomēr daži pieņemtie grozījumi attiecībā uz Direktīvu par privāto dzīvi faktiski rada problēmas un mēs pārliecināsimies, ka tos svītro.

Es vēlreiz gribētu pateikties saviem kolēģiem un es turpmāk no prezidentūras sagaidu daudz konkrētākus priekšlikumus, lai līdz nākamajai papildu sesijai veiktu turpmākus uzlabojumus šī dokumenta tekstā.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE).(DA) Priekšsēdētājas kundze, telekomunikāciju pakete ir nozīmīgs solis telekomunikāciju nozares modernizācijas un saskaņošanas virzienā. Es strādāju pie Pilsoņtiesību direktīvas un kopā ar referentu M.. Harbour mēs esam paveikuši lielu darbu un esam panākuši vienprātību daudzos jautājumos.

Šī direktīva nodrošinās labāku patērētāju tiesību aizsardzību elektroniskās saziņas jomā. Numuru pārnesamība un privātās dzīves aizsardzība un drošums telekomunikāciju nozarē ir uzlabojumu piemēri, ko sniegusi šī direktīva.

Mums bija ļoti kutelīga diskusija par tīkla neitralitāti. Es uzskatu, ka ārkārtīga tīkla neitralitāte, kā mēs dažos grozījumos paredzējām, padarīs tīklus pārpildītākus, lēnākus, mazefektīvus un daudz dārgākus. Lai darbotos efektīvi, un inteliģenti tīkli un palielinātos lietotāju vispārējā pieredze un vērtība, ir nepieciešama tīkla pārvaldība. Es esmu ļoti gandarīts, ka mēs vienojāmies par grozījumiem attiecībā uz neatliekamās palīdzības numuru 112 un pēc tam, kad direktīva bija pieņemta, dalībvalstis turpināja tālāk informēt un izglītot sabiedrību par numura 112 lietošanu. Šis numurs 112 būs pieejams visā ES teritorijā un dalībvalstīm būs jānodrošina zvanītāja atrašanās vietas noteikšanas īstenošana.

Turklāt piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestam, lietojot numuru 112, var bloķēt gadījumos, kad lietotājs atkārtoti veic ļaunprātīgu izmantošanu un 112 būs daudz pieejamāks invalīdiem.

Es ceru arī, ka pieņems grozījumu attiecībā uz ES plaša mēroga agrās brīdināšanas sistēmu. Šis grozījums neprasa izvedot aģentūru Briselē, bet gan dalībvalstu attiecīgajām iestādēm izstrādāt brīdināšanas sistēmas kopējos standartus. Protams, brīdinājuma sistēmai jādarbojas vietējā mērogā, taču tai jābalstās uz kopējiem standartiem, kas nodrošinātu, lai visi potenciāli iesaistītie ES pilsoņi varētu saņemt un saprast šo ziņu un rīkotos tādā veidā, lai glābtu savas dzīvības.

Es esmu ļoti pārliecināts par to, ka telekomunikāciju pakete atbalstīs sabiedrību cenšanos uzlabot savu sniegumu un ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un vienlaikus nostiprinās Eiropas pilsoņu patērētāju tiesības.

 
  
  

SĒDI VADA: Diana WALLIS,
priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas sabiedrībā un pasaulē kopumā pieaug atkarība no elektroniskās saziņas. Tā ir ekonomikas nervu sistēma. To lieto izglītībā, pārvaldē, veselības aprūpē, plašsaziņas līdzekļos un mūžizglītībā. Paralēli milzīgajam labumam elektroniskā saziņa rada arī ievērojamu tiešu apdraudējumu pilsoņiem, iestādēm un komercdarbībai.

Pilsoņi, kas šo sistēmu tik intensīvi nelieto, sagaida plašu piekļuvi pakalpojumiem par viszemākajām iespējamajām cenām, piemēram, viesabonēšanas zvaniem ES dalībvalstu starpā, un apdraudējuma samazināšanu elektroniskās saziņas lietotājiem, par ko runāts Malcolm Harbour ziņojumā un citur. Mums šīs cerības ir jāattaisno, izmantojot modernās tehnoloģijas un konkurenci un Eiropas Savienības finanšu atbalstu, īpaši tas jādara lauku un kalnu apvidos. Raugoties uz šo prasību un regulējošo mehānismu mijiedarbību un savstarpējo saikni, kā arī uz pārredzamību, mums jāapsver, vai būtu ieteicams savienot noteikumus, par kuriem mēs diskutējam ar šo vienu direktīvu. Es gribētu pateikties referentiem par viņu ieguldīto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, saziņas kanāli šodien ir ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. Ir nepieciešams nodrošināt piekļuvi platjoslas datu pārraidei, sevišķi tiem, kam ir īpašas vajadzības, piemēra, cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Laikā, kad mēs baudām interneta dāvāto brīvību, mums jāapzinās, ka brīvība sev līdzi nes atbildību.

Es esmu pārliecināta interneta neitralitātes aizstāve. Kad pasaule globalizējās, cilvēkiem ļoti būtiska kļuva spēja brīvi sazināties. Tomēr šo brīvību, kas ir milzīga vērtība, jālieto ar cieņu. Ir jāatzīst, ka bez šīs cieņas internets slēpj sevī ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.

Mēs esam veikuši pasākumus attiecībā uz dažiem visļaunākajiem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, piemēram, attiecībā uz pedofiliju. Tomēr jārisina arī citi ļaunprātīgas izmantošanas jautājumi. Interneta pakalpojumu sniedzējiem jāpiedalās savas sfēras aizsardzībā pret to, ka to izmanto tādi destruktīvi spēki kā apmelojumi, naids un ļaunprātīga izmantošana. Es gribētu teikt komisārei, ka mums jādara viss, kas mūsu spēkos, lai aizsargātu interneta brīvību un vienlaikus veicinātu atbildību.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Toubon (PPE-DE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, ministra kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, šis darbs ir paveikts lieliski. Mūsu komitejas ir sasniegušas līdzsvarotu rezultātu, un, Padomes priekšsēdētāja kungs, jums lielā mērā bija taisnība, sakot, ka to ir pilnībā jāņem vērā. Es tikai vēlos paust atzinību kolēģiem Catherine Trautmann, Pilar del Castillo un Malcolm Harbour par viņu darbu.

Tomēr tas netraucē man pateikt C. Trautmann, ka es nepiekrītu viņas viedoklim attiecībā uz to, ka mums ir jāizslēdz visas atsauces uz intelektuālā īpašuma tiesībām. Papildus platformām un kanāliem, par kuriem mēs diskutējam, jo īpaši tiem, kas minēti C. Trautmann ziņojumā, mums ir būtiski, kam šīs platformas un kanāli ļauj piekļūt, proti, mums ir būtisks saturs. I. Guardans, M. Medina Ortega un M. Mavrommatis to patiešām ir ļoti skaidri uzsvēruši, un es viņiem piekrītu.

Komisijas ierosinātajā tekstā ir iekļautas divas atsauces uz šo jautājumu; būtu bijis labāk, ja tās būtu saglabātas. Debates pašlaik ir vērstas uz 2001. un 2004. gada direktīvām par autortiesībām un sadarbību starp dažādām ieinteresētajām pusēm. Kādēļ? Lai atbalstītu legālus piedāvājumus vai, citiem vārdiem sakot, saturu, kas ļautu attīstīties mūsu nozarei un mūsu kultūras daudzveidībai. Kritiskās piezīmes, kas ir vērstas uz šiem tekstiem, no kurām dažas es šajā Parlamentā esmu dzirdējis vairākkārt, ir, piemēram, radījušas bažas par Olivjēna nolīgumu. Tomēr mums būtu jāņem vērā saprašanās memorands, ko 24. jūlijā pieņēma Apvienotās Karalistes valdība, OFCOM un dažādas ieinteresētās puses. Ciktāl man ir zināms, tās neatbalsta birokrātiju vai interneta diktatūru.

Mūsu nolūks nav kavēt tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs vai to saskaņošanu ar pamattiesībām, un kavēt jauno tehnoloģiju un jaunās ekonomikas izmantošanu mūsu kultūras daudzveidības, vadošo nozaru un Eiropas pilsoņu intelekta un talantu labā, jo tie ir mūsu būtiskākie ieroči un mūsu efektīvākie instrumenti globālās konkurences apstākļos.

 
  
MPphoto
 

  Evelyne Gebhardt (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, tāpat kā B. Vergnaud, es atzinīgi vērtēju to M. Harbour ziņojuma daļu, kas attiecas uz patērētāju aizsardzību un kas ietver vairākus ļoti efektīvus lēmumus. Vispārējas piekļuves šiem pakalpojumiem nodrošināšana ir ļoti būtisks princips, un tā nozīmi nevar uzsvērt par daudz. Es varu vēlreiz apliecināt, M. Harbour, ka šo ziņojuma daļu pilnībā atbalsta arī manis pārstāvētā grupa.

Tomēr dažas ziņojuma daļas ir jāpārskata. Jums ir pilnīga taisnība, V. Reding. Ievada piezīmēs jūs paudāt pārsteigumu par to, ka Eiropas Parlamentam ir jāmēģina vājināt personas datu aizsardzība. Es jums vēlos teikt, ka tas nav Parlamenta viedoklis, jo Parlaments balsos tikai pēc divām nedēļām, un tikai tad mēs redzēsim tā nostāju attiecībā uz šiem jautājumiem. Līdz tam laikam mēs strādāsim pie neatrisinātajiem jautājumiem. Es apsolu jums, ka manis pārstāvētā grupa neatbalstīs datu privātuma mazināšanu. Ja Parlamentā netiks panāktas apmierinošas vienošanās par datu aizsardzību, piekļuvi tīklam un tīkla neitralitāti, mana grupa nebalsos par dokumentu paketi, un pēc tam mums būs jāmeklē citi veidi, kā virzīties uz priekšu.

 
  
MPphoto
 

  Erna Hennicot-Schoepges (PPE-DE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, es vēlos paust atzinību par jūsu ieinteresētību un, protams, es vēlos paust atzinību referentiem un jo īpaši C. Trautmann, kura ārkārtīgi smagi strādāja, lai panāktu šo vienošanos, kuru viņa vēlējās redzēt neitrālu un vispārīgu attiecībā uz nozarēm. Tomēr saistībā ar tiesībām izmantot radiofrekvenču spektru ir jānorāda, ka ieguldījumi un nolietojuma aprēķināšanas metodes dažādās nozarēs atšķiras. Tomēr, ņemot vērā satelītu operatoru pārstāvētās nozares specifiku, tekstā iekļautie noteikumi par frekvenču un licenču piešķiršanu un saskaņošanu attiecībā uz šiem operatoriem rada juridisku neskaidrību. Referenta ierosinātais jaunais 8.a pants nodrošina zināmas garantijas, bet šā panta formulējums ir jāprecizē, pamatojoties uz subsidiaritātes principu un Starptautiskās Elektrosakaru savienības noteikumiem. Nav sniegtas atbildes arī uz virkni jautājumu attiecībā uz Komisijas sarunu mandāta būtību un apmēru.

Attiecībā uz M. Harbour ziņojumu es vēlos pieskarties jautājumam par „publiski pieejamu telefonpakalpojumu” definīciju, kas noteikta 1. panta 2.b punktā. Šai definīcijai, pamatojoties uz Privātuma direktīvā noteikto definīciju, būtu jāattiecas tikai uz divvirzienu pakalpojumiem. IP balss pārraide (VOIP) un spēļu konsoles nekādā ziņā nav pielīdzināmas tradicionālajiem tālruņu pakalpojumiem. To pielāgošana veicinātu tādu reglamentējošu noteikumu izstrādi, kas kavētu inovāciju attīstību un sniegtu neinformētiem lietotājiem instrumentus, kurus viņi neuzskatītu par instrumentiem noteiktu darbību veikšanai, piemēram, iespēja veikt zvanu uz neatliekamās palīdzības numuru no spēļu konsoles, kas var nodrošināt vienvirziena komunikāciju. Tādēļ ir būtiski ierobežot definīciju, attiecinot to tikai uz divvirzienu pakalpojumiem.

