Balsojumu mutiski skaidrojumi

– Ziņojums: Gay Mitchell (A6-0396/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, esmu patiešām ļoti gandarīts, ka varu dot savu ieguldījumu šajās debatēs, sniedzot īsu komentāru, jo pašreizējā situācijā, kurā mēs dzīvojam un kurā trešās pasaules valstis ievērojami cieš no pārtikas trūkuma, ir svarīgi saprast, ka salīdzinājumā ar trešās pasaules valstīm mēs Eiropas Savienībā tomēr dzīvojam ļoti turīgi, lai arī saskaramies ar ekonomisko krīzi. Tādēļ esmu ļoti gandarīts par to, ka mēs Parlamentā atzīstam savu ētisko un politisko pienākumu attiecībā pret tiem, kuri ir lielās briesmās. Reizēm mums atliek savos televizoros ieraudzīt attēlu, lai saprastu, ka šis jautājums ir ļoti steidzami risināms.

Tāpēc es sveicu G. Mitchell saistībā ar šo ziņojumu. Tas ir atzinīgi vērtējams solis, kas ir mūsu atbalsta cienīgs, un esmu ļoti gandarīts par to, ka varēju paust arī savu atbalstu.

  Nirj Deva (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, tāpat kā D. Sumberg, es arī vēlētos paskaidrot, kādēļ mēs balsojām par šo ziņojumu. Tas bija diezgan sarežģīts lēmums, jo par pārcelšanu mēs maksājam ar nodokļu maksātāju naudu.

Taču patiesībā mēs barojam simt miljonu cilvēku, kuri pretējā gadījumā būtu miruši jau līdz nākamā gada beigām. Pasaules pārtikas programmas ietvaros tiek pabaroti 20–25 miljoni cilvēku, kuri pakļauti nepietiekama uztura riskam un iespējamai nāvei līdz 2009. gada beigām, ja mēs šādi nerīkotos. Tagad miljards cilvēku dzīvo, pārtiekot no vienas maltītes divu dienu laikā. Šo naudu tērējot saprātīgi, mēs varēsim nodrošināt viņiem vienu maltīti katru dienu.

Divdesmit pieci miljoni cilvēku ir puse no manas valsts, Apvienotās Karalistes, iedzīvotājiem. Es nevēlos nākamgad turpināt darbu Parlamentā un atzīt, ka paliku nomaļus, noskatoties, kā puse no manas valsts iedzīvotāju nomirst badā tikai tāpēc, ka mēs rīkojāmies citādi. Es patiešām esmu ļoti gandarīts, ka mēs nobalsojām par šī ārkārtas mehānisma ieviešanu.

– Ziņojums: José Manuel García-Margallo y Marfil (A6-0448/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es varu apstiprināt J. M. García-Margallo ziņojumu, jo mēs visi mēģinām novērst nodokļu krāpniecību, kas ir ļoti svarīgi, un jo īpaši nodokļu krāpniecību saistībā ar PVN. Ēnu ekonomika, kas pastāv visās ES dalībvalstīs, ir neizdevīga nodokļu maksātājiem un par to mums visiem būtu jāuztraucas, jo šāda ekonomika rada zaudējumus nodokļu maksātājiem.

Tomēr es vēlētos papildināt šo komentāru, proti, — ir ārkārtīgi svarīgi, lai atsevišķām nacionālām valstīm būtu tiesības pašām noteikt savu PVN likmi. Tas nav Eiropas Savienības jautājums. Lielbritānijā finanšu ministrs nesen samazināja PVN likmi, lai tādējādi cīnītos pret lejupslīdi. Nedomāju, ka tas ir ļoti efektīvs pasākums, un nedomāju, ka tas kaut ko mainīs, bet ir svarīgi, lai tajā vai citā valstī būtu tādas tiesības šādi rīkoties. Tas ir papildinājums, ar ko vēlējos jūs iepazīstināt šī ziņojuma saistībā.

- Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: ES Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu (RC B6-0619/2008)

  David Sumberg (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, man ir prieks, ka varu sniegt komentāru šajā saistībā. Esmu noraizējies par Eiropas Savienības iesaistīšanos šī jautājuma risināšanā tikai tāpēc, ka tas ir starptautiskas vienošanās jautājums, un vienpusēja ES darbība neko nemainīs šajā situācijā.

Turklāt uzskatu, ka ziņojumā iekļautā atsauce uz Eiropas drošības pasākumiem ir neveiksmīga. Eiropas drošības pamatu veido NATO. Tā tas vienmēr ir bijis un tā tas vienmēr būs, jo NATO sastāvā ir mūsu draugs un sabiedrotais — Amerikas Savienotās Valstis. Daži Parlamentā ir ļoti noskaņoti pret Ameriku. Bet es tāds neesmu. Es atceros par ES parādu Amerikas Savienotajām Valstīm, kas mums jāatdod par savu brīvību un dalību NATO. ES un Amerikas Savienoto Valstu alianse NATO ietvaros ir pamats mūsu aizsardzībai un drošībai, un tāda tā būs arī turpmākajos gados.

– Ziņojums: Zita Gurmai (A6-0435/2008)

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). – (BG) es vēlos pastāstīt, kādēļ izvēlējos atbalstīt šo ziņojumu par sievietēm Balkānos, ko sagatavoja mana kolēģe Z. Gurmai, un vēlējos arī apsveikt viņu. Šajā ziņojumā atspoguļota patiesā sieviešu situācija Balkānu reģionā, nenošķirot konkrētas valstis pēc to atšķirīgajiem statusiem. Šeit konsekventi ir izmantota dzimumu vienlīdzības politika un pakāpeniski pārvarēti stereotipi. Ziņojumā aprakstīts, kā izmainījusies situācija, jo veikti grozījumi tiesību aktos, sievietēm piešķirtas lielākas tiesības, nodrošināta izaugsme pārvaldības jomā un sievietes iesaistījušās politikā un pārvaldē. Svarīgs ziņojuma aspekts ir novērtējums, kas attiecas uz Balkānu sieviešu lomu attīstībā un demokrātiskos procesos, lai saglabātu stabilitāti reģionā un pārvarētu militāros konfliktus.

– Ziņojums: Heinz Kindermann (A6-0434/2008)

  Albert Deß (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, H. Kindermann ir iesniedzis konstruktīvu rezolūciju par jūraskraukļu problēmu, un es labprāt par to nobalsoju. Man prieks, ka par šo rezolūciju nobalsojuši 558 deputāti. Par aizsargājamu sugu jūraskraukļi tika noteikti jau pirms krietna laika, kad Eiropā vairs bija palikušas tikai dažas ligzdošanas kolonijas. Tajā pašā laikā tie kļuva tik izplatīti, ka tika izēsti pat veseli dīķi un upes. Tādēļ tie jāiekļauj Putnu aizsardzības direktīvas II pielikumā. Šo putnu nodarītais kaitējums apdraud daudzu zvejnieku un dīķu apsaimniekotāju pastāvēšanu. Ir jāpārbauda, kāds ir minimālais līmenis, kas dalībvalstīs jānodrošina saistībā ar sugu saglabāšanu. Ja līmenis ir augstāks, tas jāregulē. Ja Komisija nerīkosies, zivju sugu krājumi tiks apdraudēti.

Tādēļ es lūdzu Komisiju šo rezolūciju uztvert nopietni un iespējami drīzāk rīkoties.

⁂

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, atsaucoties uz Reglamenta 202.a pantu, plenārsēdē mēs nobalsojām par Eiropas himnas atskaņošanu oficiālās sēdēs. Es velētos uzzināt, priekšsēdētājas kundze, kāpēc himnu neatskaņoja tad, kad sveicām Viņa Svētību Dalai Lamu?

  Priekšsēdētāja. - Es to noskaidrošu un sniegšu jums atbildi, J.-P. Audy kungs.

⁂

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

– Ziņojums: David Martin (A6-0452/2008)

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es sveicu savu kolēģi saistībā ar šo nolīgumu, kas noslēgts ar Korejas Republiku par sadarbību cīņā pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci. Kā deputāti to zina, patlaban mēs ar Koreju risinām sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. To atbalsta gan valdība, gan opozīcija Seulā, un arī Parlaments, apstiprinot agrāk sagatavotu D. Martin ziņojumu un tādējādi paziņojot par savu principiālu piekrišanu. Šķiet, abas puses vēlas darbu pie nolīguma pabeigt līdz nākamā gada jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Attiecīgais nolīgums var vienīgi palīdzēt šajā procesā, pat pieņemot, ka joprojām ir daži sarežģīti jautājumi, piemēram, attiecībā uz automobiļiem un izcelsmes noteikumiem par Kesonas Rūpniecisko kompleksu.

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. – (PL) Pasaules tautsaimniecības kļūst aizvien vairāk savstarpēji saistītas, starptautiskās tirdzniecības tempi aug ļoti strauji, un aizvien biežāk tiek veikti ārvalstu tiešie ieguldījumi. Tādēļ es pilnībā atbalstu David Martin ziņojumu, kas ierosina pieņemt Eiropas Savienības un Dienvidkorejas sadarbības nolīgumu par cīņu pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci. Šis nolīgums atbilst ES iepriekšējiem pasākumiem šajā jomā un papildina nolīgumus, kas parakstīti jau 1990. gadu sākumā ar ASV (1991), ar Kanādu (1999) un Japānu (2003). Nolīgums ar Koreju sekmēs konkurences noteikumu efektīvu īstenošanu, veicinot konkurences aizsardzības aģentūru sadarbību un samazinot konfliktu iespējamību.

Nolīguma noteikumi ietver pienākumu sniegt informāciju par konkurences aizsardzības aģentūru veiktajiem izpildes pasākumiem, kas var ietekmēt otras puses materiālās intereses. Atzinīgi vērtējams tas, ka nolīgumā ieviesti noteikumi par savstarpējo palīdzību, izpildes pasākumu koordinēšanu, informācijas apmaiņu un konfidencialitātes garantēšanu. Koreja ir ceturtais lielākais Eiropas Savienības tirdzniecības partneris ārpus Eiropas, un Eiropas Savienība ir lielākais Korejas ārvalstu investors. Ņemot vērā šo abu valstu partnerattiecību pieaugošo nozīmi, šķiet pilnīgi pareizi, ka Koreja pievienojas trīs citiem partneriem, ar kuriem Eiropas Kopiena ir noslēgusi nolīgumus par sadarbību cīņā pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Korejas Republika ir ceturtais lielākais Eiropas Savienības tirdzniecības partneris ārpus Eiropas, un Eiropas Savienība ir lielākais Korejas ārvalstu investors.

Līdzīgi tiem nolīgumiem, kas jau noslēgti ar ASV (1991), Kanādu (1999) un Japānu (2003), arī šis nolīgums paredz nodrošināt, ka pastāv „konkurences tiesību savstarpēja atzīšana starp Eiropas Kopienu un Dienvidkoreju”, kas „ir efektīvākais paņēmiens, lai cīnītos pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci”, tādējādi cenšoties ierobežot „tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanu starp abām valstīm”.

Tomēr Eiropas Parlaments galveno uzmanību pievērš apsvērumam, kam atbilstīgi šis nolīgums jāsagatavo „saistībā ar Eiropas Kopienas un Korejas Republikas spēkā esošo nolīgumu vispārējo struktūru un arī saistībā ar nolīgumiem, par kuriem pašreiz notiek sarunas, jo īpaši sarunas par iespējamo brīvās tirdzniecības nolīgumu”, proti, kā to arī uzsver referents, ņemot vērā „problēmas, ar kurām ir nācies saskarties citās divpusējās un starpreģionu tirdzniecības sarunās”.

Citiem vārdiem — Eiropas Parlaments atbalsta „uzlabotu piekļuvi tirgum”, kas rada katastrofiskas sekas attiecībā uz rūpniecību un nodarbinātību, piemēram, kuģu būves un remonta nozarē Portugālē, un gandrīz pilnībā sagrauj šo jomu.

Tāpēc mēs balsojam pret šo ziņojumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Ceru, ka mans ziņojums un Komisijas priekšlikums sniegs ievērojamu labumu gan Korejai, gan Eiropas Savienībai. Koreja ir ceturtais lielākais ES tirdzniecības partneris ārpus Eiropas, tāpēc ir svarīgi, lai mums būtu aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret konkurenci.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Starptautiskā finanšu krīze ir smagi skārusi ceturto lielāko tautsaimniecību Āzijā. Atkal uzaust atmiņas par 1997. gada Āzijas valūtu krīzi. Lai gan patlaban, no vienas puses, Dienvidkorejas valdība kļūst aizvien uzticamāka, jo tā ir ātri rīkojusies, tagad Eiropā un ASV mēs saskaramies ar krīzi, un tas šo situāciju padara mazliet nopietnāku. Tomēr ESAO uzskata, ka Koreja atgūsies tuvākajā nākotnē, vājais vons sekmēs eksportu un reflācijas pasākumi palielinās iekšzemes pieprasījumu.

ES un Korejas ekonomikas attiecībām tādējādi vajadzētu saglabāties nemainīgām, un tāpēc pilnīgi noteikti ir vērts izstrādāt pamatnoteikumus, neskatoties uz sarežģīto pašreizējo situāciju. Pārāk bieži ekonomikas nolīgumos ir aizsargātas vienīgi investoru intereses, tādēļ ES ir jārūpējas par to, lai pietiekami būtu ņemti vērā nodarbinātības noteikumi, kā arī sociālie un vides standarti. Ziņojumā, par kuru notiek šis balsojums, šis aspekts nav pietiekami skaidri precizēts, tādēļ es atturējos no balsojuma.

  Rovana Plumb (PSE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo nolīgums sekmēs konkurences tiesību aktu efektīvu piemērošanu, veicinot sadarbību starp kompetentajām iestādēm un samazinot konfliktu iespējamību.

Koreja ir ceturtais lielākais ES tirdzniecības partneris ārpus Eiropas, un Eiropas Savienība ir lielākais Korejas ārvalstu investors.

Ņemot vērā šo partnerattiecību pieaugošo nozīmi, šķiet pareizi, ka Koreja pievienojas trīs citiem partneriem, ar kuriem ES ir noslēgusi nolīgumus par sadarbību cīņā pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci.

Nolīgums nosaka, ka katras puses konkurences iestāde paziņo otras puses konkurences iestādei par izpildes pasākumiem, kas var ietekmēt otras puses būtiskas intereses, kā arī nosaka savstarpējās palīdzības sniegšanas pienākumu, tostarp iespēju vienai pusei lūgt otru pusi īstenot izpildes pasākumus, un izpildes pasākumu koordinēšanas un informācijas apmaiņas kārtību. Nolīgumā iekļauti arī noteikumi attiecībā uz konfidencialitāti.

Plašākā perspektīvā mums jāuzsver daudzpusējās tirdzniecības un konkurences noteikumu nozīme brīvu un atvērtu pārrobežu tirgu izveidē.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es nobalsoju par D. Martin ziņojumu par nolīguma noslēgšanu starp Koreju un Eiropas Kopienu par sadarbību cīņā pret darbībām, kas vērstas pret konkurenci. Es atbalstu ziņojumā izmantoto argumentāciju un uzskatu, ka šis konkurences nolīgums ir instruments, kas ir svarīgāks nekā jebkad, jo īpaši šodienas situācijā, kad tirdzniecība sevišķi ar Āzijas valstīm, pieaug gan apjoma, gan svarīguma ziņā. Ņemot vērā atšķirības starp Eiropas un tās tirdzniecības partneru, arī Korejas, ekonomikas sistēmām un, jo īpaši, atšķirības starp ražošanas izmaksām un vietējiem patērētāju aizsardzības noteikumiem šajās valstīs, nolīgums starp konkurences iestādēm nozīmē soli uz priekšu, aizsargājot mūsu uzņēmējus un preces no apdraudējuma, ar ko tie saskaras mūsdienu globālajā vidē.

  Marian Zlotea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka mums ārkārtīgi svarīgi ir izveidot konkurences principiem atbilstošus tirdzniecības sakarus ne vien attiecībās ar Koreju, bet arī citām valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Mums jāsekmē kompetento iestāžu sadarbība, tādējādi samazinot konfliktu iespējamību.

Kā jau apgalvoju iepriekš — un šis viedoklis parādījās arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumā, turklāt šonedēļ par to notika balsojums — mums jāpiedāvā Eiropas iedzīvotājiem daudzveidīgākas uzņēmējdarbības iespējas un jānodrošina, ka visos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm ir ievērotas patērētāju tiesības un konkurences principi.

– Ziņojums: Struan Stevenson (A6-0433/2008)

  Šarūnas Birutis, rakstiski. – (LT) Daudzgadu plāns siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas ir atzinīgi novērtēts.

Uzskatu, ka licenzēto zvejas kuģu, kuriem ir atļauja zvejot attiecīgajā apgabalā, uzraudzībā jāizmanto elektroniskie kuģu žurnāli un nozvejas ziņojumi, ko katru dienu pārsūta karoga dalībvalstis zvejas uzraudzības centram. Kuģiem ar viena apgabala licenci nedrīkst atļaut viena zvejas reisa laikā zvejot ārpus apgabala uz rietumiem no Skotijas.

Ir svarīgi, lai dati būtu izmantojami to zinātnisko novērtējumu pamatā, kas attiecas uz siļķu krājumiem uz rietumiem no Skotijas. Tāpēc papildus pašreizējam akustiskajam apsekojumam, ko veic pieaugušu siļķu resursu novērtējuma iegūšanai, ierosinu atbalstīt eksperimentālā apsekojuma veikšanu 2008. un 2009. gadā, izmantojot MIP tīkla metodi, lai noteiktu šīs metodes iespējas un efektivitāti un lai iegūtu otru neatkarīgu atjaunošanas rādītāju siļķu krājumiem apgabalā uz rietumiem no Skotijas; es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu. Tāpat piekrītu Komisijai, ka pārvaldības plāns ir jāpārskata ik pēc četriem gadiem, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu. Tomēr, ja pēc šādas pārskatīšanas tomēr tiek ierosināti jebkādi grozījumi, tie jāapspriež ar Pelaģisko zivju krājumu reģionālo konsultatīvo padomi un Eiropas Parlamentu.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − EP deputāta S. Stevenson ziņojums par siļķu krājuma pārvaldību uz rietumiem no Skotijas piedāvā daudzgadu plānu. Tā pamatā ir esošie nolīgumi par siļķu krājumiem Ziemeļjūrā, par kuriem patlaban panākta vienošanās ar Norvēģiju, lai saglabātu ilgtspējīgas zvejniecības nozari, ieviešot augstākos un zemākos ierobežojumus atkarībā no krājuma kopējā apjoma.

ZZTEK un ICES ir ieteikušas, ka ilgtspējīgu zvejniecību var saglabāt, ja nodrošina, ka zvejas izraisītās mirstības gada rādītājs (nozvejas īpatsvars) nepārsniedz 0,25 (ja krājuma apjoms ir lielāks par 75 000 tonnām) un 0,2 (ja krājuma apjoms sarūk tiktāl, ka ir mazāks par 75 000 tonnām, bet lielāks par 50 000 tonnām). Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, ja nārstojošo zivju biomasa sarūk tiktāl, ka ir mazāka par 50 000 tonnām, siļķu nozveja pilnībā jāpārtrauc, ļaujot zivīm atkal iedzīvoties, atjaunot un saglabāt krājumus un nodrošinot iztiku un zvejas nozares turpmāku pastāvēšanu, kas atkarīga no saglabātajiem zivju krājumiem.

Īrija ir tieši iesaistīta šajā priekšlikumā, jo attiecīgajā zonā ir arī Īrijas teritoriālie ūdeņi Donegolas ziemeļrietumu apgabalā. Lai saglabātu zvejniecības nozari, šis ziņojums obligāti jāsāk īstenot iespējami ātrāk, lai maksimāli samazinātu zvejniecības nozares sagraušanu.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Šim ziņojumam jāpievērš īpaša uzmanība, ņemot vērā pašreizējo globālo krīzi, kas pieprasa saglabāt atbildīgu un mērenu patēriņa līmeni.

Kopējās zivsaimniecības politikas 2002. gada reformas rezultātā daudzgadu plāni tika īstenoti pakāpeniski un kopā ar Kopienas nozīmes zivju resursu atjaunošanas plāniem.

Faktiski precedentu radīja daudzgadu pārvaldības nolīgums, kas 1997. gadā tika parakstīts ar Norvēģiju attiecībā uz Ziemeļjūras siļķu krājumiem, panākot apmierinošus rezultātus.

Ja piedāvātie pasākumi būtu piemēroti, tie nodrošinātu zvejas resursu un zvejas darbības labāku plānošanu. Līdz ar to būtu vairāki elementi, kas nodrošinātu Zivsaimniecības fondu, kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un īpašas zvejas atļaujas.

Viens īpaši svarīgs aspekts ir uz ekosistēmu balstīta zivsaimniecības pieeja, kas tādējādi nodrošina zivju krājumu saprātīgu izmantošanu, turklāt tas attiecas uz visām sugām, no kurām daudzas ir uz pilnīgas izzušanas robežas. Turklāt tas viss jāīsteno praktiski, ņemot vērā ilgtspējīgus vides, ekonomiskos un sociālos apstākļus.

– Ziņojums: Genowefa Grabowska (A4-0456/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz G. Grabowska ziņojumu, atkārtotas apspriešanās ietvaros es nobalsoju par priekšlikumu Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās. Es atbalstu referenti, kura ir izdarījusi visu, kas bija viņas spēkos, lai dokumenta galīgā redakcija būtu pieejama līdz gada beigām, tādējādi ļaujot Eiropas iedzīvotājiem gūt labumu iespējami drīzāk, un es viņai piekrītu par to, ka Eiropas Komisijai ir jāturpina darbs pie izpildes procedūrām.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. – (PL) G. Grabowska ziņojumā ierosināts vienkāršot alimentu sistēmu visā Eiropas Savienībā, un tāpēc es to atbalstīju. Polijā daudzas sievietes audzina bērnus vienas pašas, bet tēvi bieži vien dzīvo un strādā citās ES valstīs, nereti izvairoties no alimentu maksāšanas. Šādos apstākļos maksāšana piespiedu kārtā ir praktiski neiespējama.

ES dalībvalstu ciešāka sadarbība šajā jomā palīdzēs kreditoriem atgūt parādus.

  Šarūnas Birutis, rakstiski. – (LT) Ja šo regulu pieņems, tā atvieglos pilsoņiem dzīvi. Pirmkārt, tās mērķis ir vienkāršot uzturēšanas saistību noteikšanas procedūru. Turklāt šī regula paredz, ka, kolīdz kādā dalībvalstī ir pieņemts lēmums par uzturēšanas saistībām, tas būs saistošs visās pārējās dalībvalstīs. Ar šo regulai arī izveido darbotiesspējīgu sistēmu dalībvalstu galveno iestāžu sadarbībai, lai palīdzētu kreditoriem atgūt parādus.

  Gérard Deprez (ALDE), rakstiski. – (FR) Es vēlos paust savu gandarījumu par to, ka G. Grabowska ziņojums šodien ir nodots balsošanai; galvenais iemesls manam gandarījumam ir tas, ka mēs šo regulas pārskatīto versiju gaidījām ilgu laiku, turklāt šim balsojumam vajadzētu ļaut šo dokumentu pieņemt vēl Francijas prezidentūras — tā nav taupījusi spēkus, lai veiksmīgi pabeigtu darbu pie šī dokumenta izstrādes — pilnvaru laikā.

Kā jūs zināt, patlaban Eiropas Savienībā situācijā, kurā notiek šķiršanās un ir iesaistīti bērni, bieži vien ir sarežģīti un apnicīgi panākt uzturlīdzekļu maksāšanu, ja viens no laulātajiem ir devies uz citu valsti.

Dokumenta priekšlikumam, ko es atbalstu, vajadzētu atvieglot ES pilsoņiem dzīvi attiecībā uz uzturēšanas saistībām, kā arī palīdzēt kreditoriem atgūt parādus. Atceļot oficiālo atzīšanas (exequatur) procedūru, kādā dalībvalstī tiesas pieņemtais lēmums par promesošā laulātā uzturēšanas saistībām būs nekavējoties piemērojams visās pārējās dalībvalstīs. Tas arī ļaus attiecīgajiem iedzīvotājiem savā parastajā dzīvesvietā nokārtot formalitātes, kas vajadzīgas, lai panāktu ieturēšanu no algas vai no bankas konta, lai iedarbinātu sadarbības mehānismus vai piekļūtu informācijai, kas ļauj noteikt debitora atrašanās vietu un novērtēt tā mantu.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju savas kolēģes ziņojumu par uzturēšanas saistībām, kas paredzēts, lai Eiropas Savienības teritorijā palīdzētu atgūt uzturlīdzekļus. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt kreditoriem iespēju vieglāk, ātrāk un lielākoties bez maksas iegūt izpildes rīkojumu, kas būtu brīvi un bez šķēršļiem piemērojams visā Eiropas Savienības tiesiskajā telpā. Tādējādi būs iespējams attiecīgās summas maksāt regulāri, un kādā dalībvalstī pieņemts lēmums par uzturēšanas saistībām būs piemērojams pārējās dalībvalstīs. Tādā veidā ES pilsoņiem tiks atvieglota dzīve, un uzlabotā dalībvalstu sadarbība sniegs papildu atbalstu.

