REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pretantibiotiku rezistenci

9.5.2011

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0304/2011, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

Paolo De Castro Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā

B7‑0295/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pretantibiotiku rezistenci

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 22. maija rezolūciju par jaunu dzīvnieku veselības stratēģiju Eiropas Savienībā 2007.–2013. gadam (P6_TA(2008)0235),

–   ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam izvērtēšanu (P7_TA(2010)0130),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli,

–   ņemot vērā kopīgo atzinumu, kuru sagatavoja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ESPKC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), Eiropas Zāļu aģentūra (EMEA) un Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) par mikrobu rezistenci, galveno uzmanību pievēršot zoonozēm, un kurš publicēts EFSA žurnālā 2009. gadā,

–   ņemot vērā 2011. gada 1. marta jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, (O-000048/2011 – B7-000/2011) par pretantibiotiku rezistenci,

–   ņemot vērā PVO ziņojumu „Antibakteriālo līdzekļu terapeitiskā ietekme uz uzturā izmantojamiem dzīvniekiem”,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par Padomes ieteikuma priekšlikumu par antibakteriālo preparātu piesardzīgu izmantošanu cilvēkiem paredzētajās zālēs (COM(2001)333 – C5–0411/2001 – 2001/2164(COS)),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropas lopkopības nozarē mikroorganismu rezistence ir dzīvnieku veselības problēma, jo īpaši nesekmīgas ārstēšanas gadījumos; tā kā vairākās dalībvalstīs jau ir izdotas pamatnostādnes par antibakteriālo līdzekļu piesardzīgu izmantošanu, kuras sekmējušas antibakteriālo līdzekļu izmantošanas samazinājumu;

B.  tā kā lopkopības nozarei (piena lopkopībai, liellopu gaļas, cūkgaļas un mājputnu gaļas ražošanai, olu, aitas un kazas piena un gaļas ražošanai) ir svarīga nozīme Eiropas lauksaimniecības ekonomikā;

C. tā kā lauksaimnieku galvenais mērķis ir uzturēt ganāmpulku veselu un produktīvu, izmantojot piemērotas lauksaimniecības metodes (higiēnu, pareizu lopbarību, atbilstošu lopkopības praksi, dzīvnieku veselības atbildīgu pārvaldību);

D. tā kā dzīvnieki joprojām saslimst un tos nepieciešams ārstēt, lai gan lauksaimnieki veic attiecīgus pasākumus;

E.  tā kā pareizi lietoti antibakteriālie līdzekļi ir noderīgi un tie palīdz lauksaimniekiem uzturēt ganāmpulku veselu un produktīvu un nodrošināt dzīvnieku labturību;

F.  tā kā nākotnes interesēs Eiropas lopkopības nozarei ir jāpaļaujas uz antibakteriālās ārstēšanas drošību un efektivitāti;

G. tā kā dzīvnieku un cilvēku ārstēšanā ar antibakteriālajiem līdzekļiem ir jāņem vērā potenciālais mikroorganismu rezistences (AMR) apdraudējums;

H. tā kā ievērojama antibakteriālo līdzekļu daļa tiek parakstīta lietošanai dzīvniekiem un AMR ietekmē gan cilvēkus, gan dzīvniekus, un to var nodot gan cilvēki dzīvniekiem, gan dzīvnieki cilvēkiem, un tas izraisa īsteni transversālu problēmu, kuras risināšanai nepieciešama kopienas līmenī saskaņota pieeja;

I.   tā kā mikroorganismu rezistenci cilvēkos bieži vien izraisa neatbilstošas antibiotiku devas, nepareiza ārstēšana un antibakteriālo līdzekļu nonākšana pastāvīgā saskarē ar patogēniem slimnīcās;

J.   tā kā to patogēno baktēriju pārnešana, kurās ir AMR gēni, rada īpašu apdraudējumu cilvēkiem, piemēram, lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kuri ik dienu ir saskarē ar dzīvniekiem;

K. tā kā liela blīvuma apstākļos turētiem dzīvniekiem var palielināties saslimstība; tā kā antibiotiku nepareizu lietošanu dzīvniekiem parasti var uzskatīt par rezistences rašanās riska faktoru, kas atstāj sekas uz sabiedrības un dzīvnieku veselību;

L.  tā kā nav pietiekami skaidrs, kāda nozīme AMR pārnešanai cilvēkiem un ar to saistīto iespējamo apdraudējumu ir dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes pārtikai un lopkopībā sastopamām rezistentām baktērijām;

M. tā kā antibakteriālo līdzekļu lietošana subterapeitiskās devās ilgākā laikposmā salīdzinājumā ar terapeitisko devu parasti rada lielāku risku, ka AMR attīstīsies un/vai pieaugs, un izplatīsies;

N. tā kā antibakteriālo līdzekļu izmantošana subterapeitiskās devās ES ir aizliegta;

O. tā kā, samazinot antibakteriālo līdzekļu izmantošanu, vienlaikus saglabājoties to efektivitātei, ilgtermiņā varētu panākt zemākas izmaksas gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā;

P.  tā kā biocīdu pārmērīga un nepareiza lietošana arī var izraisīt mikroorganismu rezistenci;

Q. tā kā mikroorganismu rezistences veidošanos var veicināt arī nokautu dzīvnieku liemeņu ķīmiska apstrāde, kas Eiropā ir aizliegta;

R.  tā kā viens no izplatītākajiem veidiem var būt mikroorganismu rezistences pārnešana ar pārtiku;

S.  tā kā dzīvnieki, kurus neaudzē uzturam, piemēram, mājdzīvnieki, arī var kļūt par mikroorganismu rezistences perēkļiem un tās pārnēsātājiem, — atgādinot, ka ir vajadzīgs papildu marķējums cilvēku ārstēšanai paredzētām antibiotikām;

T.  tā kā mūsdienās moderna lopkopība, šķiet, nav iedomājama bez iespējām izmantot antibakteriālos līdzekļus slimību ārstēšanā, līdz ar to dzīvnieku laba veselība un racionāla un atbildīga antibakteriālo līdzekļu lietošana sekmētu, ka tiek novērsta mikroorganismu rezistences izplatība;

U. tā kā mikroorganismu rezistence dažādu sugu dzīvniekiem ir atšķirīga un tā ir atšķirīga dažādiem lopkopības veidiem;

V. tā kā Eiropas Parlaments 2010. gada 5. maija rezolūcijā par dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam izvērtēšanu uzsvēra saikni starp dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību un mudināja Komisiju un dalībvalstis atbildīgi risināt aizvien akūtāko mikroorganismu rezistences problēmu dzīvniekiem;

W. tā kā Eiropas Parlaments jo īpaši aicināja Komisiju vākt un analizēt datus par veterināro zāļu, tostarp antibakteriālo līdzekļu, lietošanu, lai nodrošinātu to efektīvu lietojumu,

Kopīgu datu vākšana

1.  atzinīgi vērtē Komisijas un tās aģentūru centienus saistībā ar kopīgu datu vākšanas pasākumiem šajā jomā, jo īpaši 2009. gada iniciatīvu izveidot Eiropas veterināro antibakteriālo līdzekļu lietošanas uzraudzības programmu (ESVAC, European Surveillance of Veterinary Antimicrobial Consumption); pauž nožēlu, ka ne visas dalībvalstis ir pievienojušās ESVAC tīklam, un aicina, lai tam pievienotos vairāk valstu; aicina Komisiju nodrošināt pietiekamus finanšu līdzekļus ESVAC tīklam tā uzdevumu veikšanai; aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt piemērotu tiesisko regulējumu, lai pilnvarotu dalībvalstis veikt efektīvu datu apkopošanu;

2.  aicina Komisiju panākt, lai datu apkopošana būtu saskaņota un salīdzināma arī ar pasākumiem, ko veic trešās valstis, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis;

3.  atzīst, ka pirmais svarīgais solis ir salīdzināmu datu pareiza apkopošana un analīze saistībā ar veterināro līdzekļu tirdzniecību un šādu produktu turpmāku lietojumu dzīvniekiem; uzsver, ka ir jāgūst pilnīgs ieskats par to, kad, kur, kā un kuriem dzīvniekiem faktiski mūsdienās izmanto antibakteriālos līdzekļus, vienlaikus neradot papildu finanšu vai administratīvo slogu lauksaimniekiem vai citiem dzīvnieku īpašniekiem;

4.  uzsver, ka dati ir ne tikai jāapkopo, bet arī rūpīgi jāanalizē, un ka analīzes rezultāti jāīsteno praktiskā darbībā, kā arī jāveic nepieciešamie pasākumi gan ES, gan dalībvalstu līmenī; turklāt jāņem vērā dažādu dzīvnieku sugu un dažādu lopkopības veidu atšķirības;

5.  atzīst, ka šādi dati jāskata kontekstā, jo lauksaimniecības prakse un intensitāte dažādās dalībvalstīs atšķiras;

Pētniecība

6.  prasa īpaši pētīt jaunus antibakteriālos līdzekļus, kā arī citas alternatīvas (vakcināciju, bioloģisko drošību, rezistentu dzīvnieku selekciju), kā arī uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, lai izvairītos no dzīvnieku infekcijas slimībām un tās apkarotu; saistībā ar to uzsver ES pētniecības pamatprogrammu nozīmīgumu; šajā sakarībā uzsver nozīmi, kāda ir labu sistēmu izveidei lopkopībā, ar kurām samazina vajadzību pēc antibiotikām;

7.  prasa labāk koordinēt finanšu līdzekļus pētniecībai gan attiecībā uz cilvēku veselību, gan veterināriju, izveidojot tīklu, kurā apvienoti pašreizējie pētniecības institūti;

8.  prasa veikt pētījumus par dzīvnieku nozīmīgumu, dzīvnieku izcelsmes pārtiku, ilgtspējīgām ražošanas sistēmām, tostarp izturīgām šķirnēm, dzīvnieku ilgmūžību, uzlabotu ganāmpulka apsaimniekošanu, slimību agrīnu profilaksi, brīvās turēšanas apstākļiem un to pieejamību, mazāku ganāmpulka blīvumu, kā arī citiem apstākļiem, lai nodrošinātu dzīvnieku bioloģisko vajadzību ievērošanu; kā arī par lopkopībā sastopamām rezistentām baktērijām attiecībā uz AMR pārnešanu cilvēkiem un ar to saistīto iespējamo apdraudējumu;

Kontrole un uzraudzība

9.  aicina visas dalībvalstis pastāvīgi veikt sistemātisku mikroorganismu rezistences uzraudzību un kontroli gan attiecībā uz dzīvniekiem, kurus audzē uzturam, gan mājdzīvniekiem, vienlaikus neradot papildu finanšu vai administratīvo slogu lauksaimniekiem vai citiem dzīvnieku īpašniekiem, vai veterināriem; uzsver, ka jāsaskaņo dati, tostarp informācija par riska faktoriem, lai tie būtu viegli pieejami no viena piekļuves punkta; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāsagatavo gada ziņojumi, kuros šos datus var salīdzināt Eiropas mērogā;

10. aicina, plānojot nākamo budžetu Pārtikas un veterinārajam birojam un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, ņemt vērā nepieciešamību šajā jomā veikt turpmākas pārbaudes un analīzi;

11. aicina visas iesaistītās personas savā darbības jomā, piemēram, veterinārijas un lopkopības jomā, apzināties savu atbildību, lai apturētu mikroorganismu rezistences attīstību un tās izplatību;

12. ierosina saskaņā ar zinātniskiem ieteikumiem ieviest vienotu mikroorganismu rezistences kontroli, izmantojot bakteriālos indikatorus (piemēram, E. Coli un E. enterococci);

Antibakteriālo līdzekļu efektivitātes saglabāšana

13. uzsver, ka galīgais mērķis ir saglabāt antibakteriālos preparātus kā efektīvu līdzekli gan cilvēku, gan dzīvnieku slimību apkarošanai, vienlaikus stingri ierobežojot to lietošanu;

14. prasa, lai antibakteriālie līdzekļi dzīvniekiem tiktu izmantoti atbildīgi un lai būtu pieejama plašāka informācija veterināriem un lauksaimniekiem, lai samazinātu mikroorganismu rezistences attīstību līdz minimumam; aicina apmainīties ar labāko pieredzi, piemēram, attiecībā uz pieņemtajiem norādījumiem par antibakteriāliem līdzekļiem, lai tos izmantotu piesardzīgi kā svarīgu līdzekli AMR attīstības apkarošanā;

15. prasa veidot labu praksi lopkopībā, lai mikroorganismu rezistences risku samazinātu līdz minimumam; uzsver, ka šīs metodes jo īpaši jāpiemēro dažādu selekcionāru audzētiem jauniem dzīvniekiem, kuri turpmāk tiek turēti kopā, tādējādi palielinot infekcijas slimību risku;

16. aicina dalībvalstis un Pārtikas un veterināro biroju labāk uzraudzīt, kā tiek īstenots 2006. gadā pieņemtais aizliegums izmantot antibakteriālos līdzekļus kā augšanas stimulatorus;

17. aicina Komisiju panākt starptautisku aizliegumu attiecībā uz antibakteriālo līdzekļu izmantošanu lopbarībā augšanas veicināšanai un apspriest šo jautājumu divpusējās sarunās ar trešām valstīm, piemēram, ar Amerikas Savienotajām Valstīm;

18. aicina Komisiju izvērtēt un uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno un piemēro attiecīgos spēkā esošos Eiropas tiesību aktus par aktibakteriālajiem līdzekļiem;

19. aicina Komisiju saistībā ar ES stratēģiju dzīvnieku veselības jomā izstrādāt plašu daudzgadu rīcības plānu mikroorganismu rezistences apkarošanai; uzskata, ka saskaņā ar ES dzīvnieku labturības stratēģiju šādam rīcības plānam vajadzētu attiekties uz visiem dzīvniekiem, tostarp mājdzīvniekiem, un uzsver, ka ir loģiska saikne starp dzīvnieku veselību un antibakteriālo līdzekļu lietošanu, kā arī saikne starp dzīvnieku veselību un cilvēku veselību;

20. uzskata — lai novērstu pretrunas jautājumā, kas ir regulāra zāļu lietošana profilaksei un kas ir pieļaujama profilakse, šajā rīcības plānā vajadzētu iekļaut sīki izstrādātu pārskatu par dažādiem veidiem, kā antibakteriālos līdzekļus izmanto profilaksei;

21. tā kā pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, ko iegūst no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izmantošana sniedz patiesas priekšrocības attiecībā uz dzīvnieku veselību un to barību un ar tām varētu ievērojami uzlabot līdzsvarotu barību dzīvniekiem ar vienkameras kuņģi, tostarp saimniecībā audzētām zivīm, vienlaikus samazinot antibakteriālo līdzekļu izmantošanu; aicina Eiropas Komisiju atcelt pašreizējos ierobežojumus, ja tiek ievēroti nosacījumi, ar kuriem nodrošina pārtikas nekaitīguma maksimālo līmeni;

22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.