Attiecībā uz autortiesībām es vēlos paust atbalstu to kolēģu komentāriem, kuri pieskārās šim jautājumam.

 
  
MPphoto
 

  Francisca Pleguezuelos Aguilar (PSE). - (ES) Vispirms es vēlos paust atzinību referentiem par viņu paveikto lielisko darbu. Šī reforma gan uzņēmumiem, gan arī patērētājiem palīdz sasniegt noteiktos mērķus un pielāgoties jaunajiem laikiem un jaunajām problēmām.

Tomēr es vēlos pievērsties vienam no M. Harbour ziņojumā minētajiem jautājumiem. Tas tā patiešām ir, ka referents ir paveicis lielisku darbu, bet es uzskatu, ka mums nevajadzētu atbalstīt galīgā grozījumu kopuma par tīkla saturu iekļaušanu šajā direktīvā, jo šo grozījumu mērķis īsumā ir ļaut starppakalpojumu sniedzējiem kontrolēt un bloķēt tīkla saturu un tādējādi veicināt patērētāju anonimitātes zudumu.

Dāmas un kungi, šāda nostāja ir pretrunā ar Elektroniskās tirdzniecības direktīvas 12. pantu, kurā noteikts, ka starppakalpojumu sniedzēji, pārsūtot informāciju elektroniskā veidā, rīkojas kā neitrāli starpnieki.

Tiesiskā valstī mēs nevaram attiecībā uz tīklu īstenot tādus pasākumus, kurus mēs neīstenojam attiecībā uz citām komunikāciju formām. Tādēļ es aicinu M. Harbour izslēgt šos grozījumus, lai atjaunotu līdzsvaru starp autortiesībām un interneta lietotāju tiesībām.

 
  
MPphoto
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE).(SK) Vispirms es vēlos pateikties referentam par lielisko ziņojumu. Darbs pie tiesību aktu projektiem nekad nav viegls, un es atzinīgi vērtēju to, ka šī pakete ir tik pārliecinoša.

Arī es vēlos uzsvērt, ka šīs dokumentu paketes galvenais mērķis ir nodrošināt patērētājiem labākus sakaru pakalpojumus, izmantojot mobilos tālruņus un platjoslas internetu vai kabeļtelevīziju. Es domāju, ka, pateicoties referentam Malcolm Harbour, patērētāji būs informētāki un saņems informāciju savlaicīgāk.

Ja patērētāji vēlas mainīt operatorus, bieži vien nav pieejami salīdzināmi piedāvājumi, un numura pārņemšanas process vēl joprojām ir pārāk ilgs. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Malcolm Harbour ziņojumu, saskaņā ar kuru operatoriem ir jāpiedāvā patērētājiem pārskatāmas un galvenokārt salīdzināmas cenas un iespēja mainīt operatoru, saglabājot esošo numuru, vienas dienas laikā.

Neskatoties uz to, ka es nevienam nenovēlu piedzīvot avārijas situāciju, kad ir jāzvana uz numuru 112, ir jāuzsver, ka, pamatojoties uz jauno direktīvu, neatliekamās palīdzības dienestiem tiks nodrošināta piekļuve informācijai par zvanītāja atrašanās vietu, nodrošinot tiem iespēju ātrāk un efektīvāk sniegt palīdzību.

Pārejot uz ciparu pārraidi, tiks nodrošināta spektra pieejamība, kurai nākotnē vajadzētu nodrošināt platjoslas interneta pieslēgumu pat visattālākajās ES teritorijās. Komisāres kundze, es ceru, ka Komisija nodrošinās visefektīvāko šīs „digitālās dividendes” izmantošanu visu patērētāju interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Lambrinidis (PSE).(EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs dzīvojam pasaulē, kurā ikviens – valdības, uzņēmēji un noziedznieki – vēlas iegūt pēc iespējas labāku piekļuvi mūsu elektroniskajiem datiem, ievērojot pēc iespējas mazāk ierobežojumu.

Šā iemesla dēļ jebkādām izmaiņām E-privātuma direktīvā ir jānodrošina tieši tas, ko pauž tās nosaukums, – labākā mūsu personīgo datu un privātās dzīves aizsardzība.

Tādēļ es esmu pret mēģinājumiem mazināt personas datu vienības definīcijas spēku attiecībā uz Eiropas pilsoņiem, jo tā kā tie ir personas dati, tos aizsargā tiesību akti. Mēģinājumi noteikt izņēmumus, jo īpaši attiecībā uz IP adresēm, netieši ir pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Turklāt es nedomāju, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem ir jāļauj lemt par to, kādi to tīkla drošības pārkāpumi kaitē vai nekaitē patērētājiem. Tiem nevajadzētu ļaut pieņemt lēmumus par to, kad informēt patērētājus un iestādes pat rupju pārkāpumu gadījumā.

Es cienu privāto uzņēmumu lomu un ieguldījumu, bet nevajadzētu pieļaut, lai lielo interneta kompāniju ekonomiskās intereses nosaka, kādus tiesību aktus jāpieņem Eiropā, lai aizsargātu tās pilsoņu pamattiesības.

 
  
MPphoto
 

  Ruth Hieronymi (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies visiem referentiem par viņu darbu, kas patiešām ir paveikts lieliski. Tomēr es vēlos runāt par diviem jautājumiem. Eiropas Savienība ir ne tikai ekonomikas kopiena, bet tā ir apņēmusies arī aizstāvēt kopīgās vērtības, un tieši tādēļ privāto datu aizsardzība ir tik būtiska. Tomēr tajā pašā laikā tehnisko progresu un sasniegumus kultūras un radošajā jomā nevar uzskatīt par pretrunīgiem mērķiem. Abi iepriekš minētie ir būtiskākie faktori mūsu konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē. Tieši tādēļ es tāpat kā daudzi citi deputāti, kas šodien uzrunāja Parlamentu, aicinu stiprināt tiesību turētāju, citiem vārdiem sakot, to personu, kas vēlas aizsargāt savas autortiesības, statusu. Nevienam citam nav vajadzīga šāda aizsardzība tādēļ, ka ir ieviesti sadarbības modeļi ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Solis šajā virzienā parāda tehnoloģisko konverģenci, kā arī autortiesību piemērošanas konverģenci.

 
  
MPphoto
 

  Katerina Batzeli (PSE).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, pārvaldot un piešķirot radiofrekvenču spektru, mums ir jānodrošina pilnīga un efektīva pilsoņu piekļuve šim publiskajam īpašumam.

C. Trautmann un P. Toia ziņojumos iekļautie priekšlikumi attiecībā uz radiofrekvenču spektru un „digitālo dividendi” nodrošina šim jautājumam stingru pamatu jau pašā sākumā. Tie galvenokārt norāda uz sociālo, kultūras un demokrātisko nozīmi, un uz „digitālās dividendes” sniegtajām jaunajām iespējām, kas mums jāpiedāvā Eiropas pilsoņiem.

Debatēm par „digitālo dividendi” nevajadzētu aprobežoties tikai ar viennozīmīgu izvēli starp komercializāciju un sociālo ieguvumu. Būtiskas stratēģijas izstrāde dalībvalstu līmenī, kas ļautu katrai dalībvalstij noteikt mērķus sabiedrības interesēs un sasniegt un koordinēt tos, ir patiešām īstenojams pasākums Kopienas līmenī.

Tomēr šķiet, ka Komisija, nosakot jauno pieeju saskaņošanas uzlabošanai ES līmenī attiecībā uz radiofrekvenču spektra identificēšanu, kas pamatota uz kopīgiem administrēšanas kritērijiem, piemēram, pakalpojumu neitralitātes principu un vispārējās licences principa paplašināšanu, ignorē radiofrekvenču spektra publisko raksturu un uzskata par būtiskākiem komerciālos aspektus.

Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka mēs nevaram piekrist Komisijas nostājai un ka mums ir jāturpina strādāt pie mūsu referentu priekšlikumiem.

 
  
MPphoto
 

  Dumitru Oprea (PPE-DE).(RO) Efektīvi izmantojot „digitālo dividendi”, izskatāmais ziņojums nodrošina iespēju veicināt platjoslas tehnoloģiju plašu izmantošanu lauku, izolētos vai nelabvēlīgos reģionus, ņemot vērā to, ka joprojām daudzviet nav pieejamas digitālās tehnoloģijas vai piekļuve digitāliem pakalpojumiem nav iespējama infrastruktūras trūkuma dēļ.

Es atbalstu prasību atpalikušajām dalībvalstīm, tostarp Rumānijai, izstrādāt valsts stratēģiju attiecībā uz „digitālo dividendi”, kas ļautu īstenot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt pilsoņiem ātrāku un vieglāku piekļuvi sadarbspējīgiem sociālajiem pakalpojumiem, jo īpaši tiem pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi izglītības, profesionālās apmācības un veselības sistēmām.

Mēs vēršam uzmanību uz nepieciešamo piesardzību, lai nodrošinātu lielāko iespējamo pārskatāmību attiecībā uz piešķirto frekvenču atkārtotu novērtēšanu un ieguldījumiem nākamās paaudzes infrastruktūrās, nodrošinot visu Eiropas Savienības dalībvalstu piekļuvi tām.

 
  
MPphoto
 

  Arlene McCarthy (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (IMCO) priekšsēdētāja vēlos pateikties M. Harbour un ēnu referentiem par priekšlikuma par universālajiem pakalpojumiem izstrādi, kuru, es ceru, šis Parlaments uzskatīs par līdzsvarotu un efektīvu.

Es vēlos pievērst šā Parlamenta uzmanību vienam noteikumam – manis ierosinātam un komitejas atbalstītam grozījumam –, kas nosaka par pienākumu visām dalībvalstīm ieviest 116 000 pazudušo bērnu uzticības tālruni. Komisārei droši vien ir zināms, ka saskaņā ar pēdējo ziņojumu 18 mēnešus pēc noteikumu par uzticības tālruņa ieviešanu pieņemšanas 2007. gadā tikai septiņas dalībvalstis ir izveidojušas pazudušo bērnu uzticības tālruni. Brīvprātības princips acīmredzot nedarbojas. Eiropā katru gadu pazūd aptuveni 130 000 bērnu.

Šie statistikas dati rāda, ka šī ir joma, kurā Eiropa var palīdzēt, kurā tai ir jārīkojas un jāidentificē, jāatrod un jāatgriež ģimenēs pazudušie bērni. Tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šo noteikumu, paātrināt pazudušo bērnu uzticības tālruņa izveidi un nopietni atbalstīt Eiropas centienus izveidot ES ātrās reaģēšanas sistēmu pazudušo bērnu meklēšanai.

 
  
MPphoto
 

  Pierre Pribetich (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos paust atzinību C. Trautmann, P. del Castillo, P. Toia un M. Harbour par labi paveikto darbu.

Kādā veidā mēs varam gūt maksimālu labumu no „digitālās dividendes”? Tas ir aktuāls jautājums. Tas tā patiešām ir, ka, lai nodrošinātu digitālo apraidi, tiek un tiks identificētas frekvences. Es ar nolūku izmantoju darbības vārdu „identificēt” tagadnes un nākotnes formā, lai uzsvērtu, ka šīs pārmaiņas nenotiks vienā mirklī, sasitot plaukstas; strīdoties par savu daļu, daudzas iesaistītās puses par to, šķiet, ir aizmirsušas. Turklāt ieguldījumu apmērs visticamāk aizbaidīs daudzus investorus pirms tie vispār spēs apdomāt šo 250 miljardus eiro vērto ieguvumu. Tādēļ šie ierobežojumi ir jāiestrādā mūsu politikā.

Es vēlos izmantot šo diezgan īso runāšanai atvēlēto laiku, lai uzsvērtu būtisko nepieciešamību izstrādāt Eiropas politiku attiecībā uz frekvencēm, kurā Parlaments tiktu iesaistīts kā būtiskākais dalībnieks – kā tādam tam būs jāiegūst informācija par elektromagnētisko viļņu fizikas aspektu radītajiem ierobežojumiem, jāņem vērā ar frekvenču spektra pārvaldību saistībās vajadzības un pienācīgi jānovērtē standartizācijas iestāžu loma, lai nodrošinātu šā ierobežotā resursa optimālu izmantošanu, vienmēr paturot prātā eiropiešu vispārējās intereses.

