Priekšsēdētājs . − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par:

– ziņojumu (A6-0323/2008), ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza Lefrançois kundze par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam, ar ko groza Pamatlēmumu 2002/475/JHA par terorisma apkarošanu (COM(2007)0650 – C6-0466/2007 – 2007/0236(CNS)), un

– ziņojumu (A6-0322/2008), ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza Roure kundze par pamatlēmumu par personas datu aizsardzību, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās (jauna apspriežu procedūra) (16069/2007 – C6-0010/2008 – 2005/0202(CNS)).

  Roselyne Lefrançois, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikties visiem maniem kolēģiem, kas kopā ar mani strādāja ar šo jautājumu, jo mūsu sadarbība bija patiešām lieliska visa darba laikā. Dokuments, par ko mēs šodien balsosim, ir īpaši jutīgs, jo diskusija par terorisma apkarošanu nozīmē briesmas Eiropas pilsoņu tiesībām neatkarīgi no tā, vai šīs briesmas nāk tieši no teroristiem, vai no brīvību postošā potenciāla, kas piemīt pasākumiem, kuri pieņemti terorisma apkarošanai.

Pēdējos gados dažu valstu valdības ir pārspīlējušas teroristu draudu mēroga potenciālu, lai pamatotu gan valstu, gan starptautiskās drošības politikas pieņemšanu. Tomēr draudi ir reāli, un Eiropas Savienībai ir jāveic savi pasākumi, lai tos novērstu un apkarotu, cik apņēmīgi vien iespējams. No tā ir atkarīga 500 miljonu ES iedzīvotāju drošība un to būtisko vērtību un principu aizsardzība, kas ir ES pamatā. Kopš 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem arī ES teritorija vairākos gadījumos ir bijusi teroristu uzbrukumu mērķis ar dramatiskām sekām, kā mēs visi zinām, Madridē 2004. gada martā un Londonā 2005. gada jūlijā. Jūs visi jau būsiet dzirdējuši par uzbrukumu vilni, kas notika tikai vakar Kantabrijā.

Teroristi izmanto arvien sarežģītākus un daudzveidīgākus ieročus un metodes, un tas padara uzdevumu daudz grūtāku. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, jo sevišķi internets, ļauj vieglāk organizēt teroristu tīklus, kā arī izplatīt propagandu vai pat apmācības rokasgrāmatas tiešsaistē. Tiek uzskatīts, ka pašlaik ir aptuveni 5000 šāda veida tīmekļa vietņu. Tādēļ ir pilnīgi likumīga Eiropas Komisijas vēlme pielāgot Kopienas tiesību aktus, lai mēģinātu novērst ne tikai reālus teroristu uzbrukumus, bet arī šādu uzbrukumu sagatavošanu.

Lai to paveiktu, Komisija ir smēlusies iedvesmu no Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu. Problēma ir tā, ka Komisija ir paņēmusi tikai represīvos aspektus, ignorējot noteikumus par pamatbrīvību aizsardzību, kas Eiropas Padomes skatījumā veido būtisku pretsvaru. Manas bažas saistījās galvenokārt ar „publiskā aicinājuma” jēdzienu un risku, ko tas rada vārda brīvībai, jo, ja to kriminalizē, tad viss, ko cilvēki saka vai raksta, ja tas šķietami ir izraisījis terorisma aktu vai tikai varētu būt to izraisījis, ir sodāms nodarījums.

Apaļā galda diskusijā aprīlī ar valstu parlamentu līdzdalību mēs ievērojām, ka ne tikai mums ir ierunas par dažiem Komisijas teksta aspektiem. Dažu valstu parlamenti pauda šaubas par šā pamatlēmuma piemērošanu un „publiskā aicinājuma” jēdziena darbības jomu. Eiropas Padome arī uzsvēra drošības klauzulu neiekļaušanas briesmas. Visbeidzot, dažādos pētījumos neatkarīgie eksperti ir pauduši iebildumus jo īpaši par „publiskā aicinājuma” definīciju un par teksta juridiskās noteiktības līmeni. Pakļaujoties to dažu valstu delegāciju spiedienam, kuras bija īpaši nobažījušās par pamattiesību aizsardzību, Padome pati pievienoja vairākas garantijas pamatlēmuma tekstam. Tomēr vienā vai divos īpašos punktos tā arī ierosināja stingrākus noteikumus pamatlēmumā, un katrā ziņā ir vēl jāstrādā, lai sasniegtu pilnīgi apmierinošu juridiskās noteiktības un brīvību aizsardzību līmeni.

Tādēļ kopā ar mūsu kolēģiem no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas mēs esam centušies atrast līdzsvaru starp šiem šķietami pretējiem, bet būtībā nedalāmiem mērķiem, proti, cīņu pret terorismu un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Lai to paveiktu, mums bija jāveic smalks līdzsvarošanas darbs, jo vairāk tādēļ, ka dažkārt praksē ir grūti noteikt, kur beidzas vārda brīvība un kur sākas cilvēktiesību pārkāpums. Iedomājieties tikai par sašutumu, ko pirms diviem gadiem izraisīja šīs dāņu karikatūras, vai nesen piedzīvotos strīdus par Dānijas Parlamenta deputāta Geert Wilders īsfilmu par islāmu.

Ņemot vērā sacīto, es uzskatu, ka mēs esam panākuši labu kompromisu. Galvenās mūsu izdarītās izmaiņas ir šādas: pirmkārt, termina „aicinājums” aizstāšana ar terminu „kūdīšana”, kas ir precīzāks un biežāk tiek lietots juridiskajā valodā; otrkārt, precīzāka „publiskas kūdīšanas” definīcija, kas skaidrāk norobežo krimināli sodāmu rīcību un tādējādi novērš ļaunprātīgas darbības, kas varētu ierobežot vārda brīvību; treškārt, daudzu tādu noteikumu iekļaušana tekstā, kas attiecas uz cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, jo īpaši vārda brīvības un preses brīvības aizsardzību; ceturtkārt, atgādinājums, ka ir jāgarantē, lai veiktie pasākumi būtu samērīgi izvirzītajiem mērķiem, kas ir būtiski demokrātiskā sabiedrībā, kurā nav diskriminācijas.

Šie ir galvenie punkti šajā lietā. Esmu gandarīta, ka šis jautājums tika izvēlēts kā prioritāte šī rīta plenārsēdei, un ceru, ka tas izraisīs plašas un spraigas debates.

  Martine Roure, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi, es esmu ļoti gandarīta, ka šodien mums ir kopīgas debates par manas kolēģes kundzes ziņojumu par terorisma apkarošanu un par manu ziņojumu par personas datu aizsardzību, ko apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās. Ir jāatceras, ka cīņa pret terorismu nevar būt īsti efektīva un samērīga, ja mēs negarantējam, ka tiek nostiprinātas katra pilsoņa pamattiesības. Mums ir jāizmanto mūsu pamattiesību ievērošanas fundamentālās vērtības, lai apkarotu teroristu kustības, kas apdraud mūsu demokrātiskās sabiedrības.

Manuprāt, Komisijas priekšlikums par terorisma apkarošanu bija nelīdzsvarots, jo tas vienkārši pastiprināja drošību, atstājot novārtā daudzus pasākumus pamatbrīvību aizsardzībai. Tādēļ es vēlreiz apsveicu kundzi un viņas kolēģus par līdzsvara atjaunošanu dokumentā, lai nodrošinātu, ka tas garantē cilvēktiesību un brīvību ievērošanu.

Mēs zinām, ka teroristu tīkli arvien vairāk izmanto jaunās informācijas tehnoloģijas, arī internetu savām kūdīšanas un vervēšanas darbībām. Šāda veida darbību uzraudzībai internetā ir jāsavāc daudzi personas dati, taču datu vākšanas procesā ir jāgarantē šo personas datu augsts aizsardzības līmenis.

Es vēlētos atgādināt Padomei par saistībām, ko tā uzņēmās, pieņemot direktīvu par datu saglabāšanu. Tad mēs izteicām vēlēšanos, lai tiešām varētu izmantot vērtīgu informāciju terorisma apkarošanai. Apmaiņā Padomei ir pienākums pildīt savas saistības un pieņemt pamatlēmumu par personas datu aizsardzību, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni.

Mana vissiltākā pateicība visiem maniem kolēģiem Pilsoņu tiesību, tieslietu un iekšlietu komitejā un visiem, kas strādāja kopā ar mani, īpaši ēnu referentiem, jo mūsu ziņojumā ieteiktie grozījumi tika vienprātīgi pieņemti komitejā. Šie grozījumi ir pierādījums tam, ka mēs nesamierināsimies ar saskaņošanu mazākā kopsaucēja līmenī. Mēs uzskatām, ka pamatlēmuma darbības jomai ir jābūt plašai, lai tā nebūtu ierobežota tikai ar datu apmaiņu starp dalībvalstīm. Tai ir jāattiecas arī uz datu apstrādi valsts līmenī, nodrošinot pastiprinātu sadarbību starp dalībvalstu dažādām policijas un tiesu iestādēm un vienlaikus garantējot līdzvērtīgu datu aizsardzības līmeni visā Eiropas Savienībā. Mērķa ierobežojuma un proporcionalitātes principi ir jāgarantē, specificējot un ierobežojot gadījumus, kuros datus drīkst apstrādāt tālāk. Ir jāsaprot, cik tas ir būtiski! Datus nedrīkst izmantot citiem mērķiem, bet tikai tam mērķim, kuram tie tika savākti. Mēs nevēlamies aizliegt datu pārsūtīšanu uz trešām valstīm vispār, jo šādas pārsūtīšanas var izrādīties nepieciešamas cīņai pret terorismu. Tomēr katrā pārsūtīšanas gadījumā ir jānovērtē, vai attiecīgā trešā valsts nodrošina adekvātu personas datu aizsardzības līmeni, un es gribētu uzsvērt to, ka šis novērtējums ir jāveic neatkarīgai iestādei.

Mēs aicinām Padomi iekļaut pamatlēmumā noteikumus attiecībā uz valsts iestādēm, kurām ir piekļuve privāto pušu savāktiem datiem saskaņā ar saistībām – es gribu jums atkal atgādināt –, ko tā uzņēmās pēc „Datu saglabāšanas direktīvas” pieņemšanas Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā.

Visbeidzot, tādu jutīgu datu izmantošana, kādi ir dati par politiskajiem uzskatiem, reliģisko pārliecību, veselību vai seksuālo dzīvi, ir principā jāaizliedz pretstatā tam, kas pašlaik tiek ieteikts pamatlēmumā. Jūs ievērosiet, ka ar šo grozījumu Eiropas Parlaments atceļ Padomes priekšlikumu, kas noteiktos apstākļos atļauj šo datu apstrādi. Gluži pretēji, Parlaments vēlas aizliegt šo datu apstrādi, tomēr pieļaujot izņēmumus. Process ir pavērsts pilnīgi pretējā virzienā, un tas mums ir svarīgi. Pieņemot šo nostāju, Eiropas Parlaments vēlas ievērot cilvēku cieņu, un mēs domājam, ka Padomei būtu jāspēj piekrist mums par šo vajadzību.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Pilsoņu tiesību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāj Deprez kungs, dāmas un kungi, šī ir franču diena un tātad arī manējā: Es vēlētos jūs lūgt laipni atvainot Rachida Dati negaidīto prombūtni, taču man tas ir gods vēlreiz piedalīties jūsu Parlamenta darbā, jo īpaši par tādiem jutīgiem jautājumiem, par kuriem tikko runāja. Es gribētu īpaši izteikt Padomes prezidentūras pateicību Roure kundzei un Lefrançois kundzei par viņu personīgo ieguldījumu un interesi par terorisma apkarošanas un datu aizsardzības jautājumiem.

Ar šiem diviem dokumentiem Parlamentam tagad ir cieša kontrole pār notikumu attīstību un Eiropas sabiedrības ikdienas dzīvi. Mums ir jāaizsargā savi pilsoņi pret terora draudiem, un mums arī jāsargā viņu personīgās dzīves un privātums. Tā ir politiska atbildība tās cēlākajā nozīmē. Es vēlētos atbildēt uz dažiem punktiem attiecībā uz tikko izklāstītajiem diviem ziņojumiem.

Vispirms attiecībā uz pamatlēmuma projektu par terorisma apkarošanu – terorisma apkarošana ir izaicinājums Eiropas Savienībai, kam vajadzīga visu spēku apvienošana. De Kerchove kungs, ES pretterorisma koordinators, ko es satiku pirms dažām nedēļām, arī ir teicis šim Parlamentam, ka, piemēram, Al-Qaeda darbība ir īpaši satraucoša. Eiropā 2007. gadā ir bijuši 583 teroristiski uzbrukumi. Tādēļ pamatlēmums, ko jūs izskatāt šodien, ir liels solis likumdošanā cīņai pret teroristu tehnikas izplatīšanos.

Ir nepieņemami, piemēram, ka tīmekļa vietnē pilnīgi nesodīti var paskaidrot, kā pašam izgatavot bumbas. Pašlaik ir aptuveni 5000 tīmekļa vietņu, kas Eiropā par šiem jautājumiem veicina jauniešu uzskatu radikalizāciju, un Slovēnijas prezidentūra, jūs zināt, spēja panākt vienošanos par šīm problēmām Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē 18. aprīlī.

Es apsveicu kundzes ziņojumu, kurā ir atbalstīts Padomes mērķis objektīvi iekļaut 2002. gada 13. jūnija pamatlēmumā nodarījumus, kas paredzēti Eiropas Padomes Konvencijā. Viņas priekšlikumi lielā mērā ir saistīti ar grozījumiem, ko Padome izdarīja sarunu gaitā, un, kā jūs zināt, diskusijas Padomē par šiem dokumentiem bija ļoti spraigas. Ir skaidrs, ka mēs esam visu to demokrātisko sabiedrību klasiskas diskusijas vidū, kas cenšas efektīvi apkarot terorismu, vienlaikus ievērojot tiesiskuma noteikumus un tādus pamatprincipus kā vārda brīvība, kas ir visas demokrātiskās dzīves pamatā.

Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz diviem jautājumiem. Pirmkārt, šī pamatlēmuma mērķis ir padarīt par krimināli sodāmiem trīs nodarījumu veidus, kas parasti notiek pirms uzbrukumu reālas īstenošanas: publisku aicinājumu uz terorismu – un es uzsveru vārdu „publisks”, kas tādējādi izslēdz privātas korespondences apmaiņas regulēšanu –, apmācību terorismā un, visbeidzot, vervēšanu terorismam. Tas radītu krimināli sodāmus darījumus Eiropas Savienībā, kas jau ir zināmi dalībvalstīs, kas pievienojušās Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu, kas galīgā veidā tika pieņemta 2005. gadā.

Šo nodarījumu definīcijas pamatlēmumā tika kopētas vārds vārdā ar dažiem pārveidojumiem, lai pieskaņotos jēdzieniem „teroristu nodarījums” un „teroristu grupa”, ko izmanto Eiropas tiesību aktos kopš 2002. gada; no šejienes, kundze, termins „publisks aicinājums,” nevis „kūdīšana,” ko jūs ierosināt. Dokumenta pieņemšana Eiropas līmenī atvieglos tā transponēšanas kontroli dalībvalstīs un paātrinās tā piemērošanu visā ES teritorijā.

Otrs apsvērums ir tas, ka Padome ir pievērsusi īpašu uzmanību pamattiesību ievērošanai. Šīs bažas tika paustas apaļā galda diskusijā, ko Parlaments organizēja šā gada 7. aprīlī. Padome bija ļoti labi informēta par diskusijām, kas bija notikušas Parlamentā, un uzmanīgi pieturējās pie Eiropas Padomes pieņemtās pieejas. Sākotnējam priekšlikumam tika pievienotas drošības klauzulas – īpaši divas, kas attiecas uz preses brīvību un vārda brīvību, no vienas puses, un nodarījumu kriminalizācijas proporcionalitāti, kas noteikta valstu tiesību aktos, no otras puses.

Ir jāatzīmē arī, ka Padome nesaglabāja priekšlikumus, kuru mērķis bija ieviest noteikumus par eksteritoriālu jurisdikciju, ko neatbalstīja arī jūsu referente. Tādēļ bažas par līdzsvaru motivēja Padomi sarunu laikā, kā rezultātā radās teksts, kurā lielā mērā ņemtas vērā jūsu bažas.

Tagad es pāreju pie pamatlēmuma par personas datu aizsardzību, ko iesniedza Roure kundze – tas ir fakts, ka ir tikai ļoti neliels vai pat nav nekāda regulējuma attiecībā uz tā sauktajiem „suverēnajiem” dokumentiem jo īpaši attiecībā uz sabiedrības drošību, kā jūs, Roure kundze, norādījāt. Tomēr tieši šajā jomā ir īpaši svarīgi pārvaldīt un regulēt datu apmaiņu, lai aizsargātu sabiedrības brīvības. Jums ir taisnība: mums ir jārīkojas ātri un efektīvi, vienlaikus ievērojot to cilvēku tiesības, kuru dati tiek apmainīti, saglabāti un uzkrāti.

Tieslietu ministri 2007. gada 8. novembrī panāca vienošanos par pamatlēmuma projektu. Kā jūs paši esat norādījuši, daži no šī Parlamenta deputātiem vēlētos iet tālāk. Prezidentūra to apzinās, taču pamatlēmums, kuram Padome nodrošināja vienprātīgu piekrišanu vairāk nekā divus gadus ilgušo debašu beigās, ir pirmais solis, kas nodrošina ES obligātos personas datu standartus, iestādēm sadarbojoties krimināllietās, tādā laikā, kad trešā pīlāra ietvaros nekad nav bijuši kopīgi noteikumi. Tas ir kompromiss; tā ir veidota Eiropa, jo īpaši šajā jomā. Tas ir kompromiss, bet tas nepadara to par otršķirīgu lēmumu. Drīzāk tas šodien ir labākais iespējamais rezultāts, jo tas aizpilda tukšumu un paver ceļu tālākai attīstībai.

Šis ir pirmais solis ceļā uz datu apmaiņas regulēšanu tiesiskiem mērķiem Eiropas Savienībā, un tā piemērošanu var kontrolēt daudz efektīvāk nekā Eiropas Padomē. Šā pamatlēmuma transponēšanu un piemērošanu varētu pakļaut Tieslietu un iekšlietu padomes vērtējumam, kā tas, piemēram, tika darīts ar Eiropas apcietināšanas orderi.

Galu galā, kad būs attīstījusies mūsu institucionālā struktūra – ko mēs visi ceram pieredzēt –, Komisija un priekšsēdētāja vietnieks varēs ierosināt pārkāpumu procedūru. Eiropā bieži ir vēlēšanās zināt, vai ir labāk, ka mums ir obligātie standarti, ko vēlāk var paaugstināt, vai mums tomēr vajadzētu pieturēties pie status quo, kas šodien nozīmē ārkārtīgi atšķirīgus datu aizsardzības standartus, piemērotas kontroles trūkumu no Eiropas iestāžu puses un divpusējas sarunas par datu apmaiņu ar trešām valstīm, kas nepiedāvā mūsu pilsoņiem pietiekamas garantijas un ko var veikt bez mūsu piekrišanas. Tā tas ir divpusējo nolīgumu gadījumā ar ASV.

Es personīgi uzskatu, ka ir labāk iet uz priekšu, nekā saglabāt status quo. Mūsuprāt, pamatlēmums ir pirmais būtiskais solis. Turklāt iepriekšējo prezidentūru paveiktais darbs būtībā ir radījis iespēju mums atrast līdzsvara punktus, kas arī ņem vērā jūsu bažas. Es minēšu dažus no tiem, Roure kundze.

Pirmais ir tas, ka nākotnes pamatlēmums būs tiešām piemērojams tikai datu apmaiņai starp dalībvalstīm, kā jūs norādījāt, bet dalībvalstis ir arī uzņēmušās saistības pielāgot savus aizsardzības līmeņus. Viena klauzula, ko jums vajadzētu ievērot, ir 27. pants, ko pastiprina šī pamatlēmuma 8. apsvērums, kas aicina Komisiju paplašināt dokumenta darbības jomu pēc pieciem gadiem, un tas varētu attiekties uz valstu datiem. Mēs kā Padomes prezidentūra nesaskatām tam nekādus šķēršļus.

Otrs ir tas, ka visas datu apmaiņas ir pakļautas proporcionalitātes principam, kas nozīmē, ka katrā atsevišķā gadījumā ir iespējams pārbaudīt mērķi, kura dēļ dati ir pārsūtīti, kā arī to, vai apmainīto datu apjoms nav lielāks par stingri nepieciešamo.

Trešais ir tas, ka datu pārsūtīšana trešajām valstīm ir pakļauta svarīgiem nosacījumiem un garantijām, lai nodrošinātu adekvātu aizsardzības līmeni. Jūs labi zināt, ka šis noteikums nav palicis dažu mūsu ārējo partneru nepamanīts, un es jau minēju viņu vārdus. Mēs varam paļauties uz 14. pantu kā aizsargvalni, lai novērstu to personas datu pārsūtīšanu trešajām valstīm ar mūsu piekrišanu vai bez tās, ko mēs esam nodevuši citām dalībvalstīm. Tas arī sniedz mums garantiju par datu aizsardzības līmeņa ekvivalenci šajā citā dalībvalstī.

Ceturtkārt un visbeidzot, dalībvalstis ir uzņēmušās saistības ziņot par savas valsts pasākumiem Komisijai, kas sniegs savu novērtējumu un priekšlikumus šā pirmā pamatlēmuma grozījumiem Parlamentam un Padomei. Tādējādi jūs tiksiet pilnībā iesaistīti papildu pasākumos saistībā ar šo pamatlēmumu.

Priekšsēdētāja kungs, referentes, dāmas un kungi, prezidentūra labi apzinās jūsu atbalstu pamattiesību ievērošanai Eiropas Savienībā, un es gribētu uzsvērt, ka nākotnes grupa, kas ir aicinājusi kopā sešus tieslietu ministrus no Vācijas, Portugāles, Slovēnijas, Francijas, Čehijas Republikas un Zviedrijas, ir padarījusi datu aizsardzības pastiprināšanu par Eiropas Savienības prioritāti nākamajiem gadiem. Tās ir bažas, kas satrauc visas dalībvalstis, un visi tieslietu ministri atbalstīja to Padomes neoficiālā sanāksmē 25. jūlijā.

