REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
1.9.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Beniamino Donnici, Toomas Savi, Renate Weber un Sophia in 't Veld
PSE grupas vārdā
par situāciju attiecībā uz māšu mirstību pirms ANO augsta līmeņa sanāksmes par Tūkstošgades attīstības mērķiem 2008. gada 25. septembrī
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0377/2008
B6‑0395/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju attiecībā uz māšu mirstību pirms ANO augsta līmeņa sanāksmes par Tūkstošgades attīstības mērķiem 2008. gada 25. septembrī
Eiropas Parlaments,
- ņemot vērā 2000. gada septembrī ANO augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtos Tūkstošgades attīstības mērķus,
- ņemot vērā Komisijas ziņojumu "Tūkstošgades attīstības mērķi 2000-2004" (SEC(2004)1379),
- ņemot vērā 2004. gada 16.-17. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kuros pausta Eiropas Savienības pilnīga apņemšanās pildīt Tūkstošgades attīstības mērķus un īstenot saskaņotu politiku,
- ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei - Dzimumu līdztiesība un sieviešu lomas pastiprināšana attīstības sadarbībā (SEC(2007) 332),
- ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 13. marta rezolūciju par Dzimumu līdztiesības un sieviešu lomas pastiprināšanu attīstības sadarbībā (2007/2182(INI)),
- ņemot vērā 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības lomu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā un 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par Tūkstošgades attīstības mērķiem — pusceļš,
- ņemot vēra Parlamenta 2005. gada 17. novembra rezolūciju par Āfrikas attīstības stratēģiju un 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Āfrikas pašreizējām attiecībām,
- ņemot vērā ANO ceturtās Pasaules sieviešu konferences Pekinā 1995. gada septembrī pieņemto deklarāciju un rīcības platformu, kā arī sekojošajās ANO Pekina +5 un Pekina+10 īpašajās sesijās attiecīgi 2000. gada 9. jūnijā un 2005. gada 11. martā pieņemtos rezultātu dokumentus attiecībā uz turpmāko rīcību un iniciatīvām, lai īstenotu Pekinas deklarāciju un rīcības platformu,
- ņemot vērā Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju kopīgo paziņojumu, ko pieņēma Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgajā sanāksmē par Eiropas Savienības attīstības politiku: „Eiropas konsenss” (Eiropas konsenss par attīstību), ko parakstīja 2005. gada 20. decembrī un ņemot vērā Eiropas konsensu par humāno palīdzību, ko parakstīja 2007. gada decembrī,
- ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda 2005. un 2006. gada ziņojumus par pasaules iedzīvotāju stāvokli, kuru nosaukumi attiecīgi ir "Apsolītā līdztiesība: Dzimumu vienlīdzība, reproduktīvā veselība un Tūkstošgades attīstības mērķi” un „Cerību ceļi. Sievietes un starptautiskā migrācija”,
- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (Attīstības sadarbības instruments (DCI)),
- ņemot vērā Protokolu par Āfrikas sieviešu tiesībām, kas pazīstams arī kā "Maputu protokols", kas stājās spēkā 2005. gada 26. oktobrī un Āfrikas Savienības 2006. gada septembrī ārkārtas sesijā pieņemto Maputu rīcības plānu, lai uzsāktu īstenot kontinenta politikas pamatnostādnes 2007.–2010. gadam seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes un tiesību jomā,
- ņemot vērā 1994. gada septembrī Kairā notikušo ANO starptautisko konferenci par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD), tajā pieņemto rīcības programmu, kā arī turpmākos dokumentus, ko ANO pieņēma Kairā un piecās īpašās sesijās par turpmākiem pasākumiem, īstenojot 1999. gadā pieņemto rīcības programmu,
- ņemot vērā Briseles rīcības programmu un ieteikumus veselības jomā ilgtspējīgai attīstībai, kurus Briselē 2007. gada oktobrī pieņēma Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas veselības ministri,
- ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kuras stājušās spēkā 1976. gada 3. janvārī, jo īpaši šā pakta 12. pantu,
- ņemot vērā Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas vispārējo komentāru Nr. 14 „Tiesības uz augstāko iespējamo veselības aprūpes līmeni”, ANO Doc. E/C 12/2000/4 (2000),
- ņemot vērā 1981. gada 3. septembra ANO Konvenciju par sieviešu visu veidu diskriminācijas novēršanu,
- ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā māšu mirstība ir TAM, kura īstenošana visvairāk neatbilst noteiktajam mērķim, proti, līdz 2015. gadam par 75 % samazināt māšu mirstības līmeni, ko apņēmušās īstenot 186 valstis;
B. tā kā katru gadu vairāk nekā pusmiljons sieviešu mirst grūtniecības vai dzemdību laikā, un 99 % no šiem gadījumiem notiek jaunattīstības valstīs; tā kā pēdējos 20 gados rādītāji Āfrikā dienvidos no Sahāras tuksneša tikpat kā nav uzlabojušies — no katrām 16 sievietēm viena mirst dzemdību laikā; tā kā tādējādi māšu mirstība ir visdramatiskākā nevienlīdzības izpausme veselības jomā visā pasaulē, pārsniedzot rādītājus bērnu mirstības jomā;
C. tā kā G8 apstiprināja veselības aprūpes paketi, ar kuru saskaņā apmācīs un pieņems darbā 1,5 miljonus veselības aprūpes darbiniekus Āfrikā un 80% māšu nodrošinās apmācīta veselības aprūpes darbinieka palīdzību dzemdību laikā; tā kā šī pakete cita starpā paredz apņemšanos palielināt veselības aprūpes darbinieku skaitu līdz 2,3 uz 1000 cilvēkiem 36 Āfrikas valstīs, kurās jūtams būtisks šo darbinieku trūkums; tā kā tomēr nav runa par 10 miljardiem ASV dolāru, kuri pēc pilsoniskās sabiedrības aktīvistu domām būtu nepieciešami, lai katru gadu glābtu sešus miljonus māšu un bērnu dzīvības;
D. tā kā māšu mirstība un saslimstība ir ārkārtas veselības problēma, kas jārisina pasaules mērogā, jo katru gadu ir aptuveni 536000 māšu nāves gadījumu, un katrai trīsdesmitajai mirušajai sievietei — vai pat biežāk — bijušas smagas komplikācijas, sākot no hroniskām infekcijām līdz traumām, kas izraisa invaliditāti, piemēram, izveidojoties fistulai, un no kurām varētu viegli izvairīties, ja būtu vispārēja piekļuve dzemdniecības pamataprūpei un neatliekamajai palīdzībai, kā arī reproduktīvās veselības pakalpojumiem;
E. tā kā novēršama māšu nāve ir sieviešu un nepilngadīgu meiteņu tiesību uz dzīvību pārkāpums un māšu mirstības un saslimstības iemesli var radīt citu cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp viņu tiesības uz augstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības aprūpi, kā arī tiesības uz nediskriminēšanu attiecībā uz piekļuvi veselības pamataprūpei;
F. tā kā tiesības uz dzīvību ir noteiktas ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 3. punktā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; tiesības uz dzīvību nenozīmē tikai to, ka valdībām vajadzētu atturēties no patvaļīgas nogalināšanas, bet tas paredz arī valdību pienākumu aizsargāt pilsoņus, jo īpaši mātes, no dzīvības novēršamas zaudēšanas;
G. tā kā vēl vienas cilvēka pamattiesības ir tiesības uz augstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības aprūpes līmeni, kā to nosaka Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām; piekļuve augstas kvalitātes veselības aprūpei ir būtiski svarīga, lai samazinātu māšu mirstību, tostarp nodrošinot pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpi, apmācītu darbinieku palīdzību dzemdību laikā, neatliekamu palīdzību sarežģītos gadījumos un palīdzību ģimenes plānošanā;
H. tā kā tiesības uz pašnoteikšanos seksuālajā un reproduktīvajā jomā ietver tiesības noslēgt laulības, veidot ģimeni un labprātīgi veidot seksuālās attiecības, kā arī tiesības būt brīvam no seksuālās vardarbības un ietekmes;
I. tā kā sievietēm ir tiesības uz nediskriminēšanu veselības aprūpes jomā, tomēr māšu nāves un invaliditātes līmenis visā pasaulē norāda uz nopietnu problēmu – sistemātisku nevienlīdzību un diskrimināciju, ar kuru saskaras sievietes visa mūža garumā;
J. tā kā sievietes grūtniecības un dzemdību laikā ir īpaši neaizsargātas dažādu diskriminācijas veidu dēļ, kuru skaitā ir vīriešu un sieviešu nevienlīdzība ģimenē, tradicionālās paražas, kas apdraud sievietes, vardarbība pret sievietēm, atteikšanās no jaundzimušām meitenēm; tā kā Konvencijā par sieviešu visa veida diskriminācijas novēršanu (CEDAW), kuru ratificējušas visas ES dalībvalstis, ir teikts, ka valdībām ir aktīvi jāstrādā, lai izmainītu “vīriešu un sieviešu izturēšanās sociālos un kultūras modeļus, lai panāktu, ka tiek izskausti aizspriedumi, paražas un jebkāda cita prakse, kas pamatojas uz ideju par viena dzimuma pārākumu vai vīriešu un sieviešu stereotipisko lomu”, un īpaši lai nodrošinātu “sievietēm attiecīgus pakalpojumus grūtniecības un pēcdzemdību periodā”;
K. tā kā ANO Ģenerālā asambleja ir iekļāvusi "vispārēju piekļuvi reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem līdz 2015. gadam” Tūkstošgades attīstības mērķu sarakstā kā apakšmērķi 5. TAM „Māšu mirstība”;
L. tā kā starptautiskā sabiedrība starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību apņēmās piešķirt papildu līdzekļus, nosakot „reproduktīvo veselību” (tai skaitā ģimenes plānošanu un veselības aprūpes pakalpojumus mātēm) par galveno prioritāti starptautiskās attīstības centienos;
M. tā kā līdzekļu devēju kopējais piešķirtais finansējums ģimenes plānošanai nevis pieaug, bet ir daudz mazāks par atbalstu 1994. gadā, samazinoties no USD 723 miljoniem 1995. gadā līdz USD 442 miljoniem 2004. gadā absolūtā dolāru izteiksmē,
N. tā kā no māšu mirstības cēloņiem varētu izvairīties, sniedzot drošus māšu aprūpes pakalpojumus; tā kā māšu mirstības citi cēloņi var būt aizkavēšanās, sasniedzot piemērotu veselības aprūpes iestādi attāluma, infrastruktūras vai transporta dēļ, aizkavēšanās, nodrošinot pienācīgo aprūpi pēc ierašanās iestādē, personāla trūkuma dēļ vai elektrības, ūdens vai medikamentu trūkums;
O. tā kā valdībām ir pienākums (vai nu pašām vai, uzticot to citiem dalībniekiem) sniegt veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot iedzīvotāju tiesību uz veselību;
P. tā kā par spīti šai smagajai problēmai un cilvēktiesību pārkāpumiem, māšu veselības aprūpe starptautiskajā dienas kārtībā ierindojas tālu aiz pasākumiem atsevišķu slimību apkarošanai un augstā HIV izplatības līmeņa dēļ darbs pie māšu mirstības un saslimstības samazināšanas ir apstājies vai pasliktinājies;
Q. tā kā valstīs, kuras skar šī problēma, sieviešu un vīriešu informētība par māšu tiesībām uz veselību ir zema, kavējot viņiem pieprasīt tiesības pēc labākas aprūpes un pakalpojumiem,
1. pauž spēcīgas bažas par to, ka daudzās jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āfrikā, māšu mirstības TAM rādītājs ir vēl vairāk atpalicis no mērķa;
2. atzīmē, ka līdztekus izglītībai iespēju sniegšana sievietēm ievērojami palīdzēs īstenot 5. TAM, kurš ir kritisks vispārējās attīstības progresa rādītājs;
3. aicina Padomi un Komisiju pirms ANO augstākā līmeņa sanāksmes par TAM sarindot darbības prioritāšu secībā, lai sasniegtu 5. TAM (mātes veselības uzlabošana);
4. aicina Padomi un Komisiju samazināt atšķirību starp māšu mirstības rādītājiem rūpnieciski attīstītajās un jaunattīstības valstīs, palielinot ieguldījumus un darbības veselības aprūpes personāla cilvēkresursu uzlabošanai un piešķirot lielākus līdzekļus un stingrāk apņemoties stiprināt veselības aprūpes sistēmas un pamata veselības aprūpes infrastruktūras, tai skaitā piešķirot līdzekļus kontrolei, uzraudzībai, pamata sabiedrības veselības pakalpojumiem, vietējās kopienas darbībām un citu nepieciešamu atbalsta funkciju izpildei;
5. aicina Padomi un Komisiju pastiprināt centienus, lai izskaustu novēršamu māšu mirstību un saslimstību, šim nolūkam izstrādājot „ceļvežus” un rīcības plānus, tos īstenojot un regulāri novērtējot, lai samazinātu globālo māšu mirstības un saslimstības nastu, un ievērojot ilgtspējīgu pieeju, kas balstās uz taisnīgumu, sistemātiskumu un cilvēktiesībām un ko pienācīgi atbalsta un veicina ar stingriem institucionāliem mehānismiem un finansējumu;
6. aicina Padomi un Komisiju saistībā ar primāro aprūpi paplašināt mātes veselības pakalpojumu sniegšanas jomu, balstoties uz koncepciju, ka jāsniedz sievietei iespēja izvēlēties, pamatojoties uz informāciju, kā arī izglītojot par drošu mātes stāvokli, un galveno vērību pievēršot efektīvai pirmsdzemdību aprūpei, mātes uztura programmām, piemērotai palīdzībai dzemdībās, kurā izvairās pārmērīgi izmantot ķeizargriezienus un sniedz neatliekamu palīdzību sarežģītos gadījumos, dienestiem, kas izskata ar grūtniecības, dzemdību un abortu komplikācijām saistītus jautājumus, kā arī pēcdzemdību aprūpei un ģimenes plānošanai;
7. aicina Padomi un Komisiju veicināt piekļuvi vispusīgai informācijai un pakalpojumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā un nodrošināt to, ka šajā jomā sniegtajiem pakalpojumiem ir augsts līmenis un tiek piešķirts nepieciešamais finansējums;
8. aicina Padomi un Komisiju izstrādāt rādītājus un standartus, lai samazinātu māšu mirstību (arī izmantojot oficiālās attīstības palīdzības finansējumu), un izveidot uzraudzības un pārskatatbildības mehānismus, kas varētu sekmēt pastāvīgu pašreizējo politikas jomu un programmu uzlabojumu;
9. aicina Padomi un Komisiju nodrošināt ticamu un savlaicīgu datu apkopojumu, pēc kura vadīties, risinot māšu mirstības un saslimstības problēmu;
10. aicina Komisiju un Padomi nodrošināt apmācību, veikstpējas palielināšanu un infrastruktūru pietiekamam skaitam apmācītu dzemdību speciālistu, lai visām grūtniecēm radītu piekļuvi šādiem speciālistiem, kā arī izstrādāt „ceļvežus” un valstu rīcības plānus, kuros būtu ietverts šis mērķis;
11. aicina Padomi un Komisiju attiecībā uz valstīm, kurās aborti ir legāli, nodrošināt to, lai valstu tiesību aktos, ciktāl tas iespējams, tiktu paredzēti noteikumi attiecībā uz drošiem un pieejamiem veselības pakalpojumiem saistībā ar mākslīgo abortu, un apmācīt un aprīkot veselības aprūpes speciālistus sniegt vispārējus un drošus mākslīgā aborta veikšanas un aprūpes pakalpojumus; saistībā ar šo atbalsta Eiropas Padomes 2008. gada 17. aprīļa rezolūciju par drošiem un legāliem abortiem;
12. nosoda ASV pieņemto noteikumu, kurš liedz ārvalstu NVO, kas saņem ASV Starptautiskās attīstības aģentūras USAID finansējumu ģimeņu plānošanas nolūkiem, izmantot savu, ne ASV, finansējumu, lai nodrošinātu legāla aborta pakalpojumus, medicīniskas konsultācijas vai nosūtījumus aborta veikšanai;
13. aicina Padomi un Komisiju izstrādāt programmas un politiku, lai saistībā ar veselību ietekmējošiem pamatfaktoriem risinātu būtiskus jautājumus māšu mirstības novēršanai, piemēram, attiecībā uz līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā par veselības jautājumiem, informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību, lasīt- un rakstītprasmi, uzturu, nediskrimināciju un dzimumu līdztiesību;
14. aicina Padomi un Komisiju nodrošināt forumu, kurā apmainīties ar paraugpraksi saistībā ar māšu mirstības novēršanas programmām un politiku;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram.