Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A7-0011/2010)

  Viktor Uspaskich (ALDE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu paziņot, ka es atbalstu šo lēmumu, lai gan mana balsošanas karte sākumā nedarbojās, un tāpēc es to gribu paziņot. Taču tagad ķersimies pie lietas. Dāmas un kungi, priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par izmaiņām mikrouzņēmumu pienākumos sniegt gada pārskatu. Šis projekts izraisīja vētrainas debates gandrīz visos līmeņos gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstu iestādēs. Es esmu pārliecināts, ka mums ir jāizstrādā kopēji Eiropas Savienības noteikumi. Taču es gribētu uzsvērt, ka, samazinot slogu mikrouzņēmumiem, mēs nedrīkstam pārkāpt godīgas konkurences noteikumus ne dalībvalstu iekšējos tirgos, ne Eiropas Savienības tirgū. Manuprāt, būtu jāievieš vienots nodoklis mikrouzņēmumiem, kas dažās valstīs jau pastāv. Ja to varētu aprēķināt, tas atkarībā no uzņēma veida būtu aprēķināms vai nu pamatojoties uz darbinieku skaitu, vai apgrozījumu, vai teritoriju. Rezultātā šiem uzņēmumiem vairs nebūtu kārdinājuma iesaistīties nelegālās darbībās.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ar izvēli atbrīvot mikrouzņēmumus no pienākuma sagatavot gada bilanci, Eiropas Parlaments skaidri atbalsta nevajadzīgas birokrātijas atcelšanu. ES mērogā nodrošinot nodokļu atvieglojumu aptuveni EUR 6,3 miljardu apmērā, mēs sniedzam arī taustāmu stimulu Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu sektora izaugsmei. Ja dalībvalstis pašas varēs pieņemt lēmumus par atbrīvošanu no pienākuma veidot gada pārskatu, es paredzu, ka pēc iespējas vairāk valstis, jo īpaši Vācija, izmantos šo iespēju. Šī kārtība ne tikai ļaus attiecīgajiem uzņēmumiem ietaupīt laiku un līdzekļus aptuveni EUR 2000 apmērā vienam uzņēmumam; tas ir arī ļoti labs piemērs tam, ka Eiropa ir iedzīvotājiem draudzīgāka, nekā daudzi cilvēki uzskata. Būtu jauki, ja šim piemēram Parlamentā varētu sekot daudzi citi piemēri.

  Tiziano Motti (PPE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es neatbalstīšu K.H. Lehne rezolūciju. Man žēl, jo tā attiecas uz mikrouzņēmumiem, kas ir ekonomikas mugurkauls, bet galvenokārt es uzskatu, ka šī rezolūcija, kāda tā ir šobrīd, rada konkurences atšķirības starp dažādu dalībvalstu uzņēmumiem, un tas nav tas, ko mēs gribam panākt, jo īpaši šajā krīzes laikā. Patiesībā grāmatvedības uzskaite ir efektīva un vajadzīga tieši tā iemesla dēļ, ka tā ļauj uzņēmumiem konkurēt tirgū, kā arī saņemt bankas kredītu, jo vadības kvalitāte tiek mērīta, pamatojoties uz uzņēmumu un arī mikrouzņēmumu bilanci.

Es uzskatu, ka mums drīzāk būtu jāstrādā, lai palīdzētu mikrouzņēmumiem saņemt nodokļu atvieglojumus, kas ļautu jauniem uzņēmējiem un ģimenes uzņēmumiem būt pilnībā konkurētspējīgiem tirgū, un galu galā ļautu tiem saņemt kredītu no iestādes, kura līdz šim, cik man zināms, galvenokārt ir piešķīrusi kredītus lielajiem uzņēmumiem.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es ar lielu prieku atbalstu K.H. Lehne ziņojumu, kas palīdzēs samazināt mikrouzņēmumu administratīvo slogu.

Viens no jautājumiem, kas nemitīgi izskan, runājot ar mazajiem uzņēmumiem, ir jautājums par pārmērīgu regulēšanu un birokrātiju, un iestigšanu dokumentu plūdos. Tiem ir pamatots arguments, sakot, ka tiem kā mikrouzņēmumiem nedrīkst piemērot tādus pašus noteikumus un nosacījumus kā lielākajiem uzņēmumiem.

Lēmums, ko mēs šodien pieņēmām, ir saprātīga un labi pamatota atbilde uz grūtībās nonākušo Eiropas mazo uzņēmumu bažām. Pārsvarā mēs Parlamentā ierosinām jaunus tiesību aktus, bet šodien mēs veicām izmaiņas tiesību aktā. Tas radīs labāku vidi uzņēmējdarbībai un palielinās mazo uzņēmumu konkurētspēju un to noteikti bija vērts darīt.

  Vito Bonsignore (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties K.H. Lehne kungam par šo ziņojumu. Eiropas Savienība pievērš lielu uzmanību uzņēmējdarbībai — kā šodien bija redzams — un mana grupa, Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti), jo īpaši vienmēr ir uzskatījusi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanu par vienu no savām prioritātēm. Tāpēc es uzskatu, ka mūsu veiktā darbība, kuras mērķis ir samazināt birokrātiju un samazināt mikrouzņēmumu izmaksas, ir ļoti savlaicīga. Šis pasākums ir būtiska palīdzība mazajiem uzņēmumiem šajā sarežģītajā laikā.

Visbeidzot, es atbalstu šī pasākuma elastīgumu, kas sniedz dalībvalstīm iespēju pieņemt direktīvu vislabvēlīgākajā laikā. Tā mērķis ir novērst jebkādu nelikumību, ko varētu izraisīt pēkšņa un pārmērīga kontroles samazināšana.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0151/2010

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka mūsu šodienas balsojums ir ievērojams, raugoties no divām sakarībām. Pirmkārt, tāpēc, ka trīs lielas grupas nolēma sagatavot kopīgu rezolūciju, kuru tās iesniedza sešas minūtes pirms noteiktā termiņa, tādā veidā novēršot iespēju, ka citas grupas varētu iesniegt jebkādus grozījumus. Šī slēgtā attieksme ir Parlamenta necienīga.

Otrkārt, ja vēl būtu sagatavots teksts, kuram ir kāda jēga! Laikā, kad Komisija, kurā ir pārstāvētas tās pašas politiskās partijas, spēj nākt klajā ar pieciem mērķiem un sešiem politikas virzieniem, kas atbalsta šos mērķus, Parlaments ar trīs lielo politisko grupu atbalstu nāk klajā ar rezolūciju, kurā vispār nekas nav pateikts.

Es uzskatu, ka šī rezolūcija ļoti lielā mērā padara Parlamentu par apsmiekla objektu, kurš tik svarīgās debatēs kā debates par ES stratēģiju 2020. gadam nedara neko citu, kā vien paziņo acīmredzamo.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE). – (RO) Kā tas ir labi zināms, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa bija viena no pirmajām, kas prasīja specifiskāku pieeju ekonomiskās izaugsmes stratēģijai. Tieši tādēļ es vēlos izteikt atzinību par grozījumiem, ko ES stratēģija 2020. gadam ievieš, raugoties no šādas perspektīvas.

Tomēr es uzskatu, ka dažos aspektos progress nav pietiekams. Tāpēc es gribētu pievērst uzmanību tam, ka ES stratēģijā 2020. gadam nav pilnīgi skaidri pateikts, kādas būs attiecības starp kohēzijas politiku un šo stratēģiju. Manuprāt, priekšsēdētāja kungs, kohēzijas politikai kā finanšu instrumentam, kas paredzēts galvenokārt reģionālajai attīstībai, arī turpmāk jābūt vērstai uz reģioniem.

Turklāt Komisijas priekšlikumā ir noteikts, ka par to politiku īstenošanu un pārvaldību, kuras izriet no šīs stratēģijas, galvenokārt ir atbildīga Padome un dalībvalstis, taču vienlaikus bez ievērības ir atstāta svarīgā nozīme, kāda konkrētu rezultātu sasniegšanā reģionālā un vietējā līmenī ir vietējām iestādēm.

Es uzskatu, ka šīs stratēģijas panākumi būs atkarīgi galvenokārt no veida, kā tā tiks īstenota valstu, vietējā un reģionālajā līmenī.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Eiropadomes 11. februāra neoficiālajā sanāksmē valstu vai valdību vadītāji pieņēma deklarāciju, lai atbalstītu Grieķijas centienus uzlabot tās ekonomisko un finanšu stāvokli. Tika apspriests arī temats, kas attiecas uz to, par ko Eiropas Savienība iestāsies 2020. gadā kā par Lisabonas stratēģijas turpinājumu.

Es uzskatu, ka šis balsojums ir balsojums par solidaritāti, jo, raugoties uz ES 2020. gadā, noteiktās prioritātes ir jāīsteno daudz stingrākā veidā, kas vienlaikus ļauj izmantot katra reģiona specifiskās īpatnības un atrisināt problēmas, ar kurām saskaras attiecīgais reģions.

Ekonomiskajai konkurētspējai ir jāturpina palielināties, lai radītu jaunas darbavietas, savukārt dažādās jomās, tostarp izglītībā un pētniecībā, ir vajadzīgi ieguldījumi. Es esmu stingri pārliecināts, ka katram reģionam un katrai dalībvalstij specifiskās problēmas tiks pienācīgi analizētas un risinātas, pamatojoties uz solidaritātes principu, lai mēs varētu izpildīt mērķus, kurus plānojam izvirzīt stratēģijā 2020. gadam.

Ieguldījumiem izglītībā ir vajadzīgs, lai pastāvētu tāda infrastruktūra, kas atbalsta zināšanu praktisku izmantojumu, sociālu kohēziju un Eiropas ekonomiskās konkurētspējas globālu attīstību.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā Padomes secinājumus un debates, kas saistībā ar tiem pēc tam notika Parlamentā Briselē, kā arī atbildīgā komisāra un vairāku dalībvalstu vadītāju ieņemto nostāju, ir skaidrs, ka krīzes laikos un laikā, kad atsevišķas dalībvalstis piedzīvo nopietnas ekonomiskās problēmas, mums citu lietu starpā un saskaņā ar pašreizējo monetāro savienību, Eiropas solidaritātes principu un jauniem politikas virzieniem ir jāpievēršas spekulatīviem uzbrukumiem, kas vērsti pret noteiktām dalībvalstīm.

Tāpēc ļoti svarīga ir nostāja, kāda šajā laikā tiek ieņemta attiecībā uz Eiropas institūciju un struktūru izveidi šo problēmu risināšanai, piemēram, Eiropas Monetāro fondu. Mēs ļoti daudz sagaidām no Padomes tuvākajās dienās un gaidām, ka tiks veikta efektīva darbība, lai atrisinātu šī kritiskā perioda problēmas.

  Viktor Uspaskich (ALDE). – (LT) Dāmas un kungi, es vēlos runāt par ES stratēģiju 2020. gadam. Principā mēs atbalstām visas iniciatīvas, kas uzlabo stāvokli Eiropas Savienībā, bet tas nenozīmē, ka mēs pret tām attiecamies nekritiski un nevēlamies uzlabojumus. Manuprāt, tas ir attiecināms arī uz Eiropas Savienības stratēģiju 2020. gadam. Gribam mēs to vai ne, bet mums ir mazliet jāizlīdzina robežas starp dalībvalstu noteikumiem ekonomikas jomā. Es, protams, šajā gadījumā nekādā ziņā nerunāju par tādām jomām kā kultūra, tradīcijas vai valsts mantojums. Tomēr mums jāuzsver, ka ekonomikas ziņā Eiropas Savienības tirgus ir kopīgs tirgus. Pretējā gadījumā tas būtu tāpat, kā ja viena valsts sāktu piemērot dažādus nosacījumus dažādiem reģioniem. Tāpēc, neatkarīgi no tā, cik lielā mērā lielās un mazās ES dalībvalstis varētu tam pretoties, ir jānosaka termiņš, līdz kuram visā Eiropas Savienībā jāievieš kopīgi nosacījumi ekonomikas jomā. Es atzinīgi vērtēju uzmanību, kas tiek pievērsta arī progresīvajām tehnoloģijām, kā arī uz zināšanām pamatotai ekonomikai un zinātnei. Taču mums jāatzīst, ka visām Eiropas Savienības …

  Priekšsēdētājs. – Es atvainojot, bet, manuprāt, mēs esam dzirdējuši pietiekami. Liels jums paldies, Uspaskich kungs. Esmu spiests jūs pārtraukt.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu, jo ES stratēģija 2020. gadam virzās pa to pašu neveiksmīgo neoliberālo taciņu kā Lisabonas stratēģija, kas paplašināja reģionālās un sociālās atšķirības, palielināja nabadzību un bezdarbu un kas bija galvenais krīzes cēlonis Eiropas Savienībā. Tāpēc mums ir vajadzīgas radikālas izmaiņas sistēmā, kā tiek īstenota ekonomiskā un sociālā politika, lai tajās vairāk būtu apsvērta pilnīga nodarbinātība un stingrākas sociālās tiesības.

Kad iestājās krīze, Eiropas Savienības vadītāji neoficiālajā augstākā līmeņa sanāksmē sēdēja noliektām galvām, ļaujot katrai dalībvalstij pašai risināt savas problēmas, un tagad viņi grib uzraudzīt valstu finanšu deficītus. Viņi izturējās pret Grieķiju kā pret melno avi, un viņi grib, lai tiktu pieņemti skarbi pasākumi, kaitējot darba ņēmēju interesēm Grieķijā un citās valstīs.

Tāpēc antisociālais un pret attīstību vērstais Stabilitātes pakts ir jāaizstāj ar attīstības un paplašināšanas paktu, kā tas aprakstīts Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtajā priekšlikumā.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Eiropas Savienībai neapšaubāmi ir vajadzīga jauna stratēģija, kas mums palīdzēs un nodrošinās iespēju izstrādāt savu atbildes reakciju uz ekonomisko un finanšu krīzi. Svarīgam šīs stratēģijas elementam jābūt iedzīvotāju brīvas pārvietošanās stiprināšanai, un tam jāattiecas uz visām iedzīvotāju grupām: darba ņēmējiem, uzņēmējiem, zinātniekiem, studentiem un arī pensionāriem, un tas ir ietverts mūsu rezolūcijā. Vēl viena laba iezīme ir tas, ka lielāks uzsvars ir likts uz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Bez šādu uzņēmumu attīstības nebūs iespējams uzlabot situāciju Eiropas Savienībā.

Daži uzskata, ka šajā stratēģijā pārāk maz ir pateikts par kohēzijas politiku. Es neesmu pārliecināts, ka tā ir taisnība, jo patiesībā stratēģijā ir vesela daļa par kohēzijas politikas milzīgo nozīmi attiecībā uz Eiropas Savienības nākotni. Taču esmu pārliecināts, ja tas viss netiks īstenots, neviena stratēģija nepalīdzēs uzlabot šo situāciju.

  Vito Bonsignore (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, mums ir pienācis laiks kļūt politiski pieaugušiem. Šī krīze ir parādījusi, ka vajadzīga Kopienas autoritatīvu aģentūru lielāka koordinācija un vadība, vajadzīgi lielāki līdzekļi infrastruktūras projektiem un lielāks uzsvars uz to, lai nodrošinātu patiesu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Mums ir jāorganizē nozīmīgi centieni, lai pilnībā ieviestu iekšējo tirgu, un mums steidzami jāmēģina mainīt kopīgā fiskālā politika. Līdz šim daudzi pievēra acis uz tiem „atkritumiem”, ko Amerikas bankas izgāza globālajā tirgū, izmantojot bezjēdzīgas formalitātes, pat Eiropas Savienībā. Tagad ir laiks atbildībai un drosmei. Šajā rezolūcijā, par kuru es balsoju kopā ar savu grupu, ir ietverti daži no šiem jautājumiem, bet es uzskatu, ka priekšsēdētājam J.M. Barroso, Padomei un Parlamentam ir jārīkojas drosmīgāk.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Jaunā ES stratēģija patiesībā ir Lisabonas stratēģijas jaunākā māsa. Ja tā sekos savas vecākās māsas paraugam, tā nenokārtos savus eksāmenus vai kvalifikācijas pārbaudi.

Laikā, kad Eiropas Savienības vadītāji runāja par vajadzību pieņemt Lisabonas stratēģiju, dalībvalstis patiesībā ierobežoja darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un arī pakalpojumu brīvu apriti. Jaunā stratēģija, protams, ir mazliet labāka par tās versiju pirms pāris mēnešiem, kurā vispār nekas netika teikts par kohēziju. Taču patlaban tā vairāk atgādina vēlmju sarakstu. Mēs gatavojamies pārbaudīt šo stratēģiju Eiropas Savienības septiņu gadu budžetā, sākot no 2014. gada. Es ceru, ka tā būs stratēģija, kas neveicinās Eiropas savienības veco dalībvalstu dominēšanu pār Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm.

  Zoltán Balczó (NI). - (HU) Es balsoju pret ES stratēģiju 2020. gadam. Es balsoju pret to, jo tā skaidri apliecina uzticību neoliberālai ekonomikas politikai. Tajā skaidri ir paziņots nosodījums protekcionisma ekonomiskajai politikai, citiem vārdiem sakot, tam, ka valstij ir sava loma ekonomikā. Tomēr finanšu un ekonomiskā pasaules krīze ir parādījusi, ka mēs nevaram atstāt pilnīgi visu tirgu ziņā. Turklāt acīmredzama ir šīs stratēģijas uz imperiālismu vērstā koncepcija. Tā paredz, ka noteikumi stāsies spēkā automātiski, ja dalībvalstis tos noteiktajā laikā netransponēs savā likumdošanā. Tā tiecas radīt Eiropas uzraudzības iestādi, un atsevišķās tās vietās ir arī skaidrs, ka tā rezultātu sasniegšanai tiecas drīzāk izmantot saistošus tiesību aktus, nevis ļaut pieņemt autonomus lēmumus. Tādēļ mēs balsojām „pret”.

  Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, būdama Budžeta kontroles komitejas locekle, es vēlos pateikt, ka es, protams, balsoju par ES stratēģiju 2020. gadam, jo es uzskatu, ka bija svarīgi, lai Parlaments sniegtu savu atzinumu. Taču man ir iebildumi, kurus es vēlos Parlamentam paskaidrot, proti, ka 18. punkta formulējums rada šaubas, kas ir maldīgi. Tas ir, tā nav tiesa.

Tajā teikts, ka Revīzijas palāta ir kritizējusi Komisiju un dalībvalstis, bet patiesība ir pretēja. Patiesība ir tāda, ka 80 % Eiropas Savienības budžeta pārvaldības nav saņēmusi kritiku; tā vietā šogad pirmo reizi 11 gadu laikā Revīzijas palāta mūs apsveica un sniedza pozitīvu ticamības deklarāciju par mazliet vairāk nekā 33 % budžeta, ko pārvalda dalībvalstis, proti, lauksaimniecības izdevumiem, un tas ir tādēļ, ka ir uzlabota uzraudzības sistēma, kura tagad labāk darbojas.

Tāpēc es uzskatu, ka 18. punkta formulējums radīs pārpratumus sabiedrībā, ka 80 % budžeta ir slikti pārvaldīti un ka mēs par to esam saņēmuši kritiku. Es gribu to paskaidrot jums, dāmas un kungi, un visai Eiropas sabiedrībai.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0136/2010

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE). – (RO) Es balsoju pret R. Goldstone ziņojumu, lai gan sākotnēji šķita, ka šis ziņojums ir labi domāta iniciatīva veikt rūpīgu Izraēlas un Palestīnas konflikta analīzi un noteikt vislabākos risinājumus, lai uzlabotu stāvokli šajā reģionā.

Taču es būtu vēlējusies, lai šis ziņojums ir objektīvāks, ievērojot starptautiskās un humanitārās tiesības. Patiesībā man bija ļoti nepatīkams pārsteigums konstatēt, ka šajā ziņojumā Izraēlas valdība ir mērīta ar tādu pašu mēru kā Hamas, kura, kā mēs zinām, ir iekļauta Eiropas Savienības teroristu organizāciju sarakstā. Tādēļ es nedomāju, ka šis ziņojums jebkādā veidā palīdzēs atrisināt Izraēlas un Palestīnas konfliktu vai mazināt saspīlējumu un uzlabot kopējo stāvokli reģionā. Tas ir iemesls, kāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Manuprāt, tā ziņojuma autori, ko sagatavojusi tiesneša R. Goldstone komanda, ir starptautiski atzīti eksperti, kuru ieskatu un objektivitāti mums nav pamata apšaubīt. Šis ziņojums ir atklāts un līdzsvarots, un tādēļ mums ir jārada apstākļi, kas vajadzīgi tā ieteikumu īstenošanai. Es balsoju par šo ziņojumu, lai gan es nepiekrītu visiem tajā ietvertajiem punktiem, bet ir labi, ka esam ieņēmuši šādu nostāju, ko Parlaments šodien pieņēma. Cerams, tas palīdzēs ierobežot konfliktējošo pušu īstenoto savas varas pārsniegšanu un ilgtermiņā veicinās sen gaidītā ilgstoša miera panākšanu Tuvajos Austrumos.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Izraēla 2008. gada decembrī sāka brutālu uzbrukumu Gazas joslai, kā rezultātā bojā gāja vairāk nekā 1400 cilvēku, lielākoties tie bija civilie iedzīvotāji, tostarp 450 bērni. Izmantojot objektīvas metodes un plaša mēroga liecību vākšanu, R. Goldstone ziņojumā tika atklātas šīs zvērības un uzskaitīti starptautisko tiesību aktu noteikumi, kurus Izraēla ar šo brutālo darbību ir pārkāpusi. Protams, ka „Kustības par labāku Ungāriju” delegācija Eiropas Parlamentā balsoja par Eiropas Parlamenta rezolūciju par R. Goldstone ieteikumu pieņemšanu un īstenošanu, un vienlaikus mēs atvainojamies palestīniešu upuriem, jo Ungārijas valdība apkaunojoši un diametrāli pretēji Ungārijas sabiedrības viedoklim starptautiskos forumos turpina ieņemt R. Goldstone ziņojumam pretēju pozīciju.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, R. Goldstone ziņojums ir pārāk vienpusīgs. Par pārāk daudzām lietām vaina ir uzvelta Izraēlai, un tomēr tā bija Hamas, kas ļaunprātīgi izmantoja civilās aizsardzības mērķus un civiliedzīvotājus ka aizsegu, ieroču glabātuvi un dzīvu vairogu. Diemžēl R. Goldstone ziņojumā tas vispār nav pieminēts.

Iespējams, šīs vienpusīgās pieejas iemesls ir tas, ka šī Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetentās komitejas ziņojuma sagatavošanu vadīja tādas valstis kā Saūda Arābija, Lībija un Pakistāna. Nevarētu teikt, ka šīs valstis pasaulē būtu slavenas ar savu izcilo situāciju demokrātijas un vārda brīvības jomā. Ja jums ir darīšana ar šādām valstīm, tad tās jūs inficē. Diemžēl tas ir ietekmējis arī R. Goldstone, un šī iemesla dēļ es balsoju pret Eiropas Parlamenta kopīgo rezolūciju. Faktiski šī rezolūcija ir tikpat vienpusīga kā pats R. Goldstone ziņojums.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret R. Goldstone ziņojumu. Es uzskatu par apkaunojumu to, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis šo ziņojumu, kaut arī ar nelielu balsu vairākumu, jo tas notika ļoti neobjektīvi, un jāsaka, ka Parlamentā šajā jautājumā pastāvēja ļoti lielas domstarpības.

Es vēlētos komentēt vienu punktu. Vairāk nekā 600 Eiropas Parlamenta deputātu pilnīgi pareizi nobalsoja par to, ka Hamas tiek atzīta par teroristu organizāciju. Par spīti tam, ka mēs gandrīz vienprātīgi piekritām, ka Hamas ir teroristu organizācija, mēs, vai vismaz vairākums Parlamenta deputātu, balsojām par šo ziņojumu, izrādot savu piekrišanu tajā minētajiem pasākumiem un visiem tiem 8000 raķešu šāviņiem, ko Hamas raidīja uz Izraēlas civiliedzīvotājiem.

Es uzskatu, ka Izraēla tiek apdraudēta, un tāpēc šai valstij ir jāaizstāv savi civiliedzīvotāji. Ņemot to vērā, patiešām ir nožēlojami, ka šis ļoti neobjektīvais ziņojums tika pieņemts, kaut arī ar pavisam nelielu vairākumu. Es ceru, ka mēs neaptraipīsim vēlreiz sevi ar tik nopietnu kauna traipu, bet ka mēs kā eiropieši patiešām smagi cīnīsimies par demokrātiju, cilvēktiesībām un uzskatu brīvību un darīsim daudz vairāk, lai ieviestu demokrātiju Tuvajos Austrumos.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Tiesnesi R. Goldstone noteikti nevar uzskatīt par objektivitātes pilnības paraugu. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo man ir iespaids, ka šis ziņojums cenšas sniegt melnbaltu ainu attiecībā uz stāvokli Tuvajos Austrumos, parādot Izraēlu kā negatīvo tēlu — biedu. Patiesībā situācija ir daudz sarežģītāka. Man šķiet, mums būtu jāizvairās no šādiem vienpusīgiem, viennozīmīgiem spriedumiem. Es personīgi esmu bijis Sderotā — un, manuprāt, arī jūs tur esat bijis, priekšsēdētāja kungs, — vietā, kura ir bijusi mērķis vairākiem simtiem Hamas raidīto raķešu šāviņu, ko pirms brīža pieminēja Takkula kungs. Tāpēc es nedomāju, ka šis ziņojums būtu kaut kas tāds, ar ko Eiropas Parlamentam nākotnē vajadzētu īpaši lepoties.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, mēs šajās debatēs daudz esam dzirdējuši par samērīgumu, un es gribētu zināt, kas pēc Izraēlas pretinieku domām šajā gadījumā būtu samērīgums. Es gribētu zināt, vai viņi dotu priekšroku tam, ja Izraēla vienkārši būtu paņēmusi tikpat daudz artilērijas un pēc nejaušības principa to raidījusi uz Gazu. Vai tā būtu bijusi samērīga reakcija?

Es vēlos pievērsties arī samērīgumam vai samērīguma trūkumam šajā ziņojumā. Lasot R. Goldstone ziņojumu, pārņem dīvaina sajūta, ka tiek aprakstīti vardarbīgi uzbrukumi, bet autors ir piemirsis pieminēt, ka darbība notiek boksa mačā. Šie uzbrukumi ir aplūkoti ārpus jebkāda konteksta.

Es nesaku, ka Izraēla nav pelnījusi kritiku, tāpat kā es nesaku, ka Cast Lead nepelna kritiku. Ir pieļautas kļūdas. Izraēla grib panākt tādu stāvokli, kurā stabila palestīniešu valsts būtu labs kaimiņš, bet tās īstenotā infrastruktūras izpostīšanas politika nav ļāvusi sasniegt šo mērķi. Tādā pašā mērā šī ziņojuma neobjektivitāte un tā kopējā noskaņa ir attālinājusi domu par divu valstu risinājumu, kurā Izraēla un Palestīna dzīvotu līdzās kā miermīlīgi kaimiņi.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Vācijas Brīvās Demokrātiskās partijas (FDP) delegācija Eiropas Parlamentā šodien balsoja pret vairāku grupu sagatavoto rezolūciju par R. Goldstone ziņojuma ieteikumu īstenošanu. Nevar balsot par ziņojumu, kura sagatavošanas pilnvaras ir tik ļoti strīdīgas, — neviena pati Eiropas Savienības dalībvalsts nav to atbalstījusi. Ziņojums, kas pielīdzina demokrātisko Izraēlu grupai, kuru ES oficiāli ir iekļāvusi savā teroristu organizāciju sarakstā, un ziņojums, kas atbilstīgi neņem vērā šī konflikta dziļākos cēloņus, nav ziņojums, par kuru mēs varam balsot.

Taču mūsu balsojuma izvēle nenozīmē, ka mēs noraidītu izmeklēšanu saistībā ar starpgadījumiem operācijas Cast Lead laikā. Patiesībā ir pilnīgi pretēji. Izraēlai patiešām ir vispusīgi jāizmeklē visi šīs operācijas aspekti, un, ja ir notikuši tiesību pārkāpumi, vainīgajiem ir jāsaņem sods. Tieši tāpat mūsu balsojuma izvēle nenozīmē, ka mēs atbalstām Izraēlas valdības politiku miera procesā. Mūs ļoti iepriecināja zīmes, ka starp izraēliešiem un palestīniešiem atkal notiek sarunas, kaut arī pagaidām tās ir netiešas.

Arī ASV viceprezidenta J. Biden vizīte apliecina, ka B. Obamas administrācijas centieni panākt ilgstošu mieru šajā reģionā ir nopietni. Mēs to atbalstām šajos centienos. Tāpēc ir vēl grūtāk saprast Izraēlas aizvainojošo attieksmi pret viceprezidentu, viņa vizītes laikā apstiprinot papildu apmetņu ierīkošanu Rietumkrastā — šis pasākums izraisīja vienīgi vispārēju kritiku un ne tikai palestīniešu kritiku.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0134/2010

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Es esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai jāraida skaidrs signāls Baltkrievijai, ka tā ir gatava pārskatīt savstarpējās attiecības, ja Baltkrievija neatturēsies no cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpšanas un neveiks korektīvas darbības.

Vienlaikus es gribu paust sašutumu par Baltkrievijas prezidenta dekrētu par interneta kontroli, kas daudzos aspektos ir skaidrs vārda brīvības un preses brīvības noliegums. Šāda juridiska darbība ierobežo Baltkrievijas brīvību un demokrātiju, kā arī padziļina iedzīvotāju un citu valstu, ieskaitot Eiropas Savienību, neuzticību Baltkrievijas valsts iestādēm un to pārstāvjiem. Saistībā ar nesenajiem pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas pārstāvju arestiem ir neiespējami neredzēt īso laika periodu starp dekrēta stāšanos spēkā šā gada jūlijā un gaidāmajām prezidenta vēlēšanām nākamā gada sākumā.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Es vēlos pateikties kolēģiem par šīs rezolūcijas sagatavošanu un Eiropas Parlamentam par tās pieņemšanu.

Pieņemot šo rezolūciju, mēs esam izteikuši atbalstu iedzīvotāju, tostarp mazākumtautību, pamattiesību un pamatbrīvību aizstāvībai. Vienlaikus tā ir iniciatīva aizstāvēt demokrātijas un tolerances pamatprincipus, kas ir Eiropas pamati. Esmu apmierināts ar Parlamenta oficiālo nostāju šajā jautājumā, paužot atbalstu poļu kopienai Baltkrievijā.

Es gribu izmantot šo iespēju, lai norādītu, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jārāda piemērs citām valstīm un mūsu kaimiņiem un jārūpējas par to, lai mūsu dalībvalstīs pilnībā tiek ievērotas mazākumtautību tiesības.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Es balsoju par Baltkrievijas rezolūcijas pieņemšanu. Šajā rezolūcijā mēs prasām Angelika Borys vadītās Baltkrievijas Poļu savienības legalizēšanu, un izsakām savu solidaritāti ar visiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri nevar izmantot visas pilsonisko tiesību priekšrocības.

Vakar es saņēmu vēstuli no Baltkrievijas vēstnieka Polijā. Viņš pauž bažas par to Eiropas Parlamenta deputātu nolūkiem, kuri gribēja, lai šī rezolūcija tiktu pieņemta. Viņaprāt, šos nolūkus ir izraisījis tas, cik neobjektīvi Polijas plašsaziņas līdzekļi ir interpretējuši stāvokli Baltkrievijā. Tā nav taisnība. Nolūki, kuri ir šīs rezolūcijas pamatā, ir daudz dziļāki. Tie attiecas uz iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu, mazākumtautību tiesību ievērošanu un obligāto standartu nodrošināšanu, un tādējādi tie attiecas uz Baltkrievijas interesēm un baltkrievu interesēm.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju rezolūciju par pilsoniskās sabiedrības un mazākumtautību stāvokli Baltkrievijā, un šodien es vēlos vēlreiz izteikt nopietnas bažas saistībā ar nesenajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret pilsoniskās sabiedrības un mazākumtautību pārstāvjiem, kā arī to organizāciju locekļiem. Es gribu izteikt savu pilnīgu solidaritāti ar iedzīvotājiem, kuri nevar pilnībā baudīt savas cilvēktiesības.

Es arī vēlos stingri nosodīt Baltkrievijas Poļu savienības priekšsēdētājas Angelika Borys arestu un opozīcijā esošās Baltkrievijas Apvienotās pilsoņu partijas vadītāja un Baltkrievijas Apvienoto demokrātisko spēku līdera Anatoly Lebedko, kurš vairākas reizes ir bijis Parlamenta viesis, arestu.

Diemžēl Baltkrievijas iedzīvotājiem ir liegta iespēja gūt labumu no daudzajiem projektiem un priekšlikumiem, ko Eiropas Savienība finansē saistībā ar mūsu austrumu kaimiņattiecību politiku.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, runājot par stāvokli Baltkrievijā, ir svarīgi lai mēs, būdami eiropieši, atcerētos, kādas ir mūsu vērtības.

Es gribu pievērst tam jūsu uzmanību nesenā balsojuma par R. Goldstone ziņojumu nožēlojamā iznākuma dēļ un tādēļ, ka visos jautājumos neatkarīgi no tā, vai tie saistīti ar Baltkrieviju, Tuvajiem Austrumiem, Tālajiem Austrumiem vai Āfriku, mums ir jāatceras savi pamatprincipi. Tie ir demokrātija, cilvēktiesības un uzskatu brīvība. Tie attiecas uz visu Eiropas Savienību: tās ir vērtības, kas mūs vieno un kas cenšas veicināt šos mērķus. Mums jāpanāk, lai šī ziņa nonāk mājās Baltkrievijā. Mums jānodrošina, lai Baltkrievijā tiek ievērotas mazākumtautību tiesības un tiek atzītas arī reliģiskās minoritātes, kuras tur ir cietušas no dažādu veidu vajāšanas, kā arī tiek atzītas šo minoritāšu cilvēktiesības un tiesības uz savu ticību.

Ir ļoti svarīgi, lai mēs kā eiropieši nodrošinātu, ka arī mēs nododam Baltkrievijai Eiropas ziņu, tādējādi piedāvājot šai valstij izredzes uz cerību.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, lai arī es atbalstu lielu daļu no šīs rezolūcijas formulējuma, es neesmu pārliecināts, ka mēs esam vispiemērotākie, kas varētu lasīt Baltkrievijai lekciju par nepilnībām tās demokrātijā. Mēs sūdzamies, ka Baltkrievijai ir vājš marionešu parlaments, bet paraugieties apkārt! Šeit mēs tikai apzīmogojam mūsu 27 locekļu politbiroja lēmumus! Mēs sūdzamies par to, ka, lai arī Baltkrievijā notiek vēlēšanas, vēlētāji tiek piemuļķoti; savukārt mums ir referendumi, to norise ir godīga, bet pēc tam mēs ignorējam to rezultātu. Mēs sūdzamies par Padomju Savienības aparāta saglabāšanu Baltkrievijā, un tomēr mēs saglabājam savu kopējo lauksaimniecības politiku, savas sociālās normas, savu 48 stundu darba nedēļu un pārējo Eiropas korporātisma aparātu.

Nav liels pārsteigums, ka Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomes (COMECON) valstu vecās sistemātiskās komunistu partijas vadīja „jā” kampaņas, kad to valstis iesniedza pieteikumu, lai iestātos Evropeyskiy soyuz. Faktiski dažas no tām jutās kā atgriezušās mājās; tas man atgādina baismīgās pēdējās lappuses no „Dzīvnieku fermas”, kurās dzīvnieki lūkojas uz cūku, tad uz cilvēku, tad atkal uz cūku, un saprot, ka viņi jau vairs nevar pateikt, kurš ir kurš.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apšaubīt ne tikai rezolūcijas faktisko saturu, es vēlos apšaubīt arī tās principu.

Franču, flāmu, ungāru, vācu un austriešu patrioti pastāvīgi ir pakļauti tiesiskai, profesionālai un politiskai vajāšanai, un visi pret to ir vienaldzīgi, kaut arī tas notiek ar patiesu šī Parlamenta atbalstu, kurš apgalvo, ka tas rāda piemēru praktiski visai pasaulei, jo īpaši valstīm ārpus savām robežām.

Piemēram, pagājušā nedēļā mēs pieņēmām rezolūciju par Ukrainu, kurā bija iekļauts nosacījums, ko daudzi Ukrainas patrioti pamatoti uzskatīja par aizvainojošu Ukrainas nacionālajam varonim Stepan Bandera. Jāatzīst, viņš ārkārtīgi sarežģītos apstākļos mēģināja iet pa ceļu starp diviem totalitārisma režīmiem: A. Hitlera režīmu un padomju režīmu. Tas nemazina viņa kā varoņa tēlu daudzu ukraiņu acīs, kuri pamatoti uzskata, ka šī Parlamenta vairākums viņus ir pazemojis.

Šis ir gadījums, kad nacionālie varoņi pārsvarā ir cīnījušies pret saviem kaimiņiem. Vai mans draugs Nick Griffin, īstens Apvienotās Karalistes patriots, apvainojas par to, ka mūsu nacionālā varone ir Žanna d’Arka? Noteikti nē! Es personīgi būtu gribējis, lai mūsu Parlaments pateiktu, ka arī citām valstīm ir tādas pašas tiesības izvēlēties savus varoņus.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0133/2010

  Kay Swinburne, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ECR atzīst, ka finanšu pakalpojumu nozare nevar cerēt izkļūt no šīs krīzes nesodīta. Pārgalvīgas rīcības rezultātā ir nodarīti milzīgi zaudējumi, un šī jucekļa novēršanas izmaksas ir jāsedz tiem, kas tajā ir iesaistīti. Turklāt ir jāievieš jaunas sistēmas, lai nodrošinātu, ka tas neatkārtojas vēlreiz un ka ir pieejami līdzekļi ārkārtas nolūkiem, lai stabilizētu sistēmiskās neveiksmes.

Iespējams, ka saistībā ar starptautisko nolīgumu ir pienācis laiks piemērot nodokli finanšu darījumiem. Lai kādas šaubas varētu būt par šādas sistēmas ieviešanas praktiskajiem aspektiem, nedrīkst izslēgt nevienu pasākumu, ja tam ir visas starptautiskās kopienas atbalsts un ja pastāv garantijas, ka tas darbosies un no tā nevarēs izvairīties.

Mēs atbalstām lielāko daļu no šodienas rezolūcijas, izņemot 7. punktu, un tam ir divi iemesli. Pirmkārt, mēs iebilstam pret to, ka Eiropas Savienībai būtu jaunas nodokļu palielināšanas pilnvaras. Šis punkts — lai cik uzmanīgs arī nebūtu tā formulējums — vedina domāt, ka tas ir vēlamais rezultāts. Otrkārt, nodokļu piemērošanas finanšu darījumiem galvenā jēga nedrīkst būt līdzekļu palielināšana izredzētiem projektiem, lai cik vērtīgi tie arī nebūtu. Tā vietā šī nodokļa mērķim jābūt turpmākās finanšu stabilitātes nodrošināšanai un aizsardzībai pret tāda veida notikumiem, kādi ir izraisījuši neseno ekonomisko haosu.

Šī rezolūcija savā pašreizējā formulējumā ir pārāk vērsta uz darījuma nodokļa risinājumu, tā piešķir nodokļu palielināšanas pilnvaras ES, nevis dalībvalstij, tā ierosina izmantot iegūtos līdzekļus attīstības finansēšanai un projektiem klimata pārmaiņu jomā tā vietā, lai stabilizētu finanšu sektoru, un, visbeidzot ierosina, ka ES nodoklis varētu būt iespējams bez globālas līdzdalības. Šo iemeslu dēļ mēs balsojām pret šo konkrēto rezolūcijas priekšlikumu.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs, es atturējos balsojumā par finanšu darījumu nodokļa rezolūciju, jo tā ir bezcerīgi neatbilstīga, lai risinātu neķītrās antisociālās spekulācijas visā pasaulē, ko veic milzīgie riska ieguldījumu fondi un tā dēvētās „prestižās” bankas, piemēram, „Goldman Sachs”.

Nesen The Wall Street Journal ziņoja par privātām pusdienām Ņujorkā 8. februārī, kurās piedalījās 18 lielāko riska ieguldījumu fondu vadītāji un kurās tika apspriestas spekulācijas pret eiro. Tagad jau mēnešiem šīs finanšu haizivis, pazīstamas kā riska ieguldījumu fondi, kuras kontrolē vairāk nekā EUR 2000 miljardus, ir apzināti spekulējušas pret eiro un pret Grieķiju jo īpaši, lai gūtu miljardiem lielu privātu peļņu.

Neticami, ka ES Komisija ne tikai nav pakustinājusi ne pirksta, lai tos apturētu, bet faktiski slepus sadarbojas ar šiem finanšu noziedzniekiem, iebiedējot Grieķijas strādniekus un nabadzīgos iedzīvotājus, ka to dzīves līmenis tiks būtiski pazemināts, lai samaksātu izpirkuma maksu, ko pieprasa šie parazīti.

Mums nav vajadzīgs finanšu nodoklis. Tas kas mums ir vajadzīgs, ir — valsts īpašumtiesības un demokrātiska kontrole pār šiem riska ieguldījumu fondiem un lielākajām bankām, lai izmantotu to milzīgos līdzekļus investīcijām, kas izbeigs nabadzību un dos labumu sabiedrībai, nevis privātas alkatības dēļ sagraus sabiedrību.

  Mario Borghezio (EFD). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, mēs atturējāmies balsojumā, bet mans galvenais mērķis bija ieņemt nostāju pret Eiropas Savienības un Komisijas skaidro nolūku ieviest nodokli, kā to parāda komisāra A. Šemeta nesenie paziņojumi „European Voice” par gaidāmā neizbēgamā obligātā nodokļa ieviešanu emisijām.

Mēs esam pret to, ka Eiropas Savienībai tiktu piešķirtas tiesības piemērot tiešus nodokļus, prerogatīva — šī prerogatīva ir pretrunā gandrīz ar visu dalībvalstu konstitūcijām — jo šādas tiesības pārkāpj principu „bez tiešas pārstāvības nevar piemērot nodokļus”. Mēs visos iespējamos veidos pretosimies jebkuram mēģinājumam ieviest tiešu nodokli, smeļoties spēku arī no Vācijas Konstitucionālās tiesas 2009. gada jūnija lēmuma.

Es vēlos jums atgādināt, ka priekšsēdētājs Van Rompuy par to deva mājienu, kad mistiskā sanāksmē, kas notika nedēļu pirms viņa iecelšanas Bilderberg grupā, kas nebūt nav pati pārredzamākā grupa pasaulē, viņš paziņoja — un pat uzņēmās saistības šajā jautājumā — par priekšlikumu ieviest tiešu Eiropas nodokli CO2 emisijām, kas izraisītu tūlītēju degvielas cenu, pakalpojumu, utt. kāpumu un tādējādi kaitētu Eiropas iedzīvotājiem.

Šis priekšlikums par ES nodokli ir antikonstitucionāls.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es neesmu pārliecināts par nodokli finanšu darījumiem, bet es pieņemu šī priekšlikuma atbalstītāju patiesos nolūkus. Šis ir jautājums, kurā labas gribas cilvēki var izdarīt atšķirīgus secinājumus.

Iepriekš nav bijis gadījuma, kad šāds nodoklis tiktu piemērots vienīgi Eiropas Savienībā. „Tobina nodoklis”, ja to piemēros tikai reģionāli, izraisīs kapitāla aizplūšanu uz tām jurisdikcijām, kur nepastāv šāds nodoklis, tad kāpēc šis Parlaments tikko tik lielā skaitā nobalsoja par sistēmu, kas nostādīs Eiropas Savienību neizdevīgā pozīcijā?

Atbilde ir tāda, ka šī sistēma atbilst zināmu šī Parlamenta deputātu mērķiem. Tā uzbrūk baņķieriem, tā uzbrūk Londonas Sitijai un, pats galvenais, tā nodrošina Eiropas Savienībai neatkarīgu ieņēmumu straumi, kas nozīmē to, ka šiem līdzekļiem nav jānonāk dalībvalstīs.

Aplūkojot to kopā ar dažādajiem pārējiem priekšlikumiem, kas tiek iesniegti finanšu uzraudzības saskaņošanai, alternatīvo ieguldījumu fondu vadītāju direktīvai un tā tālāk, mēs redzam episkus draudus Londonas Sitijai un mēs redzam, ka Eiropas Savienība tiek nolemta nabadzībai un atpalicībai.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ikvienam, kurš raugās uz pašreizējo finanšu krīzi, radīsies jautājums, kā mēs pieļāvām, ka regulēšana un uzraudzība ir novedusi pie situācijas, kad mēs sākām bankas uzskatīt par pārāk lielām, lai tās bankrotētu, un miljardiem nodokļu maksātāju naudas tiek izlietota, lai atbalstītu šīs bankas.

Tāpēc, domājot par šo priekšlikumu globālo finanšu darījumu nodoklim, tas varētu šķist saprātīgs, ja mēs gribētu palīdzēt finanšu krīzes upuriem un palīdzēt arī nabadzīgāko valstu iedzīvotājiem.

Bet, ja mēs padomājam par to, kā tas faktiski tiks piemērots un kāda būs reālā ietekme, un ja mēs tam sekotu pa ķēdi finanšu tirgu iekšienē, mēs konstatētu, ka bankas uzkrauj šīs izmaksas saviem klientiem. Tas smagi ietekmētu arī tos no mums, kuri grib veikt tirdzniecības darījumus ar attīstības valstīm, vai uzņēmējus attīstības valstīs, kuri grib veikt tirdzniecības darījumus ar pārējo pasauli, un skartu apdrošināšanas izmaksas, kas ir tik ļoti būtiska starptautiskas tirdzniecības daļa.

Ja mēs patiešām gribam risināt šo problēmu, mēs nedrīkstam nodot miljardus nodokļu maksātāju naudas korumpētām vai nekompetentām valdībām. Mums jānodrošina, ka mēs atceļam tarifu barjeras gan ES, gan nabadzīgās valstīs, lai palīdzētu nabadzīgo valstu uzņēmējiem radīt pārticību un cilvēkiem izkļūt no nabadzības.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0132/2010

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Es novērtēju Eiropas Savienības centienus attiecībā uz vienota režīma ieviešanu banku darījumiem eiro zonā.

Taču es varu iztēloties, kā bankas ļaunprātīgi izmantos šos jaunos noteikumus, lai palielinātu no saviem klientiem iekasētās nodevas. Ja mūsu bankas Eiropas Savienības spiediena ietekmē pielāgo maksājumus par pārrobežu vienotas eiro maksājumu telpas (SEPA) pārvedumiem eiro zonā, lai tie būtu vienā līmenī ar iekšējiem pārvedumiem, tad nodevas par naudas noguldīšanu un izņemšanu banku filiālēs šo noteikumu ieviešanas rezultātā palielinātos. Mums visiem ir skaidrs, ka banku izmaksas par skaidrās naudas apkalpošanu filiālēs saistībā ar jaunajiem noteikumiem ne mazākajā mērā nav mainījušās.

Tāpēc mums ir skaļi jāpasaka: ja bankas izmanto šos jaunos noteikumus, kas ieviesti eiro zonā, lai palielinātu savu peļņu uz mūsu iedzīvotāju rēķina, tā ir acīmredzama muļķība. Tāpēc mūsu pienākums ir cieši uzraudzīt to, kā tiek piemēroti jaunie noteikumi par finanšu iestādēm.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0154/2010

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo, būdams sava elektorāta pārstāvis, es nevaru pieņemt to, ka par jebko būtu jāvienojas mums aiz muguras un pret mūsu gribu. Lisabonas līgums ir piešķīris Eiropas Parlamentam jaunas pilnvaras, kas ir papildu iemesls, kādēļ Eiropas Parlamentam ir jāspēj aizsargāt savu iedzīvotāju tiesības.

Es piekrītu šīs rezolūcijas autoriem, kuri kritizē to, ka noslēpumā tiek turētas Komisijas sarunas par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, kā arī to, ka trūkst sadarbības ar Eiropas Parlamentu šajā jautājumā. Šī darbība ir vērsta pret svarīgākajiem ES tiesību aktiem par vispārēju piekļuvi informācijai saistībā ar valsts iestāžu darbībām, un šī ir arī darbība, kas ierobežo tiesības uz privātumu. Tādēļ ir labi, ka Eiropas Parlaments ir pievērsies jautājumam par Eiropas Komisijas sarunu pārredzamību, kā arī jautājumam par viltošanas apkarošanu un tās novēršanu.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, kas attiecas uz viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), pašreizējām sarunām pilnīgi trūkst pārredzamības. Pašreizējās sarunu formulas izmantošana, lai sagatavotu globālu nolīgumu, ir pilnīgi pretrunā ar pārredzamiem un demokrātiskiem procesiem, kas mums būtu jāsagaida no saviem likumdevējiem. Neatkarīgi no šī nolīguma satura ir nepieņemami izvairīties no sabiedrības uzraudzības, izstrādājot politiku, kas tieši ietekmēs tik ļoti daudz Eiropas iedzīvotāju.

Attiecībā uz šīs rezolūcijas saturu — mums jāpievērš maksimāla uzmanība Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kurš ir sniedzis ļoti stingri formulētu atzinumu par šīm sarunām. Viņš stingri mudina Eiropas Komisiju uzsākt publisku un pārredzamu dialogu par ACTA. Viņš arī norāda, ka, lai gan intelektuālais īpašums sabiedrībai ir svarīgs un tas ir jāaizsargā, to nedrīkst ierindot augstāk par personu pamattiesībām uz privātumu, datu aizsardzību un citām tiesībām, tādām kā nevainīguma prezumpcija, efektīva tiesiskā aizsardzība un vārda brīvība. Visbeidzot, viņš apgalvo, ka „trīs pārkāpumu” (three-strikes) interneta atslēgšanas politika ļoti būtiski ierobežotu ES iedzīvotāju pamattiesības un brīvības.

Šis ir ļoti svarīgs jautājums visiem ES iedzīvotājiem, un veids, kā Komisija un Parlaments to risinās, ļoti daudz pateiks par atbildību un pārredzamību.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, viens no svarīgākajiem jautājumiem attiecībā uz šo rezolūcijas priekšlikumu bija tas, ka mums Parlamentā izdevās izveidot aliansi.

Pastāvēja pilnīga vienprātība par to, ka, trūkstot jebkādai nozīmīgai informācijai saistībā ar šīm sarunām, interneta emuāros un citviet bija lasāmas baumas, ierosinot tādus priekšlikumus kā klēpjdatoru un MP3 atskaņotāju konfiscēšanu uz robežām. Parlamentā visiem bija skaidrs, ka mēs gribam informāciju un lielāku pārredzamību par sarunām saistībā ar viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu.

Komisārs vakar dzirdēja šo ziņu, izteiktu skaļi un skaidri, un es ļoti priecājos, ka viņš ir apsolījis sniegt mums plašāku informāciju. Ja Komisija piedalās sarunās 27 dalībvalstu vārdā un ES vārdā, tad ir svarīgi, lai mēs zinātu, kāda ir sarunu nostāja, un arī to, ka attiecībā uz konkrēto ierosinājumu ir veikts pilns ietekmes novērtējums, lai parādītu, kā tas ietekmēs ES rūpniecību.

Es atzinīgi vērtēju komisāra vakardienas komentārus un ceru uz lielāku pārredzamību.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Mani satrauc Eiropas Komisijas īstenotā prakse un procedūra, kādu tā izmanto sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA).

Sarunas noris slepenībā, aiz slēgtām durvīm, nesniedzot pienācīgu informāciju Eiropas Parlamentam un tā deputātiem, kuriem beigās jāapstiprina šis dokuments. Manuprāt, mums ir jāmaina procedūras attiecībā uz tiem gadījumiem, kad Eiropas Komisija sagaida, lai Parlaments uzņemas atbildību par visiem tam iesniegtajiem nolīgumiem. Tas neraidīs labu signālu ne Eiropas sabiedrībai, ne pasaulei ārpus ES, ja mēs atkārtoti būsim spiesti nosūtīt starptautisku nolīgumu atpakaļ Eiropas Komisijai pārstrādāšanai. Šāda rīcība neliecina par labu komunikāciju starp vissvarīgākajām Eiropas Savienības iestādēm.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0181/2010

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, kā daudzi no mums zina, vispārējo preferenču sistēma (VPS) tiek pārskatīta, un pašreizējā sistēma vairs ilgi nedarbosies.

Attiecībā uz VSP un VSP+ viens no ļoti svarīgiem jautājumiem sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ir tas, ka ierosinātajos reģionos bija daudz valstu, kuras iebilda pret vienošanās parakstīšanu ar ES.

Viena no lietām, ko es vienmēr esmu kritizējis ekonomisko partnerattiecību nolīgumos, ir to vienādi piemērojamā pieeja tirdzniecībai. Debatēs ar Komisiju satraukumu radīja arī tas, ka viens no Komisijas pārstāvjiem paziņoja, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumi attiecas ne tikai uz tirdzniecību, bet arī uz ES reģionālās integrācijas modeļa eksportēšanu.

Ir atsevišķas valstis, kuras grib noslēgt nolīgumus ar ES un grib nodrošināt sev iespēju eksportēt mums savas preces un pakalpojumus, pamatojoties uz prioritātēm. Tāpēc mums šīm valstīm, kas vēlas noslēgt tirdzniecības nolīgumus, bet neatbilst ekonomisko partnerattiecību nolīgumu kritērijiem, ir jāierosina piedāvāt piemērot VSP+ kā alternatīvu, un mums ir jācenšas kļūt elastīgākiem.

Cerams, ka tad mēs daudzās no šīm valstīm varēsim palīdzēt uzņēmējiem radīt labklājību un ļaut nabadzīgajiem iedzīvotājiem izkļūt no nabadzības.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, gandrīz nemanāmi Dienvidamerika un Centrālamerika sāk īstenot sava veida autokrātismu — neokaudilismu. Mēs esam pieredzējuši, kā Nikaragvā, Venecuēlā, Ekvadorā un Bolīvijā uzplaukst režīmi, kuri, ja arī ne gluži diktatoriski, noteikti neatbalsta parlamentāru demokrātiju — cilvēki, kuri tiek likumīgi ievēlēti, pēc tam ķeras pie tā, lai likvidētu jebkādu savas varas pārbaudi: vēlēšanu komisiju, Augstāko tiesu, šo valstu parlamentu palātas, un daudzos gadījumos viņi anulē savas valsts konstitūciju un pārstrādā to — „dibina no jauna”, kā viņi to sauc, savu valsti saskaņā ar sociālisma principiem.

Tam visam notiekot, kuru minētājā pasaules daļā kreisie izvēlas kritizēšanai? Vienu no nedaudzajiem režīmiem, kas guvis patiesu tautas atbalstu, — Álvaru Uribe Kolumbijā, kuru atbalsta vairāk nekā trīs ceturtdaļas valsts iedzīvotāju, jo viņš ir atjaunojis kārtību šajā nelaimīgajā valstī un iegrožojis gan labējo, gan kreiso spēku paramilitāros grupējumus. Tas, ka viņš ir tā persona, kuru daži šajā sēžu zālē ir izvēlējušies izcelt, parāda ārkārtēju prioritāšu kopumu. Kauns viņiem!

(ES) Ir nepareizi atbalstīt paramilitāros grupējumus, kāds apkaunojums!

Ziņojums: Gabriele Albertini (A7-0023/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, paldies manam kolēģim G. Albertini par izcilo darbu, ko viņš ir paveicis pie šī Eiropas politikas centrālā temata. Saskaņā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Savienība ir uzņēmusies lielāku atbildību par ārpolitiku un kopējo drošības politiku, un, manuprāt, daudzi no klātesošajiem cer, ka mūsu iestāde uzņemsies lielāku atbildību par ārpolitiku un vairāk iesaistīsies darbā ārpolitikas jomā.

Es īpaši piekrītu tam, ka KĀDP Augstajai pārstāvei ir jāapspriežas ar Eiropas Parlamenta atbildīgo komiteju, veicot iecelšanu vadošajos amatos Eiropas Ārējās darbības dienestā, kurš pašlaik tiek veidots, un viņai ir jānodrošina gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei piekļuve konfidenciālai informācijai.

Tādēļ es uzskatu, ka pagrieziens, ko mēs esam panākuši ar šo ziņojumu, ir pirmais svarīgais solis ceļā uz stingras Eiropas ārpolitikas izveidi, kurā apņēmīgi aizstāvēta Eiropas nozīme un tās politiskā ietekme starptautiskajā arēnā.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret grozījumu Nr. 17D un Nr. 19, jo šajos grozījumos bija izteikti uzbrukumi NATO un aicinājumi likvidēt NATO bāzes Eiropas Savienībā. Viens no jaunākajiem argumentiem, ko min tie, kuri tic šim Eiropas projektam, ir tāds, ka ES ir saglabājusi mieru Eiropā pēdējos 50 vai 60 gadus. Es teiktu, ka tie ir meli, jo patiesībā mieru Eiropā ir saglabājusi NATO ar saviem militārajiem spēkiem.

Manuprāt, ir apkaunojoši, ka Parlaments ir pieļāvis balsošanu par šādu grozījumu. Es vēlos brīdināt, ka grupa, kas patiesībā iesniedza šo grozījumu, ir tādas neveiksmi cietušas ideoloģijas paliekas, kura lika cilvēkiem dzīvot aiz mūriem un pārkāpa viņu cilvēktiesības. NATO spēki bija tie, kas aizsargāja pārējo Eiropu no šī murga. Es gribu, lai protokolā atzīmē manu pateicību ASV un Kanādai, kā arī pārējām NATO dalībvalstīm, par mūsu atbrīvošanu no šī murga. Es uzskatu, ka AK interesēs ir sadarboties ar visām šīm valstīm pret jaunu totalitārisma veidu, kas ir Eiropas Savienība.

Ziņojums: Arnaud Danjean (A7-0026/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju „par”, jo gribēju uzsvērt, ka cerība palielināt civilo un militāro sinerģiju un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, vienādi ņemot vērā arī nesaskaņotu un neitrālu pozīciju, ir nostāja, kuru mēs varam lielā mērā atbalstīt.

Es arī uzskatu, ka ir svarīgi KĀDP Augstā pārstāvja pakļautībā izveidot iestādi mehānismu koordinēšanai, tādu kā Eiropas Savienības Operācijas centrs, kas ļautu efektīvi koordinēt kopīgo civilo un militāro operāciju plānošanu. Šādas iestādes izveides mērķim jābūt to problēmu, traucējumu un vilcināšanās novēršanai, kas diemžēl aizvien vēl rodas saskaņā ar pašreizējo sistēmu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par pacietību! Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas atkārto bīstamās pamatnostādnes, kas noteiktas Lisabonas līgumā attiecībā uz Eiropas aizsardzības un drošības stratēģiju. Citiem vārdiem sakot, ziņojums aicina militarizēt Eiropas Savienību, padara likumīgu militāru iejaukšanos, atzīst NATO pārākumu un ciešās attiecības ar to par prioritāti, un pat veicina — laikā, kad valda krīze un pastāv milzīgas sociālās vajadzības, — militāro spēku palielināšanu.

Manuprāt, Eiropas Savienībai pašlaik, kad tiek veikta rūpīga pasaules uzbūves pārbaude, vairāk nekā jebkad ir nepieciešams pieņemt miermīlīgu politiku un atšķirīgu politisko izpratni par drošību, īstenot neatkarīgu ārpolitiku un aizsardzības politiku, kas būtu brīva no ASV ietekmes; tai jācenšas atrisināt starptautiskās nesaskaņas politiskā ceļā un jābūt piemēram cieņai pret starptautiskajām tiesībām un paplašināto ANO lomu.

Es domāju, ka šāda politika labāk atspoguļo Eiropas iedzīvotāju uzskatus.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A7-0011/2010)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Šī ziņojuma pieņemšana ar lielu vairākumu norāda, cik lielām jābūt mūsu rūpēm par maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pašlaik 5,4 miljoniem vismazāko uzņēmējdarbības vienību ir pienākums sagatavot gada pārskatu, lai gan to darījumi aprobežojas ar konkrētu reģionālo vai vietējo tirgu. Ja šie uzņēmumi nav iesaistīti pārrobežu darbībās vai pat neveic darbības valsts līmenī, pienākums sagatavot šo pārskatu kalpo tikai tam, lai radītu bezjēdzīgu administratīvo slogu, tādējādi radot šiem uzņēmumiem zaudējumus (aptuveni EUR 1170).

Tāpēc ziņojumā ir ierosināts, ka dalībvalstis var atcelt gada pārskatu sagatavošanas prasības komerciālajiem uzņēmumiem, kuri atbilst diviem šādiem kritērijiem, lai tos uzskatītu par vismazākajām uzņēmējdarbības vienībām: kopējiem aktīviem jābūt mazākiem par EUR 500 000, neto apgrozījumam jābūt mazākam par EUR 1 miljonu un/vai tiem finanšu gadā vidēji jābūt 10 darbiniekiem. Vismazākās uzņēmējdarbības vienības, protams, turpinās veikt grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem.

Eiropas pašreizējās krīzes laikā ir jāveicina privātais sektors, kuru veido mazie un vidējie uzņēmumi (tādējādi arī vismazākās uzņēmējdarbības vienības), un šajos sarežģītajos apstākļos pret privāto sektoru ir jāizturas arī kā pret sfēru, kas absorbē valsts vai privāti korporatīvajā sektorā atlaisto darbaspēku.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par K.H. Lehne ziņojumu par vismazāko uzņēmējdarbības vienību pārskatiem, jo es atbalstu aktīvus birokratizācijas mazināšanas pasākumus un tos pasākumus, kas atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, kuri Portugālē un Eiropā rada vislielāko skaitu darbavietu. Es gribu pievērsties jautājumam par turpmāku nevienlīdzību radīšanu iekšējā tirgū. Tā kā izvēle par šī līdzekļa piemērošanu vai nepiemērošanu tiks atstāta dalībvalstu kompetencē, mums būs valstis ar dažādiem noteikumiem vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem.

Būs jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka veidam, kā šie noteikumi tiek transponēti saistībā ar pašreizējiem centieniem apkarot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī saistībā ar cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem (valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī) nav negatīvu seku. Būs jārūpējas arī par to, lai arī aizsargātu akcionārus un kreditorus.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Pēdējās divas Eiropas Savienības paplašināšanās kārtas ir devušas neskaitāmus labumus gan vecajām, gan jaunajām dalībvalstīm, vienlaikus izvirzot arī virkni problēmu. Es uzskatu, ka lēmums piešķirt noteiktas iespējas vismazākajām uzņēmējdarbības vienībām ir jāregulē Eiropas līmenī, nevis jāatstāj katras dalībvalsts kompetencē. Tas ir vienīgais veids, kā sekmīgi samazināt birokrātiju mikrouzņēmumiem un radīt līdzsvaru. Īpaša uzmanība ir jāvelta visu to grūtību novēršanai, kuras kavē mikrouzņēmumu darbību un kuras attur iedzīvotājus no ES finansiālā atbalsta saņemšanas.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Trešdien Eiropas Parlaments apstiprināja priekšlikumu, kura mērķis ir atbrīvot mazos un vidējos uzņēmumus no prasības publiskot gada pārskatus. Lai samazinātu administratīvo slogu, Eiropas Komisija ir ierosinājusi, ka tās valstis, kuras to vēlas, var atbrīvot MVU no pienākuma publiskot savus pārskatus, ko paredz pašreizējie Eiropas tiesību akti. Es biju pret šo atcelšanu, jo Komisijas ierosinājuma rezultātā vairāk nekā 70 % Eiropas uzņēmējdarbības vairs nebūs saskaņotā Eiropas tiesiskā regulējuma.

Izvēle atbrīvot vismazākās uzņēmējdarbības vienības no pienākuma sagatavot un publiskot to gada pārskatus rezultātā nesamazinās administratīvo slogu. Šobrīd es baidos par to, ka dalībvalstu nekonsekvence, īstenojot šo izvēli atbrīvot vismazākās uzņēmējdarbības vienības no šīs prasības, var izraisīt vienotā tirgus sadalīšanos.

Arī tāpēc EP Beļģijas deputāti un Beļģijas valdība enerģiski iebilda pret Eiropas priekšlikumu (Beļģija ir izveidojusi mazākumu ar veto tiesībām arī Ministru padomē, kur par šo priekšlikumu joprojām vēl nav notikusi balsošana).

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojums par priekšlikumu direktīvai par uzņēmumu gada pārskatiem atrisina šo regulējumu un vismazāko uzņēmējdarbības vienību gadījumā paplašina pārskatu sniegšanas prasības. Šī pasākuma mērķis ir mazināt administratīvo slogu un tādējādi palīdzēt veicināt vismazāko uzņēmējdarbības vienību konkurētspēju un ekonomisko attīstību. Es atzinīgi vērtēju referenta priekšlikumu, kas dalībvalstīm dod brīvu izvēli un ļauj tām atbrīvot vismazākās uzņēmējdarbības vienības no pienākuma iesniegt gada pārskatus, t. i., noteikt, ka minētie uzņēmumi ir ārpus šīs direktīvas darbības jomas. Tas attiecas uz tiem uzņēmumiem, kuru darbības aprobežojas ar reģionālo un vietējo tirgu, neietekmējot pārrobežu darbības lauku. Tās nav jānoslogo ar papildu prasībām, kas izriet no Eiropas tiesību aktiem, kurus piemēro Eiropas tirgum. Minēto iemeslu dēļ es piekrītu šī ziņojuma formulējumam.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret K.H. Lehne ziņojumu, jo pārskata sagatavošanas pienākuma atcelšana šīm vismazākās uzņēmējdarbības vienībām nesamazinās uzņēmējdarbības reālās izmaksas un radīs lielu juridisko nenoteiktību. Šāda atbrīvošana iedragās uzticību, kas vajadzīga attiecībās starp ļoti maziem uzņēmumiem un trešajām pusēm (klientiem, piegādātājiem, bankām).

Uzticamu informāciju vajag uzturēt, lai saņemtu kredītu. Bez grāmatvedības sistēmas baņķieri un citas ieinteresētās puses, kurām joprojām būs vajadzīga informācija, viegli atradīs aizbildinājumu aizdevuma samazināšanai. Šī situācija būtiski kaitēs ļoti maziem uzņēmumiem.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (DE) Šodien es balsoju pret K.H. Lehne ziņojumu, jo es uzskatu, ka mazo un vidējo uzņēmumu administratīvo izmaksu samazināšanai jānotiek, piemērojot vienotu un visaptverošu pieeju visā Eiropas Savienībā.

Ja īstenotu šo priekšlikumu, vairāk nekā 70 % Eiropas uzņēmumu — Luksemburgā faktiski vairāk nekā 90 % — tiktu atbrīvoti no prasības sagatavot standartizētu gada pārskatu.

Tā rezultātā tiktu pazaudēts svarīgs iesaistīto uzņēmumu lēmumu pieņemšanas instruments, kas vajadzīgs atbildīgas vadības nodrošināšanai.

Ja dalībvalstis neīstenotu vismazāko uzņēmējdarbības vienību atbrīvošanu vienotā veidā — kas ir ļoti iespējams — tas novestu pie kopējā tirgus sadrumstalotības.

Tādējādi šis pasākums ir neatbilstīgs. Jo īpaši neizdevīgā situācijā nonāktu tie uzņēmumi, kuri veic pārrobežu tirdzniecību. Vienīgais saprātīgais risinājums ir ES mērogā vienkāršot noteikumus visiem Eiropas mikrouzņēmumiem.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Īpaši laikā, kad ekonomiskā krīze ir smagi skārusi mazos uzņēmumus, mūsu uzdevums ir censties nodrošināt visas iespējas, kas varētu palīdzēt tiem atveseļoties un atkal sniegt atbalstu Eiropas ekonomikai. Šajā sakarā svarīga ir birokrātijas samazināšana. Es atzinīgi vērtēju šodien pieņemto lēmumu. Es ceru, ka pēc iespējas vairāk dalībvalstu to īstenos izcilā un efektīvā veidā, dodot labumu mazajiem uzņēmējiem un visai ekonomikai kopumā.

  Georgios Papastamkos (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par K.H. Lehne ziņojumu, jo tas dalībvalstīm piešķir tiesības ņemt vērā dažādo ietekmi, kāda šīs direktīvas piemērošanai var būt uz to iekšlietām, jo īpaši attiecībā uz to uzņēmumu skaitu, kas ietilps šīs direktīvas darbības jomā. Vismazāko uzņēmējdarbības vienību darbībām ir niecīga pārrobežu nozīme. Turklāt gada pārskatu publiskošana nodrošina pārredzamību, un tā ir obligāts priekšnoteikums vismazāko uzņēmējdarbības vienību piekļuvei kredītu tirgum un publisko iepirkumu līgumiem, kā arī to attiecībām ar citiem uzņēmumiem.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret K.H. Lehne ziņojumu un pret Komisijas priekšlikumu. Tas ir solis atpakaļ attiecībā uz iekšējo tirgu un rada acīmredzamu konkurences kropļošanas risku starp Eiropas maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Skaidri izsakoties, šī priekšlikuma sekas nožēlojamā kārtā ir nepietiekami novērtētas. Vēl jo vairāk, nav ņemts vērā tas, ka bez Eiropas direktīvas katra dalībvalsts šajā jautājumā piemēros pati savus noteikumus. Tāpēc nav brīnums, ka visas MVU organizācijas, Eiropas organizācijas — un manā gadījumā arī Beļģijas organizācijas: Eiropas vidusslāņa organizācija un Beļģijas Uzņēmumu federācija — ar ievērojamu pārsvaru balso pret šo priekšlikumu.

Jā, tūkstošreiz „jā” administratīvā sloga samazināšanai uzņēmumiem un jo īpaši MVU, bet konsekventai samazināšanai, kas panākta, ierosinot priekšlikumu būtiski pārskatīt Ceturto un Septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Mums iesniegtais priekšlikums ir saistīts ar atļauju dalībvalstīm atbrīvot noteikta veida uzņēmumus (vismazākās uzņēmējdarbības vienības) no pienākuma sagatavot un publiskot gada pārskatus. Es, protams, ļoti lielā mērā atbalstu administratīvā sloga samazināšanu uzņēmumiem, jo īpaši MVU un ļoti maziem uzņēmumiem. Taču Komisijas priekšlikums ļoti lielā mērā neatbilst iecerētajam: pirmkārt, nav skaidrs, vai piedāvātā sistēma patiešām samazinātu administratīvo slogu šiem uzņēmumiem (patlaban apkopotie statistikas dati būs jāapkopo citos veidos) un, otrkārt, šis dokuments, kas atstāj katras dalībvalsts ziņā izlemt, vai piemērot šo atbrīvošanu vai ne, draud ar iekšējo tirgu sadrumstalošanu (pastāv ļoti liela iespēja, ka dažas dalībvalstis piemēros atbrīvošanu, bet citas nepiemēros). Būtu vajadzējis atsaukt šo priekšlikumu un apsvērt jautājumu par administratīvā sloga vienkāršošanu šiem mazajiem uzņēmumiem (sabiedrību tiesību, finanšu pārskatu prasību vienkāršošanu, grāmatvedības, audita utt. vienkāršošanu) kā daļu no drīzumā gaidāmās Ceturtās un Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas vispārējās pārskatīšanas. Tāpēc es balsoju pret K.H. Lehne kunga ziņojumu par noteikta veida sabiedrību gada pārskatiem attiecībā uz vismazākajām uzņēmējdarbības vienībām.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā priekšlikuma mērķis attiecas uz uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu un jo īpaši uz finanšu informācijas sniegšanas prasībām vismazākajām uzņēmējdarbības vienībām, lai stiprinātu to konkurētspēju un attīstības potenciālu.

Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju ziņojumā iekļautās izmaiņas saistībā ar administratīvā sloga samazināšu vismazākajām uzņēmējdarbības vienībām, jo es uzskatu, ka tas ir svarīgs pasākums Eiropas ekonomikas stimulēšanai un cīņai pret krīzi. Tas tā ir tādēļ, ka vismazāko uzņēmējdarbības vienību darbības aprobežojas ar vietējo vai reģionālo tirgu, kurā gada pārskatu sagatavošana kļūst par apgrūtinošu un sarežģītu pasākumu.

Tomēr es neatbalstu domu atbrīvot vismazākās uzņēmējdarbības vienības no pienākuma iesniegt gada pārskatus. Patiesībā šis lēmums ir jāpieņem katrai dalībvalstij, jo tam varētu būt tiešas sekas uz cīņu pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī cīņu pret ekonomiskiem un finanšu noziegumiem, kā arī uz akcionāru un kreditoru aizsardzību.

Tāpēc es esmu drīzāk par to, lai meklētu līdzsvarotus risinājumus, kas ļautu pielāgot veidu, kā šis pasākums tiek piemērots, nevis šajā dokumentā noteikt īpašu pienākumu sagatavot pārskatus attiecībā uz tirdzniecības darījumiem un finansiālo situāciju. Tāpēc, ar dažiem iebildumiem, es balsoju par pašreizējo ziņojumu.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Parlamenta 2009. gada martā pieņemtais Mazās uzņēmējdarbības akts deva sākuma impulsu veselai virknei politikas priekšlikumu ar nolūku padarīt uzņēmējdarbības vidi Eiropā draudzīgāku MVU, citu veidu starpā vienkāršojot administratīvās prasības. Pirmajā mirklī šķiet, ka pārskatu sistēmas atcelšana uzņēmumiem, kuriem tika radīts apzīmējums „vismazākās uzņēmējdarbības vienības”, ir galvenā darbība administrācijas vienkāršošanā, bet, ņemot vērā finanšu informācijas nozīmīgumu visām iesaistītajām pusēm, tostarp aizdevējiem, nodokļu administratoriem un darījumu partneriem, tas, gluži pretēji, padarīs iespējamu vēl lielāku birokrātiju un augstākas izmaksas. Turklāt uzņēmumiem būs liegts noderīgs instruments iekšējai uzņēmējdarbības attīstībai.

Taču es atbalstu Ekonomikas un monetārās komitejas prasību, lai jebkādam vismazākajām uzņēmējdarbības vienībām piešķirtajam atbrīvojumam tiktu veikts vispusīgs ietekmes novērtējums un tas tiktu iekļauts vispārējās Ceturtās un Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas pārskatīšanas sistēmā. Manuprāt, šajā priekšlikumā nav ietverti instrumenti, kas nepieciešami efektīvai birokrātijas jautājuma risināšanai.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par Komisijas priekšlikuma noraidīšanu. Ņemot vērā, ka mana cienījamā kolēģa K.H. Lehne kunga ziņojuma pamatā ir tie paši principi, uz kuriem balstīts Komisijas priekšlikums, es neatbalstīju arī šo ziņojumu. Es ceru, ka Padome pieņems gudru un labi pārdomātu lēmumu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es balsoju par priekšlikumu atbrīvot vismazākās uzņēmējdarbības vienības (mazos uzņēmumus) no prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos par grāmatvedības standartiem. Šis ir ārkārtīgi svarīgs priekšlikums, jo tas samazinās nevajadzīgo birokrātijas slogu maziem uzņēmumiem un palīdzēs vairāk nekā pieciem miljoniem uzņēmumu katram ietaupīt aptuveni GBP 1000. ES ir uzņēmusies saistības līdz 2012. gadam samazināt mazo un vidējo uzņēmumu administratīvo slogu par 25 %, un šis tiesību akts ir ļoti svarīgs solis, lai sasniegtu minēto mērķi. Šie mazie uzņēmumi cilvēkiem bieži vien ir pirmais pakāpiens, lai nākotnē kļūtu par veiksmīgiem darba devējiem, un tiem ir nepieciešams atbalsts, jo īpaši ekonomikas lejupslīdes laikā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par K.H. Lehne kunga ziņojumu par vismazāko uzņēmējdarbības vienību gada pārskatiem, jo, lai gan, manuprāt, Eiropas Komisijas ietekmes novērtējums ir nepilnīgs un nepietiekams, es gribēju paust tādu nostāju, kura skaidri atbalstītu ļoti maziem uzņēmumiem piemēroto pārskatu sniegšanas prasību vienkāršošanu. Runājot ekonomiskā un sociālā izteiksmē, nav loģiski, ka ļoti mazam uzņēmumam piemēro tādas pašas administratīvās prasības kā daudz lielākiem uzņēmumiem. No visiem Eiropas uzņēmumiem vairāk kā 85 % ir ļoti mazi uzņēmumi; citiem vārdiem sakot, šie uzņēmumi ir mūsu ekonomikas mugurkauls, un tiem steidzami ir nepieciešama palīdzība. Tāpēc es uzskatu, ka ir pareizi saskaņoti samazināt to pienākumus, taču ir jānodrošina, ka tas nekavēs šo uzņēmumu piekļuvi kredītiem. Tāpēc novērtējums ir jāveic visaptveroši, ņemot vērā visu ekonomisko vidi, kas ietver ļoti mazus uzņēmumus, to attiecības ar bankām, ar pārvaldības centriem — Francijas uzņēmumu gadījumā — un, protams, ar to klientiem. Nedomāsim vienmēr tikai par pienākumiem, bet ticēsim saviem uzņēmējiem un lietpratējiem, kuriem mēs esam vajadzīgi, lai samazinātu administratīvo slogu!

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. − (FR) Es balsoju pret šo priekšlikumu, jo ilgtermiņā tas izraisīs pilnīgi pretēju efektu attiecībā uz MVU, samazinot to piekļuvi kredītiem, liedzot tiem iespēju būt pārredzamiem un uzticamiem, kas ir absolūti nepieciešami to vadībai un to darbības dinamiskai attīstībai. Es nedomāju, ka ir iespējams, no vienas puses, pieprasīt banku lielāku pārredzamību, kritizējot tās par finanšu tirgu nepārredzamību, kas ir novedis pie pašreizējās krīzes, un, no otras puses, mēģināt atcelt pārredzamības instrumentus, kas ir ļoti svarīgi pašiem uzņēmējiem un tai ekonomiski regulējošajai politikai, ko mēs gribam īstenot Eiropas līmenī. Pārskatatbildības vienkāršošana MVU un jo īpaši vismazākajiem uzņēmumiem joprojām ir steidzami nepieciešama. Eiropas Komisijai steidzami ir jāpārskata Ceturtā un Septītā uzņēmējdarbības tiesību direktīva, jo šīs abas direktīvas vienas pašas var nodrošināt visaptverošu, taisnīgu un saskaņotu risinājumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu K.H. Lehne ziņojuma pieņemšanu, kas noteikti veicinās administratīvā sloga samazināšanu mikrouzņēmumiem. Mazie uzņēmumi bieži sūdzas par pārmērīgajiem noteikumiem, slogiem un birokrātiju, kas nereti apdraud to finansiālo izdzīvošanu. Mikrouzņēmumiem ir taisnība, apgalvojot, ka tiem nedrīkst piemērot tos pašus noteikumus un nosacījumus, ko piemēro lielajiem uzņēmumiem. Cerēsim, ka šajā ziņojumā ierosināto noteikumu piemērošanas rezultātā palielināsies mikrouzņēmumu apgrozījums un konkurētspēja. Šis ziņojums joprojām sniedz dalībvalstīm elastīgumu, transponējot šo direktīvu savā likumdošanā vispiemērotākajā laikā, lai izvairītos no jebkādām grūtībām, ko var izraisīt regulējuma mazināšana. Tomēr mikrouzņēmumi brīvprātīgi varēs turpināt sagatavot gada pārskatus, iesniegt tos auditēšanai un nosūtīt tos valsts reģistram. Katrā ziņā mikrouzņēmumiem arī turpmāk būs jāuztur tirdzniecības un darījumu reģistri, lai nodrošinātu administrācijas un nodokļu informāciju. Komisija paredz, ka gadījumā, ja visas dalībvalstis piemēros šo atbrīvošanu no gada pārskatu sagatavošanas, kopējie ietaupījumi 5 941 844 mikrouzņēmumiem būs no EUR 5,9 miljardiem līdz EUR 6,9 miljardiem. Ja Portugāles valdība pieņemtu šos noteikumus, Portugālē tie tiktu piemēroti 356 140 uzņēmumiem.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret priekšlikumu direktīvai par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, kas tika pieņemts trešdien, 2010. gada 10. martā. Lai gan es atbalstu MVU patlaban piemērotā regulējuma sloga būtisku samazināšanu, es tomēr neuzskatu, ka pārskata sagatavošanas prasība vienlaikus ir kritisks vadības instruments to ārējiem partneriem (baņķieriem, klientiem, piegādātājiem utt.). Samazinot to piekļuvi kredītiem, šis priekšlikums ilgtermiņā liegs MVU iespēju būt pārredzamiem un uzticamiem, kas ir absolūti nepieciešami to vadībai un to darbības dinamiskai attīstībai. Ir paradoksāli, no vienas puses, pieprasīt banku lielāku pārredzamību, kritizējot tās par finanšu tirgu nepārredzamību, kas ir novedis pie pašreizējās krīzes, un, no otras puses, mēģināt atcelt pārredzamības instrumentus, kuri vajadzīgi pašiem uzņēmējiem un tai ekonomiski regulējošajai politikai, ko mēs gribam īstenot Eiropas līmenī.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments, tāpat kā Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteja, atbalsta Komisijas izvirzīto mērķi, nākot klajā ar šo iniciatīvu, kas paredz atbrīvot vismazākās uzņēmējdarbības vienības no administratīvajām un gada pārskatu sagatavošanas prasībām, kuras rada lielas izmaksas un ir pilnīgi neatbilstīgas vismazāko uzņēmējdarbības vienību un šīs finanšu informācijas galveno lietotāju vajadzībām un iekšējai struktūrai, lai nodrošinātu to, ka vismazākās uzņēmējdarbības vienības, pateicoties pilnīgai Eiropas Mazo uzņēmumu hartas īstenošanai un saskaņā ar procesu, kas integrēts Lisabonas stratēģijā, spēj stāties pretī neskaitāmajām strukturālajām problēmām, kas raksturīgas kompleksiem uzņēmumiem. Es uzskatu, ka Komisijas priekšlikums vienkāršošanai ir pozitīvs. Tā mērķis ir nodrošināt, lai reglamentējošie noteikumi palīdz stimulēt uzņēmējdarbības garu un inovācijas starp mikrouzņēmumiem un vismazākajām uzņēmējdarbības vienībām, kas palielinās to konkurētspēju un ļaus tiem vispilnīgāk izmantot iekšējā tirgus potenciālu. Tomēr vismazākajām uzņēmējdarbības vienībām kā obligāts standarts, kam dalībvalstis brīvi var pievienot papildu saistības, joprojām ir jāpiemēro prasība veidot reģistrus, kuros uzrādīti to tirdzniecības darījumi un finansiālais stāvoklis. Galu galā es uzskatu, ka, samazinot birokrātiju, mēs palīdzam maziem un vidējiem uzņēmumiem, un es to atbalstu.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0151/2010

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā paredzētie pasākumi veicinās ekonomiskās koordinācijas stiprināšanu starp Eiropas valstīm, lielāku Stabilitātes un izaugsmes pakta un citu Eiropas stratēģiju saskaņotību, vērienīgas sociālās programmas īstenošanu cīņai pret bezdarbu, lielāku elastību attiecībā uz pensionēšanās vecumu un atbalstu MVU.

Turklāt es gribu uzsvērt, ka šī reforma prasa Komisijai izvirzīt jaunus stimulus dalībvalstīm, kas īsteno ES stratēģiju 2020. gadam, turpmāk paredzot sankcijas pret tām valstīm, kuras to neievēro. Ņemot vērā, ka problēmas, ar kurām mēs saskaramies, ir kopīgas mums visiem un tām nepieciešams risinājums Eiropas līmenī, ir izšķiroši svarīgi, lai šī stratēģija gūtu panākumus.

Es atzinīgi vērtēju arī Eiropadomes lēmumu par reālistiskāku pieeju šai stratēģijai, kas nodrošinās tās lielāku skaidrību un mazāka skaita, bet vieglāk izmērāmu mērķu izvirzīšanu.

Visbeidzot, es nevaru nepieminēt lauksaimniecības iekļaušanu šajā stratēģijā, jo sākotnējā priekšlikumā tas nebija paredzēts, un tas, bez šaubām, ir būtisks uzdevums, lai Eiropa varētu īstenot savus mērķus neatkarīgi no tā, vai šie mērķi tiek aplūkoti no ekonomikas, pārtikas un vides viedokļa, vai saistībā ar augstāku dzīves kvalitāti Eiropas lauku apgabalos, kur tiks radītas darbavietas.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) ES stratēģijai 2020. gadam ir jāatrisina ekonomiskās un finanšu krīzes radītās problēmas, īstenojot pasākumus, kas tieši vērsti uz jutīgajiem jautājumiem dalībvalstu ekonomikā. Tā kā Lisabonas stratēģija nebija pilnībā veiksmīga pārāk daudzo izvirzīto mērķu dēļ, stratēģijai, kas paredzēta pašreizējās krīzes pārvarēšanai, jābūt orientētai uz dažiem skaidriem, izmērāmiem mērķiem, tādiem kā: risinājumu nodrošināšana efektīvai cīņai pret bezdarbu, īpaši jauniešu vidū, atbalsta nodrošināšana maziem un vidējiem uzņēmumiem un to attīstības veicināšana, jo šie uzņēmumi rada visvairāk darbavietu un inovāciju, kā arī to līdzekļu palielināšanu līdz 3 %, kuri no ES un valstu budžetiem tiek atvēlēti pētniecībai un attīstībai.

Mums jāapzinās, ka nākotnē Eiropas rīcības brīvība sociālās politikas jomā iedzīvotāju novecošanas dēļ samazināsies, savukārt produktivitātes paaugstinājumu būs iespējams panākt tikai ar lielākiem ieguldījumiem tehnoloģijās un izglītībā. Ja mēs gribam konkurētspējīgāku darba tirgu, mums ir jāpārstrukturē sociālās nodrošināšanas programmas un darba devējiem jānodrošina lielāks elastīgums. Vienlaikus šai stratēģijai jāatbalsta tādu ražošanas metožu attīstība, kas ir saudzīgas videi un cilvēku veselībai.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Šī gada 3. martā Eiropas Komisija iesniedza savu ES stratēģiju 2020. gadam: „Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. Tas ir priekšlikums, kurā noteikti pieci izmērāmi mērķi, kas Eiropas Savienībai (ES) jāsasniedz līdz 2020. gadam; šie mērķi būs visa kopējā procesa pamats, un šie ES mērķi ir jāpadara par valstu mērķiem: nodarbinātība, pētniecība un jauninājumi, klimata pārmaiņas un enerģētika, izglītība un cīņa pret nabadzību.

Tā ir stratēģija, kura ir vērsta uz konkrētiem, reālistiskiem un atbilstīgi izmērāmiem mērķiem: paaugstināt nodarbinātības līmeni no 69 % līdz vismaz 75 %, ieguldīt pētniecībā un attīstībā 3 % no IKP, par 25 % samazināt nabadzīgo Eiropas iedzīvotāju skaitu, no pašreizējiem 15 % līdz 10 % samazināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, un no 31 % līdz 40 % palielināt to iedzīvotāju skaitu, kuriem 30 gadu vecumā ir pabeigta augstākā izglītība.

Es balsoju par šo rezolūciju par ES stratēģiju 2020. gadam, jo tajā noteiktie mērķi norāda ceļu, pa kuru Eiropai ir jāvirzās, un šī stratēģija skaidri un objektīvi reaģē uz pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītajām problēmām, piedāvājot risinājumus bezdarba, finanšu regulējuma nabadzības apkarošanas jomā. Minētās problēmas būs atskaites punkts, kas ļaus mums novērtēt sasniegto progresu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Tā kā mēs nevaram atrisināt pašreizējās sociālās un ekonomiskās problēmas valsts līmenī, tās ir jārisina Eiropas un starptautiskā līmenī. ES stratēģijai 2020. gadam, pirmkārt, ir jābūt efektīvam pasākumam, lai pārvarētu ekonomisko un finanšu krīzi, jo stratēģijas mērķis ir darbavietu radīšana un ekonomiskā izaugsme.

Vissvarīgākais jautājums pašreizējās diskusijās ir milzīgais bezdarbs Eiropā, jo dalībvalstis piedzīvo aizvien lielāku bezdarba līmeni — kopumā bez darba ir palikuši vairāk nekā 23 miljoni vīriešu un sieviešu — kā rezultātā pastāv nopietnas sociālās un iztikas grūtības. Tāpēc vislielākā uzmanība šajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā ir pievērsta jaunu darbavietu radīšanai un cīņai pret sociālo atstumtību.

Turklāt Parlaments aicina Komisiju ne tikai ņemt vērā bezdarba līmeni un sociālās problēmas, bet arī nodrošināt efektīvus līdzekļus to risināšanai, lai šai jaunajai stratēģijai būtu patiesa ietekme uz cilvēku reālo dzīvi. Es gribu pievērst uzmanību tam, ka Eiropa jau ir mācījusies no savām kļūdām, nespējot pilnībā īstenot mērķus, kuri bija noteikti iepriekšējā Lisabonas stratēģijā. Tādēļ jaunās stratēģijas turpmākajai desmitgadei pamatā jābūt stingrai pārvaldības sistēmai, un tai ir jānodrošina atbildība. Līdz ar to, šodien balsojot par šo rezolūciju, es aicinu Komisiju un Eiropadomi koncentrēties uz Eiropas galvenajām sociālajām problēmām un noteikt mazāka skaita, bet skaidrākus un reālistiskākus mērķus, kurus tad būs iespējams īstenot.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju nesenās debates par EUROPE 2020, jaunās Eiropas stratēģijas pamatnostādnēm, kas notika 11. februāra Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē. Es apsveicu Komisiju par tās iniciatīvu un aicinājumu ciešāk sadarboties ar Parlamentu tik nozīmīgā jautājumā Eiropas nākotnei. Ir nepieciešams veikti ieguldījumus zināšanās un reformās, kas sekmē tehnoloģisko progresu, inovācijas, izglītību un apmācību, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā veicinātu labklājību, izaugsmi un nodarbinātību. Tāpat es gribu uzsvērt, cik svarīgas ir šajā stratēģijā izvirzītās konkrētā iniciatīvas, piemēram, digitālā programma. Nepieciešams maksimāli izmantot šo potenciālu, lai Eiropa varētu ilgtspējīgi atveseļoties no ekonomiskās krīzes. Ne mazāk svarīga izaugsmes un nodarbinātības atbalstīšanā ir arī kohēzijas politika. Tādēļ Eiropas stratēģijas 2020. gadam reģionālajā dimensijā ir jāiekļauj šī prioritāte kā viens no bagātākas, pārtikušākas un taisnīgākas sabiedrības pīlāriem. Es lūdzu pievērst uzmanību vajadzībai izstrādāt tādus finansēšanas un pārvaldības mehānismus, kuriem būtu praktiska ietekme uz šīs stratēģijas īstenošanu.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Lielas cerības tika liktas uz Lisabonas stratēģiju, kuras ekonomiskie, sociālie un vides mērķi bija tikpat nepieciešami, cik tie bija vērienīgi. Stratēģija, kas būs tās turpinājums, tā dēvētā ES stratēģija 2020. gadam, par kuru mēs šodien balsojām, man šķiet daudz mazāk vērienīga. Lai gan tajā ir saglabāti daži mērķi, kas jāsasniedz, tādi kā 3 % IKP veltīt pētījumiem un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā deficīta samazināšana līdz 3 % no IKP, joprojām ir nožēlojami, ka nodarbinātības un vides dimensija (kas ir būtiski samazināta) šajā stratēģijā nav horizontālas darbības. Mēs joprojām esam ļoti tālu no īstas, globāli ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

Tomēr es atbalstīju šo priekšlikumu, jo ir pilnīgi skaidrs, ka, piedzīvojot šo krīzi un tās dažādās sekas, īpaši attiecībā uz nodarbinātību, mēs nevaram turpināt vienaldzīgi stāvēt malā. Es atzinīgi vērtēju to punktu pieņemšanu, kas saistīti ar vērienīgo sociālo programmu un lielāku atbalstu MVU. Īsi sakot, ir nepieciešams jauns impulss. Cerēsim, ka ES stratēģija 2020. gadam to nodrošinās. Pats galvenais, cerēsim, ka 27 dalībvalstis darīs visu iespējamo, lai īstenotu šo stratēģiju.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Eiropas stratēģija 2020. gadam ir paredzēta Lisabonas stratēģijas aizstāšanai. Galvenokārt pastāv risks, ka tā paildzinās iepriekšējās stratēģijas nepilnības, beigās tieši tāpat nedodot nekādus rezultātus un izraisot tieši tādu pašu vilšanos. Tā nav ne īsta atveseļošanās stratēģija, ne jauna perspektīva Eiropas Savienības ekonomikas, sociālās, budžeta un fiskālās politikas virzieniem. Ir neskaitāmi labi nolūki, bet nav ierosināts neviens jauns instruments to īstenošanai.

Eiropai vajadzīgs cits vēriens; iedzīvotāji sagaida pārliecinošākas atbildes. Kopš krīzes sākuma bezdarba līmenis ir palielinājies par septiņiem miljoniem. Bankas atkal spekulē, riska ieguldījumu fondi netiek regulēti, iedzīvotājus aicina savilkt jostas, dramatiski tiek samazināti līdzekļi sabiedriskajiem pakalpojumiem un tiek ierobežota sociālā aizsardzība. Grieķijas krīze ir labs piemērs, kas atklāj mūsu solidaritātes trūkumu.

Tādēļ Eiropai ir vajadzīgas debates par atšķirīgu viedokli attiecībā uz tās nākotni, tādu viedokli, kura pamatā ir patiesa ekonomiskā koordinācija, atveseļošanās, ko raksturo solidaritāte, videi nekaitīgas izaugsmes stratēģija, enerģētikas kopiena, budžets kohēzijas politikai, pašu resursi, ieguldījumi izglītībā un pētniecībā, fiskālā un sociālā saskaņošana, cīņa pret nodokļu paradīzēm un starptautisko finanšu darījumu aplikšana ar nodokļiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu Eiropadomes 2010. gada 11. februāra neoficiālās sanāksmes turpināšanai. Lai panāktu sociālu tirgus ekonomiku, kas būtu ilgtspējīga, gudrāka un videi draudzīgāka, Eiropai ir jānosaka savas prioritātes, un tas ir jādara, kopīgi par tām vienojoties. Neviena dalībvalsts nevar stāties pretī šīm problēmām, ja tā rīkojas viena pati. ES politika nevar būt tikai 27 dalībvalstu politikas summa. Strādājot kopīgi vienota mērķa labad, rezultāts būs krietni lielāks par atsevišķu daļu summu.

Tas ļaus ES izvirzīties par pasaules līderi, parādot, ka ir iespējams ekonomisko dinamiku apvienot ar rūpēm par sociāliem un vides jautājumiem. Rezultātā ES varēs radīt jaunas darbavietas tādās jomās kā atjaunojamā enerģija, ilgtspējīgs transports un energoefektivitāte. Tāpēc ir jānodrošina atbilstīgu finanšu līdzekļu pieejamība, kas Eiropas Savienībai ļaus izmantot iespējas un jaunus globālas konkurētspējas avotus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija ir publiskojusi ES stratēģiju 2020. gadam, kas aizstās neveiksmīgo Lisabonas stratēģiju, kā arī izvirzīs Eiropai svarīgus un vērienīgus mērķus. Šie mērķi attiecas galvenokārt uz piecām jomām, kuras Komisija uzskata par stratēģiski svarīgām: (i) nodarbinātība; (ii) pētniecība un jauninājumi; (iii) klimata pārmaiņas un enerģētika; (iv) izglītība un (v) cīņa pret nabadzību.

Faktiski, šīs jomas ir būtiskas, lai Eiropa pārvarētu krīzi un atkārtoti apliecinātu savu kā svarīga dalībnieka nozīmi globālajā tirgū, ko raksturo augsts attīstības līmenis un konkurētspējīga ekonomika, kas spēj radīt labklājību, nodarbinātību un jauninājumus. Eiropas Savienībai patiešām ir vajadzīgs vērienīgums, lai atrisinātu krīzes izvirzītās problēmas, taču šis vērienīgums nedrīkst radīt problēmas saistībā ar budžeta konsolidācijas centieniem, kas tiek pieprasīti no dalībvalstīm, ņemot vērā to valsts kontu sarežģīto stāvokli un pārmērīgos budžeta deficītus. Šī paša iemesla dēļ es uzskatu, ka ir būtiski stiprināt ES stratēģijas 2020. gadam mērķus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Solidaritātes principam ir jābūt ES stratēģijas 2020. gadam pamatam; solidaritāte starp iedzīvotājiem, paaudzēm, reģioniem un valdībām. Šādā veidā, pateicoties ilgtspējīgai ekonomiskai izaugsmei, mēs spēsim apkarot nabadzību un nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Šim solidaritātes principam jābūt Eiropas sociālā modeļa garantijai.

Mums jāapspriež sociālā nodrošinājuma sistēmas restrukturizācija un minimālo sociālo tiesību nodrošināšana Eiropas līmenī, kas veicinās darba ņēmēju, specializēta personāla, uzņēmēju, studentu un pensionāru brīvu kustību. Saistībā ar šo principu un vajadzību pēc ilgtspējas efektīva resursu izmantošana kļūst par nepieciešamību.

Šai stratēģijai jānodrošina darbavietu radīšana. Mēs nevaram pieņemt, ka ES aptuveni 23 miljoni sieviešu un vīriešu ir bez darba. Tāpēc ir būtiski atbalstīt uzņēmējdarbību, birokrātiskus un fiskālus atvieglojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Tas nenozīmē, ka būtu jāaizmirst par ražošanu vai lauksaimniecību. Mums no jauna jāatsāk Eiropas industrializācija. Mūsu mērķim jābūt arī ilgtspējīgai lauksaimniecībai ar kvalitatīvu produkciju. Lai to panāktu, mums jānodrošina mūsu primāro nozaru ilgtspējīga attīstība un jāuzņemas vadība zinātniskās pētniecības, zināšanu un jauninājumu jomā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES stratēģijai 2020. gadam, tā dēvētās Lisabonas stratēģijas atzītai pēctecei, vispirms būtu atbilstīgi jānovērtē tās priekšteces metodes. Ja tas būtu izdarīts, varētu konstatēt, ka Lisabonas stratēģijas īstenotā pieeja — proti, svarīgu ekonomikas nozaru liberalizācija un regulējumu mazināšana, kā arī darba tiesību aktu lielāka elastība, — ir iemesls tās rezultātiem praksē: bezdarba pieaugumam, nedrošībai, nabadzībai un sociālajai atstumtībai, ekonomikas sastingumam un lejupslīdei.

Tagad Komisija un Parlaments tiecas turpināt šo pašu pieeju. Ierosinātais ceļš ir skaidrs, un ne sociālā, ne vides retorika, kas stratēģijā mēģināta izklāstīt, nevar noslēpt šo: pilnīgu uzsvaru uz vienotu tirgu, liberalizācijas mēģinājumus, vairāku sociālās dzīves aspektu komercializāciju, darba drošības trūkumu un strukturālo bezdarbu.

Pietiekami skaidri ir parādīta vienprātība, kas pastāv starp labējiem un sociāldemokrātiem attiecībā uz šādu pieeju. Vēl var piebilst, ka pēdējos gados abi minētie politiskie spēki kopīgi ir bijuši uzticami šādas pieejas virzītāji. Šī stratēģija būtībā nav nekas vairāk kā vienas sistēmas divu tendenču reakcija uz šīs sistēmas strukturālo krīzi. Turpinot šādu pieeju, šī stratēģija pati par sevi būs jaunu un dziļāku krīžu cēlonis. Turpinot šādu pieeju, šī stratēģija neizbēgami izraisīs pretestību, un darba ņēmēji un iedzīvotāji sāks cīņu pret to.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Man žēl, ka mūsu rezolūcijas priekšlikums tika noraidīts. Tajā mēs ne tikai ierosinājām plašu diskusiju procesu par priekšlikumiem, ko Eiropas Komisija jau ir iesniegusi, un pilnīgu Lisabonas stratēģijas rezultātu izvērtēšanu, lai izdarītu secinājumus attiecībā uz jauno ES stratēģiju 2020. gadam, bet arī iesniedzām jaunu priekšlikumu kopumu, par prioritāti izvirzot lielāku produktivitāti un uz tiesībām pamatotas nodarbinātības radīšanu, bezdarba un nabadzības problēmu atrisināšanu, kā arī vienlīdzības garantēšanai sociālajā progresā. Jaunie priekšlikumi būtu radījuši jaunu makroekonomisko sistēmu, lai, pamatojoties uz darba samaksas pilnveidošanu, pilnīgu uz tiesībām pamatotu nodarbinātību, ekonomisko un sociālo kohēziju, veicinātu ilgtspējīgu attīstību, stiprinātu iekšējo pieprasījumu un ievērotu vides prasības.

Mēs balsojām pret kopīgo rezolūciju, kas tika pieņemta, jo tajā nav noteikti problēmu cēloņi, nav ierosināti pasākumi, kas būtu alternatīva Stabilitātes paktam, kā arī nav ierosināts pārtraukt liberalizāciju vai darba tirgus elastīgumu, kas ir novedis pie nedrošības par darbavietām pieauguma un zemas darba samaksas. Šādā veidā jūs atļaujat Eiropas Komisijai turpināt argumentēt par vairāk vai mazāk tādu pašu pieeju, kura jau ir panākusi to, ka vairāk nekā 23 miljoni cilvēku ir bez darba un vairāk nekā 85 miljoni cilvēku ir pamesti nabadzībā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējās divās desmitgadēs Eiropas Savienība ir veiksmīgi darbojusies daudzās jomās, no trim vērienīgām paplašināšanās kārtām līdz kopīgas valūtas, eiro, ieviešanai. Eiropas Savienības iedzīvotāji strādā mazāk nekā amerikāņi vai japāņi (par 10 % mazāk stundu gadā) un agrāk dodas pensijā. Nav viegli saglabāt šos ieguvumus pašreizējā līmenī krīzes laikā, tāpēc es priecājos par izšķirošajiem pasākumiem, ko ierosinājusi Eiropadome un Eiropas Komisija, kuru mērķis ir radīt visaptverošu ekonomisko stratēģiju — Eiropas stratēģiju 2020. gadam.

Tajā pašā laikā, kamēr vēl nav notikušas Eiropadomes sanāksmes šā gada martā un jūnijā, kurās tiks pieņemta šīs stratēģijas galīgā redakcija, pastāv zināmas bažas saistībā ar Eiropas Komisijas dokumentu, kas iesniegts šā gada 3. martā. Pirmkārt, kāda veida dati tiks izmantoti par pamatu, lai noteiktu 27 dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu valstu mērķus? Kādas sankcijas vai apbalvojumi ir paredzēti tām dalībvalstīm, kuras attiecīgi izpilda vai neizpilda stratēģijā izvirzītos mērķus? Visbeidzot, kāda loma visā procesā ir paredzēta Eiropas Parlamentam, jo līdz šim brīdim ES stratēģija 2020. gadam ir bijusi projekts, ko vadījusi vienīgi Padome un Komisija? Mums ir jāatbild uz šiem jautājumiem pirms Eiropadomes jūnija sanāksmes. Pretējā gadījumā Eiropas Savienība, citējot J.M. Barroso kungu, palaidīs garām „brīdi, kad Eiropai jāizvērtē situācija”.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc rūgtās neveiksmes, ko cieta Lisabonas stratēģija, kura bija paredzēta, lai padarītu Eiropu par pasaules viskonkurētspējīgāko, uz zināšanām balstīto ekonomiku 2010. gadā, šobrīd mūsu priekšā ir ES stratēģija 2020. gadam, kas vistiešākajā veidā ir Lisabonas stratēģijas turpinājums. Attiecībā uz darba tirgus elastīgumu, kas nozīmē nodarbinātības nestabilitāti darba ņēmējiem, lielāku konkurenci Eiropas un starptautiskajā līmenī, valstu sociālās aizsardzības sistēmu liberālu reformu un muļķīgā Stabilitātes un izaugsmes pakta absolūtu ievērošanu …

Pastāv visi nosacījumi, lai šo stratēģiju padarītu par vienu no valstu un sociālās integritātes zaudēšanas iemesliem, tāpat kā tas bija ar Lisabonas stratēģiju pirms tam. Vienīgie jaunievedumi ir radušies, iedvesmojoties no jūsu jaunajām kaprīzēm: padarīt Eiropas ekonomisko vadību par obligātu un saistošu, lai arī Briseles Eiropa ir pierādījusi savu absolūto neefektivitāti, saskaroties ar globālo krīzi, un tiekties uz globālu vadību tā dēvētās globālās sasilšanas vārdā, kas arvien vairāk šķiet esam vien ideoloģisks iegansts. Mēs balsojam pret šo tekstu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo rezolūciju, jo tajā nav pietiekami uzsvērts mērķis panākt pilnīgu nodarbinātību. Turklāt mūsu prioritātēm jābūt vairāk orientētām uz cīņu pret nabadzību un uz ilgtspējīgu attīstību. Tāpat Eiropas Parlaments ļauj paslīdēt garām iespējai uzsvērt vajadzību apkarot visus nedrošas nodarbinātības veidus, izmantojot direktīvu par nepilna darba laika darbu, garantēta sociālo tiesību kopuma ieviešanu neatkarīgi no darba līguma veida, un pasākumus, lai apkarotu nelikumības saistībā ar apakšuzņēmumiem un pat neapmaksāta darba praksi. Visbeidzot, šajā rezolūcijā ir ignorēta vajadzība saskaņot nodokļa bāzi, kas ir īpaši svarīgi, lai izveidotu Eiropas sociālo modeli. Nav nekādu šaubu, ka līdz ar šo Eiropas Parlaments ir palaidis garām lielisku iespēju attiecībā uz sociālas un ilgtspējīgas Eiropas izveidi.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Realitāte, ko mēs visi esam aptvēruši, ir tāda, ka 2020. gada stratēģijā nav pietiekami ietverta pat videi draudzīga vai sociāla politika. Vēl viens būtisks novērojums: mērķi ir neskaidri un risinājumi ekonomiskās krīzes risināšanai neatbilst tās nopietnībai. Tāpēc es uzskatu, ka šīs rezolūcijas, par kuru notika balsošana Eiropas Parlamenta plenārsēdē, uzdevums ir dot svarīgu ieguldījumu Eiropas nākotnes redzējumā turpmākajos desmit gados.

Kaut arī mūsu kā EP deputātu loma aprobežojas ar likuma burta ievērošanu, mēs varam dot būtisku ieguldījumu. Taču mums ir jāsagaida, lai dalībvalstis demonstrē politisko gribu un konstruktīvi apsver mūsu nostāju.

Lai pārvarētu šīs ekonomiskās krīzes izraisītās sekas, būtiski ir tādi mērķi kā „sociāla tirgus ekonomika” un „budžets, kas atspoguļo gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi”.

Ieguldījums izglītībā, studentu mobilitātes veicināšana, un jaunu prasmju apgūšana atbilstoši darba tirgus prasībām ir tie darbības virzieni, kuriem vajadzīgs izstrādāt reālistiskus rīcības plānus.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Saistībā ar ES stratēģiju 2020. gadam lauksaimniecībai būs nozīmīga loma Eiropas turpmākajos panākumos. Sevišķi attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, un klimata pārmaiņām, Eiropas lauksaimniecības politika ir ārkārtīgi nozīmīga, tāpat nav iespējams pārvērtēt tās lomu darbavietu saglabāšanā lauku un piepilsētu reģionos. Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka lauksaimniecība 500 miljoniem eiropiešu nodrošina augstas kvalitātes pārtiku, 40 miljonus darba vietu un ka tā rada aptuveni EUR 1,3 miljardu apgrozījumu gadā. Atjaunojamās enerģijas ražošana nodrošina papildu darbavietas un palīdz samazināt CO2 emisijas, kā arī atkarību no fosilajiem kurināmajiem. Lauksaimniecība ir inovatīva, rada vērtību un ir patiess ilgtspējīgas reģionālās ekonomikas ciklu avots. Tāpēc saistībā ar jauno stratēģiju nopietnāk ir jāapsver Eiropas lauksaimniecības politika.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos pievērst uzmanību pretrunām starp 2020. gada stratēģijas mērķiem un efektiem, ko radīs sekas ierosināto izmaiņu 2014.–2020. gada budžeta prioritātēs. Viens no šiem mērķiem ir vides apstākļu uzlabošana. Izmaiņas budžeta prioritātēs paredz ierobežot līdzekļus kopējai lauksaimniecības politikai, kas nozīmē to, ka 2020. gadā lauksaimniecībai jākļūst ļoti efektīvai vai pat absolūti rūpnieciskai. Tas nozīmē, ka tā apdraudēs vidi, un tas savukārt nozīmē, ka ES būs jāatsakās no lauksaimniecības Eiropas modeļa, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta videi, ainavai, bioloģiskajai daudzveidībai, dzīvnieku labklājībai, ilgtspējīgai attīstībai, kā arī lauku vides sociālajām un kultūras vērtībām. Ir kāda sena un praktiska gudrība, kurā teikts, ka „labāk” ir „pietiekami labi” ienaidnieks. Mums būtu jāuzmanās, lai, rūpējoties par vidi, mēs nenodarām tai kaitējumu.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienības turpmākās stratēģijas mērķis ir pieņemt pašreizējās un nākotnes problēmas un pēc iespējas labāk tās atrisināt. Saistībā ar ES stratēģiju 2020. gadam jo īpaši lauksaimniecības nozarei būs nozīmīga loma attiecībā uz jaunajiem, ES noteiktajiem mērķiem, tādiem kā vides un klimata aizsardzība, atjaunojamo enerģijas avotu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, ilgtspējīga attīstība un nodarbinātība, sevišķi lauku reģionos. Eiropai ir jāapzinās, ka 40 miljoni darbavietu ir tieši vai netieši atkarīgas no lauksaimniecības.

Taču galvenajai prioritātei arī turpmāk jābūt augstas kvalitātes pārtikas piegādes nodrošināšanai 500 miljoniem eiropiešu, īpaši ņemot vērā to, ka līdz 2050. gadam pārtikas ražošanas apjomu būs nepieciešams dubultot. Tāpēc saistībā ar šo jauno stratēģiju vajag rūpīgāk apsvērt Eiropas lauksaimniecības politiku.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Lisabonas stratēģijas neveiksmes ES stratēģija 2020. gadam ir pēdējā ES iespēja apliecināt sevi kā pasaules ekonomikas lielvaru. Pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ES stratēģijai 2020. gadam jābūt tam modelim, kas jāievēro visām dalībvalstīm, lai mēs nonāktu jaunā ērā ar jaunām paradigmām, kas veicinās ilgtspējīgu attīstību, kura pamatota uz labu praksi.

Pēc vairāku miljonu darbavietu zaudēšanas Eiropas Savienībā cīņai pret bezdarbu ir jābūt šīs stratēģijas galvenajam kritērijam. Mums jābūt spējīgiem radīt darbavietas un panākt, lai mūsu darbaspēks ir labāk apmācīts un kvalificēts. Tas būs iespējams vienīgi ar pilnīgu MVU atbalstu, jo tie rada visvairāk darbavietu. Taču, lai ES stratēģija 2020. gadam būtu veiksmīga, mēs nevaram pieļaut tās pašas kļūdas, kuras tika pieļautas saistībā ar Lisabonas stratēģiju, jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu saistību un atbildības trūkumu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es balsoju par Eiropas Parlamenta kopīgo rezolūcijas priekšlikumu (RC-B7-0151/2010). ES stratēģijā 2020. gadam paredzēts noteikt jaunus mērķus ne tikai politiskai rīcībai, bet arī mūsu domāšanas veidam. Lai veiksmīgi atveseļotos no krīzes, mums ir jāizveido kopīgi instrumenti un mehānismi, kas ne vien likvidēs pašreizējās ekonomiskās krīzes radītās sekas, bet arī ļaus mums atbilstoši reaģēt nākotnes krīžu gadījumā un pat vispār nepieļaut to rašanos. Komisijai, Parlamentam un visām ES iestādēm būtu jāatceras, ka to prioritāte ir darbs pie vispārējas Eiropas iedzīvotāju labklājības. Vissvarīgākās mums ir iedzīvotāju problēmas, un mums viņiem ir jākalpo, sniedzot padomus, piedāvājot palīdzību un rīkojoties. Krīzes apstākļos darba kartībā ir tādas problēmas kā bezdarbs, nabadzība un sociālā atstumtība. Ja mēs gribam izveidot mūsdienīgu, pilnībā inovatīvu, uz attīstību pamatotu un vienotu Eiropu, nākotnē mums iedzīvotājiem ir jāgarantē drošības izjūta. Es esmu vīlies, ka sākotnējos ieteikumos par ES stratēģiju 2020. gadam nebija iekļauta lauksaimniecība. Lauksaimniecības politikā ir ietverta ekonomikas pārveide un vides politikas mērķu īstenošana. Ja mēs neiekļausim lauksaimniecības politiku ES stratēģijā 2020. gadam, kā arī visās turpmākajās stratēģijās, mums nav nekādu izredžu sasniegt mērķus ne tikai tajās jomās, kuras es tikko minēju, bet arī daudzās citās

  Georgios Papastamkos (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret kopīgās rezolūcijas priekšlikuma par ES stratēģiju 2020. gadam 6. punkta otro daļu, jo tajā netieši pausts nolūks turpināt tradicionāli veidotā Eiropas sociālā modeļa iznīcināšanu. ES jāpadara sava sociālā vienotība redzamāka, dodot konkurētspējīgu pretsparu starptautiskās ekonomikas mērogā tiem spēkiem, kuri acīmredzami ir vērsti pret sociālās labklājības ieguvumiem un struktūrām vai kuri piemēro sociālo dempingu. Varētu šķist, ka sociālā un nodarbinātības politika tiek pieņemta izlases veidā un pielāgojoties tirgus spēkiem.

Šī vienojošā stratēģija tiecas panākt institucionālu integritāti itin visā, kas saistīts ar tirgus spēkiem, taču tas varētu izrādīties nepilnīgi attiecībā uz politiku, kas regulē deunifikācijas parādību sekas (tādas kā bezdarbs, reģionālās atšķirības un sociālās kohēzijas trūkums). Patlaban vairāk nekā jebkad laikmeta iezīmes liecina par labu sociālākai Eiropai.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka Eiropas Savienības stratēģijai 2020. gadam ir jānodrošina efektīva reakcija uz ekonomisko un finanšu krīzi un jādod jauns stimuls atveseļošanās procesam ES, kā arī jāpanāk šī procesa saskaņotība Eiropas līmenī, mobilizējot un koordinējot valstu un Eiropas instrumentus.

Es atbalstu vajadzību pēc ciešākas sadarbības ar valstu parlamentiem un pilsonisko sabiedrību, jo lielāka skaita dalībnieku iesaistīšana palielinās spiedienu uz valstu administrācijām, lai sasniegtu rezultātus.

Vienlaikus es uzskatu, ka Eiropas rūpniecībai jāīsteno sava celmlauža loma ilgtspējīgā ekonomikā un videi draudzīgās mobilitātes tehnoloģijās, izmantojot savu eksporta potenciālu. Tas samazinās Eiropas atkarību no resursiem un veicinās tās atbilstību nepieciešamajiem 20/20/20 mērķiem klimata pārmaiņu jomā.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropa 2010. gadā nav pasaulē konkurētspējīgākā ekonomika. Tālu no tā: ar IKP samazinājumu par 4 % un 23 miljoniem iedzīvotāju bez darba, tās veselības stāvoklis nebūt nav lielisks. Ja Eiropas Savienībai vajadzīgs spēcīgs elektrošoks, lai atjaunotu ekonomikas un nodarbinātības pozitīvo mijiedarbību, tas jādara, izvirzot tos pašus mērķus, kas bija noteikti Lisabonas stratēģijā, bet izmantojot pilnīgi atšķirīgu metodi. Turklāt tai jāņem vērā arī sarunas tādās jomās kā enerģētika, klimata pārmaiņas, rūpniecība un lauksaimniecība. Tādēļ es atbalstu pragmatisko pieeju, kas raksturo jauno stratēģiju 2020. gadam. Nodrošināt, lai 75 % cilvēku darbspējīgā vecumā ir nodarbināti un lai 3 % no IKP tiek ieguldīti pētniecībā, patlaban vairāk nekā jebkad iepriekš ir tie mērķi, kuri Eiropai ir jāsasniedz. Taču tas, vai visas 27 dalībvalstu valdības sadarbosies, ir cits jautājums. Tāpēc mēs prasām, lai tiktu paredzētas sankcijas un stimuli stratēģijas 2020. gadam labajiem un sliktajiem skolniekiem (14. punkts). No vienas puses, sankcijas un, no otras puses, stimuli. Burkāns un nūja. Šī pieeja ir veca kā pasaule, bet tā darbojas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu RC7-0151/2010, kas šodien Parlamentā tika iesniegts balsošanai, tā paša iemesla dēļ, kāpēc mēs, zaļie, nebalsojām par J.M. Barroso kunga atkārtotu ievēlēšanu Komisijas priekšsēdētāja amatā: vērienīguma trūkuma dēļ. Šajā gadījumā vilšanos rada Parlamenta lielākās politiskās grupas, pieņemot rezolūciju, kas ir tikai poza, — tajā nav ietverts neviens priekšlikums ekonomikas, sociālajā vai vides jomā. Es uzskatu, ka Eiropas iedzīvotāji no Parlamenta gaida vairāk.

ES stratēģijas 2020. gadam izstrādāšanas laikā ES Parlaments bija nostumts malā. Tagad, kad Parlamentam novēloti ir iespēja reaģēt, tā lielākās politiskās grupas slepus sagatavo tukšu rezolūciju. Šī ir garām palaista izdevība, kad Eiropas Parlaments varēja ieņemt galveno vietu debatēs par būtību un izvirzīties priekšplānā kā iestāde.

  Richard Seeber (PPE), rakstiski. – (DE) Izšķiroši svarīgs jautājums ir tas, ko ES līdz 2020. gadam grib sasniegt nodarbinātības un ekonomiskās attīstības jomā. Jo īpaši tādas ekonomiskās krīzes laikā kā šī ES stratēģijai 2020. gadam ir jābūt dzinējspēkam, kas ļauj mums izkļūt no nenoteiktības. Tāpēc jo svarīgāk ir noteikt tādus mērķus, kurus ir reāli iespējams sasniegt. Politika pati par sevi nav mērķis, bet tās nolūks ir izveidot reālistiskas programmas, kam iedzīvotāji un ekonomika var sekot. Modelējot tuvāko nākotni, uzmanības centrā ir jābūt ilgtspējīgai ekonomikai.

Šis mērķis mums ir jāsasniedz soli pa solim — un ne tikai klimata pārmaiņu dēļ. Arī izejmateriālu piekļuves drošība nākotnē Eiropai sagādās aizvien vairāk bažu, tāpēc mums tagad ir jābruģē ceļš uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jāvērš Eiropas politika šajā virzienā.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju pret kopīgo rezolūciju, jo trīs lielākās politiskās grupas to acīmredzami izmanto, lai atbalstītu jaunās Komisijas, ko atkārtoti vada J.M. Barroso, parasto pieeju. Mani vēlētāji gaida citu pieeju un grib, lai Eiropas stratēģija 2020. gadam pasludina jauno zaļu kursu, 21. gadsimta zaļo revolūciju, kas saskaņos cilvēces attīstību ar planētas fiziskajiem ierobežojumiem.

Eiropas Savienība turpina bezgalīgi ticēt nekritiskas IKP palielināšanas politikai. Taču zaļie un vides aizstāvji grib pārveidot Eiropas stratēģiju 2020. gadam no stratēģijas, kas tiecas panākt vienīgi IKP pieaugumu, uz plašāku ES kā tādas sociālas un ilgtspējīgas Eiropas Savienības nākotnes politisko koncepciju, kura savas politikas centrā izvirzīs cilvēkus un vides aizsardzību, cenšas nodrošināt iedzīvotāju labklājību un visiem radīt maksimāli labākās iespējas. Mūsuprāt, IKP ir jāietver labklājības rādītāju kopums, kā arī rādītāji, kas ņemtu vērā plaša mēroga ārējos ekonomiskos faktorus un ietekmi uz vidi. Tāpēc mana grupa ir iesniegusi tekstu astoņu lappušu apjomā, kurā detalizēti ir paskaidrota mūsu alternatīvā pieeja. Es dodu priekšroku šim tekstam, nevis trīs lielāko grupu kompromisa rezolūcijai.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret rezolūciju par ES stratēģiju 2020. gadam, jo tika pieņemts 6. punkts, kurā minēta sociālo nodrošināšanas sistēmu pārstrukturēšana un lielāks elastīgums darba ņēmējiem. Turklāt šī rezolūcija drīzāk atgādina vairāk vai mazāk labu nodomu juceklīgu apkopojumu, kurā iztrūkst konkrētu kvantitatīvu un kvalitatīvu mērķu. Tāpēc var rasties iespaids, ka Lisabonas stratēģijas 2010. gadam gandrīz pilnīgā neveiksme nav ņemta vērā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas stratēģijas 2020. gadam mērķis ir noteikt turpmāko plānu, lai Eiropas Savienībā panāktu ekonomisko izaugsmi un veicinātu darbavietu radīšanu. Tās pieejas pamatā jābūt tādiem mērķiem, kas attiecas uz ilgtspējīgu sociālu tirgus ekonomiku, ilgtspējīgu uz zināšanām pamatotu sabiedrību un MVU lomu nodarbinātības veicināšanā.

Šīs stratēģijas galvenajam elementam jābūt stingrai, mūsdienīgai un elastīgai kohēzijas politikai. Lisabonas līgumā ietvertajās kohēzijas politikas horizontālai piemērošanai ir būtiska loma, reaģējot uz Eiropas Savienības jaunajām problēmām. Šajā kontekstā var uzskatīt, ka Eiropas teritoriālā kohēzija ir pamatmērķis.

Eiropas kohēzijas politikas prioritātēm jābūt vērstām ne tikai uz konkurētspējas veicināšanu Eiropas līmenī, efektīvi piešķirot līdzekļus, bet arī uz palīdzību mazāk attīstītajiem reģioniem pārvarēt to sociālās un ekonomiskās grūtības un samazināt pastāvošās atšķirības.

Jāuzsver arī aktīvā loma, kāda šīs stratēģijas veicināšanā ir Eiropas reģioniem. Tāpat atzīmēšanu pelna dažādu līmeņu pārvaldības lielā nozīme. Vēlams, lai mērķu, uzdevumu un pienākumu pildīšanā saistībā ar Eiropas stratēģiju 2020. gadam valdītu rūpīgi pārdomāts dalījums starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām iestādēm.

Minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, īstermiņā izšķiroša ir stratēģijas izstrāde izkļūšanai no krīzes, bet vidējā termiņā ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Ja mēs patiešām gribam radīt iespēju sociālai tirgus ekonomikai, mūsu sociālajam modelim, mums vajadzīgs augstāks ekonomiskās izaugsmes un vides aizsardzības līmenis, kas padarīs mūs konkurētspējīgus un radīs jaunas darbavietas. Ja mēs gribam saglabāt savu dzīves līmeni globālā ekonomikā, apņemšanās veikt papildu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, inovatīvos produktos, ražošanas procesos un pakalpojumos ir izšķiroši svarīga.

Komisijas ierosinātajā stratēģijā 2020. gadam ir atspoguļots šis stimuls īstenot strukturālu reformu. Tāpat ir ļoti būtiski, lai Komisija mainītu savu kursu un koncentrētos uz daudziem mazākiem mērķiem, kas ir izmērāmi un pielāgoti atsevišķām dalībvalstīm. Kā rezolūcija pamatoti vedina domāt, šī stratēģija nenodrošina to, ka izvirzītie mērķi ir īstenojami. Tas, ka trūkst reāla sankciju piemērošanas mehānisma, ja mērķi nav izpildīti, vai pat tad, ja šajā saistībā pieliktās pūles ir nepietiekamas, nozīmē, ka šī stratēģija 2020. gadam ir tikpat nepilnīga kā tās priekštece.

Kopīgā rezolūcija ir labs pamats turpmākām diskusijām ar Komisiju, Padomi un Eiropadomes priekšsēdētāju. Tāpēc es pārliecināti balsoju par šo rezolūciju.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā par ES stratēģiju 2020. gadam, ko iesniegusi Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti), Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, ir pausts kapitālisma „politiskās sejas” kopīgs lēmums izmantot jebkurus līdzekļus, lai īstenotu monopolu pret vienkāršajiem ļaudīm vērstos plānus un mežonīgu uzbrukumu strādnieku šķirai un darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā. ES stratēģija 2020. gadam turpina un vēl vairāk paplašina pret iedzīvotājiem vērsto Lisabonas stratēģiju, nosakot monopolu kapitāla stratēģiskos mērķus un plānus, bet darba ņēmēju atalgojumu un sociālās tiesības noguldot Prokrusta gultā. Precīzāk izsakoties, mums ir plaša mēroga slavenās „elastīguma un sociālās drošības” piemērošana apvienojumā ar „mūžizglītību”, darba ņēmēju „apmācību un pārkvalifikāciju” un „mobilitāti”, koplīgumu atcelšanu, dalītām darbavietām, algu un pensiju krasu samazināšanu, pensionēšanās vecuma palielināšanu un radikālas izmaiņas sociālās apdrošināšanas, veselības, labklājības un izglītības jomā. Stratēģija paredz arī subsīdiju un „videi draudzīgas attīstības” iniciatīvu veidā kapitālam piešķirt milzīgus līdzekļus no dalībvalstu budžetiem. Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju par ES stratēģiju 2020. gadam.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Sen atpakaļ Jacques Delors mēdza teikt, ka nav iespējams iemīlēties vienotā tirgū vai vienotā valūtā. Es mīlu tādu Eiropas Savienību, kas nopietni uztver dalībvalstu ģimeņu reālās vajadzības stingrā saskaņā ar valsts un Eiropas kompetencēm. Taču, lasot ES stratēģiju 2020. gadam un mūsu Parlamenta rezolūciju, es konstatēju, ka mūsu mērķi aprobežojas ar kautrīgu flirtēšanu ar brīvā tirgus ekonomiku. Iedzīvotāju ieguldījums sociālajā kohēzijā vai solidaritāte paaudžu starpā netiek atzīta. Vai mums nav jāmaina sava perspektīva par darba attiecībām un pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu visai sabiedrībai kopumā? Komisija ierosina izmērāmu mērķi nabadzības apkarošanai. Šis solis neizbēgami novedīs atpakaļ pie „krējuma nosmelšanas” procesa, kas diez vai palīdzēs visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Nabadzības rādītāju saraksta trūkums netīši parāda izpratnes trūkumu par to, ko nozīmē nabadzība. Nabadzība nozīmē daudz vairāk nekā vienkārši būšanu bez darba, un tie, kas ikdienā dzīvo galējas nabadzības apstākļos, meklē ne tikai darbu; viņi grib pienācīgu piekļuvi pastāvošajām tiesībām. Eiropas stratēģijai 2020. gadam būtu jāreaģē uz šo situāciju ar lielāku entuziasmu un apņēmību. Es atturējos no balsojuma.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0136/2010

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es izlasīju gan tiesneša Richard Goldstone ziņojumu, gan vēstnieces Dora Hold secinājumus, kuri atspēko daudzus no argumentiem, kas minēti tiesneša R. Goldstone vadītās ANO komisijas ziņojumā. Tos salīdzinot, es ievēroju R. Goldstone ziņojuma tendenciozo toni, un tāpēc es neatbalstīju rezolūciju par R. Goldstone ieteikumu īstenošanu attiecībā uz Izraēlu un Palestīnu.

Darbības ir jāanalizē pārredzami un objektīvi pret abām šī konflikta pusēm. R. Goldstone ziņojumā nav minēts iemesls, kas izraisīja Izraēlas operāciju Gazā: gandrīz 12 000 pret Izraēlas civiliedzīvotājiem vērsti uzbrukumi ar raķetēm un mīnmetējiem. Pēc Izraēlas spēku izvešanas no Gazas raķešu uzbrukumi ir palielinājušies par 500 %. Ja 2004. gadā un 2005. gadā pret Izraēlas teritoriju tika vērsti attiecīgi 281 un 179 raķešu uzbrukumi, pēc Izraēlas spēku izvešanas no Gazas (2005. gada septembrī) uzbrukumu skaits ir palielinājies līdz 946 uzbrukumiem 2006. gadā, 783 uzbrukumiem 2007. gadā, bet 2008. gadā notika 1730 uzbrukumi.

Neviena Eiropas Savienības dalībvalsts kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes daļa nav balsojusi par R. Goldstone ziņojuma pieņemšanu. Starptautisko tiesību aktu ievērošanai jābūt visu iesaistīto pušu prioritātei.

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Mēs nolēmām atturēties no visiem balsojumiem par Palestīnu un Izraēlu. Mēs nevarējām balsot par rezolūcijām, kuru mērķis bija piešķirt Eiropas Savienībai pilnvaras noteikt ārpolitiku vai kas bija pretrunā ar mūsu neitralitātes politiku šajā konfliktā. Mēs ieņemam neitrālas politikas nostāju attiecībā uz Izraēlu, Palestīnu un citām arābu un musulmaņu valstīm. Taču mūsu politika nav vienaldzības neitralitāte. Precīzāk izsakoties, mēs atzīstam, ka gan valstu, gan organizāciju uzbrukumi civiliedzīvotājiem ir pilnīgi nepieņemami. Vēl jo vairāk, mēs būtu gandarīti redzēt, ka šis konflikts tiek izbeigts godīga izlīguma rezultātā.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Šogad apmeklējot Gazu, es personīgi redzēju, cik būtiska ir Parlamenta rīcība šajā jomā. R. Goldstone ieteikumi ir pilnībā jāīsteno, un turpmākajos mēnešos es sekošu šim jautājumam.

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – Kaut arī es uzskatu, ka konflikts Gazā un Rietumkrastā ir humāna traģēdija, es ar savu balsojumu neatbalstu Eiropas iestāžu starptautiskās ietekmes pastāvēšanu, jo es neatzīstu Eiropas Savienību. Mani balsojumi Parlamentā 2010. gada 10. martā atspoguļo manu pārliecību šajā jautājumā.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo rezolūciju, kurā uzsvērts, ka starptautisko tiesību aktu un starptautisko humanitāro tiesību ievērošana ir būtisks priekšnoteikums taisnīgam un ilgstošam mieram Tuvajos Austrumos; tajā paustas bažas par Izraēlas un Gazas varasiestāžu izdarīto spiedienu uz NVO, jo tās piedalījās R. Goldstone izmeklēšanā; tajā prasīts bez nosacījumiem izbeigt Gazas blokādi un Eiropa aicināta publiski mudināt Izraēlu un palestīniešus īstenot R. Goldstone ieteikumus. R. Goldstone ziņojumā ietverts secinājums, ka ārkārtīgi lielo mirstību civiliedzīvotāju vidū, tostarp vairāk kā 300 bērnu nāvi, ir izraisījusi Izraēlas politika, apzināti izmantojot nesamērīgu spēku pretēji starptautiskajiem tiesību aktiem. Tāpat tajā secināts, ka Gazas aplenkums ir līdzvērtīgs 1,5 miljonu iedzīvotāju kolektīvai sodīšanai, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Ziņojumā ieteikts, ka visām Ženēvas Konvenciju dalībvalstīm (to vidū arī Īrijai) būtu jāiesniedz prasība pret tiem, kuri ir atbildīgi par šo politiku un tās īstenošanu. Es pašlaik, pamatojoties uz R. Goldstone ziņojuma secinājumiem, gatavoju oficiālu sūdzību Īrijas policijai, lai valsts apsūdzības vadītājs varētu apsvērt lietas ierosināšanu Īrijā pret atbildīgajām personām.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, neuzskatām, ka Hamas būtu jāiekļauj ES teroristisko organizāciju sarakstā. Mēs esam ļoti kritiski pret Hamas un ne mazāk kritiski pret tās uzbrukumiem Izraēlas civiliedzīvotājiem, bet tajā pašā laikā mēs bažījamies, ka ES beznosacījumu nosodījums var saasināt situāciju un likt Hamas norobežoties vēl vairāk. Mēs nepiekrītam viedoklim, ka ES lēmums turpināt Hamas politisko izolāciju pēc tam, kad tā guvusi panākumus brīvās un demokrātiskās vēlēšanās, ir pareizs lēmums. Mēs uzskatām, ka ES ir jāsalīdzina iespēja gūt panākumus, piemērot izolāciju un sankcijas, ar kritiska dialoga un sadarbības izmantošanas iespēju.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ikviens, kas daudzus gadus ir sekojis Izraēlas un Palestīnas konfliktam, kā es to esmu darījis, var tikai ar skumjām secināt, ka daudzi no patiesajiem centieniem panākt ilgstošu mieru joprojām ir nepietiekami, lai pārliecinātu un motivētu tos, kuri ir izvēlējušies vardarbību, reizi par visām reizēm to izbeigt. Hamas uzvara vēlēšanās un palestīniešu teritorijas sadalīšana divās daļās, no kurām katrai ir sava vara, ir būtiski saasinājusi jau tā drūmo situāciju.

Kamēr Hamas nepieņems Izraēlas valsts leģitīmo pastāvēšanu, dialogs nebūs nekas vairāk par teātri. Izraēlai no savas puses būs jāparūpējas, ka tās ieņemtā nostāja ir atbilstīga un samērīga, lai tā neapdraudētu to starptautisko leģitimitāti, kas Izraēlai šobrīd ir. Tāpat kā Yitzhak Rabin, arī es uzskatu, ka diplomātiskais miers nav gluži patiess miers, bet tas ir svarīgs solis ceļā uz patiesu mieru. Ir jāstrādā šajā virzienā un jālikvidē šķēršļi, kas traucē ceļā uz patiesu mieru. Tiesneša R. Goldstone ziņojumā ir norādīti daži šķēršļi, ko abas puses ir radījušas šajā procesā, proti, pārkāpumus un nopietnus noziegumus, kuri ir jāizmeklē, un jānotiesā un jāsoda vainīgie.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ir jāpievērš uzmanība bruņotajam konfliktam, kas sākās Gazā 2008. gada 27. decembrī un beidzās 2009. gada 18. janvārī, prasot vairāk nekā 1400 Palestīnas un 13 Izraēlas iedzīvotāju nāvi. Papildus cilvēku dzīvību zaudēšanai tika iznīcināta arī lielākā daļas civilās infrastruktūras.

Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstīm ir jāizstrādā kopēja ES nostāja par turpmāko darbu saistībā ar šo faktu vākšanas misijas ziņojumu par konfliktu Gazas joslā un Izraēlas dienvidu daļā.

Es vēlos uzsvērt, ka starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošana ir būtiska, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos.

Es atbalstu aicinājumu Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstīm kontrolēt R. Goldstone ziņojumā ietverto ieteikumu īstenošanu, apspriežoties ar ES ārējās darbības misijām un NVO, kas darbojas šajā jomā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tas, ka Parlaments pieņēma šo rezolūciju par konfliktu Gazā, bija pozitīvs solis, jo tajā ir atzīti Izraēlas veiktie starptautisko tiesību aktu pārkāpumi. Tas apliecina ietekmi, kāda ir R. Goldstone ziņojumam ir bijusi uz Tuvo Austrumu miera procesu, darot Parlamentā zināmus Izraēlas pastāvīgi veiktos starptautisko tiesību aktu pārkāpumus.

Patiesība ir tāda, ka R. Goldstone ziņojumā ir iekļauti skaidri pierādījumi starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, ko Izraēlas spēki veikuši Palestīnas teritorijā savu militāro operāciju laikā 2008. gadā.

Tāpēc mēs gribam, lai šī ziņojuma secinājumi nekavējoties tiktu pieņemti un tā ieteikumi tiktu praktiski īstenoti. Vienlaikus mēs mudinām Eiropas Savienības amatpersonas nodrošināt, lai netiktu stiprināts ES un Izraēlas asociācijas nolīgums, kamēr netiks izbeigti starptautisko tiesību aktu un cilvēku pamattiesību pārkāpumi, kurus Izraēla joprojām veic okupētajās Palestīnas teritorijās.

  Charles Goerens (ALDE), rakstiski. – (FR) Šis ir tikai vēl viens retrospektīvs abu konfliktā iesaistīto pušu izdarīto kļūdu novērtējums. Ja vieni un tie paši cēloņi izraisa vienas un tās pašas sekas, ir pamats pievērsties cēloņiem, jo sekas vienmēr ir katastrofiskas. Šie paši cēloņi ir raķešu raidīšana uz Izraēlas pilsētām. Šie paši cēloņi ir Izraēlas valsts nesamērīgie pretuzbrukumi. Šie paši cēloņi ir dramatiskais Gazas iedzīvotāju stāvoklis. Šie paši cēloņi ir arī tas, ka visradikālākās organizācijas izmanto viņu nelaimi. Rodas doma: kāpēc nesākt atbalstīt tikai tos spēkus abās nometnēs, kuri patiesi ir izvēlējušies mieru? Šie spēki pastāv abās pusēs, un tie visi pārāk bieži tiek apsūdzēti savas tautas nodevībā, jo tie sapņo par scenāriju, kurā ir iespējams pārvarēt šķelšanos šajā reģionā, kas ilgstoši ir bijusi fons vienam no visbīstamākajiem konfliktiem uz šīs planētas.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju, kas aicina īstenot R. Goldstone ieteikumus, jo ir vitāli svarīgi saņemt Izraēlas un Palestīnas varas iestāžu solījumu, ka tās veiks objektīvas un pārredzamas izmeklēšanas par Gazas 2008.–2009. gada traģēdiju, un ka tās nedarīs to agresīvā, bet apņēmīgā veidā. Savukārt dalībvalstīm ir jāstrādā vēl smagāk, lai aizstāvētu stingru nostāju, un tām ir jāapņemas turpināt pastāvēt uz savām prasībām pret Izraēlas un Palestīnas partneriem. Starptautiskās humanitārās tiesības ir jāievēro visām konfliktā iesaistītajām pusēm, un ES mērķim ir jābūt nodrošināt, lai šie principi tiek ievēroti.

  Joe Higgins (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā uzsvērti šausmīgie apstākļi, kādos pašlaik dzīvo vairākums Palestīnas iedzīvotāju Gazā, un jo īpaši izteikts aicinājums „nekavējoties” un „bez nosacījumiem” atvērt Gazas visas robežas. Es pilnībā atbalstu Palestīnas iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības un viņu tiesības aizstāvēt sevi pret Izraēlas armijas un valsts spēku atkārtotajiem uzbrukumiem. Taču es absolūti nepiekrītu labējā spārna politiskā islama un Hamas idejām. Tāpat es iebilstu pret atsevišķiem uzbrukumiem ebreju strādniekiem, kas vēl vairāk sašķeļ Izraēlas un Palestīnas strādnieku šķiru. Tas kalpo vienīgi Izraēlas valdībai un citiem galēji labējā spārna grupējumiem Izraēlā par ieganstu, lai turpinātu uzbrukumus Palestīnas iedzīvotājiem. Izraēlas valdība nekalpo ne Palestīnas iedzīvotāju interesēm, ne arī Izraēlas strādnieku šķiras interesēm. Izraēlas un Palestīnas strādniekiem kopīgiem spēkiem ir jāvēršas pret uzbrukumiem dzīves standartiem un demokrātiskajām tiesībām. Vienīgais risinājums, kas var panākt ilgstošu mieru reģionā, ir sociālistiskas Izraēlas un sociālistiskas Palestīnas līdzāspastāvēšana, kurā par robežām savstarpēji vienojas abas kopienas un kurā abas šīs valstis ir Tuvo Austrumu demokrātiski sociālistiskās konfederācijas daļa.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstu R. Goldstone ziņojuma secinājumus un priecājos, ka Parlaments ir apstiprinājis tā ieteikumus. Es ceru, ka R. Goldstone ziņojuma ieteikumi, īstenojot divu valstu risinājumu, atbalstīs ilgstoša miera procesu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES būtu jāizrāda lielas rūpes par Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanu, jo tas, nemaz nerunājot par cilvēku upuriem, gadu desmitiem ir izraisījis lielu nestabilitāti šajā reģionā un visā pasaulē.

Taču es uzskatu, ka ir atšķirība starp to, ko dara Izraēla kā demokrātiska un suverēna valsts, kura atbalsta un veicina rietumvalstu sabiedrību pamatvērtības, un radikālajām kustībām, tādām kā Hamas, kuras vairumā gadījumu atsakās atzīt Izraēlas valsts pastāvēšanu. Tas ir šķērslis pilnīgam šī konflikta atrisinājumam.

Jebkurā gadījumā tas nekavē mūs nosodīt abās konflikta pusēs notikušos vardarbības aktus, kuri ir šokējuši visu pasauli un kuri var vienīgi motivēt mūs un likt mums uzņemties saistības atrast veidus, kā veicināt saprašanos.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Šodienas kopīgais rezolūcijas priekšlikums par R. Goldstone ziņojumu vēlreiz apliecina, ka ES ir jātiecas panākt skaidru novērtējumu un pārskatu par notikumiem Gazas konflikta laikā. ANO Ģenerālā asambleja 2010. gada 26. februārī vēlreiz aicināja abas puses veikt uzticamas izmeklēšanas un piecu mēnešu laikā sagatavot turpmākus ziņojumus. Palestīniešu iestādes šobrīd ir izveidojušas neatkarīgu izmeklēšanas grupu, kas ir ļoti labas ziņas. Eiropas Savienības darbībām starptautiskajā arēnā jābūt koncentrētām uz stingru ANO hartas principu un mērķu ievērošanu, kā arī starptautisko tiesību ievērošanu. Tāpat Izraēlas un palestīniešu darbību atbilstība starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautisko cilvēktiesību normu ievērošana ir būtisks priekšnoteikums miera procesam, kam jānoved pie divām valstīm, kuras pastāv līdzās mierā un drošībā. Ar šo rezolūciju ES mēģina ātri panākt noteiktu vienotu nostāju par pasākumiem, kas izriet no tiesneša R. Goldstone vadītās ANO faktu vākšanas misijas ziņojuma par konfliktu Gazā un Izraēlas dienvidu daļā. Šis ziņojums arī aicina publiski aizstāvēt tajā pausto ieteikumu īstenošanu, tāpat arī to, ka ir jāpieprasa atbildības uzņemšanās par visiem starptautisko tiesību aktu pārkāpumiem, tai skaitā kara noziegumiem, un šī iemesla dēļ es balsoju par.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Šis kopīgais rezolūcijas priekšlikums par R. Goldstone ziņojumu izklāsta Eiropas Savienības vēlmi, lai tiktu veikta taisnīga un detalizēta ar Gazas konfliktu saistīto notikumu izmeklēšana. ANO Ģenerālā asambleja 2010. gada 26. februārī arī atkārtoti aicināja piecos mēnešos izmeklēt šos starpgadījumus un iespējamos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus. Saskaņā ar jaunāko informāciju līdz šim to ir ievērojusi tikai palestīniešu puse, kas ir milzīgs kauns. Manuprāt, Eiropas Savienībai starptautiskajās organizācijās un komitejās aktīvi ir jāuzstāj uz starptautisko tiesību aktu ievērošanu un to īstenošanu. Tas, lai abas konflikta puses ievērotu starptautiskās humanitārās tiesības un starptautisko cilvēktiesību normas, būtu galvenais priekšnoteikums Tuvo Austrumu konfliktā saskatāmam progresam miera procesā, kurš patlaban vēlreiz varētu ciest nopietnu neveiksmi Izraēlas plānotās apmetņu celtniecības dēļ. Šī kopīgā rezolūcija aicina īstenot tiesneša R. Goldstone vadītās ANO faktu vākšanas misijas ziņojuma ieteikumus, un tāpēc es balsoju par.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Visām Tuvo Austrumu konflikta pusēm ir jāievēro cilvēktiesības. Ir jāpārbauda jebkuras aizdomas, ka kāda puse varētu būt pārkāpusi cilvēktiesības. Taču ir jāizmanto identiska pieeja visām konfliktā iesaistītajām pusēm. R. Goldstone ziņojums ir dokuments, kas ir izraisījis daudz emociju un diskusiju. Tas ir daudz apsūdzēts neobjektivitātē. Daudzi ir norādījuši, ka ziņojums nepievērš vienādu uzmanību visiem faktoriem, kuri ir noveduši pie konflikta. Tomēr starptautiskā sabiedrība nedrīkst šim konfliktam pagriezt muguru. R. Goldstone ieteikumos ir ietverts priekšlikums veikt starptautiskas izmeklēšanas saistībā ar noziegumiem, kurus, iespējams, veikusi kāda no iesaistītajām pusēm. Tuvo Austrumu konflikta realitāte liek apšaubīt šādu izmeklēšanu iespējamību. Pastāv nopietni draudi, ka Eiropas Parlaments nevarēs uzraudzīt Hamas veiktās darbības, bet tikai Izraēlas veiktās darbības. Ņemot vērā šos apstākļus, galīgajā balsojumā es nolēmu balsot pret kopīgās rezolūcijas pieņemšanu.

  Zuzana Roithová (PPE), rakstiski. – (CS) Es neatbalstīju sociālistu, liberāļu, kreisā bloka un zaļo kopīgo rezolūciju par R. Goldstone ziņojuma par Izraēlu ieteikumu īstenošanu. Šo ziņojumu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma pagājušā gada novembrī, no 27 ES dalībvalstīm atbalstīja tikai piecas. Iemesls ir tāds, ka Cilvēktiesību padomes līmenī netika veikta atbildīga šī ziņojuma analīze, un tādējādi Ģenerālā asambleja balsoja par nelīdzsvarotu ziņojumu, kurā Izraēla raksturota kā teroristu organizācija. Es esmu viena no tiem politiķiem, kuri cīnās par objektīvu un nelokāmu izmeklēšanu par visiem iespējamo cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem Gazas konfliktā. Taču uz spēles ir likta izmeklēšanas secinājumu uzticamība. Nav pieņemami ļaut politizēt notiekošo izmeklēšanu, kura vēl ir jāpabeidz. Galu galā mērķim ir jābūt miermīlīga atrisinājuma panākšanai Izraēlas un Palestīnas konfliktā un divu valstu, Izraēlas un Palestīnas, nākotnes labklājībai, un nevis spēka cīņai starp Eiropu un ASV par ietekmi šajā reģionā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu RC7-0136/2010 par R. Goldstone ieteikumiem galvenokārt tāpēc, ka tajā uzstāts, lai ES izstrādā stingru nostāju par turpmāko darbu saistībā ar R. Goldstone ziņojumu un lai publiski tiek pieprasīta tā ieteikumu īstenošana un atbildība par visiem starptautisko tiesību aktu pārkāpumiem, tajā visas puses aicinātas piecu mēnešu laikā veikt izmeklēšanas, kuras atbilst starptautiskajiem standartiem, un tajā pieprasīts, lai Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES dalībvalstis aktīvi īsteno ziņojuma ieteikumus. Turklāt šajā rezolūcijā ir ietverti papildu punkti tam, ko Parlaments jau iepriekš ir teicis, tādi kā prasība, lai Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos izvērtē abu pušu veikto izmeklēšanu rezultātus un ziņo Parlamentam par šiem novērtējumiem, atgādinājums, ka ES un tās dalībvalstu atbildība un uzticamība prasa pilnīgu izmeklēšanu novērošanu un bažu paušana par īstenoto spiedienu pret NVO, kuras iesaistītas R. Goldstone ziņojuma sagatavošanā un tam sekojošajās izmeklēšanās, ietverot atsauci uz ierobežojošajiem pasākumiem, kas piemēroti to darbībām.

  Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Šis nav īstais laiks, lai pieņemtu rezolūciju par Izraēlu. Drīzumā mēs varam gaidīt R. Goldstone ziņojuma pilna novērtējuma saņemšanu, un es uzskatu, ka mums nevajadzētu aizsteigties tam priekšā. Šī situācija ir jutīga, un konflikts starp abām pusēm ir kļuvis polarizēts. Mēs nedrīkstam vēl vairāk saasināt šo situāciju, pieņemot rezolūciju, kuru iesaistītās puses noteikti uztvers kā neapmierinošu. Tāpat, manuprāt, ir dīvaini, ka ES var pieņemt rezolūciju par pilnvarām, ko ANO Cilvēktiesību padomē neatbalstīja neviena no ES dalībvalstīm.

  Marek Siwiec (S&D), rakstiski. – (PL) Es nedomāju, ka kopīgā rezolūcija par R. Goldstone ieteikumu īstenošanu attiecībā uz Izraēlu un Palestīnu pilnībā atspoguļo tos Eiropas Parlamenta deputātu uzskatus, kas tika izteikti 24. februāra debatēs Briselē. Šī rezolūcija pilnībā nepārstāv to politisko grupu vairākuma nostāju, kuras palīdzēja sagatavot šo dokumentu. Ziņojums, uz kuru šī rezolūcija attiecas — R. Goldstone ziņojums — ir tendenciozs, un tajā nav pausta vienlīdzīga attieksme pret visiem faktoriem, kuri ir izraisījuši šo konfliktu. Turklāt kopīgajā rezolūcijā nav minēti apstākļi, kas noveda pie konflikta, tāpat tajā nav nevienas atsauces uz 8000 uzbrukumiem Izraēlas civiliedzīvotājiem, kurus organizēja Hamas un citas bruņotas grupas. Tāpat tajā nav nekādas informācijas par to, kā Hamas ir ignorējusi pamieru.

R. Goldstone ziņojuma 7. punkts skaidri parāda, ka Eiropas Parlaments nespēs uzraudzīt Hamas veiktās darbības, bet tikai Izraēlas veiktās darbības. Šāda nostāja samazina Izraēlas tiesu sistēmas uzticamību, kā arī Izraēlas institūciju uzticamību, un apdraud to spēju veikt izmeklēšanas. Tāpēc galīgajā balsojumā es balsoju pret šīs kopīgās rezolūcijas pieņemšanu.

  Catherine Soullie (PPE), rakstiski. – (FR) Izraēlas un Palestīnas konflikta sašaurināšana līdz tam, ka tiek vienīgi salīdzināts upuru skaits vienā vai otrā karojošajā pusē, var tikai izkropļot mūsu viedokli par šo karu, kurš patlaban turpinās jau pārāk ilgi. Mēs visi piekrītam, ka ir grūti atrast risinājumu šim konfliktam, jo tā cēloņi paši par sevi ir sarežģīti un dziļi iesakņojušies. Tādējādi attiecībā uz šo pasaules daļu ir neiespējami aplūkot lietas vienīgi melnbaltā izteiksmē.

Tiesneša R. Goldstone vadītās misijas vienīgais uzdevums bija uzskaitīt starptautisko tiesību aktu pārkāpumus. Lai gan ne visi šī ziņojuma secinājumi ir nepamatoti, balsošana pret šīm rezolūcijām, kurās apstiprināta šī pieeja un attiecīgā dokumenta secinājumi, kurš, manuprāt, sagatavots neobjektīvi, bet galvenokārt pamatojoties uz nepilnīgiem mērķiem, mani pārsteidza kā visgodīgākais intelektuālais risinājums.

Jā, mums ir jāatmasko un jāpārtrauc pārkāpumi, ko veic viena vai otra no karojošajām pusēm šajā reģionā, bet mums arī jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz izmantoto procedūru, ja mēs gribam, lai šajā reģionā tiek panākta tiesiskuma ievērošana, kas ļautu virzīties uz ilgstošu mieru.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju par kopīgo rezolūciju par R. Goldstone ziņojumu ne tikai tāpēc, ka tajā atzītas Gazas iedzīvotāju nepārtrauktās ciešanas, ko rada blokāde, un atbalstīts aicinājums nekavējoties, uz ilgu laiku un bez nosacījumiem atvērt robežu pārejas punktus. Apstiprinātajā tekstā prasīta R. Goldstone ziņojuma ieteikumu īstenošana un atbildības uzņemšanās par visiem starptautisko tiesību aktu pārkāpumiem, tostarp arī par iespējamiem kara noziegumiem. Šis ziņojums ir līdzsvarotas un rūpīgas izmeklēšanas rezultāts, kuras pamatā bija notikumu vietu apmeklējumi un intervijas ar lieciniekiem.

Saskaņā ar ziņojumu abas iesaistītās puses ir pārkāpušas starptautiskās humanitārās tiesības. Ziņojums sauc pie atbildības Izraēlas armijas vecākos virsniekus par šādiem nodarījumiem: par baltā fosfora haotisku izmantošanu, civiliedzīvotāju nenodalīšanu no kaujiniekiem, par blokādes, kas ir kolektīvās sodīšanas instruments, humanitārajām sekām un par kara stāvokļa likuma pārkāpšanu.

Ar šajā ziņojumā ietvertajiem elementiem pietiek, lai prasītu ANO ģenerālsekretāram un Drošības padomei uzsākt tiesvedību, kas būtu vislabākais veids, kā garantēt, ka tiek izbeigtas visas šaubas un diskusijas par notikumiem Gazā. Man ir žēl, ka Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) nav pielikusi nekādas pūles, lai vairotu šī teksta nozīmīgumu.

  Charles Tannock (ECR), rakstiski. – ECR grupa neatzīst ļoti lielu daļu no R. Goldstone ziņojuma, un tādēļ mēs nebalsojām par PPE rezolūcijas priekšlikumu un kopīgo rezolūcijas priekšlikumu. ECR grupai ir nopietnas bažas par tiesneša R. Goldstone sagatavotā ziņojuma leģitimitāti un neobjektivitāti, un īpaši mēs negribam, ka Izraēlas aizsardzības spēku (IDF) locekļi un politiķi tiek apsūdzēti kara noziegumos. Mēs atbalstām sarunu par drošību un mieru šajā reģionā turpināšanu, mēs atbalstām divu valstu risinājumu šajā reģionā un mēs atzīstam humanitāros jautājumus, ko izvirzījis ilgstošais konflikts šajā reģionā.

  Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Kā globālam dalībniekam Eiropas Savienībai ir jāņem vērā ne tikai savu iedzīvotāju intereses, bet tā nedrīkst arī aizmirst par pasaules perspektīvas uzturēšanu. Tāpēc Eiropas Parlamenta deputātu pieņemtajiem lēmumiem jābūt pamatotiem uz realitāti, kas ir plašāka nekā tikai Eiropas realitāte. Balsošana par rezolūciju par tiesneša R. Goldstone ziņojuma ieteikumu īstenošanu, pirms šo ziņojumu ir pieņēmusi ANO, ir kļūda.

Nerunājot par to, ka nebija pietiekami daudz laika šī ziņojuma apspriešanai, mēs netikām iepazīstināti ar ziņojumu, kurā būtu vispusīgi aplūkoti pretējie argumenti. Situācijā, kad Eiropas Savienības dalībvalstis neizrāda vēlmi veikt saskaņotas darbības pret Izraēlu un Palestīnu, jebkāda veida rezolūcijas pieņemšana Eiropas Parlamentā nepalīdz veicināt Tuvo Austrumu miera procesu.

Minēto iemeslu dēļ es atturējos no balsojuma par Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) rezolūciju un balsoju pret pārējo partiju iesniegto kopīgo rezolūciju. Man ir īpaši iebildumi pret kopīgās rezolūcijas J un 10. punktu, kuri, vienlaikus uzsverot Gazas iedzīvotāju traģisko situāciju, nepaskaidro, ka tas ir Hamas — grupas, ko starptautiskā kopiena uzskata par teroristu organizāciju, — valdīšanas tiešs rezultāts. Turklāt es nevaru piekrist kopīgās rezolūcijas 2. un 4. punktam, kas aicina īstenot R. Goldstone ieteikumus, lai gan ne visi no tiem ir likumīgi.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Pateicoties R. Goldstone ziņojumam, ir bijis iespējams uzsvērt vajadzību pēc nekavējoties veiktām neatkarīgām izmeklēšanām, lai atklātu notikumu patieso būtību un noteiktu abu iesaistīto pušu atbildību, kā arī izdarītu secinājumus no visiem starptautisko tiesību aktu un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Gazas konflikta laikā. Šīs izmeklēšanas ticami un godīgi jāveic Palestīnas un Izraēlas valsts iestādēm. Es ceru, ka tādējādi tās spēs paātrināt sarunu atsākšanu, un tāpēc es noteikti atbalstu izmeklēšanu principu. Es gribētu uzsvērt arī to, ka šis konflikts Gazā ir izraisījis daudzu projektu iznīcināšanu, ko finansēja Eiropas Savienība un kas bija paredzēti, lai mazināto humanitāro krīzi, no kuras cieš iedzīvotāji, kuriem trūkst pamatpreču un kuriem nav piekļuves sabiedriskajiem pamatpakalpojumiem. Minētā reģiona iedzīvotājiem ir jādod cerība, un viņiem ir jāturpina ticēt Izraēlas un Palestīnas problēmas ātrai atrisināšanai. Tikai šādos apstākļos radīsies vajadzīgie nosacījumi, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru starp palestīniešu valsti un izraēliešu valsti, abām valstīm pastāvot līdzās un dzīvojot mierā un drošībā.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0134/2010

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nav pagājis ilgs laiks, kopš es Parlamentam atgādināju, ka Baltkrievijā vēlēšanas nav brīvas, ka Baltkrievijā nepastāv vārda, biedrošanās un protesta brīvība un ka ir palielinājies iestāžu vadīto represīvo darbību skaits. Turklāt joprojām nav atbrīvoti politiskie ieslodzītie, nav atcelts nāves sods, kā arī nav garantiju ne attiecībā uz varas dalīšanu, jo īpaši par tiesu varas neatkarību, ne arī attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu.

Nesenā policijas spēku lietošana pret Baltkrievijas Poļu savienību un poļu kopienas prasīto tiesību noliegšana ir vēl divi gadījumi, kas vājina Eiropas uzticību Baltkrievijas diktatūrai. Tāpēc visiem Eiropas demokrātiem, sevišķi Eiropas iestādēm un dalībvalstu valdībām, ir nepieciešams nodrošināt neatslābstošu modrību, kā arī stingru un saskaņotu atbildi Minskas iestādēm, kuras joprojām ir lojālas pret vissliktāko komunisma mantojumu. Eiropas Savienība un Baltkrievija nevar būt partneri, ja Baltkrievija neievēro ne savas valsts, ne starptautiskos tiesību aktus. Kā teikts manas valsts sakāmvārdā: „Labāk būt vienam, nevis sliktā sabiedrībā!”

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībai nevajadzētu atzīt Baltkrievijas parlamenta likumību, kamēr šajā valstī nav notikušas brīvas vēlēšanas. Tāpēc es aicinu Baltkrievijas iestādes veikt valsts vēlēšanu likumdošanas pilnīgu reformu saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ieteikumiem.

Baltkrievijas iestāžu darbības pret tās organizācijas locekļiem, kura pārstāv poļu mazākumtautību, ir absolūti nosodāmas, tāpat nosodāmas ir politiski tendenciozās tiesas prāvas un tas, ka tiesu iestādes nepārprotami saņem izpildvaras pavēles. ES nevar piekrist Baltkrievijas iestāžu lēmumam ierobežot piekļuvi internetam un nevar piekrist garantiju trūkumam preses brīvībai, mierīgas apvienošanās un pulcēšanās brīvībai, un brīvībai piedalīties dievkalpojumos, kas nenotiek Baltkrievijas pareizticīgo baznīcā, kā arī citas tiesības un politiskās brīvības.

Es uzskatu, ka Kopienas sadarbības līmenim ar Baltkrievijas iestādēm jābūt tieši proporcionālam cilvēktiesību ievērošanas līmenim šajā valstī. Es joprojām piekrītu bažām saistībā ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos nepārliecinošo un novēloto paziņojumu par poļu nacionālās minoritātes apspiešanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš aukstā kara beigām attiecības starp Baltkrieviju un Rietumiem ir virzījušās uz jaunas izpratnes veidošanu, un Eiropas Savienība ir izvērsusi pozitīvu dialogu, nodrošinot Baltkrievijai stimulus panākt progresu demokrātijas un cilvēktiesību jomā.

Neraugoties uz iepriekš minēto, ES nevar pieņemt darbības, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem principiem un tiesību aktiem par nacionālo minoritāšu tiesībām. ES viedoklis cilvēktiesību jautājumos nevar būt relatīvs.

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – (ET) Priekšsēdētāja kungs, būdama līdzautore Eiropas Parlamenta rezolūcijai par pilsoniskās sabiedrības un minoritāšu stāvokli Baltkrievijā, es balsoju par šo rezolūciju. Lai gan pagājušajā gadā A. Lukašenko režīms atbrīvoja politiskos ieslodzītos, un tas ir kļuvis nedaudz mērenāks, Eiropas Savienība nevar pievērt acis uz nesenajiem cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz Baltkrievijas Poļu savienības locekļiem. ES Austrumu partnerības atbalstu attiecībā uz Baltkrievijas iedzīvotājiem būs iespējams paplašināt tikai tad, ja Baltkrievijas administrācija baltkrieviem nodrošinās cilvēktiesības un pilsoniskās brīvības un uzsāks demokrātiskas reformas. Pašlaik režīma piekāpšanās joprojām ir nepietiekama, un Baltkrievijas Poļu savienības līderes Angelika Borys apcietināšana, kā arī atteikums ļaut reģistrēt šo kustību un tās aktīvu iesaldēšana, ir tikai vēl viens trieciens attiecībām ar Eiropas Savienību. Manuprāt, pēc nepārtrauktajiem cilvēktiesību principu un tiesiskuma pārkāpumiem Eiropas Savienībai nav citas izvēles, kā apsvērt sankciju atjaunošanu pret Baltkrievijas administrāciju.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es balsoju par Eiropas Parlamenta kopīgā rezolūcijas priekšlikuma (RC-B7-0134/2010) pieņemšanu. Pirms dažiem mēnešiem Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, aicinot Baltkrievijas iestādes atcelt nāves soda piemērošanu saviem iedzīvotājiem. Šodien mēs atkal runājam par Baltkrieviju, cilvēktiesību pārkāpumiem un pilsoniskas sabiedrības principiem. Eiropas Savienība ir atvērta Baltkrievijai. Mēs esam veikuši pareizos pasākumus, tādus kā Baltkrievijas iekļaušana Austrumu partnerībā. Bija paredzēts, ka uzticība, ko mēs izrādām Baltkrievijai, būs sākums tās pārejai uz demokratizācijas un pilsonisko tiesību ievērošanas ceļu. Diemžēl tas nav noticis. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jābūt nelokāmai un jāieņem stingrāka nostāja attiecībās ar Baltkrieviju, kā arī efektīvi jārīkojas, lai garantētu minoritāšu tiesību ievērošanu. Es ceru, ka šī rezolūcija veicinās pārmaiņas vēlamajā virzienā. Ja tas nenotiks, es ceru, ka tiks pārskatīta Eiropas Savienības pieeja Baltkrievijai un tiks piemērotas atbilstīgas sankcijas. Ikviens neefektīvs risinājums būs pierādījums mūsu vājumam.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, kas faktiski bija teksts, par kuru vienojās visas lielākās politiskās grupas, tostarp mūsu grupa. Šo rezolūciju pieņēma vienprātīgi.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Vārda brīvības trūkums, problēmas ar politisku un pat sociālu organizāciju reģistrēšanu, kā arī valsts plašsaziņas līdzekļu izmantošana propagandas nolūkos, ir Baltkrievijas pārmērīgi autoritārās darbības simptomi. Eiropas Savienība ir sniegusi palīdzīgu roku Baltkrievijai, iekļaujot to Austrumu partnerībā, programmā, kura paredzēta demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanai. Baltkrievijas iestāžu darbības neatbilst starptautiskajiem standartiem par noteikumiem, kas regulē rīcību pret opozīciju un nevalstiskajām organizācijām, vai standartiem par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Ir svarīgi atrast ļoti adekvātu izeju no šīs situācijas, proti, Eiropas Savienībai būtu jāizrāda savs nosodījums, īstenojot noteiktus pasākumus, piemēram, sankcijas vai vīzu ierobežojumus, taču vienlaikus mēs nedrīkstam Baltkrieviju izolēt no pārējās Eiropas, jo cietīs visa Baltkrievijas sabiedrība, un nevis iestādes, ko Eiropas Savienība nosoda. Mums jāparāda Baltkrievijai, cik daudz tā var iegūt, sadarbojoties ar ES, un jānosaka, ka atbalsts, uz kuru Baltkrievija varēs paļauties, būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā Baltkrievija ievēros ES prasības.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Es priecājos par šodienas balsojuma rezultātiem. Mēs esam pieņēmuši rezolūciju, kurā mēs nosodām nesenās represijas pret poļu minoritāti Baltkrievijā. Īpaša nozīme ir tam, ka šis dokuments ir pieņemts vienprātīgi. Tas ir visa Parlamenta, visu politisko grupu un 27 Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju balsojums. Es neiztēlojos, ka Baltkrievija varētu gūt labumu no tā, kas tiek piedāvāts saistībā ar Austrumu partnerību, ja tā vispirms no jauna neleģitimizēs Baltkrievijas Poļu savienību un nenodrošinās, ka tiek atdoti tās īpašumi, un ja tā turklāt neatbrīvos politiskos ieslodzītos, piemēram, Andrei Bandarenko, Ivan Mikhailau un Arystom Dubski. Šodien mēs Baltkrievijai esam raidījuši skaidru signālu. Tagad mēs gaidām atbildi.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0133/2010

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropadome ir uzsvērusi, ka ir būtiski pārskatīt ekonomisko un sociālo vienošanos starp finanšu iestādēm un sabiedrību, kuru šīs iestādes apkalpo, un nodrošināt to, ka sabiedrība laikus saņem pakalpojumus un ir aizsargāta pret risku. Šajā saistībā Eiropadome mudināja SVF savā pārskatā apsvērt visas iespējas, tostarp finanšu darījumu vispārējo nodevu. Es atbalstu šo rezolūciju un domāju, ka Eiropas Savienībai šajā jautājumā ir jāpanāk vienošanās par kopēju nostāju.

Eiropas Komisijai ir jāsagatavo finanšu darījumu vispārēja nodokļa piemērošanas ietekmes novērtējums un jāizpēta tās priekšrocības un trūkumi. Es piekrītu arī rezolūcijā ietvertajam nosacījumam, ka mums Kopienas līmenī ir jāanalizē, kādā veidā finanšu sektoram būtu jāsniedz taisnīgs un būtisks ieguldījums, lai atlīdzinātu par reālajai ekonomikai uzlikto slogu, kas ietver arī valdības iejaukšanos nolūkā stabilizēt banku sistēmu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pašreizējais rezolūcijas priekšlikums, kas ir sagatavots pirms G20 diskusiju sākuma saistībā ar augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā un pēc dažu starptautisko struktūru, kā, piemēram, SVF, pieprasījuma, varētu nodrošināt risinājumu, gan novēršot jaunas finanšu katastrofas, gan arī atgūstot tos līdzekļus, ko bankām piešķīra valstu kases, lai glābtu tās no bankrota. Jebkurā gadījumā šādu tiesību aktu pieņemšana jaunatklājumu garā Francijā un Beļģijā (Apvienotajā Karalistē arī tiek apsvērta iespēja ieviest līdzīgus tiesību aktus) ir vērtējama atzinīgi, un mēs gaidām, kad redzēsim to ietekmi.

Saskaņā ar Francijas aprēķiniem 0,005 % nodoklis prasīs EUR 20 miljardus no Francijas banku līdzekļiem. Taču, kā uz to reaģēs banku sektors? Vai tas ierobežos par kaitīgiem uzskatīto spekulatīvo darījumu skaitu vai arī izmantos kapitāla mobilitātes priekšrocības un turpinās veikt šādus darījumus banku filiālēs valstīs, kurās šāda veida nodoklis netiek piemērots?

Manuprāt, šādu nodokļu veiksmīga piemērošana ir atkarīga no globālas pieejas, t.i., šāds ierosinājums ir jāiesniedz arī starptautiskām struktūrām, piemēram, ANO. Taču pat šajā gadījumā ir grūti noticēt, ka iespējams panākt kopēju globālu rīcību (salīdzināt ārzonas tiesību aktus).

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Ar lielu pārsvaru (536 balsis „par”, 80 „pret”, 33 deputātiem atturoties), atbalstot šodien pieņemto rezolūciju, Demokrātiskās kustības Francijas delegācija ir atkārtojusi savu vēlēšanos saņemt Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumu un praktiskus priekšlikumus par nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem. Mēs aicinām Komisiju izstrādāt priekšlikumu kopīgas Eiropas nostājas noteikšanai, lai jūnija sanāksmē ar to iepazīstinātu G20. Būtu labi izvērtēt arī to, cik lielā mērā šāds nodoklis varētu palīdzēt stabilizēt finanšu tirgus. Jautājumi, uz kuriem Komisijai vajadzētu sniegt atbildes, attiecas uz šī nodokļa izmantošanu, lai nodrošinātu atbalstu jaunattīstības valstīm saistībā ar piemērošanos klimata pārmaiņām un finansētu attīstības sadarbību, kā arī tādu sviru izveidi, ko Komisija varētu izmantot nolūkā pārliecināt savus partnerus pievienoties šī nodokļa ieviešanai, tādējādi novēršot kapitāla pārvietošanu. Taču, pats galvenais, ir jāveic padziļināts ietekmes novērtējums, nodrošinot, ka šis nodoklis nesamazinās Eiropas Savienības konkurētspēju vai ilgtspējīgus ieguldījumus, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz MVU un privātiem ieguldītājiem.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Es kopā ar Eiropas Parlamenta Globalizācijas apvienoto grupu 2000. gadā iesniedzu pirmo rezolūciju, aicinot Komisiju izvērtēt iespējamību ieviest spekulatīvā kapitāla plūsmu nodokli. Rezolūcija netika pieņemta, jo tā neieguva vajadzīgo balsu skaitu. Ir pagājuši desmit gadi, un G20, tāpat kā dažas dalībvalstis, vairs neizslēdz domu par šādu nodokli, un, pats galvenais, finanšu krīze mums ir atgādinājusi par kaitējumu, ko var nodarīt nestabili finanšu tirgi.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka rezolūcija par finanšu darījuma nodokļiem tika pieņemta ar lielu balsu pārsvaru. Tas ir tikai neliels solis, taču signāls ir skaidrs. Parlaments aicina Komisiju beidzot pievērsties šī jautājuma risināšanai un strādāt pie tā īstenošanas projekta. Šāds nodoklis dotu divkāršu ieguvumu, palīdzot stabilizēt tirgus un radot milzīgus ieņēmumus, lai palīdzētu finansēt jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņām un cīņu pret nabadzību.

Iebildumu cēlēji saka, ka šis nodoklis būs efektīvs tikai tad, ja to piemēros globālā mērogā, bet mums ir jāsāk rīkoties, ko dažas valstis jau ir izdarījušas, ieviešot nodokli aviobiļetēm. Ar „gaidīsim-redzēsim” politiku mēs nekur netiksim. Mums ir jārāda ceļš.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu sektoram ir jāuzņemas atbildība par šo ekonomisko krīzi, kurā mēs joprojām atrodamies. Līdz šim reālā ekonomika, nodokļu maksātāji, patērētāji, valsts dienesti un sabiedrība kopumā ir bijuši tie, kas sedz būtisku daļu no finanšu krīzes radītajām izmaksām un sekām. Vairākas dalībvalstis ir aicinājušas piemērot nodokli finanšu darījumiem.

Mūsdienās politiskais un regulējošais konteksts šajā jomā ir atšķirīgs. Ir jaunas regulatīvās iniciatīvas, piemēram, cīņa pret nodokļu oāzēm, juridisko nepilnību likvidēšana pārvaldības pārskatos, prasības, kas jāpiemēro vērtspapīru tirgus darījumiem, un darījumu repozitoriju izmantošana atvasināto instrumentu reģistrēšanai.

Eiropas Savienībai ir jāpieņem kopīga nostāja G20 sanāksmju starptautiskajā sistēmā. Lai to paveiktu, Komisijai pirms nākamās G20 sanāksmes ir jāizstrādā vispārējā finanšu darījumu nodokļa ietekmes novērtējums.

Šajā novērtējumā īpaši jāapsver, kādas sekas radītu finanšu darījumu nodokļa ieviešana tikai Eiropas Savienībā, salīdzinot ar šāda nodokļa ieviešanu globālā mērogā. Ir jānosaka izmaksas, kā arī tas, vai šis nodoklis veicinās finanšu tirgus stabilizāciju.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pozitīvi ir tas, ka šīs Parlamenta vairākuma apstiprinātās rezolūcijas preambulā ir izteikti dažādi paziņojumi. Jo īpaši tas attiecas uz paziņojumu, ka finanšu nozarei ir jāuzņemas taisnīga daļa no ekonomiskās atveseļošanās un attīstības sloga, ņemot vērā, ka līdz šim būtiska daļa no finanšu krīzes izmaksām un sekām ir gūlusies uz reālo ekonomiku — nodokļu maksātājiem, patērētājiem, valsts dienestiem un sabiedrību kopumā. Taču, izņemot šo paziņojumu, rezolūcijā ir pausta gandrīz vai nožēla par katru darbību, kas varētu palīdzēt nonākt pie iespējama nodokļa finanšu darījumiem, norādot daudzus šķēršļus šīs rezolūcijas piemērošanai. Tādēļ mēs atturējāmies šajā balsojumā.

Diemžēl ir bijusi vilcināšanās, piemērojot jaunas regulatīvās iniciatīvas un risinot tādus jautājumus kā solītā cīņa pret nodokļu oāzēm, juridisko noteikumu nepilnību likvidēšana attiecībā uz pārvaldības pārskatiem, prasības, kas jāpiemēro vērtspapīru tirgus darījumiem, un tirdzniecības repozitoriju izmantošana atvasināto instrumentu reģistrēšanai. Ir jāpanāk izšķirošs progress, nevis jāturpina peldēt šajos duļķainajos ūdeņos, kas kalpo vienīgi finanšu spekulantu un lielu kapitālistu interesēm.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstu nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem un ļoti priecājos, ka šī iniciatīva ir guvusi tik lielu atbalstu. Lai šis nodoklis būtu efektīvs, tam jābūt globālam, un es atbalstu pasākumus, kas paredzēti šāda nodokļa finanšu darījumiem ieviešanai.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Šodien mēs ar lielu pārsvaru esam nobalsojuši par to, lai uzturētu politisko impulsu globālam finanšu darījumu nodoklim (FTT). Ir skaidrs, ka pienācis laiks radikālai rīcībai, lai nodrošinātu, ka finanšu sektors pēc krīzes darbojas rentabli, un FTT varētu būt nozīmīgs instruments. Šādu rīcību stingri atbalsta sabiedrība, kā arī NVO un arodbiedrības visā Eiropā. FTT varētu palīdzēt samazināt nepastāvīgu un riskantu finanšu tirdzniecību, vienlaikus ļaujot iekasēt miljardus, lai palīdzētu risināt klimata pārmaiņu ietekmi un palīdzētu jaunattīstības valstīm, kuras ir vissmagāk cietušas no šīs finanšu krīzes. Šī rezolūcija aicina Komisiju analizēt finanšu darījumu nodokļa piemērošanas iespējas un raida skaidru signālu, ka Eiropa uzstās uz to, lai saskaņā ar sabiedrības prasību pēc rīcības tiktu panākta globāla vienošanās. Vilšanos sagādā tas, ka ECR grupa un tās konservatīvie deputāti, kuri acīmredzami ir pret jebkāda nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem, savos paziņojumos ir izvēlējušies apzināti nepareizi interpretēt šodienas balsojumu kā aicinājumu piemērot finanšu darījumu nodokli tikai Eiropas Savienībā. Ja Eiropa nerīkosies un nepieņems vienotu nostāju, mēs nevarēsim piedalīties starptautiskajās debatēs — taču mūsu šodienas balsojums piešķir Eiropai pilnvaras palīdzēt vadīt šīs debates.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Portugāles Sociāldemokrātiskā partija noteikti ir pret Eiropas nodokļu radīšanu. Tas ir fakts, ka nodokļi ir svarīgi dalībvalstu rīcībā esoši instrumenti, un svarīgāki nekā jebkad tie ir sarežģītā laikā, tādā kā pašreizējā krīze. Visbeidzot, dažādās nodokļa piemērošanas iespējas, neatkarīgi no tā, vai tas ir nodoklis vai ieguldījumi, kas tiek veikti dažādās dalībvalstīs, neizbēgami padarītu attiecīgo nodokli vairāk vai mazāk par sodīšanas līdzekli, pieļaujot netaisnību Eiropas līmenī, kam nebūtu jēgas.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Kas attiecas uz mani, es uzskatu, ka finanšu sektoram neizbēgami ir jādod taisnīgs ieguldījums ekonomikas atveseļošanā un attīstībā, jo īpaši ņemot vērā, ka līdz šim būtiska daļa no finanšu krīzes izmaksām un sekām ir gūlusies uz reālo ekonomiku, nodokļu maksātājiem, patērētājiem, valsts dienestiem un sabiedrību kopumā. Potenciāls nodoklis finanšu darījumiem varētu samazināt milzīgos spekulāciju kapitāla apmērus, kam nesen atkal bija nelabvēlīga ietekme uz reālo ekonomiku, un tādējādi šis nodoklis būtu arī solis virzienā uz ilgtspējīgu izaugsmi. Taču, pirms mēs apsveram šāda nodokļa ieviešanu, mums ir rūpīgi jāizvērtē visi par un pret. Tieši to aicināts darīt Ekonomikas un monetārās komitejas ierosinātajā rezolūcijā, kā dēļ es arī balsoju par šo rezolūciju. Izšķiroši svarīgs jautājums, kurš rezolūcijā pieminēts tikai garāmejot, bet kuru nepieciešams skaidri definēt pirms lēmuma pieņemšanas, ir tā kapitāla iespējamā izmantošana, ko varētu radīt šāds nodoklis. Es uzskatu, ka šis nodoklis ir jāpiemēro vietā, kurā tiek veikts darījums, un tam ir arī, citiem vārdiem sakot, jādod labums valstīm, kuru teritorijā atrodas attiecīgās biržas. Precīza metode nodokļa aprēķināšanai joprojām nav izstrādāta. Ja ES uzstāj uz to, ka tā pati iekasēs šo nodokli, tas jebkurā gadījumā ir jākompensē no attiecīgās dalībvalsts bruto iemaksām. Nekādos apstākļos nedrīkst pieļaut, ka tas novestu pie nodokļu kompetences piešķiršanas ES.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es šodien balsoju par rezolūcijas priekšlikumu B7-0133/2010 par nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem, un es priecājos, ka Parlaments pirmo reizi ir pieprasījis veikt iespējamības un ietekmes novērtējumu attiecībā uz finanšu darījumu nodokļa ieviešanu ES līmenī. Tas ir ievērojams progress. Tagad ir jāpastiprina spiediens, lai Komisija ierosinātu konkrētus pasākumus. Eiropas iedzīvotāji gaida, lai finanšu krīzes izmaksas sedz tie finanšu tirgu dalībnieki, kuri šo krīzi ir izraisījuši. Tāpēc mēs nevaram būt apmierināti ar minimālo risinājumu saskaņā ar ASV priekšlikumu, kas ienestu tikai dažus miljardus eiro — relatīvi mazus ieņēmumus, ņemot vērā milzīgās izmaksas. Nabadzības samazināšanai, cīņai pret klimata pārmaiņām un finanšu krīzes risināšanai vajadzīgi papildu ieņēmumi vairāku simtu miljardu eiro apmērā. Gudri izstrādāts finanšu darījumu nodoklis nodrošinātu šādus ieņēmumus, vienlaikus ierobežojot spekulācijas finanšu tirgos.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0132/2010

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par vienoto eiro maksājumu telpu (SEPA), kuras mērķis ir veicināt integrētu, efektīvai konkurencei pakļautu maksājumu pakalpojumu tirgu, kurā nebūs atšķirības starp pārrobežu maksājumiem eiro valūtā un iekšzemes maksājumiem eiro valūtā.

SEPA joprojām darbojas nepilnīgi un neatbilst tā lietotāju reālajām vajadzībām. Eiropas Kopienai ir jānosaka piemērots saistošs termiņš attiecībā ar SEPA instrumentu izmantošanu, paredzot, ka pēc šā termiņa beigām visi maksājumi eiro valūtā ir jāveic, izmantojot SEPA standartus. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai pāreja uz šo sistēmu neradītu papildu izdevumus Eiropas iedzīvotājiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Vienotas eiro maksājumu telpas (SEPA) izveide ir būtiska lielākai maksājumu pakalpojumu tirgus integrācijai. Tā palielinās konkurenci, piemērojot vienādus nosacījumus pārrobežu maksājumiem eiro valūtā un iekšzemes maksājumiem eiro valūtā, un tai var būt tieša pozitīva ietekme uz Eiropas iedzīvotāju dzīvi.

Līdz ar to šķiet, ka dalībvalstu valdībām steidzami jāievieš SEPA pakalpojumi un jāizstrādā noteikumi, kuri atbilstīgi regulētu šo iniciatīvu, lai faktiski tiktu vienkāršota pašreizējā nostāja attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem un samazinātas izmaksas patērētāju labā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Vienotā eiro maksājumu telpa (SEPA) būs maksājumu pakalpojumu integrēts tirgus, kurš pakļauts efektīvai konkurencei un kurā nebūs atšķirību starp pārrobežu maksājumiem eiro valūtā un vietējiem maksājumiem eiro valūtā. Mums jānosaka juridiski saistošs termiņš pāriešanai uz SEPA instrumentiem. Mēs ceram, ka vēlāk arī valstu pārvalžu iestādes pāries uz SEPA instrumentiem.

Tāpēc ir svarīgi, lai SEPA izveidē būtu iesaistītas visas ieinteresētās puses — likumdevēji, banku nozare un maksājumu pakalpojumu izmantotāji. Visām dalībvalstīm jānodrošina, lai patlaban spēkā esošie tiešā debeta pilnvarojumi nezaudētu savu juridisko spēku, jo vajadzība parakstīt jaunus pilnvarojumus laikā, kad notiek pāreja no valstu robežās pastāvošajām tiešā debeta shēmām uz SEPA sistēmu, radītu lielas izmaksas.

Tādējādi Komisijai ir jānosaka nepārprotams, piemērots un juridiski saistošs termiņš pārejai uz SEPA instrumentiem, kam vajadzētu būt ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī, pēc kura visi maksājumi eiro valūtā ir jāveic, izmantojot SEPA standartus. Komisijai ir jāpalīdz valstu iestādēm pārejas procesā, izstrādājot integrētus un sinhronizētus valstu pāreju plānus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vienotai eiro maksājumu telpai (SEPA) steidzami ir jākļūst par integrētu maksājumu pakalpojumu tirgu. Tomēr daudz kas ir jāpaveic, pirms to ir iespējams sasniegt, un, neskatoties uz pastāvošajām direktīvām, kuras nosaka SEPA karšu ietvarstruktūru un tiešā debeta sistēmu, patiesībā šīs sistēmas vēl nedarbojas. Tāpēc vajag pārvarēt visus šķēršļus SEPA sistēmas ieviešanai, lai tā var sākt darboties iespējami drīzāk. Ir būtiski, lai pārejas periods nav ilgāks kā līdz 2012. gada 21. oktobrim.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Vienotā eiro maksājumu telpa (SEPA) ir koncepcija, kuras ieviešana atvieglos ikdienas dzīvi miljoniem eiropiešu. Neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts pilsoņi viņi ir, iedzīvotāji varēs ātri un lēti veikt maksājumus personām vai uzņēmumiem citā dalībvalstī, maksājot par to tikpat daudz kā par maksājumiem, kas veikti attiecīgās valsts robežās. Internetbanku ērā tas palielinās konkurenci starp bankām, un no tā iegūs klienti. SEPA ieviešana ir nākamais solis virzienā uz vienas no četrām kopējā tirgus pamatbrīvību — kapitāla brīvas aprites — īstenošanu. Ļoti būtiski ir tas, ka, pateicoties SEPA, notiks ekonomiska tuvināšanās starp eiro zonas valstīm un tām valstīm, kuras, būdamas Eiropas Savienības dalībvalstis, tomēr nav eiro zonas valstis, kā arī citām Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas valstīm.

Tāpēc es pilnībā atbalstu šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) izveidi. Vienlaikus es aicinu Eiropas Komisiju, uzraugot darbu pie SEPA sistēmas ieviešanas, par prioritāti izvirzīt banku mazumtirdzniecības klientu intereses un sistēmas drošības jautājumus.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0154/2010

  Kader Arif (S&D), rakstiski. – (FR) Rezolūcija par ACTA sarunām, kura šodien tika pieņemta un kurai es biju viens no iniciatoriem, ir ārkārtīgi simboliska, jo to pieņēma vienprātīgi. Tas raida skaidru signālu Komisijai, kas pilnīgā slepenībā divus gadus piedalās sarunās par šo nolīgumu. Parlaments pieprasa pilnīgu pārredzamību attiecībā uz notiekošajām sarunām, kā arī to līgumu ievērošanu, kuri paredz Parlamentam tiesības saņemt tādu pašu informāciju kā Padomei. Gan attiecībā uz metodi, gan to, kas mums zināms par būtību, es esmu pret veidu, kādā tiek risinātas sarunas par ACTA. Mums ir daudz bažu saistībā ar acquis communautaire apšaubīšanu. Papildus riskam, ka no jauna varētu tikt ieviesta „elastīga” atbildes reakcija, varētu tikt apšaubīta arī iedzīvotāju pamattiesību ievērošana, piemēram, tiesību uz vārda brīvību un privātuma un datu aizsardzības ievērošana, kā arī tā principa ievērošana, ka interneta piekļuves sniedzēji un tīmekļa mitinātāji nav atbildīgi par saturu. Parlaments jau ir pierādījis savu uzticību šiem principiem, un, ja Komisija nemainīs savu stratēģiju, es organizēšu kampaņu pret ACTA ratificēšanu Parlamentā, kā mums jau ir izdevies to izdarīt attiecībā uz SWIFT nolīgumu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju. Intelektuālā īpašuma tiesību labāka aizsardzība un viltošanas un pirātisma apkarošana neapšaubāmi ir ļoti svarīgi jautājumi Eiropas Savienībā un visā pasaulē, un es ļoti atzinīgi vērtēju sarunu sākšanu starptautiskā līmenī nolūkā stiprināt intelektuālā īpašuma tiesības un efektīvāk apkarot viltošanu un pirātismu. Taču veids, kā notiek šīs sarunas, man sagādā ļoti lielu vilšanos.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu Komisijai visos sarunu posmos par starptautiskiem nolīgumiem ir jāsniedz Eiropas Parlamentam tūlītēja un pilnīga informācija, kā tas nav noteikts ACTA nolīgumā. Turklāt Eiropas Parlamentam būs jāsniedz piekrišana par ACTA nolīguma tekstu, pirms tas stājas spēkā ES. Kā mēs varēsim to izdarīt, ja mūs tur pilnīgā neziņā? Es ļoti ceru, ka Eiropas Komisija izpildīs savu pienākumu un nodrošinās visu vajadzīgo informāciju par šo sarunu stāvokli.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par pārredzamību un pašreizējo sarunu gaitu par ACTA nolīgumu, jo es piekrītu rezolūcijas autoru šaubām attiecībā uz sarunās līdz šim panākto progresu. Šīs sarunas notiek „ierobežotā” režīmā, kas nozīmē, ka tikai Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm ir pieeja sarunu dokumentiem. Eiropas Parlaments ir pilnībā atstāts ārpusē, taču tā piekrišana ir būtisks priekšnoteikums, lai šis nolīgums varētu stāties spēkā. Tāpēc es uzskatu, ka nolīguma tekstā nebūtu jāiekļauj digitālais saturs un tā regulēšana, un gadījumā, ja tas tiek iekļauts, attiecīgie nosacījumi nedrīkst būt represīvi. Es esmu stingri pārliecināts, ka ACTA nolīgums nedrīkst pārsniegt pašlaik spēkā esošo tiesību aktu par intelektuālā īpašuma tiesībām darbības jomu un ka jebkādi sodi par digitālā satura pavairošanu ir jāatstāj atsevišķu valstu ziņā. Privātuma un personas datu aizsardzībai ir jāpaliek Eiropas likumdošanas pīlāram, kuru nemazinās starptautiski juridiski nolīgumi. Es atbalstu tādu ACTA nolīgumu, kas apkaros viltošanu, kura rada reālus draudus ekonomikai un patērētājiem, kā arī, bez šaubām, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Taču to nevajadzētu attiecināt uz pavairošanu, kas tiek izdarīta vienīgi personiskajām vajadzībām. Manuprāt, šādas pavairošanas iekļaušana būtu pretrunā ar tiesībām uz personisku brīvību un informāciju. Īsumā, pret viltošanu un pavairošanu nevar izturēties vienādi.

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – Lai gan mūsu grupa trešdien, 2010. gada 10. martā, balsoja pret ACTA rezolūciju, mēs to darījām, pamatojoties uz principu, ka ACTA nolīgumam kā tādam vispār nebūtu jāpastāv. Tas ir katastrofāls individuālo īpašumtiesību pārkāpums. Ja mēs būtu balsojuši par šo rezolūciju, tas nozīmētu, ka mēs atzīstam šāda veida tiesību akta pastāvēšanu, bet mēs nolēmām uz šāda pamata neatzīt šo nolīgumu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Par spīti Lisabonas līgumam un koplēmumam par starptautisko tirdzniecību, Komisija un dalībvalstis neļauj notikt publiskām debatēm par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA). Šis pārredzamības trūkums izraisa reālas aizdomas, ko varētu mazināt vienīgi apspriešanās ar sabiedrību un Eiropas Parlamentu. Lai gan cīņa pret viltošanu ir patiešām likumīga un vajadzīga, ACTA nolīgums stiprinātu autortiesības. Vai interneta piekļuves sniedzējiem jāļauj kontrolēt digitālo datņu apmaiņu un piemērot sodus lietotājiem, tostarp atslēgt lietotāju interneta pieslēgumu? Šādas uzraudzības izmaksas interneta piekļuves sniedzējiem būtu pārmērīgas, un šīs pārbaudes ir sarežģītas. Turklāt interneta pirātisms ne Eiropas, ne starptautiskā likumdošanā vēl nav klasificēts kā noziegums. Tāpēc doma sistemātiski piemērot sodus tik plašā mērogā ir nepamatota, vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka piekļuve internetam saskaņā ar personas tiesībām uz informāciju joprojām ir pamatbrīvība. Komisijai būs jāiesniedz Parlamentam dokuments, kurā izklāstīta šo sarunu norise un visas nostājas, kas tiek apspriestas. Ja Komisija to nedarīs, Parlaments var noraidīt šo slepenībā apspriesto tekstu tieši tāpat kā SWIFT nolīgumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par pārredzamību un pašreizējo stāvokli sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), jo es atbalstu pārredzamu procesu sarunu norisē.

Saskaņā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Parlamentam būs jāsniedz piekrišana par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma tekstu, pirms tas stājas spēkā Eiropas Savienībā. Parlamenta ieguldījums ir būtisks, lai garantētu, ka intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas līdzekļi nekaitēs jauninājumiem, konkurencei, personas datu aizsardzībai un informācijas brīvai apritei.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Viltošana ir viens no galvenajiem globālās ekonomikas apdraudējumiem, un centieni to apkarot, neraugoties ne uz ko, ir pierādījums uzskatāmai atsevišķu valstu nespējai novest šo cīņu līdz veiksmīgam noslēgumam. Šodien ir skaidri tie riski patērētāju veselībai un drošībai, ko var radīt noteiktu preču iegāde.

Raugoties no komerciāla un rūpniecības viedokļa, šī paralēlā ražošana, kas nelikumīgi „barojas” no citu radošuma un slavas, vājina zīmolu vērtību un padara to īpašo lomu mazāk efektīvu. Tādējādi, lai gan atvērta, brīva un godīga tirgus izveide ir svarīga, tas var izdoties tikai tad, ja lielākie ražotāji vispārēji noraidītu viltošanu un cīnītos pret to. Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums varētu būt ceļš, pa kuru ir vērts iet, bet tas vispirms ir jāapsver un jāapspriež pārredzamā veidā, pretēji tam, kas ir noticis līdz šim.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība un citas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstis 2008. gadā sāka sarunas par jaunu daudzpusēju nolīgumu, kura mērķis būtu pastiprināt intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) ievērošanas nodrošināšanu un apkarot viltošanu un pirātismu (viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums — ACTA). Tās kopīgi nolēma apstiprināt konfidencialitātes klauzulu. Visās Eiropas Savienības vienošanās, kas tiek panāktas attiecībā ACTA, jāievēro atbilstība ES juridiskajām saistībām, kuras paredzētas privātuma un datu aizsardzības tiesību aktos, kā tas noteikts Direktīvā 95/46/EK, Direktīvā 2002/58/EK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam būs jāsniedz piekrišana par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma tekstu, pirms tas stājas spēkā Eiropas Savienībā. Turklāt Komisija ir apņēmusies visos sarunu posmos par starptautiskiem nolīgumiem nekavējoties sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju. Tāpēc pirms ACTA sarunu sākšanas bija jānosaka to juridiskais pamats, un Parlamentam bija jāapstiprina sarunu pilnvaras. Komisijai ir jāiesniedz priekšlikumi pirms nākamās sarunu kārtas.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Diezgan skaidrs ir Parlamenta paustais kopējais nosodījums attiecībā uz to, ka Komisija slēpj informāciju saistībā ar pašreizējām sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) un ierobežojumiem, kurus šādā pašā veidā Komisija ir mēģinājusi piemērot pārbaudei un demokrātiskai kontrolei. Tāpēc mēs uzskatām, ka rezolūcijā ir svarīgi norādīt, ka Komisijai „ir juridisks pienākums nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos starptautisko sarunu posmos”.

Sarunu norisē ir vajadzīgas demokrātiskas un pārredzamas procedūras, kā arī publiskas debates par šo sarunu saturu, kas, mūsuprāt, ir pozitīvi. Turklāt mēs uzsveram to, ka vajag ievērot „pamattiesības, piemēram, vārda brīvību un tiesības uz privātumu, tajā pašā laikā pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu”, kā arī personas datu aizsardzību. Tāpēc mēs balsojām par.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Varētu šķist, ka šis viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma, zināma kā ACTA, projekts ir laba doma, tik ļoti Eiropas ekonomika un Eiropas darbavietas cieš no tās negodīgās prakses pārmērīgi brīvās tirdzniecības pasaulē, ko jūs mums uzspiežat. Taču, kā vienmēr, kad Komisijas apspriestajā nolīgumā ir ietverts kāds nopietns kaitējums, viss tiek darīts slepenībā.

Ar to es domāju T. Blēra valdības nolīgumu, kurā tika upurēta Eiropas lopkopība, lai apmierinātu ASV lauksaimniecības pārtikas daudznacionālo uzņēmumu apetīti. Es domāju arī par skandalozo Daudzpusējo nolīgumu par ieguldījumiem (MAI), kurš bija paredzēts, lai atbrīvotu daudznacionālos uzņēmumus no to tiesību aktu piemērošanas, kas ir spēkā valstīs, kurās šie uzņēmumi darbojas. Laimīgā kārtā šis nolīgums neieraudzīja dienas gaismu. Šajā gadījumā runa ir par ACTA „interneta” sadaļu — tā burtiski liek secināt, ka pasaules mērogā paredzēta absurdā „Hadopi” likuma ieviešana.

Muitas iestādes varētu pārmeklēt ikviena pilsoņa MP3 atskaņotāju, mobilo tālruni un klēpjdatoru, ja šis pilsonis tiktu turēts aizdomās, ka viņš ir nelegāli lejupielādējis datni. Interneta piekļuves sniedzēji varētu tikt piespiesti atslēgt savu klientu interneta pieslēgumu vai sniegt informāciju par saviem klientiem. Tas ir nepieņemami, un tāpēc mēs balsojām par šo rezolūciju, kurā tiek prasīta sarunu pilnīga pārredzamība un ir izteikti draudi iesniegt tiesā prasību pret Komisiju, ja tā atteiksies izpildīt Parlamenta prasības.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju rezolūciju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu pārredzamību no Eiropas Komisijas puses attiecībā uz sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), kas pašlaik tiek turētas slepenībā. Papildus riskam, ka no jauna varētu tikt ieviesta „elastīga” atbildes reakcija, varētu tikt apšaubīta arī iedzīvotāju pamattiesību, piemēram, tiesību uz vārda brīvību un privātuma un datu aizsardzība ievērošana, kā arī tā principa ievērošana, ka interneta piekļuves sniedzēji un tīmekļa mitinātāji nav atbildīgi par saturu. No tā izriet, ka Eiropas Parlamentu kā Eiropas iedzīvotāju balsi nedrīkst izslēgt no šīm sarunām, un tam ir jāsaņem tāda pati informācija, kāda tiek sniegta Padomei; šī ir demokrātiska prasība. Visbeidzot, ACTA nedrīkst apdraudēt piekļuvi nepatentētiem medikamentiem. Šajā saistībā, ņemot vērā sarunu risināšanas metodi un satraucošās baumas, kādas šajā sarunu posmā izplatās par šī nolīguma saturu, es varu tikai balsot par šo rezolūciju, kurā pausta kritiska attieksme pret attiecīgo nolīgumu.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments ir skaidri paudis savu atbalstu lielākai pārredzamībai Eiropas Komisijas sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu. Pirātisms un viltošana kļūst par aizvien lielāku Eiropas ekonomikas un citu ekonomiku problēmu visā pasaulē.

Jaunattīstības valstu ekonomikas arvien vairāk kļūst par ekonomikām, kas balstītas uz zināšanām. Tāpēc mums vajadzīgi arī tādi skaidri un efektīvi principi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, kuri neietekmēs jauninājumus un konkurenci, neradīs nepamatotu slogu likumīgi veiktai tirdzniecībai un aizsargās mūsu privātumu un pamattiesības, tādas kā vārda brīvība. Tāpēc šodien pieņemtā rezolūcija neapdraud domu par šāda nolīguma kā tāda parakstīšanu. Taču Eiropas Komisijas risinātās sarunas nav atklātas.

Eiropas Parlamentam un Eiropas iedzīvotājiem netiek sniegta jaunākā informācija par progresu šajās sarunās. Informācijas trūkums ir iemesls bažām. Mēs gribam lielāku pārredzamību no Eiropas Komisijas puses. Mēs tagad gribam zināt, kādas saistības Eiropas Komisijas pārstāvji šajās sarunās uzņemas 500 miljonu Eiropas Savienības iedzīvotāju vārdā.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Sarunas par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) attiecībā uz autortiesību likumu nosacījumiem un viltošanas un produktu un interneta pirātisma apkarošanu, bez šaubām, ir svarīgs solis ceļā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību. Diemžēl attiecībā uz Komisijas informācijas sniegšanas politiku par šīm sarunām varētu vēlēties daudz vairāk.

Pārredzamības trūkuma dēļ attiecībā uz stāvokli šajās sarunās Eiropas Parlamentam ir sarežģīti konstruktīvi piedalīties nosacījumu sagatavošanā un tādējādi iepriekš nodrošināt, ka netiks samazinātas Eiropas iedzīvotāju civiltiesības un netiks pārkāptas direktīvas par datu aizsardzību. Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu (RC7-0154/2010) un līdz ar to arī Eiropas Parlamenta aicinājumu, lai Komisija savu informēšanas politiku attiecībā uz ACTA sarunām īsteno pārredzamākā, pilnīgākā un tādējādi kopainu aptverošākā veidā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – ACTA sarunu pārredzamība ir būtiski svarīga, un es priecājos, ka Parlaments tik ievērojamā skaitā ir pieprasījis attiecīgās informācijas publiskošanu. Lai gan es priecājos, dzirdot apstiprinājumus, ka privātpersonām netiks piemērota kriminālatbildība par digitālā satura izmantošanu personiskām vajadzībām un ka ACTA netiks izmantots, lai kavētu nepatentētu medikamentu piegādi jaunattīstības valstīm, es ceru, ka Parlaments spēs piekļūt visiem dokumentiem un uzraudzīt šīs sarunas, lai nodrošinātu, ka viss minētais tiek ievērots.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pārredzamības trūkums sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) ir pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību garu. Ir būtiski, lai Padome un Komisija nekavējoties dara pieejamus visus dokumentus, kuri ir bijuši šo sarunu pamatā. Šī Komisijas un Padomes galvenā pienākuma nepildīšana varētu novest pie tā, ka Parlaments izmantos juridiskas procedūras, lai iegūtu piekļuvi šiem dokumentiem, un tas varētu kaitēt iesaistīto Eiropas iestāžu prestižam.

  Zuzana Roithová (PPE), rakstiski. – (CS) Es vēlos pateikties referentiem un visiem deputātiem, kuri ir panākuši to, ka Eiropas Parlaments ar šādu milzīgu balsu vairākumu ir skaidri izteicis savu bezkompromisa nostāju pret nepārredzamām sarunām attiecībā uz šādu svarīgu starptautisku nolīgumu. Mēs ceram, ka šis nolīgums piešķirs jaunu starptautisku dimensiju cīņai pret viltošanu, bet nesamazinās Eiropas iedzīvotāju tiesības uz privātumu.

Es saskatu problēmu arī tajā apstāklī, ka Ķīna nav aicināta piedalīties šajās sarunās. Vakardienas debatēs Komisijas pārstāvji man darīja zināmu, ka arī Komisija to uzskata par stratēģisku kļūdu. Doma, ka Ķīna, kura ir lielākais viltojumu avots pasaulē, vēlāk parakstīs apspriesto nolīgumu, ir nereāla. Es ticu, ka mūsu kritiskais šodienas ziņojums liks Komisijai pārvērtēt tās pieeju Parlamentam, kuram, pateicoties Lisabonas līgumam, ir pilnvaras piedalīties koplēmuma procedūrā jaunās jomās, tostarp ārpolitikā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstīju rezolūciju RC7-0154/2010 par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, un es priecājos, ka to darīja liels vairākums Parlamenta deputātu. ACTA riskē iegūt nosaukumu — „Komisijas pārredzamības trūkuma nolīgums”. Sarunās par ACTA Komisijai būtu jāaizstāv pārredzamības, cilvēktiesību un ES Parlamenta likumīgo tiesību uz informāciju principi. Taču Komisija nav izturējusi šo lakmusa pārbaudi, proti, pienākumu informēt Parlamentu, kā paredzēts Lisabonas līguma nosacījumos. ES nevar turpināt apspriest ACTA, ja iedzīvotājiem ir liegta iespēja piedalīties šajā procesā.

Tāpat pilnīgi absurda un nepieņemama ir situācija, kurā EP deputātiem aiz slēgtām durvīm ir jāizjautā Komisija attiecībā uz to nolīgumu saturu, par kuriem tiek gaidīts mūsu balsojums. Turklāt ES Parlaments ir parādījis, ka tas nepieņem slepenību un ka tas iestājas par atklātu piekļuvi internetam visiem. Eiropas Parlamenta deputāti ir arī parādījuši, ka Parlaments nepieļaus, ka pret to izturas kā pret kājslauķi. Mēs stingri mudinām Komisiju pilnībā un nekavējoties informēt mūs par ACTA sarunām.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0181/2010

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Pašlaik spēkā esošā vispārējo preferenču sistēmas (VPS) regula drīz zaudēs spēku. Es balsoju par šo rezolūciju, kura paredz līdz 2012. gadam pilnībā iesaistīt Parlamentu minētās regulas pārskatīšanā. Šis tirdzniecības režīms ļauj 176 jaunattīstības valstīm un reģioniem gūt labumu no priekšrocībām piekļuvei Eiropas tirgum, ja tās ratificē Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas par sociālajām tiesībām un ANO cilvēktiesību konvencijas.

Tomēr tā īstenošana ir neapmierinoša. Tāpēc mēs prasām, lai pirms regulas pārskatīšanas tiktu sagatavots ziņojums par ratifikācijas pašreizējo stāvokli un konvenciju īstenošanu, lai tiktu veikts VPS seku ietekmes novērtējums par laikposmu no 2006. gada līdz 2009. gadam, lai tiktu iekļauts nosacījums, kurš paredz, ka jāīsteno visas 27 ANO konvencijas, un lai tiktu nodrošināti pārredzamāki izmeklēšanas procesi — jo īpaši, iekļaujot regulāru apspriešanos ar Parlamentu.

Diemžēl labējo opozīcijas dēļ šī balsojuma laikā netika pieņemts grozījums, kas aicināja veikt izmeklēšanas procedūru Kolumbijā saistībā ar daudzajām arodbiedrību locekļu slepkavībām un masu kapiem, kuros apglabāti simtiem Lamakarenas reģionā noslepkavoto cilvēku līķi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība ir lielākā humanitārās un attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē. Mēs zinām, ka katru gadu Eiropas Savienība un dalībvalstis piešķir miljonus sadarbības un attīstības programmām, ka šī palīdzība ir vajadzīga un daudzos gadījumos absolūti nepieciešama.

Tomēr, būdams tirgus ekonomikas atbalstītājs, es esmu pārliecināts, ka attīstības palīdzību var (un vajag) sniegt, piemērojot tādu tirdzniecības politiku, no kuras labumu gūst jaunattīstības valstis. Es uzskatu, ka vispārējo preferenču sistēmai ir būtiska nozīme šajā sakarā, jo tā dod iespēju attīstītajām valstīm attiecībā uz izstrādājumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, izmantot preferenciālu režīmu, kas nav savstarpējs.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Nekādā gadījumā nevar droši apgalvot, kā tas darīts šajā rezolūcijā, ka pašreizējā vispārējo preferenču sistēma (VPS) ir mehānisms, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm. Šis mehānisms rada sekas, kas akcentē šo valstu ekonomisko atkarību, jo tas izraisa ražošanu eksportam, nodarot kaitējumu to iekšējam tirgum. Lielā mērā no šīs sistēmas labumu gūst lielie starpvalstu uzņēmumi, daži no tiem ir ES valstu uzņēmumi, nevis jaunattīstības valstu iedzīvotāji.

Tādējādi daži nolūki, kas paredzēti kā VPS pamatelementi, ir pretrunā ar faktiskajiem rezultātiem.

Taču, ņemot vērā aizvien lielāko spiedienu attiecībā uz starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju, ir acīmredzami skaidrs, ka ES ir izmantojusi šīs regulas mērķi kā šantāžas veidu, lai, izdarot nepieņemamu diplomātisku un ekonomisku spiedienu uz šīm valstīm, iegūtu to piekrišanu iepriekšminētajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

Lai VPS kļūtu par attīstības palīdzības mehānismu, vajadzēs, kā mēs ierosinām, atcelt un vēlreiz apspriest šo un citus attīstības palīdzības virzienus, veidojot efektīvu solidaritāti, kā arī cīnoties pret jaunattīstības ekonomisko atkarību un ES ekonomisko grupu īstenoto šo valstu iedzīvotāju un dabas resursu izmantošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Darbības, ko Eiropas Kopiena kopš 1971. gada ir veikusi attiecībā uz jaunattīstības valstīm, saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu piemērojot preferences tirdzniecībai, ir veids, kā padarīt taisnīgāku pasaules tirdzniecību un vienlaikus veicināt šo valstu izaugsmi un ekonomisko attīstību.

Pašlaik spēkā esošā regula zaudēs spēku 2011. gadā, un tas nozīmē, ka mums nekavējoties ir jāpieliek pūles, lai izstrādātu jaunu instrumentu, kurš varētu saglabāt, un, ja iespējams, vēl vairāk palielināt labumu, ko šī sistēma ir devusi jaunattīstības valstīm, kas ir vēl jo svarīgāk saistībā ar pašreizējo starptautisko krīzi. Tomēr, ja mēs gribam izvairīties no netaisnības, ir būtiski, lai valstis, kuras tiks iekļautas jaunajā saņēmējvalstu sarakstā, reālistiski novērtē savu ekonomisko situāciju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Beigās es balsoju par kopīgo rezolūciju (RC7-0181/2010) par vispārējo preferenču sistēmu (VPS), lai arī man ir ļoti žēl un es esmu sašutis, ka Kolumbijas vēstniecībai ir izdevies pārliecināt dažus no mūsu kolēģiem neiekļaut gandrīz nevienu atsauci uz vajadzību izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus Kolumbijā un, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas rezultātiem, pieņemt lēmumu par to, vai būtu jāatceļ tarifu preferences Kolumbijas precēm.

Ziņojums: Gabriele Albertini (A7-0023/2010)

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Parlamenta ziņojumā par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku kopā ar attiecīgo ziņojumu par kopējo drošības un aizsardzības politiku, kuru ir sagatavojusi Eiropas Parlamenta pret iedzīvotājiem vērstā konservatīvo alianse, sociāldemokrāti un liberāļi, ir izvērsts plāns kapitāla domu paudēju pastāvīgam atbalstam, lai veicinātu vēl lielāku ES militarizāciju, īpaši pēc reakcionārā Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un viņu aktīvajai lomai ES imperiālisma politikas sekmēšanai, kā arī intervencēs un karos, ko ES izvērš pret trešās pasaules valstīm un iedzīvotājiem visās pasaules malās, lai pieaugošās imperiālistu savstarpējās cīņas apstākļos kalpotu monopolu kapitāla interesēm un neatkarībai.

Ziņojums prasa:

a) efektīvu ES Eiropas Ārējās darbības dienesta (izveidots saskaņā ar Lisabonas līgumu) organizāciju, t.i., jaunu politisku/militāru spēku ES imperiālistu iebrukumu organizēšanai, atbalstīšanai un īstenošanai;

b) izdevumu no ES budžeta palielināšanu tā militārajām un politiskajām intervencēm;

c) labāku ES militāro un politisko spēju sasaisti, kurā izšķiroša ir ciešāka saikne starp ES un NATO, lai efektīvāk īstenotu ES imperiālistu intervences, izmantojot militārus līdzekļus.

Grieķijas komunistu partija balsoja pret, un tā nosoda šo nepieņemamo ziņojumu, kurš skaidri un vienkārši ir rokasgrāmata imperiālistu uzbrukumam cilvēkiem.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībai ir jāizstrādā tās stratēģiskā autonomija ar spēcīgu un efektīvu ārlietu, drošības un aizsardzības politiku, lai globāli aizstāvētu savas intereses, nodrošinātu savu iedzīvotāju drošību un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiskas vērtības visā pasaulē. Piemērojot efektīvākus Eiropas drošības līgumus, dalībvalstīm ir jādemonstrē atvērtība tam, lai padarītu Eiropas Savienību par nozīmīgāku dalībnieku starptautiskajā arēnā.

Manuprāt, Padomes nākamajam gada ziņojumam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) būtu tieši jāatsaucas uz Eiropas Savienības ārlietu politikas stratēģijas īstenošanu, novērtējot tās efektivitāti, kā arī ierosinot nosacījumus konkrēta, tieša dialoga izveidei ar Eiropas Parlamentu nolūkā izstrādāt stratēģisku pieeju kopējai ārpolitikai un drošības politikai.

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret grozījumu Nr. 18., jo šis grozījums, manuprāt, ir paradoksāls. Tā sākumā ir pausta nožēla par militarizācijas loģiku, bet nobeigumā secināts, ka „KĀDP pamatā vajadzētu būt miermīlīgiem principiem un drošības demilitarizācijai”. Mana personīgā nostāja saskan ar manas valsts starptautisko neitralitātes statusu un tāpēc, ka šis grozījums vispār nav saprotams, es nolēmu, ka es nevaru balsot par vai atturēties.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka skaidra un saskaņota kopējā ārpolitika un drošības politika var dot ievērojamu ieguldījumu Eiropas Savienības ietekmes stiprināšanā starptautiskā līmenī. Bez šaubām, viena no būtiskākajām KĀDP iezīmēm ir aizvien lielākā ES enerģētikas atkarība no piegādes avotiem un tranzīta ceļiem, kā arī vajadzība ierobežot ES enerģētikas atkarību no trešām valstīm. Es vēlos aicināt Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Augsto pārstāvi Catherine Ashton nevilcinoties īstenot Parlamenta ieteikumus attiecībā uz konsekventas un saskaņotas politikas izveidi, galvenokārt veicinot ES kohēziju konstruktīva dialoga uzturēšanā ar enerģijas piegādātājiem, jo īpaši Krieviju, un tranzītvalstīm, atbalstot ES enerģētikas prioritātes, aizstāvot dalībvalstu kopējās intereses, izvēršot sekmīgu diplomātisko darbu enerģētikas jomā, izstrādājot efektīvākus krīzes pārvarēšanas līdzekļus un veicinot energoapgādes dažādošanu, ilgtspējīgas enerģētikas izmantošanu un atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Esmu pārliecināts, ka turpmāk ES tikai ar kopīgu rīcību spēs nodrošināt nepārtrauktu un drošu gāzes un naftas piegādi dalībvalstīm un palielināt enerģētisko neatkarību visā Eiropas Savienībā.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, uzskatām, ka ES un NATO partnerība nebūtu jāattīsta, pamatojoties tikai uz ANO Statūtiem. Tāpēc mēs domājam, ka ir būtiski formulējumā iekļaut dalībvalstu perspektīvu šajā jautājumā un ņemt vērā dalībvalstu dažādās tradīcijas un nostāju attiecībā uz ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tāpat kā daudzas dalībvalstis (ja ne visas no tām), Eiropas Savienība ir nonākusi situācijā, kad tā tiek konfrontēta ar budžetu, kurš ir krietni mazāks nekā tās mērķtiecība un nekādā ziņā nav pietiekams visam, ko tā gribētu darīt. Šo asimetriju uzsver Eiropas daudzo vērtību un cerību saraksts saistībā ar šo jautājumu.

Tas, ka izcilības sasniegšanā politika ir darbība, kurā vajag paredzēt un veikt pasākumus, kļūst īpaši nozīmīgi, kad attiecīgie jautājumi, tādi kā ārpolitika un drošības politika ir tik būtiski mūsu visu dzīvei.

Lisabonas līgums un no tā izrietošā Augstā pārstāvja amata izveide norāda uz dalībvalstu pārliecību, ka pastāv patiesa vajadzība pēc ātras rīcības, koordinācijas un konverģences Eiropas darbībā ārpolitikas un drošības politikas jautājumos. Tikai pēc praktiskas darbības īstenošanas mēs varēsim redzēt, vai šī līguma nosacījumi ir pietiekami un vai tas, kas izklāstīts līguma tekstā, varēs veiksmīgi darboties.

Es ceru, ka Eiropas Savienība spēs efektīvi reaģēt uz šo svarīgo problēmu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ziņojums par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu ir ikgadējs Parlamenta dokuments, kurā tiek novērtēta Eiropas drošības un aizsardzības politika un ierosināti priekšlikumi šīs politikas efektivitātes un redzamības uzlabošanai. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ES ārējās darbības iegūst jaunu dimensiju un svarīgumu. Parlamentam šajā saistībā ir būtiska nozīme kā ārējās darbības demokrātiskas leģitimitātes aizbildnim. Eiropas Ārējās rīcības dienesta izveide kalpos kā diplomātisks korpuss un Eiropas Savienības instruments, kura līdz šim varēja paļauties tikai uz valstu pārstāvību. Taču ir būtiski, lai Eiropas Savienības rīcībā būtu budžeta resursi, kas nepieciešami, lai sasniegtu tās ārējās pārstāvības mērķus.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es vēlos atsaukties uz dažiem punktiem šī ziņojuma par kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzieniem 2008. gadā sadaļā „Rietumbalkāni”.

Ir jāapsver tas, ka 2008. gada februāra Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē tika nolemts, ka katrai ES dalībvalstij saskaņā ar valsts praksi un starptautiskajiem tiesību aktiem ir jāpieņem lēmums par tās attiecībām ar Kosovu.

Vienlaikus šā gada pirmajā pusē ir gaidāms Starptautiskās Tiesas konsultatīvais atzinums par Kosovas pagaidu pašpārvaldes iestāžu veikto vienpusējas neatkarības deklarācijas atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem.

Novērtējot sasniegumus Kosovas stabilizācijas procesā, ir jāsaglabā līdzsvarota pieeja, paturot prātā, ka 2009. gadā tika novērotas dažas saspīlētas situācijas, tostarp vēlēšanu periods novembrī. Šajā saistībā es uzskatu, ka jāpārvar daudzas problēmas, īpaši saistībā ar tiesību aizsardzību, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, serbu un citu minoritāšu aizsardzību, kopienu samierināšanu un ekonomisko un sociālo reformu īstenošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums Parlamentam paredz jaunus pienākumus attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un mēs esam gatavi uzņemties šos pienākumus un veicināt gan politikas, gan to personu izvēli, kuras pārstāvēs šo politiku visā pasaulē, rūpīgi pārbaudot tos, kas tiks iecelti amatā darbam Eiropas Ārējās rīcības dienestā, tostarp ES īpašos pārstāvjus. Eiropas Savienībai ir jāparāda starptautiskajai kopienai, ka tās ārpolitika kļūst aizvien vairāk pārstāvnieciska, saskaņota, sistemātiska un efektīva. ES arvien vairāk ir jākļūst par galveno virzītājspēku pasaules miera veidošanā.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret Padomes gada ziņojumu Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzieniem 2008. gadā, jo es uzskatu, ka KĀDP mērķim vajadzētu būt ES ārpolitikas noteikšanai, nevis tās teritorijas aizstāvēšanai. Es nepiekrītu ciešajai sadarbībai starp ES un NATO, kas paredzēta Lisabonas līgumā. Tā vietā es atbalstu demilitarizāciju un pilnīgu atbruņošanos. Es nosodu ES militarizācijas loģiku, kas ir pastiprinājusies līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu, kā arī šī līguma ieviestās pārmaiņas, piemēram Eiropas Ārējās darbības dienestu un Augstā pārstāvja nozīmi. Mēs pašlaik piedzīvojam vislielāko vēsturē pieredzēto militarizāciju. Izdevumi ieročiem ir pat vēl lielāki nekā aukstā kara laikā. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa pieprasa, lai tiktu atsauktas Amerikas Savienoto Valstu un citu valstu visas militārās bāzes, kas atrodas uz ES dalībvalstu zemes, un mēs prasām militāros izdevumus izmantot civilos nolūkos, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Šis ziņojums tiecas pozicionēt ES kā spēcīgāku pasaules līmeņa dalībnieku. Taču vienlaikus ziņojumā nav skaidri norādīti nekādi mērķi vai virziens uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP). Tāpēc, ņemot vērā šo kontekstu, prasība pēc lielāka finansējuma ir jānoraida. Turpmāk starptautiskā iesaiste faktiski ir jānovērtē pēc tā, cik tā ir saprātīga un kādu labumu tās dos ES. Visbeidzot, KĀDP ir jāizstrādā uz stratēģiju pamatota pieeja. Es uzskatu, ka mans pienākums ir stingri iebilst pret mērķi atcelt vienprātības principu. Vēl jo vairāk tādā gadījumā, ja mērķis, kā tas vairākas reizes ir norādīts, ir panākt ciešākas partnerattiecības ar NATO. ES ir jātiecas izveidot pašai savas struktūras, un, protams, tai jābūt vajadzīgajiem līdzekļiem šādām struktūrām. Kas attiecas uz neskaitāmajām operācijām un misijām, būtu jāpārskata daudzas no pašreizējām 23 dažādajām darbībām, kurās ES ir iesaistīta. Jo īpaši par neveiksmi ir jāuzskata Afganistānā stratēģija, kas tur tiek īstenota Amerikas Savienoto Valstu vadībā.

Tāpēc nekavējoties ir jāpārskata ES iesaistīšanās. Saistībā ar Austrumu partnerību ir vērts vēlreiz norādīt, ka vēsturisku, kultūras un ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir jāņem vērā Krievijas intereses un ir jāizvairās no ES vienpusējas darbības. Tā kā šajā ziņojumā tas būtībā nav ņemts vērā, un tādēļ, ka ziņojums ir nepilnīgs arī citās jomās, es balsoju pret to.

  María Muñiz De Urquiza (S&D), rakstiski. – (ES) Attiecībā uz G. Albertini un A. Danjean ziņojumiem par Eiropas Savienības ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku — es gribu skaidri pateikt, ka Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Spānijas delegācijas balsojumi apstiprina Kosovas kā neatkarīgas valsts atzīšanu. Kosovu nav atzinusi Spānija, nav atzinušas četras citas ES dalībvalstis un nav atzinušas 100 citas ANO dalībvalstis.

Tāpēc gan Ārlietu komitejā, gan šodien šajā plenārsēžu zālē mēs atbalstījām tos grozījumus, kuri atbilst mūsu viedoklim. Taču Spānijas sociālistu delegācijas nostāja ir pozitīva attiecībā uz to stabilizācijas un paplašināšanās procesu, kurā pašlaik ir iesaistīti Rietumbalkāni, Turcija un Īslande.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Galīgajā balsojumā es balsoju par ziņojumu A7-0023/2010, kas vienlaikus ir arī gada ziņojums par KĀDP, jo tika pieņemti divi no mūsu pieciem grozījumiem (grozījums par Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialogu un grozījums par cerībām, ka starp ES un Ķīnu tiks izveidotas stratēģiskas attiecības). Visbeidzot, nebija nozīmīgu izmaiņu sākotnējā teksta projektā un nebija pārsteigumu attiecībā uz pieņemtajiem grozījumiem. Beigās ziņojumu pieņēma ar 592 balsīm „par” (tostarp mūsu balsīm) un 66 balsīm „pret”.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. – (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu, kurā noteikts, ka ES vērtības un intereses ir jāizvirza pasaules mērogā, padziļinot Eiropas Savienības kolektīvo stratēģisko domāšanu. Manuprāt, tā ir neokoloniāla pieeja. Saskaņā ar G. Albertini kunga ziņojumu ES kompetencei būtu jāietver visas ārpolitikas jomas un visi drošības jautājumi, tostarp kopējā aizsardzības politika, kas varētu novest pie kopējas aizsardzības. Eiropas domas šajā jautājumā dalās. Parlaments prasa arī palielināt dalībvalstu budžeta apropriācijas, īpaši attiecībā uz vajadzību, lai ES ātri nodrošinātu lielu ES klātbūtni ANO, kas paustu vienotu nostāju. ES dalībvalstis, protams, saglabās pašas savas vietas ANO, bet ES ar savu vienoto nostāju būs liela ietekme uz dalībvalstīm. Tāpat Eiropas Parlaments uzskata, ka ES un NATO vajadzētu izveidot ciešu un efektīvu partnerību. Tas ir pretrunā ar manas valsts neiesaistīšanās principu. Eiropas iedzīvotājiem nekad nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli šajā jautājumā, jo dažas dalībvalstis ir atteikušās organizēt referendumus par Lisabonas līgumu.

Ziņojums: Arnaud Danjean (A7-0026/2010)

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) ES ziņojums par ES KĀDP ir skaidrs aicinājums uz ES emperiālistu centra plašu karu pret iedzīvotājiem. Tas iezīmē jaunu spriedzi konkurencē ar citiem imperiālistu centriem.

Ziņojumā:

izteikta pateicība to 23 ES militāro un „politisko” misiju visā pasaulē 70 000 personāla locekļiem, kuras vairumā gadījumu notiek sadarbībā ar ASV un NATO;

atzinīgi vērtēta imperiālistu īstenotā Somālijas jūras novērošana, ko veic ES jūras spēki, un aicināts, lai ES izveido Sudānas „valsts kārtības nodrošināšanas un regulāras armijas mehānismu” ārzemēs, kurš nedrīkst gāzt šīs valsts valdību.

Tajā atbalstīta krīžu politiskās/militārās krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāta izveide un pastāvīga Eiropas Savienības operāciju centra izveide.

Tajā aicināts pastiprināt valsts terorismu „terorisma apkarošanas” un „radikalizācijas” apkarošanas vārdā nožņaugt demokrātiskās tiesības.

Tajā veicināta ātra Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide, paredzot tam piešķirt politiskas un militāras pilnvaras.

Tajā aicināts organizēt militāras un politiskas intervences, pat ES dalībvalstīs, saskaņā ar iespējama savstarpēja atbalsta sistēmu, kas paredzēta Lisabonas līguma „solidaritātes” klauzulā.

Iedzīvotāju vienīgās intereses ir atcelt šo absolūti imperiālistisko un pret iedzīvotājiem vērsto politiku un pašu ES veidojumu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Līdz ar ES iedzīvotāju balsojumu Eiropas Parlaments ir ieguvis plašākas pilnvaras attiecībā uz tādiem jautājumiem kā budžets un ārpolitikas, drošības politikas un aizsardzības politikas kontrole. Šajos apstākļos pārējām ES iestādēm ir jāiekļauj Eiropas Parlamenta deputāti lēmumu pieņemšanas procesā un tā personāla iecelšanā, kurš pārstāv ES starptautiskā mērogā. Pilnvaras, kuras Eiropas Parlaments ir ieguvis līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, ir paredzētas, lai palielinātu to lēmumu leģitimitāti, kuri attiecas uz kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku.

Tas pamato prasību izveidot Drošības padomi kā daļu no Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes, kā arī pastāvīga Eiropas Savienības operāciju centra izveidi, kura uzdevums būtu operatīvā plānošana un militāro operāciju vadība. Diskusijām par pretraķešu vairogu pašreizējā veidā, ko ierosinājusi ASV administrācija, ir jānotiek visā ES, aktīvi iesaistot Eiropas Parlamentu.

Taču ir skaidri jāpasaka, ka ES ir ekskluzīvas tiesības aizsardzības un drošības politikas noteikšanā, un trešo valstu iejaukšanās nav pamatota. Eiropas Savienība pieņem lēmumus par to, kā vislabāk garantēt savu iedzīvotāju drošību, kas jādara, pamatojoties uz dalībvalstu vienprātību, un nebūt ne uz to valstu iesaistīšanu, kuras nav ES dalībvalstis.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir dažādos veidos apzīmēta kā ekonomikas milzis un politisks punduris, un tas, jādomā, nozīmē to, ka ES rīcībā nav bijuši vajadzīgie līdzekļi, lai īstenotu dažus no saviem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz tās ārpolitiku. Daudzi gadījumi ir parādījuši gribas un darbības vienotības trūkumu dalībvalstu starpā.

Es neesmu pārliecināts, ka šo situāciju var mainīt īsā laikā. Manuprāt, drīzāk šāda situācija ir pilnībā sagaidāma, ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu skaitu un to īpašo vēsturi un intereses. Kopējās aizsardzības politikas jautājums, kas skar suverēnu valstu visdziļāko būtību, vēsturiski Eiropas valstīm vienmēr ir bijis neuzticības jautājums, un arī šodien tas pelna sevišķu uzmanību, kas ir gluži pamatoti.

Tas nedrīkst mūs kavēt mēģināt panākt ciešāku sadarbību un koordināciju, lai uzlabotu mūsu kopējo drošību un aizsardzību. Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienība pēc savas būtības ir maiga vara, tai būtu jāapsver iespēja kļūt par patiesu otro pīlāru Atlantijas aliansē, kura nevar turpināt prasīt, lai visus upurus nes ASV.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums, kurš apvieno konservatīvos labējos un sociāldemokrātus, ir bīstams simptoms tam, par ko mēs daudzas reizes esam apsūdzējuši Lisabonas līgumu: tā ieguldījums neoliberālisma padziļināšanā, pamatojoties uz Eiropas Savienības kā NATO Eiropas pīlāra federālismu un militarizāciju.

Pēc lielvaru pieprasījuma ES cenšas atrisināt pati savas pretrunas un mainīt savu pozīciju procesā, kurā notiek spēku izvietošana starptautiskā līmenī, balstoties uz redzējumu, kas ietver konkurenci starp varām pār dabas resursiem un tirgiem, un lielāku Eiropas Savienības kā ekonomiska, politiska un militāra bloka ar mērķi pēc globālas intervences apstiprinājumu.

Šajā saistībā vairākums Parlamenta deputātu ir piedāvājuši risinājumu, ko Parlaments ir atbalstījis daudzus gadus:

- starptautisko attiecību un iekšējās drošības militarizācija, pamatojoties uz iepriekš minēto cīņu pret terorismu;

- budžeta palielināšana šajās jomās un jaunas militārās kapacitātes izveide, kas veicinās jaunu bruņošanās sacensību;

- pielāgošanās ASV un NATO preventīvā kara koncepcijai un tās intervences pasaules līmenī palielināšana.

Šādas notikumu attīstības rezultāts varētu būt vairāk konfliktu, ekspluatācijas un nabadzības, reaģējot uz šo krīzi, kurā kapitālisms ir iegrūdis pasauli.

Lai ietu miera ceļu, ir nepieciešams pārtraukt šo politikas virzienu īstenošanu.

  Charles Goerens (ALDE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem, es balsoju par A. Danjean ziņojumu. 1) Ziņojumā aicināts atcelt Rietumeiropas Savienības (RES) asambleju. Tāpēc ziņojumā ir veltīgi meklēt kaut mazāko atsauci uz darbu, ko RES asambleja paveikusi, lai veicinātu Eiropas integrāciju. Tas liecina pārāk daudz slikta par Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas darbu, ja visu dienu tiek slavēti elementi, lai gan nereti tie ir mazāk atzinīgi vērtējami nekā tās idejas, ar kurām līdz šim nākusi klajā šī asambleja Parīzē. 2) Eiropas aizsardzības jautājumu parlamentārajā kontrolē pienācīgi jāņem vērā valstu parlamentu ieguldījums. Patiesībā šie parlamenti ir tie, no kuriem būs atkarīgs lēmums par to, vai ES būs pieejami valstu karaspēki un spējas ES militārajām operācijām, un tā būs vēl ilgu laiku. Tas pats attiecas uz militāro operāciju finansējumu, kurš tiek segts no valstu budžetiem. Vēlmei novērst jebkādu demokrātijas trūkumu Eiropas aizsardzības jautājumos būtu jāliek mums meklēt tādu institucionālu risinājumu, kas būtu patiesi pieņemams parlamentārā līmenī.

  Richard Howitt (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti atzinīgi vērtē šo Eiropas drošības stratēģijas un kopējās drošības un aizsardzības politikas gada pārskatu, jo īpaši, ņemot vērā izmaiņas, ko radījusi Lisabonas līguma ratificēšana, un šajā saistībā sevišķi atzinīgi vērtē augstās pārstāves baroneses Cathy Ashton lomu kopīgajās debatēs Parlamentā.

Lai gan mēs balsojām par ziņojumu kopumā, mēs nolēmām balsot pret 20. punktu, kurā ierosināta pastāvīga Eiropas Savienības operāciju centra izveide. Mūsu un Apvienotās Karalistes valdības ilgstoši pastāvoša nostāja ir tāda, ka nav vajadzības pēc šāda centra, kurš nevajadzīgi dublētu pastāvošās struktūras. Mēs izvēlējāmies atturēties balsojumā par grozījumu Nr. 20., jo, lai gan mēs no visas sirds atbalstām virzību uz pasauli, kas brīva no kodolieročiem, mēs gribam norādīt neprecizitāti šajā grozījumā, ka „ASV” ieroči šajā kontekstā drīzāk ir NATO, nevis ASV spēja, un tādējādi mēs uzskatām, ka jautājums par kodolgalviņu aizvākšanu no Vācijas vai kādas citas vietas ir jāapspriež NATO sabiedroto, tostarp ASV, debatēs. Tās nav ES kā atsevišķas daudzpusējas vienības debates.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kopējā ārpolitika un drošības politika un Eiropas drošības un aizsardzības politika ir divi pamatpīlāri, kas ļauj ES kļūt par starptautiskās kopienas galveno dalībnieku cīņā pret tām problēmām un draudiem, kuri tika noteikti Eiropas drošības stratēģijā.

Neraugoties uz to, ka ES uzskata, ka ANO Drošības padome ir galvenā atbildīgā puse pasaules miera un drošības uzturēšanā un saglabāšanā, ES ir jābūt politikas virzieniem, kuri ir efektīvi un kurus atbalsta visas dalībvalstis, lai ES var efektīvi reaģēt uz globālām problēmām un draudiem.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret A. Danjean ziņojumu, jo tajā ir ierosināta tāda turpmākā kopējā ārpolitika un drošības politika, kas ir orientēta uz ES militarizācijas un tās intervences politikas veicināšanu. Šajā ziņojumā nav ierosināts neviens civils un miermīlīgs risinājums vai pieeja konfliktiem, tā vietā koncentrējoties uz aizsardzību un ES militarizāciju. Es esmu pret šo tekstu arī tādēļ, ka tas atsaucas uz Lisabonas līgumu un tā ieviešanu. Tas veicina virzību uz pilnvaru centralizāciju, kurā nav parlamentāras kontroles mehānisma, kas padarīs ES par starptautiska mēroga militāru dalībnieku. Pastāvīgas, strukturētas sadarbības starp ES un NATO vietā, kas atbalstīta ziņojumā, es esmu par to, lai visas darbības tiktu veiktas, stingri ievērojot ANO Statūtus un starptautiskos tiesību aktus, stingri nodalot abas minētās iestādes.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) A. Danjean kunga ziņojums par Eiropas drošības stratēģijas un kopējās drošības un aizsardzības stratēģijas īstenošanu ir ļoti visaptverošs, un tajā aplūkoti daudzi Eiropai svarīgi temati. Taču ziņojumā trūkst skaidra redzējuma attiecībā uz principiālu ES ārpolitikas veidošanu dažos nākamajos gados, un trūkst arī stingras politiskās nostājas. No vienas puses, ziņojums cenšas stiprināt ES autonomiju attiecībā uz citiem globāliem dalībniekiem, īpaši attiecībā uz ASV, definējot stingru ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku, un to es vērtēju atzinīgi. Taču ziņojumā atkal tiek atbalstīta stingra sadarbība starp ES un NATO, un tiek prasīta, piemēram, kopīgu institucionālu struktūru izveide. Tāpēc aicinājums sagatavot „balto grāmatu” par kopējo drošības politiku un aizsardzības politiku (KĀDP), kas skaidri definētu šīs politikas mērķus, ir vairāk nekā vēlams. Tikpat lielā mērā, cik kritiski es izturos pret Eiropas Savienības arvien lielāko centralizāciju, es atbalstu pastāvīga ES operāciju centra izveidi.

Šāds centrs mums ļautu efektīvāk plānot un izpildīt dažādas operācijas. Turklāt izvairīšanās no darba dublēšanās ļautu panākt arī izmaksu ietaupījumu. Neapšaubāmi vērtīga ir solidaritātes klauzula saistībā ar dabas katastrofām, uz kurām ir ietverta atsauce, tāpat arī Eiropas civilās aizsardzības spēku izveide, un mums patiešām uz to ir jātiecas. Taču, ņemot vērā neskaidro nostāju daudzās jomās, es biju spiests atturēties no balsojuma.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atturējos galīgajā balsojumā par gada ziņojumu par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu (A7-0026/2010). Mums tas bija vissarežģītākais un delikātākais ziņojums, bet mēs visu paveicām labi. No mūsu 11 grozījumiem tika pieņemti divarpus grozījumi (viens no tiem bija ļoti svarīgs grozījums, kurā Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Augstā pārstāve tika aicināta pārvarēt līdzsvara trūkumu starp civilajām un militārajām plānošanas spējām). Balsošanai nebija iesniegtas citas nozīmīgas izmaiņas. Beigās ziņojumu pieņēma ar 480 balsīm par un 111 balsīm pret. Kā jau minēju, es, tāpat kā mana grupa, atturējos.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. – (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu. Šis dokuments ir viens no vismilitārākajiem dokumentiem, ko es esmu lasījusi visā laikā, kopš strādāju Parlamentā. Eiropas Parlaments aicina izveidot pastāvīgu operāciju centru, kurš būs atbildīgs par operatīvo plānošanu un militāro operāciju vadību, kā arī sadarbības ar NATO stiprināšanu. Eiropas Aizsardzības aģentūra attīstīs militāras kosmosa novērošanas spēju. Turklāt ir jāizveido arī jūras novērošanas spēja, kura citu lietu starpā ierobežos „nelegālo” imigrāciju. Ziņojumā pausts arī aicinājums, lai ES militārajās operācijās piedalītos vairāk dalībvalstu, nekā tas bijis līdz šim. ES un Parlamentam jāiesaistās diskusijās par NATO stratēģisko koncepciju. Būdama aliansēs neietilpstošas valsts pilsone, es nevaru atbalstīt šo tālejošo ziņojumu.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – (RO) Es vēlos pateikties visiem kolēģiem Eiropas Parlamentā par atbalstu, ko viņi man sniedza plenārsēdē, balsojot par grozījumu Nr. 34 A. Danjean ziņojumā par Eiropas drošības stratēģiju.

Es ierosināju grozījumu Nr. 34., lai grozītu šī ziņojuma 87. punkta tekstu, kurā bija atsauce uz pretraķešu vairoga izveidi Eiropā pēc divpusēja nolīguma noslēgšanas starp ASV un ES dalībvalstīm, tostarp Rumāniju. Grozījumā ierosināts svītrot ieteikumu izveidot šo sistēmu „īstenojot dialogu ar Krieviju”, aizstājot šo frāzi ar līdzsvarotāku formulējumu „īstenojot kontinentāla mēroga dialogu”. Jaunais ASV projekts, kurā ietverta pretraķešu aizsardzības sistēmas izveide, savā būtība ir stingri orientēts uz aizsardzību un garantē visas Austrumeiropas un Rietumbalkānu aizsardzību. Šis projekts nav vērsts pret Krieviju. Līdz ar to es nedomāju, ka būtu jebkāds iemesls padarīt Krieviju par dalībnieci un, iespējams, lēmumu pieņēmēju šī projekta izstrādē.

Šie apsvērumi bija grozījuma Nr. 34 pamatā. Es priecājos, ka šo grozījumu pieņēma ar 358 balsīm „par”. Par grozījumu nodoto balsu skaits uzsver to, ka atbalsts šim grozījumam ir pārsniedzis politisko grupu un nacionālās pārliecības robežas, parādot šī rezolūcijas priekšlikuma lielo nozīmi, kā arī to, ka Eiropā pastāv vairākums, kuram ir vienādi uzskati.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0137/2010

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es uzskatu, ka centienu pastiprināšana, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu un panāktu no kodolieročiem brīvu pasauli, ir absolūta un svarīga prioritāte. Šajā sakarā atbilstīga ir Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) stiprināšana, visām dalībvalstīm to parakstot un piemērojot. Es izvēlējos atturēties balsojumā par šo konkrēto rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā ir ietverts svarīgs punkts, pret kuru man ir iebildumi un kuru Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa neveiksmīgi centās mainīt. Es runāju par tāda viedokļa formulējumu un nozīmi, ka ES var „izmantot visas tās rīcībā esošās iespējas, lai novērstu un pārtrauktu vispārējas bažas izraisošas kodolieroču izplatīšanas programmas”. Precīzāk izsakoties, militāru līdzekļu izmantošana vai draudi tos izmantot, īpaši attiecībā uz Irānu, ir ārkārtīgi bīstami, un tiem nebūs pozitīvu rezultātu miera nodrošināšanā, turklāt tas ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta kreisā spārna priekšstatu par ES militāro darbību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Principi, kuri ir pamatā Kodolieroču neizplatīšanas līguma parakstīšanai un kuru pirmsākumi meklējami aukstā kara periodā, šodien joprojām ir nozīmīgi, un to īstenošana kļūst pat vēl steidzamāka. Padomju bloka sabrukums izraisīja to, ka kodolmateriāli tika izplatīti uz dažādām valstīm, un vienotas kontroles pārtraukšana pār to izmantošanu un glabāšanu rada bažas par šī materiāla neatbildīgu izmantošanu vai pat tā sabrukšanu, kas atstātu neiedomājamas sekas uz attiecīgā reģiona iedzīvotāju veselību un drošību.

„Kodolkluba” locekļu skaita palielināšanās, teroristu draudi un relatīvi vienkāršais veids, kā mūsdienās iespējams radīt masu iznīcināšanas ieročus, apvienojumā ir tie aspekti, kas palielina nemierīgo situāciju, kurā mēs patlaban dzīvojam. Eiropas Savienībai jāspēj ieņemt vienota un saskaņota nostāja attiecībā uz šiem jautājumiem, lai izveidotu pasauli, kas būtu drošāka un aizvien brīvāka no ieročiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Starptautiskās izmaiņas sniedz jaunas iespējas attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanas jautājumu. Savu pilnvaru termiņa sākumā prezidents B. Obama paziņoja par savu mērķi panākt pasauli bez kodolieročiem un aicināja, lai Amerikas Savienotās Valstis aktīvi īsteno Līguma par vispārīgo kodolizmēģinājumu aizliegumu ratifikāciju. Eiropas Savienībai jābūt gatavai tām problēmām, kas saistītas ar kodolieroču neizplatīšanu, jo īpaši tām, ko rada Irāna un Ziemeļkoreja, kas joprojām ir lielākais drauds starptautiskajai drošībai. Attiecībā uz kodolarsenāla samazināšanu prioritātei joprojām jābūt abu lielāko kodolarsenālu, proti, Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu kodolarsenāla samazināšanai, ņemot vērā, ka abām lielvalstīm kopā pieder 95 % no pasaulē esošajiem kodolieročiem. Parlaments sagaida, ka nākamajā Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstu pārskata konferencē Eiropas Savienība demonstrēs vienotu un mērķtiecīgu nostāju.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kodolatbruņošanās starptautiskā līmenī ir būtiski svarīga. Tas pamato vajadzību veicināt un stiprināt kodolieroču neizplatīšanas līgumu (NPT) un nodrošināt, lai visas valstis to ratificē. Pašreizējā starptautiskajā situācijā patiesas bažas rada jaunas kodolbruņošanās sacensības draudi.

NPT burta un gara pamats ir atbruņošanās piemērošana un jaunu kodolieroču izstrādes, ražošanas un uzglabāšanas pārtraukšana. Ilgstošajam strīdam saistībā ar Irānas kodolprogrammām ir vajadzīgs miermīlīgs risinājums, pamatojoties uz sarunām, kuru atsākšana ir ļoti svarīga. Jebkāda militāra darbība vai draudi lietot spēku būs neproduktīvi, un tie radīs sekas, kuras ir potenciāli bīstamas šim reģionam. Šajā saistībā mums jāparāda mūsu nepārprotamā pretestība pret plāniem, kuri jebkurā gadījumā varētu radīt iespēju, lai pamatotu militāru intervenci, kā tas ir pieņemtās kopīgās rezolūcijas preambulas G punktā.

  Charles Goerens (ALDE), rakstiski. – (FR) Irānas problēma ir debašu pašā uzmanības centrā, gatavojoties Kodolieroču neizplatīšanas līguma (NPT) pārskata konferencei. Rezumējot: Irāna, pieņemot NPT, ilgtermiņā atteicās no izvēles bruņoties ar kodolieročiem. Ja Irāna vairs nepildītu savas saistības, mums rastos divas problēmas. Īstermiņā tas radītu draudus stabilitātei reģionā, kurā vairumam dalībnieku ir tieksme ieņemt radikālu nostāju. Vidējā termiņā un ilgtermiņā Irānas atteikšanās ievērot NPT nosacījumus radītu nopietnu precedentu attiecībā uz reģionālo un patiesībā arī globālo drošību. Nepārprotami varētu rasties iespaids, ka, lai panāktu būtiskas izmaiņas, vairs nepietiek ar ANO Drošības padomes locekļu, kuriem ir veto tiesības, un Vācijas aģitāciju. Spēcīgs Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas signāls, ka tās abas tiecas vienpusēji samazināt savu kodolieroču arsenālu, varētu palīdzēt veicināt citu valstu atbildības sajūtu, kuras arī ir gatavas atbruņoties. Visbeidzot, spēcīgs kodolenerģijas lielvalstu žests, iespējams, varētu pārliecināt tās valstis, kuras pašlaik apgūst zinātību kodoljomā, pārtraukt savus projektus.

  Richard Howitt (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti vēlas paust savu nedalītu uzticību mērķim panākt no kodolieročiem brīvu pasauli. Mēs esam lepni, ka Apvienotā Karaliste vada centienus maijā, Ņujorkā, panākt globālu vienprātību attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanas līgumu. Atbalstot šo rezolūciju, mums bija skaidrs mērķis raidīt signālu, ka Eiropas Parlaments un EP leiboristu deputāti atbalstīs visus centienus, lai nodrošinātu, ka mēs atstājam pagātnē vecos laikus, ko raksturoja vēsas attiecības kodoljomā un abpusēji garantēta iznīcināšana (MAD).

Mēs nolēmām atturēties balsojumā par grozījumu Nr. 2, jo mēs uzskatām, ka lēmumi par militāro doktrīnu ir jāpieņem valstu valdībām, un tā nav Eiropas Parlamenta prerogatīva. Mūsu politiskā grupa atbalstīja grozījumu Nr. 3, jo, mūsuprāt, visām valstīm ir tiesības attīstīt kodolenerģijas izmantošanu civiliem mērķiem, bet tās ir atbildīgas par to, lai netiktu izstrādāti kodolieroči. EP leiboristu deputāti turpinās atbalstīt to valstu atbruņošanos, kurām pieder kodolieroči, lai novērstu to izplatīšanu jaunās valstīs un galu galā panāktu no kodolieročiem brīvu pasauli.

  Sabine Lösing (GUE/NGL), rakstiski. – Es pilnībā apzinos, ka starptautiskā kodolatbruņošanās un tādējādi Kodolieroču neizplatīšanas līguma stiprināšana un panākšana, lai to ratificē visas valstis, ir būtiski svarīga, un ka ir jāpieliek visas pūles, lai īstenotu šo līgumu visos tā aspektos. Lai nodrošinātu efektīvus daudzpusējus centienus, tie ir jānosaka saskaņā ar rūpīgi izstrādātu redzējumu, kā iespējami ātrāk panākt no kodolieročiem brīvu pasauli. Mums ir jāuzstāj uz Kodolieroču neizplatīšanas līguma VI pantā minēto kodolieroču valstu saistībām pilnībā atbruņoties, jo tas bija galvenais solījums, un tik daudzas valstis ir parakstījušas NPT, tādējādi vispār atsakoties no kodolieročiem. Mums ir iebildumi pret šīs kopīgās rezolūcijas G apsvēruma frāzi: „ ... izmantot visas tās rīcībā esošās iespējas, lai novērstu …”.

Es brīdinu, jo īpaši attiecībā uz Irānu, ka jebkāda militāra darbība, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu, ir absolūti neproduktīva un ārkārtīgi bīstama. Es esmu pārliecināta, ka vislabākais veids, kā risināt kodolieroču izplatīšanas problēmu, būtu reizi par visām reizēm pārtraukt atomenerģijas iegūšanu, jo tās izmantošana civilos nolūkos pati par sevi ir ļoti bīstama, turklāt nav iespējams arī pietiekami droši izslēgt to, ka civilās kodolenerģijas tehnoloģijas netiks izmantotas militāriem mērķiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana neapšaubāmi ir nopietns drauds cilvēcei, mieram un starptautiskajai drošībai. Nekontrolēts un bieži vien fundamentālistu īstenots ekstrēms terorisms liek pasaulei baidīties un censties novērst to, ka negodīgu vadītāju vadītas grupas un valdības iegūst šīs tehnoloģijas.

Tāpēc ir būtiski, lai valdības, kurām pieder kodolieroči, rādītu labu piemēru, pakāpeniski parādot, ka tās gatavojas samazināt savu kodolieroču arsenālu. Nākamā augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks šā gada aprīlī, varētu dot ļoti svarīgu ieguldījumu šajā jautājumā, un pastāv lielas cerības, ka neatļautai kodolmateriālu tirdzniecībai tiks piemērota lielāka bardzība un stingrāka kontrole.

Cerēsim, ka ASV un Ķīnai būs svarīga loma Korejas pussalas atbruņošanās procesā. Joprojām ir būtiski, lai valstis nenorobežotos no Kodolieroču neizplatīšanas līguma, jo tas attiecas uz mums visiem, nevis tikai uz dažiem no mums.

  Zuzana Roithová (PPE), rakstiski. – (CS) Es priecājos, ka Eiropas Parlaments skaidri ir pieņēmis ziņojumu par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu. Būdama kristiete, es atzinīgi vērtēju to, ka vairāk nekā 60 gadus pēc kara beigām Rietumu civilizācijas pārstāvji ir sapratuši, ka kodolieroču pastāvēšana ir milzīgs globāls risks, un tāpēc pielikuši pūles, lai tos samazinātu. Tas, ka Irāna un Korejas Tautas Demokrātiskā Republika negatavojas parakstīt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, ir nopietns risks. Šīs valstis nepilda arī savas starptautiskās saistības kodoldrošības jomā. Fakts, ka Irāna Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoriem liedz piekļuvi savām kodoliekārtām, ir reāls drošības risks ne tikai valstīm, kas atrodas Irānas tiešā tuvumā, bet arī Eiropas Savienībai. Noslēgumā es gribu pateikties deputātiem par centieniem padarīt šīs rezolūcijas tekstu iespējami līdzsvarotāku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Galīgajā balsojumā es balsoju par šo komplekso rezolūciju (RC7-0137/2010) par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu. Galvenokārt es priecājos, ka tika apstiprināts sākotnējais teksts, ko iesniedza PPE grupa, sociālistu grupa, ALDE grupa un Zaļo/ALE grupa, un ka tika pieņemts viens no četriem mūsu iesniegtajiem grozījumiem (331 „par”, 311 „pret”), kas ir īpaši pārsteidzoši, jo šajā grozījumā visas puses tika aicinātas pārskatīt savu militāro doktrīnu nolūkā atteikties no pirmā kodoltrieciena iespējas. PPE centieni svītrot punktu attiecībā uz tādu zonu izveidi, kas brīvas no kodolieročiem, tostarp Tuvajos Austrumos, neguva panākumus.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Šajā rezolūcijā ir daudz elementu, kuriem mēs varam piekrist. Mēs stingri atbalstām visaptverošu un efektīvu Kodolieroču neizplatīšanas līgumu. Taču rezolūcijas pašreizējā formulējumā ir ietverti daži nelietderīgi elementi, un tāpēc ECR grupa balsojumā atturējās. L apsvērumā tiek apšaubīta taktisko kodolieroču izvietošanas vajadzība piecās Eiropas valstīs, kurām nav kodolieroču. Mēs esam par to, lai šādi ieroči tiktu saglabāti, jo tie veicina pienākumu sadali un garantē ASV militārās saistības pret Eiropas drošību. Daudzviet netieši tiek kritizēti tuvi sabiedrotie, lai gan mūsu kritikai vajadzētu būt vērstai pret tiem, kuri rada draudus starptautiskajai drošībai. Ne Apvienotā Karaliste, ne Francija, un patiesi — arī ASV, pašlaik neražo ieročiem paredzētu skaldmateriālu. Cita lieta ir pateikt, ka visas šo valstu ražotnes, kurās tiek ražots skaldmateriāls, šajā posmā būtu jādemontē. Aicinājums izveidot no kodolieročiem brīvu zonu Tuvajos Austrumos acīmredzami attiecas uz Izraēlu. Izraēla piedzīvo eksistenciālus draudus no savām kaimiņvalstīm; vairākām no tām ir kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču izstrādāšanas vēsture, un vismaz viena no tām, Irāna, turpina šo virzienu.