Mutiski balsojuma skaidrojumi

Ziņojums: Kurt Lechner (A7-0218/2010)

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs. Es pieprasīju, lai tiktu sniegti balsojuma skaidrojumi par K. Lechner pašiniciatīvas ziņojumu, jo, manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, un es pieļauju, ka tagad dzirdēsim balsojuma skaidrojumus par K. Lechner ziņojumu, ja jau esat uzrunājis mani. Tiešām liels paldies!

Dāmas un kungi! Nerunājot gari, jāteic, ka K. Lechner pašiniciatīvas ziņojums, ko apspriedām vakar vakarā, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs. Šajā ziņojumā ir ierosināta vairāku dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistru vai tiem līdzīgu juridisku vai fizisku personu reģistru sadarbība, kuras mērķis ir sniegt ticamu un drošu informāciju par iesaistītajām pusēm iespējamajiem tirdzniecības partneriem, patērētājiem vai kreditoriem, tādējādi panākot pārredzamību un tiesisko noteiktību juridiskajās attiecībās un tirdzniecības sakaros.

Vienotā tirgus darbības priekšnoteikums ir izveidot pamatkopu ar datiem par katru reģistrēto uzņēmumu, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības reģistru sadarbību. Es balsoju par šo ziņojumu arī tāpēc, ka tajā ir ierosināts iekļaut Eiropas uzņēmējdarbības reģistru sistēmu tā sauktajā e-tiesiskuma projektā, kas nodrošinās šī pasākuma labāku īstenošanu.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināts, ka jūs atceraties brīnišķīgo ainu filmā par doktoru Živago, kad buržuji un aristokrāti bauda šampanieti restorānā silti zeltainā apgaismojumā, kamēr ārā vispārējā pelēcībā cilvēki rīko dumpi. Klausoties mūsu šī rīta debatēs, es ne pirmo reizi atcerējos šo filmas epizodi.

Nesen ir veikta Eirobarometra aptauja, kas apliecina, ka paļāvība uz ES vēl nekad nav bijusi tik niecīga. Tikai daži ES iedzīvotāji uzskata, ka Eiropas Savienība dod labumu. Bet Verhofstadt kungs, Daul kungs un citi jau teica, ka tas tā ir tāpēc, ka mēs nedarām pietiekami daudz un ka iedzīvotāji vēlas, lai Eiropa darītu vairāk. Komisijas priekšsēdētājs teica, ka pie visa ir vainojamas dalībvalstis. Laikam ir cilvēka dabā par nepopularitāti vainot citus, bet būtu bijis jauki saņemt kādu mājienu par to, ka šai krīzei varētu būt sakars ar eiro, sanācijas pasākumiem, kliedzoši netaisnīgo valsts naudas izšķiešanu un patvaļīgo vēlēšanu rezultātu noraidīšanu.

Atļaujiet runas nobeigumā izteikties Edmunda Bērka vārdiem, kas šķiet neparasti piemēroti pašreizējai neapmierinātībai: „Pusducis sienāžu, kas paslēpušies zem papardes, piepilda gaisu ar savas apnicīgās čīgāšanas skaņām, kamēr tūkstošiem liellopu, atgūlušies koku paēnā, klusē; tikai neiedomājieties, ka lielākā trokšņa cēlāji ir vienīgās būtnes uz lauka.”

Ziņojums: Pablo Zalba Bidegain (A7-0210/2010)

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Ahilleja papēdis nolīgumā ar Koreju ir muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem, jo īpaši precēm, kas Korejā importētas no Ķīnas, jo to ir grūti uzraudzīt, un ir paredzams, ka tas kaitēs Eiropas rūpniecības nozarei. Tas paver tirgu vēl nepieredzētā veidā, kas nav savstarpēji izdevīgs, īpaši Eiropas Savienībai. Tāpēc es neatbalstu šādu nolīgumu ar Koreju. Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojums cenšas pievērst uzmanību šīm problēmām un sekmēt vienkāršāku aizsargpasākumu īstenošanu. Šajā saistībā pirms ratificēšanas nolīgums ir jāgroza, citādi mēs zāģēsim to zaru, uz kura sēž Eiropas rūpniecības (ne tikai mašīnbūves) nozare. Es atzinīgi vērtēju balsošanas atlikšanu. Tas ir prātīgs lēmums.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos noskaidrot, vai balsojumu skaidrošanas laikā varēs runāt tie, kas vēlas izteikties par diviem ziņojumiem.

Es runāju par S. Binev un I. Winkler ziņojumiem. Tā kā sākām ar tiem sekojošiem ziņojumiem, es gribēju pārliecināties, ka drīkstēšu izteikties, citādi…

(Priekšsēdētājs runātājam darīja zināmu, ka saskaņā ar Reglamenta 170. panta 3. punktu nevarēs sniegt balsojuma skaidrojumus par diviem iepriekš minētajiem ziņojumiem.)

Tātad par šiem diviem ziņojumiem nevarēs sniegt balsojuma skaidrojumus.

Ziņojums: José Bové (A7-0225/2010)

  Paolo Bartolozzi (PPE). – (IT) Paldies, priekšsēdētāja kungs, un atvainojiet. Savā runā es vēlētos uzsvērt, ka arvien mazākie Eiropas lauksaimnieku ienākumi par spīti pieaugošajām peļņas normām agrārajā un pārtikas nozarē rada bažas par lauksaimniecībā nodarbināto ekonomisko marginalizāciju, kas veicina atteikšanos no darbības lauksaimniecībā.

Tāpēc, protams, ir vajadzīgas pārmaiņas, ko atzīst arī Eiropas Komisija un kas uzsvērts arī izskatāmajā ziņojumā — par kuru šorīt balsojām un kam es gribētu paust savu atbalstu — ar plašiem skaidrojumiem un ieteikumiem likumdošanas un arī departamentu līmenī.

Mums patiesi ir jāapkaro globālā spekulācija ar precēm un jāgarantē piegādes drošība. Turklāt ir jānodrošina arī labāka cenu pārredzamība — ne tikai tāpēc, lai lauksaimnieki justu taisnīgu un cienīgu attieksmi, bet arī tāpēc, lai mainītu vērā ņemamo nelīdzsvarotību sarunu vešanas pozīcijās un novērstu dažādu uzņēmēju ļaunprātīgu praksi.

Lauksaimniecība ir jānostiprina kā ekonomiskas un sociālas stabilitātes nozare, un tai ir jāatgūst ietekme Eiropas un pasaules tirdzniecībā.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, domāju, ka šodien esam pieņēmuši prātīgu lēmumu, kas nāk par labu gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem, kā arī Eiropas ekonomikai kopumā. Šī pašiniciatīvas ziņojuma svarīgākais aspekts ir politiskais signāls. Tas ir signāls vērtību ķēdei par to, ka arī lauksaimniekiem — un jo īpaši lauksaimniekiem — ir tiesības uz pienācīgu samaksu par padarīto darbu. Pašreizējais stāvoklis nedrīkst turpināties.

Man nav itin nekādu iebildumu pret to, ka pārtika tiek nodrošināta un iegādāta par zemu un labu cenu, bet uzsvars liekams uz vārdu „labu”. Ja pārtiku pārdod par cenu, kas ir zemāka par tās enerģētisko vērtību, proti, ja pārtikas enerģijas reģenerācija ir ienesīgāka par pārdošanu, tad sistēmā kaut kas nav pareizi. Šajā gadījumā konkurence nebūs godīga. Ja konkurence ir negodīga, ir jāiesaistās politiķiem. Tieši tāds ir šodien pieņemtā priekšlikuma saturs.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es arī balsoju par J. Bové ziņojumu un esmu vienisprātis ar savu kolēģi Jahr kungu.

Tas raida spēcīgu signālu visiem — gan politikā, gan ekonomikas ķēdē iesaistītajiem —, ka Parlaments ir nolēmis rīkoties. Mums vakar bija spraigas debates. Ne visi pilnībā piekrīt šī ziņojuma saturam, bet visi ir vienisprātis, ka lauksaimniekus vairs nedrīkst apspiest. Pašlaik no viņiem burtiski izspiež asinis. Viņi saņem arvien mazāk no tās cenas, ko mēs par pārtiku maksājam lielveikalos, un tas ir jāizbeidz.

Mums ir jāņem vērā dominējošo tirgus dalībnieku nozīme. Mums vajag ombudu pārtikas nozarē, un mums ir jāņem vērā tas, ko globālais tirgus nodara mūsu pārtikas ražotājiem. Mums jāizpēta tiesību akti konkurences jomā. Es priecājos, ka par šo ziņojumu norisinājās debates un ka Parlaments tam pauda pelnīto atbalstu. Tas ir svarīgs solis pēdējā laikā izskanējušās retorikas pamatošanas virzienā.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es balsoju par ziņojumu par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem, un mani priecē tas, ka Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju interesē pārtikas apgādes ķēdes sliktā darbība un kontrasts starp zemajām iepirkumu cenām, kas attiecas uz lauksaimniekiem, un augstajām cenām, ko maksā patērētāji. Tomēr es vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka ES 12 dalībvalstu lauksaimnieki saskaras ar nepieņemamu diskrimināciju un nevienlīdzīgu konkurenci, jo pārējām 15 dalībvalstīm ir lielākas subsīdijas. Čehijas patērētājiem ir grūti iegādāties, piemēram, pienu, dārzeņus, olas un citas preces no čehu zemniekiem, jo starptautiskās ķēdes priekšroku dod subsidētām un līdz ar to lētākām precēm no šīm 15 dalībvalstīm. Tas ir jāmaina pēc iespējas drīzāk.

  Inese Vaidere (PPE). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka šis ziņojums, kas runā par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem, ir ārkārtīgi vajadzīgs, īpaši tāpēc, ka lauksaimniecības ražotāju cenas ir augušas daudz straujāk, izmaksas paaugstinājušās daudz straujāk, nekā lauksaimnieki saņem par savu saražoto produkciju. Šajā gadījumā lielveikalu ķēdes ir tās, kas faktiski šajā procesā neko nezaudē. Es gribētu teikt, ka Eiropas Savienības mērķis aizvien ir bijis lauksaimniecības ienākumu uzlabošana, bet mēs redzam, ka šos kritērijus, lai attīstītu laukus, nav iespējams izpildīt. Līdzekļi, ko lieto lauksaimniecībai, pieaug, bet rezultāta nav. Vairāku jauno Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Latvijas, lauksaimnieki būtiski zaudē industriālo ražotāju un ekonomiski stiprāko Eiropas valstu kolēģu priekšā, kuru valstis var papildus nodrošināt tiem atbalstu. Tādējādi tiek būtiski kavēta arī Eiropas Savienības kohēzijas principa izpilde. Es ļoti pozitīvi vērtēju arī to, ka ziņojumā ir minēts: ir skaidri jāpasaka, kādu peļņu gūst ķēdes, lieltirgotāji, uz lauksaimnieku rēķina. Paldies!

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku balsoju par šo ziņojumu. Virsraksts „Taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem” izsaka visu, norādot, ka ienākumi — tagad un jau sen — ir bijuši netaisnīgi.

Par laimi, mēs dodamies pareizajā virzienā. Peļņa ir jāsadala līdzīgās daļās ražotājiem, pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem, bet pašlaik tā nenotiek. Šis ziņojums vismaz raidīs skaidru signālu, un mēs varēsim rīkoties tālāk.

Kad tas būs padarīts, es ceru, ka mēs varēsim ieviest pamatīgu un labi finansētu KLP, lai turpmāk nodrošinātu ģimenes saimniecību dzīvotspēju un pārtikas apgādes drošību. Šodien esam veiksmīgi spēruši pirmos soļus. Cerams, drīz sasniegsim rezultātus.

Ziņojums: Miguel Portas (A7-0236/2010)

  Romana Jordan Cizelj (PPE). – (SL) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšanu un darbību. Daudziem Eiropas solidaritāte šķiet abstrakts jēdziens, bet tas ir mehānisms, no kura tiešu labumu gūst atsevišķi Eiropas iedzīvotāji, jo īpaši tagad, kad viņiem neklājas viegli un viņi ir nonākuši grūtībās.

Tomēr ir pierādījies, ka fonds nedarbojas pienācīgi, un tāpēc es ceru, ka Komisija ņems vērā prasību izvērtēt fonda darbību termiņa vidusposmā un pārskatīt regulu.

Man ir iebildumi pret fonda neatkarību, proti, pret neierobežoto darbības termiņu. Es uzskatu, ka fonda darbība ir politiska reakcija uz pašreizējo situāciju un ka turpmāk Eiropas Savienībai nodarbinātību vajadzētu sekmēt ar citiem instrumentiem. Ir jānodrošina Eiropas ekonomikas konkurētspēja. Mums jāuzmanās, ka neizveidojam mehānismu, kas radītu priekšrocības tiem, kuri nespēj pielāgoties mainīgajiem globālajiem apstākļiem. Es balsoju, šādu apsvērumu vadīta.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) ēnu referente šim pašiniciatīvas ziņojumam es vispirms vēlētos pateikties referentam par lielo darbu, ko viņš veica sākumā, jo īpaši ar visām politiskajām grupām.

Manuprāt, šajā ziņojumā minēti daži svarīgi aspekti attiecībā uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) darbības uzlabošanu, ņemot vērā termiņa vidusposma novērtējumu. Šie īstenošanas priekšlikumi saskan ar maniem konstatējumiem lietās, ko esmu pārskatījusi 2010. gadā Budžeta komitejā, un tie atbalsta nepieciešamību vienkāršot un paātrināt ar fonda darbību saistītās procedūras.

Ņemot vērā Eiropas uzņēmumu īpaši sarežģīto ekonomisko situāciju un arvien biežāk izskanošos dalībvalstu lūgumus pēc atbalsta, man šķita būtiski ziņojumā uzsvērt, ka līdz 2013. gadam fonda darbības jomā jāiekļauj arī atbalsts strādniekiem, kas darbu zaudējuši ekonomikas krīzes dēļ.

Nobeigumā vēlos teikt, ka Eiropas iestādēm tiek lūgts raidīt nepārprotamu vēstījumu, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos, un EGF ir svarīgs vēstījums ES iedzīvotājiem.

  Inese Vaidere (PPE). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Ņemot vērā to, ka Globalizācijas fonds ir izveidots, lai mazinātu bezdarba draudus, lai palielinātu iespējas atrast jaunu darbu tiem, kas ir cietuši no globalizācijas, tomēr bažas rada fakts, ka 500 miljoni, ko gadā paredzēts izdot Globalizācijas fonda mērķiem, joprojām tiek ļoti mazā mērā izmantoti un ir veselas deviņas valstis, kas vispār nav nevienu pieteikumu iesniegušas. Acīmredzot šis pozitīvais iesākums, kad pēc krīzes sākuma Komisija nolēma atvieglot un vienkāršot, un arī pilnveidot fonda līdzekļu piešķiršanas mehānismu, ir turpināms. Es domāju, ka īpaši tas attiecas uz jaunajām dalībvalstīm, kur ir daudz mazu un vidēju uzņēmumu — tur vienā uzņēmumā darbu nezaudē daudz cilvēku, bet darbu zaudē daudzi cilvēki daudzos uzņēmumos. Un tieši šis aspekts ir pilnveidojams tālāk, lai varētu patiešām Globalizācijas fondu attiecināt arī uz tām valstīm, kuru iekšzemes kopprodukts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā. Paldies!

Ziņojums: José Bové (A7-0225/2010)

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Šodien esam pieņēmuši svarīgu ziņojumu par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem un labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā. Efektīva pārtikas apgādes ķēdes darbība nenozīmē tikai lauksaimniecības preču garo ceļu, ko tās mēro no lauka līdz pārstrādei, vairumtirdzniecībai, mazumtirdzniecībai un patērētāja galdam, bet arī to specifisko būtību un sarežģītību. Lauksaimniecības ražojumi ir lielā mērā atkarīgi no dabas un klimata apstākļiem, pār kuriem lauksaimniekiem ir visai maza teikšana. Pārtikas pārstrādes nozare nosaka cenas lauksaimniekiem, bet izplatītāji — pārstrādātājiem un patērētājiem. Tāpēc ir svarīgi analizēt cenas un uzraudzīt to pārredzamību. Tas nenozīmē, ka tiek pārkāpti brīvā tirgus noteikumi, bet tādējādi tiek ierobežota starpnieku monopolizējošā darbība. Patlaban finanšu tirgos tiek ieviestas pārraudzības un uzraudzības iestādes. Ir cilvēki, kas vēlas, lai lauksaimniecības tirgū pārraudzības un uzraudzības nebūtu. Viņi neņem vērā to, ka ražotāji ir mazi un neatkarīgi uzņēmumi, kam jāpiekāpjas ietekmīgu tirdzniecības interešu priekšā un jācieš milzu zaudējumi.

Ziņojums: Tadeusz Zwiefka (A7-0219/2010)

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Zwiefka kunga ziņojums atspoguļo labas prasmes un daudz ieguldīta darba spēkā esošo tiesību aktu, starptautisko konvenciju — īpaši Hāgas Konvencijas — un tiesu prakses izpētē, lai gan jāteic, ka daži aspekti vietām ir pretrunīgi.

Bet patiesībā šis ziņojums atrisina tikai daļu problēmas. Ja ir kāda joma, kurā Eiropas tiesību akti ir pavisam leģitīmi, tad tā ir nevis materiālo tiesību normu saskaņošana, kas veicinātu visu dalībvalstu tiesību aktu standartizēšanu, bet gan to noteikumu saskaņošana, kuri reglamentē jurisdikcijas konfliktus — galvenokārt, lai noskaidrotu, kurai tiesai ir jurisdikcija, — un kuri reglamentē tiesību aktu kolīzijas, t.i., nosaka piemērojamos tiesību aktus.

Kurš tiesību akts ir piemērojams līgumos, tostarp gadījumos, ja cilvēki atrodas dažādās vietās? Attiecībā uz īpašumiem — nekustamiem, kustamiem vai nemateriāliem — kurš no tiem ir rūpnieciskais īpašums? Attiecībā uz līgumiem — pat tad, ja līgumslēdzējas puses ir dažādās vietās?

Priekšsēdētāja kungs, tas viss ir jāreglamentē ar Eiropas kodeksu. Kamēr mums nebūs šāda Eiropas kodeksa starptautiskajās privāttiesībās, mēs saskarsimies ar ievērojamām grūtībām. Šim ziņojumam ir izdevies daļēji tās atrisināt saistībā ar ekzekvatūru.

Ziņojums: Antonyia Parvanova (A7-0221/2010)

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es piekrītu ziņojuma autorei, ka mazākumtautību sievietes Eiropas Savienībā cieš no dažādām diskriminācijas izpausmēm un ka mūsu pienākums ir censties uzlabot viņu dzīves apstākļus, jo īpaši uzlabojot piekļuvi izglītībai, darba tirgum, sociālās drošības sistēmai un veselības aprūpei. Tomēr ziņojumā arī tiek prasīts, lai Komisija apkopotu statistiku attiecībā uz katru etnisko grupu. Pamattiesību un brīvību harta skaidri aizliedz apkopot datus, kas sagrupēti pa rasēm.

Tāpēc es gribētu uzdot divus jautājumus. Vai Komisija spēj veikt tādu analīzi, nepārkāpjot starptautiskos tiesību aktus, vai arī tiek mēģināts mainīt attiecīgo hartas pantu, lai šādas analīzes varētu veikt? Vai autors un visi klātesošie vispār apzinās šo pretrunīgo situāciju? Par spīti tam es nobalsoju par ziņojumu.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret A. Parvanova ziņojumu par mazākumtautību sieviešu sociālo integrāciju, jo šis ziņojums, kā jau gandrīz visas politiski korektās šāda veida iniciatīvas, ir neproduktīvs. Piemēram, referentes nemitīgā izvairīšanās no vārda „islāms” lietošanas ir teju smieklīga. Vēl viens piemērs ir atzinums, ka mazākumtautību sievietes diskriminē to pašu mazākumtautību vīrieši. Ziņojumā ir apgalvots, ka nav attaisnojama vardarbība paražu, tradīciju vai reliģisku apsvērumu dēļ, bet netiek skaidri norādīts un pateikts, ka daudzus islāma principus nevar ieviest Eiropas sabiedrībā. Kamēr vien mēs, Eiropas Parlaments, turpināsim to noliegt, visi pasākumi saistībā ar musulmaņu valstu sieviešu integrāciju jau no sākta gala būs lemti neveiksmei.

Ziņojums: Sirpa Pietikäinen (A7-0237/2010)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Mūsdienās vecāka gadagājuma cilvēki pārāk bieži tiek kļūdaini uzskatīti par neprasmīgiem vai darbam nederīgiem, lai gan ES tiesību akti nepieļauj diskrimināciju vecuma dēļ. Tiek aizmirsta milzīgā pievienotā vērtība, ko viņi ar savu ilggadējo pieredzi dod valstu ekonomikām. Šajā saistībā sievietes darba tirgū ir īpaši sarežģītā situācijā, jo piedzīvo nepārtrauktu diskrimināciju dzimuma dēļ. Turklāt saskaņā ar statistikas datiem sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem, un tas nozīmē, ka uz viņām lielākā mērā attiecas nabadzības problēma un mazākas pensijas, jo viņas ir saņēmušas mazāku samaksu nekā vīrieši tajos pašos amatos. Visas šīs problēmas ir īpaši labi saskatāmas lauku apvidos. Attiecībā uz iepriekš minēto es paužu gandarījumu, ka tiks pieņemtas rezolūcijas, kas mums atgādina par šo problēmu un liek mobilizēties, lai turpmāk uzlabotu pašreizējo situāciju.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu un jo īpaši vēlos pievērst klātesošo uzmanību trim punktiem, kuri, manuprāt, ir patiesi svarīgi, ņemot vērā steigu, ar kādu vecāka gadagājuma cilvēki tiek nodoti aprūpes centru pārziņā tā vietā, lai par viņiem gādātu sabiedrībā vai viņu mājās. Šajā sakarā īpaši jāmin 17., 19. un 25. punkts. Mums ir jāgādā, lai vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pamatā būtu tiesības. Mums ir jānodrošina, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu dzīvot patstāvīgi savās mājās un ka šajā sakarā viņi tiktu atbalstīti. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka uz šādu cilvēku rēķina tiek gūta peļņa, nododot viņus privātās aprūpes nozares pārziņā.

Es gribu arī vērst uzmanību uz 13. punktu par darba un aprūpes apvienošanu. Šim Parlamentam un daudziem citiem parlamentiem gan Eiropā, gan pasaulē es vēlētos teikt, ka mums jāņem vērā politiskās darbības un aprūpes apvienošana. Es gribētu veikt pētījumu par to, cik daudziem šī Parlamenta deputātiem ir ne vien politiski, bet arī ar aprūpi saistīti pienākumi. Ļoti nedaudziem.

  Erminia Mazzoni (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir iekļauti daži ļoti svarīgi principiāli apgalvojumi.

Lai arī novecošanu parasti uztver negatīvi, jāteic, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir ekonomisks un sociāls resurss, ko mēs izmantojam, bet neatzīstam; ekonomikas krīze sievietes — īpaši gados vecākas sievietes — ietekmē daudz vairāk; diskriminācijai vecuma dēļ nevajadzētu pastāvēt saistībā ar iekļaušanu, un sievietēm ir lielāks risks nokļūt nabadzībā un — vēl jo svarīgāk — saņemt mazākas pensijas par spīti tam, ka viņas ir labklājības galvenās veidotājas.

Šajā ziņojumā ir ierosināts būtisks veids, kādā palīdzēt iedvest dzīvību nāciju Eiropā un tādējādi tautu, visu tautu Eiropā. Tiek piedāvāts izstrādāt pieeju, ar ko definēt novērtējumus, statistiku un datus, pamatojoties uz informētību par vecāka gadagājuma cilvēku dzimumu nevienlīdzību, ko galvenokārt rada visā dzīves laikā piedzīvotā nevienlīdzība dzimuma dēļ. Tāpat tiek uzskatīts, ka visu dzīvi aptverošs risinājums, kurā ir ņemta vērā saikne starp novecošanu un dzimumu, ir iespēja novecošanas politikas jomā virzīties uz priekšu.

Šajā rezolūcijā tiek pieprasīti trīs svarīgi pamataspekti: izstrādāt mehānismu, ar ko nodrošina pietiekami lielas tiesības uz pensiju uzkrājumu arī tādos gadījumos, kad cilvēks veic aprūpētāja pienākumus; ņemt vērā dzimumu dimensiju, veicot reformas pensiju sistēmās un nosakot pensionēšanās vecumu, kā arī noteikt atlīdzību par aprūpes pienākumu veikšanu.

Šī ir ļoti svarīga informācija laikā, kad atsevišķas dalībvalstis, īpaši Itālija, pielāgo savas pensiju sistēmas Eiropas pamatnostādnēm. Šīs ir īstās Eiropas pamatnostādnes.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tika pieņemts priekšlikums, ka valstīm ir jāņem vērā vecāka gadagājuma lesbiešu, biseksuālo un transseksuālo sieviešu īpašais stāvoklis. Vai tas nozīmē, ka viņām ir jāpiešķir augstāks stāvoklis nekā citām vecāka gadagājuma sievietēm? Vakar debatēs es uzsvēru, ka pensijas vecuma sievietēm ir lielāks risks nonākt nabadzībā tāpēc, ka viņas rūpējas par ģimeni un audzina bērnus un ka viņu mūža ienākumi parasti ir mazāki nekā vīriešiem, un tas ir jāmaina. Bet tam nav nekāda sakara ar viņu seksuālo orientāciju.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku balsoju par šo ziņojumu. Es biju vienīgais, kurš vakar, piedaloties debatēs, neuzstājās. Es to nedarīju, jo man šķita, ka zināmā mērā šis ir nepareizs virsraksts. Tā vietā, lai runātu par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā, mēs patiesībā apspriedām attieksmi pret vecāka gadagājuma sievietēm novecojošā sabiedrībā.

Daži viedokļi bija pilnībā pamatoti, jo īpaši attiecībā uz atšķirīgo pensiju lielumu vīriešiem un sievietēm, kas demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami. Tomēr ļoti steidzami ir vajadzīgas turpmākas debates par vīriešu un sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā. Tā ir jāņem vērā, jo īpaši tad, kad notiek budžeta plānošana. Nedomāju, ka līdz šim tas būtu darīts. Novecojošas sabiedrības ekonomiskais aspekts nav pietiekami ņemts vērā. Tas ar steigu ir jādara, ja negribam, lai ar šiem plāniem noietu greizi.

Ziņojums: Morten Løkkegaard (A7-0223/2010)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, bez jums un manis te ir palikuši vēl daži deputāti. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs atbildīgu politiķu un vēlētāju savstarpējām attiecībām, un tas viss var būt mūsu pārstāvības demokrātijas pamatelements. Manuprāt, tas viss ir svarīgi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pilnīgu, apzinātu un demokrātisku līdzdalību ES integrācijas procesā.

Diemžēl ir jāņem vērā arī tas, ka daudzi nepiedalījās pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un tā ir visai izplatīta problēma visās Eiropas (un ne tikai Eiropas) valstīs. Tas skaidri apliecina to, cik maz informācijas iedzīvotāji saņem par Eiropas politiskajām nostādnēm un problēmām, un diemžēl arī to, cik viņi jūtas nesaistīti ar mūsu iestādi.

Ņemot vērā to, ka ar Lisabonas līgumu ir ieviests jauns veids, kā iedzīvotāji var līdzdarboties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, ir svarīgi, lai mēs pacenstos novērst šo trūkumu. Šai iestādei faktiski ir jācenšas nodrošināt neierobežotu un bezmaksas piekļuvi visai publiskajai informācijai, ko izplata Eiropas Komisija.

Visbeidzot gribu norādīt, cik būtiski ir gādāt par Eiropas iestāžu sadarbību ar iedzīvotājiem un valstu atbildīgajām iestādēm, lai uzlabotu saziņu. Turklāt tas viss ir jāpanāk, mudinot dalībvalstis aktīvāk iesaistīties iedzīvotāju informēšanā par tematiem, kas saistīti ar mūsu Eiropu.

  Morten Løkkegaard (ALDE) . – (DA) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos paust gandarījumu par to, ka šodien esam pieņēmuši ziņojumu par labāku saziņu Eiropas Savienībā. Es arī balsoju par kopīgo rezolūciju ar Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu), Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupu pārstāvjiem, jo šis ziņojums mums dod stingru pamatu. Kopumā šajā ziņojumā ir iekļauti visi priekšlikumi, kurus martā pieņēma Kultūras lietu komitejā. Tomēr jāteic, ka pa šo laiku tika ierosināti vairāki kompromisi, kurus, saprotams, biju cerējis redzēt arī galīgajā balsojumā. Tas nebija iespējams, jo ietekmīgi lobiji sašķobīja dažu pēdējā brīdī iesaistītu pušu lēmumu. Bet es to ņemšu vērā; es redzu, un mani apmierina tas, ka šie priekšlikumi ir izraisījuši spraigas debates, pēc kurām mēs ar 46 priekšlikumiem varam darboties tālāk, lai uzlabotu saziņu Eiropas Savienībā.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, kā bijusī žurnāliste es ar īpašu prieku balsoju par šo ziņojumu. Zinot, kā ir būt abās strīda pusēs — agrāk kā žurnālistei un nu kā politiķei —, manuprāt, ir bīstami starp informēšanu un žurnālistiku likt vienlīdzības zīmi. Šajā sakarā mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem.

Patlaban es bažījos par to, ka ekonomikas krīze atstāj ļoti daudzus žurnālistus bez darba. Īrijā tā notiek. Vietējie laikraksti un radiostacijas atlaiž darbiniekus un jūtas spiesti to darīt. Tas nozīmē, ka pazemināsies žurnālistikas kvalitāte, jo cilvēkiem nebūs laika un resursu faktu pārbaudīšanai, lai problēmas varētu atspoguļot kvalitatīvi.

Baidos, ka Eiropā tiek izjaukts līdzsvars, jo vietējās ziņas tiek publicētas, bet Eiropas ziņas — tikai tad, ja tās attiecas uz dalībvalstu iedzīvotājiem. Tas ir šī Parlamenta deputātu uzdevums — šeit paveikto padarīt būtisku savā valstī, jo tas ir ļoti svarīgi.

  Oldřich Vlasák (ECR). – (CS) Šī ziņojuma pozitīvākais aspekts nepārprotami ir tas, ka tajā atkārtoti ir atzīta arvien lielākā valstu parlamentu loma un uzsvērts subsidiaritātes princips. Tajā ir iekļauti arī vairāki priekšlikumi, piemēram, attiecībā uz lielāku pārredzamību, informācijas publiskošanu, žurnālistu akreditēšanas vienkāršošanu u.c., kurus noteikti ir vērts atbalstīt. No otras puses raugoties, ziņojumā ir arī idejas, kas ir vairāk nekā pretrunīgas. Tiek ierosināts izveidot korespondentu grupu, kuras uzdevums būtu saturīgāk atspoguļot informāciju par Eiropas Savienību. Visām dalībvalstīm tiek pieprasīts izveidot īpašu ES lietu biroju, kura uzdevums būtu skaidrot ES politikas nozīmi. Vienlaikus tiek ierosināts palielināt apropriācijas Parlamenta informācijas birojam. Manuprāt, labāku rezultātu varētu panākt ar efektīviem uzlabojumiem un jaunām metodēm, nevis ar budžeta palielināšanu. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Inese Vaidere (PPE). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es ļoti pozitīvi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir atgādināts par plašsaziņas līdzekļu pienākumu informēt cilvēkus par to, kas notiek Eiropas Savienībā, tāpat arī to, ka Eiropas Savienības jautājumi ir iekļaujami skolu programmās. Apstākļos, kad par Eiropas Savienību kopumā ir ārkārtīgi daudz informācijas, ļoti pieaug to Eiropas Parlamenta informācijas biroju loma, kuri strādā dalībvalstīs. Es gribētu uzsvērt vajadzību arī kontrolēt, kas šajos informācijas birojos notiek un cik efektīvi tiek izlietoti tie līdzekļi, ko Eiropas Savienība šiem informācijas birojiem piešķir. Ļoti pozitīvi vērtējams arī tas, ka ziņojumā ir uzsvērts televīzijas kanāla Euronews loma. Es gribētu uzsvērt, ka šim kanālam vajadzētu raidīt tieši tā, kā tas ir norādīts ziņojumā, raidīt visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Piemēram, Latvijā mēs saņemam informāciju no šī kanāla krievu valodā, bet latviešu valodā, oficiālajā valodā, šādas informācijas nav. Īpaša loma ir neatkarīgajai žurnālistikai. Es gribētu arī aicināt ieviest kopēju Eiropas Savienības likumdošanu, kas ļautu uzzināt patiesos masu informācijas līdzekļus arī tajās valstīs, kurās, lai pieņemtu šādu nacionālo likumdošanu, vienkārši pietrūkst politiskā spēka. Paldies!

  Emma McClarkin (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, bija paredzēts, ka šodien balsošanai nodotais ziņojums un rezolūcija par jauniem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiku izskatīs to, kā jaunie plašsaziņas līdzekļi maina žurnālistiku. Bet tā vietā tas ir pārtapis to Eiropas Parlamenta deputātu vēlmju sarakstā, kuri vēlas uzlabot savu sleju garumu un noteikt to, cik daudz par ES tiek ziņots. Priekšlikumos ierosināts izstrādāt Eiropas apmācības programmas žurnālistiem, piešķirt vairāk līdzekļu Parlamenta informācijas birojiem, kā arī vairāk līdzekļu ES komunikācijas politikas īstenošanai.

Es ticu runas brīvībai. Es ticu arī neatkarīgai un ticamai žurnālistikai. Žurnālistu un neatkarīgo sabiedrisko raidorganizāciju piespiešana un finansēšana, lai tie atspoguļotu ES jautājumus, tādējādi popularizējot Eiropas ideālus, ir vistīrākā propaganda, un tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu un rezolūciju. Piekāpjoties iedomības izpausmei, ir zaudēta iespēja izskatīt veidus, kādos veicināt demokrātisku iesaistīšanos ar sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

Ziņojums: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (A7-0222/2010)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par savas kolēģes, Polijas deputātes Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu par priekšlikumu kodificēt 1968. gada Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, kas tika grozīta 1968., 1976., 1992. un divreiz 2004. gadā. 1987. gada aprīlī Komisija uzdeva saviem dienestiem veikt visu tiesību aktu kodificēšanu ne vēlāk kā pēc to desmitās grozīšanas, vienlaikus uzsverot, ka tas bija minimālais nosacījums un ka noteikumu skaidrības un pareizas izpratnes interesēs Komisijas dienestiem jācenšas kodificēt dokumentus, par kuriem tie atbildīgi, vēl īsākā laikposmā. Lai gan 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumā tika noteikta paātrināta apstrādes metode, Eiropas tiesību aktu kodificēšana diemžēl kavējas. Šī kavēšanās ietekmē gan iedzīvotājus, gan dalībvalstis, īpaši valsts pārvaldes iestādes, juristu profesijas pārstāvjus, tiesību studentus un profesorus, un tā tālāk. Pārāk daudz ir noteikumu, kas vairākkārt ir tikuši grozīti un tagad atrodas izkaisīti sākotnējā dokumentā un turpmākajos grozījumu aktos.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Cenšoties atbalstīt savu starpvaldības un teritoriālo skatījumu uz ES politiku, es vienmēr pilnībā aizstāvu subsidiaritātes principu un apšaubu dārgos birokrātiskos un administratīvos slogus, ko ES bieži uzliek dalībvalstīm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Tāpēc es balsojumā varu tikai atbalstīt Geringer de Oedenberg kundzes ziņojumu, kas mums atgādina par to, cik svarīga ir „labāka likumdošana”. Tā daļēji ir sasniedzama, stingrāk izvērtējot juridisko procedūru ietekmi, pirms Komisija attiecīgo tiesību akta projektu iesniedz kā oficiālu normatīvu priekšlikumu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Šis jaunais priekšlikums ietver kodifikāciju Padomes Regulai (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā. Priekšlikumā ir saglabāts kodificēto aktu saturs, un tas cenšas viest skaidrību attiecībā uz piemērojamajām tiesību normām darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā. Eiropas Savienībai ir jāsasniedz ilgtermiņa mērķis un jānodrošina darba ņēmēju brīva pārvietošanās visās dalībvalstīs. Visiem darba ņēmējiem ir jābūt tiesībām brīvi pārvietoties un būt nodarbinātiem dalībvalstīs.

Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka darbaspēka pārvietošanās ir pārredzamāka, ir jāpalīdz darba ņēmējiem uzlabot viņu dzīves apstākļus un iegūt pienācīgu stāvokli sabiedrībā, un tāpēc diskriminācija tautības un nodarbinātības apstākļu dēļ ir jāizbeidz bez izņēmumiem. Dalībvalstīm ir labāk jāsadarbojas, ieviešot elastīgākus nodarbinātības nosacījumus.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām un līdzeklis, kā uzlabot darba un dzīves apstākļus. Šai vēlmei ir jābūt īstenojamai visās dalībvalstīs — gan attiecībā uz pastāvīgā, sezonālā un pierobežu darbā nodarbinātajiem, gan tiem, kuri strādā pakalpojumu sfērā. Es balsoju par šo rezolūciju, jo atzīstu tās ieguldījumu saistībā ar atbalstu, ko sniedz nodarbinātības biroji citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, vienlīdzīgu attieksmi un tiesībām uz vispārēju izglītību, mācekļu programmām un apmācībām kādas dalībvalsts valstspiederīgo bērniem, kuru vecāki ir vai ir bijuši nodarbināti citā dalībvalstī.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Šīs regulas mērķis ir aizstāt to regulu, kas 1968. gadā tika izstrādāta par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī vairākus tiesību aktus, kas tajā iekļauti. Tādējādi šī ir kodifikācijas procedūra, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu netiek izdarītas būtiskas izmaiņas. Es pilnībā atbalstu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir vienkāršot un precizēt ES tiesību aktus, kas bieži ir grozīti un sadalīti vairākos aktos. Tikai šādi mēs varēsim nodrošināt ES tiesību aktu lielāku pārredzamību, padarot tos pieejamākus un vieglāk saprotamus vienkāršajiem eiropiešiem, kuriem pavērsies jaunas iespējas un izdevība gūt labumu no viņiem piešķirtajām īpašajām tiesībām, tādējādi veidojot pilsonisku Eiropu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, lai nodrošinātu to, ka pret vienas dalībvalsts iedzīvotājiem, kas strādā citas dalībvalsts teritorijā, izturas tāpat kā pret otras dalībvalsts darba ņēmējiem attiecībā uz nodarbinātību un darba apstākļiem, kā arī attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un atkārtotu iekļaušanos darba tirgū.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija aprobežojas tikai un vienīgi ar dokumentu par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā kodificēšanu bez būtiskiem grozījumiem, tāpēc es balsoju par pieņemšanu. Tomēr es vēlos pieminēt, ka šī brīvā pārvietošanās nozīmē lielāku politisku integrāciju. Tikai jauna socializācijas koncepcija, kas var garantēt katram eiropietim obligātās sociālās tiesības Eiropas Savienībā, ļaus darba ņēmējiem brīvi pārvietoties bez sociālām problēmām, tostarp bez sociālā dempinga.

Es uzskatu, ka šī pārvietošanās brīvība pieprasa obligātu standartu īstenošanu tādās jomās kā, piemēram, veselības aprūpe, izglītība un sociālās pensijas, kam jābūt garantētām ES līmenī. Attiecībā uz sociālajām tiesībām šo obligāto standartu noteikšana palielina nodarbinātības nosacījumu viendabību un regulējoši iedarbojas uz roku darba uzņēmējdarbībām.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā precīzi ir norādīta Šveices un EEZ nozīme ES tirdzniecības jautājumos. Ziņojumā skaidri norādīts, ka šis Parlaments pilnībā ņem vērā Šveices un ES attiecību cēloņu īpatnības. Es gribētu spert soli tālāk un mudināt pilnībā ievērot visu četru EBTA valstu iedzīvotāju tiesības noteikt savas valsts attiecības ar ES.

ES un EEZ valstu abpusējo interešu joma ārpus iekšējā tirgus nolīgumu darbības jomas ir zivsaimniecība. Pēdējos mēnešos Īslande ir vienpusēji noteikusi kvotas makreļu krājumiem, un tas var apdraudēt šīs zivsaimniecības jomas ilgtspējīgumu. Lai gan es ļoti atbalstu valsts kontrolētas zivsaimniecības koncepciju, tai jādarbojas, pamatojoties uz reģionālu sadarbību un starptautiskajām tiesībām. Es aicinu Īslandes valdību sēsties pie sarunu galda ar kaimiņvalstīm, lai panāktu abpusēji apmierinošu un atbildīgu šīs situācijas atrisinājumu.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. − Šī procedūra aizsargā darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Kopienā, un tas ir viens no ES lielākajiem sasniegumiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Darba ņēmēju brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā ir viens no visu dalībvalstu galvenajiem mērķiem un ved uz visu ES valstu ekonomikas attīstību. Tāpēc nav pieļaujama nekāda veida diskriminācija. Ir ļoti svarīgi, lai visas regulas, kas ļauj šo mērķi sasniegt, būtu pilnībā nodrošinātas un kodificētas. Šīs regulas pieņemšana dod iespēju visām dalībvalstīm virzīties pretī koordinētai nodarbinātības politikai. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Eiropas Komisija lielu nozīmi piešķir ES tiesību aktu pārredzamības vienkāršošanai un uzlabošanai, lai to padarītu labāk un vieglāk pieejamu dalībvalstu iedzīvotājiem. Tomēr šo mērķi nevar sasniegt, ja vairākas būtiski grozītas regulas nav atrodamas vienkopus. Dažkārt ir pamatīgi jāpēta, lai noteiktu spēkā esošos tiesību aktus. Tā kā Padomes Lēmums par nodarbinātību Eiropas Savienībā arī ir grozīts vairākkārt, ir jākodificē arī šis teksts. Es uzskatu, ka ir svarīgi pēc iespējas drīzāk kodificēt šo un tam līdzīgus ES tiesību aktus. Tāpēc es balsoju par šo regulu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Bulgārija un Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai pārāk agri. Būtiskās sociālās un ekonomiskās atšķirības starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, īpaši Bulgāriju un Rumāniju, izraisa milzīgu darbaspēka migrāciju no austrumiem uz rietumiem Eiropas Savienības iekšienē. Tās pamatošana šajā gadījumā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nav vērā ņemams arguments, jo atšķirības ir tik lielas, ka tās rada lētu darbaspēku un integrācijas problēmas darba tirgos vecajās dalībvalstīs. Es tāpēc nobalsoju pret šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par”, jo šis ir vissvarīgākais temats, īpaši situācijā, kad notiek debates par romu iedzīvotāju mobilitāti Eiropas Savienībā.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. – (CS) Es balsoju par to Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES redakciju, kurā ir ņemti vērā Eiropas Parlamenta juridiskie iebildumi. Pieņemšana pirmajā lasījumā paātrinās šīs regulas ieviešanu, un tas ir svarīgi. Tomēr jāteic, ka dažas dalībvalstis joprojām liek dažādus šķēršļus personu brīvas pārvietošanās iespējai ES un dara to vairākos līmeņos un ar dažādiem aizbildinājumiem, tādējādi pārkāpjot Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Es vēlos vērst uzmanību uz Vācijas policijas pašreiz īstenoto un netaisnīgo čehu šoferu vajāšanu pierobežu reģionos. Vakar darba sanāksmē, kurā piedalījās abu valstu vecākie policijas virsnieki, problēma netika atrisināta un pat beidzās ar asu vārdu apmaiņu, ko atspoguļo arī prese. Es mudinu Komisiju ar nopietnību ķerties pie šīs problēmas risināšanas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis bija visai tehnisks ziņojums, bet bez pretrunām, tāpēc mēs, zaļie, balsojām par to.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas atbalstīs darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES. Iekšējā tirgus darbība ir atkarīga no prasmīgu darba ņēmēju netraucētas pārvietošanās starp dalībvalstīm, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas tiesību aktu vienkāršošana un precizēšana ir ļoti svarīga, lai tiesību akti kļūtu sabiedrībai saprotamāki un pieejamāki. Lielāka izpratne par tiesību aktiem iedzīvotājos vairos zināšanas par tām tiesībām, kas viņiem dod labumu un tāpēc paver jaunas iespējas.

To noteikumu kodificēšana, kuri nav apkopoti un bieži tiek grozīti, ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt to, ka Eiropas tiesību akti ir skaidri un pārredzami, kā arī kļūst pieejamāki sabiedrībai.

Tas ir jo īpaši svarīgi darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā — šis temats ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem pamatiem Eiropas integrācijas veidošanā un piešķīris dalībvalstu iedzīvotājiem jaunas iespējas, jo iedzīvotājiem ir tiesības brīvi strādāt citā dalībvalstī, saņemot tādu pašu attieksmi un nekādi netiekot diskriminētiem.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā, jo uzskatu, ka brīva pārvietošanās ir ES un iekšējā tirgus pamatprincips. Es aicinu Eiropas Komisiju un Padomi izmantot iespēju pieņemt šo regulu un pieprasīt dalībvalstīm atcelt pašreizējos ierobežojumus, ar kuriem saskaras rumāņu un bulgāru darba ņēmēji. Pašreizējie šķēršļi, kas neļauj brīvi pārvietoties darba ņēmējiem no dalībvalstīm, kuras ES pievienojās 2004. gada 1. maijā, ierobežo šo valstu iedzīvotāju tiesības. Tie var veicināt arī nelegālu nodarbinātību un sociālo dempingu. Šo ierobežojumu atcelšana vienlīdzīgi aizsargās gan migrantus, gan vietējos darba ņēmējus. Šī mērķa sasniegšana nodrošina ES pamatprincipu aizsardzību un ievērošanu. Es ceru, ka gan Komisija, gan dalībvalstis parādīs vajadzīgo politisko gribu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Brīva pārvietošanās ir darba ņēmēju un viņu ģimeņu pamattiesības. Šajā ziņojumā trāpīgi ir norādīts, ka darbaspēka pārvietošanās iespējai Eiropas Savienībā ir jābūt vienam no līdzekļiem ES iedzīvotāju dzīves un darba apstākļu uzlabošanai. Runa ir par brīvību un cieņu. Šajā sakarā ES paplašināšanās procesam bija milzīga ietekme manā valstī, Lietuvā. Teorētiski mēs varam brīvi strādāt jebkurā ES dalībvalstī (izņemot dažas).

Nu mēs piedzīvojam zemo izmaksu lidsabiedrības „Ryanair” zelta laikmetu, jo ceļot ir kļuvis vieglāk. Cilvēki no trim lielākajām Lietuvas lidostām var nokļūt vairāk nekā 40 Eiropas pilsētās. Tā ir gan svētība, gan lāsts. Ir lielas bažas, ka pastāvīgās migrācijas dēļ Lietuva piedzīvo intelektuālā darbaspēka aizplūšanu. Apvienotajā Karalistē dzīvo teju 60 000 lietuviešu, turpretī 2001. gadā bija mazāk par 5000.

Aptuveni 90 000 lietuviešu dzīvo Īrijā. Mēs esam maza tauta, kas, nodrošinājusi viņu izglītību un ieguldījusi līdzekļus viņu studijās, nu zaudē savus darbspējīgos 20–30 gadus vecos iedzīvotājus. Lietuvai un dažām citām ES dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles, ja mēs vēlamies apturēt šo bīstamo tendenci.

Ziņojums: Slavi Binev (A7-0212/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Kā apspriežamajā ziņojumā skaidri apgalvots, eiro viltošana ir reāls un nopietns apdraudējums.

Tieši tādēļ konkrētas regulas pieņemšana varētu palīdzēt ievērojami samazināt apgrozībā esošo viltoto monētu skaitu, piemērojot kopējas procedūras apgrozībā esošo monētu autentiskuma noteikšanai, un palīdzētu arī iestāžu veikta šo procedūru uzraudzības mehānismu piemērošana. Tāpēc es balsoju par Binev kunga izstrādāto ziņojumu, un es gribētu viņam pateikties par ieguldīto darbu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šis regulas priekšlikums nosaka pasākumus, kas vajadzīgi eiro aizsargāšanai no viltošanas. Tam, cita starpā, vajadzīgas kredītiestādes un zināmi citi ekonomikas operatori, piemēram, skaidrās naudas pārvadātāji, lai pārbaudītu to eiro banknošu un monētu autentiskumu, kuras viņi saņem un gatavojas laist atpakaļ apgrozībā. Viņiem jāidentificē arī viltojumi. Tomēr kopēja saistoša standarta trūkums monētu autentiskuma noteikšanā ir novedis pie tā, ka dažādās dalībvalstīs tiek izmantoti atšķirīgi paņēmieni, kas nozīmē, ka mēs nespējam nodrošināt valūtai konsekventu aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Kā savas grupas referente es ļoti cieši sadarbojos ar Binev kungu, strādājot pie šā regulas priekšlikuma. Es, tāpat kā Binev kungs, atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumu un nobalsoju atbilstoši.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Mehānismi un tiesiskais regulējums, ar ko nodrošina, ka vajadzīgās iestādes pārbauda apgrozībā esošo valūtu, ir būtiski finanšu iestāžu un tirgu aizsardzībai pret krāpniecību. Valūtas derīguma un tās apgrozības garantēšanai arī ir nepieciešama attiecīga pieeja, kas jānodrošina valsts līmenī. Ņemot to vērā, ir svarīgi ieviest saistošus noteikumus, kas racionalizētu eiro autentiskuma noteikšanas procesa īstenošanu ar šo procedūru uzraudzību. Šādi jautājumi ir jārisina prasmīgiem atbilstīgas kvalifikācijas profesionāļiem, lai nodrošinātu procedūru efektivitāti. Turklāt es uzskatu, ka racionalizēšana ir būtiska, ja vēlamies patērētājos un tirgū kopumā viest lielāku uzticību eiro zonai.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiro monētu viltošana ir ievērojams apdraudējums, īpaši vislielākajiem monētu nomināliem. Obligātas kopējas pamatnostādnes trūkums monētu autentiskuma noteikšanā var kļūt par kavēkli metāla monētu aizsardzībai. Tikko pieņemtā regula ir juridiski saistošs instruments, kas ļauj izveidot kopīgu metodi eiro monētu autentiskuma noteikšanai.

Viens regulas no primārajiem mērķiem ir nodrošināt iestāžu garantiju, ka eiro monētas, kuras atgriežas apritē, tiek pakļautas autentiskuma izvērtēšanas procedūrai. Autentiskuma noteikšana jāveic ar monētu apstrādes iekārtām, kas iekļautas sarakstā, uz kuru dota atsauce 5. panta 3. punktā, vai arī to veic atbilstīgi apmācīti darbinieki saskaņā ar dalībvalstīs noteiktajām metodēm. Turklāt, ņemot vērā to, ka eiro monētu autentiskuma noteikšana nenovēršami rada izdevumus šajā procedūrā iesaistītajām iestādēm, piemēram, kredītiestādēm, kā arī vairākām citām iestādēm, piemēram, skaidrās naudas pārvadātājiem, es ierosinu iekļaut tiesības šīm iestādēm ieturēt maksu par pakalpojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Cīņa pret eiro banknošu un monētu viltošanu, kā arī eiro monētu autentiskuma noteikšanas procedūras ir šīs regulas pieņemšanas iemesls, lai tādā veidā varētu izveidot kopēju obligātu pamatnostādni monētu autentiskuma noteikšanā. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Ziņojumā izskatīta problēma saistībā ar viltotu monētu nonākšanu apgrozībā.

Līdz šim dalībvalstīm ir bijusi atšķirīga prakse viltoto monētu izņemšanai no apgrozības. Šajā kontekstā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai iestādes visā eiro zonā efektīvi īstenotu kopējas apgrozībā esošo eiro monētu autentiskuma noteikšanas procedūras un šo procedūru pārbaudes mehānismus. Es balsoju par, jo uzskatu, ka ir svarīgi Eiropā ieviest vienotas procedūras.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Kā Ekonomikas un monetārās komitejas loceklis es aktīvi piedalījos un sekoju līdzi šī ziņojuma likumdošanas procedūrai, un es balsoju par šo ziņojumu.

Mēs ļoti vēlamies ieviest vienotas sistēmas monētu viltošanas apkarošanai Eiropā, jo īpaši ņemot vērā to, ka esam panākuši lielisku drošības līmeni cīņā pret banknošu viltošanu. Saskaņā ar priekšlikumu, ko grasāmies pieņemt, turpmāk būs iespējams kontrolēt un uzraudzīt viltoto monētu apgrozību un daudzumu atsevišķās dalībvalstīs, kurās patlaban nav šim nolūkam paredzētu standartizētu un pietiekami drošu sistēmu. Mums patiesi ir apņēmīgi jāapkaro viltošanas problēma ar efektīviem un moderniem instrumentiem, lai nepieļautu smaga sloga uzkraušanu iedzīvotājiem, tirdzniecības uzņēmumiem un arī valstu budžetiem.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Eiro monētu, it īpaši lielāko nominālu monētu viltošana rada būtisku apdraudējumu.

Tas, ka attiecībā uz monētu autentiskuma noteikšanu nav obligātas kopējas sistēmas, dažās dalībvalstīs var kavēt attiecīgo iestāžu aktīvu iesaisti viltojumu atklāšanā, un tādējādi ES līmenī valūtas aizsardzības pakāpe var būt atšķirīga.

Ierosinātā regula ir juridiski saistošs instruments, kāds tagad ir vajadzīgs, lai iedibinātu kopēju eiro monētu autentiskuma noteikšanas metodi, kas jāizmanto attiecīgajām iestādēm, un lai noteiktu pārbaudes, kuras jāveic dalībvalstīm. Šajā kontekstā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai iestādes visā eiro zonā efektīvi īstenotu kopējas procedūras un izskaustu monētu viltošanu.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Visas viltotās un apgrozībai nederīgās monētas ir jāizņem no apgrozības un jānosūta attiecīgajām valstu iestādēm iznīcināšanai.

Mēs balsojām par šo tekstu par spīti tam, ka tajā nav minēti pasākumi to iedzīvotāju aizsardzībai, kuri labticībā ir ieguvuši viltotu naudu un kuriem ir jānoskatās, kā banka to atņem brīdī, kad viņi vēlas to noguldīt. Tie, kuri laiž apgrozībā viltotu naudu, bieži apkrāpj vecāka gadagājuma ļaudis, un tāpēc mums ir jāievieš sistēma, kas atlīdzinātu vismaz daļu viņiem atņemtās naudas. Ir nepieciešami arī bargāki pasākumi attiecībā uz viltotājiem un tiem, kuri laiž apgrozībā viltotas monētas.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas ierosina ieviest kopējus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu rīcību cīņā pret naudas viltošanu eiro zonas valstīs. Patlaban nav saskaņotu noteikumu eiro monētu autentiskuma noteikšanai un nederīgo monētu izņemšanai no apgrozības. Šādi noteikumi palīdzētu aizsargāt patērētājus no viltotām monētām, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Binev kunga ziņojumu, kura mērķis ir ieviest kopējas procedūras viltotu monētu autentiskuma noteikšanā un attiecībā uz rīkošanos ar apgrozībai nederīgām monētām.

Bankām un par naudas piegādi atbildīgajām iestādēm patlaban ir pienākums veikt saņemto banknošu un monētu autentiskuma pārbaudi, pirms to atkārtotas laišanas apgrozībā. Atklātās viltotās monētas ir jāizņem no apgrozības. Prakse attiecībā uz viltotu monētu izsekošanu ES dalībvalstīs atšķiras, tāpēc es uzskatu, ka ir pareizi atbalstīt šo iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu valūtas aizsardzību eiro zonā.

Ziņojums: Iuliu Winkler (A7-0242/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai, jo tā ir viena no valstīm, kuru visvairāk ir skārusi globālās ekonomikas krīzes ietekme. Kā teikts ziņojumā, šim pasākumam faktiski vajadzētu palīdzēt nodrošināt valsts ārējās finanšu vajadzības 2010. un 2011. gadā, bet pats svarīgākais — stiprināt reformu procesu, sekmējot valdības ekonomikas programmas īstenošanu un centienus integrēties ES. Paldies par uzmanību!

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo priekšlikumu par makrofinansiālā atbalsta sniegšanu Moldovas Republikai. Moldova ir viena no Austrumu partnerības valstīm, ko visvairāk ietekmējusi globālā krīze, dramatiski samazinot ražošanu, pasliktinot fiskālo stāvokli un palielinot vajadzību pēc ārējā finansējuma. Tāpēc es uzskatu, ka laikus sniegts atbalsts palīdzēs valstij ātrāk un efektīvāk tikt galā ar finanšu krīzes izraisītajām sekām un segt tās maksājumu bilanci un budžeta vajadzības.

Tiks radīti arī apstākļi valstī īstenoto reformu nostiprināšanai, sekmējot valdības ekonomikas programmas īstenošanu un centienus integrēties ES. Tomēr ir jānostiprina Eiropas Komisijas uzraudzības un kontroles loma šajā jomā, lai nodrošinātu piešķirtā atbalsta efektivitāti un pārredzamību.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Globālā ekonomikas krīze ir būtiski ietekmējusi Moldovas Republikas ekonomiku. Šajā valstī ir viens no zemākajiem ienākumu līmeņiem uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstu vidū. Paturot prātā, ka ES ir sākusi sniegt atbalstu Austrumu partnerības valstīm un ka Moldovas Republikas jaunā valdība ir izrādījusi nepārprotamu atsaucību Eiropas Savienībai, es uzskatu, ka makrofinansiālā atbalsta piešķiršana Moldovas Republikai dotācijas veidā ar maksimālo summu EUR 90 miljoni ir ļoti vajadzīga iniciatīva.

Jāteic, ka ierosinātais atbalsts ir īpaši lietderīgs, jo Moldovas Republikas nestabilo ekonomisko situāciju pasliktināja arī lielie plūdi šovasar. Ir svarīgi pieminēt, ka aprīlī tika parakstīts valdību nolīgums, uz kā pamata Rumānija ir piedāvājusi Moldovas Republikai neatmaksājamu EUR 100 miljonus lielu finansiālu palīdzību, paredzētu Moldovas Republikas infrastruktūras atbalstam. Nobeigumā vēlos teikt, ka ES finansiālais atbalsts palīdzēs Moldovas Republikai virzīties ceļā uz politisku un ekonomisku integrāciju Eiropas Savienībā.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret šo ziņojumu galvenokārt reālu un praktisku apsvērumu dēļ. Doma par atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai kopumā var šķist laba, jo, atbalstot Eiropas tuvumā esošas valstis, mēs varam izvairīties no nabadzības izraisītām problēmām un to izraisītas imigrācijas, kas ietekmē mūsu kontinentu. Tomēr es balsoju pret šo ziņojumu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, es ļoti šaubos par reālo un nopietno līdzekļu izlietojumu, kuri ES būtu jāpiešķir Moldovai. Par spīti izteiktajiem apgalvojumiem, ko esam saņēmuši no Moldovas iestādēm, mēs zinām, ka šajā valstī ir izplatīta korupcija un ka tās ekonomiskā un finanšu sistēma joprojām ir ļoti novecojusi. Tāpēc nav pietiekamu garantiju, ka Eiropas līdzekļi tiks izlietoti racionāli un apzinīgi. Turklāt pat tad, ja mums būtu pietiekamas garantijas par līdzekļu efektīvu izlietojumu, ierosinātā summa izrādītos nepietiekama: es nesaprotu, kā ziņojumā apspriestie EUR 90 miljoni var palīdzēt valstij veikt iekšējo modernizāciju, kā arī uzlabot ekonomisko un politisko stāvokli.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Moldovas Republika ir viena no tām Eiropas valstīm, ko ekonomikas krīze ir ietekmējusi visvairāk. Turklāt Kišiņevas iestādes jau vairāk nekā gadu ir saskārušās ar politisko neskaidrību, kas tikai saasina ekonomikas krīzes ietekmi ne vien uz iedzīvotājiem, bet arī uz valdības finansēm. Piešķirot Moldovai apmēram EUR 90 miljonu lielu dotāciju, kuras izlietojums tiks uzraudzīts un ar kuru paredzēts segt maksājumu bilanci un finansēt valsts budžetu, ES palīdzēs Moldovai sasniegt SVF noteiktos makroekonomiskos mērķus, vienlaikus vidējā un ilgā laikposmā vairojot uzticību šai valstij globālajos finanšu tirgos.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments un Komisija piemēros kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka ES dotācija tiek izlietota paredzētajam mērķim. Moldovā ir sarežģīts politiskais stāvoklis, un var rasties kārdinājums līdzekļus izlietot populistiski politiskām darbībām, ņemot vērā gaidāmās ārkārtas vēlēšanas. Es atzinīgi vērtēju arī premjera V. Filat apliecinājumus un apņēmību ievērot saistības, kurām būs pozitīva ietekme uz Moldovas ekonomiku. Moldovai no starptautiskās sabiedrības ir jāsaņem labas gribas apliecinājums, jo tā patlaban piedzīvo grūtus laikus. Eiropas Savienības interesēs ir pasniegt savu palīdzīgo roku Moldovai, lai aiz ES austrumu robežas būtu ekonomiski un politiski stabila valsts.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos no balsošanas par ziņojumu par finansiāla atbalsta piešķiršanu Moldovai par spīti tam, ka, manuprāt, ES ir jānodrošina finansiāls atbalsts tā, lai Moldova varētu ievērot savas ekonomiskās saistības. Diemžēl finansēšana ir atkarīga no atbilstības nosacījumiem, ko šai valstij noteicis SVF. Ir morāli un politiski nepieņemami, ka ES ir sasaistījusi finansiāla atbalsta piešķiršanu ar prasību, lai valsts ievērotu SVF noteikto politiku. SVF rīcības katastrofālās sekas ir redzamas Grieķijā un citās valstīs, kur tas ir pabijis vai joprojām darbojas, un mēs esam pret to.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta Normatīvās rezolūcijas projektu attiecībā uz makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai. Kā savas politiskās grupas ēnu referents esmu pieprasījis pēc iespējas drīzāku EUR 90 miljonus liela finansiāla atbalsta piešķiršanu. Moldovas Republika, Austrumu partnerībā iesaistīta valsts, ir ļoti cietusi no finanšu un ekonomikas krīzes. Tajā pašā laikā tā ir uzsākusi ievērojamas politiskās reformas, kuras ir jākonsolidē un jāapvieno ar Eiropas standartu praktisku piemērošanu. Tāpēc es šo finansiālo atbalstu uzskatu par līdzekli reformu procesa gaitas sekmēšanai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz Moldovu un šīs valsts centienus virzīties uz integrāciju ES, manuprāt, ir prātīgi, ka ES ir izvēlas tai piešķirt makrofinansiālu atbalstu. Solidaritāti ar tām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, nedrīkst izmantot kā līdzekli, lai ES atbrīvotos no nepieciešamības veikt pienācīgu kontroli pār to, kā šis atbalsts tiek izlietots, un gaidītu atbildību no vietējām iestādēm, kas saņem šo atbalstu.

Atbalsts nedos nekādu labumu, ja tā izlietošana netiks strikti uzraudzīta; tas pat var radīt zaudējumus tādām valstīm kā Moldova, kas cenšas stabilizēt savu iestāžu darbību, kā arī nostiprināt demokrātiskumu un tiesiskumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ierosinātais makrofinansiālais atbalsts Moldovai nav gluži nesavtīgs atbalsts. Tieši otrādi — šī atbalsta saņemšana ir atkarīga no Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajām prasībām un uzraudzības, kā arī no ekonomiskās reformas galvenajiem principiem un mērķiem, kas izklāstīti ekonomikas un finanšu politikas memorandā, it īpaši šādiem: atlaišana no darba un vakanču iesaldēšana valsts sektorā, darba attiecības vājinošu pasākumu ieviešana, darba ņēmēju tiesību samazināšana, pensionēšanās vecuma paaugstināšana, augstākas cenas par elektroenerģiju, privatizācija, algu iesaldēšana valsts sektorā, samazināts atbalsts lauksaimniekiem, palielināti tiešie un netiešie nodokļi, skolu likvidēšana un augstskolu pakļaušana privātam finansējumam, kā arī iekšējo un ārējo ieguldījumu deregulācija un turpmāka liberalizācija.

Ar šiem iemesliem ir vairāk nekā gana, lai mēs neatbalstītu makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovai. Šo pasākumu kopums vēl vairāk veicinās šīs valsts, kas jau tagad ir viena no trūcīgākajām reģionā, slīgšanu nabadzībā. Šāds ES un SVF brutāls uzbrukums Moldovas iedzīvotāju tiesībām mudinās teikt: „Kam vajadzīgi ienaidnieki, ja ir tādi draugi?”

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Es balsoju par ziņojumu par makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai. Atbalsts Moldovai ir svarīgs, jo tam var būt ievērojama ietekme uz šīs valsts kā Eiropas daļas nākotni. Polijas prezidents Bronisław Komorowski savā vizītē Eiropas Parlamentā pagājušajā nedēļā teica, ka sadarbībai ar Moldovu ir jākļūst par mūsu ārpolitikas prioritāti.

Daudzi deputāti bija mazliet pārsteigti par šo paziņojumu, bet galu galā Moldova ir Eiropas valsts, un kādu dienu tā var kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tieši tāpēc mums ir jāsadarbojas ar Moldovu un rūpīgi jāapsver idejas saistībā ar tās nākotni. Es ceru, ka pašreizējā konstitucionālā krīze Moldovā drīz tiks pārvarēta un ka pēc vēlēšanām tiks izveidots parlaments, kas spēs veikt vēsturiskas izmaiņas.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienībai ir labi politiskie un ekonomiskie sakari ar Moldovas Republiku, un ir svarīgi šos sakarus saglabāt un paplašināt. Tāpēc nepārprotami ir jāatbalsta makrofinansiālā atbalsta piešķiršana Moldovas Republikai, kuru lielā mērā ir ietekmējusi ekonomikas krīze. ES solītā nauda ir piesaistīta skaidriem nosacījumiem un nonāks pareizajās rokās. Šis finansiālais atbalsts reizē ar SVF piešķirto finansējumu palīdzēs stabilizēt Moldovas Republikas valsts budžetu un labvēlīgi ietekmēs sarunas par asociācijas nolīgumu ar šo valsti. Es atbalstu makrofinansiālā atbalsta paketi, kas palīdzēs stiprināt politiskās un ekonomiskās saites un dos labumu ne tikai Moldovai, bet arī ES.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Moldovas Republikas ekonomiku ir smagi skārusi globālā finanšu krīze, kas ir pasliktinājusi valsts budžeta stāvokli un palielinājusi vajadzību pēc ārējā finansējuma. Sakarā ar ekonomiskās situācijas lejupslīdi Moldovas Republika Eiropas Savienībai ir pieprasījusi makrofinansiālo atbalstu. Es balsoju par šī atbalsta piešķiršanu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, Pasaules Banku un citām starptautiskajām finanšu iestādēm ir jāiesaistās un jāatvieglo pašreizējais sarežģītais stāvoklis Moldovas Republikā. Šis atbalsts palīdzēs valdībai Kišiņevā pienācīgi nosegt bilances maksājumu deficītu un citas budžeta vajadzības. Tajā pašā laikā šis pasākums stiprinās Moldovas un ES divpusējās attiecības un ļaus ES solidarizēties ar Austrumu partnerības parakstītāju valsti.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par mūsu kolēģa I. Winkler izstrādāto ziņojumu, jo atbalstu makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai, lai palīdzētu tai cīnīties pret ekonomikas krīzi. Eiropas Komisija ierosina piešķirt EUR 90 miljonus vismaz trīs posmos. ES finansējums papildinās SVF un Pasaules Bankas finansiālo atbalstu, ko šī valsts ir pieprasījusi. Eiropas makrofinansiālais atbalsts ir domāts, lai veicinātu reformu procesa gaitu Moldovas Republikā, sekmējot valdības ekonomikas programmas īstenošanu un centienus integrēties ES.

Eiropas Integrācijas alianse, ko vada prezidenta vietas izpildītājs M. Ghimpu un premjerministrs V. Filat, ir atkārtoti apliecinājusi apņemšanos veicināt demokrātiskas reformas un ieviest Eiropas standartus. Kā Euronest Parlamentārās asamblejas loceklis un kā rumānis es tiešām uzskatu, ka tikt pie stabilām, pārtikušām un draudzīgām kaimiņvalstīm austrumos ir Eiropas Savienības interesēs.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Moldovas ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanās procesu atbalsta Starptautiskā Valūtas fonda finansiālā palīdzība. Ekonomikas perspektīvām kļūstot arvien sliktākām, Moldova ir lūgusi makrofinansiālu palīdzību no Eiropas Savienības. Makrofinansiālās palīdzības programma ir dzīvībai svarīga finanšu stabilitātes uzlabošanai Eiropas valstīs, kas cīnījās ar neseno pasaules krīzi un cieta tās ietekmes dēļ, kuru krīze atstāja uz viņu galvenajiem tirdzniecības partneriem. Finanšu nelīdzsvarotība atsaucas uz budžetiem un maksājumu bilanci. Šī palīdzība ir svarīga, lai Moldovā krīzes risinājumi varētu notikt visloģiskākajā veidā. Eiropas Savienībai tādēļ ir jābūt solidaritātes telpai. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Moldovas Republikas ekonomiku ir smagi skārusi starptautiskā finanšu krīze, kuras rezultātā strauji samazinās ražošana, pasliktinās fiskālais stāvoklis un pieaug vajadzība pēc ārējā finansējuma. Tā kā šī valsts ir ES tuva kaimiņvalsts un tai ir cieši sakari ar ES dalībvalsti Rumāniju, stabilizēt stāvokli reģionā un strauji apturēt liela mēroga migrāciju ekonomisku iemeslu dēļ ir ES interesēs.

Moldovas Republikas ekonomikas stabilizācijai un atjaunošanai ir paredzēts arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansiālais atbalsts. Eiropas Komisijai ir jānodrošina, ka ES makrofinansiālais atbalsts juridiski un pēc būtības saskan ar pasākumiem, kas veikti dažādās jomās saistībā ar Eiropas Savienības ārējo darbību un citām atbilstīgām politikām. ES makrofinansiālo atbalstu vajadzētu pārvaldīt Komisijai. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Ekonomikas un finanšu komiteja spēj uzraudzīt šā lēmuma īstenošanu, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti. Tam vajadzētu nodrošināt pareizu lēmuma īstenošanu un apdomīgu rīkošanos ar nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc es balsoju par šo lēmumu.

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. – (PL) Es paužu vislielāko gandarījumu par šodien pieņemto I. Winkler ziņojumu par makrofinansiālo atbalstu Moldovas Republikai. Viens no ES dalībvalstu pamatuzdevumiem ir ar jebkādiem līdzekļiem atbalstīt tās valstis, kurām ir nepieciešama mūsu palīdzība. Šis jautājums ir svarīgs ar to, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība saviem austrumu partneriem, arī Moldovai.

Stipra Eiropa ir tāda, kas pauž vienotu nostāju un kurā solidaritāte šī vārda plašākajā izpratnē, tostarp ekonomiskā solidaritāte, ir pamatprincips. Manuprāt, stabila ekonomika Moldovā noteikti būs svarīgs faktors, kas palīdzēs uzlabot politiskās attiecības.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pagaidām zaļo nostāja attiecībā uz makrofinansiālo atbalstu ir tāda, ka ir jānoskaidro, vai ir reāli politiski iemesli, kāpēc šādu atbalstu nevajadzētu piešķirt. Tā kā saistībā ar Moldovas Republiku patlaban īpašu problēmu nav, nav iemesla nepiešķirt makrofinansiālo atbalstu. Tāpēc zaļie komitejā balsoja „par” un arī šodien plenārsēdē darīja to pašu. Tomēr zaļie atkārtoti pauž cerību, ka Komisija beidzot izveidos sistēmu savai makrofinansiālo atbalstu politikai.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Mēs esam skeptiski noskaņoti par to, ka Eiropa uzņemas finanšu ieguldījumu slogu attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES.

Rīkoties saskaņā ar „Lega Nord” iemīļoto devīzi „Palīdzēsim cilvēkiem viņu mājās” ar projektiem, kas izstrādāti, lai palīdzētu iedzīvotājiem ar humanitāriem pasākumiem, apkarotu nabadzību un finansētu bērnu aizsardzības sistēmas, ir viens, bet piešķirt makrofinansiālo atbalstu valstij — kas cits. Ir skaidrs, ka šāda rīcība nenodrošina tiešu atbalstu trūcīgajiem, bet gan valsts sistēmai, kas nespēj pārvaldīt savas finanses. Tāpēc mēs balsojām „pret”.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Lai atbalstītu satuvināšanās politiku starp ES dalībvalstīm un Moldovu, ir vajadzīgs, lai pūles pieliktu visa ES. Eiropas Savienībai ir jāpiespiež Krievija ļaut Moldovai pieņemt neatkarīgus lēmumus attiecībā uz Transnistriju, kas ir Moldovas Republikas neatņemama daļa. Ir jāizstrādā nosacījumi, lai ES atbalstu reģionā varētu izmantot efektīvi.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Kā EPP grupas ēnu referents ziņojumam par asociācijas nolīgumu ar Moldovas Republiku es atzinīgi vērtēju to, ka ar lielu balsu vairākumu tika apstiprināts pasākumu kopums par ES makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai. Moldovas Republikas eiropeiski noskaņotajai valdībai šis atbalsts ir vajadzīgs steidzami, un Eiropas Parlamenta balsojums par to ir spēcīgs signāls saistībā ar ES atbalstu pašreizējām Moldovas iestādēm un to centieniem mīkstināt daudzo krīžu nelabvēlīgās sekas.

Ceru, ka tādējādi ES atbalsts Eiropas spēkiem un Moldovas Republikas nākotnei kļūs redzamāks tās iedzīvotājiem un atkārtoti paudīs vēstījumu, ka Moldovas Republika arī turpmāk saņems konkrētu ES atbalstu centieniem tuvināt ES standartus un vērtības, piemēram, attiecībā uz labu pārvaldību un demokrātisko iestāžu stiprināšanu.

Visbeidzot, es atkārtoti paužu nožēlu par nepieņemami ilgo ES lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai un mudinu ES iestādes ņemt vērā šogad gūto pieredzi, lai turpmāk izvairītos no šādas aizkavēšanās.

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – Kā referents priekšlikumam par makrofinansiālā atbalsta piešķiršanu Moldovas Republikai es atzinīgi vērtēju tā raito pieņemšanu plenārsēdē ar ievērojamu balsu pārsvaru, kas atspoguļo politisko grupu vienprātību Eiropas Parlamentā. Moldovas Republika ir viena no Austrumu partnerības valstīm, kuru visvairāk ir ietekmējusi globālā krīze. Šis atbalsts palīdz īstenot atgūšanos no krīzes un nodrošina valsts ārējās finanšu vajadzības. Turklāt esmu pārliecināts, ka tas palīdz stiprināt reformu procesu Moldovā un sekmē šīs kaimiņvalsts centienus integrēties ES. Saskaņā ar EPP grupas pamatprincipiem un mērķiem es iesniedzu grozījumus, lai stiprinātu atbalsta efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp un it īpaši — valsts finanšu pārvaldības sistēmas Moldovas Republikā.

Ziņojumā ir noteikts Eiropas Komisijas pienākums regulāri informēt Eiropas Parlamentu par norisēm saistībā ar atbalsta pārvaldību un iesniegt attiecīgus dokumentus. Balsojumu Eiropas Parlamentā raksturo īsti eiropeisks gars; es gribētu uzsvērt, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja par šo ziņojumu nobalsoja vienprātīgi. Es vēlētos pateikties arī Ārlietu komitejai par atbalstu šī ziņojuma ātrai pieņemšanai.

Ziņojums: Danuta Maria Hübner (A7-0232/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir nostiprināt uzņēmēju konkurētspēju Azoru salās, lai nodrošinātu stabilāku nodarbinātību un tādējādi pārvarētu ekonomiskos trūkumus, ko rada salu ģeogrāfiskais novietojums.

Uz laiku atliktā nodokļu piemērošana ļaus vietējiem uzņēmējiem Azoru salās un Madeirā importēt zināmu daudzumu izejmateriālu, rezerves daļu, sastāvdaļu un galaproduktu, nemaksājot nodevas, un noderēs tādām jomām kā zivsaimniecība, lauksaimniecība, rūpniecība un pakalpojumu nozare. Nelabvēlīgā ekonomikā tas uzlabos konkurētspēju un ilgtermiņā radīs labvēlīgāku sistēmu ieguldītājiem.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir jāveic reāls uzdevums Eiropas tiesību aktu izstrādes procesā. Tagad, kad šis ziņojums ir pieņemts, Eiropas Parlamentam vienmēr tiks paziņots, ja būs priekšlikums grozīt deleģēto tiesību aktu statusu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants). Tā ir svarīga iezīme, jo Parlamentam ir jābūt spējīgam dot ieguldījumu debatēs par dažreiz vajadzīgajiem tehniskajiem grozījumiem to preču sarakstā, uz kurām attiecas Kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu pagaidu atlikšana attiecībā uz dažu rūpniecības ražojumu importu Madeirā un Azoru salās.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es ar lielu prieku balsoju par šo ziņojumu. Vajadzīgo pasākumu veikšana, lai reaģētu uz ES attālāko reģionu specifiskajām problēmām, ir īpaši svarīga ekonomikas krīzes laikā. Madeiras un Azoru salu autonomo reģionu ģeogrāfiskā nošķirtība rada acīmredzami nelabvēlīgus tirdzniecības apstākļus uzņēmējiem, kas tur veic savu saimniecisko darbību. Šiem trūkumiem ir nelabvēlīga ietekme uz demogrāfiskajām tendencēm, nodarbinātību, kā arī uz ekonomisko un sociālo attīstību.

Madeiras un Azoru salu reģionālās ekonomikas ir nepārprotami atkarīgas no tūrisma — diezgan svārstīga ekonomikas resursa, ko ietekmē daudzi faktori, kurus attiecīgās vietējās iestādes un Portugāles valdība nespēj kontrolēt un mainīt. Tādēļ Madeiras un Azoru salu ekonomiskā attīstība cieš no to izraisītajiem ierobežojumiem.

Ņemot vērā šos apstākļus, ir ļoti svarīgi atbalstīt tās tautsaimniecības nozares, kas ir mazāk atkarīgas no tūrisma nozares, lai kompensētu svārstības un tādējādi stabilizētu nodarbinātību reģionā. Jo īpaši atbalsts ir nepieciešams vietējiem MVU un lauksaimniekiem, lai tie varētu veikt ieguldījumus un veicināt stabilu nodarbinātību reģionā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Ziņojumu par priekšlikumu, ar ko uz laiku atliek kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos, jo starptautiskās krīzes sakarā ir steidzami jāstiprina vietējo uzņēmēju konkurētspēja un jānodrošina stabila nodarbinātība šajos attālajos reģionos.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Jau janvārī šajā sakarā teicu, ka, manuprāt, ir būtiski uz laiku atlikt kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu, lai stiprinātu uzņēmēju konkurētspēju Portugāles autonomajos apgabalos — Madeirā un Azoru salās —, tādējādi nodrošinot stabilu nodarbinātību šajās salās.

Šī izņēmuma apstiprināšana ir būtiska šo Portugāles autonomo reģionu attīstībai, jo tie ir ļoti atkarīgi no tūrisma nozares un tāpēc ir ārkārtīgi neaizsargāti pret svārstībām šajā nozarē. Tas nozīmē, ka to ekonomisko attīstību ierobežo vietējās ekonomikas būtība un ģeogrāfiskais novietojums. Ņemot to vērā, jebkurš stimuls vietējai rūpniecībai sniedz vajadzīgo atbalstu vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai un paver iespējas darbavietu radīšanai salās, kas ir būtiski cilvēku noturēšanai un attīstības apstākļu izveidei.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Madeiras un Azoru salu reģionālo iestāžu lūgumu 2007. gada augustā un decembrī par kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas dažu rūpniecības ražojumu importam atlikšanu uz laiku no 2010. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, Parlaments pieņem Padomes regulu, vienlaikus ieviešot pienākumu paziņot un informēt šo Parlamentu, ja deleģētais akts ir pieņemts vai ja Padome plāno to noraidīt.

Mēs atbalstām nodokļu piemērošanas atlikšanu, ko šie abi reģioni ir pieprasījuši, jo tas ir svarīgi reģionu attīstībai, kā arī MVU, vietējiem lauksaimniekiem un ražotājiem. Ar to tiek atzītas grūtības, ar kurām saskaras šie attālākie reģioni. Tāpēc mēs balsojām „par”.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, kas vērš uzmanību uz realitāti attālākajos reģionos. Šajos reģionos ir trausla ekonomika tiem raksturīgo īpašību un īpatnību dēļ, uz kurām ir atbilstoši jāreaģē. Patlaban apstiprināto pasākumu mērķis ir vietējo uzņēmēju konkurētspējas stiprināšana, kam būtu jāpalīdz MVU un vietējiem lauksaimniekiem veikt ieguldījumus un radīt darbavietas. Tas veicinās stabilāku nodarbinātību Madeiras un Azoru salu autonomajos apgabalos. Vispārizplatītās ekonomikas krīzes kontekstā šis ir īpašs pasākums ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības veicināšanai vidēji ilgā laikposmā un ievērojams kohēzijas un konverģences uzlabojums Eiropā. Muitas nodokļu piemērošanas atlikšanas termiņš ir desmit gadi, un tā attieksies uz dažādām precēm, piemēram, uz galaproduktiem rūpnieciskai izmantošanai, izejmateriāliem, rezerves daļām un sastāvdaļām izmantošanai lauksaimniecībā, pārstrādē vai ražošanas uzturēšanā. Lai arī nav iespējams veikt precīzu šo pasākumu ietekmes novērtējumu, jo tie ietilpst pasākumu kopumā, kas paredzēti šo autonomo apgabalu īpašo problēmu risināšanai, Eiropas Komisija paredz, ka šie apstiprinātie pasākumi ietekmēs ES pašu resursus un ieņēmumus ar ikgadējo samazinājumu par apmēram 0,12 % laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par”, jo runa ir par diviem Portugāles reģioniem svarīgām interesēm.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. – (CS) Dāmas un kungi! Es gribētu izmantot šo izdevību, lai norādītu uz to, ka Komisija savā regulas priekšlikumā ir aizmirsusi, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, tā nedrīkst apiet Eiropas Parlamentu attiecībā uz sadarbību pilnvaru nodošanā, lai pieņemtu šādus tiesību aktus. Komisija, šķiet, ir aizmirsusi, ka nu spēkā ir Lisabonas līgums. Es gribētu pateikties referentiem par svarīgāko pantu grozīšanu tā, lai Komisijai būtu pienākums informēt Eiropas Parlamentu pirms tiesību aktu pieņemšanas par pilnvaru nodošanu muitas jomā un ņemt vērā mūsu viedokli. Es uzskatu, ka šī mācība Komisijai noderēs arī citos gadījumos.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Madeiras un Azoru salu reģionālās iestādes pieprasīja kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas atlikšanu uz laiku, lai stiprinātu vietējo uzņēmēju konkurētspējas pozīcijas un stabilizētu nodarbinātību šajos ES attālākajos reģionos. Ierosinātā atlikšana attieksies tikai uz konkrētajiem reģioniem un palīdzēs vietējiem MVU un lauksaimniekiem veikt ieguldījumus un radīt darbavietas šajos attālajos reģionos. Savā sākotnējā ziņojumā Reģionālo lietu komiteja atbalstīja šo priekšlikumu. Tika iesniegti grozījumi (vienkāršotā procedūra, Reglamenta 46. panta 2. punkts), un ar pieņemtajiem grozījumiem tika ierosināts: iekļaut ražojumus, kas nebija minēti sākotnējā priekšlikumā (pievienots jauns CN kods), noteikt jaunu regulas spēkā stāšanās datumu (2010. gada 1. februāris, nevis 2010. gada 1. janvāris) un regulu piemērot līdz 2019. gada 31. decembrim. Šodien balsojumā zaļie balsoja „par”, jo mēs atbalstām atkārtotu apspriešanos un pienākumu informēt Eiropas Parlamentu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas atlikšana uz laiku dažu rūpniecības ražojumu importam Madeirā un Azoru salās ir pasākums, kura mērķis ir stiprināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju un tādējādi nodrošināt nodarbinātību šajos divos ES attālākajos reģionos. Atlikšana ir atkarīga no ražojumu galīgā lietojuma un dod labumu tikai šo reģionu uzņēmējiem, kuri vēlas piesaistīt ieguldījumus, nodrošinot ilgtermiņa perspektīvu, kas ļaus šajos reģionos stimulēt stabilu ekonomiku un sociālo vidi.

Šis priekšlikums ne vien ļaus piemērot nodokļu piemērošanas atlikšanu uzņēmumiem, kas izvietoti brīvās tirdzniecības zonās, bet arī dos labumu visu veidu uzņēmumiem šajos reģionos. Ir paplašināts arī ražojumu saraksts, iekļaujot tajā galaproduktus rūpnieciskai izmantošanai, izejmateriālus un citus materiālus, kā arī rezerves daļas un sastāvdaļas izmantošanai lauksaimniecībā, pārstrādē vai ražošanas uzturēšanā.

Attālāko reģionu ekonomikas ir nestabilas un ar savām īpatnībām, uz kurām atbilstoši jāreaģē. Lai arī jāpauž nožēla, ka dokumentā nav iekļauti daudzi ražojumi, tas tomēr rada labvēlīgu stimulu attālāko reģionu ekonomikām, un tāpēc es balsoju par to.

Ziņojums: László Surján (A7-0240/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā priekšlikumā netiek prasīti papildu izdevumi, bet tikai tiek precizētas administratīvo un pamatdarbības izdevumu apropriācijas, padarot budžeta III iedaļu konkrētāku un precīzāku, es esmu vienisprātis ar referentu un balsoju par šo Padomes lēmumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums ir devis Parlamentam jaunas pilnvaras. Šī situācija nozīmē papildu administratīvo darbu, kura veikšanai deputātiem vajadzīgi kvalificēti darbinieki — padomnieki. Šī jaunā situācija rada divas problēmas: palielinātas izmaksas sakarā ar to, ka vajag vairāk asistentu, un papildu telpas, kas viņiem vajadzīgas, lai pildītu savus pienākumus labos darba apstākļos. Šī situācija rada palielinātas izmaksas. To grūti skaidrot šajā krīzes laikā, bet, ja Parlamenta darbam jābūt teicamam, tam vajadzīgi finanšu un cilvēku resursi.

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0244/2010)

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Parlamenta deputātu pilnvaru neatkarības aizstāvēšana ir Parlamenta kompetence, un šī neatkarība nevar tikt apdraudēta. Šajā gadījumā, kad deputāts tiek apsūdzēts par viltotu grāmatvedību saistībā ar politiskas partijas finansēšanu laikposmā pirms viņa ievēlēšanas Eiropas Parlamentā, tas neattiecas uz viņa kā šī Parlamenta deputāta darbībām. Tāpēc šajā gadījumā mums būs jāturpina viņa imunitātes atcelšana. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) ES atturējos no balsojuma par deputāta Viktor Uspaskich imunitāti, tāpēc ka neuzskatu imunitāti par "maiņas naudu". Imunitāte vai nu ir, vai nu tās nav! Imunitāte dod iespēju deputātam strādāt un aizsargā viņu no iespējama spiediena. Es uzskatu, ka imunitāti var atcelt, tikai atsaucoties uz Eiropas Tiesas lēmumu.

Es neesmu pārliecināts, ka Lietuvas tiesa izturējās taisnīgi, tāpēc ka Lietuvas Republikas valdība un Lietuvas prezidents vairākkārt paziņoja par korupcijas augsto līmeni Lietuvā. Kur ir garantija, ka lēmums ir pieņemts objektīvi? Ja mēs šodien nolemjam atcelt Viktor Uspaskich imunitāti, tad ir nepieciešams imunitātes jēdzienu izņemt no Eiropas Parlamenta Reglamenta.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju pret Uspaskich kunga imunitātes atcelšanu, jo, rūpīgāk izpētot dokumentus, ir skaidrs, ka pret Uspaskich kungu vērstajai rīcībai ir politiski motīvi. Kā krievu minoritātes pārstāvim Lietuvā viņam un viņa partijai vairākkārt ir bijis jācieš no valdības publiskajiem uzbrukumiem. Nu viņu apsūdz par to, ka viņš trīs gadus esot nepareizi aprēķinājis partijas finansējumu. Interesanti, ka nekas netiek ierosināts pret kasieri. Turklāt Uspaskich kungs bija partijas koordinators, tāpēc par atbildīgu uzskatāms tikai pirmajā gadā. Ainu pilnīgu padara šī jautājuma nepareiza izskatīšana Eiropas Parlamentā, Uspaskich kungam pat liedzot iespēju izteikt savu viedokli vai sniegt paziņojumu Juridiskajā komitejā. Tāpēc šķiet, ka sociālistu referents ir nepārprotami iesaistīts šajā politiskajā procesā. Šis dokuments būtu jānoraida, jo katra lieta ir jāizskata saskaņā ar tiesiskuma kritērijiem, kas šajā gadījumā nav ņemti vērā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis temats darba kārtībā tika iekļauts pēdējā brīdī septembra pirmajā sesijā. Pagājušajā nedēļā Juridiskā komiteja nolēma atcelt V. Uspaskich imunitāti. Mūsu grupa atbalstīja Juridiskās komitejas lēmumu, jo runa ir par politiskas grupas finansējuma viltotu grāmatvedību, nevis par viņa paustajiem viedokļiem vai balsojumiem, kuros viņš piedalījies, veicot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Mēs šādu nostāju paudām šodien plenārsēdē, balsojot par šo ziņojumu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Rapkay kunga ziņojums ir prettiesisks. Eiropas Parlaments man ir liedzis tiesības aizstāvēties. Es referenta rīcībā nodevu svarīgus pierādījumus par politisko vajāšanu, bet viņš tīšuprāt tos neuzrādīja citiem Juridiskās komitejas locekļiem.

Man neļāva piekļūt lēmuma projektam vai to komentēt komitejas sanāksmē. Man neļāva runāt par to, ka Krievijā es oficiāli esmu atzīts par politiskās vajāšanas upuri, vai izteikt komentārus par līdzīgiem gadījumiem Eiropas Parlamentā. Lēmuma projektā referents ir norādījis nepareizu Lietuvas Konstitūcijas redakciju un interpretāciju — Seima (Lietuvas parlamenta) deputātiem ir imunitāte arī attiecībā uz darbībām, kas veiktas pirms vēlēšanām. Man sanāksmē neļāva runāt arī par šo tematu.

Turklāt Eiropas Parlaments ir pārkāpis savas obligātās precedenta tiesības. ES vēsturē vēl nekad imunitāte nav atcelta tā, kā tas ir noticis manā gadījumā: pirmkārt, man ir oficiāls politiskās vajāšanas upura statuss, otrkārt, Seims ir atzinis, ka Valsts drošības departaments, kurš sāka šo uzbrukumu, ir politizēts; viens no departamenta vadītājiem liecināja, ka Seima spīkers deva rīkojumu uzbrukt; treškārt, vajātāji man liedz tikties ar vēlētājiem — doties uz citu pilsētu Lietuvā, bet vēlēšanu laikā viņi man ļauj doties atvaļinājumā, apmeklēt sporta pasākumus un reliģiski nozīmīgas vietas. Ceturtkārt, ņemot vērā precedentus Herkotz, Blumenfeld, Venelzi, Amadei, Gaibisso, un Marchiani lietās, politiskās partijas vadītāju nevar saukt pie atbildības par grāmatvedību.

Es vērsīšos Eiropas Kopienu Tiesā saistībā ar šo prettiesisko lēmumu, un tas tiks atcelts.

Ieteikums: Salvatore Iacolino (A7-0209/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, tieši šajā sarežģītajā vēstures posmā globalizācija ir manāma visās ikdienas dzīves jomās, un diemžēl tas attiecas arī uz noziedzību. Kā ziņojumā prasmīgi izskaidrots, statistika par krimināltiesisko sadarbību starp atsevišķām dalībvalstīm un Japānu liecina, ka Eiropas un Japānas iestādēm ir jāsadarbojas pat tad, ja nav tiesiska regulējuma.

Šajā sakarā es uzskatīju par savu pienākumu balsot par šo ziņojumu, un es izmantoju šo iespēju pateikties Iacolino kungam par viņa lieliski paveikto darbu.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Starptautiskā sadarbība krimināllietās mūsdienās ir mērķis, uz ko ES vajadzētu tiekties ar vislielāko apņēmību. Pašreizējais starptautiski organizētās noziedzības apmēra pieaugums mudina valstis, kā arī valstu un starptautiskās organizācijas noslēgt nolīgumus, kas uzlabotu birokrātisko un administratīvo formalitāšu kārtošanu un atvieglotu noziegumu izmeklēšanu un apsūdzības procedūras. Nolīgums starp Eiropu un Japānu, par kuru esam aicināti balsot, sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz tiesiskuma un indivīda tiesību ievērošanu. Svarīgākais ir tas, ka šī ir vēsturiska iespēja, jo tā pirmo reizi juridiski sankcionē divu pušu vēlmi veicināt sadarbību krimināllietās un noziedzības apkarošanā. Tāpēc es balsoju par S. Iacolino ziņojumu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Šī nolīguma mērķis ir izveidot efektīvāku sadarbību attiecībā uz savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās starp ES dalībvalstīm un Japānu. Manuprāt, parakstīt šo nolīgumu ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka tas ļauj noteikt skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu šīs sadarbības reglamentēšanai, bet arī tāpēc, ka līdz šim šajā jomā nav bijuši divpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un Japānu. Globalizācijas radītās problēmas rada arvien lielāku vajadzību pēc pārnacionāliem reaģēšanas pasākumiem: noziedzības apkarošana ir skaidrs apliecinājums tam, ka būtiska nozīme ir vairāku starptautiskās kopienas valstu sadarbībai un palīdzībai.

Saskaņā ar šo nolīgumu var iesniegt formālu prasību vai vienkārši rast iemeslu spontānai informācijas apmaiņai, piemēram, saistībā ar liecībām un paziņojumiem, arhīvu ierakstiem, banku izdrukām vai ar personu atrašanās vietas konstatēšanu un viņu identificēšanu. Valsts, kurai to pieprasa, vienmēr ir tiesīga noraidīt šādu prasību, pamatojoties uz kādu no ierastajiem atteikšanas iemesliem, bet iesaistītajām valstīm ir savā starpā jāapspriežas, pirms tās noraida prasību.

Tāpēc es atbalstu šo nolīgumu, kas uzlabos tiesisko palīdzību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu garantiju līmeni.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Organizētā noziedzība jau sen ir izplatījusies ārpus atsevišķu valstu robežām, un nu tā ir skārusi daudzas pasaules vietas. Šī situācija, kas mūsdienās ir kļuvusi par realitāti, prasa saskaņotu un vienotu reakciju no starptautiskajām organizācijām, valstīm un tautām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem. Nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās ir vēl viens solis šajā virzienā. Valstīm saskaņā ar tiesiskuma principu ir pienākums nodrošināt, lai noziedznieki neizmantotu robežas, kas valstis atdala no starptautisko tiesību viedokļa, kā veidu, lai izvairītos no tiesas un notiesāšanas, liedzot saviem upuriem taisnīgu atlīdzību.

Jo efektīvāka būs atsevišķu valstu policijas un tiesu iestāžu darbība, jo lielāku labumu visiem dos informācijas apmaiņa un paraugprakšu piemērošana, un mēs visi gūsim labumu no savstarpējās tiesiskās palīdzības. Es ceru, ka tas izdosies.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) 2009. gada februārī Padome deva atļauju uzsākt sarunas, lai radītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisku palīdzību krimināllietās. Ar 2009. gada 30. novembra lēmumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu, Padome akceptēja šā nolīguma parakstīšanu. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments tika lūgts pieņemt Padomes lēmumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā.

Nolīgums ir veidots pēc citu tiesiskās sadarbības nolīgumu parauga, kuri noslēgti iepriekš un attiecas īpaši uz sadarbību izmeklēšanas vai pierādījumu iegūšanas veikšanā, kā arī citās darbībās, piemēram, tādās kā paziņojumu nodošana attiecīgajā valstī. Nolīguma vissvarīgākie noteikumi ietver apliecinājuma vai deklarāciju pieņemšanu, kas dod iespēju veikt uzklausīšanu video konferences veidā; ierakstu, dokumentu vai banku izrakstu iegūšanu un pat personu atrašanās vietas konstatēšanu vai identitātes noteikšanu, vai pieprasījuma valsts tiesu iestāžu vai tās vietējo iestāžu rīcībā esošu tiesību un administratīvo lietu uzrādīšanu.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Regulējums tiesiskajā sadarbībā krimināllietās, lai atvieglotu izmeklēšanu un efektīvi apkarotu pārrobežu noziedzību — šie ir mērķi, ko nosaka starptautiskie nolīgumi par savstarpēju tiesisko palīdzību, šajā gadījumā — nolīgums starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās. Ir viegli iedomāties, ar kādām grūtībām saskaras izmeklētājs (tiesu, policijas vai muitas iestādes), ievācot pierādījumus trešā valstī, un mūsdienās globalizācija un pārrobežu noziedzība nozīmē to, ka liela nozīme krimināllietās ir Eiropas Savienības un trešo valstu sadarbībai, tiesiskajam regulējumam un darbību mijiedarbībai. Šī nolīguma pievienotā vērtība ir acīmredzama: izmeklēšanu veikšana, pierādījumu iegūšana, liecību ievākšana, bankas izdruku iegūšana, kā arī personu identificēšana vai to atrašanās vietas noteikšana ir tās jomas, kurās turpmāk ir plānota formāli noteikta sadarbība starp Eiropas Savienību un Japānu, lai uzlabotu efektivitāti un darbību veikšanas ātrumu. Tāpēc Parlaments labprāt apstiprināja šī starptautiskā nolīguma noslēgšanu, un es to vērtēju ļoti atzinīgi.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Vispirms es gribētu apsveikt Iacolino kungu ar izcili paveikto darbu.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka daudzās atsevišķu dalībvalstu un Japānas tiesiskās sadarbības procedūras krimināllietās pēdējos gados liecina par vajadzību ieviest vienotu tiesiskās un likumdošanas sistēmu, vēl jo vairāk, ņemot vērā ES dalībvalstu un Japānas divpusējo nolīgumu neizprotamo trūkumu.

Šis nolīgums ir izstrādāts pēc citu iepriekš noslēgtu nolīgumu par tiesisko sadarbību parauga un īpaši attiecas uz sadarbību izmeklēšanu veikšanā vai pierādījumu iegūšanā, kā arī uz citām darbībām, piemēram, paziņošanu pieprasītajā valstī. Nolīgumā ietvertie noteikumi ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku tiesisko palīdzību, ar ko var atrisināt iespējamās ikdienišķās problēmas, vienlaikus garantējot pienācīgus drošības pasākumus.

Attiecībā uz atteikuma iemesliem es gribētu atzīmēt tā noteikuma nozīmi, kas aizsargā dalībvalstis no nolīguma iespējamas izmantošanas tiesvedības gadījumos, kad par izvirzīto apsūdzību var piespriest nāvessodu. Tas viss ir saskaņā ar Eiropas Savienības bieži pausto nostāju, pieprasot nāvessoda atcelšanu vai vismaz nāvessoda moratorija noteikšanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Mūsdienām raksturīgā globalizācija tagad notiek ne vien ekonomikas jomā, bet izplešas arī citās jomās, tostarp noziedzībā. Tieši tāpēc tiesu iestāžu starpvalstu sadarbība krimināllietās vienmēr ir darba kārtībā. Japānas gadījumā, neskatoties uz tiesiska pamatregulējuma trūkumu, Eiropas un Japānas tiesībsargājošās iestādes ir savstarpēji sadarbojušās. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzsākt sarunas par nolīguma radīšanu jautājumā par savstarpēju tiesisku atbalstu krimināllietās starp Eiropas Savienību un Japānu. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos pateikties Iacolino kungam par lielisko darbu, ko viņš ir ieguldījis šajā ziņojumā. Ziņojuma tiesiskais un procesuālais pamats ir teicams, un tas ir izšķirošs solis uz priekšu tiesiskajā sadarbībā — ne tikai ar Japānu —, un es ceru, ka to izmantos kā paraugu nākamajiem ziņojumiem par sadarbību ar citām trešām valstīm.

Eiropas iedzīvotāji bieži atklāj, ka, būdami ārzemēs, viņi veic noziegumus, dažreiz neapzinoties, ka pārkāpj savas mītnes zemes tiesību aktus. Katrā gadījumā ir būtiski viņiem garantēt juridisku un tiesisku atbalstu, sākot ar tulkošanu, iespēju izteikties savā dzimtajā valodā un saņemt palīdzību un atbalstu dzimtajā valodā. Mums skaidri jāņem vērā zināmas grūtības attiecībā uz dažādām tiesiskām sistēmām, bet es uzskatu, ka noteiktas garantijas ir jāievēro un jārespektē visos gadījumos.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Pašreizējam laikam ir raksturīga globalizācija, kas izpaužas visās ikdienas dzīves jomās, arī noziedzībā.

Statistikas dati par savstarpējas tiesiskās palīdzības procedūrām, ko atsevišķas dalībvalstis un Japāna ir piemērojušas krimināllietās, liecina, ka, neraugoties uz normatīvā regulējuma trūkumu, Eiropas un Japānas tiesu iestādēm ir savstarpēji jāsadarbojas.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības dalībvalstu un Japānas divpusēju nolīgumu nav, un apzinoties saskaņota un atbilstīga normatīvā regulējuma priekšrocības, Padome 2009. gada februārī atļāva sākt sarunas, kuru mērķis ir noslēgt Eiropas Savienības un Japānas nolīgumu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

Nobeigumā jāatzīst, ka šajā nolīgumā paredzētās aizsardzības normas šķiet stingrākas par tām, kas tiek garantētas ar līdzīgiem nolīgumiem, tostarp nesen parakstītajiem. Ņemot vērā minētos argumentus, nav īpašu iebildumu pret šā nolīguma pieņemšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ir vēl viens būtisks solis uz priekšu, nosakot plaša mēroga tiesisko sadarbību ar trešām valstīm.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Ir pareizi sekmēt sadarbību starp Eiropas Savienību un valstīm, kas nav ES, lai apkarotu noziedzību, jo globalizācija paplašina nacionālos noziedzības tīklus; atliek vien iedomāties mafiju vai triādes.

Šo nolīgumu stiprināšana un noslēgšana ar valstīm, kurās ir augsts noziedzības līmenis, arī varētu samazināt noziedzības izplatīšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc mēs balsojām „par”.

  Rui Tavares (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas (FIDH) 2008. gada ziņojumu „Japāna joprojām noziedzniekus soda ar nāvi vai uz gadu desmitiem tos iesloga cietumos, kuros izplatīta slepenība un nošķirtība”. Pēdējos gados, īpaši 2008. gadā, ir palielinājies izpildīto nāvessodu skaits. Kopš 1986. gada nav notikusi neviena atkārtota tādas lietas izskatīšana, kurā piespriests nāvessods. Nolīgums, ko ES grasās noslēgt, neparedz izdošanas procedūras.

Tomēr tas ļauj iegūt dažādus pierādījumus, kas izmantoti soda piespriešanā. Tas ietver arī personas īslaicīgu pārvietošanu, lai veiktu nopratināšanu. 11. pantā noteikts, ka konkrētos apstākļos tiesisko palīdzību nevar atteikt, bet tas neaizliedz nāvessoda izpildi, ja apsūdzētajam piespriež nāvessodu.

Es atbalstu tiesisko sadarbību krimināllietās, ja tiek ievērotas tiesības aizstāvēties, procedurālās garantijas un cilvēktiesības. Saistībā ar Japānu situācija ir, maigi izsakoties, mulsinoša. Tāpēc es nevaru balsot par šo jauno nolīgumu.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Iacolino kunga iesniegto tekstu, jo tas attiecas uz ļoti svarīgu tiesiskās sadarbības nolīgumu un ir vērā ņemams panākums starptautiskās tiesību sistēmas modernizēšanā, kuras mērķis ir apkarot organizēto noziedzību.

Eiropas un Japānas iestādes bieži ir spiestas sadarboties organizētās noziedzības apkarošanā, un šis starptautiskais nolīgums, bez šaubām, garantē saskaņotas tiesību sistēmas izstrādi saistībā ar ES un Japānas savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

Es gribētu norādīt, ka nolīgumā starp Eiropas Savienību un Japānu paredzētās aizsardzības normas ir stingrākas par tām, kas tiek garantētas ar līdzīgiem nolīgumiem tiesu iestāžu sadarbības jomā.

Ziņojums: Kurt Lechner (A7-0218/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Uzņēmumu reģistru sasaiste ir piemērots pasākums, lai veicinātu turpmāku ekonomikas telpas integrāciju Eiropas Savienībā un nostiprinātu juridisko noteiktību attiecībā uz uzņēmumiem un patērētājiem. Komercreģistrus parasti pārvalda valsts un reģionālā līmenī. Sakarā ar to, ka pieaug pārrobežu ekonomiskā darbība, juridiskās noteiktības un pārredzamības apsvērumu dēļ rodas vajadzība pēc labākas uzņēmumu reģistru sasaistes; turklāt ir jāekonomē arī izmaksas un laiks.

Pašreizējās finanšu krīzes sākums vēlreiz apliecināja visu finanšu tirgu pārredzamības nozīmi. Ņemot vērā finansiālā stāvokļa atveseļošanas pasākumus un palielinot iespējas izmantot jaunāko apstiprināto informāciju par uzņēmumiem, būtu iespējams palīdzēt atjaunot uzticību visiem Eiropas tirgiem.

Šajā sakarā uzņēmumu reģistri ir ļoti svarīgi; tajos tiek reģistrēta, pētīta un glabāta tāda informācija par uzņēmumu kā uzņēmuma juridiskā forma, juridiskā adrese, kapitāls un juridiskie pārstāvji, un šī informācija ir publiski pieejama. Tāpēc tiks izstrādāti nosacījumi kreditoriem, sadarbības partneriem un patērētājiem, lai iegūtu formālu un ticamu informāciju par uzņēmumu pārrobežu kontekstā un nodrošinātu vajadzīgo pārredzamību un juridisko noteiktību visos ES tirgos.

  António Fernando Correia De Campos (S&D), rakstiski. – (PT) Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība ir svarīga, ņemot vērā to, ka pašreizējā sadrumstalotība ne tikai rada zaudējumus uzņēmējiem, bet arī mazina patērētāju uzticēšanos. Īpaši svarīgas ir problēmas, ko šāda sadrumstalotība rada MVU, kas veido Eiropas ekonomikas mugurkaulu, rada darbavietas, veicina ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju ES, kā arī pārrobežu sakarus; tas ES vienotajam tirgum rada acīmredzamas problēmas.

Es pilnībā piekrītu, ka ir jāizveido vienots piekļuves punkts informācijai, kurai jābūt pieejamai visās ES valodās un laikus publicētai, lai nodrošinātu piekļuvi ļoti kvalitatīvai, uzticamai un regulāri atjauninātai informācijai par ES uzņēmējdarbības reģistriem.

Patlaban, kad tiek pieņemti tālejoši pasākumi izkļūšanai no krīzes, šis instruments var būt pievienotā vērtība, ar ko palielināt 500 miljonu Eiropas iedzīvotāju uzticību vienotajam tirgum un uzlabot pārrobežu tirdzniecības sakarus. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, par kuru šodien balsojām sēžu zālē.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Runājot par iekšējo tirgu, mums jāsaprot, ka tas veicina pārrobežu tirdzniecību. Tā ir vēlama un atbalstāma, bet līdz ar to sabiedrībai ir jāsniedz oficiāla un droša informācija par uzņēmumiem, kas veic komercdarbību ES. Dažādos uzņēmējdarbības reģistros iekļauto datu neatbilstība nozīmē, ka pastāv arī juridiskā nenoteiktība. No tās labuma nav ne ES uzņēmējiem, ne patērētājiem. Tāpēc ir jāizveido centralizēts Eiropas portāls, kurā standartizēti tiktu iekļauti visu dalībvalstu datu ieraksti.

Tas uzlabos pārredzamību, efektivitāti un juridisko noteiktību, kā arī atjaunos 500 miljonu Eiropas patērētāju uzticību, kas ir būtiski, ja Eiropa vēlas atgūties no krīzes. Visbeidzot, rūpīgi sekojot līdzi Ekonomikas un monetārās komitejas darbam, es gribētu atkārtoti uzsvērt vajadzību pēc jaunas sistēmas vai portāla, lai novērstu papildu administratīvā sloga uzlikšanu Eiropas uzņēmumiem. Šai sistēmai vajadzētu atvieglot visu tirgus dalībnieku dzīvi, nevis būt kārtējam pārvaramajam birokrātiskajam šķērslim.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pārrobežu ekonomikas darbību pieaugums pieprasa uzņēmumu reģistru sadarbību tiesiskās noteiktības un pārredzamības nolūkos. Tā samazinātu arī izmaksas un palielinātu efektivitāti. Uzņēmumu reģistru sadarbība ir piemērots veids, kā turpmāk veicināt ekonomikas jomas integrāciju Eiropas Savienībā un tiesiskās noteiktības uzlabošanu uzņēmumiem un patērētājiem.

Reģistri tiek administrēti valsts un reģiona līmenī, un tie uzglabā tikai informāciju par uzņēmumiem, kas ir reģistrēti teritorijā — valstī vai reģionā —, par kuru tie ir atbildīgi. Pašlaik jau darbojas dažādi mehānismi, kas savieno uzņēmumu reģistrus: Eiropas uzņēmumu reģistra (EUR) iniciatīva un Uzņēmumu reģistru savstarpējās izmantojamības (URSI) projekts. EUR un URSI ir brīvprātīgi, un URSI ir vienīgais pētniecības projekts. Vienotas piekļuves punkts informācijai par uzņēmējdarbību attiecībā uz visiem Eiropas uzņēmumiem taupītu laiku un izmaksas. Tāpēc visu dalībvalstu piedalīšanās būtu jāuzskata par obligātu.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Es atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvu par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību. Manuprāt, informācijas apmaiņa pārrobežu līmenī ir veids, kādā ne tikai atdzīvināt iekšējā tirgus darbību, bet jo īpaši veicināt uzticību tirgum un stiprināt juridisko noteiktību visām pusēm, kas darbojas iekšējā tirgū. Mēs nedrīkstam aizmirst ievērojamo ietekmi, ko radītu administratīvā sloga samazināšana uzņēmumiem. Saskaņā ar Edmund Stoiber vadītās administratīvā sloga samazināšanas grupas sniegto informāciju, iespēja elektroniski piekļūt pārrobežu uzņēmējdarbības informācijai uzņēmumiem ļautu samazināt administratīvās izmaksas līdz EUR 160 miljoniem gadā.

Es tomēr vēlos mudināt Komisiju šī plāna ieviešanas laikā vairāk uzmanības pievērst kopējā risinājuma savietojamībai un tehniskajai neitralitātei. Mani neiepriecinātu, ja, no vienas puses, EUR 160 miljoni tiktu ietaupīti uz administratīvā sloga rēķina, bet, no otras puses, tikpat liela summa tiktu izdota par tehniskajiem risinājumiem un uzņēmējdarbības reģistru sadarbības plāna ieviešanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nav šaubu, ka ekonomikas globalizācija rada vajadzību pēc uzņēmējdarbības reģistru savstarpējas sadarbības. Pašlaik visa informācija par uzņēmumiem tiek administrēta tikai valsts un reģiona līmenī, tādēļ arvien pieaugošais pieprasījums pēc piekļuves informācijai par uzņēmumiem pārrobežu kontekstā liek to paplašināt, attiecinot uz visām dalībvalstīm. Ir ļoti svarīgi savstarpēji savienot uzņēmējdarbības reģistrus, lai izbeigtu ekonomikas zaudējumus un problēmas, kas atsaucas uz visām ieinteresētajām pusēm, neskatoties uz to, vai tie ir paši uzņēmumi, to darbinieki, patērētāji vai plašā sabiedrība. -

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Uzņēmējdarbības jomā it īpaši ir būtiski, lai konkrēti dati būtu publiski pieejami. Šajā sakarā šķiet loģiski pārvaldīt uzņēmējdarbības reģistrus valstu un reģionālā līmenī — no vienas puses, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, un, no otras puses, lai ievērotu subsidiaritātes principu —, kā arī lai pārrobežu piekļuvi datiem padarītu iespējamu. Ir jānodrošina sadarbspēja, jo īpaši pārrobežu uzņēmumiem, kas par tādiem kļuvuši, piemēram, juridiskās adreses maiņas vai apvienošanas dēļ. Administratīvā sadarbība nekādā gadījumā nedrīkst radīt birokrātiskus šķēršļus, un ir jāņem vērā arī problēmas, kas saistītas ar valodu un kvalitāti. Tam visam vajadzētu veicināt Pakalpojumu direktīvas uzlabošanu. Tomēr īpaši attiecībā uz profesionāliem priekšnoteikumiem pārrobežu sadarbība nav pilnībā apmierinoša.

Piemēram, Austrijā ir jāapgūst intensīvs mācību kurss un jānokārto eksāmeni, lai strādātu par tūristu gidu, bet citās valstīs tā nav. Solītās ekvivalentās iespējas un pārbaudes šādu problēmu atrisināšanai ir nepietiekamas. Ņemot vērā augsto arodizglītības līmeni Austrijā, es no balsojuma atturējos.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu.

Uzņēmumu reģistru sasaiste ir piemērots pasākums, lai veicinātu turpmāku ekonomikas telpas integrāciju Eiropas Savienībā un nostiprinātu juridisko noteiktību attiecībā uz uzņēmumiem un patērētājiem. Informāciju, ko gūst no uzņēmumu reģistra, nevar salīdzināt ar informāciju, kas parasti ir pieejama uzņēmējdarbības jomā. Turklāt tās pilnīgums un juridiskā nozīme dažādās dalībvalstīs atšķiras, kas noteikti ir jānorāda lietotājiem, kad tie pasūta datus.

Sakarā ar īpašo situāciju reģistru sasaistei un piekļuvei datiem būtu jānotiek atsevišķā tam paredzētā kontekstā, kas ir vienkārši lietojams un viegli pieejams. Visbeidzot, lai projekts būtu veiksmīgs, tajā jāpiedalās visām dalībvalstīm, tādēļ tas būtu jānosaka par obligātu, tiklīdz tehniskie standarti būs sasnieguši pietiekamu gatavību.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es balsoju par ziņojumu par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību, jo kā Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas ēnu referente es spēju panākt labu kompromisu ar referentu Lechner kungu. Manas galvenās bažas ir šādas…

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – K. Lechner ziņojums ir iniciatīvas ziņojums bez pretrunām, kuru mums nebija grūti atbalstīt.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Doma par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību, lai ieinteresētās puses varētu tiem piekļūt, ir saskaņā ar tirdzniecības asociāciju izvirzītajām prasībām attiecībā uz pārredzamību.

Globalizācija veicina uzņēmumu pastāvīgu pārvietošanos Eiropas Savienībā un ārpus tās, un ir labi, ja jebkura ieinteresētā puse var brīvi piekļūt šiem reģistriem. Pārāk bieži viltus uzņēmumi ir veikuši krāpnieciskas darbības, izmantojot iespēju, ka tos nevarēs identificēt kā konkrētus uzņēmumus, tāpēc šo iniciatīvu mēs varam uztvert tikai labvēlīgi.

  Catherine Soullie (PPE), rakstiski. – (FR) Es vēlos apsveikt referentu ar šo ļoti rūpīgi izstrādāto tekstu, ko Parlaments pieņēma ar lielu balsu vairākumu. Kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referente atzinumam par uzņēmējdarbības reģistriem es vēlētos uzsvērt šī ziņojuma nozīmi. Dati par tirdzniecību Eiropas Savienībā ir izšķiroši mūsu vienotā tirgus labvēlīgai attīstībai un izaugsmei, un es ar nepacietību gaidu Komisijas likumdošanas priekšlikumus šajā jomā.

Visu dalībvalstu obligāta dalība kopējā uzņēmējdarbības reģistrā dotu labumu visai ES. Tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja mūsu uzņēmumiem netiek uzlikta papildu administratīvā nasta un ja personīgie dati netiek izpausti, tā saglabājot konfidencialitāti.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo esmu pārliecināta, ka uzņēmējdarbības reģistru sadarbība var palīdzēt uzlabot juridisku un uzņēmējdarbības procesu pārredzamību. Šī projekta vispārējais mērķis ir atvieglot tirgus dalībnieku piekļuvi informācijai. Ar to bija domāts ikvienam ļaut uzzināt, kas patiesībā ir konkrētais uzņēmums, neskatoties uz tā juridisko formu. Šī sadarbība attiecīgi būtu veicināma arī patērētāju interesēs un kreditoru aizsardzībai.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Lechner kunga ziņojumu par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību, jo ir laba doma apsvērt obligātu visu Eiropas valstu uzņēmējdarbības reģistru apvienošanu, lai novērstu pašreizējos šķēršļus uzņēmumu mobilitātei Eiropas Savienībā.

Vienota Eiropas portāla — likumīga un 27 ES dalībvalstīs pieejama portāla, kas ļauj visiem iedzīvotājiem piekļūt informācijai par Eiropas uzņēmumiem — ieviešana, paverot ceļu uz uzņēmējdarbības reģistriem, noteikti ir labs veids, kādā uzlabot uzņēmumu attīstību Eiropas Savienībā.

Ziņojums: Elisabeth Schroedter (A7-0234/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.– (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka jaunā ilgtspējīgā ekonomika ir jāpamato uz prasmīga darbaspēka nodarbinātības pieejamību, kas veicina jauninājumus tajās nozarēs, kuras nākotnē nodrošinās Eiropai stratēģiskas priekšrocības, jo īpaši tas attiecas uz enerģētiku un pētniecību. Jo lielāka būs šo zināšanu jomu vērtība, jo lielākas būs to piedāvātās pārcelšanas iespējas; un veids, kā tās var izmantot gan perifērajos, gan centrālajos Eiropas reģionos, sniedz milzīgu potenciālu attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām un to spēju pielāgoties jaunajai situācijai vides un cilvēku jomā.

Izšķiroši svarīgi būs ieguldījumi tajās nozarēs, kuras veicina klimata pārmaiņu ietekmes novēršanu un mazināšanu. Šajā saistībā būtiska loma būs jūras reģioniem, kā arī alternatīviem enerģijas ražošanas veidiem, izmantojot katra Eiropas reģiona dabas resursus.

Ar jauninājumiem vides jomā saistītās zināšanas ir mūsu ekonomikas nākotne, jo ļoti liela uzmanība jāpievērš šo zināšanu izmantošanai jaunā ekonomiskā pielietojumā. Proti, zināšanas var radīt pievienoto vērtību, taču nodarbinātību tās var radīt tikai tad, ja ir panākta sinerģija starp pētniecības centriem, ražošanu un izplatīšanu, nodrošinot nodarbinātību visdažādākajās jomās no pētniecības līdz pakalpojumiem un tirdzniecībai.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Pašreizējai darbavietu nedrošībai darba tirgū ir liela ietekme uz Eiropas Savienības jauniešu stāvokli nodarbinātības jomā. Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir uzsvērta piekļuve darba tirgum, jauniešu nodarbinātības iespēju uzlabošana un apmācības programmu uzlabošana šajā saistībā.

Jauniešiem ir jāspēj gūt labumu no darba tirgus, un es īpaši atzinīgi vērtēju uzlabojumus attiecībās starp mācību centriem, universitātēm un uzņēmējdarbības sektoru. Šīs attiecības palīdzēs jauniešiem pirmo reizi iesaistīties darba tirgū un radīs iespēju strādāt absolventiem un kvalificētiem jauniešiem.

Otrkārt, es atbalstu to, kas ziņojumā teikts par vairāklīmeņu koordinācijas izveidi starp Eiropas, valstu un reģionu finansēšanas sistēmām.

Taču es neatbalstu ziņojumā ietverto nosacījumu par pāreju no tiešā atbalsta mehānismiem uz lauku attīstību un ekoloģiski ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, jo tiešie mehānismi ir labākais veids, kā nodrošināt atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu. Lai Eiropas Savienībā panāktu ilgtspējīgu ekonomiku, jānodrošina līdzsvarota ekonomiskā un sociālā attīstība. Ir svarīgi panākt mazāku ekonomikas atkarību no resursu un enerģijas patēriņa, samazināt klimatam kaitīgās emisijas un tādējādi veikt darbības pret globālo sasilšanu. Mums ir arī jāizmanto potenciāls zaļu darbavietu radīšanai pakalpojumu un sociālās ekonomikas nozarēs. Lai to panāktu, Komisijai ir jāizstrādā stratēģija zaļo darbavietu izveidei, un pēc tam reģionālajām iestādēm ir jāpieņem reģionālās attīstības stratēģijas. Šo stratēģiju īstenošana būtu jāfinansē no Eiropas Savienības, valstu un reģionālo fondu līdzekļiem, kuru sadale ir rūpīgi jākoordinē. Atbalstu varētu izmantot, lai veiktu pētniecību un attīstību, pielāgotu jauninājumus un radītu jaunas tehnoloģijas, piemēram, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Finanšu krīzes dēļ Eiropa un daudzi pasaules reģioni joprojām grimst stagnācijā, nejautājot politiķiem, kā to varētu atrisināt. Vēl jo vairāk, daudziem šķiet, ka vienkārši pietiks pārlaist vētru, lai atgrieztos tajā situācijā, kāda bija pirms 2008. gada septembra.

Es nepiekrītu šim viedoklim. Ja mēs savās diskusijās neiekļausim vidi, tie paši cēloņi radīs tādas pašas sekas. Vide ir iespēja izveidot jaunu attīstības modeli. Jauno darbavietu potenciāls būs ievērojams, ja mēs nodrošināsim sev līdzekļus ilgtspējīgas ekonomikas radīšanai.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo tajā ir veicināta ilgtspējīgu darbavietu radīšana, citiem vārdiem sakot, tāda darbavietu izveide, kurā ir ņemtas vērā pašreizējās paaudzes vajadzības tādā veidā, kas neapdraud nākamo paaudžu iespējas. Tajā arī uzsvērts, ka šīm darbavietām jārada sociālā labklājība, tātad tām jākalpo cilvēkam un dabai. Jaunas ilgtspējīgas ekonomikas mērķim vajadzētu būt kopējai ekoloģiskajai un sociālajai ilgtspējai, radot ilgtermiņa perspektīvas konkurētspējas palielināšanai, sociālajai labklājībai un labākai vides aizsardzībai. Darbavietas kvalitātes jautājums ir īpaši atbilstīgs arī nedrošu darba līgumu pieauguma dēļ, tāpēc ar šo ziņojumu tiek veicināta arī labu darbavietu radīšana.

Šīm darbavietām jānodrošina stabils un sociāli orientēts darbs, īpašu uzmanību pievēršot prasībām attiecībā uz darbinieku veselību un drošību, pienācīgu darbu un prasmēm. Tāpēc es aicinu dalībvalstis ne tikai izveidot darbavietas augstākajā apmācības līmenī, bet arī uzlabot darbavietu stāvokli vidējā un zemākā apmācības līmenī, radot labus darba apstākļus. Es arī atbalstu iniciatīvu pielāgot mūžizglītības stratēģijas gados vecāku darba ņēmēju prasībām, lai nodrošinātu augstu līdzdalības līmeni arī to darba ņēmēju vidū, kuru vecums pārsniedz 55 gadus.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) ES kohēzijas politikai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas ekonomikas darbavietu radīšanā, jo tā palīdz novērst reģionālās atšķirības un sekmē ekonomikas attīstību. Raugoties no šī viedokļa, Eiropas struktūrfondi ir vairāk jāizmanto reģionālā un vietējā līmenī, lai uzņemtos iniciatīvu radīt jaunas, ilgtspējīgas un nezūdošas darbavietas. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) palīdz izveidot reģionālas kopas, apvienojot vietējā līmeņa pētniecību, inovācijas un infrastruktūru jauno tehnoloģiju kontekstā.

Reģionālās un vietējās iestādes atrodas visizdevīgākajā vietā, un tām ir vislielākās iespējas radīt šo kopu izaugsmei vajadzīgos apstākļus. Šīs kopas var būt izšķirošs stimuls vietējās ekonomikas attīstībai, un tās var radīt jaunas darbavietas reģionos. Maziem un vidējiem uzņēmumiem arī ir svarīga loma inovāciju veicināšanai Eiropā. Tie ir jāmudina izmantot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai sekmētu uzņēmējdarbības nostādnes un prasmes.

Tomēr ES, valstu un reģionālo finansēšanas sistēmu saskaņotības trūkums ir šķērslis šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc ir vajadzīga labāka daudzlīmeņu saskaņotība, lai panāktu lielāku sinerģiju starp dažādām kopējām politikām.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atzīstu „zaļu darbavietu” radīšanas nozīmi ekonomikai, kuras mērķis ir ilgtspēja. „Zaļai darbavietai” ir jābūt tādai, kas dod ieguldījumu, taupot enerģiju un dabas resursus, izmantojot atjaunojamo enerģiju, saglabājot ekosistēmas un samazinot ietekmi, ko rada atkritumu ražošana un gaisa piesārņošana. Faktiski vides saglabāšanas pozitīvais blakus efekts ir ievērojams un attīstāms. Tajā pašā laikā ir jāgarantē atbilstīgi darba apstākļi kopā ar cilvēku profesionālu izglītību un apmācību.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir izteikta kritika attiecībā uz stratēģiju „ES 2020”, kurā nav paredzēts nekas, lai risinātu bezdarba un sociālās kohēzijas problēmas, un arī tāpēc, ka tajā ietverta prasība veikt izmaiņas Reģionālās attīstības fondā un Eiropas Sociālajā fondā, lai šie fondi reāli veicinātu nodarbinātību un vienlīdzīgu sociālo integrāciju. Ziņojuma mērķis ir arī sākt debates par konkrētiem pasākumiem un pieņemt šos pasākumus, lai radītu kvalitatīvas darbavietas, kurās ir garantēta pilna darba samaksa un sociālā apdrošināšana, tādējādi veicinot videi draudzīgu un sociāli ilgtspējīgu izaugsmi.

Šajā saistībā ziņojumā ir atbalstīta valsts sektora ievērojamā loma, veicinot tā ilgtspējīgu attīstību ar tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūru, kas atbilst vides un sociālajiem standartiem. Ziņojumā ir atbalstīta jauna rūpniecības, izglītības un prasmju politika, kas radīs dzīvotspējīgu ekonomiku, veicinot dzimumu līdztiesību un darba ņēmēju pārstāvju lielo nozīmi.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. − Es atbalstu šo ziņojumu, kas nosaka, ka, optimizējot darba potenciālu, īpaša uzmanība jāveltī cilvēka cienīgam darbam un darba ņēmēju veselībai un drošībai. Lai sagatavotos pārmaiņām un izvairītos no bezdarba, ir būtiski veicināt sociālo dialogu un kolektīvus līgumus (kuru jaunajās nozarēs bieži nav) kopā ar sociālās drošības stiprināšanu, ienākuma atbalsta sistēmām un apsteidzošas nozares apmācību iniciatīvām, dzimumu līdztiesību un sociāli iekļaujošu darba tirgu. Ziņojumā izmantota Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) „zaļo darbavietu” definīcija, kurai atbilstoši visas darbavietas, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, ir „zaļas darbavietas”. Lai nodrošinātu sociāli taisnīgu pāreju, darba ņēmējiem jāveic līdzdalīgu partnerattiecību uzdevumi šajā procesā. Ziņojums aicina iesaistīties darba ņēmēju pārstāvjus, kas atbild par to, vai darbavieta kļūst „zaļāka”— kā to definējusi SDO —, un padarīt darbavietas, uzņēmumus un rūpniecības nozares ilgtspējīgākas. Lielāka ilgtspēja kā viens no izvirzītajiem mērķiem jāiekļauj dažādu fondu, tostarp struktūrfondu un Kohēzijas fonda, finanšu plānā. Ilgtspējīgu darbavietu radīšanai ir jāatrodas ES darba plāna augšgalā, paredzot progresīvu virzību pretī kvalificētām un videi draudzīgām darbavietām un ieguldījumu tajās.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski.– (PT) Es balsoju par Ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai, jo tajā apgalvots, ka zaļo darbavietu izveidi nedrīkst uztvert tikai skaitliski. Ir arī svarīgi zināt, kā nodrošināt labus darba apstākļus un kā sociāli taisnīgi īstenot izmaiņas ceļā uz ilgtspējīgu ekonomiku.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) To parlamentāro komiteju skaits (sešas), kuras bijušas iesaistītas šā ziņojuma sagatavošanā, parāda to, cik tagad svarīgs ir nodarbinātības jautājums, un to, kādā veidā ilgtspējas koncepcija ir kļuvusi par neizbēgamu jēdzienu politiskās debatēs. Ekonomikas ilgtspēja un tās potenciāls darbavietu radīšanai ir problēmas, kas ir kopīgas darba ņēmējiem, uzņēmējiem un politiķiem, tehniskajiem darbiniekiem un smagi slimajiem, vides aktīvistiem un rūpniekiem, kā arī daudziem citiem. Viena no galvenajām problēmām šajā saistībā ir tieši ilgtspējas izmaksas un finansējuma piešķiršanas veids.

Mēs gribētu zināt, cik lielā mērā šī vajadzība, kura ne vienmēr ir pamanāma vai pietiekami iespējama, negatīvi ietekmē tirgu kapacitāti attiecībā uz iniciatīvām un organizāciju vai rada papildu problēmas ekonomikā, ko jau smagi ir skārusi krīze un nenoteiktība. Pašlaik aizvien vairāk vajag, lai ilgtspēja būtu kas vairāk nekā tikai aizbildinājuma apzīmējums un tādējādi kaut kas tāds, ko ir grūti sasniegt. Drīzāk ilgtspējai vajadzētu būt iespējamam iepriekšējam pieņēmumam cilvēku rīcības mainīšanai pasaulē, arī ekonomiskā ziņā, lai tā varētu dot labumu visiem, nevis tikai dažiem radikāļiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Attīstība ir ilgtspējīga tad, ja pašreizējās paaudzes vajadzību apmierināšana neapdraud nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanu. Mums ir vajadzīga tāda pieeja, kurā apvienojas ekonomisko, sociālo un ekoloģisko interešu ievērošana, intensīvāks sociālais dialogs, lielāka sociālā atbildība par uzņēmumiem, kā arī novēršanas un „piesārņotājs maksā” principa pieņemšana. Ir vajadzīga ilgtermiņa domāšana ar konkurētspējas un sociālas, ekonomiskas, teritoriālas un vides kohēzijas galamērķi. Mēs tāpēc iestājamies par investīcijām cilvēku, sociālajā un vides kapitālā, tehnoloģijas inovācijā un jaunos ekoloģiskos pakalpojumos.

Ar šādu apņemšanos mēs piedalāmies klimata pārmaiņu apkarošanā. ES ir apņēmusies samazināt siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisijas vismaz par 20 % līdz 2020. gadam, 20 % no savām enerģijas vajadzībām nosedzot ar atjaunojamiem enerģijas veidiem, un palielināt energoefektivitāti par 20 %. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pētījumu, globālo sasilšanu var ierobežot līdz tikai 2°C, ja industrializētās valstis līdz 2050. gadam samazinās savas siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisijas par 80-90 % no 1990. gada līmeņa. Tāpēc mēs iestājamies par „zaļu darbavietu” radīšanu, kuras dod ieguldījumu ilgtspējīgai izaugsmei, kas pamatojas uz sociālu taisnīgumu un ekoloģisku efektivitāti, kā arī par nodarbinātības veicināšanu lauku rajonos, lai novērstu to pārvēršanos tuksnesī.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šim pašiniciatīvas ziņojumam ir pozitīvi aspekti dažādās jomās un tajā daļēji ir ietverts viedoklis, par kuru es biju atbildīga Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kaut arī tajā nav pienācīgi uzsvērta vajadzība pievērst lielāku uzmanību katras dalībvalsts īpatnībām. Es uzsvēršu dažus pozitīvos aspektus:

- ziņojumā pausts uzskats, ka jaunajai ilgtspējīgajai ES ekonomikai jānodrošina līdzsvarota ekonomiskā un sociālā attīstība, īpaši uzsverot valsts sektora svarīgo nozīmi;

- ziņojumā ietverts aicinājums īstenot vērienīgu ilgtspējīgu rūpniecības politiku, veltot īpašu uzmanību resursu efektīvai izmantošanai, un uzsvērts, ka videi draudzīgai ekonomikai ir jānodrošina iespējas tādu pienācīgu un labi apmaksātu darbavietu radīšanai, kuras sekmē energoefektivitāti vai arī palielina rūpniecisko diversifikāciju;

- ziņojumā norādīts, ka pāreja uz jaunu ilgtspējīgu ekonomiku ir ļoti sarežģīts process un, lai to īstenotu, īpaša uzmanība ir jāpievērš tiem reģioniem, kurus visvairāk ietekmē deindustrializācija, ieviešot pienācīgu finanšu atbalstu un mehānismus, kā arī integrētus intervences pasākumus, kas ir orientēti uz ilgtspējīgu attīstību un novatoriskāku ekonomiku, kura var radīt pienācīgas, labi apmaksātas, uz tiesībām balstītas darbavietas un samazināt sociālo nevienlīdzību un reģionālo asimetriju, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un nodrošinot atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir īpaši svarīgi.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Ir atbilstīgi, ka mēs par šo ziņojumu balsojam šodien — dienā, kad Skotijas valdība paziņoja, ka Skotijā ir pusceļā, lai 2020. gada mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai būtu īstenoti. Nesenā ziņojumā ir uzsvērts, ka vēja energoietaises atklātā jūrā vien varētu nodrošināt aptuveni 48 000 darbavietu Skotijā, un Skotijas valdība ir apņēmusies uzņemties vadošo lomu ES centienos radīt jaunas darbavietas ilgtspējīgā ekonomikā. Diemžēl valdība Vestminsterā turpina diskriminēt Skotijas enerģijas piegādātājus, piemērojot soda naudas tīkliem, un tādējādi kavē attīstību, kas ir būtiska Eiropas Savienības mērogā. Es balsoju par ziņojumā izteiktajiem aicinājumiem un mudinu Apvienotās Karalistes valdību pievērst tiem uzmanību.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Pašlaik ir redzams, ka it īpaši jaunieši aizvien vairāk ir spiesti slēgt īstermiņa līgumus un strādāt sliktākos darba apstākļos. Tā ir nopietna barjera ceļā uz iedzīvotāju stabilu dzīvi un līdz ar to arī uz ilgtspējīgu ekonomiku. Ekoloģisko tendenču attīstības un rūpniecības jauninājumu uzdevums ir palīdzēt panākt nodarbinātības līmeņa palielināšanu, vienlaikus veicinot vides aizsardzību.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja uzskata, ka tās videi draudzīgās tehnoloģijas, ko lauksaimniecībā ievieš kā prasību, veicinās nodarbinātības pieaugumu un lauksaimnieku ieņēmumus. Tā ir interesanta tēze, kas noteikti ir pelnījusi, lai to apspriestu un veiktu dziļāku analīzi. Ir vērts atbalstīt arī priekšlikumu organizēt informācijas kampaņas nolūkā likt iedzīvotājiem apzināties to, cik svarīga ir ekoloģija.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Enerģijas ilgtspēja ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar kuriem Eiropas sabiedrība šodien saskaras, un tai ir arī potenciāls kļūt par vienu no galvenajiem nodarbinātības avotiem nākamajos gados. Es atbalstu šo iniciatīvu, jo tā veicina darbavietu radīšanu un aizsargā darba ņēmēju tiesības.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Ekonomikas krīzei, kura pamazām norimst, būtu jāveicina Eiropas Savienības resursu pārdomātāka un konkurētspējīgāka pārvaldība. To var panākt, tikai īstenojot ilgtspējīgu pieeju uzņēmējdarbībai, kas sniedz daudz papildu atvieglojumu attiecībā uz vidi un mūsu iedzīvotājiem. Ir jārada stabili vispārēji apstākļi, kuros iespējams nodarbinātības potenciāla ES zaļajā ekonomikā uzplaukums, nodrošinot ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību. Es balsoju par šo ziņojumu, jo ekonomiskā izaugsme iet roku rokā ar vides aizsardzību un sociālo kohēziju, viena otru savstarpēji papildinot. Jāpanāk ne tikai jaunu, stabilu zaļu darbavietu izveide, bet arī jāveicina uzņēmējdarbības vides un sabiedrības kopumā aktīva līdzdalība šajā jaunajā uzņēmējdarbības veikšanas veidā. Mums ir pilnīgi jāizmanto zaļās ekonomikas potenciāls, vienlaikus sekmējot to, lai Eiropa pasaules acīs būtu progresīvas, ilgtspējīgas un vides jomā apzinīgas ekonomikas savienības paraugs.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Krīzes dēļ ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība ir kļuvušas par neatliekamām Eiropas Savienības prioritātēm. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski veikt mērķtiecīgas darbības, lai palielinātu nodarbinātības līmeni, īstenojot iedzīvotāju aktīvu vecumdienu veicināšanas politiku, kā arī politiku jauniešu, personu ar invaliditāti, likumīgu imigrantu un citu mazāk aizsargāto grupu integrācijai darba tirgū. Papildus šo politiku virzienu īstenošanai, kā arī kvalitatīvai izglītībai un profesionālajai apmācībai ir jāievieš efektīvi stimuli, kas atbalsta mūžizglītību un nodrošina kvalifikācijas uzlabošanas iespējas.

Vēl viens segments, kuru mēs nevaram atstāt bez ievērības, ir gados jauni augstskolu absolventi. Mums jāveicina stipras partnerattiecības starp dalībvalstīm un tiem sociālajiem partneriem, kuri palīdzēs šiem jauniešiem atrast savu pirmo darbavietu vai piedāvās jaunas papildu apmācības iespējas, tostarp mācekļa praksi. Šajā sakarībā dalībvalstīm ir jāmobilizē un pilnā mērā jāizmanto pieejamie Eiropas Savienības līdzekļi, jo īpaši Eiropas Sociālais fonds.

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski.– (RO) Mums ir vajadzīgi pasākumi jaunu darbavietu izveidei, jo īpaši šobrīd, kad dalībvalstis piedzīvo nopietnu ekonomikas un sociālo krīzi. Tāpēc ES kohēzijas politikai ir izšķiroši svarīga nozīme darbavietu potenciāla attīstīšanā ilgtspējīgai ekonomikai, samazinot reģionālās atšķirības un izveidojot pilnas nodarbinātības sabiedrību. Mums jāmudina reģioni izmantot struktūrfondus valstu, vietējo un reģionālo projektu finansēšanai, kā arī izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai uzlabotu izglītības un nodarbinātības iespējas.

Eiropas Sociālais fonds ir risinājums tām dalībvalstīm, kuras nolūkā radīt vairāk un labākas darbavietas grib ieguldīt prasmju uzlabošanā, nodrošinot nodarbinātību un darba apmācību, profesionālo pārkvalifikāciju un karjeras konsultācijas bezdarbniekiem. Lai atbalstītu dalībvalstu kopienas un reģionus, es lūdzu Eiropas Komisiju finansēt izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt apmācību un sekmēt labākās prakses apmaiņu tiem, kuri ir tieši iesaistīti Eiropas līdzekļu pārvaldībā un izlietošanā vietējā un reģionālā līmenī.

  Thomas Mann (PPE), rakstiski. – (DE) Es šodien balsoju par Schroedter kundzes pašiniciatīvas ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai. Ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta zaļajām darbavietām. Tās ir darbavietas gandrīz visas atbilstīgajās rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, kas sekmē ilgtspējīgu ekonomiku. Vides aizsardzība var kļūt par ekonomikas virzītājspēku, ja mēs pietiekami agrā posmā izstrādāsim paredzamus, uz ieguldījumiem orientētus pamatnosacījumus. Daudzo iepirkuma papildu kritēriju ieviešana ir pretrunā ES izvirzītajam mērķim nekavējoties samazināt birokrātiju. Es priecājos, ka mums izdevās vienoties par to, ka šo kritēriju palielināšana jāierobežo līdz minimālajiem sociālajiem standartiem. Vairums Eiropas uzņēmumu neapšaubāmi ir pasaules sekmīgas vides aizsardzības politikas celmlauži globālā līmenī. Lai garantētu šiem uzņēmumiem godīgu konkurenci, mums jānovērš ražošanas pārvietošana no ES uz trešām valstīm, kurās ir zemi vides aizsardzības standarti. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ātri jāveic iedarbīgi pasākumi šīs tendences apkarošanai. Mans grozījums šajā saistībā šodien guva vairākuma atbalstu.

Ir jāveicina diskriminācijas novēršana un vienlīdzīga attieksme darbavietās. Sankciju mehānismi un kvotas nav pareizais veids, kā to panākt. Obligāta 40 % sieviešu pārstāvība uzņēmumu valdēs ir nereāla prasība, tāpēc šis priekšlikums nesaņēma nekādu atbalstu. Sievietēm nav vajadzīgas kvotas. Viņām vajadzīgas labākas iespējas pilnveidoties savā profesijā. Tādēļ ir nepieciešams novērst visus šķēršļus, kas kavē sieviešu profesionālo izaugsmi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nodarbinātības koncepts jaunā, ilgtspējīgā ekonomikā rada jaunu paradigmu attiecībā uz ekonomikas budžetiem, kas līdz šim ir tikuši uzskatīti par ekonomikas attīstības un darbavietu radīšanas pamatu. Ilgtspējīga ekonomika paredz lielas pārmaiņas attiecībā uz nodarbinātības potenciālu, jo uzņēmumiem energoefektivitātes nozarē būs fundamentāla nozīme jaunu darbavietu radīšanā visā pasaulē. Vācijas piemērs šajā ziņā ļoti labi ilustrē uzņēmumu panākumus jaunu darbavietu radīšanā šajā nozarē. Tāpēc ir būtiski, ka citas ES valstis seko Vācijas piemēram, lai tam būtu multiplicējoša ietekme uz nodarbinātību ilgtspējīgā ekonomikā visā Eiropā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Mēs atkal redzam skaistus vārdus ES ziņojumā. Piemēram, tiek runāts par optimālu darbavietu potenciālu vīriešiem un sievietēm jaunā, ilgtspējīgā ekonomikā, pienācīgu darbu, sociāli taisnīgu pārveidi un kvalifikācijas prasību ietveršanu. Taču vienlaikus ES ir jāapzinās, ka tieši paplašināšanās uz austrumiem ir ievērojami palielinājusi spiedienu uz darba tirgu dažās nozarēs, un nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par stāvokļa uzlabošanos. Turklāt dažos pēdējos gados īpaši vērojams būtisks neskaidru nodarbinātības nosacījumu pieaugums, piemēram, pagaidu darba aģentūras, pusslodzes darbs, MacJobs un šķietama pašnodarbinātība. Šobrīd pat kvalitatīva apmācība vairs negarantē darbu.

Kamēr turpinās runas par zaļajām kartēm darba ņēmējiem no trešām valstīm, lai tirdzniecībai un rūpniecībai piegādātu lētu darbaspēku, nevis censtos nodrošināt atbilstīgu kvalifikāciju ES dzīvojošajiem darba ņēmējiem, tikmēr viss iepriekš minētais, visticamāk, joprojām būs tukši vārdi. Prasības izklausās labi, taču uz papīra var teikt, ko vēlies. Tā kā nav pamata pieņemt, ka ziņojumam sekos atbilstīgas darbības, kas reāli spēs to praktiski īstenot, es balsojumā atturējos.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Schroedter kundzes ziņojumu, jo es piekrītu tajā paustajiem uzskatiem un pieejai.

Pieejā ilgtspējīgai attīstībai ir ņemtas vērā pašreizējās paaudzes vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt savas vajadzības. Papildus tam, ka ir pievērsta uzmanība ekonomiskajām un ekoloģiskajām interesēm, Padomes secinājumos ir nodrošināti ieguldījumi cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā, kā arī jauninājumos ar mērķi radīt apstākļus konkurētspējai, bagātībai un sociālajai kohēzijai.

Turklāt vēl viens ļoti svarīgs šā dokumenta punkts attiecas uz zaļo darbavietu definīciju. Šīs darbavietas ir plānotas ne tikai tajos nodarbinātības sektoros, kuri ir tieši saistīti ar vides aizsardzību. Tās paredzēts izveidot arī visos sektoros, kas veicina ilgtspējīgu pārvaldību, palīdzot taupīt enerģiju, izmantot atjaunojamo enerģiju un novērst atkritumu rašanos.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Ilgtspējīgai attīstībai jābūt pamatotai sociālā taisnīgumā un ekoefektivitātē. Eiropas ekonomikas pārveide par ekoefektīvu ekonomiku visos līmeņos — vietējā, reģionālā un Eiropas līmenī — radīs dziļas pārmaiņas ražošanā, izplatīšanā un patēriņā. Es atbalstu centienus organizēt sabiedrības informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas, kuru mērķis ir uzsvērt, ka mūsu stratēģija pārejai uz zaļu, ilgtspējīgu ekonomiku ir sociāli taisnīga un ka tā palīdzēs paaugstināt nodarbinātības līmeni.

Es vēlos uzsvērt vajadzību pievērst īpašu uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai saistībā ar jaunu zaļo darbavietu izveidi visā Eiropā, īpaši „Natura 2000” tīklu izvēršanā. Es aicinu Komisiju līdz 2011. gadam ierosināt stratēģiju, kurā būtu ietverti gan leģislatīvi, gan neleģislatīvi pasākumi tādu zaļu darbavietu izveides veicināšanai, kas nodrošina pamatu izaugsmei un labklājībai visiem.

Es lūdzu Komisiju un dalībvalstis visās pārējās ES politikas jomās iekļaut tos politikas virzienus, kuru mērķis ir darba ņēmēju pārkvalifikācija atbilstīgi zaļajām darbavietām.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Zaļo darbavietu attīstība Eiropā ir būtiska. No vienas puses, šīs darbavietas rada iespēju atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi, un, no otras puses, tām ir liela nozīme, lai sasniegtu vērienīgos mērķus, ko Eiropas Savienība pati sev ir izvirzījusi attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām. Es balsoju par savas kolēģes Schroedter kundzes ziņojumu, kurā atbalstīta tādu pasākumu īstenošana, kas veicina šo mērķu sasniegšanu. Lai palielinātu zaļo darbavietu skaitu, uzņēmumi ir īpaši jāmudina ieguldīt tīrās tehnoloģijās — galvenokārt es ar to domāju nodokļu atvieglojumu ieviešanu MVU. Būtu arī jāmudina reģioni izmantot Eiropas struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai radītu jaunas, ilgstošas un stabilas darbavietas. Taču jānodrošina, lai valstu apmācības un izglītības sistēmas būtu pielāgotas pieprasījumam pēc kvalificētiem darba ņēmējiem un lai tās nodrošinātu pārkvalifikācijas iespējas tiem, kuru darbavietas šo strukturālo izmaiņu rezultātā ir apdraudētas.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski – (CS) Es atturējos balsojumā par ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai, jo es nepiekrītu referentes viedoklim, ka mēs atrisināsim bezdarba problēmu, 40 gados samazinot emisijas par 90 %. Ziņojumā skaidri ir atbalstīta jaunu tehnoloģiju ieviešana, taču tas vēl nenozīmē darbavietas Eiropas iedzīvotājiem. Mēs esam daļa no liberalizētā pasaules tirgus, kas arī uzņēmumiem, kopienām un patērētājiem piedāvā tādas jaunas tehnoloģijas no Āzijas, kuras konkurē ar Eiropas tehnoloģijām galvenokārt zemo cenu dēļ. Tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu ieviest standartus attiecībā uz uzlabojumiem vides jomā, taču neiztēlosimies, ka šādi mēs atrisināsim bezdarba problēmu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es priecājos par to, ka Eiropas Parlaments šodien ir pieņēmis ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai, kuru sagatavoja mana kolēģe no Vācijas, Zaļo grupas pārstāve Elisabeth Schroedter. Kā viņa teica pēc balsojuma, Zaļo grupa jau sen ir atbalstījusi viedokli, ka Eiropa veicina patiesu „Jaunu zaļo vienošanos”, paātrinot pāreju uz zaļo ekonomiku kā vienīgo dzīvotspējīgo atbildi uz pašreizējo ekonomikas krīzi. Tāpēc ļoti atzinīgi vērtējams ir tas, ka lielākā daļa dažādu Eiropas Parlamenta politisko grupu deputātu ir atbalstījuši šo ziņojumu, kurā uzsvērts milzīgais potenciāls jaunu zaļu darbavietu radīšanai un pašreizējo darbavietu pārveidei par zaļām darbavietām visā Eiropā un kurā turklāt ir izklāstīti ierosinājumi šajā saistībā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Lai gan mēs atbalstām konkrētus šajā ziņojumā iekļautos principus, mēs balsojām pret to.

Jaunu darbavietu attīstība zaļajās nozarēs, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, ekosistēmu atjaunošana un enerģijas taupīšana ir vēlama, un tā ir jāatbalsta. Tomēr mēs nevaram pieļaut, lai izmaksas saistībā ar pāreju uz ilgtspējīgām darbavietām būtu jāsedz mūsu uzņēmumiem, īpaši šajā krīzes laikā.

Finansējuma avoti ir jāpadara pieejami tiem uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti pilnīgā vai daļējā pārejā uz ekoloģiski ilgtspējīgu nozari. Jāvienkāršo arī procedūras, lai aizstātu tās sistēmas, kuras rada lielu piesārņojumu, ar sistēmām, kam ir maza ietekme uz vidi, jo, kā bieži vien notiek Itālijā, iedzīvotāji nereti ir pret to.

  Edward Scicluna (S&D), rakstiski. – Es ar prieku atbalstu šo ziņojumu. Ir svarīgi, ka ekonomikas un sociālā krīze neattur dalībvalstis no virzības uz ilgtspējīgāku, zemu oglekļa emisiju un resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku. Tas padarīs mūsu valstis noturīgākas, konkurētspējīgākas un mazāk atkarīgas no arvien dārgākā importa. Komisijai būtu īpaši jāuzsver zaļās darbavietas, jo īpaši tāpēc, ka ESAO uzskatāmi parāda, ka vides preču un pakalpojumu nozarei ir potenciāls nodrošināt darbavietas plaša spektra iemaņu un prasmju darba ņēmējiem, arī zemas kvalifikācijas strādniekiem. Es arī gribētu, lai dalībvalstis izstrādā tādas finansēšanas sistēmas un nodokļu stimulus, kas veicinās MVU pāreju uz zaļu nodarbinātības politiku. Kamēr jaunajā Eiropas nodarbinātības stratēģijā zaļās darbavietas tiks definētas plašākā nozīmē, ir jānodala piesārņojuma kontroles regulējums no tā regulējuma, kas attiecas uz pārstrādi, ūdens resursu apsaimniekošanu, dabas aizsardzību, vides un atjaunojamās enerģijas ražošanas tehnoloģijām un eksperimentālu pētniecību un attīstību vides jomā. Zaļajai ekonomikai ir potenciāls panākt ekonomisko izaugsmi un risināt aizvien lielāko darbavietu nedrošības problēmu, kas ES ir izvērtusies pēdējās desmitgadēs, jo īpaši jauniešu vidū. Lai to sasniegtu, vajadzīgas atbilstīgas apmācību un izglītības programmas. Tikai tad mēs spēsim attīstīt darbavietu potenciālu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropadome ir noteikusi, ka attīstība ir ilgtspējīga tad, ja tā atbilst tagadnes vajadzībām, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt savas vajadzības. Šajā ziņojumā daudz tiek runāts par zaļo darbavietu radīšanu. Ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka liels potenciāls jaunu darbavietu radīšanai ir atjaunojamo enerģijas avotu jomā. Eiropā labs piemērs ir Vācija, kura atbildīgi īsteno šādu politiku. Pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku mums jāpievērš uzmanība arī sociālajam taisnīgumam, jo sociālais taisnīgums nodrošinās to, ka iedzīvotāji pieņems šīs pārmaiņas. Šajā saistībā svarīga ir arī piemērota apmācība un sistemātiska darba ņēmēju kvalifikācijas pilnveidošana. Lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, ir jāievēro ne tikai standarti vides jomā, bet arī nodarbinātības standarti.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es pilnībā atbalstu ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai. Schroedter kundze atsaucas uz Starptautiskās darba organizācijas (SDO) definīciju, kurā noteikts, ka darbavieta ir „zaļa”, ja tā veicina ilgtspējīgu pārvaldību un sociālu Eiropu, un tādējādi šī definīcija ietver vairāk nekā augsto tehnoloģiju darbavietas enerģētikas un vides pārvaldības nozarē, uz ko atsaucas Komisija. Piemēram, viens mērķis ir vērienīga, ilgtspējīga rūpniecības politika, kurā uzmanība pievērsta gan resursu efektīvai izmantošanai, gan arī pienācīgām, labi apmaksātām darbavietām. Ir ieteicams palielināt rūpniecības nozares iesaistīšanos, mudināt reģionālās iestādes saskaņot tiesiskās sistēmas nosacījumus, tirgus ekonomikas kontroles instrumentus, subsīdijas un valsts iepirkumus atbilstoši šim mērķim, kā arī ir ieteicams nodrošināt mērķtiecīgāku reakciju ne tikai uz vajadzību pēc jaunām prasmēm, bet arī uz sociālā dialoga izveidi vai kolektīvajiem darba līgumiem jaunajās nozarēs.

Jaunajās nozarēs ir ļoti liels spiediens attiecībā uz ražīgumu, savukārt tieksme garantēt labus darba apstākļus ir maza. Tāpēc nav viegli pārliecināt darba ņēmējus tradicionālajās rūpniecības nozarēs mainīt rūpniecības nozari, jo tradicionālajās nozarēs pastāv senas sociālās aizsardzības tradīcijas. Eiropas Savienības pienākums ir apkarot globālo sasilšanu, un tāpēc ir vajadzīga laba stratēģija sociāli taisnīgai pārejai uz zaļāku ekonomiku.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir aicināts izstrādāt stratēģiju Eiropas darbavietām ilgtspējīgai ekonomikai. Tajā ir arī atbalstīti Padomes aicinājumi pārskatīt tās subsīdijas, kurām ir negatīva ietekme uz vidi, un uzsvērta vajadzība pēc pienācīga darba.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai, jo es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāvirzās uz konkurētspējīgu, efektīvu zema oglekļa satura emisiju ekonomiku. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību izstrādāt ilgtspējīgu rūpniecības politiku un iesaistīt rūpniecības nozari ekoloģiskos jauninājumos, lai panāktu, ka ekonomiskā izaugsme ir mazāk atkarīga no resursu un enerģijas patēriņa un ka tiek samazinātas piesārņojošas emisijas. Manuprāt, lai varētu izveidot darbavietas ekoefektīvai ekonomikai, ir jāiegulda energoefektivitātē un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, un zaļajās tehnoloģijās ēku celtniecībā un ekspluatācijā, transporta nozarē un lauksaimniecībā. Es mudinu izstrādāt Eiropas nodarbinātības stratēģiju, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomiku kā stratēģijas „ES 2020” daļu, vienlaikus uzsverot reģionālo iestāžu nozīmi šīs stratēģijas izstrādē.

Turklāt es aicinu attīstīt efektīvas finansēšanas sistēmas un finansiālus stimulus, lai palīdzētu MVU nodrošināt zaļo jauninājumu un ražošanas procesus. Visbeidzot, es uzskatu, ka nodarbinātības politikai var būt ievērojama nozīme nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā, un es mudinu dalībvalstis izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), lai veicinātu to jauno prasmju apgūšanu, kuras vajadzīgas ekoefektīvas ekonomikas attīstībai.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi! Ilgtspējīgas ekonomikas īstenošana nav vienkārši ekoloģiska vajadzība — tā ir arī viens no mūsu stratēģijas par sociālu Eiropu galvenajiem pīlāriem. Taču šādām pārmaiņām rezultāti būs tikai tad, ja tās būs sociāli taisnīgas un potenciāli paaugstinās nodarbinātības līmeni, uzlabos darba apstākļus un sociālo apdrošināšanu.

Tāpēc ilgtspējīgai ekonomikai ir jāietver ne tikai sociālā un ekoloģiskā, bet arī tehnoloģiskā un ekonomiskā ilgtspēja. Šeit nevajadzētu būt pretrunai. Mums vajadzīga radošāka pieeja.

Piemēram, pievērsīsimies energoefektivitātei. Lietuvā celtniecības nozare ir viena no tām nozarēm, kuras ekonomikas krīze ir skārusi vissmagāk. Lielākā daļa veco ēku Lietuvā ir ļoti neekonomiskas — importētā enerģija tiek izmantota neefektīvi, ko apliecina šo ēku iedzīvotāju milzīgie apkures rēķini.

Iespējams, ka valsts projekti, kas paredzēti ēku siltumizolācijai un energoefektivitātes palielināšanai, ieguldītos līdzekļus atgriezīs tirgū ar būvniecības nozares algu un ieguldījumu starpniecību. Vienlaikus tas ļaus Lietuvai būt mazāk atkarīgai no importētās elektroenerģijas.

Protams, šis ir tikai viens piemērs, kas nebūt nav piemērojams visām dalībvalstīm. Tomēr tas parāda, ka īpaši krīzes apstākļos mums ir jādomā radošāk un jāapvieno spēki, ja mums ir jārada pamati ilgtspējīgai nākotnei.

Ziņojums: Rafal Trzaskowski (A7-0216/2010)

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Es balsoju par Ziņojumu „EEZ un Šveice — šķēršļi pilnīgai iekšējā tirgus izveidei” galvenokārt tāpēc, ka tas uzsver un veicina Eiropas Komisijas darbību attiecībā uz daudziem pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt un paplašināt Eiropas Savienības un Šveices ekonomisko sadarbību. Turklāt ziņojumā gluži pamatoti tiek minēta nevajadzīgi sarežģītā Šveices un ES 120 divpusējo nolīgumu sistēma atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Mūsu vēlme censties vienkāršot un tuvināt tiesību aktus ir pareiza, jo īpaši attiecībā uz to šķēršļu novēršanu, kuri ES uzņēmumiem neļauj iekļūt Šveices tirgū un otrādi. Piemēram, ziņojumā ir norādīta pilnīgi lieka juridiskā prasība uzņēmumiem, kas ienāk Šveices tirgū, nodrošināt finanšu garantijas. Manuprāt, tas ir lieks šķērslis, kas jānovērš, un ziņojumā tas minēts pamatoti.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo iekšējā tirgus pilnīga īstenošana un tā efektīva darbība ir svarīga gan ES, gan tās tirdzniecības partnervalstīm, it īpaši Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm. Šveicei — ceturtajai ES partnervalstij tirdzniecības apjoma ziņā — ir savs ekonomiskās integrācijas modelis bez pievienošanās, pamatojoties uz divpusējiem nozaru nolīgumiem. Tas rada papildu problēmas, jo pretēji Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu šajos divpusējos nolīgumos nav paredzēti automātiski mehānismi to satura pielāgošanai izmaiņām, kas attiecīgi izdarītas ES acquis communautaire.

Neskatoties uz labvēlīgo notikumu attīstību saistībā ar Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos starp ES dalībvalstīm un Šveici, ir jautājumi attiecībā uz Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos īstenošanu, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāizskata visas iespējas, kuru mērķis ir uzlabot Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos īstenošanu, kā arī nodrošināt lielāku saskaņotību tā īstenošanā un labāku ES un Šveices tiesību aktu konverģenci attiecībā uz iekšējo tirgu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šveicei ir pieredze un īpatnības, kas atspoguļojas ne vien tajā, kā tā pārvalda savas iekšlietas, bet arī veidā, kādā tā ir izvēlējusies uzturēt attiecības ar citām valstīm un kādā tā nosaka iebildumus šajās attiecībās. Sena ir Šveices nevēlēšanās iekļauties lielās starptautiskās organizācijās vai noslēgt ilggadēji saistošus nolīgumus, kas ietekmētu tās tiesību sistēmu; tāpat nekas jauns nav labvēlīgais režīms, kas attiecas uz Šveices pilsoņiem un šīs valsts uzņēmumiem, apdraudot ārvalstu uzņēmumu konkurētspēju, kā rezultātā tie bieži saskaras ar nesamērīgiem juridiskiem vai administratīviem šķēršļiem.

Tomēr Šveice ir ietekmīga ES partnervalsts un ir parakstījusi vairāk nekā simt divpusēju nolīgumu, kas nosaka abu pušu attiecības. Šveices lēmums palikt ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas nepaātrināja un neatviegloja ES ekonomiskos sakarus ar šo valsti, bet tas arī nav licis šķēršļus šo sakaru labvēlīgai attīstībai kopumā. Ceru, ka šie sakari kļūs noturīgāki un plašāki.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Četras Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis (Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) ir galvenās Eiropas Savienības tirdzniecības partneres, jo Šveice un Norvēģija ir attiecīgi ceturtā un piektā svarīgākā ES tirdzniecības partnere pēc apjoma un pieder pie kopējas kultūras telpas kopēju pamatvērtību un kopīga kultūras un vēstures mantojuma izpratnē.

Ņemot vērā to, ka Lisabonas līguma jaunie noteikumi varētu izraisīt lēnāku iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un EBTA valstīs, es piekrītu, ka Komisijai jārada oficiāls jaunu to ES noteikumu un tiesību aktu paziņošanas process, kuri ietilpst EEZ līguma darbības jomā, lai samazinātu plaisu starp jaunu tiesības aktu pieņemšanu un EEZ/EBTA valstu iespējām.

Es piekrītu arī, ka EEZ/EBTA valstu parlamentiem būtu jābūt ciešāk saistītiem ar ES tiesību aktu izstrādes procesu attiecībā uz EEZ būtiskiem priekšlikumiem. Tāpēc es ierosinu, ka Komisija sniedz EEZ/EBTA valstu parlamentiem tiesību normatīvos priekšlikumus, kurus tā sūta ES dalībvalstu parlamentiem apspriešanai.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Kā Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Šveici un EEZ vadītājs es labi saprotu šajā ziņojumā minētos jautājumus. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā ir četras dalībvalstis: Šveice, Īslande, Norvēģija un Lihtenšteina. Parakstot Līgumu par EEZ 1994. gadā, trīs no šīm četrām valstīm kļuva par iekšējā tirgus daļu. Šveice referendumā nolēma neiesaistīties EEZ; 50,3 % nobalsoja „pret”, 49,7 % — „par”. Tādējādi Šveice ir nolēmusi uzturēt atsevišķas attiecības ar pārējām Eiropas valstīm. Šveice ir noslēgusi aptuveni 120 divpusēju nolīgumu ar ES.

Šie nolīgumi ir saistīti ar personu brīvu pārvietošanos, autotransportu, civilo aviāciju, zinātnisko pētniecību, tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībā, valsts iepirkumu tirgiem un lauksaimniecību. Šveice ir otrā svarīgākā ES ekonomikas partnervalsts, un Šveices uzņēmumi ES nodarbina vairāk nekā miljonu cilvēku.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atzinīgi vērtēju panākumus, kas gūti pārrobežu pakalpojumu sniegšanas liberalizācijas jomā starp ES un Šveici, un jo īpaši Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos pozitīvo ietekmi. No 2005. līdz 2009. gadam pastāvīgi pieaugošais norīkoto darbinieku un pašnodarbināto pakalpojumu sniedzēju skaits no ES, kuri darbojas Šveicē (saskaņā ar statistikas datiem aptuveni 200 000 personu no ES vai EBTA valstīm katru dienu šķērso Šveices robežu, lai dotos uz darbu), norāda, ka šī tendence ir abpusēji izdevīga. Manuprāt, drīzumā Šveices valdībai un kantonu iestādēm būs jāņem vērā ES un EEZ pieredze pakalpojumu nozares deregulācijā, transponējot Pakalpojumu direktīvu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Šveice kopā ar Norvēģiju un Lihtenšteinu ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas biedre un svarīga ES tirdzniecības partnere. Taču Īslande, Norvēģija un Lihtenšteina savas tirdzniecības attiecības ar ES konsolidēja vēl vairāk, pieņemot Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu. Tā kā Šveice ir ceturtā vissvarīgākā ES tirdzniecības partnere pēc apjoma, EEZ līguma pieņemšana ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − DE) Šis ziņojums nepievērš pietiekami lielu uzmanību Šveices suverenitātei. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ir absolūti būtiski radīt reālu Eiropas Ekonomikas zonu, kā noteikts Porto līgumā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs, zaļie, atbalstījām šo ziņojumu, kurā iekļautas vairākas piezīmes par šķēršļiem iekšējā tirgus noteikumu īstenošanā attiecībā uz Šveici un EEZ valstīm. Īpaši ziņojumā izteikti šādi ierosinājumi: ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, Eiropas Komisijai ir jānodrošina, ka visu EEZ un EBTA valstu parlamenti saņem tiesību aktu priekšlikumus, kas ir nosūtīti ES dalībvalstu parlamentiem apspriešanai. EEZ un EBTA valstīm ir jāpiešķir pietiekami līdzekļi Pakalpojumu direktīvas īstenošanai un jo īpaši — vienotu kontaktpunktu izveidei, kā arī ir jāpalielina EEZ un EBTA valstu līdzdalība priekšlikumu, tajā skaitā Direktīvas par patērētāju tiesībām, apspriešanā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo tas novērš šķēršļus brīvai tirdzniecībai starp ES dalībvalstīm un svarīgām ES tirdzniecības partnervalstīm.

Mēs uzskatām, ka saistībā ar Itāliju iekšējā tirgus noteikumu labāka īstenošana var labvēlīgi ietekmēt mūsu uzņēmumus un darba ņēmējus. Mums atzinīgi jāvērtē Šveices pieņemtais lēmums ievērojami samazināt banku slepenību, lai ievērotu pārredzamības principu, kas tiek pieprasīts Eiropas Savienībā.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir ieteikumi labākai sadarbībai un labas prakses apmaiņai, kā arī padomi par izmaiņām, kas jāveic saskaņā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Ziņojums ir daudzsološs, jo vēsta, ka vidējais netransponēto tiesību aktu īpatsvars ir 0,7 % — aptuveni tāds pats kā ES dalībvalstīs.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Esmu ļoti apmierināts, ka Parlaments šo ziņojumu ir pieņēmis ar tik lielu balsu vairākumu. Ceru, ka jūsu balsojums par ziņojuma pieņemšanu nozīmē arī to, ka atbalstāt — tāpat kā es — ziņojuma divus pamatmērķus. Pirmkārt, es un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja savā dienas kārtībā, kas attiecas uz ES svarīgāko tematu — iekšējo tirgu, vēlējāmies iekļaut jautājumu par EEZ valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un Šveici. Ceru, ka šīs partnervalstis, kas, galu galā, ir ES svarīgākie ekonomiskie partneri, nepazudīs no mūsu dienas kārtības. Otrs mērķis bija beidzot apspriest īpašos šķēršļus sadarbībai, it īpaši tos, kas ir starp Briseli un Berni. Ceru, ka Parlamenta balsojums par šo tematu pārliecinās abas puses — gan Eiropas Komisiju, gan Šveices Konfederācijas iestādes — pārskatīt mehānismus, kuri patlaban reglamentē pušu sadarbību.

Ziņojums: Pablo Zalba Bidegain (A7-0210/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Brīvās tirdzniecības nolīgumi ļauj valstīm, kas tos parakstījušas, izdevīgi tirgoties ar plašu izstrādājumu klāstu un vairot savu relatīvo potenciālu. Tāpēc es esmu priecīga, ka Eiropas Savienība drīz parakstīs brīvas tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju. Tomēr mums vienmēr jābūt ārkārtīgi modriem attiecībā uz piedāvāto tirdzniecības nolīgumu nosacījumiem. Šajā gadījumā mums jāizvairās no straujām pārmaiņām, kas potenciāli varētu destabilizēt tirdzniecības plūsmas. No tā izriet vajadzība pēc drošības klauzulām, lai aizsargātu arī mūsu autorūpniecību, cita starpā. No praktiskā viedokļa es priecājos, ka ziņojums ir pieņemts, jo tajā ir iekļauts EP deputātu aicinājums ļaut uzsākt izpēti par importa ieplūdi pēc dalībvalsts, Eiropas Parlamenta, vietējās konsultantu grupas, juridiskas personas, asociācijas, kas darbojas Eiropas Savienības nozares vārdā un pārstāv vismaz 25 % no tās, vai pēc pašas Komisijas iniciatīvas izteikta lūguma. Ja izrādās, ka Eiropas ražotājus nopietni ietekmē konkrēta izstrādājuma importa radikāls palielinājums, var tikt ieviesti drošības pasākumi muitas aizsargnodevu veidā.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma divpusējās drošības klauzulas īstenošanu. Drošības klauzula aizsargās Eiropas nozares un darbavietas pret jebkādu Korejas importa radīto kaitējumu. Eksporta plūsmas rūpīga uzraudzība un ātra jebkādu neatbilstību novēršana ir īpaši svarīgi aspekti godīgas konkurences principa ievērošanā. Tāpēc, manuprāt, Parlamentam ir jānorāda Padomei un Komisijai, ka tas vēlas pieņemt šo regulu pēc iespējas drīzāk.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Parlaments ir apstiprinājis grozījumus drošības klauzulā, kas jāiekļauj brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Dienvidkoreju. Taču šis ir tikai pirmais balsojums: galīgais balsojums ir atlikts līdz 18.-21. oktobra sesijai, lai tā atstātu sev iespēju panākt vienošanos ar Padomi pirmajā lasījumā. Visi Eiropas Komisijas ietekmes vērtējumi ir rādījuši, ka tirdzniecība būs izdevīgāka Dienvidkorejai nekā ES. Vienīgais, ko Komisija varēja darīt, bija nodrošināt mums ticamu drošības klauzulu. Mēs patiešām jūtam, ka mūsu prasība pēc reģionāliem drošības pasākumiem ir leģitīma, jo ietekme, ko radīs ES tirgus atvēršana Dienvidkorejas izstrādājumiem, var ievērojami atšķirties dalībvalstu starpā. Ir daudz vieglāk paredzēt Eiropas eksporta ietekmi valstī ar 50 miljoniem iedzīvotāju (pretstatā 500 miljoniem). Ir arī būtiski, ka Parlamentam un attiecīgajai rūpniecības nozarei ir tiesības ierosināt izmeklēšanu drošības nolūkos un ka Parlamentam ir lielāka teikšana, pieņemot vai noraidot drošības pasākumus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es ceru, ka brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Dienvidkoreju būs abpusēji izdevīgs un ka abām pusēm tikpat kā nebūs šķēršļu brīvai tirdzniecībai. Drošības pasākumu mērķis ir novērst vērā ņemamo kaitējumu ES nozarēm. Divpusējai drošības klauzulai, kas ietver oktobrī ar Dienvidkoreju parakstīto vienošanos, ir jāpievērš lielāka uzmanība, lai tās īstenošanas dažādie aspekti tiktu izklāstīti pienācīgi un lai tā atbilstu pārredzamības procedūrai un iesaistītu darījumu partnerus.

Šīs klauzulas kā šķēršļus brīvai tirdzniecībai ir jāattiecina tikai uz nepieciešamāko, lai izvairītos no vēl lielāka kaitējuma, un tām ir jābūt atbilstošām un samērīgām ar situāciju, kurai tās ir izstrādātas. Ceru, ka Eiropas rūpniecības nozare darbosies arvien noteiktāk un radošāk, lai vēlāk mums nenāktos meklēt glābiņu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šis priekšlikums par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu ir tiesiskais instruments, kas vajadzīgs drošības klauzulas īstenošanai ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgumā (BTN). 2009. gada 15. oktobrī tika noslēgts BTN starp ES un Korejas Republiku. Nolīgumā iekļauta divpusēja drošības klauzula, kas paredz vislielākās labvēlības režīma likmes atsaukšanas iespēju, ja tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports palielinās tādā apjomā un notiek tādos apstākļos, kas izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu ES rūpniecības nozarei, kura ražo līdzīgu vai tieši konkurējošu izstrādājumu. Lai šādi pasākumi sāktu darboties, drošības klauzula jāiekļauj ES tiesību aktos, jo ir jākonkretizē ne vien procedūras aspekti drošības pasākumu noteikšanai, bet arī ieinteresēto pušu tiesības.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šīs drošības klauzulas pieņemšana, atzīstot pasaules tirdzniecības liberalizācijas un deregulācijas traģiskās sekas, nenovērš draudus un bažas, ko sevī ietver brīvā tirdzniecība starp ES un Dienvidkoreju attiecībā uz dažādām tautsaimniecības nozarēm. Tas ir acīmredzams dažās dalībvalstīs, piemēram, Portugālē, un reģionos, kas ir īpaši atkarīgi no šīm nozarēm.

Neaizmirsīsim tekstilpreču un apģērbu ražošanas nozari, uz ko šis nolīgums attiecas īpaši; neaizmirsīsim Nodarbinātības ģenerāldirektorāta un „Eurofund” veikto pētījumu, kurā ietvertajos attīstības scenārijos minēts darbavietu skaita samazinājums ES šajā nozarē par 20–25 % līdz 2020. gadam un uz pusi mazāk darbavietu salīdzinājumā ar pašreiz ES esošajām. Neaizmirsīsim arī tādas nozares kā elektropreču un mehānisko transportlīdzekļu detaļu ražošana.

ES neoliberālais fundamentālisms joprojām upurē darbavietas un ražošanas jaudu uz brīvās tirdzniecības altāra starptautisko uzņēmumu peļņas vārdā; tas joprojām palielina deficītu un veicina ārējo atkarību no ārvalstu tirgiem, kā arī nezūdošu un arvien lielāku nelīdzsvarotību tirdzniecībā. Šī ideoloģija joprojām attaisno vēršanos pret darba ņēmēju tiesībām, sociālo dempingu un miljoniem mazo ražotāju un daudzu MVU izputināšanu.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Šis nolīgums ir pirmais brīvās tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, pirmais nolīgums, ko apstiprinās Eiropas Parlaments, tāpēc ir svarīgi, lai Parlamenta nostāja būtu zināma. Lai apliecinātu Parlamenta jaunās pilnvaras ES tirdzniecības politikas noteikšanā, mēs balsojām par grozījumiem, ko iesniedza Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA), bet mēs nolēmām nebalsot par rezolūcijas tekstu kopumā, lai mēģinātu panākt labāku vienošanos ar Padomi. Tajā vajadzētu pārskatīt dažus galvenos punktus: mēs gribam reālu drošības klauzulu, efektīvu klauzulu, kas ļaus novērst reģionālos traucējumus starp vairākām ES dalībvalstīm un kas ļaus novērst situācijas, kad ES ražotājiem var tikt nodarīts „nopietns kaitējums”. Bez tam vēl ir jautājums par Parlamenta iniciatīvas tiesībām uzsākt izmeklēšanu saskaņā ar šo drošības klauzulu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Dienvidkoreju ir ļoti svarīgs ES dalībvalstu ekonomikas attīstībai. Tomēr, lai nebūtu nekādu izkropļojumu un lai būtu līdzsvars starp abu pušu importu un eksportu, jābūt divpusējām drošības klauzulām. Šīs klauzulas dod iespēju novērst nopietnu kaitējumu, kas potenciāli varētu rasties ES rūpniecībai noteiktu izstrādājumu importa pārspīlētā palielinājuma gadījumā. Iepriekš minētajai drošībai tāpēc jābūt iekļautai ES tiesību aktos, lai šie pasākumi sāktu darboties.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Salīdzinājumā ar citām valstīm, ar kurām Eiropas Savienība ir apspriedusi vai jau ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, bijušajā Japānas kolonijā Dienvidkorejā ir augstāki sociālie un darba tiesību standarti. Ir svarīgi un patiesi samērīgi, lai atsevišķās ES dalībvalstīs būtu iespējams uz ierobežotu laiku ieviest drošības klauzulas. Pieredze liecina, ka it īpaši saistībā ar preču importu un eksportu ir svarīgi spēt iejaukties, lai varētu veikt nepieciešamus strukturālus pielāgojumus vai līdzīgus pasākumus.

Tāpat ir būtiski, ka eksports un imports tajās jomās, kurās iespējamā ietekme ir vislielākā, tiek uzraudzīts, lai nepieļautu ievērojamu kaitējumu ES rūpniecības nozarēm. Principā tirdzniecības nolīgumu noslēgšana veicina ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā, un tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnībā atbalstu šo rezolūcijas tekstu, ar ko izveido regulējumu, kas sniedz iespēju īstenot drošības klauzulu gadījumos, kad imports no Dienvidkorejas pēc brīvās tirdzniecības nolīguma piemērošanas draud nodarīt būtisku kaitējumu Eiropas ražotājiem un ražošanas nozarei.

Šīs klauzulas piemērošana reģionos ir svarīga, lai ne tikai dalībvalstis, bet arī rūpniecības nozare un Parlaments varētu pieprasīt izmeklēšanu, lai aizsargātu eksportu no Eiropas īsā laikposmā. Balsošana par P. Zalba Bidegain rezolūciju mums ļauj paust skaidru un izlēmīgu nostāju attiecībā pret Padomi, apliecinot Parlamenta nozīmi kā Eiropas tirdzniecības politikas izstrādē ieinteresētajai pusei, nevis tikai kā tās izpildītājai.

Mēs esam ļoti pārsteigti, ka Beļģijas prezidentūra šo priekšlikumu par lēmumu parakstīt un provizoriski piemērot nolīgumu ir iekļāvusi nākamajā Ārlietu padomes darba kārtībā, pirms Parlaments ir sācis apspriest šo nolīgumu, pirms ir zināmi Parlamenta balsojuma par drošības klauzulu rezultāti; nerīkojot formālas trīspusējas sarunas un neskatoties uz to, ka prezidentūra ir informēta par galīgā satura neskaidrībām. Tāpēc ir acīmredzama vajadzība aicināt visas iestādes ievērot lielāku savstarpējo cieņu, kā noteikts Lisabonas līgumā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība ir visprasīgākā ražošanas zona un viscaurlaidīgākais tirgus pasaulē. Tas rada ārkārtīgi nopietnas problēmas galvenokārt mūsu ražotājiem, kuriem, esot spiestiem ievērot dažādus tiesību aktus, kas gulstas uz viņu pleciem, reizēm rodas lielākas ražošanas izmaksas nekā viņu konkurentiem citās pasaules daļās. Ja šiem konkurentiem ir brīva piekļuve mūsu tirgiem, rodas negodīgas konkurences sistēma, kuras slogs ir par smagu gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem, gan rūpniekiem un tirgotājiem. Tas vidējā laikposmā nodarīs lielu kaitējumu Eiropas sabiedrībai.

Šajā sakarā es ļoti atzinīgi vērtēju šo ziņojumu par tirdzniecību starp ES un Dienvidkoreju. Tā kā tajā ir paredzēta divpusēja drošības klauzula, lai nepieļautu būtisku kaitējumu Eiropas ražošanas nozarei, ja importa apjomi ir milzīgi, ziņojumā ir atzīta šī pastāvīgā problēma un tiek sperti pirmie soļi, lai veiktu attiecīgus pasākumus tās mazināšanai.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, 2007. gada 23. aprīlī Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Korejas Republiku par ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu.

Nolīgums tika parakstīts 2009. gada 15. oktobrī. Tajā ir iekļauta divpusēja drošības klauzula, kas paredz iespēju atkārtoti uzlikt vislielākās labvēlības nodokļa likmi, ja tirdzniecības liberalizācijas dēļ imports notiek tādā palielinātā apjomā absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Eiropas Savienības nozarei, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces.

Lai šie pasākumi būtu rīcībspējīgi, šāda drošības klauzula jāiekļauj Eiropas Savienības tiesību aktos vismaz tāpēc, ka jānorāda aizsargpasākumu noteikšanas procesuālie aspekti, kā arī ieinteresēto pušu tiesības. Pievienotais Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekts ir juridisks instruments, kas vajadzīgs, lai īstenotu ES un Korejas brīvā tirdzniecības nolīguma drošības klauzulu.

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums ir Eiropas Savienībai ļoti svarīgs nolīgums. Mēs kā liberāļi brīvās tirdzniecības nolīgumus uztveram ļoti labvēlīgi, un mēs ticam, ka tiem ir labvēlīga ietekme uz Eiropas ekonomiku un tirdzniecību. Tāpēc mēs ļoti skeptiski raugāmies uz reģionālajām drošības klauzulām, ko Eiropas Parlaments vēlas iekļaut šajā nolīgumā, lai ierobežotu brīvo tirdzniecību. Tā vietā mēs gribētu uzsvērt brīvās tirdzniecības nozīmi ES attīstībā. Lai ES varētu kļūt par konkurētspējīgu pasaules tirdzniecības dalībnieci, Eiropas Parlamentam ir jārīkojas, lai veicinātu un radītu iespējas tirdzniecībai ar pārējām pasaules valstīm ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kuros nav ierobežojumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Zaļie neiesniedza grozījumus šim ziņojuma projektam, jo no priekšlikuma sapratām, ka gaidāmajā piekrišanas procedūrā balsosim pret brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju, jo mēs iebilstam pret to, kā viens brīvās tirdzniecības nolīgums patvaļīgi nosaka ES rūpniecisko ainavu. Turklāt mēs iebilstam pret ES apspriesto izņēmumu brīvās tirdzniecības nolīgumā, ar ko lielos „gāzes rijējus” ļauj eksportēt uz Koreju, neievērojot Korejas strikti noteiktās CO2 emisiju robežvērtības un termiņus. Bez tam mēs uzskatām, ka stratēģija „ES 2020” ir mēģinājums stimulēt ES rūpniecības politiku; tai vajadzētu pievienot pagaidu moratoriju par vēl nenoslēgtajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas, iespējams, ir pretrunā šādas politikas izveidei.

Tomēr šajā gadījumā mēs atbalstām bargāku drošības pasākumu noteikšanu, un šis konkrētais drošības pasākums kļūs par pamatu citiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Mēs atbalstām arī referenta iebildumus pret to, ka Korejas drošības pasākumi ir izstrādāti tikai autorūpniecības nozarē, kā arī atbalstām apspriešanu attiecībā uz dažādiem tirdzniecības sakariem un iespējamo prasību pēc tirdzniecības aizsardzības mehānisma.

Ziņojums: José Bové (A7-0225/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, par kuru biju atbildīgs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā, jo uzskatu, ka tas ir vajadzīgs, lai līdzsvarotu attiecības pārtikas apgādes ķēdē un lai padarītu tās pārredzamas, nodrošinot taisnīgu un konkurētspējīgu labas prakses sistēmu un uzraudzības sistēmu, lai garantētu, ka tā darbojas bez traucējumiem. Es ceru, ka Komisija ņems vērā pamatnostādnes, kuras Parlaments šodien pieņēma, un ka tās tiks atspoguļotas likumdošanas priekšlikumā, ar ko tas mūs iepazīstinās līdz šī gada beigām.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums aprobežojas ar traģisko stāvokli pārtikas ķēdē, kas pasliktinās ar katru dienu, un tajā tiek kritizēta Komisija par trūkumiem tās paziņojumā. Tomēr tajā atļauj pārtikas komercializāciju un ierosina risinājumus konkurētspējas, pārredzamības un informētības uzlabošanai pārtikas tirgū, neapskatot problēmas galveno iemeslu, proti, kapitālistisko ražošanas metodi, kas laupa mazām un vidēja lieluma saimniecībām tās darba augļus un strādājošajiem patērētājiem — ienākumus. Grieķijā ES, kā arī Visgrieķijas Sociālistu kustības (PASOK) un Jaunās Demokrātijas valdības pret vidusmēra sabiedrību vērstā politika ir atbalstījusi monopolus pārtikas tirgū un pārtikas produktu, piemēram, piena produktu un miltu ražotāju karteļu veidošanos. Tāpēc mazumtirdzniecības cenas ir uzkāpušas mākoņos, tādējādi vēl vairāk palielinot pārtikas nozares milzīgo peļņu, bet strādnieku un vidusmēra ģimenes šos produktus vienkārši nevar atļauties.

Cilvēkiem vajadzīgā pārtika tiks nodrošināta tikai tad, ja strādnieku šķira, mazo un vidēja lieluma saimniecību īpašnieki un vidusšķira kopīgi apkaros monopolus, vēloties pārtraukt un mainīt pret sabiedrību vērstās politikas īstenošanu un gāzt tās pārstāvjus, varu nododot tautas rokās, ražošanas līdzekļus padarot par sabiedrības īpašumu un organizējot plānotu lauksaimniecības ražošanu, pamatojoties uz strādnieku un vidusmēra ģimeņu vajadzībām un ņemot vērā tautsaimniecības sistēmu.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo, kā prasmīgi norādīts ziņojuma 3. punktā, visi Romas līgumā minētie lauksaimniecības jomas mērķi (palielināta produktivitāte, pienācīga pārtikas apgāde, samērīgas patēriņa cenas, tirgus stabilizācija) ir sasniegti, izņemot vienu mērķi, proti, nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem. Tādēļ Komisijai ir tas pienācīgi jāņem vērā visos budžeta priekšlikumos.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Mūsu lauksaimniekiem jābūt iespējai saņemt pienācīgus ienākumus par savu darbu, ražojot pārtikas produktus, kas atbilst stingriem kvalitātes standartiem un ko patērētāji var atļauties nopirkt. Pateicoties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas veiktajam darbam, Bové kunga ziņojums ir līdzsvarots un ierosina vairākus risinājumus šīm problēmām. Ražotāju organizāciju stiprināšana, standarta līgumu piedāvāšana noteiktās nozarēs un pašregulēšanas veicināšana — tie, manuprāt, ir labi virzieni, kurus vērts izzināt. Tādēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Lauksaimnieku ienākumi 2009. gadā samazinājās vidēji par 12 %, bet darba izmaksas palielinājās par 3,6 %. Ja tā turpināsies, lauksaimnieki vairs nespēs turpināt darboties pārtikas apgādes ķēdē, kur patērētāju maksātās cenas kopš 1996. gada ir palielinājušās par 3,3 % gadā.

Pārtikas ķēdei ir sarežģīta uzbūve, kas patlaban nedarbojas efektīvi. Lauksaimnieki netiek pienācīgi atalgoti par laiku un investīcijām, ko viņi iegulda kvalitatīvas pārtikas ražošanā. Ja gribam paļauties uz to, lai lauksaimnieki nodrošinātu pārtikas piegādes drošību Eiropā, mums ir jārisina ar tirgus svārstīguma un pārtikas piegādes ķēdes kropļojumiem saistītās problēmas. Lauksaimniekiem ir jānodrošina taisnīgi ienākumi.

Ir jānodrošina taisnīgi noteiktas cenas lauksaimniekiem, pienācīga tirgus pārredzamība un taisnīgas mazumtirdzniecības cenas patērētājiem. Komisijai ir jāizpēta pārtikas ķēde, un es īpaši atbalstu tos, kuri vēlas pārbaudīt peļņas normu sadali, lai varētu konstatēt tieši to posmu pārtikas ķēdē, kura radītie kropļojumi nelabvēlīgi ietekmē konkurētspēju.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un bažas, kas tajā paustas par situāciju, ar kuru saskaras ES lauksaimnieki. Pasaules ekonomikas un finanšu krīze un pārtikas un patēriņa preču cenu nepastāvība ir radījušas ievērojamas grūtības lauksaimniecības produktu ražotājiem, un tāpēc arī patērētāji nesaņem taisnīgu darījumu. Lai gan cenas pārtikai kopš 1996. gada ir palielinājušās par 3,3 % gadā, ienākumi, ko saņem lauksaimnieki, ir auguši tikai par 2,1 %, bet darbības izmaksas ir palielinājušās par 3,6 %, kas pierāda, ka pārtikas apgādes ķēde nedarbojas pienācīgi. Turklāt vidējais lauksaimnieka ienākums 2009. gadā ES-27 samazinājās par vairāk nekā 12 %, kas nozīmē, ka lauksaimnieki vairs nevar gūt vajadzīgo ienākumu no sava darba. Tomēr, neskatoties uz to, lauksaimniekiem un lauksaimniecības pārtikas nozarei jāražo pārtikas produkti, kas atbilst ārkārtīgi augstām kvalitātes standartu prasībām par cenām, kuras var atļauties patērētājs. Es piekrītu, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība lauksaimniecības nozarē un ka Eiropas Komisijai jābūt vadībā un jāpiedāvā galvenajiem Eiropas tirgotājiem, apstrādātājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem iesniegt obligātus gada ziņojumus par savām tirgus daļām.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Katrā lauksaimniecības krīzē lauksaimnieki un patērētāji pauž šādu uzstājīgu prasību: reizi pār visām reizēm padariet cenas un lauksaimnieku ienākumus pārredzamus visā lauksaimniecības ražošanas ķēdē. Šis ziņojums ir tādās pašās noskaņās, tāpēc mums ir pamatots iemesls to vērtēt atzinīgi. Tomēr es paužu nožēlu, ka ar dažu balsu pārsvaru tika noraidīts priekšlikums nodrošināt preferenciālu režīmu kooperatīviem, MVU un ražotāju organizācijām, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Pārredzamība, konkurence un apgāde ir tikai daži no aspektiem, kurus risina Bové kungs, aicinot Komisiju un Padomi iejaukties, lai uzlabotu pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā.

Es nolēmu balsot par Bové kunga ziņojumu, jo esmu stingri pārliecināta, ka darbībām pārtikas apgādes ķēdes efektivitātes uzlabošanai jāietver negodīgas komercprakses novēršana, cenu pārraudzība un lielāka ražotāju un patērētāju iesaistīšanās kvalitātes kritēriju izstrādē un vietējās ekonomikas attīstībā.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es balsoju par ziņojumu „Taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem: labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā”, jo uzskatu, ka šim tematam ES kontekstā ir jāpievērš lielāka uzmanība. Tomēr man ir arī kāds iebildums saistībā ar šo ziņojumu. Manuprāt, ir kļūda, ka ziņojumā nepietiekama uzmanība tiek pievērsta nevienlīdzīgām sarunu vešanas pozīcijām lauksaimniekiem salīdzinājumā ar pārstrādātājiem. Pārtikas pārstrādes nozare ir integrēta un ekonomiski ietekmīga, bet lauksaimnieki bieži darbojas atsevišķi un tirdzniecības sarunās neizbēgami ir vājākā pozīcijā. Tomēr Komisija vēlas atbalstīt lielāku pārtikas pārstrādes nozares integrāciju iekšējā tirgū saskaņā ar Eiropas pārtikas ķēdes konkurētspējas veicināšanas plānu.

Ziņojumā tikpat kā nekas nav teikts par to, kā lauksaimniekus padarīt par pārtikas nozares un tirdzniecības ķēžu vienlīdzīgiem partneriem. Mani ieintriģēja arī prasība apturēt valstu un reģionālo marķējuma sistēmu izstrādi, lai kvalitātes politikā to aizstātu ar jaunu sistēmu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Manuprāt, reģionālo marķējumu sistēmas var būt atbilstošs papildinājums Eiropas marķējumu sistēmai, ja tās neierobežo preču brīvu apriti iekšējā tirgū.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Šo ziņojumu par pārtikas cenām un lauksaimnieku ieņēmumiem Eiropā Eiropas Parlaments ir pieņēmis šodien, otrdien, 7. septembrī. Šis ziņojums ir izstrādāts, plaši sadarbojoties visām politiskajām grupām un ar Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) īpašu ieguldījumu.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijai ierosinātos priekšlikumus ražotāju pozīcijas nostiprināšanai sarunās ar izplatītājiem. Esmu vienisprātis ar referentu, pieprasot pielāgot Eiropas konkurences tiesības, lai novērstu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Priekšlikums izstrādāt tipveida līgumus, iekļaujot tajos apjoma un cenu klauzulas, kas lauksaimniekiem ļautu saņemt taisnīgus ienākumus, manuprāt, ir atbilstošs. Mums ir vajadzīgs jauns tirgus regulējums, kas kopējo lauksaimniecības politiku nodrošinās ar instrumentiem, ar kuriem veiksmīgāk uzveikt krīzes situācijas.

Attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktiem es lielu uzmanību piešķiru kvalitatīvu produktu popularizēšanai un ilgtspējīgai ražošanai. Tāpēc ir būtiski, lai no trešām valstīm importētie produkti atbilstu tām pašām prasībām, ko attiecina uz Eiropas produktiem, lai tādējādi novērstu negodīgu konkurenci.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Tā kā problēmas pārtikas apgādes ķēdē ir konstatētas Eiropas un pasaules līmenī, ir steidzami jāatrod to risinājumi. Šajā ziņojumā ir iesniegti vairāki risinājumi, no kuriem es vēlos uzsvērt vajadzību veicināt Eiropas lauksaimniecības pārtikas ražošanas pievienotās vērtības palielināšanos; pasākumu apsvēršanu, lai atturētu no ļaunprātīgas rīcības, piemēram, ieviešot sodus un „nosaucot vārdā un izsakot publisku kaunināšanu” attiecībā uz nepaklausīgiem uzņēmumiem; Eiropas zemnieku saimniecību cenu un uzcenojumu novērošanas izveidošanu. Es uzskatu arī, ka ir būtiski veicināt pārtikas apgādes ķēdes racionalizēšanu, lai mazinātu pārtikas transportēšanas ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo pārtikas produktu tirdzniecību un ilgtspējīgi attīstītu lauku ekonomiku.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju par J. Bové ziņojumu ne tikai tāpēc, ka tas ir uz pareizā ceļa un ietver ļoti svarīgu informāciju, bet arī tāpēc, ka ar to ir izdarītas vairākas būtiskas izmaiņas Komisijas trūkumiem pilnajā oriģinālajā tekstā. Ar šo ziņojumu tiek veicināta produktu dažādība, kultūras mantojums lauksaimniecībā, mazumtirdzniecības vietas un lauksaimnieku ražojumu tiešās pārdošanas vietas, kā arī nodarbinātība un finansējums maza un vidēja lieluma saimniecībām un kooperatīviem tā, lai garantētu pārtikas pašpietiekamību un vides aizsardzību. Ziņojumā uzsvērta vajadzība nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem, un Komisija tiek aicināta ņemt vērā visus budžeta priekšlikumus. Ziņojumā pausts mudinājums uzlabot individuāli izveidoto kvalitātes marķējumu tiesisko regulējumu, lai nepieļautu to skaita pieaugumu un sniegtu patērētājiem labāku pārredzamību un ražotājiem piekļuvi tirgum.

Ziņojumā arī pausts uzskats, ka ir jāaizliedz pārdošana zem iepirkuma cenas Kopienas mērogā, un Komisija tiek mudināta pārskatīt kritērijus, kādus pašlaik izmanto, lai novērtētu pret konkurenci vērstu rīcību, jo, lai arī Herfindāla indekss ir noderīgs monopolstāvokļa riska novērtēšanai, tas neuzrāda faktisko pret konkurenci vērstas slēptas vai oligopolistiskas rīcības apmēru, kas acīmredzot vismaz daļēji pastāv lielapjoma mazumtirdzniecībā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) primārais mērķis allaž ir bijis nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem. Pēc Komisijas ierosinātā pārskata veikšanas gaismā ir nākušas vairākas neatbilstības sākotnējam principam, ko nedrīkstam atstāt bez ievērības. Mūsu lauksaimnieki ir pārliecināti, ka viņu darbs netiek pietiekami novērtēts no ekonomiskā viedokļa.

To, ka viņi — apgādes ķēdes pirmais posms — kļuva par svarīgiem otrā posma dalībniekiem, šodien vairs neuzskata par noteicošo faktoru patērētāju maksātās galīgās cenas stabilizēšanā. Ir jākontrolē patēriņa preču cenu svārstības, kas tikai rada zaudējumus patērētājiem. Es uzskatu, ka ir derīgi pārskatīt, kā notiek preču virzība apgādes ķēdē, lai varētu novērst preču cenu paaugstināšanu, kas ir nesamērīga ar taisnīgu izmaksu sadalījumu, ņemot vērā padarīto darbu.

Ir svarīgi pārbaudīt, vai produkta izmaksu asimetrija, kas rodas starp apgādes ķēdes pirmo un pēdējo posmu, palielinās, tādējādi radot zaudējumus patērētājiem. Būtu risks, ka tirgū nonāktu produkti par augstākām cenām, kas neatspoguļotu kvalitātes uzlabošanos. Patērētajiem ir jāuzņemas vadošā loma, lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus visiem apgādes ķēdes dalībniekiem.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Paturot prātā, ka lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm, ko ekonomikas krīze skārusi visvairāk, es uzskatu, ka Eiropas Komisijai ir jāparedz un jānodrošina pasākumi, kuru mērķis ir mudināt lauksaimniekus nodarboties ar ilgtspējīgu un ētisku ražošanu, kā arī kompensēt veiktos ieguldījumus. Tas radītu līdzsvaru, palīdzot uzlabot Eiropas pārtikas apgādes ķēdes darbību.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Pārtikas krīze un no tās izrietošais pārtikas un pamatproduktu cenu svārstīgums ir izraisījis bažas par pārtikas apgādes ķēžu darbību Eiropas un pasaules mērogā. Tās arī netieši norāda uz atšķirību starp pārtikas cenām, kas pieaugušas par 3,3 % gadā, un lauksaimnieku saņemtajām cenām, kas pieaugušas par 2,1 % gadā, savukārt darbības izmaksas ir palielinājušās par 3,6 %; tas atspoguļo cenu pārredzamības trūkumu apgādes ķēdē. Tā kā es uzskatu, ka līdzsvaroti tirdzniecības sakari ne tikai uzlabotu pārtikas apgādes ķēdes darbību, bet arī dotu labumu lauksaimniekiem, es balsoju par šo ziņojumu.

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka kopējās lauksaimniecības politikas pamatmērķim joprojām ir jābūt Eiropas lauksaimniecības konkurētspējai un atbalstam lauksaimniecībai ES, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu vietējā mērogā un līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Tomēr tas ir jāīsteno, neaizmirstot par spēju nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniecības nozarē. Tāpēc stimulēt ilgtspējīgas un ētiskas ražošanas sistēmas var tikai tad, ja lauksaimnieki saņem atbilstošas kompensācijas par veiktajiem ieguldījumiem un saistībām šajās jomās.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir izteicis aicinājumu par taisnīgākiem ienākumiem lauksaimniekiem saistībā ar labāku pārtikas ķēdes darbību. Nav pieņemams, ka lauksaimnieku ieņēmumi konsekventi samazinās, kamēr pārtikas rūpniecības, daudzvalstu vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņa palielinās. Tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju ieviest vairākus praktiskus pasākumus (lai apkarotu dominējošus stāvokļus, ļaunprātīgu komerciālu un līgumslēgšanas praksi, kavētus maksājumus un tā tālāk), lai radītu pārredzamu, efektīvu ekonomiku, kurā preces pārdod par taisnīgu cenu un lauksaimnieki var nopelnīt iztiku.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir risināta problēma saistībā ar netaisnīgu peļņas sadali pārtikas ķēdē, jo īpaši attiecībā uz taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem.

Lauksaimnieku ienākumi 27 ES dalībvalstīs 2009. gadā samazinājās vidēji par 12 %, bet patērētāji saskaras ar nemainīgām vai paaugstinātām galaproduktu cenām, kas atspoguļo pārredzamības trūkumu pārtikas ķēdē, kā arī arvien lielāko patēriņa preču cenu nepastāvību. Tāpēc ir jābūt labākai pārtikas ķēdes pārredzamībai, lai pārtrauktu lielveikalu un pārstrādes nozares īstenoto ļaunprātīgo praksi.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es principā atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas iztirzā svarīgākās problēmas pārtikas apgādes ķēdē. Mums jāmaina realitāte, proti, tas, ka patlaban sistēmā ir varas izkropļošana. Mazumtirgotājiem ir pārāk liela vara, kā dēļ sākotnējie ražotāji kļūst par cenas saņēmējiem, nevis noteicējiem. Lai arī es piekrītu šajā ziņojumā minētajiem principiem, man ir lieli iebildumi pret referenta ierosinātajiem risinājumiem. Es neticu pārlieku lielam regulējumam. Lielāka birokrātija tikai radīs papildu spriedzi un izdevumus pašreizējā sistēmā. Es neatbalstu arī ideju par iestādi, kas ES mērogā uzraudzītu visus darījumus tirgū. Ar šādas iestādes darbību saistītās izmaksas nav pieļaujamas.

Lielveikalu ombuds dalībvalstu mērogā var veikt šo uzdevumu. Lai arī es piekrītu dažiem ECR grupas veiktajiem grozījumiem, man ir bažas, ka strauja pāreja uz brīvāku tirgu kaitēs ražotājiem manā vēlēšanu apgabalā. Viņu nevēlēšanās ietekmēt mazumtirgotāju varu apgādes ķēdē nekādi nesekmēs pastāvīgu pārtikas piegādi no sākotnējiem ražotājiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu „Taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem: labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā”, jo ir vajadzīgi pasākumi, lai garantētu taisnīgākus ienākumus lauksaimniekiem, labāku cenu pārredzamību patērētājiem un labāku pārtikas ķēdes darbību un lai ar likumdošanas priekšlikumiem mainītu netaisnīgo peļņas sadalījumu pārtikas ķēdē, kā arī lai reaģētu uz cenu nepastāvīgumu un samazinātu lauksaimnieku neaizsargātību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Mēs visi esam vienisprātis, ka lauksaimnieki ir īpaši pakļauti cenu svārstībām savas darbības īpatnību dēļ. Ziņojumā ir ierosinātas vairākas labas idejas viņu aizsardzībai, bet dažas tikai raisa šaubas. Obligātā ziņojumu iesniegšana attiecībā uz tirgus daļām draud kļūt par tikai birokrātisku pasākumu. Man šaubas rada arī uzsvars uz ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanas un negodīgas prakses gadījumiem pārtikas apgādes ķēdē, jo, ja šāda ļaunprātīga izmantošana un negodīga prakse tiešām pastāv, tad ir jāpiemēro spēkā esošie konkurences tiesību akti, lai sodītu vainīgos.

Šī paša iemesla dēļ es nesaskatu reālu vajadzību pēc jaunas saiknes starp noteikumiem konkurences jomā un kopējo lauksaimniecības politiku. Attiecībā uz individuālajiem zīmoliem mēs jau zinām, ka tie patērētājiem dod lielāku izvēles brīvību, un pētījumi liecina, ka viņi dod priekšroku šādiem produktiem. Tā tirgus darbojas. Tāpēc šajā ziņojumā ir vairāki jautājumi, ko vajadzētu apsvērt rūpīgāk.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Lauksaimniekiem pienākas taisnīgi ieņēmumi. Nav pieņemams, ka kopš 1996. gada peļņa, ko saņem lauksaimnieki, ir palielinājusies tikai par 2,1 %, kamēr darbības izmaksas ir palielinājušās par 3,6 %. Taču pārtikas cenas ir palielinājušās par 3,3 % gadā, kas nozīmē, ka lauksaimnieki ir tie, kuri tiek sodīti. Zīmīgi, ka 2009. gadā lauksaimnieka vidējais ienākums ES-27 samazinājās par vairāk nekā 12 %.

Visi ar lauksaimniecību saistītie mērķi, kas minēti Romas līgumā — palielināts ražīgums, pienācīga pārtikas apgāde, saprātīgas patērētāja cenas, tirgus stabilizācija — ir sasniegti, izņemot mērķi par taisnīgu ienākumu lauksaimniecībā. Tāpēc mēs aicinām Komisiju uzlabot Eiropas pārtikas cenu pārraudzības instrumentu, lai apmierinātu patērētāju un lauksaimnieku vajadzību pēc pārtikas cenas veidošanās lielākas pārredzamības. Es aicinu arī Komisiju strauji īstenot izmēģinājuma projektu par Eiropas zemnieku saimniecību cenu un piecenojumu observatorijas radīšanu ar pieejamiem datiem par cenām, piecenojumiem un apjomiem, kuram Parlaments un Padome pieņēma EUR 1,5 miljonu apropriāciju no 2010. gada budžeta.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojuma saturs neatspoguļo virsrakstā iekļauto vērienīgumu. Tekstā ir maz konkrētu ierosinājumu — tikpat kā neviena — par to, kā panākt taisnīgu ienākumu samaksu lauksaimniekiem, un tas aprobežojas ar plašiem un pat divdomīgiem izteikumiem; Komisijai tiek uzdots iesniegt priekšlikumus, kuru iesniegšana ir Eiropas Parlamenta pienākums.

Vispirms, lai panāktu taisnīgāku ienākumu samaksu lauksaimniekiem, ir jāpārtrauc lauksaimniecības tirgu liberalizācijas politika, kas tika ieviesta kā daļa no kopējās lauksaimniecības politikas reformas, kā arī nevajag attiecināt lauksaimniecību uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju un brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas ir bijuši izdevīgi dažiem lieliem ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem un postoši mazo un vidēja lieluma saimniecību lauksaimniekiem. Ir vajadzīga tāda cenu noteikšanas politika, kas ņem vērā šīs darbības jutīgo būtību un kas citu pasākumu starpā nosaka arī taisnīgu minimālo summu, kas maksājama lauksaimniekiem.

Ir vajadzīga kvantitatīva importa uzraudzība; priekšroka ir jādod ES produktiem, prioritāti piešķirot katras valsts ražojumiem un pārtikas suverenitātei. Lielveikaliem ir jānosaka pienākums pārdot ievērojamu daļu katras valsts ražojumu, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības pārtikas atkarības līmenim, kā arī tirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas līdzsvaram.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Bové kunga ziņojums par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā ir pirmais lielais solis ceļā uz taisnīgāku ienākumu sadali un ražotāju patieso vērtību, jo pēdējos gados viņus visvairāk ir ietekmējusi negodīga tirdzniecības prakse. Manuprāt, ir jāiejaucas, lai nozarē ieviestu pasākumus, kuru mērķis būtu uzlabot ražotāju sarunu vešanas pozīcijas. Tāpat kā vairumu Eiropas ražotāju, arī manā reģionā ražotājus lielā mērā ir ietekmējusi ienākumu nelīdzsvarotība pārtikas apgādes ķēdē un lauksaimniecības produktu cenu samazināšanās, kas savukārt ietekmē ražu un ganāmpulkus. Veneto reģionā 2005. gadā bija reģistrēts 91 000 saimniecību; tagad to ir par 14 % mazāk, un faktiski šo samazinājumu ir veidojuši galvenokārt mazie ražotāji, kuriem ir mazāka ietekme tirgū. Tāpēc es balsošu par šo pašiniciatīvas ziņojumu, cerot, ka tam sekos Padomes priekšlikums, kas būs tikpat pielāgots ārkārtas stāvoklim, kādā pašreiz ir daudzi ražotāji.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Es atzinīgi vērtēju šo šodien pieņemto ziņojumu par pārtikas ķēdes darbības uzlabošanu.

Nav šaubu, ka pārtikas apgādes ķēdē ir problēmas un ka tieši lauksaimnieki no tā cieš visvairāk. Lauksaimnieku saņemtās cenas ir jānosaka skaidri un atklāti. Es pieprasu, lai Eiropas Komisija iekļautu šī ziņojuma ieteikumus Paziņojumā par kopējo lauksaimniecības politiku laika posmam pēc 2013. gada, ko publicēs šī gada beigās.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, šī ir mūžsena problēma, un stāvoklis pasliktinās arvien lielākas varas un apgādes ķēdes koncentrācijas dēļ.

Mazie un vidējie lauksaimniecības ražošanas uzņēmumi cīnās par cienīgu ienākumu saņemšanu, bet patērētājiem ir jāsaskaras ar nemitīgu cenu paaugstinājumu. Nav nekādu šaubu, ka apgādes ķēdes noteikumus diktē lielapjoma mazumtirdzniecība, partneris ar visām sarunu vešanas pozīcijām. Tāpēc ir svarīgi īstenot tiešus pasākumus negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanai un ieviest cenu pārredzamības mehānismus, kas noteikti šajā direktīvā, par kuru es balsoju ar vislielāko prieku. Tomēr ar to vien nepietiek, lai lauksaimniekiem nodrošinātu taisnīgas peļņas normas saskaņā ar KLP mērķiem.

Mums ir vēl vairāk jāprecizē cenu kontroles mehānisms, jānodrošina stimuli ražotāju organizāciju izveidei, kuru mērķis būtu uzlabot individuālu saimniecību sarunu vešanas pozīcijas un pārtikas apgādes ķēdes organizēšanu, ņemot vērā dažādos saimniecību izmērus un īpatnības dažādos tirgos.

Rezumējot jāteic, ka mēs varēsim nodrošināt taisnīgus ienākumus katram apgādes ķēdes posmam — jo īpaši nodrošināt kvalitāti un aizsargāt patērētājus —, ja šo problēmu risināsim efektīvāk un globālā mērogā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Lauksaimniecības politikas mērķis nedrīkst būt tikai pieņemamu vai zemu cenu nodrošināšana patērētājiem. Tai ir arī jānodrošina taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem, jāstimulē īsas apgādes ķēdes, jāmudina patērētāji, ražotāji, pārstrādātāji un izplatītāji domāt par vietējiem un sezonas produktiem, kvalitatīviem produktiem utt. un jāizbeidz konkrēta prakse, ko īsteno lielapjoma izplatīšanas nozare vai starpnieki.

Kā vairākkārt teikts šajā Parlamentā, lauksaimniecība atšķiras no citām saimnieciskajām darbībām, jo tā pabaro cilvēkus, saglabā ainavas un ir civilizāciju pamats.

Tāpēc uz to nevajadzētu attiecināt konkurences noteikumus un nekādā ziņā — starptautiskos konkurences noteikumus. Ir apkaunojoši vērot, kā lauksaimniecības produkti, no kuriem ir atkarīga cilvēku dzīvība, tiek padarīti par finanšu produktiem ārkārtīgi spekulatīvos tirgos. Bové kunga ziņojums ir uz pareizā ceļa. Žēl, ka eiropeiski noskaņotā Parlamenta vairākuma dēļ tas tomēr iekļaujas trūkumiem pilnajā ES un tās dogmu konceptuālajā sistēmā.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Es apņēmīgi balsoju par šo tekstu, kas Eiropas Komisiju aicina veikt konkrētus pasākumus, lai lauksaimnieki varētu gūt taisnīgus ienākumus un pārtikas apgādes ķēde Eiropā darbotos labāk. Šis ir svarīgs balsojums, jo lauksaimnieki nesaņem taisnīgus ienākumus par saviem ražojumiem un bieži ir pirmie upuri dažkārt ļaunprātīgai tirdzniecības praksei. Šī ziņojuma teksts atspoguļo progresu, jo tajā apgalvots, ka visu pušu sarunu vešanas pozīcijas ir jālīdzsvaro un ka pārtikas tirgos ir jāievieš godīga konkurence, lai garantētu taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem un cenu pārredzamību patērētājiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī teksta pieņemšanu, jo tas ir liels solis uz priekšu attiecībā uz lauksaimniekiem un patērētājiem. Ja vēlamies saglabāt dinamisku lauksaimniecību un ja gribam kvalitatīvu pārtikas apgādes ķēdi Eiropā, kas dod labumu patērētājiem, lauksaimniekiem par saviem ražojumiem ir jāsaņem vairāk.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo tekstu, jo pircēju uzspiestās līgumsaimniekošanas ietekme var mazināt lauksaimnieku sarunu vešanas pozīcijas.

Tāpēc ir vajadzīgi jauni tiesību akti, lai sākotnējos ražotājus tuvinātu citiem ķēdes posmiem un nodrošinātu cenu pārredzamību patērētājiem.

Ierosinājums izstrādāt tipveida līgumus, iekļaujot tajos apjoma un cenas klauzulas, dotu iespēju ražotājiem nostiprināt savas sarunu vešanas pozīcijas ar pakārtotajām nozarēm. Šie tipveida līgumi varētu noderēt kā instrumenti, lai novērstu tādu praksi kā līguma nosacījumu maiņu, maksājumu kavējumus un pārdošanu ar zaudējumiem. Dažās nozarēs šie līgumi pat varētu kļūt obligāti.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Bové kunga ziņojumu par pārtikas cenām, jo mums jānodrošina stabili ienākumi lauksaimniekiem, vienlaikus aizsargājot patērētāja cenas. Vairākas nesen notikušas cenu svārstības pārtikas produktiem, piemēram, pienam, ir piesaistījušas uzmanību nožēlojamajai situācijai, ar ko pašlaik saskaras ļoti daudzi lauksaimnieki. Pārdošanas cenas krītas, un ražotāji vairs nevar nopelnīt pienācīgai dzīvei. Ķēdes otrajā galā patērētāji nekad negūst labumu no cenas krišanās, ja un kad tā notiek. Taču tajā pašā laikā, kad cenas pieaug, tostarp arī spekulatīvas darbības rezultātā, šis pieaugums nekavējoties atspoguļojas arī gala cenā. Ir steidzami vajadzīga lielāka pārredzamība attiecībā uz starpnieku, īpaši liela mēroga izplatītāju, nozīmi.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir nepanesami redzēt, kā lauksaimniekus izģērbj lielie vairumpircēji. Bagātība jāpārdala taisnīgi visā pārtikas apgādes ķēdē. Es ceru, ka Komisija rīkosies ātri un ierosinās mehānismu, kā risināt jautājumus, ko tā izvirza. Šī iniciatīva, ja tā tiks iedzīvināta, ievērojami palīdzēs lauksaimnieku kopienas eksistencei Īrijā, un tieši tāpēc es to atbalstu.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu Bové kunga ziņojumu par pārtikas apgādes ķēdes labāku darbību. Ziņojumā tiek risināti galvenie jautājumi par lauksaimniecības nozares turpmāko attīstību un tātad par uzraudzītas apgādes ar veselīgu, svaigu pārtiku nodrošināšanu Eiropas iedzīvotājiem. Lauksaimnieku galvenās bažas attiecas uz cenas pārredzamību, godīgu konkurenci, pircēja pilnvaru ļaunprātīgu ierobežošanu, līgumu uzlabošanu, ražotāju grupu statusa pastiprināšanu un spekulāciju ar lauksaimniecības izejmateriāliem ierobežošanu. Ar šo ziņojumu no Parlamenta tiek raidīts skaidrs signāls mazām ģimenes saimniecībām pasaules ekonomikas krīzes laikā. Ziņojums tiek vērsts arī pret visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem, kas ietekmē cenu noteikšanas politiku. Mums jāatrisina augstā peļņas uzcenojuma jautājums, kuru veic tikai pārtikas ķēdes lejupteces jomās. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka lauksaimniekiem maksā ražotāja cenas, kas ir zemākas par ražošanas izmaksām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) ES spēs izveidot spēcīgu lauksaimniecības nozari, kas ļaus tai būt pašpietiekamai, tikai tad, ja lauksaimniekiem būs taisnīgi ieņēmumi un ja tas, ko viņi saražos, tiks pārdots par taisnīgu cenu. Tomēr galveno pārtikas apgādes ķēžu izdarītais lielais spiediens ir licis samazināties samaksai, kuru saņem lauksaimnieki, un palielināties produktu cenai patērētājiem. Cenu pieaugumam patērētājiem ir jāparādās samaksā, ko saņem lauksaimnieki, jo tikai tādā veidā tiks sasniegtas līdzsvarotas komerciālas attiecības. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Lai gan no vienas puses es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma secinājumus par katastrofālo stāvokli Eiropas lauksaimniecībā, no otras puses es paužu nožēlu par to, ka vienīgais priekšlikums ir nodrošināt vairāk eiropeiskuma, vairāk Eiropas tiesību aktu un vairāk eiropeiskas un birokrātiskas iejaukšanās.

Ņemot vērā atšķirīgās vietējās, reģionālās un valsts identitātes un tradīcijas un ņemot vērā lielā mērā atšķirīgās ES lauksaimnieku prakses un vajadzības dažādajā ekonomikas un socioloģiskajā vidē, Eiropas atbalstītāju paveiktais ir steidzami jāapšauba. Mums ir neveiksmīga politika, kas veicina lauku pārtuksnešošanos, lielapjoma izplatītāju teju monopoliem raksturīgu un negodīgu praksi, kā arī dažādas spekulācijas izpausmes, kas rada milzu zaudējumus mūsu lauksaimniekiem.

Lauksaimnieki noteikti ir jāatbalsta, lai viņi varētu saņemt taisnīgus ienākumus drošā, labāk funkcionējošā un kvalitatīvā pārtikas apgādes ķēdē, bet veselais saprāts teic, ka tas jāveic valsts mērogā. Mums atkal ir jānacionalizē kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un nav jāpievērš uzmanība Eiropas Komisijas liberālo internacionālistu argumentiem.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (DE) Tā kā man neļāva izteikties debatēs par J. Bové ziņojumu un es nevarēju atklāt iemeslus, kāpēc balsoju pret šo ziņojumu, es vēlreiz gribētu skaidri pateikt, ka patlaban mēs joprojām dzīvojam Eiropas, nevis Padomju Savienībā.

Tāpēc es noraidu visus Bové kunga ieteiktos risinājumus, kas nav saderīgi ar mūsu sociālās tirgus ekonomikas sistēmu.

Es piekrītu konstatētajiem problēmu nopietnajiem iemesliem, kuru vidū ir, piemēram, dominējošā pircēja varas ļaunprātīga izmantošana, maksājumu kavēšana, ierobežota piekļuve tirgum un daudzi citi, ko rada pārtikas apgādes ķēdes nepilnīga darbība.

Tāpēc mums ir jārīkojas, un mēs tiešām esam gatavi to darīt. Mums ir jānodrošina taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem, neaizmirstot par pārstrādes nozari vai pasaules tirdzniecību. Pretstatā valstu iestādēm pārstrādes nozarei un tirgotājiem ir jāsaskaras ar reālo ekonomiku. Tomēr, ja atbalsts, uz kuru lauksaimniekiem ir tiesības un ar kuru viņi noteikti rēķinās, tiek izmaksāts ar 12 mēnešu novēlošanos, šai peļamajai praksei būs tikpat negatīva ietekme uz lauksaimnieku ienākumiem kā tām praksēm, kuras izmanto pārstrādes nozare un tirgotāji un kuras tiks pārskatītas.

Tādēļ es nebalsošu par šo ziņojumu, ja neatbilstības sistēmai netiks veiksmīgi izlabotas.

  Marisa Matias un Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par šo rezolūciju, jo tajā ir iekļauti vairāki priekšlikumi, kā līdzsvarot varas attiecības starp dažādajiem pārtikas ražošanā un apgādes ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem. Mazo un vidēja lieluma saimniecību lauksaimnieki patlaban ir šīs ķēdes vājākais posms, un bez taisnīgiem ienākumiem nebūs iespējams veiksmīgi izskaust cilvēku veicinātu lauku apvidu pārtuksnešošanos, kā arī vienlaikus vides jomā reorganizēt mazapjoma lauksaimniecību un ar to saistīto pārstrādes nozari.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es piekrītu visiem referenta José Bové kunga ziņojuma punktiem. Eiropas Komisijas neproduktīvā attieksme pret lauksaimniekiem, tās vēlme nepārtraukti palielināt nodokļus ražošanai un piegādei, realizācijai un glabāšanai var novest pie tā, ka lauksaimniecības produkcijas īpatsvars, kura ir ražota Eiropā, var pazemināties par 30-50 % attiecībā uz šobrīd esošu līmeni.

Tad eiropieši būs pilnīgi atkarīgi no piegādēm no Ķīnas, Indijas, Dienvidamerikas un Krievijas, kur pašizmaksa dotajā nozarē ir krietni zemāka. Bové kunga ziņojums ļauj saprast Eiropas Komisijai, ka Eiropas Parlamenta deputāti nedos iespēju Barroso kungam un viņa komisāriem īstenot spiedienu uz lauksaimniekiem un atņemt no viņiem ieņēmumus ES valsts finanšu labā. Mums "jāsit pa rokām" tiem, kas grib apgrūtināt vai sarežģīt lauksaimnieku dzīvi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pārtikas apgādes ķēdē kaut kas iet greizi. Katrā ziņā veikala cenai nav sakara ar to, ko par savu ieguldīto darbu saņem lauksaimnieki. Nemitīgi ir novērojama dominējošā pircēja varas ļaunprātīga izmantošana un negodīga prakse. Izplatītājiem ir jābāž rokas savās kabatās, piemēram, kad lielveikalu ķēdes svin jubilejas vai ievieš restrukturizācijas plānus. Uz mazajiem uzņēmumiem izdara nežēlīgu spiedienu, un tad uzņēmumi piemēro nicināmu un krāpniecisku marķēšanas praksi novecojušiem produktiem, kas vislabāk redzama „Gammelfleisch & Co” gadījumā.

Ja nevēlamies, lai mūsu lauksaimniecības reģioni piedzīvo lejupslīdi un lauksaimnieku skaits turpina samazināties, ir pēdējais laiks pārtraukt maksāt lauksaimniecības subsīdijas lieliem starptautiskiem lauksaimniecības uzņēmumiem un miljonāriem un piešķirt tās tiem, kam tās vajadzīgas izdzīvošanai. Ja tas nav iespējams ES centrālisma un Briseles vainas novelšanas mehānisma dēļ, tad lauksaimniecības subsīdiju renacionalizācija būs vienīgais reālais risinājums. Šis ziņojums nespēj būtiski uzlabot stāvokli, lai gan dažas tajā ietvertās pieejas ir pareizas. Tomēr es atturējos no balsošanas.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas dos labumu Itālijas pārtikas nozarei.

Īpaši svarīgi man šķiet pieņemt instrumentus, lai atbalstītu īso apgādes ķēžu un lauksaimnieku pārvaldītu tirgu izveidi, tādējādi samazinot starpnieku skaitu. Tas nāks par labu patērētājiem, jo viņi varēs iegādāties produktus par taisnīgāku cenu. Es aicinu Komisiju veikt nopietnus pasākumus negodīgas konkurences apkarošanai, jo tā nelabvēlīgi ietekmē mazos ražotājus.