Otrais romu jautājumiem veltītais Eiropas samits (RC-B7-0222/2010)

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Eiropas Parlamenta rezolūcijas par otro Eiropas romu samitu pieņemtais projekts paver jaunas iespējas romu populācijas problēmu risināšanai Eiropas Savienībā.

Ir kļuvis skaidrs, ka dažādu valstu atsevišķie centieni integrēt romus sabiedrībā nav devuši apmierinošus rezultātus. Tam ir dažādi iemesli. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības centienus iesaistīties romu problēmu risināšanā un organizēti uzlabot šīs kopienas integrāciju sabiedrībā.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Lai gan es neatzīstu kādas grupas diskrimināciju sabiedrībā jebkādu iemeslu dēļ, es nevaru atbalstīt šo rezolūciju. Tās mērķis ir uzvelt atbildību par diskriminācijas izskaušanu Eiropas Savienībai, turpretī es uzskatu, ka, tā kā dalībvalstu attieksme un pieeja ir atšķirīga, minoritāšu grupu intereses tiktu labāk risinātas, ja to darītu dalībvalstis, jo īpaši tās, kuras neatbalsta tolerances un vienlīdzības ideālu, ko mēs — briti — uztveram par pašsaprotamu.

Piemēram, es zinu, ka pret vienu Itālijas deputātu, EFD grupas locekli, tika ierosināta lieta par viņa līdzdalību reidā, kurā viņš aizdedzinājis kāda imigranta iedzīvi. Tas ir nepieņemami. Lūdzu, neuzskatiet, ka arī briti tā uzvedas, un nesakiet, ka minoritāšu grupām mūsu valstī ir nepieciešama tāda paša līmeņa aizsardzība kā tai nabaga dvēselei, par kuru nupat runāju.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Īstenībā ikviens, kurš noliedz problēmu, kurš noliedz patiesību, acīmredzami nespēj to risināt. Tā ir tiesa. Mums jāapzinās, ka ar šo rezolūciju par Eiropas romiem, kas ir politiski pareizu muļķību pilns dokuments, mēs nespēsim rast vai piedāvāt kaut vienu risinājumu, jo faktiski vienīgais, ko darām, ir noliedzam problēmu. Vispirms mums vajadzētu ņemt vērā to, ka mēs patiešām saskaramies ar nopietnām problēmām un ļoti liela romu daļa nostata sevi pilnīgi ārpus mūsu sabiedrības, kā arī bieži vien ir vainīga nopietnu noziegumu izdarīšanā — gan mazu, gan lielu. Daudzas romu kopienu vērtības un standarti vai to trūkumus ir tiešā pretrunā tām vērtībām un standartiem, kurus vēlamies īstenot Eiropas valstīs. Iespējams, ka manis sacītais skan netaisni, tomēr nupat pieņemtā rezolūcija ir daudzkārt netaisnīgāka pretējā virzienā. Jebkurā gadījumā, manuprāt, katrai dalībvalstij ir jādod tiesības pašai lemt par to, kā risināt šo nopietno problēmu.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums ir politiski ļoti pareizs, tiešām šķiet, ka par šāda ziņojuma sagatavošanu Parlaments ir saņēmis patentu. Romu ekonomiski un sociāli neizdevīgais stāvoklis jau atkal tiek saistīts ar t. s. neiecietību un diskrimināciju. Viss nokārtosies, ja vien atkal noteiksim jaunas kvotas un izstrādāsim sabiedrību apklusinošus likumus, kā arī vēlreiz atgriezīsim naudas krānu.

Protams, Nīderlandes pieredze skaidri liecina, ka, lai ko mēs darītu, lielākā daļa romu kopienas pārstāvju atsakās pielāgoties un integrēties. Tā nav mūsu vaina, tā ir pašu romu kopienas pārstāvju vaina, ka viņu pārstāvība kriminālajā statistikā ir nesamērīga. Viņu vērtības un normas pilnīgi atšķiras no mūsējām. Arī es iebilstu pret jebkādiem Eiropas mēģinājumiem jaukties šajā jautājumā un vēlos atkārtot, ka ikvienai dalībvalstij ir tiesības atbrīvot savu teritoriju no personām, kuras sistemātiski atsakās pielāgoties un kuru uzvedība ir krimināla.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (A7-0033/2010)

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Es nobalsoju par rezolūciju par 2011. gada budžeta prioritātēm daudzu iemeslu dēļ, tomēr galvenokārt jauniešu bezdarba jautājuma dēļ. Lai gan ir atzīts, ka ieguldījums jauniešos un izglītībā ir ieguldījums nākotnē, pašreizējā ekonomiskā un sociālā stāvokļa dēļ daudzās Eiropas Savienības valstīs ir nepieciešama īpaša pieeja pieaugošajai plaisai starp jauniešiem un darba tirgu. Pieredze liecina, ka ekonomikas lejupslīdē jaunieši labprātāk paliek izglītības sistēmā vai sāk studijas, nevis meklē darbu. Šobrīd tas novērojams arī mūsu valstīs. Tāpēc vēlos teikt, ka plānotie pasākumi, aktīvāks darba tirgus un izglītības sistēmu saskanība ir ļoti svarīgi uzdevumi. Ļoti nepieciešama arī uzņēmējdarbības prasmju attīstība un īpašas programmas neatkarīgi no tā, vai runājam par programmu „Erasmus — pirmais darbs” vai citiem pasākumiem. Es ļoti ceru, ka Eiropas Savienības politiskā griba būs pietiekama, lai ne tikai pieņemtu svarīgus dokumentus, bet tos arī ieviestu.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es nobalsoju pret šo ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka pilnīgi nepiekrītu prioritātēm, kuras Parlaments ierosinājis Komisijai, tostarp imigrācijas politikas saskaņošanai. Es zinu, ko tas nozīmē; visu dalībvalstu imigrācijas politikas saskaņošana tiek virzīta kā nepārprotama prioritāte. Es tam nepiekrītu.

Tomēr galvenokārt es nobalsoju pret šo ziņojumu tāpēc, ka ir pilnīgi skaidrs, ka Parlaments neatbalsta tik ļoti nepieciešamo Eiropas birokrātijas mazināšanu. Tieši pretēji. Mums vajadzētu rūpīgi padomāt par visu to iestāžu un aģentūru likvidēšanu, kas faktiski ir kļuvušas vai vienmēr ir bijušas nevajadzīgas. Tomēr Parlaments aicina nodibināt vēl citas, t. s. decentralizētās aģentūras. Es vēlreiz atkārtošu, ka, manuprāt, mums tādu jau tagad ir par daudz. Pirms izveidojam jaunas iestādes, ir dažas, kuras vajadzētu slēgt. Es runāju par Reģionu komiteju, Pamattiesību aģentūru un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu. Dieva dēļ, cik tas viss izmaksā nodokļu maksātājiem un kāds no tām visām labums?

Ziņojums: Helga Trüpel (A7-0036/2010)

  Vito Bonsignore (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ārkārtas apstākļos, kādos pašreiz dzīvojam, mums jāpieņem ārkārtas pasākumi.

Nākamā gada budžets nav jāizstrādā tā, it kā šie būtu mierīgi laiki. Diemžēl ekonomikas krīze vēl nav beigusies, un mēs nedrīkstam to aizmirst. Šodien mana grupa un es nobalsojām par budžeta prioritātēm, tomēr tuvākajā laikā mums ir jāuzņemas politiskā atbildība un jāpieņem svarīgāki lēmumi.

Mums ir jāapsver tāda Eiropas Savienības budžeta reforma, kas ļautu Eiropai spējāk virzīt ekonomikas politiku. Par nākamajiem mērķiem jāizvirza pilnīgi ieviests iekšējais tirgus, vairāk resursu pētniecībai un infrastruktūrai, lielāki ieguldījumi drošībai un ģimenēm, pretējā gadījumā pastāv risks, ka dalībvalstis rīkosies vēl konservatīvāk.

Visbeidzot mums jābūt vairāk eiropeiski un mazāk valstiski tendētiem, mums ir jāīsteno patiesa Eiropas politika.

  Daniel Hannan (ECR). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man teikt, ka esmu priecīgs jūs atkal redzēt šajā amatā.

Marks Tvens ir teicis, ka tam, kuram ir tikai āmurs, viss sāk izskatīties pēc naglas.

Eiropas Savienībai lieliski izdodas tērēt naudu — svešu naudu. Šķiet, tas bija Miltons Frīdmans, kurš teica, ka pasaulē ir divu veidu nauda: tava nauda un mana nauda. Pret pēdējo minēto izturamies daudz saudzīgāk nekā pret pirmo minēto. Tas izskaidro arī pašreiz Eiropā notiekošo.

Visas dalībvalstis mēģina samazināt budžetu. Grieķijā tiek ierosināts aptuveni 10 % samazinājums valsts sektorā, Īrijā — vairāk nekā 7 %, Vācija vēlas palielināt pensionēšanās vecumu, Spānija — jūsu valsts — vēlas ietaupīt 2 % IKP, bet Eiropas Savienības budžets tikai nepielūdzami pieaug. Kāpēc? Tāpēc ka Eiropas Savienībā nepastāv saikne starp nodokļu politiku, pārstāvību un izdevumiem, kā rezultātā trūkst arī ārēju ierobežojumu no nodokļu maksātāju puses.

Šīs pasaules mēroga nepatikšanas radās pārāk lielu izdevumu dēļ — pārāk lielu personīgo izdevumu dēļ, pārāk lielu korporāciju izdevumu dēļ un pārāk lielu valdību izdevumu dēļ. Padomājiet, cik gan motivēti šobrīd būtu cilvēki, ja tā vietā, lai šos triljonus tērētu parāda palielināšanai, mēs tos atgrieztu iedzīvotājiem zemāku nodokļu veidā.

Ziņojums: Giancarlo Scottà (A7-0029/2010)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Eiropas lauksaimniecības produkti atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem pasaulē, kā rezultātā starptautiskajos tirgos tiem, protams, vajadzētu būt konkurētspējīgākiem.

Tāpēc ES pilsoņi un apķērīgi patērētāji ir pilnīgi jāinformē par viņu priekšrocībām. Vispirms ir jānovērtē tas, ka attiecībā uz Eiropas produktiem tiek ievērotas ne tikai stingras higiēnas prasības, kā arī drošības un veterinārie standarti, bet arī tādi principi kā ilgtspējīga attīstība, klimata pārmaiņu novēršana, bioloģiskā daudzveidība un dzīvnieku labturība. Tāpēc es atbalstu Eiropas kvalitātes logotipa ieviešanu produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Eiropas Savienība. Ar šādu logotipu tiktu oficiāli atzīti Eiropas lauksaimnieku centieni un nodrošināta intelektuālā īpašuma aizsardzība starptautiskā līmenī. Es stingri uzskatu, ka tas palīdzēs daudziem lauku rajoniem, kur nav citu attīstības iespēju.

Eiropas Savienībai ir jānodrošina finansiāls atbalsts lauksaimniecības uzņēmumu modernizācijai un mikrouzņēmumu attīstīšanai, jo īpaši lauku rajonos, lai ar Eiropas Savienības līdzekļiem garantētu augstu kvalitāti lauksaimniecības produktiem.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo uzskatu, ka ekoloģiska un tīra lauksaimniecība ir mūsu nākotne un tā mums jāveicina. Tāpat mums jāveicina arī cilvēku interese par ekoloģiskajām saimniecībām un produktiem gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs. Savukārt, tā kā mēs vēlamies nodrošināt un veicināt ekoloģisko lauksaimniecību, mēs nedrīkstam steigties legalizēt ģenētiski modificētos organismus. Dažas valstis rāda ļoti labu piemēru, būtiski ierobežojot ģenētiski modificēto organismu audzēšanu ekoloģisko saimniecību apkārtnē. Ir jābūt skaidram nodalījumam. Patērētājiem ir jāsniedz arī visa informācija un zinātnisko pētījumu rezultāti, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem un ģenētiski modificētas barības ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, neko no tiem neslēpjot. Vienīgi tad mēs izveidosim patiesu ekoloģisko produktu kopējo tirgu, kas ir nozīmīgs mūsu visu dzīvībai.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms vēlos pateikties Scottà kungam par šim ziņojumam veltīto darbu.

Es uzskatu, ka mūsu lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas aizsardzība un stiprināšana ir Eiropas Savienības prioritāte, jo tā ietver un ir saistīta ar vairākiem citiem būtiskiem tematiem Eiropā, piemēram, patērētāju vēl labāku aizsardzību, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu, daudzu Eiropas reģionu kultūras un tradicionālā mantojuma saglabāšanu, kā arī Eiropas pārtikas ražotāju konkurētspēju pasaules mērogā.

Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Jan Březina (PPE). – (CS) Es novērtēju to, ka ziņojums par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku ir saistīts ar iepriekš veiktiem pasākumiem kvalitātes politikas stiprināšanā. Uzskatu, ka būtu īpaši svētīgi izstrādāt ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu sistēmu, vienlaikus saglabājot pieprasītos kritērijus aizsardzības iegūšanai. Es piekrītu tam, ka tiek saglabāts instruments tradicionālo raksturīgo pazīmju garantēšanai ar nosacījumu, ka tiek vienkāršoti reģistrācijas noteikumi. Ņemot vērā to, ka tas saistīts ar zemāku aizsardzības standartu un nav jāpierāda produkta īpašā, ģeogrāfiski raksturīgā iezīme, es neredzu nekādu iemeslu tam, kāpēc pieteikuma apstrāde aizņem tik pat daudz laika kā attiecībā uz ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm un cilmes vietu nosaukumiem.

Manuprāt, pašreizējā Komisijas pilnvaru praksē tādu pieteikumu noraidīšana, ko tā uzskata par nepilnīgiem, ir Komisijas vājais punkts. Bieži vien tas notiek neapdomīgi un patvaļīgi, nepārzinot īpašās produkta raksturīgās iezīmes un ģeogrāfisko apgabalu. Ir jānosaka arī pasākumi pret reģistrācijas procesa termiņu neievērošanu, kas izpaužas tā, ka Komisija sniedz arvien jaunus komentārus un uzdod papildu jautājumus.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet arī man pateikties Scottà kungam par darbu pie šā svarīgā ziņojuma.

Īpaši vēlos runāt par 4. grozījumu, kurā norādīts, ka patērētājam sniedzama maksimāli plaša informācija. Tajā pausts atbalsts arī visaptverošu un obligātu tiesību aktu ieviešanai par marķējumu „lauksaimniecības vieta”.

Lai gan mērķi ir cildeni, es uzskatu, ka šis grozījums ir pārāk ierobežojošs un, iespējams, būtu labāk, ja šāda informācija būtu sniedzama brīvprātīgi.

Ziemeļīrijas iedzīvotāji paļaujas uz to, ka savu produkciju varēs eksportēt uz pārējo Apvienotās Karalistes daļu un citām Eiropas valstīm. Tomēr šis grozījums, iespējams, ietekmēs Ziemeļīrijas spēju pārdot produktus atsevišķos tirgos, kur šobrīd nav nekādu grūtību, un es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt to, lai jaunais marķējums neradītu šķēršļus, kas kavē tirdzniecību dažādo dalībvalstu starpā.

Lai gan 4. grozījums rada sarežģījumus, es novērtēju šā ziņojuma nozīmi un es atzīstu to, cik svarīgi ir ražot izsekojamus, kvalitatīvus un drošus produktus.

  Vito Bonsignore (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ar šā balsojuma starpniecību esam sev nodrošinājuši līdzekli, kuru varam izmantot, lai aizsargātu patērētājus un pievienotu pienācīgu vērtību lauksaimniecības produktiem: jau ilgu laiku esam centušies sasniegt šo mērķi.

No šodienas gaļas produktu, piena pārstrādes produktu, augļu un dārzeņu, mājputnu gaļas produktu, kā arī citu vienas sastāvdaļas pārstrādes produktu marķējumā nepārprotami jānorāda produkta izcelsme. Ciktāl tas attiecas uz dzīvniekiem, izcelsmes vieta jānorāda kā viena noteikta vieta vienīgi tad, ja dzīvnieks ir dzimis, audzināts un nokauts vienā un tajā pašā valstī.

Šis ir pasākums, ar kura starpniecību var pienācīgi atzīt lauksaimniecības produktu ražotājus un tos, kas šādus produktus pārstrādā. Esam parādījuši, ka Eiropas Parlamentam ir tikai viens mērķis attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības pārtikas produktiem, proti, garantēt patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti un pieejamību.

Esam labi pastrādājuši. Izsaku atzinību tiem deputātiem, kas risināja šo jautājumu.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Man faktiski nav nekādu iebildumu pret kvalitātes logotipu izveidi. Kvalitātes logotipi ir redzami vairākās jomās mūsu dzīvēs. Tikai jāuzmanās, lai tie netiktu izmantoti kā atruna patērētāju izvēles ignorēšanai.

Ēdiens nav jāmet prom tikai tāpēc, ka tas neatbilst noteiktiem izmēra ierobežojumiem vai estētiskiem ierobežojumiem; tāpēc tas nav jāmet kaudzē, kā notiek ar 30 % Eiropas lauksaimniecības produktu, kas bieži vien tiek aizmesti, jo neatbilst stingrajiem Eiropas standartiem.

Šos kvalitātes standartus nevajadzētu izmantot arī kā atrunu tam, lai aizliegtu lauksaimniekiem jaunattīstības valstīs ievest produktus, tādējādi pakļaujot viņus nabadzībai, bet pēc tam izmantot mūsu nodokļu maksātāju naudu, lai izsniegtu to korumpētām valdībām tad, kad lauksaimnieki cieš no nabadzības.

Protams, tā vietā, lai izstrādātu šādas kvalitātes zīmes un attiecīgi rīkotos, mums vajadzētu uzticēties tirgum, uzticēties patērētājiem un uzticēties cilvēkiem.

Ziņojums: Enrique Guerrero Salom (A7-0034/2010)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Es nobalsoju pret šo ziņojumu, jo, kā tas bieži notiek ar citiem ziņojumiem, šajā patstāvīgajā ziņojumā Eiropa jau atkal virza savu t. s. reproduktīvās un seksuālās veselības tiesību jēdzienu, uzspiežot to cilvēkiem jaunattīstības valstīs.

Reizi par visām reizēm ir skaidri jāpasaka, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju šis jēdziens ietver abortu kā ģimenes plānošanas metodi. Cilvēka dzīvība ir svēta, sākot no ieņemšanas brīža, līdz dabīgajai nāvei, tāpēc es nevarēju atbalstīt šo ziņojumu. Tomēr šajā ziņojumā ir arī dažas labas domas, kas, protams, palīdzētu cilvēkiem jaunattīstības valstīs, tāpēc varētu teikt, ka, tā kā simtiem miljonu cilvēku jaunattīstības valstīs cīnās ar pamatproduktu un pārtikas produktu cenu pieauguma sekām, šādi viņi varētu atrisināt arī izdzīvošanas problēmu. Mani uztrauc starptautisko finanšu institūciju aprēķini, ka uz planētas jau pašreizējos cilvēku miljardus papildinās vēl simtiem miljoni un Subsahāras Āfrikā bērnu mirstība palielināsies par aptuveni 30 000–50 000.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es nobalsoju par šo ziņojumu par finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz nabadzīgajām valstīm pasaulē. Lai gan ziņojumā netiek sniegta pietiekami radikāla atbildes reakcija uz problēmām, kas skar nabadzīgās valstis, vienlaikus var piekrist daudziem tajā minētajiem punktiem.

Nabadzīgus cilvēkus un nabadzīgas valstis ekonomikas krīze skar vissmagāk. Mums vajadzētu nodrošināt visu iespējamo palīdzību valsts ieguldījuma jomā, jo īpaši šajās valstīs. Tomēr jānorāda, ka Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumi ar nabadzīgajām valstīm nav tām labvēlīgi. Vislielāko labumu no šiem nolīgumiem gūst lielie Eiropas uzņēmumi; mazie ražotāji, mazie lauksaimnieki un strādnieki negūst no tiem labumu, un tāpēc mums ir jāmaina tas, kā mēs strādājam ar šīm valstīm.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es nobalsoju pret šā ziņojuma 7. punktu, un mani uztrauc tas, ka ar šāda ziņojuma starpniecību Parlaments jau atkal slēpti mēģina ieviest tiesības veikt abortus, kā arī saista seksuālo un reproduktīvo veselību ar sabiedrības veselību jaunattīstības valstīs.

Šī nav īstā vieta, lai lemtu par to, vai piešķirt tiesības veikt abortus vai ne. Par to jālemj valstu valdībām. Es un lielākā daļa manu vēlētāju Ziemeļīrijā joprojām stingri tic, ka arī nedzimušam bērnam ir tiesības uz dzīvību.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam Parlaments, tāpēc pirms ierosinājumu izteikšanas mums vajadzētu padomāt divreiz. Mums vajadzētu izteikt priekšlikumus tādai politikai, kas risinātu problēmas, nevis tās saasinātu. Ciktāl tas attiecas uz attīstības palīdzību, ir veikti daudzi nopietni pētījumi, kas faktiski apliecina, ka pārāk automātiska attīstības palīdzības piešķiršana pastāvīgi aizkavē ekonomiskās reformas un tādējādi arī ekonomiskās izaugsmes iespējas jaunattīstības valstīs. Tomēr mēs kā Parlaments turpinām par sākuma punktu izmantot kredo vai tā dēvēto aksiomu, ka, piešķirot arvien vairāk attīstības palīdzības, vispirms mēs palīdzēsim Āfrikas valstīm nostāties uz savām kājām. Lai gan daudzus gadu desmitus attīstības jomā ir sniegta būtiska palīdzība, diemžēl nav nekādu skaidru liecību par to, ka lielākā daļa Āfrikas valstu neatrodas sliktākā stāvoklī pašreiz nekā toreiz tūlīt pēc dekolonizācijas. Tas bija mans pirmais komentārs.

Mans otrais komentārs būs īss. Protams, kā ziņojumā teikts, jaunattīstības valstis cieš intelektuālā darbaspēka emigrācijas dēļ, bet kāpēc mēs joprojām uzstājam, ka jāpiešķir „zilā kartīte”, kas šo problēmu saasinās vēl vairāk?

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Es nespēju saprast, kāpēc ziņojumā par pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz jaunattīstības valstīm un attīstības sadarbību jau atkal ir iekļauts punkts par reproduktīvo veselību?

Reproduktīvās veselības organizācijas atbalsta abortu kā vienu no dzimstības kontroles veidiem. Eiropas Savienībā šo nozari finansē arī no to pilsoņu nodokļiem, kuri neatbalsta abortu veikšanu un kuri iestājas par dzīvības aizsargāšanu. Jau gadu desmitus starptautiskās institūcijas ir paudušas savu viedokli par to, ka dzimstības kontrole var būt veids, kā izskaust nabadzību, tomēr jaunattīstības valstīs tā joprojām ir galēja. Manuprāt, ES tērē finanšu resursus dzimstības regulēšanai, kas nekādi nerisina nabadzības jautājumu. Es cienu dzīvību un cienu subsidiaritātes principu attiecībā ar jaunattīstības valstīm. Tieši tāpēc es nobalsoju pret 7. punktu un pret visu ziņojumu.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Varbūt tas ir nežēlīgi, bet varēja jau paredzēt, ka Eiropas Savienība izmantos Grieķijas finanšu krīzi, lai izvirzītu savus labi izstrādātos fiskālās politikas saskaņošanas plānus.

Ir bijuši atkārtoti aicinājumi izveidot Eiropas Parādu aģentūru, Eiropas Valūtas fondu, Viseiropas nodokļu politiku, lai nebūtu jāizsmeļ valstu vēlētāju iespējas.

E. Van Rompuy kungs un pārējie komisāri kā godīgi federālisma atbalstītāji tieši piekrīt tam, ko teikuši britu skeptiķi, proti, monetāra savienība nevar pastāvēt bez fiskālas un ekonomikas savienības.

Man šķiet tas bija John Maynard Keynes, kurš rakstīja: „Tas, kurš kontrolē valūtu, kontrolē valsti.” Apsolu, ka šī būs vienīgā reize, kad atzinīgi citēšu J. M. Keynes teikto.

Patiesībā, minēšu kādu lielāku autoritāti par John Maynard Keynes. Es atsaukšos uz Mateja evaņģēlija 22. nodaļu. Jūs noteikti to atcerēsieties. Mūsu Kungam jautā, vai ir atļauts maksāt nodevas Romai. Viņš atbild: „Ko jūs mani kārdināt, jūs liekuļi? Parādait man nodevu naudu.” Tie atnesa viņam denāriju. Tad viņš [Jēzus] tiem jautāja: „Kā attēls šis un uzraksts?” Tie viņam atbildēja: „Ķeizara.” Tad Jēzus tiem sacīja: „Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”

Es neapgalvoju, ka mūsu Kungs atbalstīja vienu vai otru pusi debatēs par eiro. Svarīgi ir, lūk, kas, ja meklējam laicīgās varas augstāko simbolu, suverenitātes absolūto zīmi, tad tā ir monēta! Esam pieredzējuši, ka ar eiro palīdzību tiek izveidota kopēja ekonomikas valdība. Paldies Dievam, mums bija pietiekami daudz saprāta, lai saglabātu mārciņu.

  Priekšsēdētājs. – Hannan kungs! Paldies par šā rīta sesijas svētīšanu.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Šajā ziņojumā lasāmas daudzas sen zināmas un apnicīgas frāzes par to, kā jaunattīstības valstis cieš ekonomikas krīzes dēļ. Skaidrs, ka šajās valstīs būs cilvēki, kuri cietīs ekonomikas krīzes dēļ, tomēr bieži vien šie cilvēki nebūt nav tie paši, kuriem vēlamies palīdzēt. Bieži vien cietējas ir valdības, kas uztraucas par to, ka tiks samazināti atbalsta budžeti, jo, ja to rīcībā būs mazāk palīdzības naudas, būs grūtāk noturēt pie varas korumpētas un neefektīvas valdības. Pagājušajā gadā es biju Āfrikā un runāju ar daudziem centriski labējiem politiķiem, viņi sūdzējās par to, ka patiesībā atbalsta budžetu dēļ korumpētā valdība joprojām ir pie varas un šo budžetu dēļ ir grūtāk uzlabot ekonomisko un politisko pārvaldību šajās valstīs.

Tomēr apskatīsim dažus no priekšlikumiem. Mēs runājam par to, ka jaunattīstības valstīs ir jāiegulda vairāk līdzekļu — tam piekristu visi — tomēr Parlamentā tiek ierosināta tāda direktīva par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kura paredz mazāk ieguldījumu jaunattīstības valstīs. Mēs runājam par to, ka ir jāpalīdz jaunattīstības valstu lauksaimniekiem, tomēr joprojām, pat saistībā ar pašreizējo budžetu, balsojam par to, lai vairāk resursu tiktu piešķirts kopējai lauksaimniecības politikai, kas ļoti kaitē lauksaimnieku iztikai jaunattīstības valstīs.

Labāk risināsim jautājumus, kas saistīti ar patieso problēmu iemeslu šajās valstīs — sliktu pārvaldību un protekcionismu Eiropas Savienībā.

  Martin Kastler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es nobalsoju pret šo ziņojumu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mani uztrauc tas, ka Eiropa aizvien biežāk izmanto nekritisku pieeju attīstības politikai, kā arī tas, ka atbalsts šādai pieejai tiek pausts aizvien vairāk rezolūcijās un lūgumos. Otrkārt, es balsoju pret šo ziņojumu tāpēc, ka uzskatu, ka mēs nedrīkstam mēģināt uzspiest ģimenes plānošanas politiku jaunattīstības un jaunajām valstīm kā sava veida kultūras imperiālismu. Aborts nav risinājums, un man žēl, ka daži Eiropas Parlamenta deputāti, runājot par abortiem, eifēmiski atsaucas uz „reproduktīvo medicīnu”. Tas nemaina to, ka aborts ir nedzimuša bērna nonāvēšana. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu, un es ceru, ka turpmāk šādi eifēmiski izteicieni kultūras imperiālisma aspektu aprakstīšanai netiks izmantoti katrā rezolūcijā un patstāvīgajā ziņojumā.

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas ir muļķīgs. Tas ir nevajadzīgs ziņojums. Proti, visi aktīvi atrodas Ņujorkas, Londonas, Tokijas, Frankfurtes un citās biržās. Tagad jūs iegūsiet aptuveni 6 triljonus dolāru vērtu kapitālu. Pārdodot visus nejuridiskos īpašumus, tos īpašumus, kas novērtēti kā grausti un kas neietilpst jaunattīstības valstu tiesību sistēmā, var iegūt 7 triljonus dolāru. Jaunattīstības valstīs ir diezgan daudz kapitāla, kas pašreiz atrodas ārpus šo valstu juridiskās struktūras — gan grausti, gan miljoniem uzņēmumu, kas redzami ceļu malās un neietilpst oficiālajā ekonomikā.

Turklāt, painteresējoties par to, cik daudz naudas katru gadu ar pasaules finanšu sistēmas starpniecību aizplūst no jaunattīstības valstīm, atklājas, ka tie ir 800 miljardi dolāru. Kāpēc mēs nedarām visu iespējamo, lai šo kapitālu paturētu šajās valstīs un tādējādi padarītu tās bagātākas?

Nē, ko mēs tikko izdarījām? Mēs nobalsojām par Tobina nodokli, lai tādā veidā iznīcinātu jau tā vājās finanšu institūcijas rietumos un nodotu naudu veselam baram cilvēku, kuri to, visticamāk, nozags.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā iepriekšējie runātāji, arī es iebilstu pret 7. punkta iekļaušanu. Mūsu grupai bija iespējas balsot brīvi, tomēr mūsu delegācija nolēma balsot pret to, jo — kā jau iepriekšējie runātāji norādīja — runāt par reproduktīvās veselības tiesībām ir tikai vēl viens veids, kā apspriest aborta jautājumu. Ja tā tas arī ir domāts, tad tas jāpasaka skaidri, nevis jāslēpj zem ekonomikas krīzes plāna. Tātad, tāpat kā citi runātāji, mēs pret to iebilstam un nobalsojām pret šo iedaļu.

Ziņojums: Edward Scicluna (A7-0010/2010)

  Morten Messerschmidt (EFD). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Dānijas Tautas partija nobalsoja pret šo ziņojumu. Tomēr es vēlos pateikties par vairākiem apsvērumiem, kas tajā tika minēti. Jo īpaši es runāju par 27. punktu, kurā ļoti atklāti pateikts, ka eiro pavisam dabīgi vajadzētu veicināt ekonomikas politiku ciešāku koordināciju eiro zonā. Protams, es esmu pilnīgi pret šo apgalvojumu, tomēr vēlos pateikties par referenta izrādīto skaidrību un godīgumu attiecībā pret eiro. Tātad eiro ir konstrukcija, kas izveidota, lai radītu izteiktāku ekonomiku apvienošanu Eiropā. Citiem vārdiem sakot, ir jāapvieno visas tās ekonomikas jomas, kurām ir kāda ekonomiska nozīme, proti, finanšu politika, darba tirgus politika, struktūrpolitika. Tas pašreiz notiek Grieķijā; ekonomisti Frankfurtē māca grieķus, kāda ekonomikas politika tiem būtu īstenojama, un tas pats pēc dažiem mēnešiem notiks Spānijā un Itālijā, kā arī vairākās citās valstīs. Lai gan ir panākta visa vēlamā skaidrība, šādā veidā ziņojums parāda to, kāpēc Dānija — jo īpaši partija, ko es pārstāvu, proti, Dānijas Tautas partija, — vēlas palikt ārpus eiro zonas. Mēs paši gribam izlemt, kādu ekonomikas politiku īstenosim. Šāds lēmums jāpieņem vēlētājiem Dānijā, nevis ekonomistiem Frankfurtē.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Jo Leinen (A7-0018/2010)

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Mēs atbalstām priekšlikumu, ka pašreizējie noteikumi attiecībā uz dzīvu dzīvnieku, gaļas un gaļas produktu importu paliek spēkā, līdz tiek pieņemti pasākumi saskaņā ar jaunajiem reglamentējošajiem noteikumiem. Lai gan mēs būtu vēlējušies, lai šādus tiesību aktus katra dalībvalsts pieņemtu atsevišķi, nevis visa Eiropas Savienība kopīgi, tiesību aktiem šajā jomā ir jābūt. Tomēr ziņojumā ir sniegts arī tādu trešo valstu vai valstu daļu saraksts, no kā dalībvalstīm ir atļauts ievest liellopus, cūkas un svaigu gaļu. Tas nozīmē, ka Apvienotajai Karalistei būs juridisks pienākums atļaut importu no šīm valstīm. Tas nozīmēs lielāku konkurenci mūsu lauksaimniekiem un suverenitātes turpmāku eroziju. Šo labo un slikto priekšlikumu dēļ mēs nolēmām atturēties.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīvas 72/462/EEK par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, aitas, kazas un cūkas, kā arī svaigu gaļu un gaļas produktus no trešām valstīm, 3. panta 1. punktā teikts, ka Padome saskaņā ar Komisijas priekšlikumu sagatavo to trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstīm ir atļauts liellopu, cūku un svaigas gaļas imports. Lai gan šī direktīva ir atcelta, minētā procedūra joprojām tiek veikta un iepriekš minētais saraksts gadu gaitā ir grozīts. Pašreiz Komisija ierosina izstrādāt regulējumu, kurā būtu apkopoti visi gadu gaitā veiktie attiecīgie grozījumi un kurā bieži tiktu veikti jauni grozījumi, proti, tas tiktu nepārtraukti atjaunināts.

Es uzskatu, ka šāda kārtība ievieš skaidrību un nodrošina pārredzamību ne tikai attiecībā uz dalībvalstīm, kuras veikušas grozījumus, bet arī attiecībā uz trešām valstīm, kas attiecīgos produktus eksportē uz Eiropas Savienību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka tiek pieņemts ziņojums par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, aitas, kazas un cūkas, kā arī svaigu gaļu vai gaļas produktus no trešām valstīm. Šā ziņojuma pamatā ir Padomes 1972. gada 12. decembra Direktīva 72/462/EEK, saistībā ar kuru Padome apstiprināja tādu trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstīm ir atļauts ievest liellopus, cūkas un svaigu gaļu. Lai gan direktīva ir atcelta, minētā procedūra joprojām tiek veikta un iepriekš minētais saraksts gadu gaitā ir grozīts. Šobrīd Komisija ierosina izstrādāt regulējumu, kurā būtu apkopoti visi gadu gaitā veiktie attiecīgie grozījumi un kurā bieži tiktu veikti jauni grozījumi, proti, tas tiktu nepārtraukti atjaunināts.

Es uzskatu, ka šāda kārtība, kā arī ES sabiedrības pārtikas nekaitīguma stiprināšana ievieš lielāku skaidrību attiecībā uz dalībvalstīm un attiecībā uz trešām valstīm, kas uz ES eksportē gaļas produktus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pārtikas nekaitīguma jautājums Eiropas sabiedrībā ir būtisks, un tas jārisina mums visiem. Ir jābūt ļoti stingriem veselības aizsardzības politikas kritērijiem atsevišķu dzīvu dzīvnieku un to svaigas gaļas ievešanai no trešām valstīm, un šādi produkti ir sistemātiski jāuzrauga, lai pārbaudītu, vai tie atbilst izvirzītajiem kritērijiem.

Tāpēc ir ļoti svarīgi izveidot to trešo valstu sarakstu, kas atbilst dzīvnieku veselības, sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas kritērijiem, lai tās varētu eksportēt dzīvus dzīvniekus (liellopus, aitas, kazas un cūkas), kā arī to svaigo gaļu uz ES valstīm.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pašreiz plosās nežēlīgs cenu karš, kurā uzņēmumi peļņas normas uzlabošanai izmanto nedzirdētas metodes. Ievestu gaļu pārdod kā vietējo ražojumu, bieži tirgo vecu gaļu, ir dzirdēts arī par viltotā šķiņķa tirgošanas gadījumiem. Uz pakaļdarinājumiem ir jābūt skaidram marķējumam. Tomēr lielākā daļa deputātu neatbalstīja prasību ieviest obligātu marķējumu tādai barībai, kurā ir ģenētiski modificētie organismi, lai gan Eiropas pilsoņi ir ļoti kritiski pret ģenētisko modifikāciju. Ir svarīgi izstrādāt dzīvnieku veselības un higiēnas nosacījumus. Diemžēl regulējumā par importu netiek aplūkots jautājums par ģenētisko modifikāciju, tāpēc es atturos no balsošanas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Galīgajā balsojumā par šo rezolūciju es balsoju ar „jā”. Jāsaka, ka tika organizēta neoficiāla tikšanās ar Padomi un Komisiju, kurā kļuva skaidrs, ka Parlaments varētu piekrist šādai procedūrai. Jo Leinen ziņojuma projekts, kas tika iesniegts balsošanai, aizstāj COM priekšlikumu un grozījumus, kas tika iesniegti Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. Padome jau vienojās, ka apstiprinās Parlamenta nostāju; tātad ir jāpieņem vienošanās pirmajā lasījumā. Mēs, zaļie, piekrītam procedūrai.

  Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Likuma grozījumi, ar kuriem paredzēts uzlabot dzīvnieku labturību, ir būtiski, un es esmu ļoti priecīga, ka Eiropas Komisija vairs neplāno ieviest šos grozījumus bez Eiropas Parlamenta līdzdalības. Tāpēc es atbalstīju J. Leinen ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru atceļ Padomes Lēmumu 79/542/EEK, ar ko izveido trešu valstu vai trešu valstu daļu sarakstu un nosaka dzīvnieku sabiedrības veselības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus, lai Kopienā importētu konkrētus dzīvus dzīvniekus un tādu dzīvnieku svaigu gaļu.

Lai gan es neesmu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas locekle, es arī turpmāk iesaistīšos tiesību aktu grozījumu izstrādē, jo īpaši tad, ja to mērķis ir ieviest radikālus uzlabojumus zirgu pārvadāšanā. Ir daudz iemeslu, kas man liek tā rīkoties, bet principā kristīgā ētika mudina mani rūpēties ne tikai par cilvēku esības uzlabošanu, bet arī par dzīvnieku un mūsu dabīgas vides uzlabošanu. Eiropas Savienība var daudz ko mainīt šajā saistībā.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0047/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju abus ziņojumus par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu, lai palīdzētu bez darba palikušiem darba ņēmējiem Lietuvā. Ekonomikas un finanšu krīze Lietuvā ir skārusi daudzas dažādas nozares, un daudz cilvēku ir palikuši bez darba un iztikas līdzekļiem. Ņemot vērā sarežģīto situāciju darba tirgū un pieaugošo bezdarbnieku skaitu, EGF noteikumi par līdzekļu piešķiršanu tika vienkāršoti. Tāpēc Lietuvai ir jāizmanto visas iespējas, lai saņemtu nepieciešamos līdzekļus, lai pēc iespējas sekmīgāk varētu palīdzēt bez darba palikušiem cilvēkiem. Ir ļoti svarīgi nodrošināt arī to, lai šie līdzekļi tiktu efektīvi izmantoti un dotu reālu labumu Lietuvas cilvēkiem.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skārušas būtisku strukturālu pārmaiņu sekas pasaules tirdzniecībā, un lai palīdzētu tiem atgriezties darba tirgū. No 2009. gada 1. maija EGF darbības joma tika paplašināta, iekļaujot tajā atbalstu tiem darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu tieši ekonomikas un finanšu krīzes dēļ.

Pašreiz, saskaroties ar smago ekonomikas un finanšu krīzi, viena no tās galvenajām sekām ir bezdarba pieaugums. Eiropas Savienībai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai reaģētu uz krīzes sekām, jo īpaši attiecībā uz atbalstu, kas sniedzams tiem, kurus skārusi ikdienas realitāte, proti, bezdarbs.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par priekšlikumu izmantot EGF, lai palīdzētu Lietuvai atbalstīt tos darba ņēmējus, kas zaudējuši darbu 49 uzņēmumos, kuri darbojas mēbeļu ražošanas nozarē.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) finansiālais atbalsts tiks piešķirts darba ņēmējiem, kas bez darba palikuši uzņēmumos, kuri darbojas mēbeļu nozarē, jo, samazinoties mēbeļu nozares eksportam, daudzi darba ņēmēji zaudēja darbu. ES atbalsts būs paredzēts tam, lai palīdzētu darba ņēmējiem pārkvalificēties, atrast jaunu darbu vai nodibināt savu uzņēmumu. Esmu priecīga, ka Eiropas Komisija apstiprināja Lietuvas pieteikumu ES finansējuma saņemšanai, jo lejupslīdē ir ļoti maz iespēju, ka no mēbeļu ražošanas uzņēmumiem atlaistie darbinieki spēs atgriezties darba tirgū, un masveidīgā atlaišana no darba, kas notiek 49 uzņēmumos, ļoti negatīvi ietekmē valsts ekonomisko situāciju. Vēlos aicināt ES institūcijas nodrošināt gludu un ātru lēmuma pieņemšanu, izsverot jautājumus, kas saistīti ar finansiālā atbalsta nodrošināšanu, jo kavēšanās ar šādu lēmumu pieņemšanu var tikai saasināt darba ņēmēju jau tā grūto situāciju. Vēlos uzsvērt, ka ES finansiālais atbalsts palīdzēs darba tirgū atgriezties tiem darba ņēmējiem, kurus skārušas būtiskas strukturālās pārmaiņas ekonomikā un tirdzniecībā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Līdzīgi kā Lietuvas būvniecības nozarē, kuru analizējām iepriekš, globalizācijas sekas izjūt arī šīs valsts mēbeļu ražošanas nozare, jo šobrīd tai traucē ļaunu konkurentu produkcija, kas ražota pavisam citā līmenī. Tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda pieteikuma un izmantošanas prasības ir izpildītas, manuprāt, fonda izmantošana var palīdzēt.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir pagājušas tikai divas nedēļas, kopš Parlaments apstiprināja Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, lai reaģētu uz darbavietu skaita samazināšanu Lietuvā un Vācijā, un nu mēs vēlreiz apstiprinām fonda izmantošanu, lai šoreiz reaģētu uz darbavietu skaita samazināšanu 49 uzņēmumos Lietuvas mēbeļu ražošanas nozarē. Kā jau toreiz tika teikts, ir pagājis laiks kopš brīža, kad darbu zaudējušo darbinieku skaits ievērojami pārsniedza sākotnējos Komisijas aprēķinus par to darba ņēmēju skaitu, kas gūtu labumu no šā fonda.

Mēs vēlētos jums atgādināt, ka šo nozari skar nopietnas grūtības arī Portugālē, jo īpaši tajās municipalitātēs, kur šīs nozares uzņēmumu ir īpaši daudz, piemēram, Paredes un Paços de Ferreira. Arī tur cilvēki ir atlaisti no darba, tādējādi saasinot sociālo situāciju reģionā.

Saņemot katru jaunu lūgumu pēc palīdzības, kļūst arvien skaidrāk, ka vairāk par mīkstinošiem pasākumiem — kas neapšaubāmi ir nepieciešami — ir vajadzīgi steidzami pasākumi, kas aizsargātu ražošanas nozares un darbvietas: jo īpaši tās, kas krīzes situācijā ir visneaizsargātākās, un tās, kas saistītas ar katras valsts attīstības iespēju izmantošanu, sekmējot valsts projektu īstenošanu un atbalstot mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī kooperatīvo sektoru ..

(Saskaņā ar Reglamenta 170. pantu balsojuma skaidrojums tika saīsināts)

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0048/2010)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skārušas būtisku strukturālu pārmaiņu sekas pasaules tirdzniecībā, un lai palīdzētu tiem atgriezties darba tirgū. No 2009. gada 1. maija EGF darbības joma tika paplašināta, iekļaujot tajā atbalstu tiem darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu tieši ekonomikas un finanšu krīzes dēļ.

Pašreiz, saskaroties ar smago ekonomikas un finanšu krīzi, viena no tās galvenajām sekām ir bezdarba pieaugums. Eiropas Savienībai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai reaģētu uz krīzes sekām, jo īpaši attiecībā uz atbalstu, kas sniedzams tiem, kurus skārusi ikdienas realitāte, proti, bezdarbs.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par priekšlikumu izmantot EGF, lai palīdzētu Lietuvai atbalstīt tos darba ņēmējus, kas zaudējuši darbu 45 uzņēmumos, kuri darbojas apģērbu ražošanas nozarē.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Esmu gandarīta, ka šodien notika balsojums par finansiāla atbalsta sniegšanu Lietuvas apģērbu ražošanas nozarei, jo šo nozari lejupslīde ir skārusi īpaši smagi. Es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka apģērbu ražošanas nozarē galvenokārt nodarbinātas sievietes un krīzes izraisīto darbavietu skaita samazināšanas dēļ gada laikā līdz 2009. gada jūlijam bezdarbnieču skaits Lietuvā ir divkāršojies. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) finansiālais atbalsts tiks izmantots nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, lai pēc iespējas ātrāk nodarbinātu cilvēkus, kas ir atlaisti no darba, tas tiks izmantots studiju un pārkvalificēšanās maksājumiem, kā arī pabalstiem nepilngadīgajiem, kas ir jaunāki par astoņiem gadiem, un ģimenes locekļu invalīdu aprūpei. Tādējādi šis finansiālais atbalsts ir ļoti nepieciešams apģērbu ražošanas nozarē, jo, ņemot vērā apģērbu pieprasījuma dramatisko kritumu Lietuvā un eksporta jomās, apģērbu ražošanas nozarē samazinājums ir ievērojams. Vēlos uzsvērt arī to, ka šo darbinieku atlaišana ne tikai negatīvi ietekmē valsti un vietējo ekonomiku, bet arī atsevišķo strādnieku dzīvi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lietuvas apģērbu ražošanas nozare pievienojas valsts būvniecības un mēbeļu ražošanas nozarei, kas visas cieš globalizācijas seku dēļ, un tajās liels skaits darbinieku tiek atlaists no darba. Lielais vairākums, kas kompetentajās parlamentārajās komitejās šajā jautājumā balsoja pozitīvi, apliecina šā pasākuma acīmredzamo pamatotību. Ņemot to vērā, es neredzu iemeslu balsot pret fonda izmantošanu šajā gadījumā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir pagājušas tikai divas nedēļas, kopš Parlaments apstiprināja Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, lai reaģētu uz darbavietu skaita samazināšanu Lietuvā un Vācijā, un nu mēs vēlreiz apstiprinām fonda izmantošanu, lai šoreiz reaģētu uz darba vietu skaita samazināšanu 45 uzņēmumos, kas darbojas Lietuvas apģērbu ražošanas nozarē. Ir vērts atcerēties, ka šī nozare piedzīvo nopietnu krīzi arī Portugālē, kur to īpaši smagi skar pasaules tirdzniecības liberalizācijas sekas, un šajā gadījumā netiek īstenoti nekādi nepieciešamie aizsardzības pasākumi.

Ar katru jaunu lūgumu attiecībā uz šā fonda izmantošanu mūsu atbalstītie pasākumi kļūst aizvien steidzamāki: bezdarbs ir efektīvi jāizskauž un jārada un jāveicina darba vietas ar tiesībām, kuru pamatā ir ekonomiskās aktivitātes attīstība, valsts nodarbinātības simulācija, nodarbinātības drošība un mazāks darba stundu skaits, nesamazinot samaksu par darbu. Ir jāīsteno arī tādi pasākumi, kas aizkavēs uzņēmumu aiziešanu ārzonā, sākot ar valsts subsīdijām — jo īpaši Kopienas subsīdijām — ar nosacījumu, ka tiek aizsargātas darba vietas un vietējā attīstība, ir jāīsteno pasākumi, kas nepārprotami aptur neoliberālu politiku īstenošanu, kuras mūsu acu priekšā rada ekonomiska un sociāla rakstura nelaimes Eiropas Savienības valstīs.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība ir solidaritātes telpa, un šā iemesla dēļ ir izveidots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF). Šis atbalsts ir nepieciešams, lai palīdzētu bezdarbniekiem un tiem, kas cieš sakarā ar uzņēmumu pārvietošanu globalizācijas seku dēļ.

Pieaug pārvietoto uzņēmumu skaits, jo šādi ir iespējams izmantot priekšrocības, kuras garantē mazākas darbaspēka izmaksas dažādās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, bet kaitē tām valstīm, kurās tiek ievērotas darbinieku tiesības. EGF mērķis ir palīdzēt tiem darbiniekiem, kas cieš uzņēmumu pārvietošanas dēļ, un, lai īstenotu šo mērķi, ir svarīgi, lai šiem darbiniekiem būtu iespēja iegūt jaunu darbu nākotnē. Jau agrāk EGF līdzekļi ir izmantoti citām ES valstīm, jo īpaši Portugālei un Spānijai, tāpēc tagad šis atbalsts būtu jāsniedz Lietuvai.

Ziņojumi: Barbra Matera (A7-0047/2010 un A7-0048/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es nobalsoju par abiem Barbara Matera ziņojumiem par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansiālā atbalsta sniegšanu darba ņēmējiem Lietuvā, kas ir atlaisti no darba. Vēlos pateikties arī tiem kolēģiem, kas kā kvalificēts vairākums nobalsoja pozitīvi, un, lai pieņemtu šo ziņojumu, bija nepieciešamas trīs piektdaļas derīgo balsu.

Abi ziņojumi, kuros izklāstīta situācija mēbeļu ražošanas un apģērbu ražošanas nozarē, atspoguļo visaktuālākos bezdarba gadījumus Lietuvā. Eiropas Savienībai šīs naudas summas nav lielas, tomēr tās palīdzēs grūtībās, ar kurām saskaras darba ņēmēji Lietuvā.

Tas attiecas uz tiem, kas strādāja 49 uzņēmumos, kuri darbojās mēbeļu ražošanas nozarē; tur atlaistajiem darba ņēmējiem no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmaksās 662 088 eiro; tas attiecas arī uz tiem, kuri strādāja 45 uzņēmumos apģērbu ražošanas nozarē un kuriem tiks izmaksāti 523 481 eiro.

Lai gan tā, iespējams, ir Lietuvas bezdarba problēmas aisberga pati virsotne, finansiālais atbalsts palīdzēs tiem, kam palīdzība visvairāk vajadzīga.

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Mēs neatbalstām to, ka Eiropas Savienībai ir jāpalīdz darbavietu skaita samazināšanas dēļ atlaistiem darbiniekiem (vai citu iemeslu dēļ). Mēs iebilstu pret naudas piešķiršanu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam, tāpat kā iebilstu pret naudas piešķiršanu visiem ES fondiem. Mēs uzskatām, ka dalībvalstīm pašām jāpalīdz darbiniekiem, kas tiek atlaisti darbavietu skaita samazināšanas dēļ. Tomēr Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda rīcībā ir līdzekļi, kas tam jau ir piešķirti un ko devušas dalībvalstis. Ja tiktu ierosināts naudu no EGF piešķirt darbavietu skaita samazināšanas dēļ atlaistiem darbiniekiem Lielbritānijā, mēs par to balsotu pozitīvi un tiktu kritizēti, ja tā nedarītu. Tāpēc mums jānobalso arī par to, lai šis fonds tiktu pienācīgi izmantots attiecībā pret citām dalībvalstīm. Tomēr turpmāk mēs nodrošināsim to, ka nauda tiek piešķirta arī darba ņēmējiem, kas tiek atlaisti Lielbritānijā, un ja konstatēs, ka šie darbinieki nevar pretendēt uz minētajiem līdzekļiem, mēs turpmāk balsosim pret jebkādu fonda izmantošanu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Doma par Lietuvas darba ņēmējiem, kas tiek upurēti uz globalizācijas altāra, mudina mani atturēties. Tā kā viņi šajā situācijā atrodas Eiropas Savienības propagandētās neoliberālās politikas seku dēļ, varētu šķist pamatoti balsot pret šīm nožēlojamajām summām, ko Eiropas elite vēlas tiem piešķirt. Tomēr jebkāds mazumiņš var atvieglot viņu ciešanas. Diemžēl Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda loģika joprojām ir neizturama. Eirokrātu karalistē tīra sirdsapziņa ir lēta.

Ziņojums: Sven Giegold (A7-0031/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Giegold kunga ziņojumā ir minēti daži interesanti fakti par pašreizējo ekonomikas krīzi, kas ir ļaunākā kopš tika sākta Eiropas integrācija.

Vēlos uzsvērt, ka nesen Komisijai uzdevu jautājumu, kurā vēlējos noskaidrot, kāda ir Stabilitātes un izaugsmes pakta darbības joma, ko dažos izņēmuma gadījumos var paplašināt, piemēram, īstenojot sabiedrisko ēku un sociālo mājokļu projektus. Patiesībā šādi darbi ir paredzēti sociālu mērķu īstenošanai un nodrošina atbildes reakciju situācijā, kurā trūkst mājokļu; tas īpaši jūtams lielajās pilsētās, tāpēc, iespējams, šāda veida problēmu vajadzētu risināt, īstenojot ārkārtas pasākumus.

Tāpēc es uzskatu, ka Komisijai vajadzētu pieņemt ļoti skaidru nostāju, lai tā var izdot direktīvas attiecībā uz dalībvalstīm, atsaucoties uz budžetu un izdevumu ierobežojumiem, kurus Stabilitātes un izaugsmes pakts uzliek vietējās varas iestādēm, kam, jo īpaši lielajās pilsētās, nepieciešams būtisks infrastruktūras ieguldījums.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par ziņojumu, kurā izklāstīts Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums par gada pārskatu par eiro zonu un valsts finansēm. Šajā ziņojumā ir daudz dažādu analīžu un priekšlikumu, bet es galvenokārt atceros to, ka tajā aicina veidot labāku Eiropas ekonomikas pārvaldību, jo īpaši labāku budžeta politiku koordināciju. Izaugsme un solidaritāte: šiem diviem vārdiem jābūt mūsu Eiropas ekonomikas stratēģijas pamatā. Ir jābūt izaugsmei, jo pretējā gadījumā mēs nespēsim stāties pretī sociāla rakstura izaicinājumiem. Ir jābūt solidaritātei, jo tā ir Eiropas integrācijas raison d'être un būs tās nākotne.

  Liam Aylward un Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Eiropas Parlamenta Fianna Fáil partijas locekļi, Pat the Cope Gallagher un Liam Aylward, asi iebilst pret šajā ziņojumā ierosināto kopējas konsolidētas uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes ieviešanu (angliski „CCCTB”).

Kopēja konsolidēta uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze Eiropā neuzlabos Eiropas Savienības konkurētspēju vai vienotā tirgus darbību, turklāt kopējas konsolidētas uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes ieviešana var traucēt mazai, atvērtai tirgus ekonomikai, piemēram, Īrijai. Nodokļu politika ir atsevišķo dalībvalstu kompetencē, un Īrijas valdība drīkst izmantot savas veto tiesības attiecībā uz jebkādiem nodokļu pasākumiem, tostarp šo kopējo nodokļu bāzi. Šādas tiesības ir paredzētas līgumos, tostarp Lisabonas līgumā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā sīki un plaši ir atspoguļotas eiro zonas un valsts finanšu problēmas. Situācija nodarbinātības jomā Eiropas Savienības dalībvalstīs joprojām pasliktinās, un paredzams, ka tā turpinās pasliktināties. Haotiskās strukturālās reformas, ko dažas dalībvalstis ievieš bez konkrēta plāna, apdraud visas Eiropas Savienības stabilitāti. Šis periods ir īpaši grūts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Centrālā banka nespēja kontrolēt un nodrošināt to, ka bankām paredzētie līdzekļi tiek piešķirti galvenajam mērķim — nodrošināt mazajiem uzņēmumiem aizdevumu ar labvēlīgākiem nosacījumiem. Ir ļoti svarīgi atbalstīt eiro zonas attīstību un īstenot nepieciešamos pasākumus, lai radītu piemērotus apstākļus tām dalībvalstīm, kuras vēlas iestāties eiro zonā..

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju pozitīvi par 2009. gada pārskatu par eiro zonu un valsts finansēm. Es atbalstu ziņojumā ierosināto priekšlikumu eiro grupai atvieglot to dalībvalstu iestāšanos eiro zonā, kas tai vēlas pievienoties un atbilst konkrētajiem nosacījumiem. Manuprāt, ir ļoti svarīgi uzlabot finanšu tirgu regulējumu un pārraudzību, kā arī ierobežot ārējo un iekšējo deficītu, lai veicinātu Ekonomikas un monetārās savienības veiksmīgu attīstību. Turklāt mums jāpievērš īpaša uzmanība problēmām, kas saistītas ar fiskālo disciplīnu. Nākamajā Eiropas Savienības stratēģijā 2020. gadam jāiestrādā tāda politika, kas paredzēta darbavietu radīšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, lai turpmāk mēs varētu izvairīties no jaunas ekonomikas krīzes. Vienlaikus dalībvalstīm un Eiropas Komisijai ir jāsadarbojas, lai samazinātu fiskālo nelīdzsvarotību. Valsts finanšu konsolidēšana ir būtisks priekšnosacījums ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Komisijai būs lielāka nozīme dalībvalstu ekonomikas attīstības uzraudzīšanā. Saskaņā ar 121. pantu Eiropas Komisija varēs izteikt brīdinājumu tām valstīm, kuras neizpilda vispārējās pamatnostādnes ekonomikas politikas jomā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlaments pievērsa Komisijas uzmanību tam, ka attīstītās valstis pamazām izkļūst no pasaules krīzes bedres, bet jaunattīstības valstīs situācija tikai pasliktinās. Tāpēc Eiropas Centrālās bankas (ECB), Eiropas Komisijas un eiro zonas dalībvalstu uzdevums ir veicināt integrāciju ekonomikas un monetārās politikas jomā Eiropas Savienībā un atbalstīt eiro zonas paplašināšanos. Arī es uzskatu, ka ECB ir jāaicina atbalstīt ārpus eiro zonas esošo dalībvalstu centienus ieviest eiro, jo īpaši tad, ja dalībvalstis pierāda, ka spēj uzturēt ticamu un stabilu fiskālo disciplīnu. Vēlos norādīt arī to, ka, lai turpmāk izvairītos no finanšu krīzēm, eiro grupa, Padome un ECB ir jāaicina labāk koordinēt to darbības valūtas kursa politikas jomā. Tāpēc, lai gan ir krīze, pārejā uz kopēju starptautisko eiro zonas pārstāvību ir panākts neliels progress. Lielākās bažas rada tas, ka neatkarīgi no centieniem stabilizēt monetārās un fiskālās politikas jomu ES joprojām samazinās nodarbinātība un pieaug bezdarbs un sociālā atstumtība.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par S. Giegold ziņojumu, jo ir nepieciešamas turpmākas sīkākas debates par dažādajiem jautājumiem, kas aplūkoti šajā ziņojumā. Ir jānodrošina tas, lai dažādu korporatīvo nodokļu režīmu dēļ uzņēmumiem nerastos iespēja izvairīties no atbildības par sabiedrības atbalstīšanu, iemaksājot daļu peļņas godīgā korporatīvā nodokļa režīmā. Tomēr īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka kopēja konsolidēta uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze var negatīvi ietekmēt mazās valstis, piemēram, Īriju, kuras labklājības un nodarbinātības līmenis lielā mērā ir atkarīgs no valsts spējas piesaistīt ārvalstu finansējumu. Īrijas Darba partija neatbalsta šādas kopējas nodokļa bāzes ieviešanu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos balsot par šo konkrēto ziņojumu. Tā kā gandrīz visās dalībvalstīs ekonomiskā situācija nepārprotami ir negatīva un bezdarba līmenis palielinās, mums jāsaprot, ka lejupslīde nemazinās. Problēma nav saistīta tikai ar „saprātīgām” finansēm. Tādas valstis kā Grieķija saskaras ar problēmām, kas saistītas ar valsts aizņēmumu gan spekulatīvu tirgus uzbrukumu dēļ, gan arī Ekonomikas un monetārās savienības institucionālo un politisko problēmu dēļ. Komisija ir aizmirsusi, ka budžeta deficītu krīzi, ar ko saskaras visas Eiropas Savienības valstis, citu iemeslu starpā izraisīja apjomīgā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Turklāt budžeta deficītu palielināja arī atbalsta paketes, ko valstu valdības piešķīra bankām, kā Spānijas prezidentūra arī atzinusi atbildē uz manu jautājumu par šo tematu. Lai kā nu būtu, neatlaidīga prasība ievērot Stabilitātes paktu, jo īpaši lejupslīdē, ir katastrofa. Tas saasina sociālo nevienlīdzību, un tā rezultātā rodas valsts ieguldījumu samazinājumi, tas palielina bezdarbu un iedragā valsts izaugsmes iespējas. Tāpēc ir jāmaina šis pret izaugsmi vērstais un antisociālais Stabilitātes pakts; ekonomikas un sociālās politikas īstenošanai ir jāizstrādā citi pamatnoteikumi, kuru pamatā ir nodarbinātība un sociālās vajadzības, kā arī ilgtspējīga un dzīvotspējīga izaugsme.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Nopietnas ekonomikas un sociālas krīzes laikā mums ir jāuzlabo centieni koordinēt makroekonomisko un strukturālo reformu stratēģijas, pārkāpjot valstu robežas, lai novērstu traucējumus, kas kavē darbavietu radīšanu. Arī mani uztrauc nelīdzsvarotība eiro zonā, piemēram, spekulācijas būvniecības nozarē, kuru pārmērība rada asimetrisku satricinājumu, un es aicinu Komisiju rast iespējamus mehānismus eiro zonas ekonomiskās pārvaldības uzlabošanai, kā arī šādas nelīdzsvarotības izplatības ierobežošanai. Pašreiz steidzami jāizstrādā stingrāks regulējums un finanšu krīzes uzraudzība. Diskutējot par kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi Eiropā, ir jāņem vērā Eiropas Savienības ģeogrāfiski marginālo reģionu, piemēram, Īrijas, vajadzības un to spēja piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus. Kopējās nodokļu bāzes sakarā runa nav par kopējo nodokļu likmi. Uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem ir katras dalībvalsts ekskluzīva atbildība. Kopējas nodokļu bāzes mērķis ir izveidot kopēju tiesisko bāzi tādu uzņēmumu peļņas aprēķināšanai, kuriem ir uzņēmējdarbība vismaz divās dalībvalstīs, lai tādējādi atvieglotu šādu uzņēmumu birokrātisko slogu un nodrošinātu atbilstību to valstu nodokļu kodeksiem, kurās tie darbojas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Finanšu, ekonomikas un sociālā krīze Eiropas Savienības dalībvalstīm ir radījusi lielus sarežģījumus, par ko liecina arī valstu finanšu nopietnais stāvoklis. Lielākajai daļai valstu ir augsts parāda līmenis, tāpēc, lai situācija kļūtu līdzsvarotāka, ir nepieciešami steidzami pasākumi, kas veicinātu stabilitāti un izaugsmi.

Ir jāsamazina valsts parāds un jāizvērtē dalībvalstu prioritātes, jo tikai tādā gadījumā valsts līdzekļi tiks izmantoti efektīvi un īpaši tiks izveidota tādu politiku bāze, kas veicinātu ekonomisko izaugsmi un attiecīgi sociālo labklājību. Lai ieviestu piemērotus ekonomiskos stimulus, ir jāizvērtē nodokļu politika, jo tikai ar spēcīgu ekonomiku varēs pārvarēt pašreizējās grūtības un sagatavoties nākotnei.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. – Es neatbalstu 29. punktu, jo tajā ierosināts ieviest kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzi. Par šādu nodokļu bāzi mums pasaka tikai to, ka tā būs efektīvāka un ar to būs vienkāršāk. Tā kā šobrīd tiek norādīts, ka uzņēmumi var izvēlēties piemērot šo bāzi vai ne, tad pašreizējo 27 nodokļu bāžu vietā mums būtu 28 bāzes; tāpēc diez vai to var saukt par kaut ko vienkāršāku. Pašreiz apgalvo, ka kopēja konsolidēta uzņēmumu ienākuma nodokļu bāze nozīmētu to, ka ES tiek pārdalīta Eiropā gūtā peļņa, tātad, piemēram, Īrija, kas eksportē lielu daļu pašas saražotā, tiktu sodīta, jo peļņa, protams, paliktu tirdzniecības vietā. Tas šķiet nedaudz dīvaini, jo ES pamatā ir preču brīvas aprites princips; tāpēc, izmantojot kopēju nodokļu bāzi, mēs galu galā sodītu tās valstis, kas produkciju eksportē. Šādas nodokļu bāzes ieviešana iedragātu Eiropas spēju piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus, jo noteikumi neattiektos uz dalībvalstīm, kurām ieguldījumi tiktu piešķirti, bet šī bāze tiktu noteikta ar sarežģītas formulas palīdzību, ko var aprēķināt vienīgi retrospektīvi, un tas iedragātu mūsu spēju piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsošu pret šo ziņojumu, kas akli veicina neoliberālo virzību, kuras dēļ ir radusies ekonomikas, sociālā un vides krīze, no kā sekām ciešam mēs visi. Piedāvātais teksts ir ne tikai ārkārtīgi dogmatisks, bet liecina arī par cilvēku, jo īpaši grieķu, nicināšanu. Kā gan Parlaments var nobalsot par tekstu, kas ir tik apkaunojošs, ka budžeta deficīta dēļ, kurš radies saistībā ar Parlamenta atbalstīto politiku, apšauba Grieķijas iestāšanos eiro zonā? Šī Eiropa neapšaubāmi ir vēl viens cilvēku ienaidnieks.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas krīze, kura pārņēmusi Eiropas Savienību un kuras sekas joprojām spēcīgi izjūtam, atspoguļo dažas nepilnības Kopienas monetārajā politikā un atsevišķu dalībvalstu valsts finansēs. Mums ir jāmācās no pieļautajām kļūdām, lai turpmāk varētu no tām izvairīties.

Eiropas Savienībai ir jāuzlabo vairākas jomas, jo īpaši saistībā ar monetāro politiku, labāku koordināciju un sadarbību ekonomikas politikas jomā, kā arī dalībvalstu valsts finanšu uzraudzīšanā. Tai jāpieliek pūles arī tam, lai atrisinātu jautājumu par atkarību enerģētikas jomā, kā arī lai radītu vairākas jaunas darbavietas tādās nozarēs, kas, ņemot vērā vides aspektu, ir modernas un ilgtspējīgas.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu; tajā Padomei pietiekami un nepiekāpīgi izskaidrota paredzamā nodarbinātības samazinājuma problēma Eiropas Savienībā, kas īpaši skar Grieķiju, vienlaikus uzsverot Eiropas līmenī nepieciešamos ārkārtas atveseļošanas pasākumus. Ziņojuma 12.–18. punkts attiecas uz labāku sadarbības koordināciju ekonomikas politikas jomā, un tajos uzsvērta eiro zonas nelīdzsvarotība, ko radījis kohēzijas trūkums dalībvalstu ekonomikas, jo īpaši tirdzniecības politiku, starpā lejupslīdes laikā. Ņemot vērā politiku, ko Eiropas Savienība nolems īstenot tuvākajā laikā, arī es uzskatu, ka īpaši svarīgs ir Eiropas Parlamenta oficiālais ieteikums Komisijai, proti, izdot eiroobligācijas un īstenot kopēju pieeju eiro zonas problēmu risināšanai (26. punkts).

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es piekrītu mūsu referenta S. Giegold nostājai šajā jautājumā un nobalsoju par šo ziņojumu. Komisijas mērķis gada pārskatā par eiro zonu ir veicināt plašākas debates par eiro zonas ekonomikas politiskajām nostādnēm. Konkrētāk, no vienas puses, tajā atspoguļots Komisijas viedoklis par problēmām, ar kurām saskaras eiro zonas ekonomika, no otras puses, tajā sniegta Komisijas analīze par attiecīgo ekonomikas politiku atbildes reakciju.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Savā runā es norādīju uz situāciju eiro zonā un valsts finansēs 2009. gadā. Mans balsojums ir jāskata plašākā kontekstā.

Kā jau ekonomisti paredzēja, 2009. gads dalībvalstīm bija visgrūtākais, jo tās skāra krīze. Eiropas Savienības IKP samazinājās par 4 %, rūpnieciskā ražošana par 20 %, bezdarbnieku skaits sasniedza 23 miljonus utt. Cīnoties ar krīzes sekām, dramatiski pasliktinājās valsts finanšu stāvoklis. Tomēr dažās valstīs būtisks valsts parāda līmenis tika konstatēts jau pirms lejupslīdes, un tas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta pārkāpums.

Attiecībā uz eiro zonu finanšu krīze izrādījās lielākais izaicinājums tās vēsturē. Krīze nesaudzīgi atklāja kopējās valūtas sistēmas vājās vietas. Neapšaubāmi, visnopietnākās no tām ir eiro zonas valstu milzīgās atšķirības valstu finanšu stabilitātes un parāda līmeņa ziņā. Negaidīti kļuva acīmredzams, ka valstu varas iestādes un arī ES varas iestādes neņēma vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu, kura uzdevums principā bija garantēt konverģences kritēriju izpildi. Disciplīnas un piemērotas sodu sistēmas trūkuma dēļ radās kopējās valūtas krīze. Daudzi politiķi, kas neatbalsta Eiropas ekonomisko integrāciju, ir jau paziņojuši par eiro zonas sabrukumu un izplata ziņas par katastrofu visā integrācijas procesā.

Tomēr man šķiet, ka šie viedokļi nav pamatoti un faktiski ir spekulatīvi, jo eiro zonai pašreiz ir iespēja īstenot rūpīgu reformu, kas uzlabos pārraudzības mehānismus un nodrošinās labāku koordināciju. Vienīgi mums šis process ir racionāli jāīsteno.

Ziņojums: Sharon Bowles (A7-0059/2010)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Tāda izcila profesionāļa kā Vítor Constâncio iecelšana Eiropas Centrālās bankas viceprezidenta amatā palielinās tās ekonomikas un finanšu politikas vērtību, ko atbalsta šī iestāde. Vítor Constâncio stājas ECB viceprezidenta amatā eiro zonai ļoti grūtā laikā. Tomēr viņa uzskati par to, kā Eiropas Savienībai ir jāreaģē uz krīzi Grieķijā, liecina, ka viņam ir vīzija un viņš zina, kā aizsargāt Eiropas valūtu. Constâncio kunga dzīvesgājums ir ievērojams. Tas, ka viņš ir Portugāles bankas (Banco de Portugal) pārvaldnieks, apliecina viņa profesionālo akreditāciju. Tas man tikai atgādina par neseno incidentu, kas bija saistīts ar politizēto Rumānijas Valsts bankas viceprezidenta iecelšanu, kurš nepavisam nav tāds profesionālis kā Constâncio kungs. Par laimi, arī Rumānijas Valsts bankā strādā daudz profesionāļu un tās darbība pašreizējā ekonomikas krīzē ir bijusi nekļūdīga. Tomēr valstu bankas ir pēdējās vietas, kur amatos vajadzētu iecelt personas, pamatojoties uz politiskiem, nevis kompetences kritērijiem. Constâncio kungs Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā tika rūpīgi iztaujāts. Tomēr Constâncio kungs ne reizi nešaubījās, pastāvīgi paužot saskanīgu viedokli un parādot, ka viņa vīzija par eiro zonas nākotni ir pamatota.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pildot Portugāles bankas pārvaldnieka pienākumus, Vítor Constâncio uzticīgi ievēroja Eiropas Centrālās bankas izvirzītās pamatnostādnes Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šīs pamatnostādnes ir nopietni iedragājušas valsts intereses un suverenitāti, kā arī ir apdraudējušas Portugāles darba ņēmēju un cilvēku tiesības.

Labi zināms, ka viņš pastāvīgi ir aicinājis ieviest algu mērenību valstī, kurā lielākoties ir zemas algas un kurā valda sociālā nevienlīdzība. Arī tā ir radusies netaisnīga ienākumu sadalījuma dēļ, kas kapitāla interesēs soda darba ņēmējus. Ir labi zināms arī tas, ka viņam nav izdevies izpildīt uzticētās banku sistēmas pārraudzīšanas funkcijas.

Mēs — tāpat kā vienmēr — arī turpmāk stingri un aizrautīgi iebildīsim pret argumentiem, kuros tiek atbalstīti Stabilitātes pakta iracionālie kritēriji, pret valūtas maiņas politikas pamatnostādnēm un pret citām makroekonomikas pamatnostādnēm, kā arī pret ražošanas un darba devalvēšanu — tur Vítor Constâncio ir aktīvi piedalījies.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūs nepārsteidz balsojums par Padomes ieteikumu iecelt Vítor Constâncio par Eiropas Centrālās bankas viceprezidentu. Viņa kā Portugāles bankas pārvaldnieka darbība vienmēr ir atbildusi liberālajām ECB pamatnostādnēm.

ECB politiskās nostādnes, ko tā izvirzījusi Eiropas Savienības dalībvalstīm un kas būtiski kaitē valstu interesēm un suverenitātei, kā arī apdraud Portugāles darba ņēmēju un cilvēku tiesības, ir būtībā tās pašas pamatnostādnes, ko Constâncio kungs atbalstīja kā Portugāles bankas pārvaldītājs un turpina atbalstīt. Mēs arī turpmāk cīnīsimies pret šīm politiskajām nostādnēm neatkarīgi no tā, kurš tās pārvaldīs.

Tāpēc mēs nobalsojām pret šo ziņojumu, jo tā sniegtās atbildes atkārtoti apstiprina to pašu veco ECB nostāju. Tas propagandē Stabilitātes pakta iracionālos kritērijus, valūtas maiņas politiku un citas makroekonomiskās pamatnostādnes, kā arī pastāvīgi devalvē ražošanas un darba vērtību.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (FR) Pilnīgi pārzinot faktus, es atteicos apstiprināt Vítor Constâncio par nākamo Eiropas Centrālās bankas viceprezidentu. Viņa individuālās īpašības netiek apšaubītas, gluži tāpat kā netiek apšaubītas arī viņa prasmes, kas, man jāatzīst, tiek talantīgi izrādītas. Mēs labprāt viņam ticētu.

Tomēr tūkstošiem portugāļu dzīvju, kas ir izpostītas viņa neapdomības un tālredzības trūkuma dēļ, ir dzīvs pierādījums viņa — kā Portugāles Centrālās bankas vadītāja — katastrofālās darbības rezultātiem. Trīs šādu svarīgu incidentu vienam cilvēkam ir par daudz.

Kā gan cilvēks, kurš nav spējis gūt panākumus savā valstī, var cerēt uzņemties atbildību par Eiropas pārraudzību? Es izteicu provokatīvu komentāru, ka tas būtu gandrīz tāpat, kā iedot dinamītu piromānam.

Šie vārdi guva skaļu rezonansi Portugālē. Gluži tāpat kā es, arī portugāļi nespēj saprast, kā cilvēks, kurš ir cietis šādu neveiksmi, var tikt iecelts augstākajā līmenī.

Vispārīgi runājot, man žēl, ka Eiropas Parlaments neņem vērā ASV Senāta piemēru un neizvirza kandidātus amatiem, kas Eiropas Savienības nākotnei ir tik ļoti izšķiroši.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) 2008. gadā es vairākus mēnešus strādāju izmeklēšanas komitejā Portugāles parlamenta uzdevumā. Komiteja konstatēja un ziņoja par vairākiem nopietniem pārraudzības trūkumiem, kuru rezultātā 2008. gadā tika nacionalizēta banka. Joprojām jūtamas arī citas sekas, proti, simtiem kādas citas bankas klientu nespēj pārvietot ieguldītos līdzekļus (daudzos gadījumos dzīvības uzkrājumus). Es runāju par Banco Português de Negócios un Banco Privado Português.

Tolaik es atkārtoti un publiski kritizēju to, kā Constâncio kungs īstenoja pārraudzību, būdams Portugāles bankas vadītājs. Tas, ka viņš ir portugālis, kā arī mana lojalitāte Eiropas Tautas partijas grupai (Kristīgiem demokrātiem) liedz man balsot pret. Tomēr mana sirdsapziņa, kā arī intelektuālais godīgums neļauj balsot par to, lai Eiropas Centrālās bankas pārvaldītāja amatā tiktu iecelta tāda persona kā viņš.

Ziņojums: Inés Ayala Sender (A7-0039/2010)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju Rasa Budbergytė iecelšanu par Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekli. Gan Lietuvā, gan Eiropā viņas kandidatūra tiek vērtēta pozitīvi, jo viņai ir plaša darba pieredze un viņa ir izveidojusi kvalitatīvu, neatkarīgu revīzijas sistēmu Lietuvā. Budžeta kontroles komitejā Budbergytė kundzes kandidatūra tika augstu novērtēta — viņu atbalstīja gandrīz visi locekļi. Viņa ir kompetenta speciāliste, un viņas profesionālā pieredze un personīgās īpašības palīdzēs pienācīgi pildīt visus Eiropas Kopienas Revīzijas palātas locekles pienākumus. Turklāt Budbergytė kundze ir publiski solījusi strādāt, ievērojot neatkarības principu un revīzijas standartus, kā arī ņemot vērā ētikas prasības. Ja viņa tiks iecelta šajā amatā, viņa sola pildīt darbu, ievērojot divus principus. Pirmkārt, nevainojami un stingri ievērot starptautiskos revīzijas standartu principus, kā arī Eiropas Kopienas Revīzijas palātas ieviesto revīzijas praksi un procedūru. Otrkārt, strādāt produktīvi, gan pildot personīgos pienākumus, gan strādājot grupas/plenārsēžu zālē, gan arī kā Eiropas Kopienu Revīzijas palātas kolēģijas locekle. Viņa ir iecerējusi stiprināt Eiropas Kopienu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta, kā arī īpaši Budžeta kontroles komitejas starpinstitucionālo sadarbību. Esmu pārliecināta, ka auditors ir pierādījis viņas kompetenci un profesionalitāti revīzijas jomā. Esmu pārliecināta, ka viņas nevainojamais darbs būs izcils devums visai Eiropas Savienībai.

Ziņojums: Inés Ayala Sender (A7-0038/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Fazakas kunga kandidatūra Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekļa pienākumu pildīšanai ir izraisījusi asas un pretrunīgas debates Budžeta kontroles komitejā. Lai gan viņa kandidatūra bija zināma jau kopš novembra, dažas dienas pirms kandidātu uzklausīšanas komitejā tika izplatīta informācija par Fazakas kunga iespējamo sadarbību ar valsts slepenpoliciju. Esmu pārsteigts, ka Fazakas kunga kompetence tiek apšaubīta tagad, kad Ungārija gatavojas vēlēšanām, turpretī visus piecus gadus, kad Fazakas kungs bija Eiropas Parlamenta deputāts, Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājs un kvestors, neviens neapšaubīja viņa kompetenci un spēju pildīt pienākumus. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments nav īstā vieta miglainām politiskām spēlītēm, tāpēc es atbalstīju Fazakas kunga kandidatūru. Es uzskatu, ka kopš novembra līdz kandidātu uzklausīšanai ir bijis pietiekami daudz laika, lai ieinteresētās puses varētu sniegt piemērotu, pamatotu informāciju par apstākļiem, kas varētu ietekmēt Fazakas kunga iecelšanu par Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekli, kā arī lai sniegtu izsmeļošu parlamenta novērtējumu, tomēr tas netika izdarīts.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Iebildumi pret attiecīgo kandidātu ir saprotami. Tomēr, ja mēs stingri ievērojam šādu kritēriju, tad vēl daudziem citiem — Eiropā ir vairāki tādi cilvēki — vajadzētu liegt ieņemt šo amatu sakarā ar šo cilvēku militāro uzticību komunistiem vai komunistiskajiem kreisajiem, kā arī tāpēc, ka tie darījuši ko tādu, kas ir vēl nosodāmāks. Tā kā šis ir tāds gadījums, mana atturēšanās ir pamatota.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – Es nobalsoju pret Fazakas kungu, jo savā oficiālajā autobiogrāfijā viņš nav minējis, ka komunistu diktatūras laikā no 1976. gada līdz pat režīma sabrukšanai 1989. gadā ir bijis Ungārijas Valsts slepenpolicijas slepenais aģents. Saskaņā ar oficiāliem dokumentiem, kas iegūti Ungārijas Valsts drošības dienestu vēstures arhīvos, 1976. gadā Valsts drošības dienests, komunistiskā slepenpolicija, pieņēma darbā Fazakas kungu „patriotisku motīvu dēļ” (proti, viņš brīvprātīgi pieteicās dienestā), lai veiktu pretspiegošanas darbības.

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. – (PL) Attiecībā uz šodienas balsojumu par Eiropas Kopienas Revīzijas palātas locekļu kandidatūrām vēlos paust savu atbalstu lēmumam, kas tika pieņemts attiecībā uz pretrunīgo Fazakas kunga kandidatūru.

Saskaņā ar oficiāliem dokumentiem Fazakas kungs, būdams Ungārijas Drošības dienesta biedrs, daudzus gadus atbalstīja komunistu diktatūru Ungārijā. Vispārzināmi fakti met tumšu ēnu uz viņa dzīvesgājumu, un tos vajadzēja ņemt vērā jau agrāk. Eiropas Savienība vienmēr ir aizstāvējusi demokrātiju, vārda brīvību un apziņas brīvību, savukārt sociālistiskais režīms ne tikai Ungārijā, bet arī daudzās citās valstīs, kas bija zināmas kā Austrumu bloks, gadiem ilgi neievēroja šīs vērtības. Tiesa, laiki ir mainījušies, tagad ikviens var izbaudīt plašu brīvību, tomēr mums jāatceras arī tie, kas to ierobežoja..

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Balsojums par labu Fazakas kungam liek vilties. Tas iedibina nopietnu precedentu. Es un EPP grupa balsojām pret Fazakas kunga apstiprināšanu par Revīzijas palātas locekli. Šis nebija parasts balsojums. Fazakas kungu tur aizdomās par agrāku sadarbošanos ar komunistu slepenajiem dienestiem. Par to ziņoja Ungārijas prese. Tika pausti vairāki viedokļi pret jebkādu Fazakas kunga „sodīšanu”. Tajos tika norādīts, ka pagātne nav jāatdzīvina. Tas nav pareizi. Pagātne nav mirusi. Desmitiem miljoni austrumeiropiešu joprojām dzīvo, atceroties komunistu ieviestās šausmas. Ja jau pagātne ir mirusi, tad nav nozīmes dzīvot saskaņā ar normām un vērtībām. Šādu principu varētu izmantot tādas politikas īstenošanai, kurā atbildība ir mazāka. Iestāde zaudētu cieņu. Tādā gadījumā to varētu vadīt jebkurš, lai cik korumpēta vai amorāla būtu šī persona. Ja vēl joprojām ir tādi politiķi, kas neko nezina par komunistu pastrādāto Austrumeiropā, tad viņi nav kvalificējami informēta viedokļa paušanai. Tie, kas piedalījās necienīgajās komunistu darbībās, nedrīkst piedalīties tās demokrātiskās kārtības īstenošanā, ko viņi paši centušies apspiest. Fazakas kungs slēpa savu pagātni un meloja, kad tika par to iztaujāts. Šāds godīguma trūkums nav apbalvojams.

Ziņojums: Inés Ayala Sender (A7-0041/2010)

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Šajā plenārsēdē mēs balsojām par ziņojumu, kurā ierosināta Augustyn Bronisław Kubik iecelšana par Revīzijas palātas locekli.

Pašreiz viņš ir Reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks. Viņš ir bijis Augstākās kontroles palātas priekšsēdētāja padomnieks un Finanšu ministrijas galvenais iekšējās revīzijas inspektors. Kubik kungs ir sekmīgi izturējis kandidātu uzklausīšanu Eiropas Parlamentā, un par viņa kandidatūru nav nekādu šaubu. Viņa profesionālā pieredze ir piemērota tam, lai viņu ieceltu par Revīzijas palātas locekli, un viņš būs īstais cilvēks īstajā vietā. Ņemot to vērā, es nolēmu balsot par viņa kandidatūru.

Ziņojumi: Inés Ayala Sender (A7-0037, 0039, 0040, 0041, 0042, 0043, 0044, 0045 un 0046/2010)

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Revīzijas palāta ir institūcija, kas pārbauda Eiropas Savienības ieņēmumus un izdevumus to likumības apstiprināšanai, kā arī pārbauda labu finanšu pārvaldību. Tā darbojas pilnīgi neatkarīgi. Ņemot to vērā, palātas locekļu iecelšanas pamatā jābūt kandidātu spēju un neatkarības kritērijiem.

Tātad pēc Padomes iniciatīvas vairākas personas no dažādām ES valstīm tika izvirzītas iecelšanai par Revīzijas palātas locekļiem. Visas personas iesniedza savu dzīvesgājumu, aizpildīja rakstisku aptaujas anketu un atbildēja uz Budžeta kontroles komitejas jautājumiem. Lielākā daļa kandidātu parādīja sevi pietiekami pārliecinoši, lai tiktu iecelti par Revīzijas palātas locekļiem spējīgai un neatkarīgai pienākumu izpildei.

Ziņojums: Alexander Graf Lambsdorff (A7-0049/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Es pilnīgi piekrītu šiem ieteikumiem. Es uzskatu, ka nostiprinātā ES ietekme ārpolitikā būtu jāizmanto dialoga uzlabošanai ar svarīgiem partneriem un spēcīgākas ES veidošanai. ES un tās dalībvalstis sniedz būtisku ieguldījumu ANO budžetā. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības vērtību un interešu saskaņotu un efektīvu pārstāvību ANO sistēmā, ir nepieciešama vienota ES nostāja. ES būtu aktīvi jāatbalsta ANO sistēmas reformu process, jo īpaši ANO Drošības padomes reformas. Es uzskatu, ka ES vieta paplašinātā Drošības padomē būtu jāsaglabā kā Eiropas Savienības mērķis.

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. – (SV) Šodien, 2010. gada 25. martā, Eiropas Parlaments bez balsošanas pieņēma ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 65. sesiju (A7-0049/2010). Ar šo mēs vēlētos informēt, ka neatbalstām ziņojumā ietverto formulējumu, kurā pausts, ka Padome būtu jāmudina ierosināt jaunus finansēšanas mehānismus, piemēram, finanšu darījumu aplikšanu ar starptautisku nodokli.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 65. sesiju, kurā aicināts palielināt ES pamanāmību Apvienoto Nāciju Organizācijā. Eiropas Savienībai ir jāatbalsta un jāveicina pasaules līmeņa vadības reforma, jo īpaši attiecībā uz Drošības padomi, kuras struktūra neatspoguļo 21. gadsimta realitāti. Ir jācenšas sasniegt mērķi par ES vietu paplašinātā Drošības padomē. Ja Eiropas Savienība vēlas turpināt daudzpusējas pieejas globālām problēmām, tās dalībvalstīm ANO līmenī ir jārīkojas saskaņoti un konsekventi, jo īpaši ņemot vērā gaidāmās pārskata konferences par Tūkstošgades attīstības mērķiem un līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, kā arī Cilvēktiesību padomes statusa un darba metožu pārskatīšanu. Mums ir jācenšas panākt valstu un pārvalstisko parlamentāro asambleju lielāku iesaistīšanos ANO sistēmas darbos, lai stiprinātu tās leģitimitāti un demokrātisko raksturu. Dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai panāktu šā jautājuma iekļaušanu asamblejas darba kārtībā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Nopietnas sociālās krīzes laikā ar pieaugošu nabadzību un bezdarbu, ko izraisījusi kapitālisma krīze, šī Apvienoto Nāciju Organizācijas 65. sesija kļūst vēl nozīmīgāka.

Globālā līmenī ir daudz nozīmīgu jautājumu. Īpaši būtiski ir pārraudzīt izaugsmi virzībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, jo to izpilde līdz 2015. gadam ir obligāta prasība. Ir jāapkaro visi mēģinājumi samazināt vai vājināt solījumus vai atlikt to izpildi.

Tādēļ ir būtiski censties panākt vienošanos par progresa paātrināšanu starp attīstītajām un attīstības valstīm. Tam ir jāietver skaidru un konkrētu saistību uzņemšanās, jo starptautiskajai sabiedrībai vēl ir daudz darāmā, lai izpildītu tās saistības attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem. Ja netiks veikti atbilstoši pasākumi, bezdarba vai nedrošu un slikti apmaksātu darbavietu dēļ varētu būt 1,5 miljardi nabadzīgu darba ņēmēju.

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlētos sacīt, ka esmu gandarīts, ka priekšlikuma tekstā Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 65. sesiju referents ir ietvēris jautājumus saistībā ar ļoti būtisku tematu attiecībā uz ANO un ES sadarbību krīzes pārvaldības jomā. Pavisam nesen zemestrīces Haiti un Čīlē apliecināja, cik cilvēki ir neaizsargāti pret dabas katastrofu radītām ciešanām un postījumiem. Tomēr abu valstu gadījumā upuru glābšanas un viņiem paredzētās palīdzības sniegšanas laikā sadarbība starp ES un ANO noritēja ļoti labi. Manuprāt, tagad mums galvenā uzmanība jāpievērš šīs sadarbības uzlabošanai, lai pēc iespējas labāk izmantotu pieejamos resursus, proti, lai mēs ne tikai iespējami ātri izglābtu iespējami lielāku skaitu upuru, bet arī nodrošinātu viņiem iespēju izdzīvot vēlāk. Turklāt vēl viens būtisks jautājums ir palīdzības sniegšana kārtības uzturēšanai un katastrofas skartās valsts atjaunošanai. Lai gan visas ES dalībvalstis ir arī ANO sastāvā un ES ir pastāvīgās novērotājas statuss ANO, ir problemātiski sagatavot saskaņotu nostāju, kurai piekristu visas ES valstis. Esmu pārliecināts, ka jautājumos, kas saistīti ar efektīvu sadarbību dabas katastrofu izraisītās krīzes situācijās, vienotas, konstruktīvas pieejas sagatavošana ir prioritāte.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es uzskatu, ka balsot par šo tekstu ir neiespējami, lai gan atzīstu, ka tam piemīt zināmas kvalitātes. Tajā tiešām ir atbalstīta kodolieroču neizplatīšana un visu ieroču kontrole. Tajā tiešām ir atbalstīta nāvessoda atcelšana. Tomēr tajā vēl joprojām ir atbalstīta civilās kodolenerģijas izmantošana un izpēte, kas, kā ik vienam zināms, mūsdienās ir steidzami jāpārtrauc; tajā vēl joprojām ir pausts atbalsts G20 pastāvēšanai, kas nav leģitīma, un tajā aizvien ir uzsvērta „aizsardzības pienākuma principa” nozīme, kas ir tik aptuvens, ka rada dažādas iespējas iejaukties, aizskarot tautu suverenitāti. Visu šo iemeslu dēļ, kā arī to iemeslu dēļ, kurus es šeit nevaru uzskaitīt, man šis teksts nešķiet tādas Eiropas Savienības cienīgs, kādu es to iedomājos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Gaidāmā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ir vēl viena iespēja ES sevi apliecināt kā pasaules miera un solidaritātes veicinātājai. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ES ir galvenais ANO finansējuma avots, kas nodrošina 40 % no šīs organizācijas kopējā budžeta, sedz 40 % no miera uzturēšanas izmaksām un nodrošina 12 % karaspēka konflikta teritorijās. Šī arī būs pirmā Ģenerālā asambleja, kurā ES pārstāvēs Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Ņemot to vērā, mums ir jāuzņemas galvenā dalībnieka pienākumi, nosakot jaunu ES vietu Apvienoto Nāciju Organizācijā un iesaistoties globālajā pārvaldībā un ANO reformās miera un drošības, kā arī attīstības un klimata pārmaiņu jomā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Vāciju pārstāvošā deputāta Lambsdorff kunga sagatavotais ziņojums ir ļoti daudzpusīgs un kompetents dažādu Apvienoto Nāciju Organizāciju atbildības jomu un nākotnes mērķu atspoguļojums no Eiropas Savienības skatu punkta. Nav šaubu, ka, izmantojot atbilstošas reformas, visā pasaulē ir jānostiprina ANO un tās vieta starptautiskajā sistēmā. Ir jāatbalsta arī ziņojumā ietvertā attīstības sadarbības sistēmas reforma. Tas ir steidzami jārisina, jo var uzskatīt, ka pašlaik spēkā esošā attīstības palīdzības politika ir piedzīvojusi neveiksmi. Tādēļ es nesaprotu, kāpēc ziņojumā ir pausts aicinājums dalībvalstīm būtiski palielināt to ieguldījumu reformu sagatavošanas laikā. Attīstības palīdzība ir jāpārskata, jāveic tās reorganizācija un pārstrukturēšana kopā ar attīstības valstīm. Problemātiski ir arī paziņojumi par klimata politiku, kuri ietver ietiepīgu atteikšanos iesaistīties diskusijā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes kritiķiem un kuros IPCC secinājumiem tiek piešķirts dogmas statuss. Šā iemesla dēļ galīgajā balsojumā es atturējos.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Es atzīstu un pilnīgi atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas kodolatbruņošanās, dzimumu līdztiesības, nabadzības apkarošanas un Tūkstošgades attīstības mērķus un Apvienoto Nāciju Organizācijas būtisko nozīmi cilvēktiesību veicināšanā un cīņā ar klimata pārmaiņām. Ja es atturos no balsojuma, tad šādas rīcības iemesls ir ziņojumā ietvertie centieni atturēt dalībvalstis paust savu individuālo viedokli ANO, piemēram, gadījumos, kad tām attiecībā uz dažādām diktatūrām ir daudz kritiskāka nostāja nekā ES. Turklāt ziņojumā tiek pastāvīgi sasaistīti civilie un militārie instrumenti, ko es nevaru atbalstīt.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0222/2010

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Lielākā daļa Eiropā dzīvojošo romu pēc 2004. gada un 2007. gada paplašināšanās kļuva par pilsoņiem, un viņi un viņu ģimenes izmanto tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES teritorijā. Tomēr dažās dalībvalstīs, kurās ir ievērojams romu tautības iedzīvotāju īpatsvars, romi vēl joprojām saskaras ar virkni problēmu, piemēram, segregāciju izglītības un mājokļu jomā, ļoti zemiem nodarbinātības rādītājiem un nevienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un sabiedriskajiem pakalpojumiem. ES un dalībvalstīm ir kopējs pienākums veicināt romu integrēšanu un viņu kā Eiropas pilsoņu pamattiesību ievērošanu, kā arī pastiprināt to centienus panākt faktiskus rezultātus.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas romi vēl joprojām cieš būtiskas diskriminācijas dēļ un daudzos gadījumos dzīvo milzīgā nabadzībā un sociālajā atstumtībā. Es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka lielākās daļas daudzās ES dalībvalstīs dzīvojošo romu situācija atšķiras no citu Eiropas etnisko minoritāšu stāvokļa un tādēļ mums ES līmenī ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai sagatavotu vienotu stratēģiju pret romiem vērstas diskriminācijas apkarošanai. Es piekrītu Eiropas Parlamenta izteiktajam aicinājumam jaunajiem Komisijas locekļiem izvirzīt romu jautājumu par prioritāti viņu kompetences jomās un veltīt nepieciešamo uzmanību romu integrēšanas stratēģijas īstenošanai. Es vēlētos uzsvērt, ka, dzīvojot demokrātiskā un brīvā sabiedrībā, mums ir jāievēro visu cilvēku pamattiesības un brīvības. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm ir jāpanāk vienošanās un vienots dialogs par romu stāvokli un jāveic pasākumi pret viņiem vērstās diskriminācijas apkarošanai. Tikai tad, kad mēs atradīsim vienotu Eiropas Savienības pieeju Eiropā dzīvojošo romu jautājumam, stratēģija tiks faktiski īstenota. Es atbalstu arī Parlamenta nostāju, ka mums būtu jāiekļauj romu kopienas pārstāvji romu jautājumiem veltītās ES politikas sagatavošanas procesā.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība šobrīd ir informēta par problēmām, ar kurām saskaras romu minoritāte, kā to parāda arī virkne apspriestu un īstenotu ziņojumu, ietverot ievērojamu finansējumu romu sociālās iekļaušanas programmām, kuras tomēr nav nesušas gaidītos rezultātus. Mēs tomēr runājam par 10–12 miljonu iedzīvotāju lielu minoritāti visā pasaulē, kuri dzīvo saskaņā ar saviem likumiem, kas ir gadsimtiem seni, un kuri uzskata, ka šāda uzvedība, dzīvojot izolētībā no vairākuma, viņiem ir dabiska. Rumānijā saskaņā ar dažām aplēsēm romu minoritāte ir lielāka nekā 2 miljoni iedzīvotāju. Romu minoritāte ir lielāka nekā ungāru minoritāte, un daži loģiski spriestu, ka tā ir spēcīgāka. Tomēr romu minoritāte Rumānijā nav spējusi iecelt tās līderi romu grupas pārstāvībai Rumānijas parlamentā. Šis fakts arī varētu būt iemesls tam, kādēļ visas valsts sociālās iekļaušanas programmas ir piedzīvojušas absolūtu neveiksmi. Šobrīd, ņemot vērā to, ka romu tautības cilvēki apdzīvo vairāku Eiropas valstu teritorijas un ka ir zināma viņu tendence migrēt un iesaistīties noziedzīgos nodarījumos (fakts, kas ir radījis situāciju, ka apzīmējums „čigāns” tiek izmantots arī attiecībā uz daudziem citiem iedzīvotājiem), sociālās iekļaušanas problēma ir kļuvusi par Kopienas mēroga problēmu. Iespējams, ka jomās, kurās dalībvalstis ir cietušas neveiksmi (par ko tām bieži tikusi veltīta kritika), Eiropas Savienība gūs panākumus.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Otrais Eiropas romu samits ir apliecinājums centieniem veidot dialogu par kultūru daudzveidību un par šīs daudzveidības nozīmi saistībā ar cilvēku labklājību.

Izglītība ir integrācijas procesa risinājums. Piedāvājot izglītību un mācības, mēs apkarojam atstumtību, bezdarbu un diskrimināciju. Mēs arī veidojam taisnīgāku, radošāku un dinamiskāku sabiedrību.

Etnisko minoritāšu integrēšana ir būtiska ne tikai darba tirgus, bet arī visās sabiedrības jomās. Eiropas integrācijas mērķi ir pamattiesību aizsardzība un kopējas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas radīšana.

Es paužu atzinību visiem tiem, kuri veicina integrāciju vietējā līmenī, ieskaitot politiķus, skolotājus un apvienības. Bieži vien šie cilvēki ir atbildīgi par piekļuvi mājokļiem, veselības aprūpei, izglītībai, kultūrai un uzlabotai dzīves kvalitātei.

Es aicinu Eiropas Savienību un dalībvalstis atbalstīt saskaņotus centienus un sniegt ieguldījumu politiskajās stratēģijās, kas ietver precīzus tiesību aktus un saprātīgas budžeta iemaksas.

Ir būtiski pieņemt vienotu nostāju attiecībā uz strukturālā un pirmsiestāšanās finansējuma politiku.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Aplēses liecina, ka ES dzīvo 10–12 miljoni romu, veidojot vienu no lielākajām minoritātēm Eiropā. Vairums šo cilvēku dzīvo galējā nabadzībā un ir īpaši atstumti no sabiedrības, ar ierobežotu piekļuvi nodarbinātībai un veselības aprūpei. Šīs minoritātes pārstāvji vēl joprojām cieš diskriminācijas un sociālās atstumtības dēļ, lai gan ir bijuši centieni viņus integrēt.

ES ir sniegusi atbalstu dalībvalstīm to centienos īstenot efektīvu politiku. Jo īpaši atbalsts ir sniegts konkrētiem projektiem un centieniem nodrošināt pret diskrimināciju vērsto tiesību aktu pareizu un efektīvu īstenošanu. Šomēnes Briselē notika konference, kurā tika sniegta informācija par dažādiem sāktajiem ES projektiem. Diskusijai par rezultātiem jānotiek aprīlī, otrajā Eiropas romu samitā Kordovā. Es ceru, ka šī samita rezultāti var veicināt stingra Eiropas politiskā atbalsta panākšanu saistībā ar turpmāko stratēģiju romu tautas iekļaušanai Eiropas ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē un nodrošināt vienlīdzīgas tiesības visiem ES iedzīvotājiem, ieskaitot romus.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Visās valstīs ar lielu romu iedzīvotāju skaitu pastāv to integrācijas politika, bet tā tiek īstenota tikai atsevišķās nozarēs, bet citās politikas jomās netiek ņemti vērā konkrēti faktori, tādējādi nosakot, ka tās galu galā nebūs efektīvas. Jāveic visu to pasākumu analīze, kuru rezultātā tika veiksmīgi panākta romu integrācija, izmantojot šos pasākumus par pamatu, lai beidzot sagatavotu un pieņemtu Eiropas stratēģiju ar šo grupu saistīto jautājumu risināšanai, kas, kā labi zināms, ir lielākā minoritāte ES teritorijā. Galvenā uzmanība jāturpina veltīt izglītībai, bērnu izglītošanai, profesionālajām mācībām, pakāpeniskam nodarbinātības procesam, lielāku iespēju piešķiršanai sievietēm, sociālās apdrošināšanas sistēmas vienkāršošanai utt. Arī šajā jomā ir nepieciešama daudz ciešāka Eiropas Komisijas un dalībvalsts valdības sadarbība projektu finansēšanā ar struktūrfondu un Kohēzijas fondu palīdzību, kā arī konkrētas programmas, kurās lielāka uzmanība ir pievērsta individuālu iespēju veidošanai, nevis tradicionālajai hierarhijai. Manuprāt, šo Kopienas pasākumu sinerģijas būtiska sastāvdaļa ir plaša, uz sabiedrību kopumā un romu iedzīvotājiem vērsta informatīvā kampaņa, kurā būtu jālauž stereotipi, ka romi nevar iekļauties Eiropas sociālajā dzīvē, un īpaši jāakcentē vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Visā Eiropā gadsimtiem ilgi ir bijušas sastopamas romu kopienas, un līdz pavisam nesenam laikam daudzās dalībvalstīs viņi tika pakļauti vajāšanai. Viņu tradicionālais klejotāju dzīves veids, jomas, kurās viņi ir strādājuši, kā arī izteiktā endogāmija un izolēšanās ir veicinājusi attieksmi, ka šī kopiena ir nevēlama, bīstama un antisociāla.

Pat mūsdienās turpina pastāvēt šie aizspriedumi, tāpat kā sekas, kas tiem vēsturiski bijušas raksturīgas: pat mūsdienās romi ir viena no kopienām ar viszemākajiem izglītības un augstākajiem noziedzības rādītājiem. Ar romiem saistīto problēmu cēloņu un seku novērtējums būs vēsturnieku un sociologu kompetencē.

No politiķiem tiek pieprasīts, lai viņi spētu rīkoties to kopienu labā, kuru uzdevumā tie strādā. Tādēļ ir īpaši būtiski ierosināt veidus, kā cīnīties pret romu atstumtību un veicināt viņu faktisku integrāciju sabiedrībā, kurā viņi dzīvo, un šā mērķa sasniegšanai veikt konkrētus pasākumus, kuru pamatā ir nopietna un sīki izstrādāta jautājuma izpēte.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šajā rezolūcijā ir sniegta atsauce uz konkrētiem principiem, kurus nedrīkst novērtēt par zemu, piemēram, pret romiem vērstās diskriminācijas apkarošanas nozīme un nepieciešamība panākt šīs minoritātes integrāciju ar globālas stratēģijas palīdzību.

Tie visi ir labi ierosinājumi, bet tajos nav ņemts vērā tas, cik degradētā stāvoklī, bieži pēc izvēles, dzīvo daudzas romu kopienas atsevišķās dalībvalstīs, piemēram, Itālijā. Pretlikumīgas darbības (zādzības, kabatzādzības, ubagošana, prostitūcija), ko bieži vēl vairāk pasliktina bērnu izmantošana šiem mērķiem, kā arī praktiski neesoša vēlme integrēties un dzīvo civilizētu dzīvi ir dominējošās atsevišķu Itālijā dzīvojošu romu kopienu iezīmes.

Lai atrisinātu šo kritisko situāciju, vajadzētu pilnīgi piemērot Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, proti, šajā direktīvā ietvertos noteikumus par to ES pilsoņu izraidīšanu, kuri pēc trīs mēnešu ilgas uzturēšanās dalībvalstī nevar apliecināt regulāru ienākumu avotu un kuri atsakās sākt valsts un/vai vietējo varas iestāžu piedāvāto integrācijas procesu.

Vispārēja „integrācija” nav pietiekama. Mums ir nepieciešamas programmas, lai pieradinātu romu kopienas ievērot likumus un sociālās normas, kā arī konkrēti soda pasākumi tiem cilvēkiem, kuri sevi izslēdz no šā procesa. Pretējā gadījumā pastāv draudi, ka pamatotais aicinājums cienīt minoritātes pārvērtīsies pretēja veida diskriminācijā, kaitējot visiem tiem godīgajiem iedzīvotājiem, kuri cieš daudzu romu veikto noziegumu un uzbrukumu rezultātā.

Integrācija nav iespējama bez normu ievērošanas, un romu minoritāte nav izņēmums attiecībā uz šā principa ievērošanu. Šo iemeslu dēļ es atturējos no balsošanas par šo rezolūciju un nebiju vienisprātis ar manu politisko grupu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Rezolūcijā par otro Eiropas romu samitu, kas notiks Kordovā 8. un 9. aprīlī, paustas bažas par diskrimināciju, ar kuru romi sastopas saistībā ar izglītību, mājokļiem, nodarbinātību un līdztiesīgu piekļuvi veselības aprūpei un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī par viņu pārsteidzoši zemo politiskās līdzdalības līmeni.

Tomēr Parlaments ir aicinājis Komisiju sagatavot jaunus priekšlikumus par romu sociālo iekļaušanu. Šis Parlaments arī aicina dalībvalstis īstenot apjomīgākus un pamanāmākus pasākumus, lai nodrošinātu romu likumīgo tiesību ievērošanu, ņemot vērā faktu, ka diskriminācijas apkarošanas pasākumi nav pietiekami, lai atvieglotu viņu sociālo iekļaušanu. Ir nepieciešami saskaņoti centieni Kopienas līmenī, ietverot līdzekļu piešķiršanu.

Rezolūcijā pausts ieteikums Padomei pieņemt vienotu nostāju par strukturālo un pirmsiestāšanās finansējumu, kas atspoguļotu Eiropas politiskās saistības veicināt romu iekļaušanu.

Mēs ceram, ka otrajā Eiropas romu samitā galvenā uzmanība būs pievērsta stratēģiski politiskajām saistībām, kas apliecina politisko gribu novērst daudzās valstīs pastāvošo plaisu starp romu kopienu un vairākuma sabiedrību.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija ir vēl viens no tiem tekstiem, kuros pilnīga prioritāte jāpiešķir tādai vai citādai cilvēku kategorijai, kurai, protams, ir jāgūst labums no īpašas uzmanības un kura ir jāņem vērā ikvienas dalībvalsts politikā un visās Eiropas politikas jomās. Šodien mēs runājam par 10 vai 12 miljoniem romu Eiropas Savienībā. Salīdzinot šo grupu ar citām kategorijām, kas šeit tikušas aplūkotas citās reizēs, mēs skaidri redzam cilvēku hierarhiju, kuras augšgalā atvēlēta vieta romu minoritātei, migrantiem, kas iebraukuši no ārpus Eiropas esošām teritorijām, tad eiropiešiem, kuru izcelsmes vieta nav Eiropa, un visbeidzot, pašā apakšā, ir atvēlēta vieta cilvēkiem, kuru „izcelsmes” vieta ir Eiropa. Ja mēs vēl pievienojam „dzimumu dimensiju” un valdošo jaunības kultu, mēs varam secināt, ka jūsu tā sauktajā Eiropas Savienībā būt pusmūža vīrietim, eiropietim, kas dzimis Eiropā un nav piederīgs nevienai etniskai, kultūras, reliģiskai vai seksuālajai minoritātei, kuru jūs vēlētos tā apzīmēt, nav lieliska situācija. Kad beidzot eksistēs politika, kura vispirms kalpos eiropiešiem? Kad priekšroka tiks dota šiem nabadzīgajiem darba ņēmējiem, šim vidusslānim, kuru sagrāvuši nodokļi, šiem bezdarbniekiem un šīm ģimenēm, kas vienkārši ir eiropiešu ģimenes, veido Eiropas Savienības iedzīvotāju lielāko daļu un ir tie pilsoņi, par kuriem mēs esam atbildīgi un par kuriem jūs domājat tikai vēlēšanu priekšvakarā?

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju šo rezolūciju pirms Kordovas samita 2010. gada 8. aprīlī, jo romu iekļaušanai visās sabiedrības jomās ir jābūt Eiropas līmenī aizsargātai prioritātei. Manuprāt, mums nav jāuzsver tikai romu stāvoklis Austrumeiropā, kur viņi cieš būtiskas diskriminācijas dēļ, bet mums jāapzinās arī fakts, ka šīs problēmas vienlīdz asi, bet slēptākā formā izpaužas arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā. Mums ir arī jāizskata īstenoto pasākumu efektivitāte un jānoskaidro, kā tos uzlabot, lai faktiski sasniegtu mērķus attiecībā uz sociālekonomiskās integrācijas nodrošināšanu un panāktu romiem pilntiesīgu Eiropas Savienības pilsonību.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūciju par romu integrāciju, pamatojoties uz viedokli, ka attiecībā uz šo Eiropas minoritāti ir nepieciešama konkrēta, ātri īstenojama politika. Lai gan šobrīd ir aizvadīta puse no romu iekļaušanai veltītās desmitgades, ar izglītību, nodarbinātību, reģionālo attīstību utt. saistītās problēmas turpina pastāvēt un dažās valstīs pat saasinās. Es piekrītu, ka ir jāveic principu pārdefinēšana, bet uzskatu, ka tā vietā ir jāizstrādā transversāla, horizontāla stratēģija, kas risinās šīs minoritātes problēmas integrētā, bet ne izslēdzošā veidā. Mēs izmantojam šo rezolūciju, lai lūgtu jaunos komisārus to darbības jomās piešķirt prioritāti ar romiem saistītajiem aspektiem un pārtraukt pašreizējās politikas īstenošanu, kura ir daudzvārdīga, bet neietver nekādu faktisku rīcību. Mēs ar samitu Kordovā saistām lielas cerības, bet romu vajadzības, kuri gaida rezultātus attiecībā uz viņu tiesību ievērošanu un pretdiskriminācijas politiku, ir vēl lielākas.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – (HU) Dāmas un kungi! Es vēlētos paust atbalstu pieņemtajam rezolūcijas priekšlikumam, kuru kopīgi iesniedza sešas lielākās Parlamenta politiskās grupas un kurā, tāpat kā iepriekšējā cikla rezolūcijā 2008. gada sākumā, Eiropas Komisija atkal tiek aicināta izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju romu jautājumā, lai novērstu sociālo un ekonomisko atstumtību, ar ko sastopas romi Eiropā. Priekšlikumā ir pareizi norādīts, ka romu sociālās integrācijas veicināšanai nepietiek tikai ar antidiskriminācijas pasākumiem. Ir nepieciešama saskaņota Kopienas darbība uz stabila juridiskā pamata, lai koordinētu varas un sabiedrības ieinteresēto personu pasākumus un liktu attiecīgajām pusēm pildīt savas saistības

Turklāt ir ļoti svarīgi, ka rezolūcijā viennozīmīgi pausta nostāja, ka tā nav tikai „ieteikuma tiesību” instruments, bet pieprasa noteikt skaidras juridiskās saistības un tādas budžeta apropriācijas, uz kurām var paļauties. Visbeidzot, ļaujiet man paust cerību, ka Eiropas Komisija saskaņā ar Parlamenta skaidri pausto norādījumu un Eiropas Padomes apstiprinājumu pēc iespējas drīzāk sāks izstrādāt rezolūcijā minēto kompleksu attīstības programmu. Tā beidzot varētu izbeigt galējo nabadzību, kas vajājusi romus no paaudzes paaudzē, un tā varētu nodrošināt saskaņotus, vienlaicīgus pūliņus, kas attiektos gan uz visām ar romiem saistītajām politikas jomām, gan ļautu veikt tūlītēju intervenci geto rajonos, kuros notiek cīņa ar nopietnām strukturālām nepilnībām.

  Timothy Kirkhope (ECR), rakstiski. – Es un mani ECR kolēģi piekrītam lielai daļai šajā ziņojumā paustā, un mēs kopumā saglabājam savu atbalstu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanai visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu rases, reliģiskās piederības, dzimuma vai seksuālās orientācijas.

Tomēr, lai gan mēs pilnīgi atbalstām romu tautas integrāciju Eiropas Savienībā, mums ir nopietnas bažas par Eiropas Savienības iejaukšanos jautājumos, ko mēs uzskatām par atsevišķu valstu atbildības jomu, kā tas ir attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un mājokļiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes un integrācijas telpa, tādējādi tai ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu pret romiem vērsto diskrimināciju un nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas tiesības attiecībā uz izglītību, nodarbinātību, veselības aprūpi un mājokļiem visās dalībvalstīs, kā arī valstīs, kas nākotnē gatavojas iestāties Eiropas Savienībā.

Diskriminācijas pārtraukšanai ir jāveic izšķiroši pasākumi. Tomēr, lai to sasniegtu, romi nedrīkst paši sevi izolēt un viņiem ir jāatbalsta pašiem sava integrācija Eiropas Savienības telpā, kura ir iecerēta kā iekļaujoša Savienība.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Daudzi no ubagiem Rietumeiropas valstīs nāk no Slovākijas, Rumānijas un Bulgārijas, un vairākums no tiem ir romu minoritātes pārstāvji. Ilgā laika posmā ir īstenoti centieni uzlabot to romu slikto sociālo stāvokli, kuri dzīvo kā izstumtas sabiedrības grupa no būdām vai teltīm veidotās apmetnēs. Vienkārša naudas piešķiršana romu apmetnēm nedos nekādu labumu, kā to ir apliecinājusi iepriekš gūtā pieredze. Panākumu atslēga ir saistīta ar izglītību, jo tā ir vienīgā iespēja, kā nodrošināt ilgtermiņa iespējas citādām dzīvesveidam. Būtībā pasākumi, kas izstrādāti nabadzības apkarošanai Austrumeiropā, ir pietiekami atbilstoši. Tomēr iepriekš īstenotie pasākumi nav bijuši veiksmīgi, un nav ieteiktas jaunas, saprātīgas pieejas. Šā iemesla dēļ es balsoju pret ziņojumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Šis rezolūcijas priekšlikums, kurā ierosinātas subsīdijas un finanšu atbalsts romu tautai Eiropas Savienībā, ir vienpusējs risinājums. Protams, mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu izstumto iedzīvotāju kopienu, piemēram, romu, labāku integrāciju sabiedrībā, jo īpaši darba tirgū. Tomēr romiem ir jāapliecina, ka viņiem ir vēlēšanās un ka viņi paši spēj ieguldīt darbu šā integrācijas procesa sekmīgai īstenošanai. Viņiem ir jāsāk ar savu bērnu un jauniešu iekļaušanu Eiropas skolu sistēmā. Rezolūcijā par romu samitu šiem aspektiem ir veltīts pārāk maz uzmanības, tādēļ es balsoju pret to.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Romu diskriminācija gadiem ilgi bija viens no lielākajiem tabu. Pēdējo gadu laikā šī situācija ir mainījusies. Pasākumi, kas tiek veikti pret romiem vērstās diskriminācijas apkarošanai, vēl aizvien ir nepietiekami. Šī problēma bieži vien tiek atstāta novārtā.

Ļoti labi šo tēzi apstiprina fakts, ka Eiropas Komisija neatbildēja uz Eiropas Parlamenta 2008. gada 28. janvāra priekšlikumu sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt Eiropas stratēģiju romu jautājumā. Ir jāatjauno šis priekšlikums. Ekonomikas krīzes laikā pret romiem vērstā agresija ir palielinājusies. Tas ir negatīvi ietekmējis daudzus 10–12 miljonu lielās romu kopienas pārstāvjus Eiropas Savienībā.

Es uzskatu, ka jaunajiem komisāriem ir pienākums piešķirt prioritāti jautājumiem, kas saistīti ar romiem, tādēļ es pieņēmu lēmumu atbalstīt manu kolēģu, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas un Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) biedru, sagatavoto rezolūcijas priekšlikumu par otro romu samitu.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Kopīgais rezolūcijas priekšlikums, kuru pieņēma Parlaments un kuru es balsojumā atbalstīju, ir ārkārtīgi svarīgs. Kā minēts 7. punktā, lai gan romi veido visas Eiropas kopienas daļu un tādējādi ir nepieciešama visaptveroša Eiropas līmeņa pieeja, Eiropas Komisija līdz šim nav atbildējusi uz Eiropas Parlamenta 2008. gada 28. janvāra lūgumu sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt Eiropas stratēģiju romu jautājumā ar mērķi labāk koordinēt un atbalstīt pasākumus romu iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanai. Ņemot to vērā, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, par šīs konkrētās iedzīvotāju grupas netraucētu integrāciju sabiedrībā ir atbildīgas dalībvalstis (un Grieķijā ir liela, iesakņojusies romu kopiena), Eiropas Parlamentam būtu jāaicina (un tāds ir šā konkrētā priekšlikuma mērķis) Komisija un Padome uz dinamiskāku iniciatīvu labākai pasākumu saskaņošanai, lai pilnīgi integrēt romus Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībās.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūciju ar pārliecību, ka konkrētie pasākumi nebūs tikai skaisti apgalvojumi, bet nekavējoties tiks faktiski īstenoti, lai uzlabotu romu iedzīvotāju stāvokli. Eiropas struktūrfondi piedāvā milzīgu iespēju nodrošināt romu iedzīvotāju sociālo iekļaušanu. Tomēr ar to saistītie procedūru un satura aspekti diemžēl ir apgrūtinājuši šīs iespējas izmantošanu. Rumānijā tika konstatēts, ka attiecībā uz romu tautības iedzīvotājiem ir jāpieņem atšķirīga pieeja nodarbinātības jautājumā saistībā ar pasākumiem, kas īstenoti POSDRU (Nozaru rīcības programma cilvēkresursu attīstībai) ietvaros. Standarta pasākumos, tostarp profesionālās pārkvalifikācijas pasākumos, konsultācijās un informācijas nodrošināšanā romu tautības pārstāvjiem, ir jāņem vērā arī viņu kultūras specifiskais raksturs. Lai gan lauku apvidos dzīvojošie romi ir skarti vissmagāk, nekad nav tikusi izstrādāta neviena romu kopienām paredzēta programma to Eiropas Savienības programmu ietvaros, kas vērstas uz lauku attīstību. Romi nav iekļauti kā mērķgrupa šādās finansēšanas programmās. Īstenojot programmas lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai un lopkopības fermu izveides veicināšanai, papildus stimulu paketēm, piemēram, subsīdijām darba devējiem šajā nozarē, ir jāiekļauj līdzvērtības nodrošināšanas pasākumi, kas attiecas uz romu iedzīvotāju integrēšanu darba tirgū.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo rezolūciju, jo romu kopienu integrācija ir viena no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas prioritātēm. Šī rezolūcija pauž Parlamenta nostāju pirms otrā Eiropas romu samita, kas 8. un 9. aprīlī Spānijas prezidentūras vadībā notiks Kordovā. Romu iedzīvotāju situācija atšķiras no citu minoritāšu stāvokļa ES, un to iekļaušanai ir nepieciešama efektīva politika tās diskriminācijas samazināšanai, kurai viņi sistemātiski tiek pakļauti. Ir jānodrošina visu valdības līmeņu, sākot no ES, līdz vietējām varas iestādēm, iesaistīšanās un rīcība vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai pret romiem, jo tā ir viena no ES pamatvērtībām. Rezolūcijā pausts aicinājums Eiropas Savienības iestādēm sniegt koordinētu un stratēģisku ieguldījumu Eiropas romu iedzīvotāju integrācijā. Kordovas samitam ir jāveicina solis uz priekšu, lai no labiem nodomiem varētu nonākt pie konkrētas politikas, kas ļautu pārvarēt problēmas, ar kurām šie cilvēki sastopas attiecībā uz mājokļiem, izglītību, sabiedriskajiem pakalpojumiem un nodarbinātību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es tiešām priecājos par šīs rezolūcijas pieņemšanu (es, protams, balsojumā to atbalstīju), jo tajā ir ietverti būtiski paziņojumi attiecībā uz romu tautības iedzīvotāju nediskriminācijas veicināšanu. Konkrētāk, tajā vēlreiz pausts aicinājums Eiropas Komisijai izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju romu iekļaušanai kā instrumentu Eiropā dzīvojošo romu sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošanai.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par otro Eiropas romu samitu, jo uzskatu, ka cīņai pret diskrimināciju, kas vērsta pret romiem, kuri ir Eiropas mēroga kopiena, ir nepieciešama Kopienas pieeja. Mums ir jāpauž savas bažas par diskrimināciju, kas tiek vērsta pret romiem izglītības, mājokļu un nodarbinātības jomā, kā arī attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes sistēmai un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Mēs nosodām neseno naidīguma pieaugumu pret romiem (romofobiju) vairākās ES dalībvalstīs, kas regulāri tiek pausts pret romu iedzīvotajiem vērstās naidīgās runās un uzbrukumos. Mēs vēlreiz aicinām Komisiju rast horizontālu pieeju ar romiem saistītu jautājumu risināšanai un izstrādāt papildu priekšlikumus, lai attiecībā uz romu sociālo integrāciju nodrošinātu politikas saskaņotību Eiropas līmenī. Ņemot to vērā, mēs aicinām Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt Eiropas stratēģiju romu jautājumā, lai labāk koordinētu un atbalstītu pasākumus romu iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanai. Turklāt es ceru, ka dalībvalstis efektīvāk izmantos dažādus pašlaik pieejamos instrumentus romu atstumšanas apkarošanai, piemēram, izmantos maksimāli iespējamo ERAF finansējumu 2 % apmērā izdevumiem mājokļu jomā izstumto iedzīvotāju kopienām vai esošās iespējas Eiropas struktūrfondu ietvaros.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0227/2010

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Mēs neapšaubāmi atbalstām FRONTEX veikto uzraudzību ārpus ES robežvalstu teritoriālajiem ūdeņiem. Pastāv pretrunīgi ieskati no tiesiskā viedokļa par to, vai FRONTEX jau ir šādas pilnvaras. Tomēr šajā rezolūcijā ir noteikti nosacījumi un vadlīnijas, kas traucētu šai funkcijai. Tajos īpaši tika uzstāts ne tikai uz to, ka FRONTEX būtu jāglābj jūrā nelegālie imigranti, kuru situācija tiek uzskatīta par nedrošu (pašsaprotami veicama morāla rīcība), bet jānosaka pienākums izglābtajiem imigrantiem nodrošināt patvērumu. Mēs uzskatām, ka šādi izglābtie nelegālie imigranti būtu jānogādā un jāatstāj valstī, no kuras viņi, domājams, sākuši ceļojumu, vai arī viņu dzimtajā valstī.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumiem tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar lēmuma projektu un Padomes priekšlikumu, ar ko papildina Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu uzraudzīšanu. Lai gan īpaši otrajā daļā, kas dalībvalstīm nav saistoša, lēmums attiecas uz pozitīviem elementiem cilvēktiesību aizsardzības jomā, procedūra, kas tiek izmantota tā ratifikācijai, nepārprotami neatbilst Eiropas Parlamenta darba specifikai un kompetencei. Šajā lēmuma projektā Padome pārsniedz savas pilnvaras. Ja Eiropas Parlaments pieņems šādu procedūru, tikts radīts ļoti negatīvs precedents attiecībā uz tā funkcijām un efektīvu darbību, lai gan tam būtu jāaizsargā savas kontroles, likumdošanas un citas pilnvaras kā vienīgajai Eiropas līmeņa vēlētajai institūcijai. Turklāt nesen mēs pieredzējām, ka ar Eiropas Parlamenta izšķirošu balsojumu tika noraidīts līgums par Eiropas Savienības iedzīvotāju personas datu nodošanu ASV slepenajiem dienestiem un valdībai. Šādu iespēju stāšanos spēkā nevajadzētu pieļaut.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Ir neapšaubāmi jāturpina ieviest robežpārbaudes, kuras koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. Ir nepieciešamas arī kopīgas operatīvās procedūras, kā arī skaidri noteikumi attiecībā uz dalību kopīgās jūras operācijās, galvenokārt meklēšanas un glābšanas jomā, kā arī attiecībā uz izglābtu personu nogādāšanu krastā.

Šajā saistībā Komisija nolēma iesniegt lēmuma projektu, pamatojoties uz komitoloģijas procedūru. Padome nespēja pārvarēt domstarpības par šo jautājumu un izvēlējās slēpties no Parlamenta aiz tehniskiem argumentiem, lai tā atbrīvotos no mūsu kompetences. Parlamenta Juridiskā dienesta nostāja ir ļoti skaidra. Attiecībā uz ieviešanu Komisija pārsniedza savas pilnvaras. Tā nav tikai tehniska procedūra. Saskaņā ar pašas Malmström kundzes vārdiem šī ir iniciatīva ar lielu politisko nozīmi un praktiskām sekām.

Mūsu balsojums pret nav tikai Parlamenta prerogatīvu apliecinājums, bet arī solidaritātes akts ar mazajām valstīm, kuras šā lēmuma rezultātā tiek nepelnīti sodītas.

  Cornelia Ernst un Sabine Lösing (GUE/NGL), rakstiski. – Paturot prātā, ka FRONTEX cita starpā tika izveidota ES robežu „aizsardzībai” pret tā sauktajiem „nelegālajiem” migrantiem, mēs iestājamies pret aģentūru un tās mērķiem. Tomēr mēs atbalstām Komisijas priekšlikumā dotās pamatnostādnes atbilstīgi ievērot tiesību aktu par starptautisko un Eiropas patvērumu un cilvēktiesībām (COM (2009)0658, galīgā redakcija). Mēs īpaši atbalstām 1. pielikuma 1. punktu (neizraidīšanas principa ievērošanu, neaizsargātu personu un to personu īpašo vajadzību ievērošanu, kurām ir nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība, robežsargu izglītošanu attiecībā uz cilvēktiesību un bēgļu tiesību attiecīgajiem noteikumiem), kā arī 3. un 4. punktu (ieskaitot migranta situācijas izskatīšanu, ņemot vērā viņu iespējamos palīdzības lūgumus vai kuģa derīgumu kuģošanai, neizcelšanu krastā valstīs, kurās personām draud vajāšana vai spīdzināšana), kas minēts 2. pielikumā. Papildus tam mēs uzsveram nepieciešamību noteikt šim otrajam pielikumam saistošu raksturu un norādīt, ka mēs labosim FRONTEX pilnvaras atbilstoši šiem principiem.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo rezolūciju, jo tā aizkavētu vairāku tādu pasākumu pieņemšanu, kuri būtu solis pareizajā virzienā, lai gan es atzīstu, ka situācija ir tālu no pilnības. Šis teksts nodrošinās iespēju iesniegt prasības Eiropas Kopienu Tiesā attiecībā uz valstīm, kuras nepilda savus pienākumus saistībā ar neizraidīšanas principu atklātā jūrā, turpretī pašlaik šīs valstis no tā pilnīgi izvairās. Ir būtiski, lai dalībvalstis, kas darbojas FRONTEX aizbildnībā, sniegtu palīdzību briesmu situācijā jūrā nokļuvušiem migrantiem neatkarīgi no viņu nacionalitātes, statusa vai apstākļiem, kādos tie atrasti.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Rezolūcijas priekšlikums attiecas uz Padomes lēmuma projektu un papildina Robežu kodeksu attiecībā uz jūras robežu uzraudzības pasākumiem FRONTEX koordinēto operāciju ietvaros cilvēku glābšanai jūrā. Attiecībā uz Grieķiju un saistībā ar pieaugošu spiedienu imigrācijas jomā šie konkrētie pasākumi atvieglo FRONTEX klātbūtni Grieķijas teritoriālajos ūdeņos.

Runājot konkrēti, šie ir pasākumi, kas ietver gan noteikumus, gan nesaistošas pamatnostādnes, un tajos uzmanība ir pievērsta jūrā konstatēto cilvēku uzņemšanai, meklēšanai un glābšanai. Būtībā šie ir pasākumi, kas ir jāveic gadījumā, ja tiek konstatēts kuģis un pastāv aizdomas, ka uz borta esošie cilvēki cenšas izvairīties no robežkontroles. Turklāt meklēšana un glābšana būtu jāveic, pamatojoties uz konkrētiem principiem, un arestētie vai izglābtie cilvēki ir jāizceļ krastā, pamatojoties uz konkrētu operatīvo plānu. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka šī konkrētā iniciatīva būtu jāatbalsta un būtu jāpaātrina Padomes priekšlikumā minēto pasākumu īstenošana.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pretēji mūsu nostājai (es balsoju par) kvalificēts vairākums netika panākts, un tādējādi rezolūcija par Komisijas priekšlikuma noraidīšanu un Parlamenta juridiskā dienesta ieteikumu ievērošanu ir cietusi neveiksmi. Tas nozīmē, ka tagad Šengenas Robežu kodekss tiks grozīts atbilstoši Komisijas iesniegtajam ierosinājumam saskaņā ar komitoloģijas procedūru, papildinot direktīvu ar pielikumu par nesaistošiem pasākumiem jūrā veiktu meklēšanas un glābšanas procedūru laikā. Mēs varam tikai cerēt, ka Komisija to patiešām izmantos kā iespēju stingrākai FRONTEX koordinēto operāciju pārraudzībai, lai mēs varētu izvairīties no humanitārām traģēdijām un ciešanām jūrā. Ar šādu rezultātu tomēr pastāv faktisks risks, ka mēs nespēsim panākt, lai tagad tiktu pārskatīti FRONTEX pilnvaru saistošie pasākumi, bet, protams, mēs nevaram padoties un mums ir jādara viss iespējamais, lai turpmāk šim jautājumam veltītajā darbā gūtu labākus panākumus.

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (A7-0033/2010)

  Richard Ashworth (ECR), rakstiski. – Es un mani kolēģi no ECR grupas piekrītam lielai daļai šajā ziņojumā paustā, tostarp budžeta efektivitātes uzlabošanai, ES līdzekļu piemērošanas procedūru vienkāršošanai, kā arī 2020. gada stratēģijas īstenošanas izvirzīšanai par prioritāti.

Tomēr mums ir nopietnas bažas attiecībā uz atsaucēm uz ES sociālo pīlāru, tālejošu sociālo darba programmu, saskaņotu imigrācijas politiku un vienotā lauksaimniecības tirgus ierobežojumiem, un mēs uzsveram, ka izglītības, kā arī militārās un aizsardzības jomas ir dalībvalstu kompetencē.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu par 2011. gada budžeta prioritātēm. Kā minēts ziņojumā, īpašs atbalsts ir jāsniedz uzņēmējdarbībai un mikrouzņēmumiem, un šie jautājumi būtu jāizvirza Eiropas Savienības jaunatnei un inovācijām veltītās programmas centrā.

Ziņojumā pieprasīts sniegt atbalstu visām programmām un instrumentiem, kas veicina uzņēmējdarbību, jo īpaši lauku reģionos, kā arī sniedz atbalstu jaunu uzņēmumu izveides posmā un veicina informācijas apmaiņu starp jaunajiem uzņēmējiem.

Atbalsts būtu jāsniedz programmām, kas palīdz jauniešiem, kuri sāk jaunu uzņēmējdarbību. Es atbalstu to, ka ziņojumā ir akcentēta jaunatnes politika un jaunatnes uzdevumi, ņemot vērā, ka mēs cenšamies izkļūt no pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes.

Es pilnīgi atbalstu ziņojumā minēto prasību investīciju palielināšanai jauniešiem un izglītībai, kā tika ieteikts „ES jaunatnes stratēģijā”. Ir jāatzīst, jāveicina un jāatbalsta jaunatnes loma un nozīme Eiropas Savienībā un Savienības nākotnē.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunatne, zinātne un inovācijas ir nākamā Eiropas Savienības budžeta prioritātes. Ieguldījumi jaunatnē ir ieguldījumi nākotnē. Šie ieguldījumi ir jāveic starp dažādām politikas jomām saskaņotā veidā.

Izglītība, profesionālās mācības un pāreja no izglītības sistēmas darba tirgū ir galvenie šā budžeta rūpju jautājumi. Jauniešus ar akadēmiskajiem grādiem un kvalifikācijām aizvien vairāk skar bezdarbs. Tādēļ es uzskatu, ka mobilitātes programma „Erasmus — pirmā darba vieta” ir stratēģisks ieguldījums nākotnē, jo tā izveido nepārprotamu saikni starp izglītības sistēmu un darba tirgu. No citām šā budžeta prioritātēm es izvēlētos izpētes, inovāciju un digitālās programmas jomu: šīs jomas ir būtiskas Eiropas ilgtspējīgai attīstībai.

Es arī vēlētos norādīt uz dažu jau pastāvošu programmu nozīmi, kuras veicina šā mērķa sasniegšanu, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Šajā budžetā pat ir pievērsta uzmanība ekoloģisku un novatorisku tehnoloģiju attīstības atbalstam, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu ekonomikas atlabšanā un sniedzot stimulu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ieguldījumi jaunatnei, inovācijām un zinātnei ir risinājums, lai Eiropai atkal nodrošinātu pasaules līderes lomu.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. – (DA) Šodien Dānijas sociāldemokrāti balsoja par 2011. gada budžeta prioritātēm. Mēs atbalstām vispārējās prioritātes, jo īpaši centienus apkarot bezdarbu jaunatnes vidū un veicināt pētniecību, inovācijas un ekoloģiskas tehnoloģijas. Dānijas sociāldemokrāti pilnīgi atbalsta arī nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai „ES 2020”. Dānijas sociāldemokrāti vēlētos uzsvērt, ka ES kopējās lauksaimniecības politikas mērķim ir jāturpina būt tirgus stabilitātes garantēšanai, un tādēļ mēs nevaram atbalstīt pastāvīgas ES subsīdijas pienam un piena produktiem.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien izvēlējāmies balsot par 2011. gada budžeta prioritātēm. Mēs lielākoties piekrītam šajā ziņojumā minētajām prioritātēm. Piemēram, mēs uzskatām, ka ir būtiski veikt ieguldījumus jaunatnē, pētniecībā un inovācijās, kā arī ekoloģiskajās tehnoloģijās. Mēs arī uzskatām, ka ir būtiski piešķirt jaunajai izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai „ES 2020” pietiekamu finansējumu, lai nodrošinātu tās izdošanos.

Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka neuzskatām, ka ES kopējās lauksaimniecības politikas galvenais mērķis ir nodrošināt tirgus stabilitāti, un tādējādi nevēlamies, lai ES sniegtu pastāvīgu tirgus atbalstu pienam un piena produktiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Vispārējās krīzes apstākļos un ņemot vērā izvirzītos tālejošos mērķus 2020. gadam attiecībā uz cīņu ar nabadzību, sociālo atstumtību un ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, ir būtiski 2020. gada stratēģijām piešķirt galveno prioritāti budžetā.

Šā iemelsa dēļ es esmu gandarīts konstatēt, ka Komisija par 2011. gada prioritātēm ir noteikusi nepārprotamus centienus izglītības, pētniecības un inovācijas politikas jomā. Ir svarīgi arī paturēt prātā ekonomikas atlabšanu un izkļūšanu no krīzes, tādējādi esmu apmierināts, redzot atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem kā vienu no galvenajiem 2011. gada budžeta rūpju jautājumiem. Es vēlētos atkārtot nepieciešamību kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanas ietvaros palielināt kopējai lauksaimniecības politikai veltīto finansējumu; tā ir prioritāte, kas ir jāuzņemas arī Komisijai.

Es vēlētos norādīt, ka 2011. gada budžets būs pirmais saskaņā ar Lisabonas līgumu pieņemtais budžets, kas nostiprinās Parlamenta intervenci.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan krīzes laikā sociālā retorika ir nenovēršama, 2011. gadam ierosinātās prioritātes ir pietiekami skaidras: būtībā nolūks ir saglabāt tās pašas prioritātes, kas ir noteikušas iepriekšējo budžetu virzienu. Norādes atkal liecina par budžetu, kur uzmanība pievērsta vienotā tirgus padziļināšanai, darba drošības trūkumam, kas zināms kā elastdrošība, liberalizācijai, vides un pieaugoša sociālās dzīves jomu komercializācijai. Lai gan tās ir kopā apvienotas tā sauktajā jaunajā „2020. gada stratēģijā”, tās ir vecās vadlīnijas.

Noteiktā jaunatnei piešķirtā prioritāte neapslēpj faktu, ka nolūks ir no šā brīža sākt plānošanu attiecībā uz nākamajām darba ņēmēju paaudzēm, kurām bezdarbs būs strukturāls un tiks uzskatīts par stratēģisku mainīgo lielumu, lai panāktu viņu darba spēka vērtības mazināšanu. Tas noteiks, ka pat kvalificētajiem darbiniekiem būs jāpieņem nedrošas darbavietas, mainot tās ar neizbēgamu bezdarbu. Tās ir prioritātes, kas arī nosaka 2011. gada budžeta pakļautību ES ārējai intervencei, kopējai ārpolitikas un drošības politikai, kopējai drošības un aizsardzības politikai, militārismam un karam, politikai, kas imigrāciju padara par noziegumu, Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām.

Šādā situācijā mūsu vienīgā reakcija uz ziņojumu var būt balsojums pret to. Tomēr tas nav nedz vienīgais ceļš, nedz nenovēršamība. Mēs to centāmies apliecināt ar dažādiem priekšlikumiem, ko iesniedzām debašu laikā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) ES budžeta izstrāde krīzes laikā, nodrošinot zemu budžeta deficītu un papildinot ar jaunām darba jomām saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, nav vienkāršs uzdevums. Tādēļ es balsojuma laikā ar vēl lielāku gandarījumu atbalstīju Jędrzejewska kundzes ziņojumu par 2011. gada budžetu un priekšlikumu Eiropas Parlamenta rezolūcijai, abiem šiem dokumentiem nosakot ambiciozas budžeta prioritātes nākamajam gadam.

Līdzās tradicionālajām prioritātēm, piemēram, kohēzijas politikai un atbalstam novatoriskām un ekoloģiskām tehnoloģijām, 2011. gada budžetā uzmanība būtu jāpievērš jaunai iniciatīvai, proti, Eiropas Ārējās darbības dienesta, ES ekonomikas stratēģijas 2020. gadam un Austrumu partnerības ietvaros noteikto pasākumu pilnvērtīgai īstenošanai. Visām trim iniciatīvām draud neveiksme, ja tām piešķirtie līdzekļi izrādīsies pārlieku „simboliski”.

Tāpat pieminēšanas vērta ir visaptverošā pieeja jaunatnes jautājumam. Saskaroties ar demogrāfiskajām problēmām, ES nevar atļauties zemu izglītoto jauniešu procentuālo īpatsvaru, jo tas izraisītu vēl lielāku bezdarba pieaugumu šajā vecuma grupā, ko ES vienkārši nevar atļauties. Tādēļ Eiropas Savienības budžetā ir jābūt līdzekļiem, kas atvēlēti, lai atbalstītu valodu apguvi, starpkultūru dialogu, jaunatnes mobilitātes palielināšanu un universitāšu beidzēju integrāciju darba tirgū.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Ja esmu pareizi sapratis šajā ziņojumā pausto, visi vai gandrīz visi jautājumi kļūst par prioritāti, kas nozīmē, ka prioritāšu nav. Izsakoties vienkārši, tiek lūgts lielāks budžets; citiem vārdiem sakot, lielāki nodokļi Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Jāpiekrīt, ka referentes vēlme nodrošināt, lai ES finansētie tēriņi ir ne tikai lietderīgi, bet arī efektīvi un lai tie dalībvalstu politikām sniegtu īstu Eiropas pievienoto vērtību, ir uzslavas cienīgi. Tomēr, runājot atklāti, tam gadu gaitā bija jābūt pastāvīgam mērķim. No vienas puses, es atceros, ka pēdējo 14 vai 15 gadu laikā tā tas nav bijis, jo Eiropas Revīzijas palāta neuzskatīja par iespējamu apstiprināt gada budžetu izpildi. No otras puses, es aizvien no šā ziņojuma gaidu konkrētus priekšlikumus, kas ļautu īstenot šo mērķi. Jo īpaši es gaidu priekšlikumus, ar kuru palīdzību varētu pārtraukt tās programmas, kas ir klaji populistiskas, ietver bezjēdzīgi mazu summu piešķiršanu, ideoloģisku propagandu un centienus vairāk iejaukties reģionos, kuros ES laimīgā kārtā ir tikai atsevišķas pilnvaras, un kas, pirmkārt, ir neefektīvas.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Lai gan es balsojumā atbalstīju ziņojumu, es vēlētos uzsvērt atsevišķas kritiskas atrunas, kas man ir radušās par 2011. gada budžeta prioritātēm. Tiesa, es labprāt atbalstu ES apņemšanos sniegt palīdzību jauniešiem, inovācijām un brīvprātīgā darba jomai kā virknei mūsu sabiedrības strukturālo elementu. Tomēr finanšu ietvars nav adekvāts, jo īpaši ekonomikas krīzes un bezdarba periodā. Tas mums nesniedz iespēju finansēt jebkādus politiskos mērķus, ar kuru palīdzību veicināt reālas pārmaiņas. 9 miljoni eiro jeb 0,07 % no budžeta ir piešķirti nodarbinātībai. Šī summa patiešām neatspoguļo ievērojamas ambīcijas nodarbinātības atbalstam.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Komisijas budžetam veltīto ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir būtiski, lai ES būtu līdzsvarots, reālistisks budžets, kas faktiski atbildīs iedzīvotāju vajadzībām, kuri vēlas izkļūt no pašreizējās ekonomikas krīzes, labi apmaksātas darba vietas un drošāku nākotni. Es uzskatu, ka par Eiropas Savienības prioritāti ir jānosaka finanšu atbalsts MVU, jo MVU ir izšķiroša nozīme liela darba vietu skaita nodrošināšanā, kā arī reģionu un lauku apvidu attīstībā. Es arī uzskatu, ka šobrīd un ES nākotnē ļoti būtiska nozīme ir jaunatnei. Arī tas ir jāatspoguļo budžeta prioritātēs. Jaunieši ir Eiropas sociālo un iekļaušanas stratēģiju centrā. Jaunatnes spējas inovāciju jomā ir galvenais attīstības un ekonomikas izaugsmes resurss, uz kuru ES būtu jāpaļaujas. Esmu stingri pārliecināts, ka ieguldījumi jauniešos un izglītībā nozīmē investīcijas tagadnē un nākotnē, kā tas ir norādīts ES Jaunatnes stratēģijā. Es atbalstu faktu, ka jaunatnei veltītajā politikā ir jāņem vērā arī skolās un universitātēs veiktā sagatavošana darba tirgum.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo ziņojumu par 2011. gada prioritātēm. Ar šo budžetu tiek īstenota dogmatiska un kaitīga eirokrātiska politika, kuru es noraidu kā attiecībā uz Eiropu, tā uz visu pasauli. Es nevaru balsot par budžetu, kurā atbalstītas tik daudzas iespējamās neveiksmes.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc Lisabonas stratēģijas neveiksmes ES ir jauna iespēja funkcionēt kā ievērojamam pasaules ekonomikas katalizatoram ar stratēģiju 2020. gadam. Lai šis jaunais plāns izdotos, ir nepieciešams, lai dažādos budžetos, kas tiks apstiprināti, par prioritātēm tiktu noteiktas vairākas jomas, kuras ir būtiskas, lai veiksmīgi īstenotu stratēģiju 2020. gadam.

Mēs runājam par inovācijām, atbalstu jaunatnei sociālās mobilitātes palielināšanai un konsolidētu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir dalībvalstu īstenais ekonomikas dzinējs. Būtisks ir arī fakts, ka tiks veikti lieli ieguldījumi klimata pārmaiņu, vides un sociālās politikas jomās. Tādēļ, lai nodrošinātu stratēģijas 2020. gadam veiksmīgu īstenošanu, ir būtiski atrast jaunus finanšu un līdzekļu vākšanas veidus, jo mēs nevaram darīt to, ko darījām iepriekš, un pārdalīt līdzekļus, kas paredzēti strukturālajai, kohēzijas un kopējai lauksaimniecības politikai.

  Georgios Papastamkos (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par ziņojumu par 2011. gada budžeta prioritātēm, un viens no iemesliem bija priekšlikums attiecībā uz vienoto lauksaimniecības politiku. Tajā īpaši ir minēts, ka prioritāšu finansēšana saistībā ar turpmāko stratēģiju „ES 2020” nedrīkst kaitēt ES politikas pamatjomām, piemēram, kohēzijai, strukturālajai vai kopējai lauksaimniecības politikai. Tajā atkārtoti paustas bažas, kas tika minētas šā gada Kopienas budžeta apstiprināšanas laikā attiecībā uz nelielo rezervi tēriņiem lauksaimniecības jomā, kā arī pausts atbalsts pietiekamas rezerves nodrošināšanai 2011. gada budžetā. Pietiekama rezerve tēriņiem lauksaimniecības jomā ir īpaši svarīga, risinot neplānotas vajadzības lauksaimniecības nozarēs, jo īpaši ņemot vērā cenu nestabilitāti.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par 2011. gada budžeta prioritātēm, III sadaļu — Komisija —, ar to apstiprinot, ka Eiropas Savienības un dalībvalstu politisko līderu prioritātei ir jābūt esošo darba vietu saglabāšanai un jaunu darba vietu radīšanai, kas Eiropas Savienības iedzīvotājiem ļautu nodrošināt sev pienācīgus dzīves apstākļus. Komisijas paziņojums ar nosaukumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” sniedz pamatu plašām debatēm par ES ekonomikas un sociālo stratēģiju turpmākajiem gadiem. Es balsoju arī par 5. grozījumu, ņemot vērā, ka nodarbinātība ir galvenais jautājums pašreizējās diskusijās, kā arī tāpēc, lai spētu pilnvērtīgi risināt jau tagad augsto un vēl pieaugošo bezdarba līmeņa problēmu, ES ir jāīsteno tālejoša darba programma. Pirmkārt, Eiropas Savienībai ir jāveic ieguldījumi pētniecībā un transporta un enerģētikas infrastruktūrā, lai spētu saglabāt globālo konkurētspēju. Turklāt gan dalībvalstīm, gan ES ir jāveic ieguldījumi jauniešu izglītībā un attīstībā. Minētā iemesla dēļ tādām programmām kā Erasmus, jo īpaši Erasmus shēmai jaunajiem uzņēmējiem, ir jābūt prioritātei, kas atspoguļojas arī 2011. gada budžetā.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Es biju gandarīts par balsojuma rezultātiem par Jędrzejewska kundzes ziņojumu attiecībā uz 2011. gada budžeta prioritātēm. Protams, es balsoju par šo ziņojumu. Šodienas balsojums bija īpašs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šis ir pirmais budžets, kas ir pieņemts saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem. Otrkārt, pirmais savus priekšlikumus par prioritātēm izklāstīja Eiropas Parlaments, nevis Komisija.

Referente savā dokumentā ļoti atbilstoši atsaucās uz jautājumu par jauniešiem un izglītību. Krīzes laikā ir īpaši svarīgi atbalstīt jauniešus, piemēram, palīdzot viņiem atrast pirmo darba vietu vai izveidot pašiem savu uzņēmumu. Atbilstošas uzmanības trūkums attiecībā uz šo jautājumu iepriekšējo gadu laikā šodien ir īpaši pamanāms. Nodarbinātības speciālisti norāda, ka grūtības darba tirgū ir ne tikai augstskolu beidzējiem, bet arī cilvēkiem aptuveni trīsdesmit gadu vecumā, kuri ir darbojušies darba tirgū vairākus gadus.

Ziņojums: Helga Trüpel (A7-0036/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo apstākļi, kādos tiks pieņemts 2011. gada budžets, būs īpaši Lisabonas līguma spēkā stāšanās un ekonomikas un finanšu krīzes turpināšanās dēļ. Budžets būs uzmanīgi jālīdzsvaro, lai nodrošinātu veiksmīgu Lisabonas līgumā noteikto mērķu īstenošanu, piemēram, kopēja iekšējā enerģētikas tirgus izveidi. Plānojot budžetu, būtiska uzmanība ir jāpievērš arī finanšu krīzes sekām, ko vēl aizvien izjūt daudzas valstis, kā arī centieniem tās efektīvi likvidēt. Galvenajai prioritātei aizvien ir jābūt darba vietu saglabāšanai un radīšanai, kas ir cieši saistīta ar finansiālā atbalsta nepieciešamību maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri rada lielu daļu darbavietu. Apstiprinot 2011. gada Eiropas Parlamenta budžetu, īpaša uzmanība ir jāvelta Eiropas Parlamenta prioritātes, augsta līmeņa likumdošanas sagatavošanai, novērtēšanai un ir jānodrošina visi nepieciešamie pasākumi šā mērķa sasniegšanai. Ir jārod arī piemērots risinājums jautājumam par efektīvu Eiropas Parlamenta darba organizāciju, ietverot vienas darbavietas izveidi Eiropas Parlamenta deputātiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā nozīmē lielākas Parlamenta pilnvaras. Globalizētajā pasaulē problēmas ir aizvien sarežģītākas un lēmumiem ir jābūt tehniski un zinātniski pamatotiem. Ir ļoti būtiski, lai politikas veidotāji būtu informēti par jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem, jo šī informācija viņiem sniegs iespēju pieņemt labākos lēmumus. Ar šo budžetu tiek ieviestas ilgtermiņa vadlīnijas ēku politikai, kas nākotnē ļaus panākt izdevumu samazinājumu.

Es aicinu deputātiem nodrošināt pastiprinātas mācības un tehnisko atbalstu, jo minētais Parlamentam nodrošina nepieciešamos resursus tā pienākumu kvalitatīvai veikšanai ar zinātnisku un tehnisku atbalstu, kas ir tik ļoti nepieciešams 21. gadsimtā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā daudzu institūciju atbildības paplašināšanos jaunā regulējuma ietvaros, ir būtiski, lai katras iestādes operatīvais budžets nodrošinātu, ka šai institūcijai ir pietiekami materiālie un cilvēkresursi, kas nepieciešami tās pienākumu precīzai un kvalitatīvai veikšanai institucionālās struktūras ietvaros.

Es atbalstu reālistisku un īstenojamu budžetu, kas dažādās institūcijas nodrošina ar materiālajiem līdzekļiem, kuri nepieciešami to pienākumu veikšanai. Tomēr šie apsvērumi nedrīkst apdraudēt budžeta ilgtspējību un precīzu grāmatvedību, kas ir būtiska ikvienā iestādē. Turklāt dažādām iestādēm nodrošināto līdzekļu apsaimniekošanā ir jānodrošina precizitāte un pārredzamība.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – 2011. gada budžeta plānošana ir ļoti svarīga, un es piekrītu ziņojumā paustajam aicinājumam nodrošināt rūpīgi izsvērtu un pārredzamu diskusiju. Pareizs ir arī ziņojumā paustais apgalvojums, ka budžeta sliekšņu jautājums ir komplicēts un tā ietvaros ir jāņem vērā vispārējās izmaksas. Esmu apmierināts arī ar ziņojuma piesardzīgās attieksmes aspektu. Šā jautājuma risināšana bez pienācīgas piesardzības būtu aizvainojoša manas dzimtās valsts un visas Eiropas iedzīvotājiem, kuriem ir jāsastopas pašiem ar savām budžeta problēmām. Es arī vēlētos izmantot šo iespēju, lai paustu cerību, ka mūsu piesardzība arī apliecina mūsu solidaritāti un brālību ar mūsu grieķu un portugāļu kolēģiem, kuri šobrīd pārdzīvo ļoti problemātisku periodu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums ir noteicis jaunus Parlamenta pienākumus. Tas nozīmē papildu administratīvu darbu, kā rezultātā deputātiem ir nepieciešami kvalificēti darbinieki padomnieku pienākumu veikšanai. Šī jaunā situācija izraisa divas problēmas: izmaksu pieaugumu, ko rada vajadzība nodrošināt lielāku skaitu asistentu, kā arī papildu telpas šo darbinieku pienākumu veikšanai labos darba apstākļos. Šī situācija izraisa izmaksu paaugstināšanos. To ir grūti paskaidrot krīzes laikā, bet, ja Parlamenta darbam ir jābūt izcilam, tam ir vajadzīgi nepieciešamie finanšu un cilvēkresursi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par šo būtisko ziņojumu. Pamatnostādnes ir pirmais solis budžeta procedūrā, jo tās sniedz vispārējas norādes ģenerālsekretāram un Eiropas Parlamenta birojam par nākamo soli, provizoriskās tāmes projektu, kas šobrīd jau ir biroja izskatīšanā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Apstākļi, kuros tiek pieņemts 2011. gada budžets, ir īpaši, un vienlaikus tie rada problēmu. Lisabonas līguma veiksmīga īstenošana ir būtiskāka prioritāte, lai gan ekonomikas krīzes sekas, kas ir jūtamas Eiropas Savienībā, vēl vairāk apgrūtina šā mērķa sasniegšanu.

Šajā saistībā Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), kuras loceklis es esmu, turpina aizstāvēt ilgtspējīgu un stingru budžetu, kur katra izdevumu pozīcija ir pamatota un kur iespējams nodrošināt ilgtspējīgu precizitāti un efektivitāti. Tādēļ es atbalstu virzību uz budžetu, kurā ir ņemti vērā un pamatoti visi izdevumi un vajadzības, kas nodrošina efektivitāti un ietaupījumus. Labākai šā mērķa sasniegšanai ir nekavējoties jānosaka ilgtermiņa politika.

Es piekrītu, ka ir jāveicina lielāka sadarbība un spēcīgs dialogs starpiestāžu līmenī, lai dažādās jomās nodrošinātu labāku resursu izmantojumu, piemēram, cita starpā tulkošanas un celtniecības nozarē. Es vēlētos uzsvērt, ka ir būtiski noteikt izcilu Parlamenta darbu likumdošanas jomā par prioritāti un nodrošināt šo Parlamentu ar nepieciešamajiem līdzekļiem šīs likumdevēja funkcijas veiksmīgai izpildei. Minēto iemeslu dēļ es balsoju par šajā ziņojumā ietvertajām pamatnostādnēm attiecībā uz 2011. gada budžetu ..

(Balsojuma paskaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

Ziņojums: Giancarlo Scottà (A7-0029/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu par ES lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku, jo man tas šķiet ārkārtīgi svarīgs divās jomās. Pirmkārt, tajā uzsvērts, cik svarīgi Eiropas Savienībai aizsargāt produktu kvalitāti, izvirzot to par Eiropas lauksaimniecības stratēģijas galveno prioritāti. Otrkārt, tajā aizstāvēts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu princips un tradicionālās īpatnības, aplūkojot tos kā divus elementus, kas veicina Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju un kultūras mantojuma saglabāšanu. Galu galā šis ziņojums atbalsta lauksaimniecības produktus, ar kuriem mēs tā lepojamies, vienlaikus atbalstot vajadzīgos administratīvos vienkāršojumus attiecībā uz to aizsardzību.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu „Par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku — kāda ir pareizā stratēģija?", jo kvalitāte ir Eiropas produktu konkurētspējas noteicošais faktors starptautiskajos tirgos.

Šajā sakarā obligāto „lauksaimnieciskās ražošanas vietas” marķējuma īstenošanu es vērtēju pozitīvi, jo tas dod iespēju nodrošināt patērētājiem informāciju, kas attiecas uz kvalitātes standartiem. Arī ziņojuma attieksme pret vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, manuprāt, ir pozitīva.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lai veidotu kopēju lauksaimniecības politiku, ir jāapņemas palielināt lauksaimniecības produktu kvalitāti, kas nenoliedzami ir Eiropas konkurētspējas pievienotā vērtība pasaules tirgū. Kvalitātes politiku nevar nošķirt no kopējās lauksaimniecības politikas kopumā, to nevar izolēt no tādiem jauniem problemātiskiem jautājumiem kā cīņa pret klimata pārmaiņām, nepieciešamība saglabāt bioloģisko daudzveidību, energoapgādes problēmas, bioenerģijas attīstība, dzīvnieku labturība un ūdens resursu apsaimniekošana lauksaimniecībā. Arī patērētāju arvien augošās prasības ir pienācīgi jāņem vērā turpmākajā lauksaimniecības produktu kvalitātes politikā, neaizmirstot, ka, informētiem patērētājiem, pieņemot lēmumu, būtiska ir kvalitāte. Tomēr es vēlētos atgādināt, ka lauksaimniecības produktu kvalitātes politika nevar būt tik prasīga, ka apdraudētu mazās un vidējās lauksaimniecības vai tradicionālo produktu pastāvēšanu, kuri ir raksturīgi atsevišķiem reģioniem un uz kuru ražošanu nevar akli attiecināt vienādus noteikumus. Kvalitātes politikas mērķim jāstimulē dalībvalstu lauksaimniecība pasaules tirgū un jāaizsargā Eiropas produkti. Tās mērķis ir kalpot ražotājiem un patērētājiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Daži apspriežamā ziņojuma elementi ir pozitīvi, piemēram, atbalsts tādu sīkražošanas tradicionālo, vietējo un amatniecības produktu kopējai veicināšanai un popularizēšanai, kuri ir saistīti ar konkrētiem apgabaliem un kuriem ir ģeogrāfisks nosaukums; vai atzinums cik lēnas, apgrūtinošas un pārlieku dārgas ir procedūras, ar kurām saskaras mazie ražotāji, piesakoties kvalitātes sertifikācijai.

Tomēr ir apieti jautājumi, kuri ir vitāli svarīgi, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu kvalitāti un ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu Eiropas Savienībā: piemēram, pasaules tirdzniecības noteikumu atcelšanas sekas un tirgu nekontrolēta liberalizācija gan divpusējos, gan Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumos; dažādi riski saistībā ar ģenētiski modificētu organismu ieviešanu vidē tā, kā tas tiek darīts, visbeidzot, pilnīgas Kopējās lauksaimniecības politikas reformas nepieciešamība, kas atbalsta vietējo aizsardzību, tiesības ražot un tiesības uz pārtikas suverenitāti.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlētos apsveikt kolēģi deputātu sakarā ar viņa ziņojumu un teikt, ka es piekrītu viedoklim, ka lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku nevar nošķirt no lauksaimniecības politikas kopumā vai Kopienas politikas galvenajiem jautājumiem nākamajos gados, piemēram, ilgtspējīgas attīstības, bioloģiskās daudzveidības un cīņas ar klimata pārmaiņām.

Eiropas Savienības iedzīvotāji vēlas augstas kvalitātes veselīgus produktus, kas ražoti, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas, ražošanas procesā ņemot vērā ietekmi uz vidi. Es piekrītu referenta viedoklim arī jautājumā par kampaņu patērētāju izglītošanai un informēšanai par visu Eiropas lauksaimniecības produktu marķējumiem, kas tiek un ir apstiprināti. Šāda veida kampaņa ir būtiska, jo tas, ka patērētājiem nav zināma šo simbolu nozīme, uzliek jautājuma zīmi visai kvalitātes politikai.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Es gribētu izteikt atzinību saviem kolēģiem Lauksaimniecības komitejā par šo iniciatīvas ziņojumu. Mūsu lauksaimniecības produktu kvalitāte, ir kaut kas tāds, ko nepieciešams pārvērst kapitālā. Mēs Eiropas Savienībā daudz laika veltām tam, lai lauksaimniecībā tiktu ievēroti visaugstākie standarti; mūsu mājlopi ir labi kopti un veselīgi, mūsu produkcija ir droša, mūsu lauksaimniecības prakse attiecībā uz tās ietekmi uz vidi ir ētiska. Katrs nozares produktu ražošanas posms ir regulēts, tā teikt, no „lauka līdz galdam”. Lai ieguvumi no šīs nozares unikālā komercargumenta — produkcijas augstās kvalitātes — būtu pēc iespējas lielāki, mums ir vajadzīgi turpmāki veicināšanas pasākumi, kā norādīts Scottà kunga ziņojumā. Ir ļoti labi, ja produkti ir marķēti atbilstīgi to cilmes vietai vai saskaņā ar garantētu tradicionālās īpatnības statusu, bet, ja patērētājs nesaprot tā nozīmi, tad faktiski tas ir tas pats, kas lasīt svešā valodā. Tāpēc es piekrītu, ka ziņojuma ierosinājumi Komisijai veicināt šīs informācijas apzināšanu būs efektīvs tirgvedības veids. Tā vienlīdz palīdzēs gan klientiem, gan maziem uzņēmumiem. Tas varētu būt īpaši izdevīgi mūsu lauksaimniecības un pārtikas nozarei.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Es stingri atbalstu iniciatīvas ziņojumu par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku (A7-0029/2010), par ko balsošana notika 2010. gada 25. martā. Pastāv tieša saikne starp produkta kvalitāti un izejvielu izcelsmi. „Lauksaimnieciskās ražošanas vietas” marķējums norādīs, no kurienes nāk izejvielas. Tā, manuprāt, būs nozīmīga iespēja lauksaimniecības nozarei, kas ražo augstas kvalitātes lauksaimniecības produktus. Skaidrs produktu izcelsmes marķējums ne tikai garantē vislabāko produktu kvalitāti patērētājiem, bet arī ļauj tiem pieņemt lēmumu, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem. Kvalitāte ir galvenais jautājums visā pārtikas ķēdē un būtisks aktīvs, atbalstot Eiropas lauksaimniecības pārtikas ražotāju konkurētspēju. Augstas kvalitātes pārtikas ražošana bieži ir vienīgā nodarbinātības iespēja daudzos lauku apgabalos, kuros ražošanas alternatīvas ir ierobežotas. Tāpēc es ļoti atbalstu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kā arī regulētu un aizsargātu norāžu atjaunošanu produktiem, kas ražoti kalnu rajonos un rajonos, kuros nav ĢMO. Jāsaglabā arī garantētās tradicionālās īpatnības un bioloģiskās lauksaimniecības shēmas.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu, jo es atbalstu Eiropas produktu labāku aizsardzību visā pasaulē. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lauksaimniecības produktiem piešķir lielāku uzticamību un augstāku kvalitāti patērētāju acīs, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu vidi ražotājiem. Vienlaikus tās garantē intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību attiecībā uz produktiem. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma ir labi izveidota Eiropas Savienībā un daudzās valstīs ārpus ES, piemēram, ASV, Austrālijā un Jaunzēlandē. Tomēr Eiropas Savienībai ir tirdzniecības partneri, kuriem diemžēl nav tiesību aktu šajā jomā. Šā iemesla dēļ Eiropas preces šo valstu sistēmās nav labi aizsargātas, pieļaujot viltojumu risku.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (DE) Lai gan es uzskatu, ka mums vajadzētu rūpēties par to, ko mēs iniciatīvas ziņojumos prasām no Komisijas, es atbalstu ziņojumu par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku.

Es īpaši atbalstu aicinājumu veikt rūpīgāku uzraudzību un lielāku koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka ievestie pārtikas produkti atbilst ES kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem, kā arī tās vides un sociālajiem standartiem.

Attiecībā uz svaigiem vai pārstrādātiem produktiem, kuriem ir viena sastāvdaļa, būtu jānorāda izcelsmes valsts, lai ļautu patērētājiem par pirkumu pieņemt apzinātu, labi informētu lēmumu.

Esmu apmierināta, ka mans grozījums, kas ir vērsts pret aizsargāto cilmes vietas nosaukuma un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu standartizāciju, tika pieņemts plenārsēdē. Apvienojot šo informāciju, pašreizējās norādes būtu pārāk lielas un varētu ievērojami kaitēt ražotājiem, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums.

Kvantitatīvās ražošanas vadības temats Komisijas paziņojumā ir apzināti paslaucīts zem tepiķa. Esmu pārliecināta, ka mums joprojām ir vajadzīgi ražošanas kontroles instrumenti, lai garantētu ražotājiem stabilas cenas un drošu plānošanu uz priekšu, lai tie varētu ievērot patērētāju un likumdevēju augstās prasības. Tas attiecas ne tikai uz piena ražošanu, bet īpaši arī uz vīnkopību.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šim ziņojumam ir nenoliedzams trūkums: tas ietver pašattaisnojošo loģiku attiecībā uz lauksaimniecības politiku, kas paredzēta maksimālas peļņas gūšanai un kas ir pretēja mūsu izpratnei par lauksaimniecības politiku. Tāpēc es absolūti nevaru balsot par to. Tomēr, ņemot vērā tajā ietvertos uzlabojumus, uzskatu, ka man ir prātīgāk atturēties. Patiesībā es nevēlos palīdzēt kavēt tādas neproduktīvas idejas kā vēlmi ieviest „ekoloģiskās pēdas nospieduma” marķējumu un pārvietot daļu lauksaimnieciskās ražošanas. Es ievēroju nodomu atteikties no produktīvisma loģikas. Žēl, ka tekstā izklāstītais ir tikai iespējas, kuru faktiskā īstenošana kapitālisma vidē būtiski samazina to ietekmi. Tomēr es nevēlos ignorēt to, ka ir svarīgi veicināt šos jēdzienus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitāte ir vēsturiska vērtība, kuru ciena visā pasaulē. Šā iemesla dēļ ir nepieciešamības sajūta aizsargāt šos produktus un novērst to sajaukšanu ar citiem, kas ir zemākas kvalitātes, mazāk droši un dažreiz viltoti.

Lai to novērstu, ir svarīgi šos produktus marķēt un censties nodrošināt patērētājiem ticamu informāciju par šiem produktiem. Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem, joprojām ir svarīgi pilnīgi izprast to, ka importētajiem lauksaimniecības produktiem ir jāatbilst tām pašām prasībām, kādas piemēro produktiem, kas ražoti Eiropas Savienībā. Tieši tāpēc es balsoju „par”.

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pateicoties Eiropas regulām, kas paredz stingrus kvalitātes noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, iedzīvotāju veselību, vides ilgtspējību un kultūraugu īpatnībām, mēs šodien ar lepnumu varam teikt, ka Eiropas lauksaimniecības modelis ir tāds, kam nav līdzīga visā pasaulē.

Lai gan, no vienas puses, lauksaimniekiem, kuri šos noteikumus ir piemērojuši ar lielu pienākuma apziņu, ir jāsaka paldies, no otras puses, mums jājautā sev, kāpēc Eiropas Savienībai reizēm ir tendence sapīties birokrātiskos mezglos, kas var aizēnot šo izcilību un vienkārši izraisīt lielu neapmierinātību iedzīvotāju vidū.

Tātad, kāpēc šodien mūsu iedzīvotāji sāk savu dienu ar labu apelsīnu sulu bez apelsīniem, bet pusdienās dzer sārtvīnu, kas ražots, sajaucot sarkano un balto vīnu, kas raudzēts, pievienojot cukuru, ar picu, kurā ir Mocarellas siers, kas pagatavots no kazeīna. Bez jebkādas patikas tie vienmēr var dabūt šokolādi bez kakao.

Pat bērni nav atbrīvoti no mūsu augstās kvalitātes pārtikas šizofrēniski iznīcinošajām sekām: Eiropā mēs riskējam lietot bojātus, nezināmas izcelsmes produktus; piemēram, ar melamīnu saindēto pienu no Ķīnas.

Pilsoņiem ir tiesības uz aizsardzību. Lai ļautu patērētājiem pieņemt apzinātu lēmumu, mums ir jāuzstāj, ka uz etiķetēm jābūt pilnīgai un visaptverošai informācijai un ka plaša patēriņa produktiem, piemēram, ilgai glabāšanai sterilizētam vai termiski apstrādātam govs pienam un piena produktiem, kas iegūti tikai no govs piena, ir norāde par ražošanā izmantotā svaigpiena izcelsmi, kā arī citas juridiski nepieciešamās norādes.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par 3. grozījumu, jo tas attiecas uz punktu rezolūcijas priekšlikumā, kuru varētu interpretēt, ka tas veicina atgriešanos pie lauksaimniecības produktu standartizācijas (augļu un dārzeņu formas un izmēriem).

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Šis ziņojums uzsver augstas kvalitātes lauksaimniecības produktu būtisko lomu patērētāju aizsardzībā. Tajā arī uzsvērts atbalsts tradicionālajiem reģionālajiem produktiem un maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Šā iemesla dēļ es balsoju par labu ziņojumam.

  Georgios Papastamkos (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret 3. grozījumu, jo es esmu par labu tirdzniecības standartu atjaunošanai augļu nozarē. Es uzskatu, ka Komisijas lēmums tos atcelt ir nepamatots, lai gan lielākā daļa dalībvalstu un attiecīgās ražošanas nozares pret to iebilst.

ES pamatoti ir visaugstākie lauksaimniecības pārtikas produktu standarti Eiropas patērētāju labā. Vienlaikus stratēģiski svarīga ir kvalitātes politika, jo tā galvenokārt ir pamatā Eiropas lauksaimniecības preču pievienotajai vērtībai pasaules tirgos. Tomēr importēto produktu atbilstība līdzvērtīgas kvalitātes specifikācijām joprojām ir problēma. Ir jāveido katalogs par visu privāto kvalitātes sertifikācijas sistēmu un pamatprincipu tiesiskais regulējums ir jāpieņem ES līmenī, lai nodrošinātu, ka šīs sistēmas darbojas pārredzami.

Es atbalstu visu primāro lauksaimniecības produktu ražošanas vietas marķēšanu. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm trīs ES sistēmas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un vīniem ir jāsaglabā tādas, kādas tās ir. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pastiprinātai aizsardzībai saskaņā ar divpusējās tirdzniecības nolīgumiem un PTO ir galvenā nozīme.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Attiecībā uz šo ziņojumu es balsoju „par”, jo kvalitātes politikas stiprināšana Eiropas Savienības līmenī ir nozīmīgs stimuls Eiropas lauksaimniecības ražotājiem pastiprināt centienus, lai veicinātu kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu un cieņu pret vidi. Es uzskatu, ka šī politika var būtiski uzlabot Eiropas lauksaimniecības pārtikas produkcijas pievienoto vērtību tirgū, kas kļūst arvien globalizētāks. Taču vienlaikus ir labāk jāinformē iedzīvotāji, izmantojot piemērotas informācijas kampaņas un kampaņas, lai veicinātu citu videi un dzīvniekiem draudzīgu ražošanas metožu brīvprātīgu marķēšanu, piemēram, „kompleksā ražošana”, „ganības”, „kalnu lauksaimniecība”.

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. – (DE) Balsojumā par Scottà ziņojumu par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku, tika pieņemts 5. grozījums, kas prasa obligātu izcelsmes marķēšanu pārtikas produktiem, kas izgatavoti tikai no vienas sastāvdaļas. Šī prasība ietver daudz vairāk darba un lielākas izmaksas lauksaimniecības nozarei un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, nesniedzot nekādu reālu pievienoto vērtību patērētājiem. Šā iemesla dēļ es balsoju pret šo grozījumu.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu par turpmāko pārtikas kvalitātes politiku. Ļaujiet mums uzreiz uzsvērt pozitīvu punktu tekstā: priekšlikumu izveidot Eiropas logo bioloģiskajai pārtikai. Tā ir gan skaidra patērētāju prasība, gan prasība, kas jāievēro, lai attīstītu iekšējo tirgu.

Es nonāku pie svarīgā jautājuma par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajām īpatnībām. Tās ir būtiskas Eiropas lauksaimniecības nozarei, jo laika gaitā ir izveidojušās priviliģētas saiknes starp produktu un reģionu, ģeogrāfiskās norādes un tradicionālās īpatnības ir cieši saistītas ar tradīcijām un garšas vēsturi. Šā iemesla dēļ tās ir jāaizsargā. Tādēļ es priecājos, ka mēs bijām pret divu jēdzienu ACVN (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) un AĢIN (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) apvienošanu, kuru bija ierosinājusi Eiropas Komisija. Ir taisnība, ka standartu vienkāršošana pirmajā acu uzmetienā šķiet vēlama samazināta birokrātiskā sloga ziņā, bet tā nedrīkst pazemināt standartus, kurus mūsu Eiropas ražotāji paši ir drosmīgi īstenojuši. Visbeidzot, neaizmirsīsim darbu, kas mums vēl ir jāveic, lai palielinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību starptautiskā līmenī (jo īpaši izmantojot PTO).

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es beidzot nobalsoju par rezolūciju galvenokārt tāpēc, ka mūsu 3. grozījums (attiecībā uz iebildumiem pret standartizācijas noteikumiem augļiem un dārzeņiem) un 5. grozījums (par obligāto izcelsmes vietas marķējumu) tika pieņemti.

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. – Lai gan mēs esam priecīgi, redzot, ka veselais saprāts ir uzvarējis formu zaudējušos augļus un dārzeņus, Lielbritānijas leiboristu deputātiem tomēr bija bažas saistībā ar Scottà kunga ziņojumu un tāpēc viņi balsoja pret to. Mēs esam pret jebkuru mēģinājumu ieviest ES kvalitātes logotipu, kas būs pieejams tikai ES produkcijai, jo tas diskriminē lauksaimniekus no trešām valstīm un nebūs saskaņā ar mūsu attīstības mērķiem. EPLP atbalsta ES mēroga bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu, bet Komisija jau ir informēta par Parlamenta atbalstu tam, un citas ziņojums daļas ir pietiekami svarīgas, lai balsotu pret visu ziņojumu.

  Alf Svensson (PPE) , rakstiski. – (SV) Eiropas Savienībā jābūt spēcīgai patērētāju aizsardzībai. Patērētājiem ir tiesības saņemt precīzu un skaidru informāciju par preču saturu un izcelsmi un par to, vai tās ir ģenētiski modificētas. Skaidri kopīgi noteikumi rada nosacījumus tirgus funkcionēšanai ar vienādiem nosacījumiem visā ES. Ja tirgus darbojas pareizi, informēti patērētāji ar savu izvēli var virzīt attīstību uz vēl augstāku pārtikas kvalitāti. Tomēr es balsoju pret ziņojumu „Par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku: kāda ir pareizā stratēģija?” (2009/2105 (INI)). Galvenais iemesls ir tas, ka ziņojumā pārkāpj subsidiaritātes principu. Piemēram, ES pienākums nav izveidot „Eiropas zināšanu banku senām receptēm un vēsturiskiem ēdienu gatavošanas paņēmieniem”. Manuprāt, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ziņojumā ir pārāk uzsvērtas. Ir arī risks izveidot šķēršļus tirdzniecībai ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, ja ir šāds spēcīgs uzsvars uz precēm, kas ražotas ES. Izcelsmes marķējums ir svarīgs, bet pati par sevi izcelsme ne vienmēr ir garantija, ka produkts ir augstas kvalitātes.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Mērķis par piemērotu, drošu un augstas kvalitātes pārtiku ir cilvēciska nepieciešamība un darba ņēmēju prasība, ko nevar nodrošināt lauksaimniecības produktu kapitālistiskās ražošanas un tirdzniecības metodes ietvaros. Ziņojumā pausta ES pārtikas produktu ražošanas filozofija, kas vērsta uz pārtikas rūpniecības peļņas palielināšanu, neievērojot iedzīvotāju uztura prasības. Laikā, kad viens miljards cilvēku cieš badu un nabadzība skar plašas sabiedrības masas kapitālistiskajās valstīs, ES izmanto pārtikas standartus kā ieganstu, lai ierobežotu ražošanu, koncentrējot zemi lielos kapitālistu uzņēmumos un izspiežot mazos un nabadzīgos lauksaimniekus no viņu zemēm un lauksaimnieciskās ražošanas. Pārtikas skandālu gadījumi, kuru skaits pēdējos gados ir vairākkārt palielinājies sakarā ar to, ka ES un PTO arvien vairāk uzspiež kapitālistiskos pārtikas ražošanas nosacījumus, nekad netiks efektīvi atrisināti ar administratīvās kontroles pasākumiem; arī ĢMO nevar pastāvēt līdzās parastajiem un bioloģiskajiem pārtikas produktiem. Tikai nodrošinātība ar pārtiku un pārtikas drošība, nekaitīgas, veselīgas, lētas pārtikas nodrošināšana, atbalsts nabadzīgajiem lauksaimniekiem un ražošanas kooperatīvu izveide tautas varas un tautas ekonomikas ietvaros var apmierināt tautas prasības mūsdienās.

Ziņojums: Enrique Guerrero Salom (A7-0034/2010).

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Balsošanā par ziņojumu par pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz jaunattīstības valstīm un attīstības sadarbību es balsoju par 31. punkta grozījumu, kas aicina iekasēt starptautisku nodokli par finanšu darījumiem. Patiešām, es esmu dziļi pārliecināta, ka nodoklis, pat neliels, par šiem darījumiem ar milzīgām summām nozīmētu to, ka varētu atbrīvoties ievērojamas naudas summas. Tādējādi mēs varētu veltīt vairāk līdzekļu cīņai pret nelaimēm, kas skar mūsu planētu, un mums būtu nepieciešamais finansējums, lai īstenotu Tūkstošgades attīstības mērķus. Tas ir vairāk nekā taisnīguma jautājums, tas ir veselā saprāta jautājums.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Es pilnīgi atbalstu šo ziņojumu. Pasaules finanšu un ekonomikas krīze izraisīja lielus traucējumus attīstītajās valstīs, bet tas vēl smagāk ietekmēja jaunās tirgus ekonomikas valstis un jaunattīstības valstis. Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana pašlaik ir apdraudēta, jo progress, kas šajās valstīs ir panākts pēdējo desmit gadu laikā, ir apstājies. Finansiālais atbalsts vien nevar nodrošināt ekonomisko attīstību jaunattīstības valstīs. Tāpēc Komisijai būtu jāmudina starptautiskās attīstības sadarbības reforma. Turklāt es uzskatu, ka palīdzība jaunattīstības valstīm, būtu nepārtraukti jāpielāgo šo valstu apstākļiem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo mums ir jāpalīdz jaunattīstības valstīm, jo īpaši šajā ekonomiski sarežģītajā periodā. Daudzās jaunattīstības valstīs un galvenokārt vismazāk attīstītajās valstīs ir samazinājušies ienākumi no eksporta, un dienvidu reģionu attīstība ir palēninājusies. Ir īpaši svarīgi vienoties par ekonomisko partnerību, lai stiprinātu ES politikas atbilstību par labu attīstībai un cita starpā veicinātu piemērotu darbu, labklājību un darba vietu radīšanu, un nodrošinātu tirdzniecības saistību pienācīgu īstenošanu un piemērotu atbilstošu pārejas periodu šo saistību īstenošanai. Jaunattīstības valstīm nepieciešams atbalsts, lai mazinātu nabadzību un izolāciju, pasākumi, lai veicinātu attīstību, un pasākumi, kas ir būtiski, lai izietu no krīzes. Īstenojot šos pasākumus, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība un jārīkojas izlēmīgi, un šajā nolūkā visām ES iestādēm ir jāuzņemas lielākas saistības. Mēs nevaram pieļaut, ka krīze aptur progresu, kuru šīs valstis ir panākušas pēdējo desmit gadu laikā stabilas ekonomiskās izaugsmes ziņā, un tādēļ es uzskatu, ka noteikums par lielāku atbalstu attīstībai ir būtisks.

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Mēs neatbalstījām šo priekšlikumu, jo tas nozīmētu par neattīstītās trešās pasaules nožēlojamo stāvokli uzlikt atbildību Eiropas valstīm, nevis pašām šīm valstīm. Turklāt tajā izteiktas cerības par dažādu veidu politiskās un ekonomiskās pasaules pārvaldības izveidi.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā aplūkoti galvenie jautājumi saistībā ar ilgtspējīgu attīstību un pakāpenisku Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu integrāciju pasaules ekonomikā.

Globālā sasilšana visvairāk ietekmē jaunattīstības valstis, tāpēc ir svarīgi pastiprināt visus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, piemēram, par atbilstošu tehnoloģiju nodošanu. Vienlīdz svarīgi ir panākt vienošanos par ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, saskaņā ar kuru vismaz 25 % ieņēmumu no oglekļa dioksīda emisiju atļauju izsolēm tiks izmantoti jaunattīstības valstu atbalstam.

Tādiem jautājumiem kā ilgtspējīga attīstība un zaļā izaugsme ir jābūt ES stratēģiskajām prioritātēm. Es aicinu papildināt jaunattīstības valstīm paredzēto finansējumu. Tam ir jābūt ilgtspējīgam vidējā un ilgtermiņā un jānāk no privātā sektora, oglekļa tirgus, kā arī no rūpnieciski attīstīto valstu un ekonomiski spēcīgāko jaunattīstības valstu publiskā sektora.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Postošā ekonomikas un finanšu krīze katastrofāli skar jaunattīstības valstis, kas jau ir cietušas vairākās (pārtikas, enerģētikas, klimata un finanšu) krīzēs. Tiem, kuri neizraisīja šo krīzi, bet kurus tā skar visvairāk, ir steidzami nepieciešama palīdzība. Eiropas Savienībai un attīstītajām valstīm ir jāreaģē ātri, stingri un efektīvi.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis izpildītu oficiālās attīstības palīdzības saistības un lai tās nostiprinātu apņēmību sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Komisijai un Padomei ir jāveicina arī reforma starptautiskās attīstības sadarbībā, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ attīstības atbalsts ir neefektīvs. Es atzinīgi vērtēju uzlabotas aizņēmumu iespējas nabadzīgākajām valstīm, kam ir piekritušas finanšu iestādes. Tomēr ar to nepietiek. Es atbalstu šā ziņojuma aicinājumu nepārtraukti palielināt atbalstu attīstībai.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Jau 2007. gada pārtikas krīze smagi skāra jaunattīstības valstis, jo īpaši visnabadzīgākās, un šodien tās pilnā mērā cieš ekonomiskās un sociālās sekas, ko radīja starptautiskā finanšu krīze, kura sākās attīstītajās valstīs. Pēdējās tagad cenšas samazināt atbalstu attīstībai, lai cīnītos ar savām grūtībām. Jaunattīstības valstis tādējādi maksā dubulti par nepatikšanām, ko izraisīja neregulētais globālais kapitālisms. Es balsoju par Guerrero Salom ziņojumu, kas atgādina Eiropai tās pienākumus un mudina dalībvalstis pilnīgi izpildīt oficiālās attīstības palīdzības saistības, jo īpaši mērķi līdz 2015. gadam sniegt finansējumu 0,7 % no IKP. To pieņemot, Parlaments arī aicina iekasēt starptautisko nodokli par finanšu darījumiem, lai finansētu attīstību, piekļuvi vispārējiem sabiedriskiem labumiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām nabadzīgajās valstīs. Tas atbalsta parāda atcelšanu vismazāk attīstītajām valstīm. Visi šie ieteikumi ir būtiski, tuvojoties Tūkstošgades attīstības mērķu pārskatīšanai Apvienoto Nāciju organizācijā septembrī. Eiropas Savienībai ir morāls pienākums bez kavēšanās īstenot šos jaunos starptautiskās solidaritātes instrumentus.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Mums, liberāļiem, ieguldījumi jaunattīstības valstīs ir mūsu sirdij dārgi. Mēs atbalstām jaunos veidus, kā iegūt finansējumu atbalsta saņēmējām valstīm, taču mēs vēlamies skaidri teikt, ka starptautisko nodokli par finanšu darījumiem nevar uzskatīt par risinājumu, kas ļautu mums sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus vai labot globālās nelīdzsvarotības. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka šādu nodokli būs iespējams ieviest tikai tad, ja tas būs globāls nodoklis. Mēs tā vietā vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir ES dalībvalstīm ievērot pašreizējās saistības attiecībā uz noteiktajiem atbalsta līmeņiem. Lai veicinātu attīstību un izaugsmi jaunattīstības valstīs, mums vajadzētu veicināt brīvu tirdzniecību un atcelt dažādos ES tiešos un netiešos tirdzniecības šķēršļus.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par labu ziņojumam par pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz jaunattīstības valstīm un attīstības sadarbību.

Ir svarīgi uzsvērt, ka, lai gan šo starptautisko krīzi jaunattīstības valstis neizraisīja, krīzes ietekme tajās ir nesamērīgi liela. Eiropas Savienībai kā lielākajai atbalsta sniedzējai jaunattīstības valstīm ir būtiska loma, uzņemoties nepieciešamo vadību pasākumu noteikšanā starptautiskā līmenī, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ja atsaucamies uz pašreizējo finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, mēs runājam par globālo krīzi, kurā īpaša uzmanība ir jāpievērš jaunattīstības valstīm, kuras ir cietušas šīs krīzes ietekmi gan tieši, gan netieši. Pastāvošos mehānismus palīdzībai nabadzīgākajām valstīm un to iedzīvotājiem — kurus skar galēja nabadzība un posts — ir jāpiemēro tā, lai tie būtu efektīvāki un mērķtiecīgāki. Tie nedrīkst izraisīt atkarību, kas varētu negatīvi ietekmēt izaugsmi, algas un nodarbinātību.

Tāpēc ir jāgarantē, ka attīstības instrumenti un politika ļaus efektīvi attīstīties. Tas prasa saskaņotāku rīcību divpusējā un daudzpusējā līmenī. Jārīkojas saistībā ar humāno palīdzību, sadarbību un attīstību, un šajā jomā, dalībvalstīm, Eiropas Savienībai un starptautiskajām organizācijām ir svarīga nozīme. Tomēr es esmu pret nodokļa par starptautiskiem finanšu darījumiem (Tobina nodokļa) ieviešanu, kas paredzēts, lai palīdzētu finansēt šīs valstis, sakarā ar ietekmi, kāda tam varētu būt uz sabiedrību kopumā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Apspriežamajā ziņojumā risina ļoti svarīgus jautājumus un izvirza pareizus argumentus, piemēram, par nodokļu oāžu slēgšanu, atsevišķu valstu ārējā parāda atcelšanu, vajadzību pēc pastiprinātiem centieniem attiecībā uz oficiālās attīstības palīdzību un nodokli par finanšu darījumiem.

Tomēr jānorāda dažas negatīvas un pat pretrunīgas iezīmes ziņojumā. Viens piemērs ir arguments par tirdzniecības liberalizāciju atbilstīgi Eiropas Savienības īstenotajiem modeļiem, jo īpaši ar ekonomiskās partnerības nolīgumiem, kurus ES ir mēģinājusi uzspiest Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm. Tā tas ir bijis, lai gan daudzas šīs valstis tos nav atbalstījušas un ir bijuši ziņojumi par to negatīvajām sekām, nemaz nerunājot par nespēju risināt ārējā parāda problēmas tālredzīgākā veidā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Šā Parlamenta teksti dažreiz robežojas ar absurdu, bet man jāsaka, ka Guerrero Salom ziņojuma gadījumā jūs esat pārspējuši paši sevi. Es ātrumā neaplūkošu nepieņemamo prasību par pasaules ekonomikas un finanšu pārvaldību un būtisko pretrunu, kas ietver vaimanāšanu par nabadzīgo valstu ārējo atkarību, vienlaikus iesakot viņiem vēl vairāk atvērties pasaules tirdzniecībai. Es arī pārlekšu liekulīgajam nosodījumam, citēju: „Ar to visu globalizācijas kontekstā centās pilnībā atcelt ierobežojumus un noraidīt jebkādus pārvaldes instrumentus no valsts puses.” Tas ir jēdziens, kas bija un būtībā joprojām ir jūsu pašu un ko jūs jau gadiem šeit uzspiežat. Visbeidzot tā visa kronis ir 26. pants, kurā jūs ierosināt ņemt vērā Džordža Sorosa ieteikumus! Tā, kurš visu savu kapitālu ir ieguvis, pateicoties spekulācijām. Tā, kurš, sadarbojoties ar citiem riska ieguldījumu fondiem, slēdz derības par eiro sabrukumu un spekulē ar Grieķijas parādu, lai to izraisītu. Tā, kurš ignorē savas rīcības sociālās un ekonomiskās sekas, lai uzspiestu savu izvēlēto pasaules ekonomiskas kārtību. Tomēr ir taisnība, ka arī jums ir vēlme izveidot vienotu Eiroatlantisko bloku, globālu pārvaldību un globālu valūtu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju mana kolēģa Guerrero Salom ziņojumu, lai atgādinātu dalībvalstīm to pienākumu pret attīstības valstīm, ņemot vērā ekonomikas krīzes un klimata pārmaiņu pasaules mēroga izaicinājumus, par kurām tās nav atbildīgas. Eiropai ir stingrāk jāapņemas sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; citiem vārdiem sakot, līdz 2015. gadam vismaz 0,7 % no IKP tai jāpiešķir nabadzības apkarošanai jaunattīstības valstīs. Lai sasniegtu šo mērķi, es atbalstīju arī nodokli par finanšu darījumiem, kā arī iespējamos variantus nabadzīgāko valstu parādu dzēšanai. Visbeidzot, pieeja seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām joprojām ir Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas prioritāte, un, pamatojoties uz to, es balsoju par labu šim ziņojumam.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šā teksta nopelns ir ieteikums izveidot parādu moratoriju un dzēst visnabadzīgāko valstu parādus, atbalstīt pārtikas apgādes suverenitāti un apņemšanos ievērot SDO. Tomēr tas nekompensē to, ka šis ziņojums pārliecinoši pārstāv oglekļa tirgus un zaļās izaugsmes nometni un ka tas sludina brīvo tirdzniecību un finanšu pakalpojumu palielināšanu. Šis teksts atbalsta liberālā dogmatisma nepielūdzamo loģiku. Tāpēc tas ir kaitīgs. Es balsoju „pret”.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret šo ziņojumu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ātrās balsošanas dēļ plenārsēdē, ko es uzskatīju par galveno balsojumu attiecībā uz 7., 31. un 34. panta grozījumiem. Arī lēmums par tā sauktajām tiesībām uz seksuālo un reproduktīvo veselību. Visbeidzot virzība uz Eiropas nodokļu noteikšanu nākotnē, kam es esmu pilnīgi pret, kā es jau esmu norādījis vairākas reizes, īpaši Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Visnopietnākā finanšu un ekonomikas krīze kopš 1930. gadiem ir smagi skārusi Eiropu. Tomēr arī jaunattīstības valstis ļoti cieš no tās sekām un lielākoties neko nespēj darīt. Bezatbildīgās spekulācijas, ātras peļņas gūšanas kāre, kas ir pilnīgi nesaistītas ar reālo ekonomiku anglosakšu valstīs, un finanšu sistēma, kas plīst pa vīlēm, novedušas pasauli finanšu bezdibeņa malā. Vēl viens krīzes cēlonis ir globalizācijas jēdziens, kas ir pilnīgi atcēlis tās augstāko prioritāti. Eiropas valstis arvien dziļāk grimst parādos, lai atjaunotu savu ekonomiku. Tomēr daudzos gadījumos jaunattīstības valstīm to darīt nav iespējams sliktā finansiālā stāvokļa dēļ. Tāpēc tām ir jādod iespēja efektīvāk aizsargāt savu valstu ekonomiku attiecībā pret importētajām precēm, kuras tiek pārdotas par dempinga cenām un kuras iznīcina vietējo tirgu un vietējo iedzīvotāju iztikas līdzekļus. Mums ir jāsniedz jaunattīstības valstīm iespēja izkļūt no krīzes ar viņu pašu spēkiem. Tradicionālais atbalsts attīstībai lielākoties nav attaisnojis mērķi. Galu galā problēma ir jārisina saknē un jānosaka stingri noteikumi finanšu tirgiem, lai novērstu spekulatīvas darbības un ātri ieviestu nodokli par finanšu darījumiem. Problēma, protams, nekad netiks atrisināta ar tāda veida „pasaules valdību”, kāda ierosināta ziņojumā, kas vēl vairāk atņems varu gan tautai, gan valstīm.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Attīstības komitejas ziņojumā par pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz jaunattīstības valstīm un attīstības sadarbību pamatoti norādīts, ka pēdējo divu gadu laikā bijusi nevis viena krīze, bet gan vesela virkne saistītu krīžu. Tā vietā, lai rezultātā samazinātu attīstības atbalstu jaunattīstības valstīm, šajā situācijā tas būtu jāpalielina.

Kopējais mērķis būtu piešķirt 0,56 % no nacionālā kopienākuma attīstības atbalstam 2010. gadā, un 0,7 % 2015. gadā. Papildus pagaidu atbalstam, ir nepieciešami arī pasākumi, kas mainīs pasaules ekonomikas pārvaldības arhitektūru. Tas izskaidro manu atbalstu tūlītējai saistību izpildei pēc G20 sanāksmes Pitsburgā un novirzīt vismaz 5 % no SVF kvotu daļām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm un jaunattīstības valstīm un vismaz 3 % Pasaules Bankas balsstiesīgo akciju jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm.

Šiem pasākumiem vajadzētu būt saistītiem ar prasību izbeigt nodokļu oāzes. Nozīmīgs finanšu sistēmas risinājums, kura ieviešanu arī ir vērts apsvērt, ir tas, kas ir pazīstams kā Tobina nodoklis. Ņemot vērā to, ka Komitejas ziņojumā ietverti visi iepriekš minētie priekšlikumi, es nolēmu balsot par tā pieņemšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es priecājos, ka ziņojums tika pieņemts, lai gan ar nelielu vairākumu (ar 283 balsīm par, 278 pret un 15 atturoties), jo īpaši tādēļ, ka daži atsevišķie balsojumi, kurus pieprasīja EPP, lai vājinātu ziņojumu dažos punktos —banku sistēmas aplikšana ar nodokļiem globālam sociālam taisnīgumam, starptautiskais nodoklis par finanšu darījumiem, parādu moratorijs un parādu atcelšana — neizdevās. Visi šie punkti tika pieņemti ar pārliecinošu balsu vairākumu.

  Alf Svensson (PPE) , rakstiski. – (SV) Šā gada 25. martā es balsoju pret ziņojumu par pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz jaunattīstības valstīm un attīstības sadarbību (2009/2150 (INI)), galvenokārt 31. punkta formulējuma dēļ, kas attiecas uz banku sistēmas aplikšanu ar nodokļiem un nodokļa uzlikšanu par starptautiskajiem darījumiem. „Tobina nodokļa” ieviešana būtu saistīta ar nevēlamu blakusparādību risku, kas varētu kaitēt starptautiskajam tirgum, kurš, protams, ir tirgus, kur nabadzīgajām valstīm jāiesaistās, lai nodrošinātu to ekonomisko attīstību uz taisnīgiem noteikumiem. Manuprāt, nav skaidrs, kā Tobina nodoklis turpmāk bez globālas vienprātības un atbalsta varētu palīdzēt novērst finanšu krīzes.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz jaunattīstības valstīm un attīstības sadarbību, jo šīs valstis ekonomikas un finanšu krīze ir skārusi visvairāk. Ar lielām bažām mēs norādām, ka saskaņā ar aplēsēm, ir gaidāms, ka jaunattīstības valstīs finanšu deficīts 2010. gadā būs vairāk nekā 300 miljardi dolāru un ka augošās budžeta problēmas visneaizsargātākajās valstīs apdraud tādu būtisku jomu darbību kā izglītība, veselība, infrastruktūra un sociālā aizsardzība, kuru vērtība pārsniegs 11,5 miljardus dolāru. Turklāt jaunattīstības valstis vissmagāk ir skārušas arī klimata pārmaiņu sekas. Tādēļ mēs mudinām Komisiju un dalībvalstis atbalstīt visus pasākumus, kuru mērķis ir cīņa ar klimata pārmaiņām un šajā sakarā paātrināta piemērotu tehnoloģiju nodošana jaunattīstības valstīm. Turklāt es balsoju par to, lai dalībvalstis un Komisija ar īpašu uzmanību veicinātu un aizsargātu pienācīgu darbu un pasākumus cīņai pret dzimumu diskrimināciju un bērnu darbu, šajos jautājumos ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumus, kuras loma būtu jākonsolidē.

Ziņojums: Edward Scicluna (A7-0010/2010)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pēdējo divu gadu laikā eiro zona ir saskārusies ar liela mēroga ekonomikas krīzi. ECB politikas saskaņotība un konsekventie, bet atbilstošie pasākumi ir nodrošinājuši, ka krīzes ietekme eiro zonā ir samazināta līdz minimumam. Izņēmums ir Grieķija, jo parādījās sistēmiskas kļūdas, kas laika gaitā bija sarežģījušas situāciju un tika slēptas. Ekonomikas krīzes ietekme ir ievērojami smagāk jūtama ārpus ES eiro zonas. Piemērs ir Rumānija, kur, lai gan pašreiz tiek veikti atbilstoši ekonomikas pasākumi, krīzes ietekme ir ievērojama. Tās ietekme būtu bijusi daudz mazāka, ja būtu fiskālā atbildība un 2009. — pirmo krīzes gadu Rumānija nebūtu sākusi ar 5,4 % budžeta deficītu laikā, kad tikai vienu gadu iepriekš tā ziņoja par ekonomikas izaugsmi. Ja eiro zonas valstis jau ir ziņojušas par ekonomikas stabilizāciju pēdējo sešu mēnešu laikā, ekonomikas atveseļošanās pazīmes, lai gan diezgan pieticīgas, Rumānijā ir redzamas tikai tagad. Tomēr tās nevar būt noturīgas bez budžeta deficīta krasas samazināšanas, kas ir nepieciešama, lai mēs beidzot nenonāktu tādā pašā situācijā kā Grieķija. Nekavējoties jāizmanto sodu piemērošanas mehānismi dalībvalstīm būtisku makroekonomisko rādītāju neatbilstības gadījumā.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret ECB ziņojumu par 2008. gadu. Kopš 2008. gada ECB ir nodrošinājusi likviditāti tirdzniecības bankām, tomēr nenosakot īpašus un stingrus noteikumus un kritērijus attiecībā uz to, kur šī papildu likviditāte ir jāizmanto. Tā rezultātā ir samazinājušies aizdevumi maziem un vidējiem uzņēmumiem un patērētājiem, bet paredzētā patērētāju aizņēmuma procentu likmju samazināšana nav notikusi. Vienlaikus ECB ir vēlreiz pierādījusi, ka tā nespēj izbeigt tirdzniecības banku ņirgāšanos, kuras no ECB aizņemas ar likmi 1 %, bet valstīm aizdod ar daudz augstākām procentu likmēm. Ir jāatzīst, ka centrālo banku neatkarība nebija pareizā izvēle ne no demokrātiskas un politiskas kontroles viedokļa, ne ekonomiskās efektivitātes viedokļa. Mums tagad ir nepieciešams ne tikai stingrs finanšu nozares regulējums, bet arī tās lieluma un nozīmes ierobežojums attiecībā uz reālo ekonomiku.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tam, kā Eiropas Centrālā banka ir ieviesusi pasākumus, reaģējot uz pašreizējo ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi, ir bijusi būtiska nozīme, jo īpaši izmantojot pasākumus, kas ir ļāvuši dalībvalstīm cita starpā saglabāt likviditāti, izsniegt kredītus uzņēmumiem un samazināt procentu likmes.

Tāpēc es uzskatu, ka izejas stratēģijās ir jāparedz atbrīvojumi, lai nodrošinātu patiesu stabilitāti finanšu tirgos, vai jācieš, ka pastiprinātā versijā atgriežas krīzes sekas, kuras mēs jau esam pieredzējuši, bet kuru ietekme ir mīkstināta ar šiem pasākumiem. Turklāt es uzskatu, ka mums vajadzētu pārdomāt Stabilitātes un izaugsmes pakta pielāgošanu. Tās nolūks būtu vērst to elastīgāku un pielāgot tādām ārkārtas situācijām, kādu mēs pašlaik piedzīvojam.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā mēs zinām, Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi daļēji ir vainojami krīzē, kuru mēs piedzīvojam. Interesanti norādīt, ka ziņojumā neatturas kritizēt ECB darbības. Tas, protams, ir gadījumā, kad norāda, ka ECB tāpat kā SVF un citām starptautiskām institūcijām savās prognozēs neizdevās paredzēt to, cik smags būs ekonomikas kritums 2008. gadā. Tāpat arī, kad „norāda, ka ECB procentu likmju samazinājums bija mazāks nekā tas, ko veica citas centrālās bankas, tostarp ASV Federālo rezervju sistēma un Apvienotās Karalistes Anglijas Banka, kā arī salīdzinājumā ar to, ko daudzi ekonomikas analītiķi tolaik sagaidīja”.

Tomēr ziņojumā turpina aizstāvēt ECB un tās vadlīnijas, pat nonākot lielās pretrunās. Tieši tāpēc mēs balsojām pret to. Tomēr ir arī citi aspekti, kurus nepieciešams apsvērt, jo īpaši, kad tajā „pauž vilšanos, ka ECB nodrošinātā papildu likviditāte nepietiekami novērsa kredītresursu trūkumu, ar ko saskārās ekonomika, it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, bet to izmantoja dažas bankas, lai uzlabotu peļņas rādītājus un segtu zaudējumus”.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas Centrālās bankas sveikšana par tās darbību 2008. gadā ir piespiedu pasākums, kurā es atsakos piedalīties. Banka neredzēja, ka tuvojas liela krīze, un tā nebija spīdoša, nosakot regulējumu, kas ir tālu no ideāla. Es nedomāju, ka no šīs krīzes ir gūta kāda mācība: mēs joprojām uzticamies saujiņai anglosakšu reitingu aģentūru, kas šodien spēj novērtēt valstis ne vairāk, kā vakar spēja novērtēt bankas un toksiskos finanšu produktus. Mēs arī turpmāk vēlamies „pārliecināt” pilnīgi neracionālos tirgus, kuri palielina ļaunprātīgās spekulācijas pret valsti, kad mums būtu jānovērš šīs spekulācijas, atsakoties no monetārās ortodoksijas. „Valsts finanšu dzīvotspējas” vārdā, bet kaitējot atlabšanas iespējām un mājsaimniecību pirktspējai, mēs gatavojamies ātri atgriezties pie tās pašas politikas, kas veicināja krīzi. Galvenais, ka mēs nedarām neko konkrētu, lai mainītu sistēmu. Likumdošana, kuru jūs it kā uzskatāt par steidzamu, lai maldinātu atzinumu, ir atlikta līdz brīdim, kad beigsies delikātais vēlēšanu laiks Brown kungam un Merkel kundzei. Tā ir kļūda: viņu iespējamie aizstājēji būs tikpat „pasaulei atbilstoši” kā viņi.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Nav daudz ko teikt par šo ziņojumu, kas nav pašizskaidrojošs. Ir skaidrs, ka vairāk nekā jebkurā citā laikā finanšu iestādēm ir jāietur pauze un jāpārvērtē sava pieeja. Pēdējo divu nedēļu laikā divi bijušie augsta ranga ierēdņi Īrijas lielākajā bankā tika arestēti rītausmas reidos. Tas ir dramatisks paziņojums par atbildīgas un morāli stipras finanšu vadības nepieciešamību. Ir tikai viena lieta, ko es gribētu atzīmēt, un tā ir lielāka nepieciešamība pēc pārredzamības mūsu finanšu iestādēs, vai tas būtu reģionālā, valsts vai ES līmenī. Šis ziņojums aicina nodrošināt lielāku pārredzamību, ko, esmu pārliecināta, vairākums deputātu atbalstīs.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Es un mani kolēģi no Leiboristu partijas pilnībā atbalstām referenta Edward Scicluna darbu. Es īpaši pievēršu uzmanību viņa ziņojumā uzsvērtajai ekonomiskās izaugsmes nozīmei, kas ir labākais līdzeklis, lai novērstu pārmērīgu deficītu. Tā ir skaidra atbilde tiem, kuri ir pret nepamatotu koncentrēšanos uz īstermiņa izdevumu apgriešanu, kas faktiski var apdraudēt ilgtermiņa izaugsmi. Tuvākajos gados, ekonomikai atveseļojoties no finanšu krīzes sekām, deficīts ir nepārtraukti jāsamazina, bet izeja no krīzes ar izaugsmi ir vienīgais efektīvais risinājums, lai nodrošinātu ilglaicīgu fiskālo ilgtspējību un aizsargātu iedzīvotājus.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsošu pret šo ziņojumu, kas akli veicina neoliberālu loģiku, kas ir atbildīga par ekonomikas, sociālo un vides krīzi, kuras sekas mēs visi ciešam. Ierosinātais teksts ir ne tikai ļoti dogmatisks, bet arī parāda nicinājumu pret tautām, jo īpaši pret grieķu tautu. Kā Parlaments var balsot par tekstu, kas ir tik apkaunojošs, ka apšauba Grieķijas pievienošanos eiro zonai, ņemot vērā budžeta deficītu, ko izraisa politika, kuru tas atbalsta? Skaidrs, ka šī Eiropa ir vēl viens tautas ienaidnieks.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nopietnā ekonomikas krīze, kuru visa pasaule cieš vienlaicīgi, ir ļoti asi jūtama ES. Eiropas Centrālās bankas reakcija uz šo krīzi bija efektīva, lai gan dažreiz tā kļūdījās, rīkojoties novēloti vai bez pašpārliecības, jo īpaši procentu likmju samazināšanas politikā, kas Apvienotajā Karalistē un ASV Federālo rezervju sistēmā bija radikālāka un efektīvāka.

Mums ir jāgūst zināšanas no pieļautajām kļūdām, lai varētu izvairīties no tām nākotnē. Jāuzsver, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ECB kļūst par ES iestādi. Tas nozīmē Eiropas Parlamenta kompetences palielināšanos, jo šis Parlaments ir kļuvis par iestādi, ar kuru ECB tagad atskaitīsies Eiropas sabiedrībai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Tāpat kā lielākā daļa šajā Parlamentā es balsoju par šo ziņojumu. Temats nebija pretrunīgs, un plenārsēdes laikā nebija grozījumu, kas varētu mainīt ziņojuma saturu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) ECB 2008. gada pārskats labi atspoguļo krīzes iemeslus un apstākļus. 2008. gadā, kad sākās vairākos gadu desmitos lielākās ekonomikas krīzes akūtā fāze, tika noteikti veidi, kādos pasaules un Eiropas ekonomika varētu attīstīties ilgstošā periodā.

Eiropas Centrālajai bankai pēdējie divi gadi bez šaubām bija visgrūtākais periods tās vēsturē. ECB bija jāaptur krīze, kas bija smagi skārusi Eiropas ekonomiku. Augošais budžeta deficīts dalībvalstīs līdz ar pieaugošo parādu ir krīzes galvenās makroekonomiskās sekas. Saskaņā ar līgumu ECB galvenokārt ir atbildīga par „cenu stabilitāti”, kas nozīmē zemu inflāciju. Vai ECB ir izpildījusi savu pienākumu? Ir grūti atbildēt pārliecinoši. Ir taisnība, ka pašreizējais inflācijas līmenis ir zemāks par maksimālo apjomu, ko noteikusi ECB, taču jānorāda, ka krīzes pirmajos mēnešos tas sasniedza augstāko līmeni, kāds eiro zonā jebkad ir bijis, bet vēlāk pēkšņi, samazinājās.

Tomēr, manuprāt, šī nestabilitāte izskaidrojama ar krīzes izraisīto pārsteigumu. No 2008. gada oktobra ECB monetāro politiku var raksturot kā aktīvu un elastīgu. ECB pieņēma atšķirīgu krīzes stratēģiju nekā citas vadošās centrālās bankas visā pasaulē. Mēs joprojām gaidām šo pasākumu rezultātus. Eiropa iziet no krīzes, bet situācija joprojām ir neskaidra. Vai ECB ir gatava citas krīzes iespējai, kuru saskata daži ekonomisti?

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo mana kolēģa Edward Scicluna ziņojumu, kas ir iesniedzis pārdomātu viedokli un patiešām strādājis, lai rezolūcija tiktu pieņemta tikai vienā balsojumā. Šajā sakarā daudz kam ir jābūt kompromisa veidā un tam ir tendence maskēt atšķirības, kuras arī pastāv. Es esmu īpaši nobažījies, ka, laikā, kad jautājumi tiek uzdoti par Federālo rezervju bankas lomu ASV, līdzīgu asu jautājumu trūkst mūsu debatēs par ECB. Īpaši bažas rada mikrouzraudzības atbilstība un tas, vai ECB līdz ar tās lomu nesenajā krīzē ir automātiski kvalificēta iesaistīties šajā darbā tieši, vai tā veiks to ar nopietnu reputācijas risku.