Tas ir viss, ko es gribēju teikt Parlamentam, priekšsēdētāja kungs.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, nepārprotami es sveicu priekšsēdētāju kungu un arī mūsu divas referentes, kas ir veikušas ievērojamu darbu. Lefrançois kundze ir ziņojusi par priekšlikumu grozījumiem pamatlēmumā par terorisma apkarošanu, un Roure kundze ir ziņojusi par pamatlēmumu par personas datu aizsardzību. Acīmredzot es arī pateicos Padomes prezidentūrai. kunga sniegtie komentāri arī parāda prezidentūras vēlēšanos tuvināt atšķirīgos viedokļus.

Es runāšu īsi, priekšsēdētāja kungs, jo šorīt Parlamentā mēs sagaidām ļoti interesantas debates. Vispirms es runāšu par priekšlikumu – pamatlēmumu terorisma apkarošanā. Kā priekšsēdētājs gluži pareizi sacīja, modernajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām ir svarīga nozīme terorisma draudu izplatīšanā. Internetu, kas ir lēts, ātrs, viegli pieejams un sasniedz gandrīz ikvienu vietu pasaulē, tiešām izmanto teroristi.

Interneta priekšrocības, ko augstu novērtē likumpaklausīgie pilsoņi, diemžēl tiek izmantotas noziedzīgiem nolūkiem. Teroristi izmanto internetu, lai izplatītu propagandu mobilizācijas un vervēšanas nolūkos, kā arī instrukcijas un tiešsaistes rokasgrāmatas teroristu apmācībai vai uzbrukumu plānošanai. Šo draudu novēršana nepārprotami ir politiska prioritāte. Eiropas Savienībai ir jāapkaro mūsdienu terorisms un tā jaunās metodes ar tādu pašu apņēmību, kādu tā parādīja, apkarojot tradicionālo terorismu.

Komisijas sagatavotais priekšlikums atjaunina pamatlēmumu par terorisma apkarošanu un saskaņo to ar Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu, tai skaitā ar terorisma jēdzienu, publisku aicinājumu veikt teroristu uzbrukumus un apmācību terorismā.

Komisija ir gandarīta par Lefrançois kundzes ziņojuma pozitīvo uzņemšanu, kas uzsver priekšlikuma pievienoto vērtību. Tomēr, Lefrançois kundze, jūs arī paudāt bažas par priekšlikumu un vēlmi par vairākiem grozījumiem.

Es mēģināšu atbildēt īsi. Vispirms, jūsu ziņojumā ir apstrīdēta izteikuma „publisks aicinājums” izmantošana, un jūs skaidri norādījāt, ka jums šķiet, ka termins „publiska kūdīšana” ir precīzāks. Tomēr ir jāievēro, ka Komisijas priekšlikums ir pamatots uz Eiropas Padomes Konvenciju un cieši pieturas pie nodarījumu definīcijas Konvencijā divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, mēs vēlējāmies ņemt vērā Eiropas Padomes unikālo kompetenci cilvēktiesību jomā un Padomes veikto darbu, sagatavojot Konvencijas tekstu, ko mēs apspriežam. Konvencijas pamatā ir arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse attiecībā uz vārda brīvību.

Otrkārt, Komisija gribēja atvieglot gan pamatlēmuma grozījumu, gan Eiropas Padomes Konvencijas īstenošanu dalībvalstīs. Vai atšķirīga terminoloģija nepadarītu šo īstenošanu sarežģītāku? Tas ir jautājums, ko es gribu jums uzdot.

Attiecībā uz otru ziņojumā ierosināto punktu Komisija atbalsta jūsu ideju par cilvēktiesību drošības klauzulu ieslēgšanu, kas līdzvērtīgas klauzulām Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu 12. pantā. Faktiski, Jouyet kungs, Padomes 2008. gada 18. aprīļa kopējā nostājā jau ir iekļautas drošības klauzulas, kas analogas 12. panta klauzulām.

Tagad es pievērsīšos vēlmei izslēgt jebkādu pienākumu kriminalizēt mēģinājumu veikt nodarījumu. Mēs tam piekrītam. Komisijas priekšlikums jau garantēja šī pienākuma izslēgšanu, un to darīja arī Padomes 2008. gada 18. aprīļa kopējā nostāja.

Ko es vēl gribētu sacīt, ir tas, ka attiecībā uz jurisdikcijas noteikumiem, ko piemēro jaunajiem nodarījumiem, mēs pamatos – bet ne pilnībā – piekrītam ziņojumā ierosinātajiem grozījumiem. Tādēļ Komisija var pieņemt papildu jurisdikcijas noteikumu izslēgšanu, ko tā ir iekļāvusi savā priekšlikumā.

Tomēr Komisija nepiekrīt ziņojuma viedoklim par spēkā esošajiem jurisdikcijas noteikumiem pašreizējā pamatlēmumā, jo tas būtu kā ierobežojuma uzlikšana attiecībā uz jaunajiem nodarījumiem. Ziņojumā ieteiktais grozījums atceļ pienākumu dalībvalstīm celt apsūdzību par jaunajiem nodarījumiem, ja tie izdarīti ārpus šīs dalībvalsts teritorijas, bet tādas juridiskās personas vārdā, kas dibināta tās teritorijā, vai pret tās iestādēm vai iedzīvotājiem, vai pret Eiropas iestādi ar galveno biroju konkrētajā dalībvalstī. Mēs baidāmies, ka šī vajāšanas pienākuma atcelšana konkrētajā dalībvalstī ierobežos Komisijas priekšlikuma efektivitāti, jo jaunie nodarījumi ļoti bieži ir starptautiski, it īpaši tad, ja tos izdara ar interneta palīdzību.

Komisija tomēr cer, ka šīs lietas attīstība pirmām kārtām ļaus stāties spēkā grozītajam pamatlēmumam vistuvākajā nākotnē. Mūsu tiesību aktu atjaunināšana patiešām ir mūsu pūliņu vērta, un es pateicos gan Parlamentam, gan prezidentūrai par to, ka ir darīts viss iespējamais, lai sasniegtu šo rezultātu. Mums ir vajadzīgs šis jaunais instruments.

Tagad es pāreju pie Roure kundzes ziņojuma, kurā ļoti argumentēti ir sniegts stingrs atbalsts Parlamenta vēlmei iegūt nozīmīgu pamatlēmumu, kas paver ceļu tālākai attīstībai. Pamatlēmumam ir tiešām jāveicina policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, dodot tai efektivitāti, ko piešķir īsta leģitimitāte un pamattiesību ievērošana, jo īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību. Kopēji personas datu apstrādes un aizsardzības noteikumi, kad datus apstrādā ar nolūku novērst un apkarot noziedzību, var palīdzēt sasniegt šos divus mērķus.

Jouyet kungs, jūs nebūsiet pārsteigts, uzzinot, ka Komisija ir neapmierināta ar pamatlēmuma diezgan ierobežoto darbības jomu. Mēs domājam iet tālāk, bet es zinu, ka pašreizējā prezidentūra lielā mērā piekrīt šim viedoklim. Pamatlēmuma teksts tagad aptver tikai personas datu pārrobežu apmaiņas, un tādēļ mēs gribējām iet tālāk. Vienlaikus personas datu apstrāde iestādēs valstu līmenī nav saskaņota Eiropas līmenī. Šīs darbības valsts līmenī vēl joprojām reglamentēs valstu datu aizsardzības tiesību akti. Tiešām ir taisnība, Roure kundze, ka dalībvalstis ir pievienojušās Eiropas Padomes Konvencijai Nr. 108 par datu aizsardzību. Tomēr es piederu pie tiem, kas domā, ka mums jāiet tālāk.

Turpmākais pamatlēmuma piemērošanas novērtējums, uz ko atsaucās Jouyet kungs, acīmredzot ir viens no veidiem, kā pārskatīt pamatlēmuma noteikumu piemērošanu, kā arī pārbaudīt, vai tiešām tiek ievēroti mērķa ierobežojuma un proporcionalitātes principi, kurus jūs pilnīgi pamatoti pieminējāt un kuri ir būtiski šajā jomā. Ir taisnība, ka, ņemot vērā dalībvalstu veikto novērtējumu, pārskatīšana, novērtējuma klauzula noteikti varētu ļaut paplašināt šī datu aizsardzības pamatlēmuma darbības jomu.

Kas ir skaidrs, un man nav tas jāpierāda, jo prezidentūra jau ir uz to atsaukusies, ir tas, ka dokuments būs svarīgs ne tikai eiropiešiem, bet arī mūsu sarunās ar trešām valstīm. Mēs būsim daudz stiprākās pozīcijās, jo īpaši sarunās ar ASV, − ko es neesmu izlaidis no redzesloka – ja mēs varam atsaukties uz datu aizsardzības sistēmu, kas patiesi atbilst mūsu pilsoņu vajadzībām un cerībām. Tādēļ es ceru, ka Padome virzīs uz priekšu šo lietu, un mēs panāksim vienošanos. Tas ir pirmais solis, Jouyet kungs, taču šim solim tomēr ir jābūt pietiekami nozīmīgam. Tā ir mana vēlme.

Katrā ziņā, priekšsēdētāja kungs, es būšu gandarīts, ja šie divi priekšlikumi un divi ziņojumi – kurus Komisija uzskata par ļoti interesantiem un vērtīgiem – palīdzēs mums panākt vienošanos, ko es tiešām gribētu pieredzēt.

  Luis de Grandes Pascual, Juridisko jautājumu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, Jouyet kungs, komisār, dāmas un kungi, es uzstājos kā Juridisko lietu komitejas atzinuma sagatavotājs par Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu par šo jautājumu.

Es vēlos izteikt pateicību Juridisko lietu komitejai par sniegto atbalstu un esmu pateicīgs referentei R. Lefrançois, un pateikt, ka, veicot šo uzdevumu, viņa ir centusies izprast un ir bijusi gatava dialogam, lai panāktu vienprātību, kas šajā jautājumā ir ļoti vajadzīgs.

Dāmas un kungi, šis priekšlikums pamatlēmumam var šķist nevajadzīgs. Eiropas Padome jau pievērsusies šim jautājumam savā konvencijā par terorisma apkarošanu, nosakot tos trīs kriminālpārkāpumu veidus, ko Komisija iekļāvusi savā priekšlikumā: publisku aicinājumu veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšanu un teroristu mācības.

Tomēr patiesi ir arī tas, ka priekšlikums sniedz papildu vērtību, jo tajā ir labāka terorisma definīcija, un tas ir visaptverošāks, jo tajā ir būtisks sodu uzskaitījums.

Es patiešām uzskatu, ka šī Komisijas rīcība ir vajadzīga un ka priekšlikums ir ļoti vērtīgs ieguldījums.

Par pamattiesībām nav jāsatraucas, un nav pretrunas ar vārda brīvību. Dāmas un kungi, Spānijā teroristu grupa ETA Eiropas Savienības teroristu grupu sarakstā nav tās sacītā dēļ, bet gan rīcības dēļ, jo tā savu mērķu sasniegšanai izmanto izspiešanu, nolaupīšanu, vardarbību, teroru un nāvi. Tādēļ tā ir sarakstā; nevis tās sacītā dēļ, bet gan rīcības dēļ.

Spānijas Parlamentā ir grupas, kas atbalsta neatkarību un runā diezgan likumīgi, atbalsta neatkarību, un, protams, nekādā veidā netiek apsūdzētas par šādu rīcību.

Mērķis nav konstatēt pārkāpumu par viedokli; mērķis ir sadarboties, izmantojot mūsdienīgus paņēmienus un efektīvi apkarot terorismu.

Es vēlos atgādināt, ka vakar Spānijā teroristu grupa ETA nogalināja godīgu cilvēku, bruņoto spēku locekli, virsnieku vārdā Juan Luis Conde, izmantojot gļēvu metodi — bumbu automašīnā.

Eiropas Savienībai par šo jautājumu noteikti un kompetenti jāpauž saskaņots viedoklis. Mums jāspēj noteikt kriminālpārkāpumu veidi, kas nav sarežģīti, jo, ja tiesas saskata grūtības, nevainības prezumpcijas princips vienmēr gūs virsroku, un mēs nedrīkstam izniekot šo iespēju.

ETA un visām teroristu grupām pasaulē jāzina, ka Eiropas Savienība tām pauž saskaņotu viedokli, tām jāzaudē visas cerības, tām jābūt pārliecinātām, ka Savienība pret tām vērsīsies ar visu demokrātijas svaru un ka mēs nepadosimies, līdz tās tiks pilnībā izskaustas no mūsu valstu dzīves.

  Panayiotis Demetriou, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāj, šodien mēs apspriežam divus ļoti būtiskus ziņojumus. Tie ir neparasti savas līdzsvarotās pieejas dēļ, jo ir izstrādāti, veicot plašāku sadarbību attiecībā uz jautājumiem, par kuriem ir panākta vispārēja vienošanās terorisma apkarošanai, un cilvēktiesību, un, protams, arī personas datu aizsardzībai.

Terorisms ir mūsu laikmeta posts. Tas ir daudzšķautņains, necilvēcīgs, brutāls un nerimstošs. Tāpēc mums tas jāapkaro, izmantojot visus tiesiskos līdzekļus, vienmēr paturot prātā, ka nedrīkst pārkāpt cilvēktiesības. Tas ir tieši tas, ko ir sasniedzis Lefrançois kundzes ziņojums.

Tika minēts, ka terorisma apkarošanas priekšlikuma pamatā ir Eiropas Padomes konvencija. Tomēr mēs nolēmām grozīt „publiska aicinājuma” definīciju, lai tā juridiski visās valstīs būtu saprotamāka. Mēs runājam par „publisku kūdīšanu”, kas vairāk atbilst konvencijas garam un mērķim, ko vēlamies sasniegt.

Apspriežot šo ziņojumu, mūsu bažas galvenokārt bija saistītas ar cilvēktiesībām. Mēs veicām plašas diskusijas, vienojāmies par formulējuma veidu un iekļāvām noteikumus, lai nodrošinātu līdzsvaru, kuru iepriekš pieminēju.

Jebkādi papildinājumi, visticamāk, izjauks šo līdzsvaru, un jebkurš mēģinājums vēl sīkāk definēt terorismu radīs problēmas — Eiropai nebija viegli vienoties par definīciju. Es trīs gadus biju Eiropas Padomes loceklis. Mēs pūlējāmies atrast terorisma definīciju, un mums tas neizdevās. Tagad, kad esam šo definīciju noformulējuši, nav vajadzīgs to apstrīdēt.

Jebkurā gadījumā uz cilvēktiesību jautājumu attiecas priekšlikuma ievaddaļas 10. pants; tas plaši un pamatīgi aplūko konkrētas tiesības, kas tiek aizsargātas: pulcēšanās tiesības, arodbiedrību tiesības un visas saistītās tiesības. Tāpēc šajā virzienā nav vajadzīgi turpmāki centieni.

Nobeigumā es vēlos piebilst, ka šis jautājums tiek pienācīgi risināts. Tomēr ir vēl kāda joma, kas mums būtu jāaplūko: mums jāpievērš uzmanība sabiedrībām, kas veicina terorismu. Mums jārunā ar saprātīgiem cilvēkiem, ar cilvēkiem, kam ir mēreni uzskati, lai šīs sabiedrības pārtrauktu sniegt atbalstu teroristiem. Mums jāvērš centieni, domas, plāni un kampaņas šajā virzienā.

(Aplausi)

  Claudio Fava, PSE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Jouyet kungs, Barrot kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka pēc septiņu gadu cīņas ar terorismu esam pietiekami prasmīgi klasificēt terorisma riskus, tā ietekmi un postošās sekas. Es arī uzskatu, ka viena no visdramatiskākajām sekām ir līdzsvara zaudēšana — līdzsvara sajūtas zaudēšana, reaģējot uz terorisma draudiem.

Šis līdzsvars ir vajadzīgs, lai izmeklētu nevis virspusē, bet šīs vardarbības pamatā esošos iemeslus, un ir ļoti būtisks, lai īstenotu preventīvās un soda politikas pamatprincipus, ievērojot mūsu tiesību kultūras. Šis ir vērtīgs, bet sarežģīts līdzsvars, jo tas ir jāparedz tiesību aktos, nepieļaujot patvaļīgu interpretēšanu. Tāpēc es atbalstu Komisijas iniciatīvu pārskatīt 2002. gada pamatlēmumu ar noteikumu, ka uzmanība tiek pievērsta ieteikumiem, kas ļoti savlaicīgi tika izteikti abos ziņojumos, kurus šodien apspriežam.

Pirmais ieteikums, Jouyet kungs un Barrot kungs, ir izbeigt aizdomu kultūru, jo balstīt mūsu sabiedrību uz aizdomām un radīt integrācijas un imigrācijas politikas, kuru pamatā ir savstarpējas neuzticēšanās princips, būtu velte terorismam, jo terorisma mērķis, pirmkārt, ir radīt šķelšanos.

Tāpēc, apspriežot teroristiskus nodarījumus un aicinājuma jēdzienu — kas mums šķiet vispārīgs un subjektīvs — mēs dodam priekšroku juridiski saskaņotākajam un konkrētākajam publiskās kūdīšanas jēdzienam. Es uzskatu, ka tas ir skaidrāks un objektīvāks princips, un tas nav terminoloģijas jautājums, Barrot kungs, bet jautājums pēc būtības — aicinājums attiecas uz ļaunprātīgu izmantošanu, galējībām, arī pārmērīgu uzmanību sociāli emocionālajiem cilvēkiem, kas bieži vien izsauktu pārmērīgu un neskaidru reakciju. Tas viss noved pie otra riska, kas mums jānovērš — pārvērst cīņu pret terorismu par pamatu, lai attaisnotu pamattiesību jomas pārskatīšanu, ierobežošanu un grozīšanu.

No šiem diviem ziņojumiem par šo jautājumu mēs sagaidām skaidru un nepārprotamu signālu — šī ir tā problēma, kuru tiekam aicināti risināt kā likumdevēji — apvienot cīņu pret terorismu un pasākumus, kas bruģē ceļu terorismam, ar Pamattiesību hartas ievērošanu un jo īpaši vārda brīvību un biedrošanās brīvību, bez kurām mūsu kultūra atgrieztos barbarisma laikmetā. Barrot kungs, mums jāsaka taisnība: mēs riskējam, ka pārvērtīsim cīņu pret terorismu starpkultūru vai reliģiju konfliktā, ka paudīsim rasistisku nostāju; šis risks ir diezgan reāls, ko uzskatāmi parādīja Ķelnes tikšanās pēdējās dienas ar šī Parlamenta deputāta Borghezio kunga bezatbildīgo piedalīšanos. Tāpēc ir stingri jāpasaka un jāpasaka šeit, un tas jāizdara šim Parlamentam: fašistiskai neiecietībai nav nekā kopīga ar karu pret terorismu!

Šo divu ziņojumu, kurus šodien apspriežam, vērtīgajā darbā arī ir izmantota šī pieeja: apkarot terorismu, novērst terorisma briesmīgo vardarbību, bet vienlaicīgi nodrošināt pareizo līdzsvaru starp mūsu pilsoņu drošības vajadzību un viņu brīvībām un pamattiesībām. Šajā jautājumā, priekšsēdētaja kungs, Jouyet kungs un Barrot kungs, mēs aicinām Padomi un Komisiju būt modrām, un mēs apsolām, ka šis Parlaments darīs visu iespējamo, lai sadarbotos ar jums.

  Alexander Alvaro, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, Lefrançois kundze un Roure kundze ar saviem ziņojumiem ir paveikušas lielu darbu, un man bija prieks par iespēju sadarboties ar viņām ziņojumu izstrādes laikā. Mēs esam daudz sasnieguši un panākuši lielas izmaiņas. Man žēl, ka Roure kundzes ziņojums joprojām ir iestrēdzis Padomē, lai gan mēs to pārstrādājām. Šajā saistībā es uzskatu, ka tajā, par ko runāja Jouyet kungs, kaut kā pietrūka, proti, mēs uzsākam jautājumu risināšanu un pasludinām tos par prioritāriem. To atkārtoti un visnesenāk apliecināja Vācijas prezidentūra. Diemžēl šie vārdi netiek pārvērsti rīcībā. Parlaments ilgtermiņā nevar samierināties vien ar tukšām runām.

Attiecībā uz Lefrançois kundzes ziņojumu — tajā noteikti ir kaut kas vērā ņemams, ko vēl neviens no jums nav pieminējis. Tajā ir norāde uz to, ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kurā mēs saskaņojam materiālo krimināltiesību normas — diezgan uzskatāmi ārpus vides jomas. Tas krietni pārsniedz to, ko Eiropas Savienība līdz šim ir darījusi. Civiltiesību aktos tas ir novērojams pārrobežu jautājumos. Tomēr materiālo krimināltiesību normu saskaņošana ir kas vairāk nekā tas, kas līdz šim ir izskanējis. Tādējādi varbūt Komisija saprot, kāpēc mēs veicam tik intensīvas diskusijas par publisku aicinājumu vai kūdīšanu. ,,Kūdīšana” ir ierasts tiesisks termins katrā dalībvalstī. Eiropas Padomes dalībvalstis pieņēma lēmumu par terminu ,,aicinājums” kā kompromisu. Tas ietver arī tādas valstis kā Krievija.

Es neuzskatu, ka šajā saistībā mums jāapspriež tas, vai mums visiem ir kopīgs tiesisks pamats. Es arī turpināju skaidrot apspriedēs ar Lefrançois kundzi, ka no manas valsts viedokļa vien termins ,,kūdīšana”, jo arī tas šeit tiek pieminēts, ir problemātisks, jo fakts, ka kūdīšana var tikt sodīta, nekonstatējot kriminālnoziegumu ar iepriekšēju nodomu, neatbilst mūsu sistēmai. Ņemot vērā, ka šī klauzula pieļauj kūdīšanu vai aicinājumu, šie abi termini sliktākajā gadījumā ir pat maldinoši. Tie abi neatspoguļo vainīgās personas iepriekšēju nodomu. Tas ir atkarīgs vienīgi no trešo pušu izpratnes, vai tas, ko kāds ir pateicis, varētu būt nopietns aicinājums veikt teroristisku nodarījumu vai nē. Pašlaik es gribētu uzzināt, kur jūs novelkat robežu starp teroristu un niknu pilsoni, kuru apsūdzējis viņa kaimiņš.

Šajā saistībā mums jāpievēršas arī esošajām tiesību sistēmām. Es zinu, ka Spānijā tā dažās jomās ir atšķirīga, bet tas tādēļ, lai varētu apkarot vietējo terorismu. Ticiet man, es esmu pateicīgs tam, ka esmu pietiekami jauns un neesmu piedzīvojis sliktos Karalisko gaisa spēku laikus Vācijā, bet arī tad tika apspriesti atbilstoši tiesību akti. Protams, valstīm īpašos gadījumos ir jāveic izņēmumi, bet pēdējo septiņu gadu laikā mēs esam pieredzējuši to, ka liela daļa lēmumu, kas rīcības karstumā sākotnēji tika pieņemti, tagad ir jāatceļ. Šajā saistībā es arī priecājos, ka šajā ziņojumā visu partiju uzmanības centrā ir cilvēki un pamattiesības.

Attiecībā uz M. Roure ziņojumu Padomes rīcība ir vēl vairāk vajadzīga. Mēs nedrīkstam sevi muļķot attiecībā uz Lisabonas līgumu. Mēs visi vēlamies, lai tas būtu spēkā līdz 2009. gada Eiropas vēlēšanām, bet mēs arī zinām, ka ar gribēšanu vien nepietiek. Tagad mums jāmēģina iekļaut šo ziņojumu šajās apspriedēs — jo īpaši attiecībā uz sarunām, kas Komisijai pašlaik notiek ar Amerikas Savienotajām Valstīm par ES/ASV datu aizsardzības līgumu. Šīm divām savienībām patiešām nedrīkst ļaut pastāvēt neatkarīgi vienai no otras. Tāpēc es vēlos, lai mēs ne tikai izmantotu politisko gribu, bet galu galā arī pieņemtu politisku lēmumu, lai pamatlēmums par datu aizsardzību beidzot stātos spēkā.

Komisija un Padome ar pārsteidzošu aktivitāti cenšas rīkoties personas datu ekonomiskās aizsardzības jomā. Redzot, kas notiek Apvienotajā Karalistē, Vācijā un citās dalībvalstīs, kurās tiek pazaudēti vai nozagti valsts iestāžu pārvaldītie personas dati, mums steidzami jārīkojas arī šajā jomā. Galu galā šis vairāk nekā jebkad iepriekš ir jautājums par pilsoņu tiesībām, jo viņi nespēj novērst šādu valdības rīcību. Attiecībā uz uzņēmumiem pilsonim šaubu gadījumā tomēr ir iespēja izvēlēties citu uzņēmumu.

  Brian Crowley, UEN grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Padomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam, kā arī referentēm par, manuprāt, ļoti svarīgajiem ziņojumiem.

Apspriežot jautājumus, kas saistīti ar terorismu un datu aizsardzību — dažkārt, izvērtējot Parlamenta debašu būtību —, ir šķietama pretruna starp tiem, kas vēlas piešķirt lielāku aizsardzību cilvēka tiesībām un brīvībām, un lielāku aizsardzību sabiedrībai kopumā pret vardarbības risku un draudiem vai pat kūdīšanu uz vardarbību, kā daži no maniem kolēģiem jau norādīja. No tā izriet, ka tad, kad strādājam pie šiem priekšlikumiem, mums jābūt pārliecinātiem, ka tiem tiesību aktiem, ko ierosinām, kurus grozām šajā Parlamentā, ir noteikts tiesisks pamats, lai tad, kad tie stājas spēkā, tos nevarētu apstrīdēt un kritizēt. Viena no problēmām, ar ko sastopamies, ir tāda, ka pamatlēmuma dēļ, tiesiskā pamata dēļ — vai tā trūkuma dēļ — attiecībā uz dažiem šī pamatlēmuma aspektiem mums jābūt gataviem, ka mūs vainos divkosībā, ka tikai imitējam rīcību, neveicot nevienu izšķirošu darbību.

Ja paskatāmies atpakaļ tajā tiesu iestāžu un policijas sadarbības vēsturē, ko esam veicinājuši šajā parlamentā, 90 % gadījumu tās pamatā ir bijusi dažādu iestāžu savstarpēja uzticēšanās dalībvalstu līmenī. Tas ir bijis vienīgais efektīvais veids, kā atrast mehānismu, lai virzītos uz priekšu, jo, lai gan to var nostiprināt līgumos vai lēmumos, ja vien iestādes katrā dalībvalstī nevēlas sadarboties un apmainīties ar šo informāciju, patiesi jēgpilna sadarbība vai virzība uz priekšu nav iespējama.

Mums jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz datu aizsardzības un apkopoto personas datu jautājumu, jo daudzi no mums zina, ka mūsu pašu dalībvalstīs ir neskaitāmas aģentūras gan valsts, gan vietējā līmenī, kas saglabā datus par katru cilvēku. Pašlaik lielākās bailes Apvienotajā Karalistē ir identitātes zādzība, pastāv lielas bažas, jo ir nozaudēti datori, kas satur informāciju, kura saņemta no valsts iestādēm — vai tās ir sociālās palīdzības, aizsardzības vai policijas aģentūras — personas dati, informācija, ko jūs atsevišķi nevienam nesniegtu. Tomēr šķiet, ka šie dati netiek aizsargāti.

Tāpēc mums šajā līmenī — Eiropas līmenī — jāņem vērā, ka radām Eiropas pamatlēmumu, kas veicinās dalībvalstu sadarbību, bet neuzliek dalībvalstīm par pienākumu veikt šīs kontroles. Iemesls, kādēļ to saku, ir tāds, ka cilvēkiem ir pieejama lielāka aizsardzība, vēršoties pret valstu iestādēm par viņu datu nepareizu izmantošanu, ļaunprātīgu izmantošanu vai nozaudēšanu nekā to sniegtu šis pamatlēmums, un, ja mēs šo pamatlēmumu par datu aizsardzību piemērosim arī valstu datiem, mēs daudzējādā ziņā samazināsim jau esošās tiesības. Ņemot vērā, ka mēs izstrādājam jaunu plānu Eiropas līmenī, ir lielākas iespējas elastīgāk reaģēt uz sarežģījumiem, ar kuriem saskaramies attiecībā uz datu aizsardzību. Tomēr, lai iegūtu pārliecību par to, ka šis tiesību akts būs efektīvs, tam ne tikai jābūt skaidram un noteiktam attiecībā uz vēlamo lomu, bet tam arī jārada cilvēkos uzticība, ka tas viņus sargās un neaizskars.

  Kathalijne Maria Buitenweg, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es esmu pārliecināta, ka Padome patiešām vēlas uzlabot pilsoņu drošību un tā piešķir lielu nozīmi pilsoņu tiesībām. Jūs varat ar pacilātību atbalstīt esošos ziņojumus, bet, ja esat tos rūpīgi lasījuši, būsiet ievērojuši, ka mūsu secinājums absolūti atšķiras no jūsu secinājuma. Patiesībā mēs uzskatām, ka jūsu pieņemtie priekšlikumi ir vienkārši nepiemēroti un ka tie draud ierobežot pilsoņu tiesības.

Kādēļ mums ir atšķirīgs vērtējums? Pirmkārt, parlamenti pilsoņu tiesībām ierasti pievērš lielāku uzmanību nekā valdības, kas rada problēmu, pieņemot lēmumus. Tomēr Parlaments jo īpaši vēlas aplūkot šo lēmumu ietekmi uz sabiedrību ilgtermiņā. Aplūkojot attiecības starp valdību un pilsoņiem no vēstures viedokļa, mēs redzam, ka valdībai ir monopols attiecībā uz spēka pielietošanu un pilsoņiem ir pamattiesības, ko valdības nedrīkst pārkāpt, ja vien šāda rīcība ir vajadzīga, efektīva un samērīga. Tomēr, ja pilsoņi pārāk bieži saskarsies ar valdības rīcību, kas nav ne vajadzīga, ne pamatota, viņu uzticība un līdz ar to sadarbība ar attiecīgo valdību samazināsies, un tad mums galu galā būs masveida drošības problēma. Uzticību ir grūti iegūt, bet viegli zaudēt.

Pēc manām domām priekšlikums par datu aizsardzību nesniedz vēlamo aizsardzību, un Padome ar sava pamatlēmuma paplašināšanu ir nonākusi kutelīgā situācijā.

Pievēršoties Roure kundzes ziņojumam, es vēlos sirsnīgi pateikties referentei par visiem tiem gadiem, ko viņa ir pavadījusi, virzot šo ziņojumu cauri Parlamentam. Jo īpaši es vēlos uzdot virkni jautājumu Padomei. Priekšlikums attiecas uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību Eiropā; t.i. uz dienestiem, kas saistīti ar drošību. Tomēr — un varbūt Padomes priekšsēdētājs man iebildīs — es saprotu, ka tagad ir precizēts, ka Padome neuzskata šos priekšlikumus par saistošiem, ja uz spēles ir būtiskas valsts drošības intereses. Par kādām interesēm mēs šeit runājam, un vai jūs varat man sniegt kādu piemēru, kas pamudinātu jūs vienkārši izmest šo pamatlēmumu atkritumu tvertnē?

Vēl viens jautājums, ko Roure kundze pati jau izvirzīja, ir par jutīgiem datiem. Attiecībā uz dažiem datiem es saprotu, kāpēc Padome tos vēlas zināt; bet vai tā var man paskaidrot, kādas priekšrocības tā iegūs, zinot, vai persona ir arodbiedrības loceklis? Es vēlētos, lai jūs man minētu piemēru, kad būtu lietderīgi zināt, vai cilvēks ir bijis Nīderlandes Arodbiedrību federācijas (FNV) loceklis? Vai tas šķietami norāda uz nepakļāvīgu uzvedību? Kādos apstākļos tam, dieva dēļ, būtu nozīme? Cilvēku dzimumdzīve? Es piekrītu, ja mēs runājam par aktīvu pedofiliju: tas ir noziegums, un to, protams, var reģistrēt. Tomēr par kāda veida jautājumiem jūs īsti vēlaties iegūt vairāk informācijas?

Attiecībā uz datu nosūtīšanu uz trešajām valstīm es joprojām atceros jautru atgadījumu Vācijas prezidentūras laikā, kad Padomes pārstāvis apgalvoja, ka dažkārt patiešām bija vajadzīgs ļoti ātri nosūtīt datus Irānai. Viņā pārsteigts raudzījās viss Parlaments; viņš noteikti bija kļūdījies — nosūtīt datus Irānai! Tāpēc es šeit uzdodu jautājumu, vai šis pārstāvis garantēs, ka jutīgi dati nekādā gadījumā netiks nosūtīti Irānai. Vai jūs varbūt man arī varētu norādīt tā panta kārtas skaitli, kas ir jūsu garantijas pamatā?

Lai gan es uzskatu aizsardzības līmeni par nepietiekamu, es atbalstu mērķi — labāka sadarbība starp policiju un tiesu iestādēm Eiropas līmenī (zināms, ka sadarbība šajā jomā nefunkcionē pat valsts līmenī). Viens no atslēgvārdiem šīs sadarbības uzlabošanā ir uzticība — arī šeit tas ir uzticības jautājums. Es vainoju Padomi tajā, ka tā nepietiekami strādā, lai palielinātu šo uzticību un attiecīgi arī šo sadarbību. Galu galā uzticības pamatā ir jābūt kaut kam, piemēram, būtiskai datu aizsardzībai vai aizdomās turamo tiesībām, kas atbilst mūsu likuma varai — bet jūs nespējat izpildīt šo solījumu. Jūs visu manu pilnvaru termiņa laiku strādājat pie aizdomās turēto procesuālajām tiesībām, un nekas tā arī vēl nav radīts. Turklāt jomās, kurās jūs tiešām varētu veicināt sadarbību, jūs to nespējat. Tā vietā jūs iesniedzat šo nepabeigto pamatlēmumu par terorisma apkarošanu.

Lefrançois kundze par šo jautājumu ir izstrādājusi atbilstošu ziņojumu, par ko es viņai vēlos sirsnīgi pateikties. Mans jautājums paliek: kādu problēmu Padome šajā gadījumā patiesībā vēlas atrisināt? Kūdīšana uz vardarbību ir aizliegta visās dalībvalstīs, un tā tam arī ir jābūt — bet tagad par prettiesisku tiek pasludināts arī aicinājums. Ko nozīmē ,,aicinājums”? Vai tas, ja kāds uzrakstītu, ka Amerikas Savienotās Valstis ir nelietīga valsts, ļaunuma ass, kas jāapkaro? Ja šis pats cilvēks arī uzrakstītu: ,,Tie, kas nav ar mums, ir pret mums,” vai tas ir aicinājums? Ja rietumu iedzīvotājs tīši uzņem pret islāmu vērstu filmu ar mērķi aizvainot cilvēkus, vai viņš aicina uzbrukt? Vai es pati pašlaik aicinu?

Neskaidri tiesību akti ir slikti tiesību akti. Es atbalstu kriminālatbildības noteikšanu par kūdīšanu uz vardarbību arī Eiropas līmenī, bet ne šādā veidā. Ja salīdzina versijas visās valodās, nav skaidrs, vai tas ir ,,aicinājums” vai ,,kūdīšana”, kas tiek apspriests. Sieviete var ģērbties aicinoši, bet tas nenozīmē, ka viņa kūda uz izvarošanu. Lēmuma 1. panta 1. punkts šajā ziņā ir satraucošs, jo tas nosaka, ka cilvēku var apsūdzēt par teroristiska nodarījuma veikšanu, neņemot vērā to, vai viņš vai viņa tieši atbalsta šādus nodarījumus vai nē. Kas attiecas uz manas grupas nostāju, tas tiešām ir aizgājis par tālu.

SĒDI VADA: M. MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

  Sylvia-Yvonne Kaufmann, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, ņemot vērā man pieejamo īso laiku, es vēlos apspriest tikai Roure kundzes ziņojumu. Runājot par personas datu apstrādi, policijai un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, es vēlos ļoti skaidri paust savu viedokli par to, ka mums Eiropā ir vajadzīgs vienots regulējums.

Pēdējos gados ir sākti vairāki projekti saistībā ar šo datu apstrādi, jo īpaši otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma un Vīzu informācijas sistēma (VIS). Arī šie dati tomēr ir būtiski attiecībā uz priekšlikumu par sodīšanas reģistra datu apmaiņu starp dalībvalstīm un pat Eiropas PDR sistēmas ieviešanu. Augsta līmeņa datu aizsardzība ir katra pilsoņa interesēs, un, pēc manām domām to var garantēt tikai ar vienotu regulējumu ES līmenī.

Padomes priekšsēdētājs teica, ka šis Padomes lēmums bija labākais risinājums, ko varēja panākt. Man jums, Padomes priekšsēdētāj, jāsaka, ka es esmu vīlusies Padomes jaunajā priekšlikumā, jo tajā nav ņemtas vērā Parlamenta galvenās prasības, un es uzskatu, ka priekšlikums paredz tādu datu aizsardzības līmeni, kāds dažos aspektos ir zemāks nekā tas, ko paredz Eiropas Padomes 108. konvencija. Starp citu, priekšlikumu, neņemot vērā atšķirīgos uzskatus, kritizē arī visas grupas, un es uzskatu, ka šis skaidrais vēstījums Padomei ir viela pārdomām.

Jo īpaši mums ir jānodrošina tas, lai pamatlēmums attiektos arī uz datu apstrādi valsts līmenī; pretējā gadījumā visa priekšlikuma būtība ir apšaubāma.

Es vēlos arī uzsvērt to, ko teica mūsu referente Roure kundze, proti, ka īpaši jutīgu datu kategorijas — t.i. dati, kas atklāj personas etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus vai reliģisko pārliecību — nebūtu jāapstrādā. Ja mēs vispār apsveram izņēmumu piemērošanu šim principam, ir būtiski, piemēram, iepriekš iegūt attiecīgās tiesas apstiprinājumu; šo datu kategoriju nevajadzētu vienkārši apstrādāt automātiski.

Padome ilgstoši Parlamentam solīja, ka pieņems šo pamatlēmumu. Es uzskatu, ka ir pēdējais brīdis Padomei beidzot izpildīt solījumu un izstrādāt pamatlēmumu, kas patiešām atbilstu tā papīra vērtībai, uz kura tas rakstīts.

Es atbalstu visus grozījumus, ko Parlaments ierosina ziņojumā, jo uzskatu, ka mums ir vajadzīgs augstākais iespējamais datu aizsardzības līmenis, un to negarantē esošais Padomes pamatlēmums.

  Gerard Batten, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šie Padomes lēmumi ir mūsu tiesu un tiesību sistēmas saskaņošanas procesa sastāvdaļa kopējā ES sistēmā. Jau pašlaik ikvienu ES pilsoni ar minimāliem aizsardzības līdzekļiem var izdot no jebkuras ES valsts citai dalībvalstij, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi. Pat tad, kad valsts tiesību sistēma vai valsts valdība zina, ka tiek veikta liela netaisnība, tā nevar to novērst.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par aizmugurisku iztiesāšanu mūs var tiesāt un piespriest sodu citā ES dalībvalstī, mums pat nenojaušot par notikušo, un tad izdot un ieslodzīt. Mums var piespriest sodu vai konfiscēt mūsu īpašumu, un arī šajā gadījumā mūsu tiesu sistēmas vai valdības nespētu to novērst un pasargāt mūs.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu tiek plānots iecelt Eiropas prokuroru ar plašām pilnvarām izmeklēt un ierosināt lietu pret tiem, kas apsūdzēti nodarījumos pret Savienības interesēm — palīdzot Eiropolam, kura ierēdņi ir neaizskarami un nevar tikt apsūdzēti par to, ko saka vai dara, pildot dienesta pienākumus. Un, protams, mums ir Eiropas Savienības pašas pusmilitārie policijas spēki, Vičencā tiek veidota Eiropas žandarmērija, kam būs pilnvaras šķērsot robežas, lai apspiestu civiliedzīvotāju nemierus ES dalībvalstīs.

Viss iepriekšminētais tiek darīts, lai aizsargātu mūs no terorisma; bet, protams, tas, kas patiesībā notiek, ir Eiropas Savienības nebeidzamā misija palielināt un nostiprināt savu spēku un varu katrā mūsu valstu dzīves jomā. Terorisms patiešām ir reāls drauds, kura lielākais avots pasaulē pašlaik ir fundamentālā, burtiskā un ekstrēmā islāma ideoloģija. Bet valstu valdībām ir jāapkaro terorisms, savstarpēji sadarbojoties, neizmantojot to par iemeslu, lai palielinātu Eiropas Savienības varu.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, no dažādām aprindām ir bieži dzirdēts, ka cīņa pret terorismu apdraud mūsu brīvības — bet tā ir aplama dihotomija. Vārda brīvība, preses brīvība un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību patiešām ir mūsu rietumu sabiedrības pamatīpašības, bet, kā tikko minēja iepriekšējais runātājs, islāma ekstrēmisms pašlaik apdraud tieši atvērtās sabiedrības, kūdot uz teroristisku rīcību pret šim vērtībām. Pasākumi, ko paredz šis ziņojums, ir soli — bet tikai vienu — pareizajā virzienā. Valstīm ir ne tikai pienākums aizsargāt pilsoņus pret terorismu, bet arī jāspēj veikt visus pasākumus, lai nosargātu sabiedrisko kārtību.

Tomēr šajā saistībā es vēlos izteikt piebildi, jo daudzi runātāji šodienas debatēs norādīja uz Itāliju. Itālijas valdībai tomēr ir visas tiesības apkarot nelegālo imigrāciju un noziedzību tādos veidos, kā uzskata par vajadzīgu, ar noteikumu, ka tas ir pamatots ar objektīviem, tiesiskiem faktoriem. Turklāt pagājušās nedēļas kaunpilnā iztiesāšana Romā, kurā daži ekstrēmie šī Parlamenta kreisā spārna locekļi apsūdzēja Itālijas policistus romu bērnu spīdzināšanā, bija apvainojums Itālijas iedzīvotājiem un neatbilstošs šim Parlamentam. Tāpēc es ceru, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs visu mūsu vārdā atvainosies Itālijas valdībai.

  Jean-Pierre Jouyet, Padomes priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlējos uzstāties šajā brīdī, jo man diemžēl jādodas projām, lai piedalītos starpiestāžu dialogā. Es atvainojos Parlamentam un referentiem. Es tikai vēlējos atbildēt grupu vadītājiem, pasakot, pirmkārt, attiecībā uz Lefrançois kundzes ziņojumu un runām konkrēti par atšķirību starp ,,kūdīšanu” un „aicinājumu”, ka Padomes dokuments precīzi atbilst Eiropas Padomes konvencijas 5. pantam, lai novērstu atšķirības piemērošanā. Mēs uzskatām, ka jāuzticas tiesnešiem, ka viņi piemēros šo kriminālatbildību saprātīgi, un — kā de Grandes Pascual kungs gluži pareizi minēja — pienācīgi ņemot vērā kontekstu, jo īpaši attiecībā uz terorismu Spānijā. Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka Padomes dokuments lielā mērā ņem vērā, no vienas puses, vārda brīvības klauzulu 2. pantā, un, no otras puses, samērīguma principu 14. pantā.

Attiecībā uz Roure kundzes ziņojumu es vēlos pateikt, ka piekrītu arī Buitenweg kundzei un Alvaro kungam — regulējums trešajā pīlārā, kas paredz tiesības uz kompensāciju, patiešām ir sasniegums. Es esmu dzirdējis visas jūsu prasības attiecībā uz darbības jomu, jo īpaši Kaufmann kundzes prasības. Francijas viedoklis saskanēja ar Komisiju, bet mums jābūt reālistiem. Mēs varētu vienbalsīgi pieņemt citu dokumentu. Mēs būtu vēlējušies turpināt darbu — tas ir tas, ko arī komisārs J. Barrot teica — bet tikai tad, ja darbības joma tiktu paplašināta, kas patiešām būtu labi; es neticu, ka mēs gūtu šīs sekmes īstermiņā.

Ir jāpanāk kompromiss, jāizveido līdzsvars. Es piekrītu Roure kundzei, ka tas nav pilnībā apmierinošs, bet tas tomēr ir sasniegums, un mums tas jāpieņem tāds, kāds ir. Jebkurā gadījumā, kā es minēju, mums ir arī novērtējuma klauzula. Es aicinu Komisiju, priekšsēdētāja vietnieku — un es zinu, ka viņš to darīs — pēc iespējas labāk izmantot šo novērtējuma klauzulu un noteikumus par datu apkopošanu, kas liecina par to, ka mēs apsvērsim arī lietas, ko pārvalda valstis. Jūs minējāt atsevišķus datus, kas iekļauti šajā lēmumā. Personīgi es priecātos, ja tiktu pārskatīti vai vismaz labāk nekā tagad noformulēti arī dati attiecībā uz reliģiju un dzimumdzīvi.

Atbildot Dillen kungam par romiem — kā viņam ir zināms, 16. septembra romu samits parādīja Francijas prezidentūras apņēmību romu jautājumā. Tur bija priekšsēdētāja vietnieks, un mēs uzskaitījām dažādus pagātnes pasākumus, ko dalībvalstis var apņemties veikt nākotnē, lai veicinātu romu integrēšanos mūsu sabiedrībās; jautājums, kas lielā mērā tiek apskatīts komisāra V. Špidla sociālajā programmā.

Tas ir viss, ko es vēlējos pateikt, atbildot uz izskanējušajām runām šo aizraujošu debašu laikā.

  Manfred Weber (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, Padomes priekšsēdētāj, uzslava, pirmkārt, Francijas prezidentūrai par to, ka mēs kopā apspriežam šos tematus, jo tie attēlo problēmas līdzsvaru — risinām lielāko problēmu terorismu, no vienas puses, un datu aizsardzību, no otras. Žēl, ka Padomes priekšsēdētājs nevar palikt šeit uz visu laiku. Tas šajās debatēs būtu ļoti noderīgi.

Pirmkārt, attiecībā uz datu aizsardzību mēs jau šeit esam pieredzējuši vairāku prezidentūru teikto par sasniegto lielo un būtisko soli uz priekšu. Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā es vēlos atzīmēt, ka mūsu referentei Roure kundzei ir visa Parlamenta atbalsts šajā jautājumā, jo mums ir jāiet uz priekšu.

Mums jo īpaši būtiski ir trīs jautājumi. Es vēlos īpaši uzsvērt to, ka mums jāturpina stingri paust atbalstu datu apmaiņai. Izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu, mēs zinām, ka, apmainoties ar datiem, mēs spējam izsekot daudziem noziedzniekiem un ka datu apmaiņa nodrošina panākumus un arī garantē drošību. Arī citi aspekti ir būtiski, tomēr man jo īpaši būtisks ir jautājums par piekļuves tiesībām pilsoņiem — pilsoņu tiesību stiprināšana — un darbības joma, kas jau atkārtoti tika apspriesta. Priekšsēdētāja vietnieks J. Barrot ir norādījis, ka viņam šie lēmumi ir būtiski kā atbalsts, jo īpaši sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Es tomēr vēlos piebilst, ka, ja Amerikas Savienotās Valstis iebilst, ka šis tiesiskais regulējums diemžēl ir attiecināms tikai uz Eiropas jautājumiem, nevis Eiropas līmenī attiecībā uz situāciju dalībvalstīs, tai būs arguments pret mums, jo mēs Eiropas Savienībā pat neuzdrīkstamies pilnībā ieviest šo tiesisko regulējumu.

Attiecībā uz cīņu pret terorismu es uzskatu, ka ir apkaunojoši, ka, lai gan Padome šajā jautājumā pastāvīgi ievieš jaunu pieeju, tā nevirzās uz priekšu daudzu operatīvo pasākumu īstenošanā. Mēs visi atceramies, ka jaunā ES pretterorisma koordinatora de Kerchove kunga iecelšana prasīja vairāk nekā gadu un ka mēs ātri rīkojāmies datu saglabāšanas jautājumā, bet diemžēl kavējamies ar īstenošanu, un ka Eiropolā mums joprojām nav operatīvās grupas, īpašas nodaļas šim jautājumam. Mums šajā saistībā jāstrādā un jācīnās ar lielāku apņēmību, un jāsasniedz operatīvs progress, nevis tikai jāstrīdas par formulējumu.

Lielākās problēmas, jo īpaši attiecībā uz islāma terorismu, ir saistītas ar jaunpievērstajiem — cilvēkiem, kas uzaug mūsu sabiedrībā, kļūst pieauguši un tad pievēršas islāma ticībai. Mums sev jāpajautā, kas kaiš mūsu sabiedrībām un kas kaiš islāma videi, kas padara šos cilvēkus radikālus. Mums tas jāņem vērā.

Eiropā mēs spējam dzīvot drošībā arī tāpēc, ka mums ir uzticami policijas spēki, kuri ir pelnījuši pateicību.

  Bárbara Dührkop Dührkop (PSE). – (ES) Pirmkārt, es vēlos izteikt atzinību referentēm par viņu izcilajiem ziņojumiem, bet es galvenokārt apspriedīšu R. Lefrançois ziņojumu.

Pakāpeniski un arvien pieņemot tiesību aktus, mēs turpinām apkarot terorismu. 2002. gada pamatlēmums sniedza mums iespēju izveidot kopīgu terorisma definīciju un tiesisku regulējumu attiecībā uz teroristiskiem nodarījumiem.

Šodien ierosinātie grozījumi paredz iekļaut trīs jaunus nodarījumus, no kuriem mums sevi jāaizsargā, reaģējot uz bijušiem un jauniem terorisma draudiem, un to, ka teroristi arvien vairāk izmanto informācijas tehnoloģijas, arī kiberterorismu. Terorisma aktu ķēde ir gara, sākot no ideoloģiskās apstrādes līdz fanātisma iedvešanai bērnā, lai nogalinātu.

Šie ierosinātie grozījumi aprobežojas ar publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus un teroristu vervēšanu, un mācības, kas tagad izmanto tradicionālās un modernās metodes terora izplatīšanai.

Tomēr mēs nenošķiram metodes, bet mums jābūt ļoti piesardzīgiem, novelkot robežu starp to, kas ir nepieņemami un tādējādi ir sodāms, un vārda brīvību kā pamattiesību.

Publiskā aicinājuma gadījumā robeža ir vairāk izplūdusi. Tāpēc nolūks un acīmredzami draudi ir būtiski nosacījumi, lai kaut ko uzskatītu par pārkāpumu. Viss cits ir vārda brīvība, ko aizsargā pats pamatlēmums, ES līguma 6. pants, Pamattiesību harta un Eiropas Padomes konvencija.

Konvencijas trūkums ir tas, ka daudzas dalībvalstis to vēl nav ratificējušas, kas nepalīdz cīnīties pret terorismu vai aizsargāt brīvības.

Ne sākotnējais pamatlēmums, ne grozītā versija neaizvieto konvenciju; tās ratifikācija drīzāk stiprinātu Eiropas tiesību aktus, piešķirot tiem pievienoto vērtību un pilnīgāku tiesisko regulējumu.

Tāpat kā Prīmes līgumā un daudzos citos dokumentos Eiropas tiesību akti neizdala dažāda veida teroristus; tos var piemērot gan Savienības teritorijā, gan attiecībā uz starptautisko terorismu.

Pagājušajā gadā Eiropols kopumā reģistrēja 583 terora aktus, par 24 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, 517 no kuriem veica separātistu grupas, kas darbojas Spānijā un Francijā. Aizdomās par islāma terora aktiem tika arestēts 201 cilvēks.

Es vēlos izteikt atzinību policijas spēkiem par viņu slavējamo darbu un centieniem izbeigt terorismu un ieslodzīt teroristus.

Priekšsēdētāja kungs, diemžēl mana valsts atkal nonākusi ziņās. Mums ir garas un nožēlojamas terorisma tradīcijas. Mēs zinām, ka demokrātijā teroristiem nav vietas, bet ir vieta tiem, kas veicina, dod patvērumu un palīdz teroristiem. Tāpēc es uzskatu, ka ir vēl viens tiesisks jēdziens, kas papildinātu mūsu tiesību aktus — kriminālatbildības paredzēšana par demonstrācijām, kas ceļ neslavu vai pazemo terorisma upurus vai viņu ģimenes. Būtu labi to paturēt prātā turpmākiem labojumiem.

Es noslēgšu runu, priekšsēdētāja kungs, izsakot nožēlu par to, ka nespējam piemērot Lisabonas līguma 10. protokolu, kas paātrinātu to jautājumu iekļaušanu, kas pilsoņu uztverē ir tik būtiski un steidzami.

  Sophia in 't Veld (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms attiecībā uz procedūras jautājumu es vēlos lūgt šī Parlamenta prezidiju nosūtīt vēstuli Francijas prezidentūrai un norādīt, ka uzskatām par nepieņemamu to, ka Francijas prezidentūra nav pieejama visu šo tik būtisko debašu laiku.

(NL) Priekšsēdētāja kungs, terorisms netika izgudrots 2001. gada 11. septembrī, tas vienmēr ir bijis. Turklāt, kā tikko norādīja iepriekšējais runātājs, Eiropola ,,Ziņojumā par terorisma situāciju un tendencēm ES 2007. gadā” patiešām ir apgalvots, ka lielu daļu uzbrukumu neveic islāma ekstrēmisti, bet separātisti, ekstrēmi labējie un ekstrēmi kreisie spēki.

Tomēr kopš 2001. gada jaunums ir tas, ka valdības visā pasaulē izmanto cīņu pret terorismu, lai samazinātu pilsoņu tiesības un brīvības. Es pilnībā atbalstu sadarbību cīņā pret noziedzniekiem un pilnībā piekrītu Weber kunga sacītajam, bet ļoti bieži pasākumi, piemēram, personas datu apkopošana, ir veikti tādu mērķu dēļ, kam nav nekādas saistības ar terorismu. Piemēram, PDR dati tiek izmantoti imigrācijas kontrolē vai apkarojot ,,parasto” noziedzību. Pati par sevi šāda rīcība ir diezgan tiesiska, bet šādā gadījumā sauksim lietas īstajos vārdos.

Padomes solījums par pilsoņu tiesībām un tiesībām uz privāto dzīvi izklausās nedaudz liekulīgi, ņemot vērā to, ka Padome pat neatrodas šeit un jo īpaši nav gatava īstenot Eiropas Parlamenta ieteikumus, kā paredzēts konkrēti Roure kundzes ziņojumā. Tad varbūt Padomei vajadzētu izbeigt liet krokodila asaras par Īrijas ,,nē”.

Nobeigumā man ir divi konkrēti jautājumi. Es vēlos lūgt Komisijai — ņemot vērā, ka Padomes šeit nav – sniegt informāciju par augsta līmeņa kontaktgrupu. Pēc divu gadu sarunām aiz slēgtām durvīm un bez pilnvarojuma ASV iekšzemes drošības ministrs Michael Chertoff tagad mudina komisāru J. Barrot decembrī parakstīt vienošanos. Es vēlos zināt, vai komisārs J. Barrot mūsu vārdā teiks ,,nē”.

Mans otrs jautājums ir šāds: ES vārdā notiek sarunas par sistēmu, kas ļaus muitai — Eiropā, bez paskaidrojuma vai ierobežojuma — uz robežas pārmeklēt un konfiscēt klēpjdatorus. Es vēlos zināt, kāda pašlaik ir situācija šajā jautājumā.

  Priekšsēdētājs. − Es uzskatu, ka ir būtiski jūs informēt par to, ka Francijas prezidentūra korekti pirms debašu sākšanas atvainojās un informēja mūs, ka Dati kundze nevarēja piedalīties debatēs nenovēršamu iemeslu dēļ un ka Jouyet kungs, kas viņu aizstāja, nevarēja palikt.

Tomēr jūsu iebildums ir būtisks, un es to nodošu tālāk, bet man jāuzsver, ka Francijas prezidentūra iepriekš atvainojās.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, terorisms ir viens no lielākajiem mūsdienu draudiem. 11. septembra uzbrukumi mums to skaidri parādīja. Terorisma pamatā ir gan psiholoģiska, gan sociāla un plašsaziņas līdzekļu ietekme. Tādējādi problēma, kas radusies no nebeidzamā jautājumu saraksta par to, kā novērst šāda veida draudus, ir ieguvusi globālu mērogu. Baiļu un terora sēšana un uzbrukumi pilsoniskajai sabiedrībai — tāda ir terorisma seja.

ES saviem pilsoņiem ir jānodrošina augsts drošības līmenis. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, kā teroristi izmanto IT un komunikāciju tehnoloģijas, jo īpaši internetu, kas palīdz izplatīt propagandu un mācību rokasgrāmatas. Tas ir tas, pret ko mums patiešām jācīnās. Terorisma apkarošanai ES jākļūst par prioritāti, jo īpaši terorisma draudīgākā varianta — tā islāma terorisma apkarošanai, kura mērķis ir absolūta rietumu civilizācijas iznīcināšana. Ko mēs varam darīt? Izvēle ir vienkārša — vai nu mēs iznīcinām terorismu, vai arī terorisms iznīcinās pasauli.

  Angelika Beer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs šo debašu laikā varam apspriest pamatprincipus — mums tie ir jāievēro — bet mums jāapspriež konkrēti instrumenti. Es runāju par to, ko mēdz dēvēt par teroristisko organizāciju sarakstu. Ņemot vērā 3. septembra Eiropas Kopienu tiesas spriedumu, mēs zinām, ka juridiskais novērtējums ir pilnībā skaidrs. Gan ES, gan ANO teroristisko organizāciju sarakstu sistēma pārkāpj cilvēku pamattiesības, un tāpēc ir jāreformē.

Kas ir noticis? ES teroristisko organizāciju saraksts darbojas absolūti neregulētā jomā bez Parlamenta kontroles. Ir patiešām dīvaini, ka mēs kā Parlaments uzzinām, ka Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 15. jūlija tikšanās laikā — kurā satiekas politiķi, kas specializējas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku attīstībā, bez debatēm un nezinot tā saturu, pieņēma jaunu ES teroristisko organizāciju sarakstu. Mēs zinām, ka rodas sarežģījumi ārlietu politikas jomā, jo šādi tiek pilnībā ignorēti starptautiskie tiesību akti. Mēs to vēlamies mainīt, un šajā procesā es lūdzu jūsu atbalstu. Liels paldies.

  Giusto Catania (GUE/NGL). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es esmu vīlies, ka Francijas ministrs devās prom, jo viņš būtu uzzinājis, piemēram, to, ka viņa sniegtā informācija ir neprecīza. Patiesībā Dührkop kundzei ir taisnība, norādot, ka lielākajai daļai ES teritorijā veikto teroristu uzbrukumu ir neatkarīgs avots, un, pretēji Jouyet kunga apgalvojumam, tiem nav nekāda sakara ar Al-Qaida.

Līdz ar to mēs varētu pārtraukt šo divdomīgo islāma pielīdzināšanu terorismam, kas mums bieži tiek pieminēta. Tā ir bieža parādība, un diemžēl tai šajā Parlamentā ir savi atbalstītāji. Ar šo es domāju Borghezio kunga pausto attieksmi nesenajā Ķelnes demonstrācijā, jo, ja šis pamatlēmums būtu spēkā, viņš noteikti tiktu vainots aicinājumā uz terorismu. Es definētu Borghezio kunga rīcību kā aicinājumu un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā vēlos iesniegt oficiālu lūgumu Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli brīdināt Borghezio kungu.

Es uzskatu, ka pēdējos gados pieņemtā stratēģija cīņai pret terorismu ir neveiksmīga un, sastādot teroristisko organizāciju sarakstu un ierobežojot likuma varu, ir bijusi pārāk pakļauta ASV interesēm karā Irākā un Afganistānā. Ir bijuši pārāk daudzi gadījumi, kas saistīti ar nepareizu personas datu lietošanu, un es uzskatu, ka mums visiem jāstrādā kopā — un es tūlīt beigšu — lai nodrošinātu, ka neierobežojam personas brīvības, lai palielinātu demokrātijas jomas un lai nodrošinātu to, ka drošības un cīņas pret terorismu vārdā mēs nepalīdzētu sasniegt pašu teroristisko organizāciju mērķus.

  Nils Lundgren (IND/DEM). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, Lefrançois kundze ierosina būtiskas izmaiņas, lai aizsargātu konfidencialitāti, vārda brīvību un tiesisko drošību. Kriminālatbildību vajadzētu paredzēt par kūdīšanu, nevis aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus. Privātās dzīves aizsardzībai jāattiecas arī uz e-pastu un citu elektronisko saraksti, un tiek uzsvērti visi mūsu tiesību aktu pamatprincipi: samērīgums, vajadzība un vienlīdzīga attieksme.

Lieliski. Bet ir liels ,,bet” — kas noticis ar subsidiaritāti? Kāda veida terorisms ir jāapkaro ES līmenī? Pagājušās nedēļas nogalē Spānijā tika veikts briesmīgs teroristisks noziegums, un mēs izsakām līdzjūtību Spānijas iedzīvotājiem, bet šis noziegums nav ES jautājums. Arī ne tas terorisms, kas gadu desmitiem norisinājās Ziemeļīrijā. Ir skaidrs, ka bailes no terorisma tiek tīši izmantotas, lai uz dalībvalstu rēķina veicinātu ES pozīcijas tiesu iestāžu un policijas lietu jomā. Subsidiaritāte ir ērta politisko runu tēma, bet neparādās tiesību aktos.

  Jana Bobošíková (NI). – (CS) Dāmas un kungi, šajā nedēļas nogalē Pakistānā Čehijas Republikas vēstnieks šajā valstī kļuva par sprādziena upuri. Vakar trīs Čehijas Republikas militārpersonas tika ievainotas raķešu uzbrukumā Afganistānā. Mūsdienās terorismam ir tieša ietekme arī uz manas valsts pilsoņiem. Nav šaubu, ka tā ir viena no visviltīgākajām un bīstamākajām civilizācijas parādībām un ka mēs nevaram padoties šim gļēvajam un bīstamajam ļaunumam, bet mums tas ir jāapkaro. Tomēr karš pret terorismu nedrīkst kļūt par visaptverošu buramvārdu. Neņemot vērā visas terorisma asiņainās sekas, ikdienas neuzticība un bailes pēc drošības nedrīkst dominēt pār brīvību. Tāpēc es noraidu Eiropas Komisijas priekšlikumu par to, ka kūdīšana veikt teroristisku nodarījumu ir noziegums. Priekšlikuma mērķis ir sodīt mutisku un rakstisku uzrunu un tādējādi skaidri apdraud vārda brīvību un pamattiesības. Man kā demokrātiskai politiķei tas ir nepieņemami.

  Carlos Coelho (PPE-DE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, dāmas un kungi, es sākšu ar Roure kundzes ziņojumu, ko es atkārtoti atbalstu par centieniem panākt politisku vienošanos attiecībā uz priekšlikumu pamatlēmumam par personas datu aizsardzību trešajā pīlārā, kura pamatā nav zemākais kopsaucējs, datu aizsardzības minimālais līmenis un nopietni trūkumi. Es vēlos atkārtoti paust savu nostāju, ko es šeit vairākkārt iepriekš esmu minējis — ir būtiski un steidzami jāpieņem tiesisks instruments, kas garantētu datu aizsardzību trešajā pīlārā un nodrošinātu tādu personas datu aizsardzību, kas ir vismaz līdzvērtīgs līmenim, ko garantē pirmais pīlārs ar Direktīvu 95/46/EK.

Es ar prieku klausījos priekšsēdētāja vietnieka J. Barrot apgalvojumus. Viņš ir ieklausījies parlamenta bažās, bet man žēl, ka Padomes pārstāvja tukšais krēsls ir reāls politiskā kurluma piemērs, kas raksturīgs katrai prezidentūrai. Es absolūti neesmu optimistisks attiecībā uz Padomes atbildi.

Par R. Lefrançois ziņojumu — 2002. gadā mēs pieņēmām pamatlēmumu, kurā saskaņojām ,,terorisma” definīciju un piemērojamos sodus. Vairāki runātāji jau pieminēja internetu, jaunās informācijas tehnoloģijas un to sniegtās priekšrocības, bet arī to, kā noziedznieki var izmantot tīklu. Kā jau tika minēts, ir apmēram 5 000 teroristiskās propagandas mājas lapas, kas ir radikalizācijas un vervēšanas instrumenti, kā arī kalpo par informācijas avotu teroristu līdzekļiem un metodēm. Tāpēc mums jāgroza 2002. gada direktīva, lai radītu vajadzīgos instrumentus šī veida kiberterorisma apkarošanai. Es atbalstu Lefrançois kundzes priekšlikumus, kas apvieno šīs cīņas steidzamību ar saistībām ievērot vārda brīvību un biedrošanās brīvību.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, ir ļoti būtiski, lai dalībvalstis ratificētu 2005. gada Padomes konvenciju par terorisma apkarošanu, lai nodrošinātu abu instrumentu paralēlu ieviešanu vienlaicīgi ar pamatīgāku un visaptverošāku tiesisko režīmu.

  Stavros Lambrinidis (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējos gados terorisma apspriešana Eiropas Komisijā un Padomē gandrīz vienmēr izrietēja no pašsaprotamas mūsu pamattiesību aizsardzības akceptēšanas. Tās gandrīz tikpat nenovēršamās sekas ir nepareizi tiesību aktu priekšlikumi, kas pārkāpj šīs pašas tiesības.

Raksturīgs piemērs ir priekšlikums, ko apspriežam šodien — apkarot terorismu internetā. Tā pamatā ir atziņa, ka daži teroristi izmanto internetu, lai kūdītu uz terorismu, un ka mums viņi jāaptur.

Tomēr priekšlikuma nobeigumā ir šāds ekstrēms pasākums — lai apkarotu terorismu internetā mums jāapcietina ikviens pilsonis, kas uzraksta kaut ko, ko policija var interpretēt kā nodomu veicināt terorismu — pat ne ,,kūdīt” uz to. Turklāt vainīgs ir ikviens, kas tieši vai netieši atbalsta teroristu noziegumus. Citiem vārdiem sakot, ikviens, kas uzdrīkstas mutiski vai rakstveidā paust politisku viedokli, ko varētu interpretēt kā atbalstu terorismam, riskē tikt apcietināts. Priekšlikumā citviet ir apgalvots, ka pret cilvēkiem var uzsākt kriminālvajāšanu pat tad, ja viņiem rakstos nav nolūka veicināt terorismu, vienkārši pamatojoties uz to, ka viņu paustajam policijas vērtējumā ir šādas sekas. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā tiek klaji pārkāpts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem.

Par laimi, R. Lefrançois ziņojums cenšas šajā ārprātīgajā pamatlēmumā atjaunot demokrātiskās sabiedrības pašsaprotamās vērtības. Tas aizsargā preses brīvību un mūsu e-pasta saturu no iestāžu preventīvās spiegošanas; un tas skaidri pauž to, ka jebkāda veida kriminālatbildības noteikšana ,,nemazina un neierobežo informācijas izplatīšanu zinātniskiem, akadēmiskiem, mākslinieciskiem vai paziņošanas mērķiem, radikālu, polemisku vai pretrunīgu viedokļu paušanu publiskās debatēs par jutīgiem politiskiem jautājumiem, tostarp terorismu”. Es ceru, ka Padome pieņems šos pašsaprotamos grozījumus.

Neviens šajā Parlamentā par zemu nenovērtē vajadzību apkarot terorismu, bet, kad cīņa pret to rada pasākumus, kas galu galā mazina mūsu demokrātiju, tad Eiropas Parlamentam patiesi ir pienākumus tos nepieņemt.

Tas ir tādēļ, ka — šī atkal ir viena no pašsaprotamām patiesībām, kuru apdraud tas, ka mūsdienu Eiropā to vairs neuzskata par pašsaprotamu — ir absurdi apgalvot, ka mēs cīnāmies pret terorismu, lai ,,aizsargātu mūsu demokrātiju”, vienlaicīgi ierosinot pasākumus, kas ir pretrunā demokrātijas pamatprincipiem. Demokrātijas morālais pārākums ir tajā, ka ir daudz veidu, kā reaģēt un to aizsargāt, bet tie noteikti neiekļauj pilsoņu uzskatu un vārdu preventīvu kontroli, nemaz nerunājot par preventīvu aizliegumu izpausties vai kriminālatbildības noteikšanu par to cilvēku pašizteiksmi, kuri nepiekrīt tam, kas ir pašsaprotams vairumam cilvēku.

Es jūs aicinu atbalstīt R. Lefrançois un M. Roure ziņojumus. Klāt neesošajai Padomei es saku — ņemiet to vērā.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, EK tagadējā darbā tieslietu un iekšlietu jomā pašlaik ir būtiski trūkumi, jo īpaši pilnībā pārredzama un demokrātiska likumdošanas procesa neesamība, kad Lisabonas līgums nav spēkā (arī man ir žēl, ka Jouyet kungs nodemonstrēja savu vienaldzību attiecībā uz mūsu uzskatiem, dodoties prom, neņemot vērā to, vai viņš atvainojās vai nē), un, otrkārt, nepietiekamais līdzsvars attiecībā uz pamattiesībām un to neievērošana. Diemžēl abi iepriekšminētie trūkumi izpaužas abos pasākumos, ko apspriežam.

Kriminālatbildības paredzēšana par ,,publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus” — neskaidrs termins — draud ierobežot vārda brīvību, savukārt kriminālatbildība par kūdīšanu, kas jau ir paredzēta, ir ļoti piemērota.

Otrs pasākums sniedz tikai vāju aizsardzību personas datiem, ar ko šķietami notiek apmaiņa tiesību aktu piemērošanas vajadzībām, bet ar ievērojamiem trūkumiem. Es varu informēt Parlamentu, ka Apvienotajā Karalistē datu saglabāšanas direktīva — Apvienotās Karalistes prezidentūras ievērojamais sasniegums pirms trim gadiem — tiek izmantots, lai sniegtu simtiem aģentūru, kas nav tiesību aizsardzības iestādes, piekļuvi personas kontaktinformācijai. Vietējās padomes to izmanto, lai pārbaudītu, vai vecāki ir melojuši par to, ka dzīvo iecienītas skolas mikrorajonā — kas varētu būt nepiedienīgi, bet nav būtisks noziegums.

Veids, kādā iekšlietu ministri ļauj eirofobiem, piemēram, Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai un Lielbritānijas konservatīvajiem, asi kritizēt visus ES centienus pārrobežu noziedzības jomā, ir kaunpilns. Mēs zinām, ka vairums eiropiešu arī Apvienotajā Karalistē atbalsta ES rīcību, lai noķertu noziedzniekus un teroristus, piemēram, izsniedzot Eiropas apcietināšanas orderi. Tomēr Apvienotās Karalistes Neatkarības partija un toriji, kas apgalvo, ka piešķir lielu nozīmi likumībai un kārtībai, līksmi atvadās no katra noziedznieka, kurš pārbēg pāri Lamanša jūras šaurumam. Mums nevajadzētu ļaut viņiem tikt sveikā cauri ar viņu propagandu, jo īpaši tādēļ, ka iekšlietu ministri dara visu iespējamo, lai ar savu tuvredzīgo pieeju mazinātu sabiedrības atbalstu policijas sadarbībai, nepievēršot pietiekamu uzmanību pilsoņu brīvībām, vai tā būtu aizsardzība pret privātās dzīves pārkāpumiem vai apsūdzēto tiesības.

ES valstu valdības muļķīgā kārtā ir ļāvušās Batten kungam un viņa sabiedroto izdarītajam spiedienam attiecībā uz jautājumu par aizmugurisku spriedumu atzīšanu, ko vadīja Apvienotās Karalistes valdība, stiprināt aizsargtiesības. Runājiet par eirofobu un bezmugurkaula leiboristu valdības nešķīsto aliansi!

Nobeigumā es vēlos pajautāt, kāda nostāja visā šajā procesā ir tieslietu ministriem. Viņiem jāķeras pie iekšlietu ministru jomas un jāsāk veidot patiesu Eiropas brīvības, drošības un taisnīguma vidi. Mums ir jāpanāk, lai Lisabonas līgums šim projektam pievienotu pārredzamību un demokrātiju un lai tas notiktu ātri, pirms Eiropas vēlēšanām.

  Konrad Szymański (UEN). – (PL) Klausoties šajās debatēs, man brīžiem rodas iespaids, ka mēs aizmirstam to, ka pamatlēmums attiecas uz demokrātiskām valstīm, ES dalībvalstīm, kurās demokrātijai ir stingri pamati. Tāpēc nav steidzama iemesla, nav steidzamas vajadzības ierobežot pamatlēmuma ietekmi, ieviešot tādus jēdzienus, kā ,,kūdīšana” vai ,,patiesi terorisma draudi”. Kas ir šī aizdomu kultūra, par kuru runāja Fava kungs, aizdomas attiecībā uz valsti. Kam vajadzētu novērtēt, cik draudi ir kļuvuši patiesi? Vai ielās vienā vai otrā Eiropas lielpilsētā jālīst asinīm, lai mēs 100 % būtu pārliecināti, ka draudi, kas saistīti ar mācībām, kūdīšanu vai aicinājumu, kļuvuši patiesi?

Šīs un citas aizsardzības klauzulas var tikt interpretētas ļaunā nolūkā, piemēram, tiesu līmenī. Tos var uzskatīt par ideoloģijas izpausmi, kļūdainu cilvēktiesību izpratni, kas šajā gadījumā mazinātu terorisma apkarošanas efektivitāti. Es aicinu dalībvalstis izrādīt vairāk uzticības, nevis vājināt pamatlēmumu un saglabāt pamatlēmuma konverģenci ar pretterorisma konvenciju, kas izstrādāta Eiropas Padomes valstu ģimenē.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, terorisms kā rīcība ir jānosoda visiem šī Parlamenta locekļiem. Tomēr tam nevajadzētu sarežģīt mūsu drošības aizsardzību. Patiesībā ES veiktās izvēles, lai izskaustu šos derdzīgos noziegumus, mūs sašķeļ un rada dziļas šaubas.

Arvien reakcionārāku pasākumu pieņemšana apstiprina to, ka mums bija taisnība, kad jau pašā sākumā nepiekritām visa pasākuma garam, un ka mums ir taisnība tagad, paužot bažas par mūsu pilsoņu brīvību būtisko aizsardzību. Iesniegtie reformas priekšlikumi mudina veikt vēl lielākus ieguldījumus pasākumos un politikās, kas var novest nevainīgus cilvēkus uz apsūdzēto sola un viņus notiesāt. Pamatojoties uz aizdomām vien, viņi pārkāpj nevainības prezumpcijas tiesisko pamatprincipu.

Kā gan publiska kūdīšana vai aicinājums var būt noziedzīgs, ja tam nav seku un tas neizraisa rīcību? Cik plaša var būt aicinājuma definīcija? Kad to var uzskatīt par publisku? Kad tā ir patiesi bīstama un tādējādi sodāma?

Nav pietiekams vārda brīvības aizsardzības dažu noteikumu deklaratīvais raksturs — priekšlikuma īstenošanu nosaka definīciju nozīme. Tās ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu un var novest pie kriminālatbildības noteikšanas par demonstrācijām, runām u.c.

Pēc mūsu domām, ES jau atkal veic izvēli, pamatojoties uz politisko izdevīgumu, nevis cenšoties aizsargāt pilsoņu patiesās brīvības. Tā cenšas izkliedēt mūsu bažas ar deklaratīvām klauzulām, kas nespēj garantēt to cilvēku aizsardzību, kurus daži vēlas padarīt par potenciālajiem teroristiem.

  Georgios Georgiou (IND/DEM). – (EL) Kādas skumjas, kādas ciešanas, kādas sāpes rada naida terorisms! Par laimi, mums ir iemācīts slēpties, aizsargāt sevi un ienīst, jo tās ir mūsu pamattiesības, un tās līdz šim ir reducētas. Tomēr mums nav iemācīts pamata pienākums: neprovocēt terorismu. Terorisms nav trūkums; tas var būt protesta un atriebības dēļ veikts noziedzīgs nodarījums, un, neapšaubāmi, tas ir drausmīgs noziegums, tomēr tas nav trūkums. Es neesmu redzējis teroristus, kas būtu izvirtuļi un kas mirtu kopā ar saviem upuriem. Terorisms ir provocēts. Ciktāl to provocēs tie, kas provocē un to izmanto, terorisms nogalinās.

Mums Parlamentā jāaizsargā eiropieši, bet mums arī jāaizsargā tie, kas tiek nogalināti Islamabadā, Šarmelšeihā un pavisam nesen Alžīrā. Tagad Parlamentam ir pienākums aizstāvēt tos, kas ir nevainīgi.

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Ashley Mote (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Pirms divām nedēļām Lielbritānijas Musulmaņu Padomes priekšsēdētājs uzrunāja klātesošos šajā ēkā, un viņš kategoriski noraidīja mijiedarbību starp ticībām, un pieprasīja, lai pamatiedzīvotājiem būtu pienākums laipni uzņemt jaunpienācējus, un lai šiem jaunpienācējiem būtu tiesības turēties atsevišķi. Tomēr viņš neatsaucās uz laulībām ārpus islāma fundamentālistu un viņa paša kopienas, lai gan viņš zināja – un viņam vajadzētu zināt – ka musulmaņiem un vienīgi musulmaņiem ir zināšanas, kā atrast un apstādināt savus fanātiķus.

Tie nebija skotu regbija spēlētāji, kas uzspridzināja Londonas metro, ne arī velsiešu lauksaimnieki, pat ne angļu kriketa spēlētāji. Tas bija bariņš jaunu, ideoloģiski apstrādātu musulmaņu jauniešu, kas paradīzē meklēja 72 vestālietes, ticot, ka viņiem ir Dieva dotas tiesības nogalināt neticīgos. Mēs necīnāmies ar terorismu. Mēs cīnāmies reliģiju karā, un runa ir par laiku, kad mēs sadursimies ar šo atšķirību.

  Urszula Gacek (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Vairāki kolēģi ir izteikuši prātīgas piezīmes, kā noturēt pareizo līdzsvaru starp terora aktu novēršanu un pilsonisko brīvību nodrošināšanu, īpaši attiecībā uz datu glabāšanu un vākšanu.

Es gribētu izvirzīt jautājumu, kādi dati tiek vākti par mūsu pilsoņiem, kā tos glabā un tiem piekļūst. Ļaujiet man sniegt tikai vienu piemēru par datu vākšanu, kas laikam skar vairumu kolēģu šajā Hemicycle ēkā. Mēs bieži ceļojam ar lidmašīnām un iepērkamies lidostu veikalos, un ikviena pirkuma veikšanai mums nepieciešams uzrādīt iekāpšanas atļauju. Lai gan to varētu pamatot ar atšķirīgām nodokļu likmēm smaržām, alkoholam un tabakai, tomēr, vai jūs esat apsvēruši, kāpēc jūsu iekāpšanas atļauja ir nepieciešama, pērkot laikrakstu?

Kam jāzina, vai jūs pērkat labējo Daily Telegraph vai kreiso Libération? Ja tas nekalpo mērķim, kāpēc kādam tās jāvāc?

Otrkārt, mums jāpaaugstina drošības pasākumi par datu glabāšanu un piekļuvi tiem. Kā gan mēs pārliecināsim savus pilsoņus, ka upurēšana, ko mēs lūdzam tiem veikt attiecībā uz viņu personīgo brīvību, ir pamatota, ja dalībvalstu valdību aģentūras ir nevērīgi izpaudušas apjomīgas datu bāzes, kā tas bija Apvienotās Karalistes gadījumā, vai pat publicējušas tās internetā, kā tas bija nodokļu atskaišu gadījumā Itālijā?

Šie piemēri vien parāda, kāpēc Komisijai un Padomei būtu jāieklausās LIBE Komitejā, kas cita starpā prasa, lai tiktu aizliegta datu apstrāde par politisko pārliecību, un ka valsts datu apstrādei jāpiemēro arī pamatlēmums.

Tikai ar šiem un papildus drošības līdzekļiem, kurus ierosinājis Parlaments, pilsoņi piekritīs datu vākšanai. Bez tiem mums būs Eiropas siena kaudze ar informāciju ar atsevišķiem vēja aizpūstiem salmiem, un bez jebkādām cerībām atrast parunā minēto adatu, kas ir galvenā informācijas daļa, kas nepieļauj teroristu zvērības.

  Wolfgang Kreissl-Dörfler (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Nav nekādu šaubu, ka mums ar visiem līdzekļiem jāturpina cīnīties ar terorismu. Tāpēc es īpaši priecājos par to, ka mēs turpinām izstrādāt nepieciešamos instrumentus un pieņemam tos ieskatam par sasniegto. Tomēr vienai lietai jābūt skaidrai: šajā kaujā mēs varam uzvarēt vienīgi, balstoties uz tiesiskumu. Likuma un morāles neievērošana terorismu tikai stiprina, nevis vājina. Buša administrācijas darbības to mums ir diezgan skaidri parādījušas. Te Eiropa var rādīt piemēru.

Tomēr vispārējās sabiedrības drošība un brīvība vienmēr ir saistīta ar personas brīvību. Jums tikai vajadzētu paraudzīties, piemēram, uz basku reģionu. Cilvēki dzīvo bailēs un šausmās tā, it kā pastaigai pa ielām vai ieiešanai nepareizā bārā varētu būt liktenīgas sekas. Mūsu uzdevums ir aizsargāt savus pilsoņus no šādiem draudiem. Lai to izdarītu, dažkārt ir vajadzīgi citi personas brīvību ierobežojumi. Tomēr mūsu pilsoņiem jāspēj uzticēties, ka šie ierobežojumi arī ir piemēroti, un ka izlūkdienesti neizplata viņu datus pa pasauli. Īsumā: mūsu pilsoņiem nevajadzētu vienu dienu atvērt acis un konstatēt, ka Orvela vīzijas vairs nav Utopija. Tieši par to ir runa: dzīves drošības garantēšana un nodalīšana, neizjaucot privātumu.

Te es gribētu pateikties abiem saviem kolēģiem, kuri ir iesnieguši divus teicamus ziņojumus. Abi izskaidro, ka mēs vēlamies, lai Padome pieliktu lielākas pūles pamattiesību aizsardzībai, ka mēs vēlamies lielākas rūpes un labāku aizsardzību, apstrādājot personas datus. Mēs sniegsim Padomei pilnīgu un galīgu atbalstu visiem nozīmīgiem un piemērotiem līdzekļiem, lai apkarotu terorismu.

Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa vienmēr uzskatīs, ka visi pilsoņi var justies droši, gan ielās, lielākajos pasākumos vai savās mājās. Brīvība ir pārāk vērtīga lieta, lai tiktu iznīcināta, vienalga, no kuras puses. Mēs to pietiekami labi zinām no savas sāpīgās vēstures Eiropā.

  Jean-Marie Cavada (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Jau daudz kas ir pateikts, tāpēc es pilnībā neizklāstīšu šo tēmu. Es tikai gribētu pievērst uzmanību jauniem lietas apstākļiem: terorisms ir mūsu sabiedrībā ieviesis ko tādu, kā nebija līdz šim. Terorisms ir ļāvis valdībām un mācījis valstīm neuzticēties nevis ārējam iebrucējam, bet visiem saviem pilsoņiem, un te ir vadīšanas grūtības.

Nav grūtāka uzdevuma kā drošības garantēšana un tiesību ievērošana. No tāda viedokļa es gribētu teikt, ka Lefrançois kundzes un Roure kundzes ziņojums sniedz ārkārtīgi līdzsvarotu sintēzi progresam, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu pilsoņu aizsardzību, un to brīvību aizsardzību.

Izvēle starp šīm divām nepieciešamībām ir kas tāds, ko valdības nezina, kā paveikt. Tā nav viņu tradīciju daļa, un tas ir kas tāds, ko tās šobrīd soli pa solim mācās; protams, ka Eiropas Parlamentam un šai palātai ir gods būt tiem, kas uzliek līdzsvara zīmogu progresa meklējumiem šajās divās jomās: pilsoņu drošība un viņu brīvības drošība.

Man šķiet, ka pamatlēmums ar grozījumiem, kas izdarīti ar abiem Roure kundzes un Lefrançois kundzes ziņojumiem, ir vairāku gadu darba rezultāts, un tāpēc tas ir ārkārtīgi vērtīgs. Tomēr tas ir tikai viens solis šajā ceļā. Valdībām jāmācās, kā panākt līdzsvaru starp pilsoņu pārvaldīšanu un viņu dzīvību aizsardzību. Šajā ziņā mēs varam spēlēt nozīmīgu lomu, palīdzot tām pieņemt nepieciešamos lēmumus, ko, manuprāt, tās nespēj pieņemt vienas pašas vai piemērot tos savu valstu robežu iekšienē.

  Mirosław Mariusz Piotrowski (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Tādi teroristu uzbrukumi kā nesen notikušais Islamabadā skaidri parāda, ka patiesībā terorisms ir baismīga īstenība. Tāpēc mums ar prieku jāpieņem ikviens priekšlikums, kā efektīvi apkarot terorismu, citiem vārdiem, ar gandarījumu Eiropas tautām sniegt drošību.

No vienas puses, te apspriežamais ziņojums ir vērsts pret šiem mērķiem, cenšoties apkarot terorismu kā parādību tā kūdīšanas stadijā, bet, no otras puses, tas atsaucas uz noraidīto Lisabonas Līgumu. Ziņojumā norādītie mērķi un tā pamatojums ir savstarpēji izslēdzoši. Mēs nevaram efektīvi apkarot terorismu, neierobežojot vai nesamazinot pilsoņu tiesības. Diemžēl šī ir cena, kas mums jāmaksā.

Līdz šim Eiropas Savienība nav spērusi nekādus soļus, lai saskaņotu starptautisko rīcību, un tā simulē terorisma apkarošanu virtuālā un verbālā vidē. Pēc Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas iniciatīvas Eiropas Parlamentā tika izveidota „CIA jautājumu komiteja” [„Committee on CIA Matters”], kurai nesekmējās kaut ko izveidot, un kura tikai pasliktināja cīņu pret terorismu. Mums jālolo cerības, ka šoreiz, atsaucoties uz pamattiesību aizsardzību, mēs nevirzāmies līdzīgā virzienā.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Padomes un Komisijas priekšlikums, ar kuru ziņojums vispārīgi sakrīt, ir pamatīgs reakcionārs uzbrukums arī pašām fundamentālākajām cilvēka demokrātiskajām tiesībām un brīvībām. Tā mērķis ir stiprināt institucionālo apspiešanas struktūru, lai to varētu izmantot, lai sagrautu cilvēku pūliņus.

Ieviešot jaunu terminoloģiju par „vardarbīgu radikalizāciju”, kura kulminācija ir „galējas ideoloģijas”, priekšlikums pretrunīgi par noziegumu atzīst visa veida izteiksmi, viedokļus, uzskatus un ideoloģisko izpratni, apšaubot ekspluatējošo kapitālisma sistēmu.

Saistībā ar to grozījumi Eiropas terorisma likumā pievieno trīs jaunus noziegumus, kuri visi attiecas uz interneta izmantošanu. Atbilstoši šai viduslaiku institucionālajai sistēmai ir atļauti represīvi mehānismi, lai aizliegtu un sodītu par ideju apriti, norādot, ka tie veicina vai provocē terorisma aktus. Tai pat laikā atbilstoši tai pašai filozofijai cīņas un kaujas veidi, ko ES politika apšauba un cenšas sabraukt, tiek uzskatīti par terorisma aktiem.

Cilvēkiem jāatbild, neievērojot un atzīstot par nelikumīgiem, nevis pieņemot šos reakcionāros normatīvos aktus.

  Sylwester Chruszcz (NI). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs runājam par Padomes pamatlēmuma veidu attiecībā uz personu datu, kas apstrādāti policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās rezultātā, aizsardzību. Šis ir ļoti svarīgs jautājums, kam vajadzīga pamatīga analīze. Tomēr pašā ziņojuma sākumā ir atsauce uz Lisabonas Līgumu un izmaiņām, ko radīs tā stāšanās spēkā. Vai es drīkstu jums atgādināt, ka pēc Īrijas referenduma šis Līgums noteikti ir izzudis, un nav pareizi šādi censties pasniegt lietas. Parlamenta ierosināto grozījumu rezultātā šajā ziņojumā būs pat lielāka harmonizācija nekā tas ir Komisijas priekšlikumā. Es uzskatu, ka mums būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā nākt klajā ar precīzākām definīcijām valsts līmenī, nevis visu izrunāt Briselē, un tas attiecas arī uz personu datu aizsardzību.

