REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju arābu pasaulē
4.7.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Jacek Włosowicz ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0389/2011
B7‑0389/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju arābu pasaulē
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā vairākus Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton paziņojumus par stāvokli Sīrijā,
– ņemot vērā vairākus Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton paziņojumus par stāvokli Jemenā,
– ņemot vērā politikas nostādnes un stratēģijas, kuras Komisija un Padomes pieņēma par dažādām arābu pasaules valstīm,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Paplašinātā Eiropa–kaimiņattiecības — jauns pamats attiecībām ar austrumu un dienvidu kaimiņiem” (COM(2003)0104); Komisijas stratēģisko dokumentu par Eiropas kaimiņattiecību politiku (COM(2004)0373); tās priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vispārējus noteikumus, izveidojot Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (COM(2004)0628); tās paziņojumu Padomei par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz rīcības plāniem saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) (COM(2004)0795) un attiecīgajām valstīm paredzētajiem rīcības plāniem; un tās paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)0726),
– ņemot vērā iepriekšējās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas rezolūcijas un Eiropas Savienības Vidusjūras reģiona politiku,
– ņemot vērā ANO statūtus un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0127/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 2011. gada janvārī arābu pasaules demokrātiskā kustība pieņēmās spēkā, kas noveda pie demokrātijas aizstāvības protestiem daudzu galvaspilsētu ielās no Kairas līdz Sanai, kurās desmitiem tūkstoši cilvēki tika ievainoti vai nogalināti,
B. tā kā daudzas šā reģiona pilsētas joprojām kontrolē valdības spēki un tajās nav pieejama pārtika, netiek piegādāti ārstnieciskie līdzekļi, kā arī nedarbojas sakari;
C. tā kā G8 galotņu sanāksmē tika panākta vienošanās par Dovilas partnerattiecībām, saskaņā ar kurām Tunisijai un Ēģiptei tiks piešķirti vairāk kā 20 miljardi dolāru,
D. tā kā jaunā Lībijas kontakta grupa pirmo reizi tikās Katarā 2011. gada 13. aprīlī;
E. tā kā ANO speciālais sūtnis Abdul Ilah al Khatib ir strādājis ar Lībijas Nacionālo pagaidu padomi, lai virzītu uz priekšu politisko procesu;
F. tā kā Lielbritānijas valdība ieteica izveidot finanšu īslaicīgu mehānismu, kas palīdzētu Nacionālajai pagaidu padomei sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā Lībijas iedzīvotājiem;
G. tā kā 2011. gada 27. jūnijā tika pagarināts Lībijā veikto NATO operāciju termiņš;
H. tā kā 2011. gada 23. maijā ES Ārlietu ministru padomē tika panākta vienošanās pastiprināt bloķēšanas pasākumus, ar kuriem Muammar Gaddafi tiek liegtas iespējas iegūt resursus, tostarp militāro tehniku un algotņus;
I. tā kā 2011. gada 26. maijā Dovilas G8 galotņu tikšanās laikā tika pieņemts lēmums par to, ka Muammar Gaddafi ir jāatkāpjas no sava Lībijā ieņemtā „amata”;
J. tā kā Persijas līča arābu valstu sadarbības padome strādās kopā ar Sīrijas iestādēm, lai sāktu Bashr Al-Assad varas nodošanas procesu;
K. tā kā Tunisija demokratizācijas procesā ir panākusi ievērojamus uzlabojumus;
L. tā kā Ali Abdullah Saleh 2011. gada 4. jūnijā bēga uz Saūda Arābiju, kur viņš ārstēja savus savainojumus, savukārt viņa dēls Ahmed palika Jemenā, lai vadītu armijas republikānisko gvardi;
M. tā kā Jemenā ir atradusi patvērumu Arābu pussalas al-Qaeda (AQAP) — teroristu grupa, kas virs Detroitas mēģināja uzspridzināt ASV lidmašīnu un pagājušajā gadā kravas lidmašīnās sūtīja bumbas uz ASV,
1. uzsver solidaritāti ar arābu pasaules tautām un uzskata, ka „arābu pavasaris” uzskatāmi apliecina skaidru šā reģiona tautu vēlmi pēc demokrātijas;
2. pauž visdziļāko nožēlu par to, ka visur pret miermīlīgajiem protestētājiem tika lietota vardarbība, un atbalsta protestētāju tiesības piedalīties miermīlīgās demonstrācijās un paust viedokli;
3. aicina šā reģiona valdības un drošības spēkus nekavējoties izbeigt visu veidu spēka un vardarbības pielietošanu pret miermīlīgiem protestētājiem; mudina drošības spēkus reaģējot uz protestiem, apliecināt pēc iespējas lielāku atturību;
4. pauž nožēlu par to, ka vardarbība galvenokārt izpaužas kā dzimumvardarbība, un uzsver, ka uz dzimuma balstīta vardarbība pret meitenēm un sievietēm ir nepieļaujama; uzskata izvarošanu un seksuālo izmantošanu par kara noziegumiem, kurus skata Starptautiskajā Krimināltiesā; kategoriski nosoda nelikumīgās slepkavības un bērnu spīdzināšanu;
5. aicina reģiona valdības pilnībā sadarboties ar ANO augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos;
6. aicina reģiona valstu iestādes, kas ir noteikušas sankcijas laikrakstiem un internetam, izbeigt šo mēdiju cenzūru un valdības īstenoto represīvo kontroli pār laikrakstiem un citām publikācijām, kā arī atcelt interneta izmantošanas ierobežojumus;
7. prasa visām Arābu savienības dalībvalstīm, kas piedalās varas dalīšanas sarunās, pastiprināt miermīlīgo dialogu un veikt visu nepieciešamo, lai mazinātu situācijas bīstamību un nepieļautu turpmāku vardarbību, un nodrošināt veiksmīgu pāreju uz pārskatāmu un faktisku demokrātiju šajā reģionā;
8. norāda, ka pašreizējā visā reģionā valdošā krīze traucēs virzību uz brīvām un atklātām vēlēšanām, un aicina Eiropas Savienību turpināt atbalsta sniegšanu nolūkā palīdzēt šā reģiona valstīm veikt ekonomiskas un demokrātiskas reformas;
9. īpaši norāda uz to, ka daudzās arābu valstīs valdošā nestabilitāte apdraud stabilitāti arī visā reģionā; norāda, ka Arābijas pussalas Al Quaeda (AQAP) rada aizvien lielākus draudus mieram un ka pašreizējo politisko krīzi var izmantot Al-Quaeda kaujinieki; norāda, ka, Ēģiptes tuvināšanās ar Irānu var negatīvi ietekmēt Tuvo Austrumu miera nolīgumu, un atkārtoti pauž atbalstu tam, ka arī turpmāk ir jāatbalsta Kempdeividā noslēgtais Izraēlas, Jordānijas un Ēģiptes nolīgums;
10. attiecībā uz Lībiju stingri atbalsta Bengāzī darbojošās Pagaidu nacionālās padomes leģitimitāti un mudina ātri īstenot ANO Drošības padomes 1973. gada rezolūciju; apņēmīgi prasa Muammar Gaddafi atkāpšanos un atbalsta Starptautisko Krimināltiesu, kas izdeva rīkojumu par Muammar Gaddafi arestu;
11. pauž nožēlu par visiem apgalvojumiem un izteikumiem, ka Muammar Gaddafi režīms saņem palīdzību un atbalstu no Alžīrijas, un vienlaikus nosoda Krievijas un Ķīnas nostāju, kas ir veto tiesību izmantošana pret Sīriju vērsto starptautisko pasākumu pieņemšanā;
12. aicina Eiropas Savienību arī turpmāk nodrošināt nepieciešamo humanitāro palīdzību šā reģiona pārvietotajām personām, daudzas no kurām tagad dzīvo kā bēgļi uz savu valstu robežām, un kategoriski prasa, lai attiecīgajā valstī strādājošos ārvalstu darba ņēmējus evakuētu pēc iespējas ātrāk;
13. prasa šā reģiona dalībvalstīm atturēties no politisko aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas un atbrīvot visus sirdsapziņas ieslodzītos;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes, Tunisijas, Alžīrijas, Lībijas, Sīrijas, Jemenas valdībām/pagaidu valdībām un Persijas līča arābu valstu sadarbības padomei.