  Dumitru Oprea (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Uzskatu, ka šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs, īpaši laikā, kad vajadzība ES dalībvalstīs saskaņot tiesību aktus aktualizējas vairākās jomās, arī attiecībā uz uzturēšanas saistībām.

Pārskatītajā redakcijā, kas sagatavota regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās, ir skaidri noteikti kritēriji un situācijas, kurās šo pienākumu paredz likums.

Uzturēšanas saistības ir personīgas, pastāvīgas un, protams, vienpusējas.

Šī regula atvieglo ES dalībvalstu pilsoņiem dzīvi, un tas saistīts ar procedūru, kas veicama, lai noteiktu uzturēšanas saistības. Proti, kolīdz kādā dalībvalstī ir pieņemts lēmums, tas būs vienlīdz saistošs visās pārējās dalībvalstīs. Tas ir svarīgs aspekts, ja atceramies, ka daudzi pilsoņi dzīvo kādā citā dalībvalstī, nevis tajā, kur viņi piedzimuši vai kur pieņemts lēmums par uzturēšanas saistībām.

  Daciana Octavia Sârbu (PSE), rakstiski. – (RO) Šī regula atvieglos pilsoņiem dzīvi. Vienkāršošana bija viens no mērķiem, ko mēs vēlējāmies panākt, jo īpaši attiecībā uz procedūru, kas veicama, lai uzturēšanas saistības atzītu par pamatotām.

Tādēļ šajā regulā paredzēts, ka, kolīdz kādā dalībvalstī ir pieņemts lēmums par uzturēšanas saistībām, tas būs vienlīdz saistošs visās pārējās dalībvalstīs.

Turklāt ar šo regulu izveido darbotiesspējīgu sistēmu dalībvalstu galveno iestāžu sadarbībai, lai palīdzētu kreditoriem atgūt parādus.

Galu galā mēs esam panākuši kompromisu, ko mēs labprāt atbalstām. Tas nozīmē, ka ES pilsoņi varēs iespējami drīzāk no tā gūt labumu.

Eiropas Komisijai ir jāturpina darbs pie izpildes procedūrām.

Mēs nevaram palīdzēt, tomēr mēs esam gandarīti, uzzinot, ka Komisija to plāno darīt, un ceram, ka pilsoņi iespējami īsā laikā varēs no tā gūt labumu.

Pienācīgai izpildei tomēr ir būtiska nozīme, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu saskaņotu kopēju sistēmu to nolēmumu atzīšanai un izpildei, kas pieņemti uzturēšanas saistību lietās.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. – (PL) Ziņojumā par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās ir analizēta un izvērtēta attiecīgās Padomes regulas grozītā versija.

Galvenais regulas mērķis ir vienkāršot principus, kas attiecas uz uzturēšanas saistību noteikšanu (galvenais aspekts, lai nodrošinātu efektīvu uztura piedziņu) un izveidot efektīvu sistēmu ES dalībvalstu sadarbībai uzturēšanas saistību lietās.

Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu. Tas ir kompromiss, kas panākts starp Eiropas Komisijas priekšlikumiem un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas cerībām.

Ātri — līdz 2008. gada beigām — pieņemot šo regulu, pilsoņi īsā laikā varēs no tās gūt labumu, un šajā konkrētajā gadījumā tā ir prioritāte.

– Ziņojums: József Szájer (A6-0429/2008)

  Šarūnas Birutis, rakstiski. – (LT) Dalībvalstu metroloģijas noteikumi ir piemēroti daudzām mērinstrumentu un produktu kategorijām. Šī direktīva ietver virkni vispārēju noteikumu attiecībā uz EK tipa apstiprinājumu, sākotnējās verifikācijas procedūrām un metroloģiskās kontroles metodēm. Dažādām mērinstrumentu un produktu kategorijām piemērojamu direktīvu īstenošana nosaka prasības attiecībā uz tehnisko konstrukciju, darbību un precizitāti, kā arī kontroles procedūru. Mērīšanas EK tipa apstiprinājums ES līmenī nozīmē, ka dalībvalstis drīkst veikt novērtēšanu vai, ja tas nav obligāti, instrumentus var laist apgrozībā un izmantot. Šī jaunā direktīvas redakcija ietver grozījumus, kas attiecas uz regulatīvo procedūru un verifikāciju; tādējādi Direktīvas 71/316/EEK kodificētā versija ir jāaizstāj ar jaunu versiju.

– Ziņojums: Gay Mitchell (A6-0396/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz G. Mitchell ziņojumu, es nobalsoju par šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs.

Es atbalstu šo iniciatīvu, kas Eiropas Savienībai nodrošina jaunu attīstības politikas instrumentu, lai atrisinātu galvenās problēmas saistībā ar pārtikas cenu paaugstināšanos, kas vairākās valstīs izraisīja sacelšanos, nemierus un nestabilitāti, apdraudot rezultātu, ko sniegtu vairāku gadu garumā veiktais ieguldījums politikā, attīstībā un miera uzturēšanā. Simtiem miljonu cilvēku nabadzīgais stāvoklis vēl vairāk pasliktinājies, un saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem nesen panāktais progress tika iedragāts. Apzinoties, ka ir vajadzīgi 18 miljardi eiro, ES plāno finansēt 10 %, t.i. 1,8 miljardus eiro, un, ņemot vērā pašreiz pieejamos līdzekļus, tas ir jautājums par papildu 1 miljardu eiro lielu finansējumu. Es nepiekrītu Komisijas plāniem finansējumu iegūt no fondiem, kas rezervēti lauksaimniecības vajadzībām.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. – (IT) Es, protams, nobalsoju par šo ziņojumu. Kā tas norādīts arī ziņojumā, Komisija pieņēma drosmīgu lēmumu, ierosinot piešķirt 1 miljardu eiro pārtikas krīzes vajadzībām, un es uzskatu, ka mums pilnībā jāsadarbojas gan ar Komisiju, gan Padomi, lai pieņemtu šo nozīmīgo tiesību aktu. Cīņā pret pārtikas krīzi jāizmanto reāli centieni visos līmeņos, un visām Kopienas iestādēm jāstrādā kopā, lai panāktu jūtamus rezultātus.

  Nigel Farage, Trevor Colman un Jeffrey Titford (IND/DEM), rakstiski. − Mēs, protams, jūtam līdzi nabadzīgo valstu bēdīgajam stāvoklim. Tomēr, mūsuprāt, ES politika, piemēram, kopējā zivsaimniecības politika, kopējā lauksaimniecības politika un protekcionisms tirdzniecībā, ir pamatā daudzām šīm problēmām. Mēs uzskatām, ka nacionālas valstis ir vislabākajā situācijā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, turklāt atbilstīgi starpvaldību līmeņa sadarbībai, nevis hierarhiski organizētām pārvalstiskām aģentūrām, kuru politika ir galvenokārt vainojama šajā situācijā.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − EP deputāts G. Mitchell iesniedza plānu, kurā, ņemot vērā pieaugošās un svārstīgās pārtikas cenas jaunattīstības valstīs, noformulēta kopēja Kopienas atbilde, paredzot pamatnostādnes attiecībā uz ātras reaģēšanas iespējām, kā arī gaidāmajai ražai piemērojamas drošības tīkla procedūras. Mehānisms arī paredz sniegt strukturālu ilgtermiņa atbalstu, kas ir graduēts un diferencēts atbilstīgi konkrētās situācijas vajadzībām un prasībām. Tas paredz, ka atbilstīgi strikti noteiktiem kritērijiem līdz 2010. gadam jāpiešķir 1 miljards eiro. Pārtikas nodrošinātība ir pamats visu veidu attīstībai, un cīņa pret badu visā pasaulē ir sarežģīts, bet būtisks jautājums, un mums steidzami jāatrod risinājums šai problēmai. Es ar prieku atbalstu EP deputāta G. Mitchell ziņojumu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Savā paskaidrojumā referents emocionāli mudina Eiropas Savienību piešķirt citiem pasaules reģioniem rezerves līdzekļus no sava budžeta! Tā ir īpatnēja un riskanta valsts līdzekļu pārvaldības perspektīva, turklāt jāņem vērā arī draudi un atbildības sadalījums.

Nebija nekādas vajadzības aiziet līdz tādām galējībām, lai pārliecinātu mūs par to, ka jāpalīdz tām valstīm, kurām tas visvairāk vajadzīgs.

Tomēr es vēlētos uzsvērt trīs turpmāk minētos aspektus.

- Pasaules mēroga cenu uzliesmojums pārtikas cenu jomā, protams, jo īpaši ietekmē jaunattīstības valstu iedzīvotājus, tomēr tas ietekmē arī miljoniem ES iedzīvotāju. Ko Komisija dara viņu labā?

- Vai tiešām šīs ārkārtas palīdzības pārvaldība jāuztic Komisijai, ja tā ir lielā mērā atbildīga par radušos situāciju? Tā ir vainojama maltusisma izmantošanā lauksaimniecības jomā, kas sekmējis cenu pieaugumu. Tās tirdzniecības politika nabadzīgākajās valstīs veicina eksportu. Ja situācija ir šāda, turklāt prioritāte tiek piešķirta tirgum un brīvai tirdzniecībai, vietējās lauksaimniecības atbalstam ierosinātie pasākumi, šķiet, būs lemti neveiksmei.

- Galu galā — kas ir darīts, lai apkarotu absurdo un amorālo spekulēšanu ar pirmās nepieciešamības pārtikas precēm?

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Augstas cenas pārtikai galvenokārt ietekmē tos, kuri visā pasaulē atrodas vissliktākajā stāvoklī. Papildus krīzēm finanšu un enerģētikas tirgos patlaban ir liels risks, ka situācija varētu pasliktināties lielām iedzīvotāju grupām.

Mēs saprotam, ka radusies situācija pieprasa rīkoties. Tomēr mēs nepiekrītam referenta mērķim izveidot jaunu ES mehānismu finansiālās palīdzības sadalei. Palīdzība attīstības jomā, tās apjoms, ievirze un saturs ir labs piemērs tam, attiecībā uz ko „Jūnija saraksts” uzskata, ka tas visupirms jānosaka valsts līmenī, un tikai pēc tam attiecībā uz sadarbību ar ANO struktūrām. „Jūnija saraksts” apšauba EP lomu, jo tam, drīzāk piedaloties starptautiskos forumos, vajadzētu atrast risinājumus pašreizējās pārtikas nepietiekamības problēmai. Šī iemesla dēļ mēs izvēlējāmies nobalsot pret šo ziņojumu, noraidot to kopumā.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām, ka ir veikti tādi grozījumi, kas uzlabo sākotnējo Eiropas Komisijas priekšlikumu, proti: vajadzība atbalstīt ražošanu un vietējos ražojumus un jo īpaši mazās lauku saimniecības, nelabvēlīgi ietekmējot eksportam paredzēto produkciju; ražotāju organizāciju vajadzīgā iesaistīšanās programmu izstrādē un priekšrokas piešķiršana sīkzemniekiem šo programmu izmantošanā; palīdzības nesniegšana izejvielu ražošanai, no kurām gatavo luksuspreces vai biodegvielu (mēs paužam nožēlu par to, ka šajā punktā netika izslēgti ģenētiski modificētie organismi).

Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka šī iniciatīva jāskata saistībā ar politiku, ko īsteno ES, kura savukārt var to ierobežot līdz sarunu shēmas līmenim vai nosacījumam, kas liek pieņemt ES ekonomiskās intereses. Mēs atsaucamies uz spiedienu, kas izdarīts uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, lai noslēgtu nolīgumu saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vai ES Ekonomiskās partnerības nolīgumiem; Eiropas Savienība vēlas izmantot ekonomikas krīzes ietekmi, lai uzspiestu šīs intereses.

Vērts arī pieminēt, ka šī iniciatīva nenoslēpj ES panākto samazinājumu, kas skar tā saukto palīdzību attīstības jomā, kā arī uzpūstās summas, kuras attiecas uz atjaunoto bruņošanās sacensību un starptautisko attiecību militarizāciju, kur Eiropas Savienībai ir galvenā loma.

Ir skaidrs, ka ES dod tikai ar vienu roku, lai vēlāk vai pat uzreiz lūgtu ar otru roku… tā ir liekulība!

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. – (HU) Es piekrītu referentam, ka finanšu krīze nav iemesls, lai mēs samazinātu tās savas palīdzības apjomu, ko jaunattīstības valstīs esam paredzējuši piešķirt badā dzīvojošiem cilvēkiem. Es, protams, vēlētos atzīmēt, ka arī Eiropas Savienībā ir cilvēki, kuri pārtikas cenu paaugstināšanās dēļ atrodas sarežģītā situācijā. Un tas tā ir ne vien jaunajās, bet arī vecajās dalībvalstīs.

Viens no pārtikas cenu paaugstināšanās iemesliem neapšaubāmi ir biodegvielas straujais apjoma pieaugums. Ja degvielu var pārdot par augstāku cenu, tad vai nu no ražošanas tiek izspiesta lētāka pārtika vai arī šīs pārtikas cena palielinās. Tādēļ Eiropas Savienība nedrīkst importēt biodegvielu no valstīm vai lielākiem reģioniem, kur šāda rīcība apdraud vietējo iedzīvotāju apgādi ar pārtiku par pieņemamām cenām.

Biodegvielai ir svarīga nozīme atjaunojamās enerģijas jomā, bet, to izmantojot neapdomīgi, mēs varam izraisīt nopietnas traģēdijas. Tādēļ Eiropas Savienībai biodegviela galvenokārt jāizmanto ražošanai ES teritorijā. Tā kā šāda degviela paaugstina vietējās pārtikas cenas un apdraud lietusmežus, imports no jaunattīstības valstīm nav ieteicams.

  Jeanine Hennis-Plasschaert, Jules Maaten, Toine Manders un Jan Mulder (ALDE), rakstiski. − (NL) Delegācija no Holandes Tautas partijas brīvībai un demokrātijai atturējās no galīgā balsojuma par G. Mitchell ziņojumu par mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs, jo tai ir nopietnas šaubas par to, vai ierosinātie pasākumi nodrošinās vēlamo rezultātu. Lai uzlabotu lauksaimniecisko ražošanu jaunattīstības valstīs, ir jāizmanto strukturālāka pieeja, nevis tikai 1 miljardu eiro liels finansējums, kas jāiztērē trīs gadu laikā. Turklāt delegācija no Holandes Tautas partijas brīvībai un demokrātijai uzskata, ka joprojām pārāk liels uzsvars tiek likts uz finansējuma virzīšanu uz ANO organizācijām un Pasaules Banku. Dalībvalstis to varētu darīt arī tiešā veidā. Tā vietā Eiropas Savienībai un saistītajām organizācijām, tostarp Eiropas Investīciju bankai (EIB), ir jāuzņemas vadība šajā saistībā.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Es nobalsoju par Gay Mitchell ziņojuma pieņemšanu. Eiropas Savienībai jāspēj ātri reaģēt pārtikas krīžu situācijās. Pasaules krīzes ir parādījušas, cik nestabila var būt bagātu valstu ekonomiskā situācija. Mums jāatceras, ka nabadzīgas un jaunattīstības valstis ir pakļautas daudz lielākām problēmām. Viena no tām ir badam pakļauto cilvēku skaita straujais pieaugums.

Dramatiskās situācijās, ko rada bada posts, mēs nedrīkstam zaudēt vērtīgo laiku, ieviešot atbilstīgas finanšu procedūras. Esmu pārliecināts, ka jaunais instruments ļaus mums īstenot vienu no mūsu galvenajiem pienākumiem — efektīvi izglābt cilvēku dzīvību.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Kā norādīja Pasaules Bankas prezidents, uztura nepietiekamības problēmas var uzskatīt par aizmirsto Tūkstošgades attīstības mērķi. Eiropas Savienībai lielāka uzmanība jāpievērš vairākām jomām. Tās ietver Pasaules pārtikas programmas vajadzību finansēšanu, dažādas organizācijas iesaistošu darbu, lai novērtētu valstu vajadzības, atbalstu sīkzemniekiem (īstermiņā, kā arī pārtikas cenu svārstību analīzi ilgtermiņā); ilgtermiņa problēmas saistībā ar ražošanu un ražīgumu, novārtā pamestus izpētes plānus, kā arī vajadzību atrast riska pārvaldības risinājumus (piemēram, ar sausumu saistītus atvasinātos finanšu instrumentus).

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, jo pašreizējās globālās finanšu krīzes situācijā vēl svarīgāk nekā jebkad kļuvusi mūsu to saistību izpilde, kas attiecas uz jaunattīstības valstīm. Papildu 1 miljards eiro nodrošinās to, ka jaunattīstības valstis netiek pamestas novārtā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Esmu plānojis balsot par G. Mitchell ziņojumu par mehānismu ātrai reaģēšanai uz satraucošo pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs. Jo īpaši es piekrītu referenta viedoklim par to, ka pārtikas cenu paaugstināšanās nevar un nedrīkst būt tika tēma, kas parādās laikrakstu virsrakstos. Ir satraucoši, ka lielā runāšana par tirgu globalizāciju ir novedusi līdz tam, ka visā pasaulē aizvien vairāk cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Tomēr vēl satraucošāk ir tas, ka daudzi skaisti runā, bet maz ir praksē īstenojamu, efektīvu pasākumu, kas būtu ieviesti starptautiskā līmenī. Tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ka referents uzsver vajadzību ieviest mehānismu ātrai reaģēšanai un ir ietvēris atsauci uz sistēmu, kurā ārkārtas sociālo drošības tīklu pasākumus papildina vēlme piešķirt finansējumu, kas var nodrošināt plašāku un uzlabotu piekļuvi lauksaimniecības izejvielām un pakalpojumiem, ņemot vērā vajadzību atšķirīgā veidā rīkoties vietējā līmenī.

  Glenis Willmott (PSE), rakstiski. − Šis ir laiks, kad valda dziļa finanšu un pārtikas krīze. Pārtikas cenu paaugstināšanās ir ārkārtīgi negatīvi ietekmējusi jaunattīstības valstis. Ir pieaugusi nabadzība, un ir apdraudēta dažu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana. Augstās cenas ir izraisījušas nemierus un nestabilitāti. Tādēļ es nobalsoju par šo priekšlikumu, kas paredz 1 miljardu eiro paņemt no neiztērētā ES lauksaimnieku atbalstam paredzētā finansējuma un izmantot, palīdzot tiem lauksaimniekiem, kuriem jaunattīstības valstīs jācīnās, lai iegādātos tādas nepieciešamas lietas kā sēkla un mēslojums. Esmu gandarīta, ka mēs Eiropas Parlamentā spējām panākt vienprātību, ar dalībvalstu valdībām vienojoties par šī mērķa īstenošanas detaļām.

– Ziņojums: José Manuel García-Margallo y Marfil (A6-0448/2008)

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, uzskatām, ka šie ziņojumi ir solis uz priekšu, lai efektīvāk apkarotu nelikumīgo nodokļu krāpniecību. Attiecībā uz jaunajiem Zviedrijas PVN noteikumiem, kas stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī, šie ziņojumi diemžēl atsevišķiem uzņēmējiem palielinās administratīvo slogu, tomēr mēs uzskatām, ka izmaiņas ir pamatotas un proporcionālas mērķim, un tādēļ mēs nolēmām balsot par.

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz ziņojumu, ko sagatavojis cienītais spāņu kolēģis J. M. García-Margallo y Marfil, es nobalsoju par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes 2006. gada direktīvu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem.

Patlaban par Kopienas iekšējām preču piegādēm apkopotās informācijas apmaiņas sistēma, kas ieviesta saistībā ar PVN pārejas noteikumiem, kuri pieņemti iekšējā tirgus pārveides laikā, vairs nav piemērots līdzeklis, lai efektīvi apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem. Jāatzīmē, ka šis pasākums ir daļa no tādu pasākumu kopuma, no kuriem daži ir skaidri paredzēti, lai palielinātu uzņēmumu juridisko noteiktību un samazinātu tiem uzlikto administratīvo slogu, kā arī ievērojami uzlabotu informācijas apmaiņu un sadarbību starp nodokļu iestādēm. Es atbalstīju grozījumus, kuros ir noteikts, ka divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas Komisijai būs jāizstrādā ziņojums, kurā novērtēta šīs direktīvas ietekme, īpašu uzmanību pievēršot administratīvajām izmaksām, kuras attiecīgajiem nodokļu maksātājiem rada jaunās saistības, un arī šo formālo saistību efektivitātes apmēram cīņā pret nodokļu krāpniecību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kopumā mēs piekrītam referenta priekšlikumiem, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas Komisijas dokumentu par cīņu pret nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem.

Tā ir taisnība, ka krāpniecība saistībā ar PVN ietekmē ne tikai dalībvalstu budžetu finansēšanu, bet arī ES pašu resursu vispārējo sabalansētību, jo to pašu resursu samazinājums, kuru avots ir PVN, ir jākompensē, palielinot pašu resursus, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums.

Turklāt man nešķiet, ka negatīvi būtu vērtējams priekšlikums par to, ka jāsagatavo novērtēšanas ziņojums par šīs direktīvas ietekmi, jo īpaši par nodokļu maksātājiem noteikto jauno saistību radītajām administratīvajām izmaksām, kā arī šo formālo saistību efektivitāti nodokļu krāpniecības apkarošanā.

Tomēr mums ir nopietni iebildumi par relatīvo taisnīgumu saistībā ar pašreizējās sistēmas noteikumiem un to piemērošanu. Tāpēc mēs atturējāmies no balsojuma par šo ziņojumu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs nobalsojām pret abiem J. M. García-Margallo y Marfil ziņojumiem par cīņu pret nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem jeb, skaidrāk izsakoties, — PVN krāpniecību dalībvalstu tirdzniecībā.

Protams, mēs nosodām šādu krāpšanu un atbalstām valdību sadarbību, ko īsteno atbilstīgas valsts aģentūras. Tomēr referents ierosina iet vēl tālāk, proti, izveidot atsevišķu „Eiropas nodokļu uzskaiti”, kas pieejama dalībvalstu administrācijām, lai tādējādi apkopotu datus par personām, kuras tiek turētas aizdomās par tādu vai citādu līdzdalību krāpšanā, un neļautu šīm personām izveidot vai vadīt uzņēmumu citā ES valstī. Kā interesēs tas paredzēts? Vai tas atbilst tiesiskam, administratīvam vai pilnīgi patvaļīgam lēmumam? Kādā līmenī tas tiks pieņemts? Atbilstīgi kādām pilnvarām tas tiks — vai netiks, jo arī tāda iespēja pastāv, — iekļauts Līgumos?

Lēmumu pārākums Eiropas līmenī, tādu pilnvaru piešķiršana sev, kas pielīdzināmas tiesībām noteikt soda sankcijas, Eiropas Komisijas pārspīlētā izpildloma un vēl lielāks birokrātijas slogs uzņēmējiem laikā, kad mēs klaigājam par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu, — tas viss, mūsuprāt ir nepieņemami.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Nodokļu krāpniecība pastāv visās nodokļu sistēmās. Jautājums ir tikai par to, kā vislabāk to izkontrolēt. Izmantojot visus pasākumus, katrā ziņā jānodrošina, ka birokrātija nenogremdē mazos un vidējos uzņēmumus. Pirmām kārtām nodokļu krāpniecības jautājums jārisina plašā mērogā.

Jebkāda uzlabota sadarbība neapšaubāmi ir ieguvums, ja vien tā nav veidota tā, lai Eiropas Savienība nelikumīgi piesavinātos dalībvalstu lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Priekšplānā jāizvirza procedūra, par kuru vienojušās ES dalībvalstis un kura neparedz veikt būtiskas izmaiņas esošajās sistēmās. Tādēļ es nobalsoju pret šo ziņojumu.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es nobalsoju par šo J. M. García-Margallo y Marfil ziņojumu par cīņu pret nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem, kurā ietverta īpaša atsauce uz kopējo PVN sistēmu. Es piekrītu, ka jāapkaro nodokļu krāpniecība, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem, un uzskatu, ka saistībā ar Eiropas vienoto tirgu ir jāstiprina dalībvalstu administratīvā sadarbība šajā jomā. Attiecībā uz darījumiem, kas nav noslēgti valsts teritorijā, ir svarīgi ieviest pasākumus, kas galvenokārt ietilpst dalībvalstu kompetencē, un tie savukārt Eiropas līmenī jāpapildina ar kopīgas atbildības pasākumiem, labas prakses apmaiņu un formālām saistībām nodokļu jomā.

– Ziņojums: José Manuel García-Margallo y Marfil (A6-0449/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz ziņojumu, ko sagatavojis cienītais spāņu kolēģis J. M. García-Margallo y Marfil, es nobalsoju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1798/2003, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem.

Komisijai centralizēti jāapkopo informācija par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, jāparāda, kuras valsts prakse bijusi visveiksmīgākā, un jāiesaka atbilstīgākie pasākumi krāpšanas novēršanai. Komisija apkopos rādītāju kopumu, kas ļaus atšķirt jomas, kurās pastāv vislielākais nodokļu pārkāpumu risks. Valsts nodokļu iestāžu iedvesmas avotam ir jābūt krāpniecības novēršanai un saistību izpildes atvieglošanai godīgiem nodokļu maksātājiem. Pamatojoties uz apkopotajiem datiem, šīs regulas piemērošanas novērtēšanā Komisijai jāizstrādā rādītāju kopums, lai novērtētu, kādā mērā katra dalībvalsts sadarbosies ar Komisiju un citām dalībvalstīm, sniedzot tām pieejamo informāciju un nodrošinot vajadzīgo palīdzību krāpniecības novēršanai. Dalībvalstīm un Komisijai regulāri jānovērtē šīs regulas īstenošana.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Arī šajā gadījumā mēs kopumā piekrītam referenta priekšlikumiem, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas Komisijas dokumentu. Šajā priekšlikumā tiek uzsvērts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Komisijas vienošanos par Padomes Lēmuma 1999/468/EK īstenošanas procedūrām Eiropas Parlamentam no Eiropas Komisijas jāsaņem pilnīga informācija par plānotajiem pasākumiem.

Es arī piekrītu tam, ka dalībvalstīm un Komisijai regulāri jāpārbauda šīs regulas īstenošana. Tomēr priekšlikums, kam atbilstīgi Komisijai jāizstrādā rādītāju kopums, kas ļautu novērtēt, kādā mērā katra dalībvalsts sadarbosies ar Komisiju un citām dalībvalstīm, man nešķiet pietiekami skaidrs, lai arī neapšaubāma ir Revīzijas palātas kritika, kas attiecas uz efektīvas administratīvās sadarbības trūkumu nodokļu krāpniecības jomā saistībā ar PVN. Iespējamo labas prakses apmaiņu un analīzi nevar izmantot par pamatojumu lielākam nodoklim jomās, kurā apšaubīts subsidiaritātes princips.

Tāpēc mēs atturējāmies no šī balsojuma.

– Rezolūcijas priekšlikums par pasākumiem vides uzlabošanai MVU — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts (B6-0617/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Nobalsojot par šo kopīgo rezolūciju, ko iesniegušas četras politiskās grupas, tostarp Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, un kas attiecas uz pasākumiem MVU vides uzlabošanai Eiropā un Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu, es vēlētos izteikt atzinību par milzīgo darbu, ko paveikusi mana franču kolēģe deputāte N. Fontaine, un Francijas prezidentūra kopā ar ministri C. Lagarde. Dalībvalstīm steidzami jāapstiprina savs nodoms oficiāli pieņemt Mazās uzņēmējdarbības aktu Eiropadomes sanāksmē, kas notiks 2008. gada decembrī Briselē. Šādi jārīkojas, lai Mazās uzņēmējdarbības aktam piešķirtu svarīgu nozīmi un vienlaikus tā noteikumus padarītu par juridiski saistošiem, tādējādi patiesi pozitīvi ietekmējot MVU vidi. Ekonomikas struktūrā MVU ir pamats ļoti ievērojamai daļai, un neapšaubāmi tie kā cilvēciska mēroga uzņēmumi ir sociāli nozīmīgi. Tomēr tie ir nestabili un tiem jāvelta īpaša uzmanība. Eiropas Savienībai, kas ir ieinteresēta savā labklājības radīšanas sistēmā, ir svarīgi atbalstīt arī mazos un vidējos uzņēmumus.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es nobalsoju par šo ziņojumu. Gan izaugsmes, gan jauninājumu ziņā, kā arī saistībā ar nodarbinātību mazie un vidējie uzņēmumi ir būtisks elements Eiropas ekonomikā. Tādējādi tos atbalstoša politika nozīmē visas sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, kas ir vēl jo svarīgāk šajā laikā, kad saskaramies ar globālo krīzi, ko var atrisināt vienīgi tad, ja atceramies par reālo ekonomiku. Tādēļ mums jāatbalsta visi centieni, tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums vēl tāls ceļš ejams un mums jāpilda savas saistības.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Mēs nobalsojām par šo rezolūciju par pasākumiem vides uzlabošanai MVU saistībā ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu, jo mēs zinām, ka — kā to jau esam atkārtojuši gadiem ilgi — galvenā loma ekonomikā ir maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tie ir galvenie labklājības un darbavietu nodrošinātāji.

Problēma ir tā, ka mūsdienās tas viss joprojām pastāv tikai teorētiskā līmenī. Tā ir tā pati iestāde, proti, Komisija, kas aicina dalībvalstis „vispirms padomāt par maziem uzņēmumiem”, bet pēc tam ievieš neskaidrāku, neizprotamu tiesību aktu, kā arī administratīvus un reglamentējošus ierobežojumus. Tā ir Komisija, kura, par spīti savam pienākumam, pavirši veic ietekmes izpēti, ar ko jāpapildina tiesību aktu priekšlikumi. Tā ir Komisija, kas īsteno politiku attiecībā uz piekļuvi publisko iepirkumu līgumiem, panākot, ka svētās konkurences vārdā vietējie MVU regulāri tiek izstumti, jo izvēlēti tiek Eiropas mēroga uzņēmumi. Tā bija Komisija, kas, apsēsta ar nodokļu saskaņošanu, ieviesa pašreizējos PVN likmju ierobežojumus.

Jā, beidzot ir pienācis laiks par prioritāriem noteikt visus šos mazos uzņēmumus, to direktorus un darbiniekus, pirmkārt un galvenokārt, šādu politiku īstenojot Eiropas regulās.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Mazo un vidējo uzņēmumu situācijas uzlabošana Eiropā un atbalsts Eiropas Mazo uzņēmumu hartai ir ārkārtīgi nozīmīgs pasākums, lai nodrošinātu ES ekonomikas un uzņēmējdarbības efektīvu attīstību, un tādēļ es nolēmu atbalstīt šo rezolūciju.

Jebkāda administratīva vienkāršošana uzņēmējdarbības sākumā, noteikumu vienkāršošana un nevajadzīgu tiesību aktu atcelšana var vienīgi paātrināt izveides procedūru, kas piemērojama maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri piedāvā darbavietas miljoniem cilvēku.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs zinām, kā banku nozare un citi finanšu uzņēmumi saņem atbalstu, aizbildinoties ar izvairīšanos no krīzes finanšu nozarē un tās iespējamām sekām. Tomēr kapitālisma krīze ir daudz plašāka un jau tagad ir radījusi nopietnas sekas, jo īpaši ekonomikas jomā, kurā dominē mikro, mazie un vidējie uzņēmumi.

Tāpēc, lai arī ir skaidrs, ka, tikai pārtraucot pašreizējo ekonomikas liberalizācijas politiku, ir iespējams atrast ilgstošus alternatīvus risinājumus, mēs atbalstām jebkādus atsevišķus pasākumus, kas varētu atvieglot smago situāciju, kurā atrodas tūkstošiem mikro, mazie un vidējie uzņēmumi.

Tomēr mēs uzstājam, ka, veidojot mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi, pirmkārt un galvenokārt, jānodrošina lielāka iedzīvotāju pirktspēja, lielākas algas darbiniekiem, kā arī lielākas pensijas un pensiju fondi.

Tādēļ, balsojot par šo rezolūciju, mēs tikai vēlētos uzsvērt savu vēlmi, ka tai nevajadzētu būt vēl vienai propagandas mirāžai, kas ir ierasta parādība šajā laikā. Šim atbalstam patiesībā jāsasniedz mikro uzņēmumi un MVU, un to nedrīkst aprīt birokrātija.

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), rakstiski. − (PL) Es vēlos izteikt savu atbalstu saistībā ar pieņemto Eiropas Mazo uzņēmumu hartu, kas paredzēta, lai uzlabotu šādu uzņēmumu situāciju Eiropas Savienībā. Ir labi zināms, ka MVU ir nozīmīga loma Eiropas ekonomikā, jo tie nodrošina apmēram 100 miljonus darbavietu, un tas ir galvenais dalībvalstu un reģionu ienākumu avots. Daudzi no šiem uzņēmumiem ir aktīvi iesaistījušies jauninājumu ieviešanā.

Šajā saistībā ir svarīgi atzīt, ka nav nekāda pamatojuma daudzajiem šķēršļiem, ar ko joprojām sastopas mazie un vidējie uzņēmumi. Mums jāatceras arī tas, ka šādi uzņēmumi ir ļoti nestabili, saskaroties ar intensīvāku konkurenci vai finanšu un administratīvām problēmām. Vienkāršas un skaidras tiesību normas ir svarīgas šo uzņēmumu pareizai darbībai.

Tādēļ iejaukšanās no Eiropas Parlamenta puses ir nenovēršama; šīs iestādes rīcībā ir piemēroti juridiski instrumenti, un tā var rīkoties atbilstīgi konstatētajām vajadzībām un veicināt pārējo šķēršļu likvidēšanu. Jo īpaši pastāvīga ekonomikas sabrukuma laikā ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt piekļuvi finanšu avotiem.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Investīciju bankas priekšlikumu par jauno paketi, kas MVU ir paredzējusi piešķirt 30 miljardus eiro. Taču mums jāapsver šī apjoma palielināšana, jo gadījumā, ja neveiksmi cietīs liels skaits mazo uzņēmumu, tas dramatiski ietekmēs daudzus iedzīvotājus.

Esmu pārliecināts, ka šādos apstākļos Padome apstiprinās Mazo uzņēmumu hartu un pieprasīs dalībvalstīm īstenot tās noteikumus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Jau daudzus gadus ES ir aizstāvējusi — vismaz uz papīra — mazo un vidējo uzņēmumus (MVU) sekmēšanu. Uz papīra jūs varat rakstīt jebko, tomēr darbi runā skaļāk par vārdiem. MVU joprojām saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem, lielie uzņēmumi joprojām viegli saņem subsīdijas, savukārt vidējie uzņēmumi ir nostādīti gandrīz lūdzēju lomā. Regulatīvais ārprāts bieži vien apspiež mazos uzņēmumus, savukārt uzņēmumu grupas var atļauties algot ekspertus, kuri izmanto visas apiešanas iespējas.

Tādēļ, sekojot ASV piemēram, ES tiesību aktu izstrādes procesā jāveic izmaksu un ieguvumu analīze saistībā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un jāsekmē birokrātijas ierobežošana, lai likvidētu daudzās dārgās izmaksas gadījumos, kad noteikts pienākums informēt un paziņot. Izskatāmais priekšlikums, šķiet, jebkurā gadījumā būs solis pareizajā virzienā, un tāpēc arī es nobalsoju par to.

  James Nicholson (PPE-DE), rakstiski. − Ja mazie un vidējie uzņēmumi ir jāatbalsta, tas ir jādara tagad. Pašreizējais ekonomiskais klimats skaudri skar šos uzņēmumus — tiem ir grūtības nodrošināt skaidras naudas plūsmu vai arī tos ietekmē patērētāju tēriņu līmenis, kas ir samazinājies.

Mums jānodrošina, lai arī pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos MVU joprojām būtu iespējas piekļūt adekvātam finansējumam, jo īpaši šajā laikā, kad bankas neizsniedz aizdevumus maziem uzņēmumiem. Vispārīgāk runājot, ir jālikvidē nevajadzīgi administratīvie un birokrātiskie slogi. Eiropā MVU ir mazo tautsaimniecību, piemēram, Ziemeļīrijas, mugurkauls. Mums jāsekmē novatoriski uzņēmēji, nevis jārada šķēršļi, kas viņiem traucē, piemēram, pārmērīgi liela birokrātija.

Mazās uzņēmējdarbības akts ir solis uz priekšu, tomēr tas ātri jāpieņem Padomei un pilnībā jāievieš dalībvalstīs, lai tas radītu patiesi pozitīvu ietekmi.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā klimatā mazie un vidēji uzņēmumi daudzos gadījumos varēja kļūt par pirmajiem, kurus skārusi krīze, radot vissmagākās sekas.