  Ioannis Varvitsiotis (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man sākt ar apsveikumu diviem kolēģiem, kuri sagatavoja ziņojumus, kurus mēs šodien apspriežam. Terorisma apkarošana neapšaubāmi ir vispārējs, pašsaprotams mērķis mums visiem. Tomēr mūsu tiesiskā situācija prasa personas tiesību un personas datu aizsardzību.

Tāpēc, kad runa ir par Padomes iejaukšanos personas tiesībās, es pilnīgi iebilstu. Tomēr ļaujiet man vērst uzmanību uz ko citu. Vairāki liela apjoma personas datu noplūdes gadījumi vairākās dalībvalstīs līdz šim mani ir pārliecinājuši, ka šādu datu aizsardzība nav efektīva.

Vai man jums vajadzētu atgādināt par gadījumiem Apvienotajā Karalistē, kuru rezultātā saviem pilsoņiem vajadzēja atvainoties nevienam citam kā premjerministram Gordon Brown? Vai man jums vajadzētu atgādināt, ka Apvienotajā Karalistē saskaņā ar ziņojumu puse no valsts iedzīvotājiem riskē ar viltošanu un banku krāpšanu? Vai man jums vajadzētu atgādināt, ka arī Vācijā jau ir bijuši gadījumi, kas valdībai lika pieņemt stingrākus pasākumus? Esmu pārliecināts, ka arī citās valstīs būs līdzīgi gadījumi, par kuriem man nav zināms.

Tāpēc, ņemot vērā šādus gadījumus, es ļoti negribīgi pieņemu personas datu nodošanu no vienas valsts otrai. Es baidos, ka vienīgais, ko šī procedūra panāks, būs tieši tas, uz ko mērķē teroristi: pilsoņu uzticības zaudēšana, kas valstij vajadzīga. No tā vajag izvairīties.

SĒDI VADĪJA: L. COCILOVO
Priekšsēdētāja vietnieks

  Genowefa Grabowska (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Normatīvie akti nedefinē terorismu, tomēr mēs visi zinām, uz ko balstās šī parādība. Tūkstošiem eiropiešu paši ir piedzīvojuši, ko nozīmē teroristu veiktās zvērības. Mēs gribētu tādu sabiedrību, kas būtu brīva no tādas garīgās sērgas, kāds ir terors. Tāpēc mums jāapbruņojas. Mums jāapbruņojas pret šo parādību, bet mums tas jādara gudri un efektīvi. Mums jāapkaro terorisms, bet tas nav jādara saskaņā ar bībelisko atbildes principu „aci pret aci, zobu pret zobu”. Mēs esam demokrātiska sabiedrība, un mēs esam ierakstījuši vērtības par ES standartiem, kuriem mēs dziļi ticam – šīs ir pamattiesības, cilvēka cieņas ievērošana un privātās dzīves aizsardzība, kas ietver personas datus. Tāpēc es pateicos ziņotājiem par viņu darbu.

Esmu priecīga redzēt grozījumu priekšlikumus Komisijas secinājumiem, bet tai pat laikā es gribētu lūgt efektīvas un saskaņotas darbības, kas ikvienam, īpaši mūsu bērniem un jauniešiem, sniegtu aizsardzību pret teroristu propagandu un aģitāciju. Šīs personas, kuras ir pašas uzņēmīgākās, jo tās ir jaunas, atvērtas un paļāvīgas, jāaizsargā no bīstamajiem tekstiem, kas tiek izplatīti internetā un citos medijos, bieži speciāli zem virsraksta par vārda brīvību.

Kūdīšana ir labs vārds, lai definētu šādas darbības, bet tas nav pietiekams, lai to ierakstītu pamatlēmumā. Mums jānosaka mehānismi, mums jārada efektīva Eiropas sistēma un labas procedūras, kas ļaus uzveikt to, ko mēs šodien saucam par noziegumu. Bez šādiem līdzekļiem, bez kopīgas politikas šajā jautājumā mēs nevarēsim gūt tādu veiksmi, kādu tik ļoti vēlamies.

  Marek Aleksander Czarnecki (ALDE). – (PL) Aizvien nomācošākas kļūst debates par to, ko darīt ar terorismu, īpaši ņemot vērā neseno dienu traģiskos notikumus Pakistānā un Spānijā. Eiropas Savienība, kura ir izvirzījusi sev par mērķi nodrošināt pilsoņus ar augstu drošības un tiesiskuma līmeni, tagad saskaras ar jaunām problēmām un draudiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, tai skaitā interneta, attīstības dēļ. Tādu teroristu izmantoto jauno metožu radīšanai kā tūkstošiem portālu izveidošanu, ko izmanto teroristu propagandai, vajadzīga pienācīga Eiropas Savienības atbilde.

Es atbalstu ziņotājas, Lefrançois kundzes nostāju, ka būtiskākais ir radīt pienācīgu tiesisko tīklu kiberterorismam ar vienlaicīgu ES pilsoņu pamatbrīvību un tiesību aizsardzību, ko garantē Pamattiesību Harta. Turklāt, manuprāt, būtiski, lai visas dalībvalstis ratificētu Eiropadomes Konvenciju par terorisma novēršanu.

  Mario Borghezio (UEN). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Eiropas Parlaments aizsargā vārda brīvību visā Eiropā – ieskaitot Ķelni, jo Ķelne ir Eiropas daļa – ikvienam, kurš vēlas izteikties pret fundamentālismu un islāmisko totalitārismu, kura ideoloģiskais pamats nav islāms, bet fundamentālais terorisma islāms.

Pietiks cenzūras – aizstāvēsim šīs tiesības!

Te ir centieni slēgt slepenas vienošanās un aizstāvēt tiesības uz brīvību, sniedzot iespējas ikvienam, kas vēlas runāt mošejās par labu terorismam; ja viņi ietver dažus vārdus pret rasismu un ksenofobiju, mēs to vairāk nevaram cenzēt, un mēs nevaram viņus atturēt no propagandas izplatīšanas. Mums nav ļauts runāt, un tāpēc es sev aizbāžu muti!

  Priekšsēdētājs. − Paldies, Borghezio kungs! Es domāju vai drīzāk es secinu no jūsu lēmuma sev aizbāzt muti, ka esam sasnieguši jūsu runas beigas.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kā allaž, ziņojumi cenšas apvienot datu aizsardzību ar terorisma novēršanu. Protams, mēs visi vēlamies pastiprināt cīņu un uzvarēt karu pret terorismu, bet patiesībā es gribētu zināt, vai tas, par ko mēs diskutējam, jo mums ir šie abi mērķi – ar visiem kompromisiem – šovakar beigsies ar iniciatīvu samazinājumu. Policijas sadarbība un personas tiesību aizsardzība nereti ir neētiska, bet te tām izdodas atrast saprātīgu līdzsvaru.

Tomēr droši ir tas, ka ES pilsoņi ir nomocīti ar ilgstošiem, lai neteiktu slāpējošiem savas privātās dzīves ierobežojumiem, un tāpat ir skaidrs, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgi, mūs pasargājot no teroristiem. Patiesībā, neatkarīgi no pasaules, kontroli pār komunikācijām un personu pārvietošanos, teroristi turpina sev piesaistīt cilvēkus un sēt nāvi. Diemžēl mūsu iniciatīvas nesniedzas tiktāl, cik atsevišķu islāmisko radikālistu noziedzīgās rokas, un tāpēc mums, iespējams, vajadzētu veikt dažādas pieejas tā apkarošanā.

  Herbert Reul (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es domāju, ka iepriekšējais runātājs šeit izdarīja nepareizu sasaisti. Tas, kas notika Ķelnē, nebija pret fundamentālistiem vērstu runu vai demokrātu runu, bet gan nenovēršamu draudu aizliegšana. Tie bija labējie ekstrēmisti, un viņu uzvedība sabiedrībā bija tāda, kas apdraudēja sabiedrības drošību. Tas ir pilnīgi kas cits un nesajaucams, arī ne efekta dēļ šeit, Parlamentā – es uzskatu to par sevišķi kaitinošu.

Otrkārt, tas, ka mēs šeit, Parlamentā, esam piekrituši darboties pret terorismu, ir prātīgi, pareizi un ārkārtīgi nepieciešami. Tā kā vienmēr ir grūti noturēt līdzsvaru ar datu aizsardzību, ikviens lēmums katrai personai šeit, Parlamentā, ir nenormāli sarežģīts. Tomēr, protams, tiesa, ka tad, kad mēs redzam, notiekam tādas lietas, kas notika Marriott Hotel Islamabadā, vai to, kas tagad atkal notiek Spānijā, mēs pastāvīgi tiekam konfrontēti ar šāda veida vardarbību – un mēs visi zinām, ka tas, ko plāno šie slepkavas, tiek plānots modernajos informācijas kanālos un tad izplatīti medijos, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – mums tāpat nav citu ceļu. Komisija pareizi ierosināja, ka mums par to jāmēģina panākt Eiropas līmeņa vienošanos.

Tā ir un būs sarežģīta līdzsvara saglabāšana. Tomēr pirmkārt un galvenokārt mūsu pienākums ir aizsargāt cilvēku dzīvības. Atklāti sakot, kāda nozīme ir datu aizsardzībai, ja pēc tam mirst cilvēki? Tāpēc ir pareizi, ka mums te vienkārši labi jāpaskatās uz mūsdienu informācijas tehnoloģijām saistībā ar uzbrukumu vervēšanu, finansēšanu un izpildi, un uzbrukumu slavināšanu, un vienoties, kā tos uzveikt visā Eiropā, un arī saskaņot valsts normatīvos aktus šajā jomā ar Eiropas pasākumiem un lēmumiem. Tas ir mūsu obligātais pienākums. Te ir jārīkojas. Visbeidzot tā ir arī pozitīva reklāma Eiropai, ka mēs esam gatavi atrisināt tik svarīgus jautājumus, pat jau atsevišķi lēmumi nebūt nav vienkārši.

  Jörg Leichtfried (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu izmantot izdevību un izteikt sirsnīgu pateicību ziņotājām Lefrançois kundzei un Roure kundzei, jo viņas savos ziņojumos ir panākušas ko tādu, kas, manuprāt, ir ļoti būtisks. Katru reizi, kad notiek terorisms, mums jābūt ļoti rūpīgiem, lai, pieņemot normatīvos aktus, nekalpotu teroristu mērķiem, īpaši, pieņemot mūsu sabiedrībā šos instrumentus, kas balstās uz vienlīdzību, brīvību un tiesiskumu, jo patiesībā tas nozīmēs, ka viņi ir sasnieguši savus mērķus, un neviens no mums to nevēlas.

Tāpēc man ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu būtiski ierobežojumi datu nodošanai, lai sensitīvie dati varētu tikt nodoti vienīgi ļoti šauri regulētos izņēmuma gadījumos, un lai varētu tikt noteikti ļoti šauri ierobežojumi datu nodošanai uz trešajām valstīm.

Turklāt es uzskatu, ka vārds „provokācija” nav pareizs. Tas nav piemērots mūsu konstitucionālajai sistēmai, un jēdziens „kūdīšana” noteiktu būtu labāks. Tāpat ļoti svarīgi ir nodrošināt preses brīvības, vārda brīvības, korespondences noslēpuma un telekomunikāciju noslēpuma esamību.

Viss, ko es šobrīd varu darīt, ir aicināt, lai tas notiktu. Ja mums būtu bijis Lisabonas līgums, man šobrīd nevajadzētu izteikt šo aicinājumu, jo mēs tad lietotu koplēmuma procedūru. Tomēr ir labi redzēt, ka tas ir atmaskojis tos deputātus aizmugurē tālu pa labi, kuri nolādēja Lisabonas līgumu. Viņi vēlas mazāk pilsoņu tiesību, viņi vēlas mazāku datu aizsardzību, viņi vēlas mazāk brīvību un viņi vēlas vājāku Parlamentu. Esmu drošs, ka nākamajā reizē elektorāts to atpazīs.

  Toomas Savi (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Protams, es atbalstu ziņojumus, tomēr šajā brīdī es uztveru diskusijas par Eiropas Savienības cīņu pret terorismu kā diezgan dīvainas, jo prezidentūra ir būtiski pasliktinājusi šo cīņu, nostiprinot Irānas tautas modžahedīnus [turpmāk - PMOI] ES melnajā teroristu organizāciju sarakstā, pretēji Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumam, Eiropas Pirmās instances tiesas un Apvienotās Karalistes Apelācijas Komisijas noteiktajām aizliegtajām organizācijām.

Ir kļuvis zināms, ka iepriekšējie lēmumi iekļaut melnajā sarakstā PMOI ir speciāli pieņemti apšaubāmu diplomātisku darījumu rezultātā, ko izraisījušas sīkas valstu intereses.

Eiropas Savienība nevar turpināt atkāpties no tiesiskuma, un tāpēc es aicinu savus kolēģus pievienoties jaunizveidotajai Eiropas tieslietu komitejai, ko vada viceprezidents Alejo Vidal-Quadras, prasot nekavējoties izslēgt PMOI no melnā saraksta.

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs! Mūsu atvērtās demokrātiskās sabiedrības ir spēks, bet to lielā atvērtība var tikt ļaunprātīgi izmantota, lai kļūtu par ievainojamību. Par šo aspektu mēs šodien diskutējam. Protams, drošība nav tikai noteikts tehnisks process. Drošība un brīvība ir savstarpēji papildinošas, un mums visvairāk ir jāaizsargā vienota, saistīta sabiedrība katrā mūsu nācijā, balstoties uz kopīgām demokrātiskām vērtībām un savstarpēju uzticību.

Tomēr pēdējos gados mūsu institūcijas un tradicionālās vērtības tiek pastāvīgi aizskartas no iekšienes un ārienes. Vienlaikus mēs esam redzējuši subkultūru izaugsmi savās sabiedrībās, kas nicinoši izturas pret mūsu liberālajām vērtībām, tīšām mēģinot izveidot alternatīvas politiskās un tiesiskās struktūras, dažkārt pielietojot vardarbību, un patveroties aiz mūsu sarežģītajām un dāsnajām tiesiskajām sistēmām un mūsu liberālajiem uzskatiem par cilvēktiesībām.

ES bieži nav palīdzējusi. Diemžēl tā saskata ikvienu krīzi kā iespēju paplašināt pati savas pilnvaras un reti uzdod jautājumu, vai tās darbībām vienā jomā nav kaitīga ietekme uz citu jomu. Piemēram, es apšaubu atvērto robežu politiku, paviršo pieeju pret patvērumu un imigrāciju, un centieniem ieviest Pamattiesību Hartu likumu grāmatā.

Lai gan esmu pārliecināts, ka mēs visi vēlamies noskaidrot, kā uzveikt terorisma draudus, man nepavisam nav skaidrs, kāpēc ES uzskata par nepieciešamu ar savu pamatlēmumu atkārtot darbību, ko jau izdarīja Eiropas Padomē.

Visas ES dalībvalstis kopā ar 19 citām valstīm ir šīs organizācijas dalībnieces, un droši vien tās jau ir pieņēmušas attiecīgos tiesību aktus. Tomēr Eiropas Padomes pārziņā ir joma, kas gūtu labumu no pārskatīšanas, un es runāju par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECHR). Šī ir konvencija, kas tika izstrādāta ļoti atšķirīgos apstākļos gandrīz pirms 50 gadiem. Tās juridiskā interpretācija bieži rada šķēršļus, lai no mūsu valstīm deportētu teroristus. Ja mēs vēlamies paveikt kaut ko noderīgu, iespējams, mēs varētu piekrist, ka būtu labi ar svaigu skatu palūkoties uz ECHR.

  Marianne Mikko (PSE). - (ET) Dāmas un kungi! Personas dati ir sensitīva informācija, ar kuru jāapietas ārkārtīgi rūpīgi. Datu aizsardzībā nedrīkst būt robu; tai jādarbojas pienācīgi. Tieši tas ir ziņotāja iesniegto grozījumu mērķis priekšlikumam par Padomes pamatlēmuma projektu par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās. Es arī pateicos ziņotājam par padarīto darbu.

Pamatlēmumam būs ievērojama ietekme uz vienu no Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesībām: tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Tā kā Eiropas Parlaments vienmēr ir noteikti atbalstījis stingru, aizsargājošu pamatlēmumu, kas padarītu iespējamu augsta līmeņa datu aizsardzību, Padomei arī nopietni jāapsver Parlamenta grozījumi. Personas datu apmaiņa jāregulē viegli saprotamā tipveida uzvedības kodeksā; tā uzdevumam jābūt sniegt drošu aizsardzību, kas garantē cieņu pret cilvēku pamattiesībām.

Sevišķa nozīme piešķirama tam, kā personas dati patiesībā tiek izmantoti. Personas datu apstrāde, kas atklāj personas rases vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, līdzdalību profesionālajās apvienībās, veselības stāvokli vai seksualitāti, jāregulē tikpat stingri kā farmācija. To nedrīkst ierobežot vienīgi ar normu, kurā teikts, ka tas ir atļauts vienīgi būtiskos gadījumos un ka drošības pasākumi ir pietiekami garantēti – tas ir pārāk vispārīgi, izņēmumiem jābūt uzskaitītiem. Piekļuvei personas datiem un šādu datu izpaušanai jānotiek likuma ietvaros, drošībai jābūt pilnīgi garantētai. Tāpēc mums nepieciešams drošs, īpašs, aizsargājošs pamatlēmums un kontroles sistēma. Mūsu uzdevums ir nodrošināt mūsu pilsoņu pamattiesības un vienlaicīgi apkarot terorismu. Paveiksim to īpaši rūpīgi.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Es gribētu pateikties ziņotājiem par izcilu darbu, kas ir būtiski uzlabojis Komisijas priekšlikumus. Man iepriekš ir bijušas grūtības atbalstīt ziņojumus par terorismu, neraugoties uz to, ka es patiešām uzskatu terorismu par vienu no nozīmīgākajiem pārbaudījumiem Savienības uzticamībai un spējai uz solidaritāti un kopīgu atbildību. Ar visu cieņu pret dalībvalstu deputātiem, kurus nomāc terorisma neprāts, man jāteic, ka mūsu lielākais pienākums ir nodrošināt, lai demokrātiju nekad neaizsargātu ar nedemokrātiskiem līdzekļiem. Jāstiprina tiesiskums kopā ar cieņu pret pilsoņu privātās dzīves neaizskaramību.

Komisijas pūkainie formulējumi par publisku provokāciju kriminalizāciju līdzās citiem priekšlikumiem paplašināt piemērojamību uz izpausmēm, kas attaisno terorismu, ir tik plaši un atvērti interpretācijai, ka riskē būtiski radīt neslavu likumdošanas mērķim – panākt kopīgu aizsardzības līmeni visā Savienībā. Cīņa pret terorismu jāveic uz vienādiem pamatiem, tomēr ievērojot Savienības dažādās tiesiskās tradīcijas un standartus, un, ne mazsvarīgi, ievērojot demokrātiskās tradīcijas un vērtības.

  Jas Gawronski (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Komisār! Dāmas un kungi! Šorīt šeit daudzi runāja par cīņu pret terorismu, un turpināja, sakot, ka ir grūti izvērtēt karu pret kaut ko, kas nav konkrēta persona, kur nav armijas un nav teritorijas, bet ir vienkārši taktika.

Šis dīvainais karš nav uzvarēts, un, protams, tajā būs grūti uzvarēt, bet tajā ir bijuši daži pozitīvi rezultāti, tāds kā tikai fakts, ka Savienotās Valstis kopš 11. septembra vairs nav cietušas uzbrukumos. Tomēr šai veiksmei ir cena, un es piekrītu Lefrançois kundzes bažām, kura uzskata, ka robežlīnija starp vārda brīvību un likumpārkāpumu dažkārt ir neskaidra, un iespējams saskatīt risku, ka centieni paaugstināt Eiropas pilsoņu drošību praktiski radīs ierobežojumus šo pilsoņu tiesībām un brīvībai.

Ļoti grūti ir atrast līdzsvaru starp šīm divām prasībām, daļēji tāpēc, ka mēs atrodamies nezināmā teritorijā: terorisms mums ir pārāk jauna parādība, lai varētu balstīties uz precedentiem, vai lai būtu pieredze, no kā mācīties. Nav šaubu, ka pretterorisma kara vārdā notiek nelikumīgas darbības, galvenokārt to dara valsts, kas veikusi lielākās cīņas pret terorismu, tai skaitā mūsu interesēs – proti, Savienotās Valstis. Tas ir tāpēc, ka par terorisma pārbaudi ir jāmaksā, un šī maksa ir cilvēka brīvību ierobežojumi.

No otras puses, nav grūti nepieļaut nekādas kļūdas, darot maz vai nedarot neko. Tomēr, ja mēs Eiropas Savienībā vēlamies nodrošināt, lai mums būtu drošāka nākotne, mums jādara vairāk; mums jāuzlabo dalībvalstu rīcības koordinācija un slepeno dienestu veiktās darbības, un, galvenokārt, mēs nevaram atļaut, lai Savienotās Valstis vienas pašas uzņemtos par to atbildību. Ja mēs to darām, iespējams, mēs varēsim panākt, ka mūsu principi būs noteicošie, kā arī mūsu idejas par šo neskaidro līniju starp pilsoņu drošību un cilvēktiesību pārkāpumiem.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE). - (RO) Sadarbībai starp ES institūcijām cīņā pret terorismu jābūt perfektai, īpaši tāpēc, ka šī parādība ir pastiprinājusies. Terorisms ir kļuvis par galveno ienaidnieku stabilitātei un mieram pasaulē. Ja mēs domājam par 11. septembra notikumiem vai tiem, kas pirms dažiem gadiem notika Madridē un Londonā, mums ir pilnīgs priekšstats par teroru, bailēm un ciešanām.

Lai nodrošinātu pilsoņu drošību, mums nepieciešama tūlītēja darbība cīņā pret terorismu ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm. Neviens no pamatlēmuma elementiem nevarētu tikt interpretēts kā samazinājums vai ierobežojums tādām pamattiesībām un brīvībām kā vārda brīvība, tiesības apvienoties organizācijās vai pulcēšanās brīvība. Radikālu, polemisku vai pretrunīgu viedokļu izteikšana par sensitīviem politiskiem jautājumiem, ieskaitot terorismu, neietilpst pamatlēmumā. Ciktāl mēs saglabājam līdzsvaru starp cieņu pret brīvībām un pilsoņu drošības aizsardzību, katra iniciatīva ir apsveicama.

  Mihael Brejc (PPE-DE). - (SL) Divi ziņojumi par pamatlēmumiem veido divas nākamās mozaīkas daļas plaša spektra regulās, direktīvās un citos dokumentos, kas attiecas uz cīņu pret terorismu. Es atbalstu abus ziņotājus, jo uzskatu, ka mums nepieciešami abi pamatlēmumi, un tāpēc, ka jāietur saprātīgs līdzsvars starp pasākumiem, lai nodrošinātu drošību un personas brīvību. Es uzskatu, ka nākotnē Komisijai un Padomei jāpievērš lielāka uzmanība šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, pieaugošā pretterorisma likumu un normu izaugsme šādos likumos par lielāku pārskatāmību. Arī šajā ziņā mums ir nevajadzīgi un nepraktiski tiesību akti vai to normas, kas pēc vērtējuma būtu jāpārdomā vai jāatceļ.

Otrkārt, likumu piemērojamība un tāpēc efektīva terorisma uzveikšana nav atkarīga vienīgi no saprātīgiem tiesību aktiem, bet arī no dalībvalstu un to policijas un drošības dienestu efektīvas sadarbības. Te mēs vēl neesam sasnieguši pienācīgu sadarbības līmeni.

Mums jāpārbauda un jāsalīdzina Eiropas Savienībā un dalībvalstīs pieejamie kontroles mehānismi. Mums jāpievērš īpaša uzmanība gadījumiem par datubāzu pazaudēšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, un arī šajā jautājumā jābūt savstarpējai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm.

Visbeidzot, mums jādara vairāk, lai paaugstinātu sabiedrības informētību, lai cilvēkiem būtu vieglāk saprast, kāpēc ir nepieciešami noteikti pasākumi.

Paldies par abiem ziņojumiem.

  Iliana Malinova Iotova (PSE). – (BG) Diemžēl pēdējie notikumi Pakistānā noteikti pierāda, ka šodienas diskusija notiek tieši laikā.

Šai diskusijai jādod nepārprotama un stingra atbilde uz diviem principiāliem jautājumiem. Pirmais jautājums ir par to, vai mēs ar ierosināto dokumentu patiesi esam izdarījuši pietiekami daudz, lai palīdzētu cīnīties pret noziedzību. Otrais — vai, sagatavojot dokumentu, mēs esam ievērojuši cilvēktiesības un nodrošinājuši pietiekamu mūsu pilsoņu personas datu aizsardzību. Šā dokumenta ilgajā sagatavošanas laikā ir bijušas daudzas diskusijas, un tajā ir veiktas daudzas izmaiņas, tādēļ es vēlētos īpaši atzinīgi novērtēt referenšu lielisko darbu, kas galu galā noveda pie saskaņota un līdzsvarota teksta.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Roure kundzes ziņojumā ierosinātajiem grozījumiem, kuros izteikta prasība vākt personas datus likumīgiem mērķiem un ievērojot Konvenciju Nr. 108, kā arī obligāti informēt datu subjektu par nolūkiem, kādēļ viņa dati tiek apstrādāti.

Tomēr daži Padomes ierosinātie noteikumi raisa bažas. Es pilnībā atbalstu Roure kundzes ierosinājumu svītrot Padomes priekšlikuma 1. panta 1. punktu, ar kuru gadījumi saistībā ar valsts drošības interesēm tiek praktiski atbrīvoti no spēkā esošā pamatlēmuma ietekmes. Es esmu pārliecināta, ka, saglabājot šo noteikumu, likumdevēja lēmums, par kuru pēc pāris stundām mēs balsosim, ļaus apiet šo likumu un pat ļaunprātīgi to izmantot, jo „valsts drošība” ir pārāk vispārīgs jēdziens, kuru var skaidrot dažādi. Piemēram, Bulgārijā nesen bija gadījums, kad bez atļaujas no Valsts Veselības apdrošināšanas fonda mēģināja iegūt datus — personas datus, un tikai fonda vadības ātrā rīcība nepieļāva šo mēģinājumu.

Tādēļ jāpaplašina kontroles pienākumi, kā arī valsts uzraudzības iestāžu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pilnvaras. Diemžēl, analizējot šo iestāžu darbību, redzam, ka tās drīzāk un diezgan bieži tiek izmantotas kā tādas iestādes, kas raugās, vai tiek ievēroti specifisku tiesību aktu noteikumi, bet faktiski tām nav piešķirtas nekādas tiesības piespriest soda sankcijas vai veikt izmeklēšanu. Eiropas Savienības dalībvalstīm jāiesaka paplašināt šo iestāžu pienākumu loku.

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, vispirms es gribētu apspriest otro ziņojumu, proti, Pamatlēmumu par terorisma apkarošanu. Mēs zinām, ka ir jārīkojas, lai apkarotu terorismu, jo ir zināms, ka Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 300 Al-Qaeda virzītas ierosmes darbības uzsākšanai un vairāk nekā 500 pieejamu tīmekļa vietņu, kurās var pat atrast instrukcijas, kā izgatavot bumbas. Tā tas ir, un es domāju, ka, no vienas puses, ir jāmēģina saglabāt līdzsvaru, tas ir, aizsargāt pamatbrīvības, bet, no otras puses, darīt arī visu iespējamo, lai novērstu nāvējošas teroristu darbības.

Šeit es gribētu uzsvērt vienu lietu. Es domāju, ka Eiropas Parlaments izdarīs nopietnu kļūdu, ja veiks grozījumus jēdzienos un vārdus „publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu” aizstās ar vārdu „kūdīšana”. Jo kūdīšanu nevar pierādīt, kamēr cilvēki nav miruši — bet pēc tam jau ir par vēlu. To neviens nevarēs saprast vai pieņemt. Ja šajā tiesību aktā ir iekļauti vārdi „publisks aicinājums”, pastāv iespēja iejaukties, ja tiek provocēta vispārēja nepaklausība likumam vai sodāma darbība saistībā ar terorismu.

Tas nozīmē, ka ir iespēja glābt cilvēku dzīvības, pirms tiek izdarīts terora akts. Tādēļ man būtu žēl, ja Parlaments izvēlētos nepareizo virzienu un izdarītu grozījums šajos jēdzienos, jo vairāk tādēļ, ka Eiropas Padome ir noteikusi, ka jāpastāv jēdzienam „publisks aicinājums”. Ja esmu sapratis pareizi, tad arī Padomei un Komisijai ir šāds viedoklis, kuru arī mums vajadzētu atbalstīt — šis ir aicinājums jums visiem — un atstāt tekstā terminu „publisks aicinājums”.

  Andrzej Jan Szejna (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sākt ar pateicību Roure kundzei par viņas sagatavoto ziņojumu par personas datu aizsardzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

Nav šaubu, ka pamatlēmuma par personas datu aizsardzību ātra pieņemšana trešajā pīlārā palīdzēs aizsargāt personas datus, privāto dzīvi un visus dalībvalstu pilsoņus. Mums, sociālistiem, šī ir prioritāra lieta. Tas nav tikai tāpēc, ka pašreizējie tiesiskie risinājumi šajā jomā ir nepietiekami; tas ir ļoti svarīgi tāpēc, ka šis lēmums ir nozīmīgs visiem Eiropas Savienībā dzīvojošiem cilvēkiem.

Mans uzskats ir tāds, ka Padomes iepriekšējā tiesību aktā bija pārāk daudz trūkumu Tas garantēja aizsardzību tikai minimālā un, protams, ne pietiekamā apjomā. Šī iemesla dēļ es pilnībā atbalstu referentes ierosinātos grozījumus Padomes projekta tekstā, ar kuru mēs nebijām apmierināti, īpaši ar to tekstu, kas attiecās uz DNS datu aizsardzību, pilsoņu veselību un seksuālo orientāciju. Visiem datiem, kas attiecas uz tādām mūsu dzīves personīgām un jutīgām jomām kā rase un etniskā piederība, informācija par reliģisko pārliecību vai pasaules uzskatu, nepieciešama īpaša aizsardzība, un šo datu apstrādi drīkst pieļaut tikai izņēmuma gadījumos, kas ir precīzi noteikti likumā, un ar tiesu iestādes piekrišanu.

Ir arī ārkārtīgi svarīgi, ka referente ir papūlējusies noregulēt datu aizsardzības problēmu turpmākajā datu apstrādē, to nodošanā trešām valstīm vai privātām personām, jo ļaunprātīga izmantošana visbiežāk notiek tieši šajos posmos.

Mums ir nepieciešams precīzs pamatlēmums, kurā datu aizsardzība būs noteikta vismaz tādā līmenī, kādu pirmajā pīlārā garantē 1995. gada direktīva un Konvencija Nr. 108.

  Charles Tannock (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, dažreiz man rodas bažas, ka mēs Parlamentā tik bieži debatējam par terorismu tādēļ, ka mums diemžēl nav vienprātīgas atbildes uz šo jautājumu. Terorisma nežēlībām, kas desmitiem gadu garumā izdarītas visā pasaulē, starp tām arī nesenie bumbu sprādzieni Islamabadā, būtu vajadzējis atvērt mūsu acis, lai mēs varētu saskatīt terorisma patieso un ļauno būtību, kā arī saredzēt nepieciešamību apņēmīgi un noteikti nostāties pret eksistences draudiem, ko terorisms postulē rietumu demokrātijai un dzīves veidam.

Tādēļ es apsveicu Eiropas Savienības valstis, kas kopīgi strādā, lai noteiktu un uzliktu kriminālsodus tiem, kuri kūda uz terorismu. Es atceros demonstrācijas Londonā, kas notika tai pašā laikā, kad Dānijā tika publicētas karikatūras, kurās bija attēlots pravietis Muhameds. Mēs Eiropā, protams, esam lepni, ka mums ir vārda un izteiksmes brīvība, bet protestētāji, kas nes plakātus ar aicinājumu nocirst galvas islāma apvainotājiem, nepārprotami pārkāpj robežu, kas šķir vārda brīvību no naida izpausmes, kura kūda uz vardarbību.

Mēs Apvienotajā Karalistē nesen debatējām par pirmstiesas apcietinājuma ierobežojumiem, ja nav apsūdzības par aizdomām attiecībā uz iesaistīšanos terorismā. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka mums jādod policijai un drošības dienestiem viņiem nepieciešamie līdzekļi mūsu pilsoņu aizsardzībai, protams, saskaņā ar stingrām tiesiskām garantijām.

Sabiedriskās domas aptaujas parāda, ka to noteikti vēlas vairums manas valsts un pārējās Eiropas iedzīvotāju. Turklāt saistībā ar datu saglabāšanu mani bieži mulsina tas, ka Parlaments pieņem tādu kā absolūtisma, nevis līdzsvarotu pieeju attiecībā uz pilsoņu brīvībām. Turklāt, ja pastāv nepārprotami tiesiskās aizsardzības noteikumi par to, kā koplietot informāciju, mums jāatbalsta mūsu tiesību aizsardzības iestādes.

Visbeidzot, Eiropas Savienībai būtu jāierindo Hezbollah aizliegto teroristisko organizāciju sarakstā. Tas, ka to neizdarīja agrāk, ņemot vērā sākotnējos pierādījumus, parāda acīm redzamo Eiropas Savienības nespēju rast risinājumu, kas palīdz tiem, kuri noteikti grib sagraut mūsu dzīvi demokrātijā.

  Proinsias De Rossa (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, informācijas apmaiņa starp mūsu dalībvalsts policijas spēkiem ir būtiska terorisma draudu apkarošanā un patiešām novērš nežēlības. Šāda informācijas apmaiņa manā zemē Īrijā ir novērsusi daudzas nežēlības.

Īrija un Apvienotā Karaliste ilgu laiku nevēlējās apmainīties ar informāciju dziļi iesakņojušās neticības dēļ. Sekas bija šausminošas. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka es noteikti atbalstu informācijas apmaiņu. Tomēr es tāpat kā mani kolēģi esmu nobažījies, ka Padomes pārskatītajos priekšlikumos nav pietiekamas personas datu aizsardzības, kā tas tika aprakstīts Martine Roure ziņojumā. Mēs nesakausim tādas organizācijas kā ETA, IRA un citas, kas nicina demokrātiju un cilvēktiesības, graujot mūs un mūsu demokrātiskās normas.

Tādēļ es aicinu Komisiju un Padomi izturēties nopietni pret mūsu tiešās vēlēšanās ievēlēto politiķu bažām. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības attīstība netiktu aizkavēta un lai mēs neradītu tādu iespaidu, ka ES var rīkoties, neievērojot dalībvalstu likumus. Es biju cerējis, ka mēs būtu varējuši atrisināt šos jautājumus, piemērojot Lisabonas jaunās koplēmuma procedūras. Diemžēl tagad tas nav iespējams, bet mums jāturpina strādāt, lai veicinātu šī Parlamenta un Eiropas Savienības leģitimitāti. Mēs to neizdarīsim, ja grausim indivīda tiesības.

  Gay Mitchell (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu šo ziņojumu. Es jau sākumā gribu pateikt, ka es stingri atbalstu cīņu pret terorismu, un visas savas politiķa dzīves laikā es esmu pretojies IRA un lojālistu terorismam Īrijā, tādēļ, lūdzu, pieņemiet to kā faktu.

Bet mums ir jānodrošina, lai mums būtu pietiekamas kontroles un līdzsvara sistēmas, kas aizsargātu pilsoņus no valsts terorisma vai datu ļaunprātīgas izmantošanas no valsts, Eiropas Savienības, žurnālistu, organizāciju, indivīdu, aģentūru vai to puses, kas zog vai kā citādi iegūst privātu un konfidenciālu informāciju.

Ārstēšana nedrīkst būt ļaunāka par pašu slimību. Šādu datu uzglabāšana un apglabāšana ir izšķirošs šīs aizsardzības posms. Jebkurš mēģinājums sagādāt raizes indivīdiem vai jebkāda veida mēģinājums šantažēt — politiski, finansiāli vai citādi — ir īpašs pārkāpums, kas stingri jānosoda visiem pareizi domājošiem cilvēkiem.

Šo datu apglabāšana bieži tiek uzticēta privātam sektoram, kam tie jāiznīcina, kad pagājis noteikta laika periods. Pirmkārt, es neesmu pārliecināts, ka privātā sektora vai — attiecībā uz šo lietu — valsts sektora rīcībā ir pietiekami aizsardzības pasākumi to datu iznīcināšanai, kas vairs nav nepieciešami cīņai pret terorismu. Es domāju, ka vajadzētu visbargāk sodīt tās personas, kas, strādājot vai nu valsts, vai privātā sektorā, neaizsargā privātu informāciju un atstāj to pieejamu ļaunprātīgai izmantošanai un nepareizai interpretācijai; es pieprasu, lai Komisija to ņem vērā. Mūsu — parlamentāriešu — darbs ir nodrošināt demokrātijas izdzīvošanu. Tādēļ mūsu rīcībā jābūt visiem nepieciešamajiem līdzekļiem, lai cīnītos pret terorismu ar zobiem un nagiem, bet tas nenozīmē, ka mēs varam būt pavirši attiecībā uz reputāciju, konfidencialitāti vai mūsu pilsoņu privāto dzīvi; es pieprasu, lai Komisija to ņem vērā.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Dāmas un kungi! Terorisms ir viens no visnopietnākajiem draudiem ekonomikai, kā arī ekonomikas un sociālajai attīstībai Eiropā un visā pasaulē. Modernajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām diemžēl ir būtiska nozīme terorisma draudu izplatīšanā. Teroristi bieži vien ļaunprātīgi izmanto lēto, ātro, viegli pieejamo un globāli izmantojamo internetu, lai izplatītu savu informāciju un vervētu jaunus biedrus un piekritējus. Tādēļ es atzinīgi vērtēju Padomes pamatlēmumu, ar kuru tiek grozīts Pamatlēmums 2002/475/JHA par terorisma apkarošanu un kurā, ir arī iekļauti tādi noziedzīgi nodarījumi kā kūdīšana uz teroristiskām darbībām, teroristu vervēšana un teroristu mācības. Es atzinīgi vērtēju šo grozījumu, jo esmu pārliecināts, ka ir svarīgi panākt starptautisku reakciju attiecībā uz starptautiskajiem terorisma draudiem. Neviena ES dalībvalsts viena pati nespēj noregulēt šo problēmu. Visām dalībvalstīm ir jāapvieno centieni. Tomēr demokrātijā, Eiropas valstu demokrātiskajā savienībā cīņa pret terorismu jāvada, ievērojot demokrātisko tiesiskumu, cilvēktiesības un civiltiesības. Tādēļ es atbalstu abu mūsu referenšu ierosinātos grozījumus attiecībā tieši uz šo aspektu nostiprināšanu. Nobeigumā es vēlētos mudināt visus iesaistītos cilvēkus, Padomi, Komisiju un Parlamentu ātri pieņemt šo kompromisa grozījumu.

  Dumitru Oprea (PPE-DE). - (RO) Trešajā tūkstošgadē zemeslodes skaistumu apdraud globālais terorisms. Tā kā atsevišķas valstis subsidiaritātes principa dēļ spēj kontrolēt tikai 10–15 % kibertelpas, bet pārējo telpu kontrolē privātas personas un ģimenes, mēs uzskatām, ka pirmo reizi šis jautājums ir jārisina pasaules mērogā, un globālā terorisma risinājumu vajadzētu ietvert jaunā koncepcijā „Globālas rūpes par zemeslodi”. Izmantojot šādu pieeju un stratēģiju, lai aizsargātu pasaules kibertelpu, Eiropas Savienība pierādīs, ka tā rūpējas par pasaules, kā arī par savu drošību.

  Ioan Mircea Paşcu (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, neskatoties uz šausmīgajām sekām, kādas atstāj starptautiskais terorisms, par to diemžēl vēl aizvien tiek pausti strīdīgi uzskati. Aizsardzība ir nepieciešama, bet mēs protestējam pret iestāžu šajā sakarā ierosināto un īstenoto pasākumu izmaksām un morālo kaitējumu. Mēs nosodām teroristu uzbrukumus, bet mēs protestējam pret mūsu tiesību pilnīgas izmantošanas ierobežojumiem, neskatoties uz to, ka mēs ļoti labi zinām, ka teroristi ļaunprātīgi izmanto mūsu demokrātisko sistēmu.

Ideāli būtu tad, ja jebkāda mūsu tiesību ierobežošana tiktu kompensēta ar atbilstošu drošības pastiprināšanu, ņemot vērā teroristu uzbrukumus. Gluži tāpat mēs tiecamies pretoties pretterorisma likumu vienveidībai, kaut arī mēs zinām, ka terorisma sekas ir vienādi postošas. Turklāt, ja sods par šādiem uzbrukumiem ir mērens, tad tie varētu kļūt biežāki.

Tādēļ, lai izstrādātu efektīvu aizsardzību pret terorismu, mums varbūt vajadzētu vispirms izšķirties un saskaņot šos pretrunīgos viedokļus.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, nepaiet gandrīz diena bez kāda teroristu uzbrukuma. Terorisms ir zibensveida infekcija mūsu sabiedrības organismā. Ja to neārstēs, tad tas kā jebkura infekcija turpinās izplatīties un padarīs pacientu nespējīgu vai pat nogalinās.

Ir jāveic radikāli pasākumi. Daži no šiem pasākumiem ir pretrunīgi un kaut kādā mērā neapšaubāmi ierobežo personīgo brīvību, bet kopumā tie ir nepieciešami. Ideālā pasaulē stingra personas datu aizsardzība ir sevišķi svarīga, bet terorisma apsēstā pasaulē diemžēl jāprot piekāpties. Ārkārtēji apstākļi pieprasa veikt ārkārtējus pasākumus.

Man liekas, ka tieši tā mums jāuzlūko lēmumi par terorisma apkarošanu. Ja mums noteikti jāizdara izvēle starp dažiem nelieliem kompromisiem attiecībā uz personīgām brīvībām un daudz efektīvākiem pretterorisma cīņas veidiem, tad mans uzskats ir tāds, ka mums jāizvēlas pēdējais. Es beigšu ar šādu jautājumu: Ja tādu nežēlīgu noziegumu kā pedofilijas atbalstīšana internetā ir noziegums — un tas ir pareizi —, kādēļ par noziegumu nevarētu uzskatīt terorisma atbalstīšanu?

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pensionāri un pensionāru partija mani atsūtīja uz Eiropas Parlamentu, lai es viņu vārdā paustu mūsu viedokli par to, kā apkarot terorismu: Eiropas Parlamenta un Eiropas finanšu līdzekļus vairāk vajadzētu izmantot to cilvēku ciešanu atvieglošanai, no kuriem teroristi saņem vislielāko atbalstu. Jākontrolē, lai šie līdzekļi tiktu izmantoti cilvēku interesēs un nevis atsevišķu korumpētu vadoņu pretlikumīgās interesēs. Tādēļ es uzskatu, ka tie jāizmanto Maršala plānam, kā to ierosināja Itālijas premjerministrs Silvio Berlusconi, lai sniegtu palīdzību Palestīnas tautai.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE). - (RO) Es gribētu atsaukties uz Roure kundzes ziņojumu. Personas datu aizsardzības tiesības ir pamattiesības. Tiem pilsoņiem, kuru dati tiek apstrādāti, ir tiesības, kas jārespektē gan valsts, gan ES līmenī. Ir daudz ES regulu un direktīvu, kurās ir pieprasīta informācijas apmaiņa saistībā ar pārkāpumiem, ko izdarījuši Eiropas pilsoņi, dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas viņu dzīvesvieta. Kā piemēri šeit jāmin regula par piekļuvi kravu autopārvadājumu uzņēmējdarbībai un direktīva, ar ko veicina ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu izpildi. Visos šajos Eiropas tiesību aktos ir pieprasīts izveidot informācijas sistēmas, kas spēj translēt paziņojumus un informāciju starp dalībvalstīm.

Visās attiecīgajās IT sistēmās jābūt iekļautam komponentam sabiedrības informēšanai, kā arī drošam komponentam, kurā ir dati par dalībvalstīs izdarītajiem pārkāpumiem; pēdējam jābūt pieejamam tikai attiecīgajām iestādēm un saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem.

  Jim Allister (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, redzot nesenās cietsirdīga terorisma izpausmes Pakistānā, Spānijā un Jeruzalemē, kā arī vairākus atsākušos IRA teroristu mēģinājumus manā valstī, neviens no mums nevar samierināties ar terorisma nekrietni nodarīto postu. Tomēr naivi būtu iedomāties, ka pastāv universāls Eiropas līdzeklis pret terorismu. Protams, ka mums ir vajadzīga efektīva teroristu izdošana, protams, ka mums ir vajadzīga efektīva sadarbība, bet tiesību akti, kas ir saskaņoti tā, lai to prasību kopums būtu samazināts līdz zemākajam līmenim, ir drīzāk šķērslis nekā palīdzība.

Pirmām kārtām par šīm lietām jāpieņem lēmumi valsts līmenī. Apvienotā Karaliste, piemēram, mēģina noteikt aizturēšanu uz 42 dienām, kas, pēc manām domām, ir pārāk daudz, bet tiesības pieņemt šādu lēmumu ir Londonai, nevis Briselei.

Ar tādu attieksmi, kāda ir šajos priekšlikumos, mēs drīz vien atņemsim dalībvalstīm rīcības brīvību. Tāda attieksme varētu būt piemērota ES ekspansionisma politikas īstenošanai, bet ar to nevarēs sagraut terorismu.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE). - (RO) Es kā Rumānijas pilsoņu pārstāvis uzskatu, ka Eiropas Parlamentam noteikti jāpiedalās lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar to personas datu aizsardzību, ka savākti tiesībaizsardzības sakarā. Mums būtu jāņem vērā tas, ka Eiropas pilsoņu datu aizsardzības tiesības ir pamattiesības, tomēr tai pašā laikā iestādēm, kas ir iesaistītas cīņā pret terorismu un noziegumiem, jābūt pieejamai šādai informācijai.

Šim ziņojumam ir īpaši svarīga nozīme, jo tajā ir prasība izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nosaka personas datu kvalitāti, definīciju un raksturojumu, kā arī to nodošanu trešām valstīm vai atsevišķām personām. Es iesaku iekļaut noteikumu, kurā teikts, ka datus nedrīkst uzglabāt ilgāk nekā nepieciešams un ka dalībvalstis tiek aicinātas ieviest procedūras un tehniskus pasākumus, kas paredzēti šo ierobežojumu piemērošanai.

  Antonio Masip Hidalgo (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt savas kolēģes Lefranois kundzi un Roure kundzi par viņu sagatavotajiem ziņojumiem un izmantot šo iespēju, lai pateiktu, ka Francijas policija tikko ir arestējusi kādu teroristu. Tādēļ es apsveicu Francijas valdību un Francijas policiju. Es domāju, ka politiskajām iestādēm visās valstīs jāsadarbojas ar mūsu policiju, mūsu tiesnešiem un mūsu valdībām.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos apsveikt Eiropas Parlamentu kopumā par šo debašu augsto līmeni. Eiropas Parlaments patiesi likumā noteiktā kārtībā gaida Lisabonas līguma ratificēšanu, taču šorīt ir uzskatāmi parādījis savu briedumu, ar lielu vairākumu atbalstot divus ziņojumus — Lefranois kundzes un Roure kundzes ziņojumus. Šajos divos ziņojumos ir mēģināts atrast līdzsvaru starp kolektīvo aizsardzību pret terorismu, kas mums ir jānodrošina mūsu pilsoņiem, un mūsu brīvību individuālo aizsardzību. Es uzskatu, ka pareizie risinājumi mums jāmeklē šo divu aizsardzību līdzsvarā.

Priekšsēdētāja kungs, es ļoti īsi apkopošu šajā diskusijā pateikto. Vispirms es atgriezīšos pie Lefranois kundzes ziņojuma par terorisma apkarošanu. Es vēlētos pateikt, ka, lai gan vārda brīvība un kritizēšanas tiesības ir viens no pamatpīlāriem, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, kūdīšanu uz rasu naidu, aizbildinoties ar vārda brīvību, nevar uzskatīt par pieņemamu. Rasistiskas runas ir vārda brīvības ļaunprātīga izmantošana, un tās nedrīkst pieļaut.

Vēl es vēlētos jums atgādināt, ka Komisijas priekšlikums tika izstrādāts, pamatojoties uz padziļinātu ietekmes novērtējumu. Tika rīkotas daudzas apspriedes, un Eiropas Padomes Konvencija par terorisma apkarošanu ir pamatā šim Komisijas priekšlikumam, kurā mēs mēģinājām ievērot konvencijā minēto līdzsvaroto teroristisku nodarījumu formulējumu.

Ja Lefranoi kundze un tie daudzie EP deputāti, kas uzstājās, lai atbalstītu terminu „kūdīšana”, man dotu pāris minūtes, es gribētu aizstāvēt terminu „provokācija”. Termina „provokācija” priekšrocība ir tā, ka tas ir jauns. Tieši šī iemesla dēļ to lietoja Eiropas Padome, un tam Eiropas Savienībā ir kopēja un precīza definīcija. „Provokācija” nav jēdziens, ko var brīvi interpretēt. Es uzskatu, ka to var pareizi noteikt tiesu prakse. Mēs, protams, vēlamies izvairīties no jebkāda veida teroristu uzbrukumiem, bet mēs pasludinām par kriminālnoziedzniekiem tos, kuri galvenokārt vārdos ir aicinājuši uz šādiem uzbrukumiem, pat ja tie nav notikuši. Lūk, šeit ir tā problēma. Tomēr es šo jautājumu atstāšu Padomes un Parlamenta ziņā, lai viņi gudrā dialogā to atrisina.

Es vēlētos arī pateikt, ka pamatlēmuma pašreizējā teksta 1. panta 2. punktā ir cilvēktiesību aizsardzības klauzula, kura — es domāju, ka Lefranoi kundze piekritīs — attiecas uz visu pamatlēmumu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos uzsvērt, ka ir ļoti labi, ka terorisma apkarošana ir iekļauta integrētajā Eiropas Savienības iestāžu sistēmā. Iekļaujot šo tekstu Kopienas tiesību aktos, mums būs garantija, ka tas darbosies. Konkrētiem tiesību aktiem šis teksts būs kā vienots tiesiskais regulējums attiecībā uz kriminālsankciju raksturu un līmeni, kā arī uz jurisdikcijas noteikumiem. Līdz ar to būs iespējams piemērot 2002. gada pamatlēmumā minētos Eiropas Savienības sadarbības mehānismus.

Rezumējot visu teikto un vienlaikus vēlreiz pateicoties referentei un Parlamentam par visu darbu, ko viņi šajā svarīgajā jautājumā ir paveikuši pēdējos divos gados, es gribētu izteikt cerību, ka lēmums tagad tiks pieņemts ātri, ņemot vērā visu paveikto darbu un nepieciešamību — ko daudzi no jums ir uzsvēruši — efektīvi apkarot terorismu.

Tagad es pievērsīšos otrajam tekstam, kurš nav atdalāms no pirmā. Es domāju, ka Parlaments pareizi darīja, tos sasaistot un vienlaicīgi risinot jautājumus gan par datu aizsardzību, gan personiskās brīvības aizsardzību. Es izsaku pateicību Roure kundzei, kura tik enerģiski aizstāvēja šo līdzsvaru un datu aizsardzību. Šī teksta vienlaicīga sagatavošana ar tekstu par terorisma apkarošanu ir patiesi svarīga, lai likuma un kārtības sargu rīcībā tuvākajā nākotnē būtu konkrēti noteikumi par datu aizsardzību. Es negribētu pārspīlēt, sakot otrreiz, ka tāpat kā Parlaments arī Komisija acīmredzot gribēja iet soli tālāk attiecībā uz datu aizsardzību. Ministrs Jouyet kungs minēja, ka Francijas prezidentūrai bija jāņem vērā tas, vai varēja panākt kompromisu, lai gan tā arī vēlējās to pašu rezultātu. Es vienkārši varu pateikt, ka Komisija mēģinās novērtēšanas klauzulu un „tā kā 6.a” izmantot lietderīgi. Tādēļ mēs uzklausīsim Pilsoņu brīvību, iekšlietu un tieslietu komiteju un mēģināsim ņemt vērā jūsu vēlēšanos mērķtiecīgi pārskatīt pamatlēmumu, lai novērtētu tā darbības jomas paplašināšanu. Komisija to katrā ziņā var izdarīt, un arī es to mēģināšu paveikt. Es zinu, ka Eiropas Parlaments gribētu, lai šī pārskatīšana notiek drīz. Es ceru, ka Padome piekritīs pārskatīt pamatlēmumu tādā laika grafikā, kas ļaus šo Eiropas pasākumu sakārtot drīzā laikā.

Priekšsēdētāja kungs, tas ir viss, ko vēlējot pateikt. Vēl es vēlētos darīt zināmu katram no runātājiem, ka es augstu vērtēju šīs svarīgās debates par problēmu, kuras risināšanā Eiropai jārāda piemērs — gan garantējot kolektīvo aizsardzību pret terorisma draudiem, gan arī, protams, saglabājot īpašu uzmanību attiecībā uz personiskās brīvības un personīgās autonomijas aizsardzību. Es domāju, ka Parlaments atkal ir nepārprotami parādījis savu briedumu un spēju nākotnē būt par koplēmumu pieņēmēju šajos jautājumos.

  Roselyne Lefrançois, referents. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos pateikties visiem saviem kolēģiem, kas šorīt runāja, par viņu runu augsto līmeni. Lielais runātāju skaits nepārprotami norādīja uz lielo ieinteresētību par šo jautājumu. Neatgriežoties sīkumos pie visām dažādajām runām, es vēlētos pieminēt tikai trīs vai četras.

Fava kungs skaidri norādīja uz šī jautājuma sarežģītību. Mums jāizvairās no aizdomu un neticības izpausmēm, bet tai pašā laikā mums jādomā par kontekstu un jāgarantē gan pilsoņu drošība, gan personisko brīvību aizsardzība.

De Grandes Pascual kungs nepārprotami izskaidroja terorisma definīcijas papildvērtību, sakot, ka daudz svarīgāka ir tā definīcija, ko mēs lietojam, un arī neatlaidīgi pieprasot sagatavot nodarījumu sarakstu. Tā kā šeit runa ir par kopīgu darbu terorisma apkarošanā, mums jāsniedz spēcīgs vēstījums, vienlaicīgi aizsargājot personiskās brīvības.

Demetriou kungs, jūs minējāt postu, ko nodara terorisms un kas mums ir jāapkaro. Tomēr jūs lietojāt terminu „sabiedrības kūdīšana”, sakot, ka tas ir jēdziens, ko dalībvalstis saprot labāk. Arī Ludford kundze piekrīt šīm rūpēm. Viņa arī domā, ka šis termins ir piemērotāks, ņemot vērā to, ka mums patiesi jāaizsargā pamatbrīvības.

Ziņojums patiesi ir ilgstoša un grūta sarunu procesa rezultāts. Tomēr es patiesi uzskatu, ka mēs varam būt apmierināti ar iznākumu, īpaši, ņemot vērā panākto līdzsvaru starp terorisma apkarošanu un pamatbrīvību ievērošanu.

Roure kundzes ziņojums atbilst šai otrajai kategorijai, jo personas datu aizsardzība ir viens no tā galvenajiem komponentiem. Man jāpauž nožēla tikai par vienu lietu, par kuru ar mani vienisprātis ir mani kolēģi Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā. Nav apstrīdams, ka tāda teksta īstenošana, kam ir tik liela ietekme uz Eiropas pilsoņu brīvībām, nenotiek saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas pilnīgu juridisko kontroli.

Lai tas tā notiktu, pamatlēmums būtu bijis jāpieņem saskaņā ar Lisabonas līgumu. Pat pirms noraidošā balsojuma Īrijas referendumā un šaubām par to, vai jaunais līgums stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī, Padomei bija nepārprotama vēlēšanās darboties pēc iespējas ātrāk, lai izvairītos no pāriešanas uz koplēmumu. Pilsoņu brīvību, iekšlietu un tieslietu komitejā mēs tomēr mēģinājām apzinīgi un akurāti strādāt, turoties kopsolī ar Padomes noteikto tempu.

Komitejas 15. jūlija balsojumā mans ziņojuma projekts tika pieņemts ar 35 balsīm par, 4 — pret un 1 atturoties. Es ceru, ka arī plenārsēdē par to nobalsos vairums deputātu.

  Martine Roure, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem saviem kolēģiem, jo šīs debates parādīja, ka Eiropas Parlaments ir bijis vienots uzskatos par patiesi sarežģītu tematu. Tas noteikti ir jāpiemin.

Šodien es īpaši gribu uzrunāt Francijas prezidentūru. Mēs pieprasām Padomei izpildīt apņemšanās, ko jau pirms krietna laika paudušas vairākas prezidentūras.

Šis pamatlēmums noteikti ir jāpieņem ātri, un jāņem vērā Eiropas Parlamenta grozījumi.

Padomei jārīkojas saskaņā ar tās vārdiem. Mums noteikti jāstrādā uzticības gaisotnē. Tas ir svarīgi. Es ceru, ka šī vēsts tiks nodota Dati kundzei, kura diemžēl nepiedalās šajās sevišķi svarīgajās debatēs, par ko mēs esam ļoti apbēdināti.

Es arī īpaši gribētu pateikties komisāram Barrot kungam par viņa atbalstu, kas mums bija ļoti vērtīgs.

  Priekšsēdētājs . − Kopīgās debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Titus Corlăţean (PSE), rakstiski. – (RO) Visi ES iestāžu priekšsēdētāji pēdējos gados ir bijuši saistīti ar tiesiskā regulējuma izveidošanu personas datu aizsardzībai trešajā pīlārā. Neskatoties uz to, 2006. gadā pieņemtais pamatlēmums bija kompromisa lēmums, ar kuru tika noteikts prasību kopuma minimums personas datu aizsardzībai. Tādēļ mēs varam tikai apsveikt jauno EP apspriešanos par pamatlēmuma darbības jomas paplašināšanu un par tā ietekmi uz pamattiesībām. Raugoties no šī viedokļa, man jāpauž nožēla, ka Padome grozīja Komisijas sākotnējo priekšlikumu. Tāpat man jāpauž nožēla par to, ka Padome atcēla noteikumu par valsts datu aizsardzības iestāžu darba grupām, kas nozīmē neveiksmi efektīvas personas datu aizsardzības sistēmas radīšanas procesā.

  Petru Filip (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Efektīva personas datu aizsardzība joprojām ir modernas demokrātijas dabiska prasība. Ja noteiktos apstākļos šī aizsardzība pieprasa pārveidot kopienas datubāzes, lai pasargātu konkrētas personīgās vai materiālās informācijas saistību ar identificējamajām personām, mums jāsaprot, ka šīs informācijas uzglabāšanas un apstrādes globālās sistēmas vadībai nepieciešama mūsdienīga drošības sistēma. Tā kā nav iespējams garantēt drošību, vienkārši apstiprinot kopīgus principus, es uzskatu, ka mums ir pragmātiski jāanalizē attiecīgie riski, sadarbojoties valstu tiesībaizsardzības un tiesu varas iestādēm ar šīs jomas dažādu līmeņu ekspertiem.

Skaidrības labad es gribētu vēlreiz atkārtot, ka jaunajām dalībvalstīm ātri jāsaņem pieredze šajā jomā, lai novērstu jebkādu kaitējumu sistēmas drošībai visā pasaulē.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā terorisma izplatību, tā iespiešanos kibertelpā, kā arī tā iespējas ātrāk ietekmēt masas un ierobežotās iespējas pietiekami ātri atklāt teroristus, es uzskatu, ka šāds lēmums ir apsveicams, jo tas aizsargā katra pilsoņa civiltiesības un brīvības, kā arī rada piemērotu sistēmu, lai ātrāk atklātu un novērstu noziegumus, īpaši tādus noziegumu, kas vērsti pret personu, valstu un nacionālo infrastruktūru drošību.

Es atzinīgi vērtēju lēmumu uzskatīt pamatlēmumā noteiktos mērķus par mērķiem, kas lielā mērā interesē Eiropu, īpaši attiecībā uz kopējiem noteikumiem par personas datu aizsardzību, un kas ļaus dalībvalstīm īstenot vienus un tos pašus noteikumus un principus. Turklāt es domāju, ka ir vajadzīgs ieteikums informācijas klasifikācijai, atsaucoties uz starptautisko klasifikāciju, lai novērstu visas atšķirības dalībvalstu un citu valstu starpā drošības pasākumu ieviešanā.

Ir divas pamatstratēģijas, kas jāņem vērā, aizsargājot datu un drošības sistēmas. „Viss, kas nav aizliegts, ir atļauts” un „ viss, kas nav atļauts, ir aizliegts”.

  Andrzej Tomasz Zapałowski (UEN), rakstiski. – (PL) Viena no vissvarīgākajām problēmām saistībā ar mūsu kontinenta drošību ir paaugstināti terorisma aktu draudi Eiropai. Šodien mūs apdraud politiskais terors, ko kontrolē valstis, kas ir paziņojušas par sadarbību ar mums, un krimināla rakstura grupējumi, bet liekas, ka vislielākie draudi nāk no islāma fundamentālistu puses.

Mani pārsteidz tas, ka tie, kuri valda pār Eiropu, nav par to noraizējušies. Mūsu absolūtā atvērtība neierobežotam jaunatnācēju skaitam no islāma valstīm, ko atbalsta sociālisti un liberāļi, atnesīs traģēdijas Kopienas tautām nākotnē. Tomēr debates par Eiropas neierobežotu islamizāciju nenotiek!

Palīdzēsim nabadzīgajām valstīm, bet nepārvērtīsim mūsu kontinentu par vietu, kur tiek pārbaudīta tautas iecietības robeža. Jaunienācēji šobrīd pieprasa aizvien vairāk tiesību, un Eiropas pamatiedzīvotājiem ir jāsamierinās gan ar to, gan ar savu simtgadīgo tradīciju graušanu. Tas ir bīstami. Ziemeļīrija ir piemērs tam, pie kā tas var novest, jo tur savstarpēji karojošās grupas ir pie atšķirīgām konfesijām piederīgi kristieši.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. – 2001. gada 11. septembra uzbrukumi pilnīgi pārveidoja pasauli. Teroristu uzbrukumi tajā dienā ne tikai mainīja amerikāņu pasaules skatījumu un izpratni, bet parādīja demokrātijas sabiedrībām visā pasaulē jaunu šīs modernās pasaules perspektīvu, kurā teroristu draudi un uzbrukumi (arī Madridē 2004. gada martā un Londonā 2005. gada jūlijā) rada pastāvīgas bailes.

Pašlaik teroristi izmanto tādus modernos sazināšanās līdzekļus kā internetu, lai veicinātu teroristu apmācību, vervēšanu un uzbrukumu plānošanu. Šīs tehnoloģijas izmantošana ir nebijis drauds Eiropas Savienībai, tādēļ mums visiem jāstrādā kopā, lai apkarotu terorismu ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem.

Tomēr, lai mūsu demokrātiskā sabiedrība varētu efektīvi stāties pretī šiem draudiem, cīņa pret terorismu jāapvieno ar mūsu pamattiesību un brīvību nostiprināšanu. Lai sāktu risināt terorisma draudu jautājumu, mums Eiropas Savienībā nepieciešami kopēji noteikumi, tādēļ jāgroza pašreizējie tiesību akti.

Modernajam terorismam ir jauni darbības veidi, bet Eiropas Savienībai pret tiem jācīnās ar tādu pašu spēku un apņēmību, kāds tai bija, cīnoties ar tradicionālo terorismu.

  Gerard Batten (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es izteikšos īsi. Es runāšu, atsaucoties uz Reglamenta 145. pantu, lai atspēkotu Dame Sarah Ludford izteiktās piezīmes un komentārus par mani viņas runā šajās debatēs.

Viņa runāja par daudzām lietām, bet neparasti bija tas, ka viņa mani nosauca par „eirofobu” un ka attiecībā uz noziedznieku izdošanu es „priecīgi pamāšot ardievas kriminālnoziedzniekiem, kuri aizbēgšot pāri Lamanšam.

Es gribētu viņu palabot. Es neesmu eirofobs. Es mīlu Eiropas kontinentu, tā vēsturi, tā kultūru, tā sasniegumus tāpat kā jebkurš no mums, bet es esmu ES-fobs. Es neieredzu antidemokrātisku un nedemokrātisku Eiropas Savienību. Attiecībā uz Eiropas aresta orderi un in absentia tiesas procesiem es gribu, lai Anglijas un Skotijas tiesu iestādes varētu izskatīt prima facie pierādījumus pret aizdomās turamo pirms viņa izdošanas un lai tām būtu pilnvaras to novērst. Tām jāspēj noteikt, ka ir pamatojums, lai celtu prasību, un ka tiks spriesta taisnīga tiesa.

Es to daru, lai aizsargātu Apvienotās Karalistes pilsoņus, un piemērs ir 19 gadu vecā londonieša Andrew Symeou lieta, kam 30. septembrī draud izdošana Grieķijai saistībā ar apsūdzību slepkavībā. Pret viņu vērstie pierādījumi ir ārkārtīgi apšaubāmi, bet tas, kā arī fakts, ka liecinieki, iespējams, tikuši mocīti, lai iegūtu no viņiem liecības, netiek ņemts vērā.

Es saprotu Dame Sarah jutīgumu šajā jautājumā, jo viņas Liberālo demokrātu partija acīmredzot ir nošāvusi greizi, tādēļ viņa gluži pamatoti baidās par 2009. gada vēlēšanu rezultātiem.

  Priekšsēdētājs . − Pirms es pārtraucu sēdi, es vēlētos nomierināt drošības dienestus, ka persona, kas ienākusi sēžu zālē ar aizklātu seju, ir Borghezio kungs. Viņš protestē ar aizklātu muti. Tātad sēžu zālē no drošības viedokļa nav nekāda riska. Es tikai gribēju nomierināt drošības dienestus.

(Sēde tika pārtraukta plkst. 12.00 līdz balsošanas laikam un atsākās plkst. 12.05.)

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece