REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par elektriskajiem transportlīdzekļiem
28.4.2010
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Teresa Riera Madurell, Judith A. Merkies S&D grupas vārdā
Pilar del Castillo Vera, Ivo Belet, Antonio Cancian, Maria Da Graça Carvalho, Jean-Pierre Audy PPE grupas vārdā
Fiona Hall ALDE grupas vārdā
Michael Cramer, Claude Turmes, Reinhard Bütikofer, Sandrine Bélier, Eva Lichtenberger, Michail Tremopoulos Verts/ALE grupas vārdā
Giles Chichester, Konrad Szymański, Evžen Tošenovský ECR grupas vārdā
Marisa Matias GUE/NGL grupas vārdā
B7‑0261/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par elektriskajiem transportlīdzekļiem
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES ekonomikas atveseļošanas plānu un jo īpaši 2008. gada novembra iniciatīvu par videi draudzīgiem automobiļiem,
– ņemot vērā 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, kurā noteikts no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas obligāts 10 % īpatsvars transporta nozarē,
– ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 443/2009, ar ko nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem,
– ņemot vērā 2009. gada 30. septembra Rīcības plānu par mobilitāti pilsētās,
– ņemot vērā Padomes neoficiālo sanāksmi, kas notika 2010. gada 9. februārī Sansevastjanā,
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”,
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa paziņojumu par Eiropas stratēģiju attiecībā uz „tīriem” un energoefektīviem transportlīdzekļiem,
– ņemot vērā 2010. gada 16. februāra jautājumus Padomei un Komisijai par elektriskajiem transportlīdzekļiem (O‑0019/2010 – B7‑0016/2010, O‑0020/2010 – B7‑0015/2010),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā klimata pārmaiņu, CO2 emisijas un citu piesārņotāju radīto problēmu un degvielas cenu nepastāvības dēļ tehnikas attīstības procesā ir izstrādāti akumulatori un enerģijas uzkrāšanas sistēmas un ir labāka izpratne par attiecīgajām tirgus nišām, un tā visa rezultātā ir izveidojusies labvēlīga vide elektrisko transportlīdzekļu pilnveidošanai visā pasaulē;
B. tā kā elektriskais transportlīdzeklis ir nozīmīgs jauninājums ar lielu tirgus potenciālu, jo īpaši ilgtermiņā, un tā kā nākamos šī tirgus līderus noteiks spēja ātri ienākt šajā tirgū ar augstas kvalitātes ražojumiem un vispārinātu standartizācijas pakāpi;
C. tā kā elektriskie transportlīdzekļi palīdz īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes, proti, veidot ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un jauninājumi, un veicināt resursu izmantošanas ziņā efektīvāku, videi draudzīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku;
D. tā kā neoficiālajā Padomes sanāksmē 2010. gada 9. februārī Sansevastjanā par konkurenci atbildīgie ES ministri bija vienisprātis ar Komisiju, ka ES ir jāīsteno kopēja stratēģija attiecībā uz elektriskajiem automobiļiem;
E. tā kā ir vairāki politiski iemesli dzinēju (elektrisku vai hibrīddzinēju) velkmes sistēmu jauninājumiem, un tie ir:
1. CO2 un piesārņotāju emisiju samazināšana,
2. trokšņa piesārņojuma samazināšana,
3. energoefektivitātes uzlabošana un iespēja uzņemt atjaunojamos energoresursus,
4. fosilo energoresursu deficīts un svārstīgas šo resursu ekonomiskās izmaksas,
5. jauninājumu veicināšana, pamatojoties uz līderpozīcijām tehnoloģiju jomā, kuri ļautu Eiropas rūpniecībai atgūties no pašreizējā ekonomikas stāvokļa un nodrošinātu tai vispārēju saimniecisko konkurētspēju nākotnē;
F. tā kā, ņemot vērā ES enerģijas avotu vidējo sastāvu, kas pašlaik tiek izmantots elektroenerģijas iegūšanai Eiropā, elektriskie transportlīdzekļi un hibrīdautomobiļi, ko var pieslēgt tīklam, ir viena no galvenajām izvēles iespējām plašākā CO2 emisiju ierobežošanas stratēģijā un tā kā pārejai uz energoefektīvu un ilgtspējīgu transporta sistēmu ir jābūt ES prioritātei, ja vēlamies sasniegt mērķi — līdz 2050. gadam izveidot minimālas oglekļa emisijas transporta sistēmu;
G. tā kā ir vairāki problemātiski jautājumi, kas jārisina, lai atbalstītu elektrisko transportlīdzekļu sekmīgu laišanu tirgū, proti:
1. elektrisko transportlīdzekļu augstās izmaksas, galvenokārt akumulatoru izmaksu dēļ,
2. nepieciešamība turpināt pētniecību un izstrādi, lai uzlabotu elektrisko transportlīdzekļu tehniskās īpašības un samazinātu šo transportlīdzekļu izmaksas,
3. pircējam pieņemama cena, sortiments un uzpildes laiks,
4. piemērota uzpildes infrastruktūra,
5. Eiropas līmeņa un vispārēja standartizācija, piemēram, transportlīdzekļu pieslēgumam uzpildes infrastruktūrai,
6. elektrisko transportlīdzekļu radītās emisijas visā ciklā no degvielas ieguves līdz transportlīdzekļa kustības uzsākšanai;
H. tā kā ir gūts apstiprinājums uzglabāšanas jaudas potenciālam, ko sniedz elektriskie automobiļi, un tas ļautu labāk izmantot atjaunojamos enerģijas avotus, ņemot vērā „viedo” tīklu sniegtās priekšrocības;
I. tā kā paziņojumā par „tīriem” automobiļiem cita starpā ir minēts, ka nozarei ir vajadzīgas jaunas prasmes, lai īstenotu pāreju no konvencionālajiem uz elektriskajiem transportlīdzekļiem, tā kā paziņojumā nav analizēts, kā šī pāreja ietekmēs nodarbinātību, un tā kā būs vajadzīga saskaņota pieeja, lai risinātu problemātiskos jautājumus, ar kuriem saskaras automobiļu ražošanas nozarē strādājošie;
J. tā kā vairākas valstis un reģioni jau ir sākuši ieviest elektriskajiem transportlīdzekļiem vajadzīgās uzpildes infrastruktūras;
K. tā kā ES dalībvalstis ir sākušas ieviest elektrisko transportlīdzekļu valsts atbalsta programmas, lai tos laistu Kopienas tirgū;
L. tā kā valstīs, kuras konkurē ar ES, ražošanai un pētniecībai ir sniegts ievērojams atbalsts un tā kā Eiropas Savienībā būtu jāseko šim piemēram;
M. tā kā 2010. gadā tiek pārskatīta ES politika ieguldījumiem infrastruktūrā, un tas sniedz lielisku iespēju veikt vairāk infrastruktūrai paredzētu ieguldījumu tīrās, progresīvās tehnoloģijās, sevišķi „viedajos” tīklos;
N. tā kā Eiropā ir ļoti daudz blīvi apdzīvotu pilsētu un pilsētas teritoriju, kas nodrošina piemērotus apstākļus elektriskā automobiļa straujai laišanai tirgū, sniedzot Eiropas ražotājiem iespēju kļūt par pirmajiem tirgus līderiem;
O. tā kā elektrisko transportlīdzekļu ražošana varētu veicināt ekonomikas atlabšanu un nodrošināt Eiropas automobiļu rūpniecībai ilgtermiņa dzīvotspēju, pamatojoties uz zemas emisijas transportlīdzekļiem,
1. norāda, ka prezidentvalsts Spānija elektrisko transportlīdzekļu pilnveidošanu ir noteikusi par prioritāti saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām, atbalsta Konkurētspējas padomes lēmumu aicināt Komisiju sagatavot rīcības plānu attiecībā uz „tīriem” un energoefektīviem transportlīdzekļiem, tostarp „viedo” tīklu uzlabošanu, un atzinīgi vērtē Komisijas 2010. gada 27. aprīļa paziņojumu par Eiropas stratēģiju attiecībā uz „tīriem” un energoefektīviem transportlīdzekļiem;
2. aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest vienota elektrisko transportlīdzekļu tirgus pastāvēšanai nepieciešamos nosacījumus, vienlaikus garantējot politikas virzienu efektīvu koordinēšanu ES līmenī, lai novērstu to, ka pāreja uz minimālas oglekļa emisijas transporta sistēmu nelabvēlīgi ietekmē sociālo jomu un nodarbinātību, un lai novērstu arī to, ka pastāv nesaderīgas sistēmas un standarti, kas nav savietojami;
3. uzsver, ka elektriskos transportlīdzekļus vajadzētu pilnveidot līdzsvaroti un ņemot vērā ilgtspējīgas mobilitātes nākotnes politiku, kurā cita starpā izšķiroša nozīme ir tam, lai tiktu samazināts satiksmes negadījumu skaits, vietas izmantošana, būtu mazāk sastrēgumu, būtu mazāks kopējais enerģijas patēriņš, mazāk CO2 emisiju, trokšņa un gāzu izplūdes, tomēr uzsverot, ka elektrotransports būtu jāveicina arī ar elektriskajiem automobiļiem, elektriskajiem motocikliem, tramvajiem, vilcieniem u. c.;
4. aicina Komisiju un Padomi vienoti rīkoties, lai:
i. ja iespējams, starptautiskā līmenī vai vismaz Eiropas līmenī standartizētu infrastruktūras un uzpildes tehnoloģijas, tostarp „viedos” tīklus, atklātus komunikācijas standartus un transportlīdzeklī uzstādāmu mēriekārtu tehnoloģiju un savietojamību. Tas nozīmē jaunu tehnoloģiju pielietojumu, veidojot Eiropā nepieciešamo savietojamo infrastruktūru elektrotransporta pārrobežu izmantošanai,
ii. atbalstītu pētniecību un jauninājumus, galveno uzmanību pievēršot akumulatoru un dzinēju tehnoloģijas uzlabošanai,
iii. pilnveidotu elektrotīklus, šai nolūkā veidojot „viedos” tīklus, un ieviestu ilgtspējīgu ģenerēšanas jaudu ar zemu oglekļa patēriņu, jo īpaši izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus,
iv. atbalstītu iniciatīvas, kas nodrošina vienota tirgus pastāvēšanu, un izstrādātu regulējumu attiecībā uz energoefektīvu „tīro” automobiļu tipa apstiprinājumu un galvenokārt satiksmes drošības jomā,
v. koordinētu elektriskajiem transportlīdzekļiem paredzētus valsts atbalsta pasākumus un stimulus,
vi. veicinātu pasākumus, kas nodrošina energoefektīvu „tīro” automobiļu rūpniecības konkurētspēju,
vii. stingri noteiktu sagatavošanās pasākumus sociālo un nodarbinātības jautājumu risināšanai;
5. aicina Komisiju sagatavot elektrisko transportlīdzekļu radītā kopējā CO2 emisijas apjoma vispusīgu aprēķinu, ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas un uzglabāšanas jaudu paredzamās izmaiņas laikposmā līdz 2050. gadam;
6. uzsver, ka elektriskie transportlīdzekļi ir novatorisks tehnoloģisks sasniegums, kam nepieciešamas integrētas jauninājumu un tehnoloģijas izstrādāšanas stratēģijas, kurām vajadzīgs atbilstošs finansējums, kā arī pētniecības, izstrādes un jaunrades veicināšana tādās galvenajās jomās kā akumulatori, infrastruktūras (tostarp iekļaušana energosistēmās), šo jomu skaitu pastāvīgi palielinot; šajā kontekstā atzinīgi vērtē ražotājiem pieejamos ekoinovācijas pasākumus, taču ir ļoti noraizējies par grūtībām, ar kurām ir nācies saskarties, šos pasākumus īstenojot;
7. atgādina par Konkurētspējas padomes 2010. gada 1. marta secinājumu attiecībā uz gaidāmo Komisijas priekšlikumu par uzņēmējdarbības atbalstam izstrādātu Eiropas Pētniecības un novatorisma plānu, kam būtu jāpapildina jauninājumu valsts stratēģijas, tostarp jāveicina tādi instrumenti un iniciatīvas ar nopietnu potenciālu kā pirmtirgi un pētniecības un izstrādes pakalpojumu publiskais iepirkums, kā arī jāveicina finansējuma pieejamība jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), šai nolūkā veiksmīgāk izmantojot riska kapitāla instrumentus;
8. prasa, lai dalībvalstis savus sabiedriskos pasažieru transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem pakāpeniski nomainītu ar elektriskajiem transportlīdzekļiem, ar valsts iepirkumu veicinot pieprasījumu; un aicina ES iestādes izvērst infrastruktūru, tiklīdz būs noteikti galīgie standarti;
9. atgādina, ka saskaņā ar ekonomikas atveseļošanas plānu ar iniciatīvu par videi draudzīgiem automobiļiem tiek atbalstīta jaunu un ilgtspējīgu autotransporta veidu attīstība un elektriskie automobiļi tostarp ir noteikti par prioritāti;
10. atbalsta Komisijas ieceri līdz 2011. gadam ieviest elektrisko transportlīdzekļu uzpildes Eiropas standartu, kas garantēs savietojamību, un atbalsta to, ka tiek noteikti uzpildes sistēmu tehniskie standarti dažādām transportlīdzekļu kategorijām; aicina Komisiju censties panākt, ja iespējams, vispārēju standartu noteikšanu un nodrošināt, ka uzpildes standarts veicina mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, „viedu” uzpildi, atklātus komunikācijas standartus un atbilst regulējumam, kas noteikts attiecībā uz „viedās” mērīšanas sistēmām;
11. ir pārliecināts, ka standartizācija ļaus īstenot vienkāršu un tiešu apstiprināšanas procesu un palīdzēs ātrāk laist tirgū zemas oglekļa emisijas transportlīdzekļus un tos izplatīt Eiropas Savienībā, veicinot ES pārvadājumu nozares konkurētspēju, ko nodrošinās mazākas izstrādes izmaksas ražotājiem un autotransporta oglekļa emisiju samazināšana;
12. uzsver, ka elektrisko transportlīdzekļu, infrastruktūru un uzpildes metožu standartizācijai nevajadzētu kavēt jauninājumu turpmāku izstrādi tādās jomās kā elektrotransports vai konvencionālo transportlīdzekļu dzinēji;
13. pieprasa saskaņotas elektrisko transportlīdzekļu apstiprināšanas prasības, tostarp īpašas prasības attiecībā gan uz darba ņēmēju, gan tiešo lietotāju veselību un drošību, un prasa tās iekļaut ES transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēmā, piemērojot ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) noteikumus Nr. 100; stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu pārskatīt elektriskajiem automobiļiem sadursmes gadījumā piemērojamās drošuma prasības un to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību jautājumam par elektriskajiem automobiļiem, kas droši neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem;
14. atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu 2010. gadā iesniegt saskaņotas vadlīnijas elektrisko transportlīdzekļu iepirkuma veicināšanai; turklāt aicina Komisiju un Padomi nodrošināt atbilstošu veicināšanas pasākumu kopumu plaša uzpildes tīkla izveidei, kas būtu paredzēts saskaņotiem elektrotransporta tipiem;
15. uzsver, ka uzņēmumiem sniegtie valsts atbalsta pasākumi ir jāsaista ar skaidri noteiktiem efektivitātes kritērijiem sociālajā, tehnoloģiju, ekonomikas un vides jomā, un prasa, lai Komisija veiktu šāda finansiāla atbalsta efektīvu izpildes novērtējumu;
16. aicina Komisiju veicināt Eiropas nozaru struktūru, tā cenšoties vadīt sociālo pāreju, kas saistīta ar zemas oglekļa emisijas transporta politiku, un koordinēt sagatavošanās pasākumus, tā nodrošinot automobiļu rūpniecības noturīgu atlabšanu un samazinot jebkādu sociālo ietekmi; pieprasa sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām veikt efektīvus pasākumus saistībā ar paredzamajām izmaiņām automobiļu rūpniecībā un piegādes ķēdē, šai nolūkā jo īpaši atsākot īstenot iniciatīvu „Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam” (CARS 21) ar īpašu darba grupu sociālo jautājumu risināšanai;
17. aicina dalībvalstis pilnībā nodrošināt to, ka tiek izmantots Globalizācijas pielāgošanas fonds un citi struktūrfondi, piemēram, Eiropas Sociālais fonds, lai veicinātu pārkvalificēšanos un mērķtiecīgus apmācības pasākumus un lai veicinātu pa nozarēm strukturētas apmācības un izglītības turpmāku pārorientēšanu, tā cenšoties nodrošināt šai tehnoloģijai nepieciešamās jaunās prasmes;
18. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izveidot Eiropas Nozaru kvalifikācijas padomi, lai veidotu dalībvalstu nacionālo novērošanas centru tīklu;
19. atbalsta kopīgas informācijas sistēmas izveidi un Eiropas tirgus dalībnieku, projektu un iniciatīvu koordinēšanu, kā arī starptautiska (pasaules līmeņa) elektrotransporta novērošanas centra izveidi, galveno uzmanību pievēršot uzņēmējdarbības modeļiem, transportlīdzekļu un uzpildes tehnoloģijām un iekļaušanai „viedajos” elektrotīklos un šai procesā apvienojot ietekmīgākās ieinteresētās personas, kā arī nozaru un/vai politiskās iniciatīvas;
20. aicina dalībvalstis izstrādāt nepieciešamo ilgtermiņa nodokļu politiku energoefektīvu „tīro” transportlīdzekļu veicināšanai un prasa, lai Komisija noteiktu kopīgu ilgtermiņa skatījumu tādos jautājumos kā ar CO2 emisiju saistītie politikas virzieni, prognozējot strukturālas pārmaiņas, ko radīs pāreja no konvencionālajiem degvielas veidiem uz elektroenerģiju, un paredzot veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu;
21. aicina Komisiju, dalībvalstis un elektrotransporta nozari izvērtēt resursu, enerģijas un ietekmes uz vidi bilanci elektriskajiem transportlīdzekļiem visā to aprites ciklā no izgatavošanas līdz utilizācijai, ieskaitot otrreizēju pārstrādi un akumulatoru atkārtotu izmantošanu;
22. pievērš uzmanību jautājumam par akumulatoru un detaļu ražošanai nepieciešamo izejvielu pieejamību, kas rada bažas par to, ka varētu palielināties ražošanas izmaksas un ES atkarība no piegādēm; aicina nozari censties labāk izmantot pieejamos resursus un aicina Komisiju, īstenojot gan spēkā esošo, gan nākamo pamatprogrammu, finansēt lietišķos pētījumus attiecībā uz elektriskajiem akumulatoriem nepieciešamajām izejvielām, sekmēt ES ģeoloģisko pētījumu labāku sasaisti, kā arī veicināt tiem vajadzīgās prasmes un tehnoloģijas, kas paātrinās jaunu izejvielu ieguves vietu izpēti;
23. atbalsta Komisijas priekšlikumu sagatavot informācijas kampaņas patērētājiem par elektrisko transportlīdzekļu priekšrocībām, iespējām un praktiskajiem aspektiem;
24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī sociālo partneru un nozares pārstāvjiem.