Paturot prātā, ka dažās dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā, MVU nodrošina vairāk nekā 60 % no IKP, ir jāveic atbalsta pasākumi, kas tiks atzinīgi novērtēti un — vissvarīgākais — ir steidzami.

Atzinīgi novērtēta ir arī jaunā Eiropas Investīciju bankas pakete, kas aizdevumiem MVU ir paredzējusi 30 miljardus eiro. Es patiesi ceru, ka jaunajās dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā un Bulgārijā, šie aizdevumi maziem uzņēmumiem būs viegli pieejami.

  Seán Ó Neachtain (UEN), rakstiski. – (GA) Mums noteikti ir jāpievēršas un jākoncentrējas uz galveno problēmu finanšu sistēmas stabilizēšanā un reformēšanā. Tomēr kā savu valstu vienkāršo pilsoņu pārstāvjiem mums steidzami jāpievērš uzmanība arī tam, ko zinām kā „reālo ekonomiku”.

Patlaban Eiropas iedzīvotāji dzīvo ciešanās, jo ekonomiskā krīze ir tikai vidū. Tagad būtu viegli pilnībā pievērsties konservatīvai politikai, kuras vienīgais mērķis būtu finanšu sistēmas stabilizācija. Tomēr tā vietā mums jākoncentrējas uz ekonomikas atjaunošanu, pārveidojot to no apakšas līdz augšai.

Īrijas rietumdaļā apmēram 70 % darbaspēka ir iesaistīti mazos uzņēmumos. Šie mazie uzņēmumi ir Īrijas rietumdaļas ekonomikas pulss. Šie uzņēmumi mums ne vien jāaizsargā, bet arī jāveicina uzņēmējdarbība, izaugsme un attīstība šajā nozarē. Tādēļ es patiesi atzinīgi vērtēju šīs iniciatīvas, ko nesen aizsākušas Īrijas un Eiropas iestādes, lai atbalstītu mazo uzņēmumu nozari. Es lūdzu privātajam un finanšu sektoram, kā arī politikas veidotājiem, turpināt un papildināt šīs iniciatīvas.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts paredz ieviest politiku, kas vērsta pret vienkāršajiem ļaudīm, pret darba ņēmējiem vērsto Lisabonas stratēģiju un ES centienus pabeigt vienota iekšējā tirgus izveidi, nodarot kaitējumu darba ņēmējiem un viņu tiesībām.

Kā ēsmu izmantojot samazinātas PVN likmes vietējā līmenī sniegtiem pakalpojumiem un pakalpojumiem, kuros nodarbināts liels skaits darbinieku, Eiropas Savienība mēģina izspiest mazo un vidējo uzņēmumu piekrišanu par labu lieliem uzņēmumiem, kuri sekmē šos plānus savu, nevis mazo uzņēmumu vai pašnodarbināto, interešu labā.

Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso sniedza informāciju par to uzņēmumu patieso apjomu, uz kuriem attiecas šis akts, paziņojot, ka šie uzņēmumi pilnībā gūst labumu no vienotā tirgus un paplašinās starptautiskajos tirgos, lai izaugtu par pasaules mēroga konkurētspējīgiem uzņēmumiem, savukārt komisārs Günter Verheugen galveno uzmanību pievērsa šī akta reakcionāri ideoloģiskajam raksturam, uzsverot, ka tajā svarīga ir uzņēmējam izteiktā sociālā atzinība un iesācēju piesaistīšana uzņēmējdarbībai, lai mainītu negatīvo tēlu, kāds izveidojies par uzņēmēju, un pieņēmumu par uzņēmējdarbības risku.

Tomēr priekšlikuma būtība ir saistīta ar jaunajiem atbrīvojumiem Eiropas privātajiem uzņēmumiem, kas ļaus „Eiropas privātajam uzņēmumam” nodarboties ar tirdzniecību visās ES dalībvalstīs un apiet pašreizējos šķēršļus, kuri saistīti ar jebkāda veida sociālo kontroli.

  Nicolae Vlad Popa (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šo rezolūciju par pasākumiem vides uzlabošanai MVU Eiropā, jo šie uzņēmumi ir ārkārtīgi svarīgi ES, arī Rumānijas, ekonomikai.

Mazie un vidējie uzņēmumi nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darbavietu, un ir galvenais faktors, kas sekmē ekonomisko izaugsmi.

Jo īpaši ekonomikas krīzes laikā mums jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai atbalstītu šo nozari, kas var kalpot par ekonomikas atveseļošanas platformu.

Es atbalstu, ka tiek īstenota jaunā Eiropas Investīciju bankas pakete, kas aizdevumiem MVU ir paredzējusi 30 miljardus eiro. Es arī lūdzu šo fondu attīstīt un palielināt turpmāk.

Manuprāt, ārkārtīgi svarīgi ir panākt, lai dalībvalstis vietējā līmenī arī izstrādātu un ieviestu MVU atbalsta pasākumus, tādējādi papildinot Eiropas līmenī veiktos pasākumus.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es nobalsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par pasākumiem vides uzlabošanai MVU Eiropā un Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu. Esmu stingri pārliecināts, ka MVU, kas ir vairāk nekā 90 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmē. Tāpēc mums vajadzīgs Eiropas tiesību akts par maziem uzņēmumiem — Mazās uzņēmējdarbības akts, kas var būt efektīvs vienīgi tad, ja gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī notiek praktiska iesaistīšanās ar mērķi to īstenot. Turklāt es piekrītu, ka mums jāaicina Padome apstiprināt savu nodomu oficiāli pieņemt šo tiesību aktu nākamajā Eiropadomes sanāksmē, lai nodrošinātu pietiekamu un atbilstīgu pārredzamību šādas nozīmīgas iniciatīvas ieviešanā.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Šodienas balsojumā es atbalstīju, ka tiek pieņemta rezolūcija, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu situāciju.

Mazo uzņēmumu harta sekmēs Polijas, kā arī visas Eiropas Savienības, ekonomikas attīstību.

Patlaban Eiropā mazie un vidējie uzņēmumi nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darbavietu. Šie uzņēmumi ir valsts ekonomikas dzinējspēks. Manuprāt, īpaši tagad, kad saskaramies ar ekonomikas krīzi, šī rezolūcija uzsver vajadzību atbalstīt hartā ietvertos noteikumus.

ES finanšu situācijas stabilitātes atjaunošanai nepietiks tikai ar palīdzību lielām finanšu iestādēm. Visupirms mums jāveic konkrēti pasākumi, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, tādējādi ļaujot tiem tikt galā ar tirgus nepilnībām un atvieglojot šo uzņēmumu darbību.

Acīmredzot Mazo uzņēmumu harta neatrisinās viņu problēmas. Tomēr tā noformulēs principus, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret MVU, un ļaus nokļūt pie sākotnējā regulējuma politikā, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmumus.

– Kopīgs rezolūcijas priekšlikums: ES Rīcības kodekss attiecībā uz ieroču eksportu (RC B6-0619/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par kopīgo rezolūciju par ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, ko iesniedza sešas politiskās grupas. Es piekrītu principiem, kam atbilstīgi nedrīkst pieļaut bezatbildīgas ieroču piegādes, stingri piemērojot kodeksa prasības gan uzņēmumiem, gan valstu bruņotajiem spēkiem, un nedrīkst pieļaut ieroču nelegālu tirdzniecību, aicinot dalībvalstis, kuras vēl nav nodrošinājušas savu tiesību aktu atbilstību ES 2003. gada kopējai nostājai attiecībā uz ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli, izdarīt to tagad. Mums jāmudina veikt izmeklēšanu par ieroču embargo pārkāpumiem un uzlabot to datu kvalitāti, ko dalībvalstis iesniedz saistībā ar gada ziņojumu par Rīcības kodeksu. Tomēr nebūsim naivi — šajā sarežģītajā un bīstamajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, šie jautājumi ir delikāti, un tāpēc es gatavojos iebilst pret T. Pflüger iesniegto jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski. Manuprāt, ir pārāk ātri sasaistīt Rīcības kodeksu ar jauno direktīvu par aizsardzības preču piegādēm Kopienas iekšienē un ieroču eksportu kontroli.

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. − Es stingri atbalstu šo rezolūciju. Kopējās nostājas pieņemšanai saistībā ar Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu uz trešām valstīm ir būtiska nozīme, lai turpmāk varētu pienācīgi īstenot jauno direktīvu par aizsardzības preču piegādēm Kopienas iekšienē un oficiāli veikt ieroču eksportu kontroli.

Tā ir taisnība, ka mums ir vajadzīgs atbilstīgs tiesiskais pamats saistībā ar šo Rīcības kodeksu, kas mums ļaus atkal aplūkot jautājumu par pašreizējo Ķīnai noteikto ieroču embargo. Attiecībā uz Pekinu joprojām pastāv sarežģījumi, tomēr tos nevar salīdzināt ar jautājumiem, kuri saistīti ar Birmu un Zimbabvi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Saistībā ar bruņošanās sacensību un starptautisko attiecību militarizāciju, kur ASV, NATO un Eiropas Savienībai ir galvenā loma, jebkura iniciatīva, kas — pat ja tā ir ierobežota un nepietiekama — sekmē ieroču eksporta ierobežošanu, būs solis pareizajā virzienā.

Tomēr Eiropas Savienību raksturo tās pārliecība par jauna stimula nepieciešamību saistībā ar „Aizsargātu Eiropu” (tas ir eifēmisms attiecībā uz iejaukšanos un agresiju), atkāroti apstiprinot „mērķi stiprināt ES un NATO stratēģiskās partnerattiecības” un pielāgojot to pašreizējām vajadzībām atbilstīgi savstarpējas papildināšanas un stiprināšanas principiem.

Jums tikai jāpalūkojas uz Eiropadomes 11. un 12. decembra secinājumu projektu, kas attiecas uz Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) stiprināšanu, — tas sagatavo ES lielvalstu nostāju NATO samitam, kas notiks nākamā gada aprīlī, — kas piedāvā pārskatu par kvalitatīviem uzlabojumiem tā sauktajā Eiropas drošības stratēģijā (2003) un jaunu mērķu noteikšanu „Eiropas spēju pastiprināšanai un optimizēšanai” nākamo 10 gadu laikā, „lai turpmākajos gados ES spētu ārpus savas teritorijas vienlaikus veiksmīgi vadīt vairākas atšķirīga vēriena civilas misijas un militāras operācijas, kas atbilstu prognozējamākajiem scenārijiem”.

  Athanasios Pafilis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Laikā, kad ES darba ņēmēji maksā milzīgas summas, lai finansētu aizsardzības programmas un veiktu militāros pētījumus; kad ES bruņojuma rūpniecības apjoms palielinās un visu veidu saražoto ieroču „likumīga” pārdošana uzņēmumiem nes lielu peļņu; kad visa ES nemitīgi militarizējas; kad cilvēki cieš šajā jaunajā kārtībā, kurā ES aktīvi līdzdarbojas ar ASV un NATO — šajā laikā mēs varam vienīgi ar ironiju runāt par apspriedēm un lūgumu, kas izteikts attiecībā uz ES kopējās nostājas apstiprināšanu un to pasākumu pieņemšanu, kuri vajadzīgi, lai īstenotu tā saukto Rīcības kodeksu par ieroču eksportu.

Imperiālistiskās agresijas un konkurences palielināšanās, ko vēl vairāk sekmēs kapitālisma finanšu krīze, ir novedusi līdz lielākiem militārajām vajadzībām paredzētajiem izdevumiem, kuri pārsnieguši pat aukstā kara līmeni. No šāda viedokļa centieni ieviest noteikumus attiecībā uz ieroču eksportu ir sabiedrības izsmiešana un maldināšana.

ES darba ņēmējiem vajadzētu reaģēt, cīnoties pret ES militarizāciju, Eiropas Savienības armiju un aizsardzības programmām, lai mēs paliktu vienoti un cīnītos pret kūdīšanu uz karu.

– Ziņojums: Bart Staes (A6-0427/2008)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par Beļģijas kolēģa, B. Staes kunga, patstāvīgo ziņojumu, kas attiecas uz Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā. Lai arī mums jāvērtē atzinīgi šis Revīzijas palātas Īpašais ziņojums, tā secinājumi ir satraucoši no daudziem aspektiem, jo īpaši, ņemot vērā novērojumus par to, ka Regula (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā nav efektīvs administratīvās sadarbības instruments, jo vairākas dalībvalstis traucē tās īstenošanai un Komisijas rīcības spējas ir ierobežotas. Tomēr ir būtiski, ka Komisija uzsāk pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kuras kavējas ar datu sniegšanu. Komisijas priekšlikumi par PVN direktīvas un PVN administratīvās sadarbības regulas grozīšanu ir vērtējami pozitīvi. Es atbalstu priekšlikumu izveidot darba grupu, ko veidotu atbildīgie Komisijas dienesti, Nodokļu ģenerāldirektorāts un muitas ūnija, kā arī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kas paver iespējas ES kolektīvai darbībai, lai iegūtu precīzus datus par krāpšanu PVN jomā un par Lielbritānijai nodarītā kaitējuma ikgadējo apjomu.

– Ziņojums: Zita Gurmai (A6-0435/2008)

  Robert Atkins (PPE-DE), rakstiski. − Es un mani Lielbritānijas Konservatīvās partijas kolēģi pilnībā atbalstām sieviešu stāvokļa uzlabošanu visos sabiedrības dzīves aspektos. Mēs uzskatām, ka sievietēm jābūt vienlīdzīgām iespējām daudzās no ziņojumā minētajām jomām. Mēs arī ticam sievietēm, kas pilnībā iesaistījušās politikā. Mēs saprotam, ka ir īpaši jautājumi, kas jāatrisina saistībā ar Balkāniem, un mudinām valsts iestādes veikt pasākumus, lai uzlabotu sieviešu iespējas.

Tomēr mēs esam nobažījušies par aicinājumu ieviest kvotas, jo uzskatām, ka ne sievietēm, ne vīriešiem tā nebūs virzība uz priekšu. Tāpat mēs neatbalstām Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi.

  Alessandro Battilocchio (PSE), rakstiski. − (IT) Es nobalsoju par šo ziņojumu. Dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir būtisks nosacījums visām tām valstīm, kas kļuvušas par Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Balkānu vētrainā vēsture vēl vairāk sarežģī pasākumu īstenošanu, kā arī situācijas uzraudzību. Lai arī demokratizācijas procesā vērojams progress, joprojām ir daudz darāmā. Austrumbalkānos joprojām daudzas sievietes cieš no diskriminācijas un dzīvo apstākļos, kas nav droši ne fiziskajā, ne ekonomiskajā un sociālajā ziņā. Tādēļ vairāk jāuzlabo tiesiskais regulējums.

Šajā saistībā vairs ilgāk nevar atlikt ANO 1979. gada Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) ratifikāciju. Likvidējot visu veidu vardarbību un nevienlīdzību, mūsu mērķim jāparedz garantēt sievietēm tādas tiesības, kas ne tikai būtu vienlīdzīgas ar vīriešu tiesībām, bet arī ļautu paust, turklāt bez jebkādiem ierobežojumiem, sievišķību visā tās komplicētībā un bagātībā visās dzīves jomās.

  Adam Bielan (UEN), rakstiski. − (PL) Es atbalstīju Z. Gurmai ziņojumu, kas apraksta sieviešu stāvokli Balkānos, jo tajā aplūkoti būtiski jautājumi, kas diemžēl attiecas arī uz citiem reģioniem, turklāt tie nav atsevišķi gadījumi.

Steidzamākais jautājums attiecas uz to noziegumu apturēšanu, kas vērsti pret sievietēm. Mūsdienās vardarbība ģimenē, seksuāla izmantošana un galvenokārt sieviešu un bērnu tirdzniecība ir ierasta parādība.

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner un Gunnar Hökmark (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mēs izvēlējāmies nobalsot par šo ziņojumu, jo tajā aplūkoti vairāki ļoti nozīmīgi jautājumi, kas attiecas uz sieviešu stāvokli Balkānos. Tomēr mēs vēlētos precizēt, ka iebilstam pret prasību ieviest kvotas. Jautājums par to, kā politiskās partijas un dalībvalstu parlamenti izvēlas organizēt savu dabu, jāizlemj viņiem pašiem, nevis Eiropas Savienībai.

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. − (PT) Es nobalsoju par Z. Gurmai ziņojumu par sieviešu stāvokli Balkānos, jo tajā pausts aicinājums pievērst uzmanību tam, ka, par spīti ekonomiskajai izaugsmei, sievietēm šajā Eiropas daļā joprojām jāsaskaras ar neskaitāmi daudziem diskriminācijas veidiem.

Domāju, ka dažādos ziņojumā minētos ieteikumus praktiskas īstenošanas gadījumā var izmantot par paraugu, lai izmainītu pašreizējo situāciju, sekmējot lielāku sociālo aizsardzību un veicinot šajās valstīs dzīvojošo sieviešu plašāku līdzdalību. Šajā gadījumā pasākumu mērķis ir apkarot vardarbības ģimenē radīto postu un nevienlīdzīgu atalgojumu, ieviest pozitīvās diskriminācijas pasākumus, piemēram, kvotu sistēmu, radīt infrastruktūru bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai palīdzētu likvidēt ierobežojumus saistībā ar sieviešu piekļuvi darba tirgum, un citus līdzīgus pasākumus.

Es vēlētos arī uzsvērt nozīmi, kas ziņojumā piešķirta ieguldījumam izglītībā, kas palīdzētu krasi samazināt stereotipus un sagatavot nākamās paaudzes, kuras veidotu godīgāku un taisnīgāku sabiedrību.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Es ļoti atzinīgi vērtēju Z. Gurmai ziņojumu, kas ir liels ieguldījums, jo tas dokumentē progresu, kas panākts saistībā ar sieviešu tiesībām Rietumbalkānos. Dzimumu līdztiesības ideāls ir jautājums, kura risināšanā mums, Parlamenta deputātiem, jāiesaistās pilnībā un jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai to atbalstītu. Vienlīdzīgas attiecības vīriešu un sieviešu starpā ir svarīgi izveidot, lai pilnībā nodrošinātu cilvēktiesības, un es ticu, ka šajā jautājumā būs vērojams progress saistībā ar acquis saskaņošanu.

Ar bažām es vēršu uzmanību uz neproporcionālo apdraudējumu, kam sievietes pakļautas saistībā ar vardarbību ģimenē, tirdzniecību un piespiedu prostitūciju. Es pilnībā atbalstu jautājumus, kas paredz apkarot cilvēku tirdzniecību un diskrimināciju pret romu sievietēm, un pilnībā aizstāvēšu agresīvus risinājumus visās Rietumbalkānu valstīs.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Lai arī šeit pausti tādi vispārēji politiskie uzskati par šo reģionu, kuriem mēs pilnībā nepiekrītam, tomēr mēs esam vienisprātis, ka sieviešu loma ir svarīga, turklāt ir jāgarantē vienlīdzīgas tiesības un vienlīdzīgas iespējas piedalīties darba tirgū. Šie aspekti būtiski ietekmē sieviešu ekonomisko neatkarību, valsts ekonomikas izaugsmi un cīņu pret nabadzību, no kuras sievietes cieš vairāk nekā vīrieši.

Kā tas minēts ziņojumā, sociālo pakalpojumu un valsts izdevumu pārtraukšana tādās jomās kā veselības aprūpe, bērna aprūpe un ģimenes aprūpe nesamērīgi ir ietekmējusi sievietes, jo, kā tas ir norādīts, — saņemot līdzšinējos ar darba algu nesaistītos pabalstus un pakalpojumus, sievietēm bija iespēja strādāt algotu darbu un saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi.

Tomēr patlaban jāveic īpaši pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut feminizāciju nozarēs, kurās atalgojums ir zemāks, tostarp lauku reģionos, un starp dzimumiem pastāvošās darba samaksas atšķirības, kā arī nodrošināt kvalitatīvas un viegli pieejamas maksas ziņā pieņemamas bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iestādes. Svarīga ir to sieviešu psiholoģiskā un fiziskā rehabilitācija, kas kara laikā kļuvušas par upuriem.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā atklātas pašreizējās problēmas saistībā ar sieviešu stāvokli Balkānos, piemēram, nepietiekama atjaunināta statistika par dzimumu līdztiesību. Ziņojumā uzsvērts, ka šīs valstis bieži vien ir pirmā vieta, kur sākas cilvēku tirdzniecība, nabadzība un vietēja līmeņa darba samaksas atšķirības.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE), rakstiski. − Jautājums par sieviešu stāvokli Balkānu valstīs jāizskata saistībā ar pievienošanās sarunām, kas joprojām turpinās. Tā kā mana partija, EPP-ED, ir dibināta, pamatojoties uz ideāliem, kas paredz vienlīdzību un taisnīgumu visiem, es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta pienākums ir rīkoties kā galveno pamattiesību aizstāvim, jo uzskatām, ka šīs tiesības jāgarantē visiem cilvēkiem, jo īpaši dažādās kandidātvalstīs. Ir acīmredzami, ka patiesa demokrātija var pastāvēt vienīgi tad, ja visiem valsts pilsoņiem ir vienlīdzīgas tiesības un vienlīdzīgas iespējas. Tomēr politiskā, ekonomiskā un sociālā situācija saistībā ar sieviešu stāvokli Balkānos ir atpalikusi. Kā ārsts es uzskatu, ka šis aspekts īpaši svarīgs ir sieviešu veselības jomā, jo dzimumu diskriminācija rada nopietnu progresa trūkumu tādās medicīnas jomās kā dzemdes kakla vēzis, krūts vēzis un psiholoģiskā rehabilitācija pēc seksuālas vardarbības. Es mudinu Eiropas Parlamentu rīkoties atbildīgi, lai nodrošinātu, ka sievietes Balkānu valstīs tiek uzklausītas.

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs piekrītam referentes bažām par Balkānu valstīs dzīvojošo sieviešu neaizsargātību. Ir skaidrs, ka ļoti nepieciešams veikt pasākumus, lai atrisinātu vairākas problemātiskas jomas. Mēs atbalstām vairākus formulētos punktus, kuru mērķis ir uzlabot vienlīdzību šajā reģionā, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pieejamību, piekrītam, ka svarīgi izskaust stereotipus un diskrimināciju, turklāt valstīm, kas vēlas kļūt par ES dalībvalstīm, ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji.

Tajā pašā laikā mēs kritiski raugāmies uz to, kā Eiropas Parlaments nenoguris cenšas iegūt ietekmi un politisko varu uz dalībvalstu parlamentu rēķina. Skaidri formulētos punktos šajā ziņojumā arī ieteikta tālejoša iejaukšanās Balkānu valstu iekšlietās, un pret šādu scenāriju „Jūnija saraksts” stingri iebilst.

Mēs atbalstām vairākus nodomus gan komitejas ziņojumā, gan ierosinātajā alternatīvajā rezolūcijā. Rūpīgi visu apsverot, „Jūnija saraksts” izvēlējās balsot par ierosināto alternatīvo rezolūciju.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Eiropas Savienība cenšas uzlabot situāciju Balkānos, jo pastāvīga miera nodrošināšana šajā Eiropas daļā ir ļoti svarīgs jautājums. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma tā sauktie „brāļu kari”, etniskie konflikti, politiskās un ekonomiskās situācijas pārveide un jaunu valstu izveide radīja situāciju, kurā Balkānu valstis pārcieta daudzas traumas. Pēdējās divās desmitgadēs tās ir pārdzīvojušas dramatiskas izmaiņas, izvirzot skaidru mērķi — kļūt par ES dalībvalsti. Horvātija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir kļuvušas par kandidātvalstīm. Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija un Kosova ir iespējamās kandidātvalstis saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244. Izredzes pievienoties ES ir milzīga motivācija veidot politiku, un tam ir būtiska nozīme mērķu īstenošanā. Tādēļ sieviešu tiesību nodrošināšana ir galvenā prasība, attiecībā uz ko šīm valstīm jāpanāk atbilstība.

Karadarbībā cietušās sievietes ir stabilizācijas un konfliktu risināšanas aktīvas dalībnieces. Sievietēm jābūt līdzvērtīgai pieejai darba tirgum un labām darba iespējām. Ir svarīgi, lai viņām būtu iespējams iesaistīties politikā. Turklāt tādu pašu pieeju vajadzētu piemērot plašsaziņas līdzekļiem un internetam.

Es nobalsoju par Zita Gurmai ziņojumu, kurā aplūkoti dzimumu jautājumi un Balkānos dzīvojošo sieviešu stāvoklis. Uzskatu, ka Komisija cita starpā, pamatojoties uz šajā ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem, nodrošinās pirmspievienošanās līdzekļus, lai jo īpaši ar sieviešu NVO un citu sieviešu organizāciju palīdzību stiprinātu sieviešu tiesības Balkānos.

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. – (SK) Es nobalsoju par šo priekšlikumu, neskatoties uz iebildumiem attiecībā uz kvotu ieviešanu. Lai arī daži EP deputāti stingri uzskata, ka šis ir vislabākais veids, kā nodrošināt sieviešu līdzdalību politikā un sabiedriskajā dzīvē, manuprāt, tā uzskatāma par pozitīvo diskrimināciju, turklāt zināmā mērā sievietes tiek nepietiekami novērtētas. Sieviešu līdzdalība Balkānu reģiona demokratizācijas procesā ir būtiska. Lai atrisinātu situāciju Balkānos, ir jāizmanto vispusīgs redzējums, kurā ietverts gan sieviešu, gan vīriešu ieguldījums. Sievietēm jābūt līdzvērtīgai pieejai darba tirgum, arī iespējai ieņemt vadošos amatus, un par savu darbu viņām jāsaņem atbilstīgs atalgojums, kas būtu salīdzināms ar atalgojumu, ko saņem vīrieši. Ja pastāv kādi ar likumdošanu saistīti šķēršļi, kas neļauj vīriešiem un sievietēm iegūt vienlīdzīgu statusu, tie jālikvidē. Mums jācenšas arī mainīt sieviešu negatīvais tēls, ko radījušas kultūru atšķirības, kā arī rasu un etniskā diskriminācija.

Saistībā ar ieilgušo militāro konfliktu šajā reģionā īpaša vērība būtu jāpievērš to sieviešu psiholoģiskai un fiziskai rehabilitācijai, kas bieži vien kļuvušas par seksuālas izmantošanas un vardarbības upuriem. Gan vīriešu, gan sieviešu cilvēktiesību ievērošanai jābūt galvenajam kritērijam saistībā ar Balkānu kandidātvalstu turpmāku uzņemšanu ES struktūrās.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM), rakstiski. − (PL) Balkānu sievietes ir ļoti cietušas pēdējo gadu laikā. Viņas ir piedzīvojušas karu un zaudējušas savus tuvākos un dārgākos cilvēkus. Daudzas sievietes ir fiziski un emocionāli cietušas. Turklāt pēc kara beigām parādījās jaunas briesmas. Es runāju par cilvēku tirdzniecību, prostitūciju un pornogrāfiju — tas viss ir jāapkaro.

Sarežģītā situācija Balkānu valstīs, neskatoties uz to, ka sievietes ir vairāk nekā puse no kopējā iedzīvotāju skaita, liek viņām joprojām bargi maksāt par šo krīzi. Izņemot Slovēniju, šajās valstīs sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Sievietes ir cietušas arī no budžeta līdzekļu samazināšanas, galvenokārt saistībā ar samazinātu finansējumu, kas bija paredzēts veselības pakalpojumiem un ģimenes atbalsta dienestiem. Eiropas Kopienai ir jāatbalsta šīs valstis. EK jānodrošina šīm sievietēm iespēja dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi atbilstīgi vietējām tradīcijām, reliģijai un kultūrai.

– Ziņojums: Heinz Kindermann (A6-0434/2008)

  Šarūnas Birutis, rakstiski. − (LT) Padomes 1979. gadā pieņemtā Putnu aizsardzības direktīva (79/409/EEK) un no tās izrietošie pasākumi ligzdošanas vietu aizsardzībai ir noveduši pie neproporcionāli lielas jūraskraukļu populācijas, kas pa šo laiku ir izplatījusies tālu aiz jūraskraukļu tradicionālajām ligzdošanas vietām tādos reģionos, kādos tie līdz šim nebija sastopami.

Šis pārāk lielais putnu skaits daudzos Eiropas Savienības reģionos ir tieši ietekmējis vietējo zivju populāciju un zivsaimniecību, un tādējādi jūraskraukļu esību padarījis par Eiropas mēroga problēmu. Jūraskraukļi, dienā apēdot no 400 līdz 600 g zivju, gada laikā Eiropas ūdenskrātuvju zivju skaitu samazina vairāk nekā par 300 000 tonnu. Daudzās dalībvalstīs tas daudzkārt pārsniedz to pārtikā izmantojamo zivju skaitu, ko saražo profesionālā zveja un zivjaudzētavas. Francijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Ungārijas un Čehijas akvakultūras kopējais saražotais zivju daudzums būs mazāks par 300 000 tonnām.

Ņemot vērā jūraskraukļu kā gājputnu plašās pārvietošanās spējas, Eiropas mērogā saskaņots darbības plāns vai pārvaldības plāns, šķiet, ir vienīgais veids, kā sasniegt šo mērķi, un tas nekādā gadījumā nav jāuzskata par neatbilstīgu 1979. gada Putnu aizsardzības direktīvas mērķiem.

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − EP deputāta H. Kinderman iesniegtajā ziņojumā galvenā tēma ir Eiropas Jūraskraukļu populācijas pārvaldības plāns. Jūraskraukļi pārtiek tikai no zivīm, un to milzīgais skaits (aptuveni 1,8 miljoni) ievērojami ietekmē vietējo — gan savvaļas, gan akvakultūras uzņēmumos audzēto — zivju krājumus. Uz jūraskraukļiem attiecas Putnu direktīva, un pēdējo gadu laikā ir notikušas plašas diskusijas par to, kā atrisināt konfliktu, kas saistīts ar ievērojamo ietekmi uz zivsaimniecību. Dažas dalībvalstis ir pieņēmušas atsevišķus plānus, tomēr es, tāpat kā referents, uzskatu, ka vienīgais efektīvais risinājums ir Eiropas Jūraskraukļu populācijas pārvaldības plāns, piemēram, pētījumi par imūnkontracepciju.

  Duarte Freitas (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Eiropas Jūraskraukļu populācijas pārvaldības plāna izstrāde, šķiet, ir ilgtspējīgākais risinājums, lai samazinātu kaitējumu, ko atsevišķos ES reģionos šie dzīvnieki nodara zvejas resursiem. Jūraskraukļi, dienā apēdot no 400 līdz 600 g zivju, gada laikā Eiropas ūdenskrātuvju zivju skaitu samazina vairāk nekā par 300 000 tonnu, kas ir vairāk nekā Francijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Ungārijas un Čehijas akvakultūras kopējais saražotais zivju daudzums. Lai gan primārā atbildība šajā jomā jāuzņemas dalībvalstīm un to reģionālajām vai vietējām iestādēm, tikai vietējie un/vai valstu pasākumi ir izrādījušies nepietiekami, lai ilglaicīgi samazinātu jūraskraukļu ietekmi uz Eiropas zivju krājumiem un zveju. Vienota, tiesiski saistoša pieeja, kas tiktu pieņemta un īstenota Eiropas mērogā, tādēļ ir uzskatāma par ideālu risinājumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas galvenos mērķus, it īpaši „labvēlīgu aizsargātības stāvokli” attiecīgajai putnu sugai, kā arī dažādām zivju sugu grupām. Aizsardzība, kas attiecas uz zvejnieku un dīķu apsaimniekotāju likumīgām interesēm zivju krājumu ekonomiskai izmantošanai, ir vēl viens faktors, kas ir ne mazāk svarīgs un ko varētu aizsargāt ar šāda veida pieeju…

(Skaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 163. pantu).

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Ir pieejami ļoti ticami dati, kas apliecina, ka no 1970. līdz 1995. gadam Eiropas lielo jūraskraukļu populācijā, kas pārziemo iekšējos ūdeņos, sākotnēji putnu skaits bija mazāks par 10 000–400 000 putnu. Tagad daži norāda, ka Eiropas iekšējos ūdeņos pārziemo vairāk nekā miljons jūraskraukļu, lai gan citi pētnieki uzskata, ka tas ir pārspīlēts apgalvojums. Atbildot uz rakstisko jautājumu, komisārs S. Dimas paziņoja par to, ka tiek izstrādāts Rīcības plāns attiecībā uz cekulaino jūras kraukli, lai gan, manuprāt, nav sniegta pietiekami detalizēta informācija par putnu aizbiedēšanas metodēm, no kurām viena ir karbīda šāvieni. Tie ir daži no daudzajiem pasākumiem, kas veikti šajā jomā.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ieteikts Eiropas mērogā saskaņots darbību plāns, lai ievērotu direktīvu par savvaļas putnu sugu saglabāšanu, vienlaikus saglabājot zivju sugas un aizsargājot zvejnieku intereses.

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. − (SK) Jūraskraukļu populācijas skaits pēdējo 25 gadu laikā Eiropā ir palielinājies divdesmit reizes, un patlaban tiek lēsts, ka tie varētu būt aptuveni 1,8 miljoni putnu. Ihtioloģiskie pētījumi, kā arī statistika par ES nozveju, vairākas reizes ir apstiprinājuši jūraskraukļu ietekmi uz zivju populāciju.

Es nobalsoju par Heinz Kindermann ziņojumu. Šādu lēmumu pieņēmu, pamatojoties uz Slovākijas Makšķernieku savienības biedru un atbalstītāju lūgumrakstu, kas adresēts Eiropas Parlamentam. Tā kā ir pierādīts, ka, jūraskraukļiem strauji savairojoties ES teritorijā, akvakultūras uzņēmumiem tiek nodarīts paliekošs kaitējums, lūgumrakstā pieprasīts pārskatīt Padomes Direktīvu 79/409/EEK.

Izņēmuma piešķiršanas iespēja attiecībā uz jūraskraukļu izšaušanu, ko paredz pašreiz spēkā esošie tiesību akti, nav pietiekams instruments, lai efektīvi atrisinātu šo problēmu, jo praksē to ir ļoti grūti izdarīt. Turklāt pieredze rāda, ka neefektīvas ir arī nenāvējošās metodes, ar kurām putni tiek iztraucēti upēs.

EP aicina Komisiju iesniegt Eiropas līmenī koordinētu daudzpakāpju plānu jūraskraukļu populācijas pārvaldībai, kura mērķis būtu samazināt aizvien lielāko kaitējumu, ko jūraskraukļi nodara zivju populācijai, zvejniecībai un akvakultūrai.

Domāju, ka EP palīdzēs atrast risinājumu, kas, lai saglabātu zivju populācijas un zvejniecības sociālekonomisko nozīmi, apmierinās zvejnieku prasības visā Eiropā, un tas attiecas arī uz 120 000 aktīviem zvejniekiem Slovākijā.

  Luca Romagnoli (NI), rakstiski. − (IT) Es nobalsoju par priekšlikumu, kas attiecas uz Eiropas Jūraskraukļu populācijas pārvaldības plāna izstrādi, lai mazinātu jūraskraukļu pieaugošo ietekmi uz zivju krājumiem, zivsaimniecību un akvakultūru. Patiešām ir ļoti svarīgi samazināt šo putnu populāciju; tie ir putni, kas gada laikā Eiropas ūdenskrātuvju zivju skaitu samazina vairāk nekā par 300 000 tonnu (tas ir tikpat, cik Francijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Ungārijas un Čehijas kopējais patēriņš). Pašreizējo situāciju ir radījusi Direktīva 79/409/EEK, kas novedusi pie neproporcionāli lielas jūraskraukļu populācijas. Tādējādi šis tiesību akts ir tieši ietekmējis vietējo zivju populāciju un zivsaimniecību, jūraskraukļu esību padarot par Eiropas mēroga problēmu. Tāpēc es piekrītu referentam par priekšlikumu izstrādāt Eiropas Jūraskraukļu populācijas pārvaldības plānu, arī ņemot vērā jūraskraukļa kā gājputna plašās pārvietošanās spējas, bet ar nosacījumu, ka šis plāns nekādā veidā nav pretrunā mērķiem, kas noteikti 1979. gada direktīvā par savvaļas putnu aizsardzību.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Sākotnēji man bija daži iebildumi pret H. Kindermann ziņojumu, jo īpaši apšaubot, vai ES mēroga plāns ir nepieciešams, ņemot vērā, ka jūraskraukļi nerada problēmas visā Eiropā, kā arī iebildums pret atsauci, kam atbilstīgi šie jūraskraukļi iekļauti medījamo putnu sugu sarakstā, kas atrodams Putnu direktīvas II pielikumā. Atsauce, kam atbilstīgi jūraskraukļi iekļauti medījamo putnu sugu sarakstā, komitejā tika svītrota, un galīgais ziņojums paredz izstrādāt pamatnostādnes, sagatavot labākus datus un nodrošināt uzraudzību un plašākas debates.

Tādēļ es atbalstu H. Kindermann ziņojumu.