Es vēlos arī atgādināt komisārei, ka, lai izveidotu šķiedru optikas tīklus, pārfrāzējot Jean Cocteau teikto, pilnīgi noteikti būs nepieciešami ne tikai skaļi, bet arī taustāmi „mīlestības apliecinājumi”, un Eiropas budžetā būs jāparedz finansējums to īstenošanai, šo platjoslas tīklu izveidei un digitālās plaisas novēršanai Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Luc Chatel, Padomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, noslēdzot šīs debates, es vēlos sākt savu runu un pateikties jums, dāmas un kungi; es secināju, ka jūsu spriedumu kvalitāte un ieinteresētība šajā jautājumā atspoguļo jautājuma par telekomunikācijām nozīmi pašlaik Eiropā notiekošajās debatēs. Mēs šodien Eiropā risinām ekonomiski nozīmīgus jautājumus, kas ir būtiski mūsu pilsoņiem. Telekomunikāciju jautājums pilnīgi noteikti ir stratēģiski būtisks jautājums – jūs pieminējāt to iespējamo ietekmi uz Eiropas attīstību, bet tajā pašā laikā telekomunikācijas skar jautājumus, kas ietekmē mūsu pilsoņu ikdienas dzīvi; tas ir tieši tāds jautājums, kāds Eiropai ir vajadzīgs. Galu galā tieši komunikācijas zināmā mērā piešķir Eiropai cilvēcisku seju.

Es vēlos paust atzinību par vispārējo vienprātību, ko es novēroju šo debašu laikā, starp Parlamentu un Padomi, jo īpaši attiecībā uz spektra pārvaldības un patērētāju aizsardzības uzlabošanu, kā arī funkcionālās nošķiršanas izmantošanas ierobežošanu, lai tā nekļūtu par plaši izplatītu risinājumu, kas ir vairākkārt pieminēts jautājums. Tomēr es vēlos atzīmēt, ka mūsu iestādēm būs jāturpina darbs pie vairākiem jautājumiem, lai panāktu kompromisu. Es, protams, vēlos pieminēt Komisijas veto tiesību attiecībā uz tiesiskajiem līdzekļiem ieviešanu un Eiropas regulatīvai iestādei alternatīvas iestādes juridisko formu un finansēšanu, jo gan Parlaments, gan arī Padome pilda tās pienākumus un veic uzdevumus.

Es vēlos atgriezties pie trīs jautājumiem – pirmais no tiem ir tieši šis jautājums par to, kā tiks finansēta vairāku runātāju pieminētā jaunā iestāde. Kā jau jūs zināt, dāmas un kungi, dalībvalstis vēl nav pieņēmušas skaidru nostāju attiecībā uz šo jautājumu, un ir lieki atgādināt, ka finansēšanas metode galvenokārt būs atkarīga no šīs iestādes juridiskās formas un uzdevumiem. Kā jau jūs zināt – es to minēju jau iepriekš –, vairums dalībvalstu vēl joprojām iebilst pret ideju izveidot jaunu iestādi. Tādēļ Padomei, pamatojoties uz dažādiem šajā pēcpusdienā paustajiem viedokļiem, būs jārod līdzsvarots risinājums.

Attiecībā uz nākamās paaudzes tīkliem, kas ir vēl viens no pieminētajiem jautājumiem, es uzskatu, ka, kā jau C. Trautmann pamatoti norādīja, lai attīstītu jaunos, nākamās paaudzes tīklus, būtiskākais uzdevums ir turpināt veicināt konkurētspēju, jo īpaši infrastruktūras konkurētspēju, kas rada stimulu investoriem un veicina risku pārdali starp dažādiem operatoriem. Kā jau jūs zināt, pašlaik notiek diskusijas Padomē. Tomēr steidzami ir jārisina jautājumi, attiecībā uz kuriem ir jānosaka turpmākā rīcība un īstermiņa pasākumi. Kā jau jūs zināt, Komisija ir publicējusi ieteikuma projektu attiecībā uz šo jautājumu; komisāre, iespējams, varētu par to pastāstīt vairāk.

Trešais jautājums, par kuru es vēlējos runāt un par kuru runāja arī vairāki citi klātesošie, neapšaubāmi, ir jautājums par personas datu aizsardzību un, vispārīgāk runājot, jautājumi, kas ir saistīti ar saturu, nevis ar kanālu, ko izmanto satura pārraidei. Éric Besson jau dažos vārdos pieskārās šim jautājumam; es domāju, ka Francijas prezidentūras mērķis nav piesaistīt vienu jautājumu citam vai piemērot īpašu modeli, bet es atzinīgi vērtēju vairāku runātāju teikto šajā pēcpusdienā, ka, neskatoties uz to, ka mēs pilnīgi noteikti veidojam šo nākotnes ekonomiku, šo pamatu attīstībai Eiropas ekonomikas interesēs, mums ir jāpieliek tādas pašas pūles, lai nodrošinātu, ka mūsu kultūra un kultūras nozares pārstāvji kļūtu pamanāmāki pasaulē. Tādēļ es uzskatu, ka nav iespējams nošķirt šos divus jautājumus, lai gan es zinu, ka arī citas ieinteresētās personas organizē nozīmīgas debates par šo jautājumu. Mums ir jāpatur prātā, ka jebkādiem centieniem modernizēt šo infrastruktūru ir jābūt vērstiem arī uz satura izplatīšanu un autortiesību aizsardzību nolūkā saglabāt radošo darbību Eiropas Savienībā.

Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi, tie bija komentāri, kurus es vēlējos sniegt šo debašu noslēgumā.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas locekle. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, ko mēs vēlamies panākt? Mēs vēlamies nodrošināt, lai visiem pilsoņiem, neatkarīgi no tā, kur tie dzīvo un uz kurieni ceļo, tiktu nodrošināta piekļuve daudzveidīgiem un drošiem pakalpojumiem par pieejamu cenu. Mēs vēlamies, lai visiem pilsoņiem tiktu nodrošināta piekļuve saturam, kas atspoguļo Eiropas kultūras daudzveidību.

Mēs vēlamies, lai stratēģiski nozīmīgi uzņēmumi veicinātu ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu, attīstot jaunu infrastruktūru un daudzveidīgu saturu. Mēs vēlamies, lai tiktu izveidots vienots un neierobežots tirgus, kas ļautu Eiropas kontinentam kļūt par līderi attiecībā uz pārklājumu, sakariem un jaunām tehnoloģijām, bet mēs arī ceram, ka Eiropai būs arī vadošā loma patērētāju tiesību un pilsoņu privātuma aizsardzībā. Tieši to mēs visi šeit vēlamies sasniegt, un es domāju, ka daudzie un dažādie šajā Parlamentā paustie viedokļi atbilst šiem principiem un pauž aicinājumu pieņemt līdzsvarotus lēmumu vienprātības nodrošināšanai.

Neapšaubāmi, nekas no iepriekšminētā nebūtu iespējams bez referentu paveiktā darba. Es vēlos paust atzinību referentiem, jo bieži vien viņiem izdevās iegūt no riņķa kvadrātu. Tas ir vērā ņemams rezultāts, ko izdevās sasniegt ne tikai mūsu referentiem, bet arī Parlamenta komitejām un koordinatoriem.

Nākamajās nedēļās mums visiem – neatkarīgi no tā, vai mēs strādājam Komisijā, Padomē vai Parlamentā, – ir jāmēģina īstenot šo projektu, projektu, kas var nodrošināt mūsu kontinentam virzību uz priekšu un vienprātību starp Padomi un Eiropas Parlamentu. Attiecībā uz mani un maniem kolēģiem Komisijā mēs uzņemsimies vidutāja lomu, lai nodrošinātu šā projekta īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Trautmann, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, šo debašu noslēgumā es vēlos pateikties Padomei un komisārei par ieklausīšanos mūsu teiktajā; tādējādi Padome un komisāre pamanīja, ka Parlamentā attiecībā uz dokumentu paketi telekomunikāciju jomā pastāv diezgan liela vienprātība un ir panākta vienošanās.

Nekas mūsu ikdienas dzīvē nav ierastāks par mobilo tālruni, televizoru vai iespēju sazināties. Vienotais Eiropas akts noteica, ka personu un preču mobilitāte ir pamattiesība un pamatbrīvība. Kā jau R. Paasilinna iepriekš teica arī saziņa ir pamattiesība un veids, kā radīt Eiropas dvēseli, nodrošinot tās pastāvēšanu un saistot tās pilsoņus. Tādēļ mums ir jābūt pietiekami ambicioziem, lai veiksmīgi īstenotu šo telekomunikāciju paketi.

Tādēļ es aicinu Padomi neturpināt virzīt kompromisa risinājumu un nemēģināt panākt kompromisu, kas var apdraudēt dažādos jautājumus, attiecībā uz kuriem mums ir izdevies panākt vienošanos. Mēs, kā arī mani kolēģi Malcolm Harbour, Pilar del Castillo, Alexander Alvaro un citi deputāti – nav iespējams nosaukt viņus visus – uzskatām, ka mums, pamatojoties uz veselo saprātu un kopīgu ieinteresētību, ir izdevies panākt jau pietiekami daudz, .

Atbildot uz J. Toubon pret mani iepriekš vērstajām piezīmēm, es vēlos teikt, ka mani nevar kritizēt par nevēlēšanos ņemt vērā nepieciešamību atbalstīt radošo darbību Eiropā. Es uzskatu, ka tas ir spēcīgs inovāciju virzītājspēks gan attiecībā uz daudzveidību, gan arī tās radīto intelektuālo vērtību, kam šodien un šajā laikmetā ir ārkārtīgi liela nozīme.

Tomēr mums ir arī jāņem vērā brīvība, ko jāgarantē mūsu pieņemtajiem dokumentiem, – mēs esam pieņēmuši ārkārtīgi būtiskus dokumentus par personas datu aizsardzību, un mēs esam vienīgie pasaulē, kas līdz šim to ir izdarījuši. Mums ir jāsaskaņo šie divi aspekti. Starp tiem nav pretrunu – mērķis ir viens, proti, aizsargāt radošās darbības brīvību un aizsargāt katras personas brīvību. Tieši šis princips mums ir jāņem vērā, turpinot strādāt, lai uzlabotu mūsu izvirzītos priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 

  Pilar del Castillo Vera, referents. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, šajā noslēguma runā es vēlos pateikties Padomei par tās saprotošo pieeju, kura arī šodien bija skaidri redzama. Es vēlos pateikties arī Komisijai un jo īpaši komisārei par pārliecību, ar kādu viņa vienmēr ir, es pat teiktu, dzelžaini aizstāvējusi konkurētspējīgāku elektronisko sakaru tirgu un patērētāju aizsardzību. Un pirmām kārtām es vēlos arī pateikties visiem kolēģiem, kuri šodien, kā arī daudzās citās dienās parādīja, ka viņi apzinās šīs nozares nozīmi attiecībā uz Eiropas ekonomisko izaugsmi un tādējādi arī nodarbinātību un visu Eiropas pilsoņu labklājību.

Es tikai vēlos aicināt Padomi šajā noslēguma posmā un līdz pašreizējās prezidentūras beigām pievērst šai telekomunikāciju paketei vismaz tikpat lielu uzmanību, cik enerģētikas jautājumiem – es zinu, ka enerģētikas jautājumi ir ļoti būtiski, bet šī dokumentu pakete ir ne mazāk būtiska –, lai mēs no šā līdzsvarotā punkta, ko, kā jau mana kolēģe C. Trautmann tikko minēja, mēs esam sasnieguši, varētu virzīties uz priekšu.

Parlaments piedāvā vairākus priekšlikumus, kas, pēc manām domām, kopumā ir samērā labi līdzsvarots un nodrošinās apmierinošus rezultātus sarunām ar Padomi un Komisiju. Liels jums paldies! Šai saistībā mēs liekam lielas cerības uz prezidentūru.

 
  
MPphoto
 

  Patrizia Toia, referente. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, arī es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem un tikai vēlos vērst uzmanību uz diviem aspektiem. Kāds šajā Parlamentā minēja, ka mēs esam pieņēmuši pozitīvu pieeju, un es domāju, ka tā ir īpašība, kas raksturo mūsu darbu kopumā attiecībā uz vienošanām, ko mēs esam panākuši un ko vēl tikai panāksim.

Pozitīva pieeja nozīmē ne tikai to, ka mēs reālistiski izvērtējam iesaistīto pušu intereses, ieguvumus nozarēm, šajā nozarē strādājošo veikto darbu un tādējādi tās nozīmi Eiropas ekonomikā kopumā, bet arī to, ka mēs izvērtējam pilsoņu un patērētāju lomu, sākot no tiem, kuri atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā un kuri būs ieguvēji no digitālās pārslēgšanās, ja tiks nodrošināta palīdzība šīs pārslēgšanās īstenošanai – es zinu, ka dažās valstīs, tostarp Francijā, šai saistībā īsteno informēšanas un atbalsta sniegšanas kampaņas, bet, nenodrošinot uzraudzību, arī šie pilsoņi var sastapties ar grūtībām.

Tādējādi mēs risinājām šo jautājumu no patērētāja vai lietotāja viedokļa; mēs izvērtējām iespējas, ko piedāvā jauni pakalpojumi, pat telekomunikāciju pakalpojumi, kas labāk atbilst jaunajām prasībām, nepieciešamībai būt informētākiem, intensīvāk integrēties jaunajā informācijas tīklā. Es domāju, ka, kad Eiropa un arī tirgus, ciktāl tas skar patērētājus, pieņem šāda veida pieeju, tā sper soli pretī saviem pilsoņiem; un, pēc manām domām, viesabonēšanas iniciatīva radīja pozitīvu priekšstatu daudziem Eiropas pilsoņiem un jauniešiem, kuri, iespējams, pilnībā neizprata, kāda nozīme tai varētu būt saistībā ar noteiktiem lēmumiem, kas ietekmē viņu dzīvi, viņu finanses un patiešām arī viņu personīgo budžetu.

Otrais jautājums skar līdzsvarotu pieeju. Es domāju, ka tā ir pieeja, kuru izstrādājot ir ņemtas vērā daudzu iesaistīto pušu, pat C. Trautmann minēto konfliktējošo pušu, un vairāku iesaistīto nozaru intereses – un šai brīdī es domāju par „digitālo dividendi”. Pamatojoties uz Kultūras komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pārstāvju sanāksmē dzirdēto, es varu apgalvot, ka darbības iespējas ir nodrošinātas dažādiem operatoriem gan telekomunikāciju, gan arī audiovizuālajā jomā, tādēļ es domāju, ka mēs esam mēģinājuši pieņemt līdzsvarotu pieeju un, cerams, tas mums ir izdevies.

Noslēgumā es vēlos piebilst, ka vēlos redzēt stingru Eiropas nostāju. Es to nekādā ziņā nesaprastu, ja attiecīgās pakļautās iestādes – neapstrīdamais dalībvalstu spēks – liegtu izmantot to pievienoto vērtību, kas Eiropai pilnīgi noteikti ir jāapgūst. Es vēlos aicināt Komisiju un Padomi izmantot šo spēju koordinēt, saskaņot un, manuprāt, arī īstenot Eiropas politiskā virzītājspēka funkcijas.

 
  
MPphoto
 

  Malcolm Harbour, referents. − Priekšsēdētājas kundze, es esmu nonācis neparastā situācijā, jo man ir jānoslēdz šīs nozīmīgās debates, tādēļ es sniegšu dažas vispārīgas piezīmes.

Bet vispirms es saistībā ar savu ziņojumu vēlos pateikties daudzajiem kolēģiem, kuri sniedza atbalstu un palīdzēja īstenot manis pārstāvētās komitejas apņemšanos izstrādāt un iesniegt šos uzlabojumus. Es vēlos apliecināt kolēģiem, ka nākamajās pāris nedēļās mēs strādāsim pie pārējiem uzlabojumiem, jo īpaši attiecībā uz tādiem jautājumiem kā datu aizsardzība, par kuru šorīt rezultatīvi tika runāts sanāksmē – es domāju, ka šai saistībā mēs varam panākt vienošanos. Attiecībā uz jautājumu par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem nav nekāds pārsteigums, ka mums vēl ir daudz darāmā, jo mēs izstrādājām pilnīgi jaunu dokumentu. Es ļoti lūdzu Komisiju, kas jau ir iesaistījusies šajā darbā, palīdzēt mums pabeigt projektu, jo, galu galā, tas sākotnējā priekšlikumā nebija paredzēts.

Vēl vienu piezīmi es vēlos veltīt Harms kundzei, jo viņa šeit ir vienīgā Zaļās partijas pārstāve. Es biju ļoti pārsteigts, kad dzirdēju no viņas kolēģa David Hammerstein Mintz, ar kuru man ir ļoti labas attiecības, ka viņš uzskata, ka mans ziņojums apdraud tīkla neitralitāti. Mēs esam veltījuši ļoti daudz laika jaunā priekšlikuma izstrādei, kurš patiesībā ļaus regulatoriem iejauktiem, ja tie uzskatīs, ka tīkla neitralitāte ir apdraudēta. Bet David Hammerstein Mintz ierodas šeit Parlamentā, ar mani iepriekš neparunājoties un neiesniedzot alternatīvas, un paziņo man, ka mans ziņojums ir bīstams. Es vēlos pateikt Harms kundzei tikai to, ka ja Zaļā grupa šādā veidā turpinās celt paniku un nomelnot mūsu ziņojumu, tiks apdraudēti patērētāji, jo tiks apdraudēta šā jautājuma virzība kopumā. Es laipni aicinu šos deputātus apsēsties kopā ar mums pie galda un pateikt, kādēļ mūsu ziņojums ir bīstams. Tad arī redzēsim, vai mums ir ko atbildēt uz viņu paustajām bažām. Daudzi no jums droši vien ik dienas saņem e-pasta vēstules. Es saņēmu vēstuli, kurā bija teikts, ka šis ziņojums apdraud tīkla neitralitāti. Es varu pateikt tikai to, ka mūsu nolūks ir gluži pretējs.

Noslēgumā es vēlos norādīt, ka lielā mērā mūsu pienākums ir palīdzēt Francijas prezidentūrai panākt vienošanos. Es to vēlos uzsvērt. Šobrīd reālajā pasaulē esošajiem, jo īpaši tiem, kuri vēlas ieguldīt lielas investīcijas nākamās paaudzes tīklos, kuri vēlas, lai šī pakete tiktu pieņemta pēc iespējas drīzāk, ir daudz neskaidrību. Mēs varam to nodrošināt, strādājot kopā, kā jau mēs to līdz šim esam darījuši. Tā ir patiešām liela atbildība. Es no savas puses varu apgalvot – un es zinu, ka kolēģi mani šai ziņā atbalstīs –, ka mums nebūs grūti strādāt ar Francijas prezidentūru. Es jo īpaši vēlos pateikties L. Chatel un E. Besson par viņu patieso ieinteresētību šajā procesā un patiešām dziļajām zināšanām par šiem jautājumiem. Es esmu pārliecināts, ka kopā mēs pavisam drīz varam pabeigt darbu pie šīs dokumentu pakete.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks nākamajā sesijas sanāksmē.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Ivo Belet (PPE-DE), rakstiski. – (NL) Jaunajiem telekomunikāciju tiesību aktiem, par ko mēs šodien runājam, ir ilgtermiņa ietekmēs visus interneta un telekomunikāciju lietotājus.

Ir jānodrošina labāka mūsu privātuma aizsardzība internetā. Personīgo informāciju, kas glabājas datorā vai tiek pārsūtīta internetā (tostarp jūsu tīklklejošanas profilu) nedrīkst izmantot (ļaunprātīgi izmantot), ja vien jūs esat devis atļauju šādai izmantošanai.

Sadarbība starp satura nozares (galvenokārt mūzika un filmas) un telekomunikāciju operatoriem ir atbalstāma, lai cīnītos pret pirātisma problēma (nelikumīga lejupielāde). Ir būtiski, lai patērētāji būtu informēti par to, kādas darbības ir un nav atļautas internetā, bet nekādā gadījumā nedrīkst liegt piekļuvi internetam.

Mainot telekomunikāciju sakaru operatoru, personām būtu ērtāk saglabāt esošo tālruņa numuru. Numura pārņemšanai nevajadzētu ilgt vairāk par vienu dienu, un tā ir jānodrošina saskaņā ar noteikumiem par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu.

Es ļoti ceru, ka attiecībā uz šo mēs drīz panāksim vienošanos un ka abonenti pēc iespējas drīzāk varēs izmantot šo uzlabojumu sniegtās priekšrocības.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski. – (GA) Mūsdienu cieši saistītajā, globalizētajā pasaulē personas privātumam un datu aizsardzībai ir jābūt mūsu visu prioritātēm. Privātumu nevar apdraudēt, kā to pieļāva M. Harbour ziņojums. Dalībvalsts vai Eiropas iestādei nav tiesību agresīvā veidā uzraudzīt, kā tiek izmantots internets.

Eiropas Parlamentam ir jārīkojas, lai tiktu izslēgti daži no regresīvākajiem šīs direktīvas elementiem. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, šī direktīva var uzlabot uzņēmumu un valsts iestāžu informētību attiecībā uz to, kādiem nolūkiem personas izmanto internetu. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību nevar izmantot par aizbildinājumu tam, ka neapzinīgas iestādes piekļūst personas datiem.

 
  
MPphoto
 
 

  András Gyürk (PPE-DE), rakstiski. – (HU) Darba kārtībā esošās tiesību aktu paketes apstiprināšana ir liels solis uz priekšu, lai nodrošinātu platjoslas komunikāciju tehnoloģiju ieviešanu. Šo tehnoloģiju izplatība ir būtiska, lai saskaņā ar mūsu noteiktajiem mērķiem Eiropa patiešām kļūtu par vienu no viskonkurētspējīgākajiem reģioniem. Mums tikai ir jāiegulda papildu pūles, lai tiktu izstrādāts efektīvs regulējums telekomunikāciju jomā, jo šīs nozares attīstība var dot lielu ieguldījumu nodarbinātības palielināšanā.

Kopš 1990to gadu otrās puses telekomunikāciju tirgus atvēršana notiek arvien straujāk, ievērojami uzlabojot pakalpojumu līmeni. Tomēr mēs jūtam, ka vēl joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu konkurētspēju un attiecīgi samazinātu patērētājiem piedāvāto pakalpojumu cenas. Papildus iepriekš minētajam, jaunu tehnoloģiju ieviešana nosaka nepieciešamību pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus.

Mūsuprāt lielā mērā pozitīvi ir vērtējams tas, ka būtisks jaunā pamata tiesību akta elements ir līdz šim īstenotās frekvenču piešķiršanas prakses pārskatīšana. Pēc mūsu domām, šai saistībā tehnoloģiskās neitralitātes princips, ņemot vērā pieaugošo konkurētspēju, ir uzskatāms par ļoti būtisku. Par nozīmīgu rezultātu ir uzskatāms arī tas, ka tiks izstrādāt jauns regulējums dalībvalstu regulatīvo iestāžu sadarbībai nākotnē.

Atzinīgi vērtējams ir arī tas, ka jaunajai regulai ir tiesību akta spēks attiecībā uz patērētāju aizsardzību, kam pilnīgi noteikti ir jāpievērš uzmanība. Tajā iekļauti pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz cenu noteikšanu un tā nosaka tiesības mainīt operatorus. Mēs uzskatām, ka jaunās pamata regulas nozīme pamatojas uz to, ka tās palielinās tirgus konkurētspēju, nodrošinot atbilstošu patērētāju aizsardzības līmeni.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika