REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Gvinejā–Bisavā

6.6.2012 - (2012/2660(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Véronique De Keyser, Ana Gomes, Liisa Jaakonsaari, Ricardo Cortés Lastra S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0277/2012

B7‑0284/2012

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Gvinejā–Bisavā

(2012/2660(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā paziņojumus, ko 2012. gada 12. un 14. aprīlī sniegusi Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniece,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2012. gada 23. aprīļa, 2012. gada 3. maija un 2012. gada 31. maija secinājumus,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2012. gada 21. aprīļa un 2012. gada 7. maija paziņojumus,

–   ņemot vērā lēmumus, kas pieņemti Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) ārkārtas samitos 2012. gada 26. aprīlī un 3. maijā,

–   ņemot vērā ECOWAS dalībvalstu valdību vadītāju sanāksmi 2012. gada 14. maijā,

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības 2012. gada 24. aprīļa lēmumus,

–   ņemot vērā Portugāļu valodas valstu savienības 2012. gada 14. aprīļa un 5. maija rezolūcijas,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu ekspertu misijas ziņojumu,

–   ņemot vērā saistības ievērot demokrātiju un cilvēktiesības, kas izriet no Kotonū nolīguma, kuras slēdzēja puse ir Gvineja–Bisava,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2012. gada 18. martā bija prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas notika pēc iepriekšējā prezidenta nāves;

B.  tā kā iedzīvotāju piedalīšanās bija ievērojami plašāka nekā parlamenta vēlēšanās 2008. gadā;

C.  tā kā visi starptautiskie vēlēšanu novērotāji uzskatīja vēlēšanas par uzticamām un tā kā premjerministrs Carlos Gomes Júnior ieguva 48,97 % balsu;

D.  tā kā otrā kārta bija paredzēta 29. aprīlī;

E.  tā kā 12. aprīlī notikušais valsts apvērsums, kura rezultātā tika gāzts pagaidu prezidents Raimundo Pereira un premjerministrs Carlos Gomes Júnior, kā arī atlaista Nacionālā asambleja;

F.  tā kā Gvinejā–Bisavā trīspadsmit gadu laikā ir bijuši seši prezidenti un neviens no viņiem nav īstenojis pilnvaras līdz termiņa beigām;

G.  tā kā pēc ECOWAS ultimāta hunta atbrīvoja pagaidu prezidentu un premjerministru, kuriem nācās pamest valsti;

H.  tā kā demokrātiskā un tiesiskā valstī bruņotajiem spēkiem ir jāpakļaujas ievēlētām pilsoniskām institūcijām;

I.  tā kā informācija liecina par laupīšanām, cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp patvaļīgām aizturēšanām un mierīgo demonstrāciju vardarbīgu apspiešanu;

J.  tā kā Gvineja–Bisava no 10. Eiropas Attīstības fonda ir saņēmusi EUR 102 800 000;

K.  tā kā Gvinejas–Bisavas tautsaimniecība ir viena no reģionā nabadzīgākajām un atkarīgākajām un starptautiskā palīdzība šīs valsts budžetā nodrošina līdz 80 % līdzekļu;

L.  tā kā politiskā krīze novērš uzmanību no iedzīvotāju vajadzībām un tuvina humanitāro krīzi;

M.  tā kā stingrs starptautiskās sabiedrības atbalsts var palīdzēt Gvinejai–Bisavai nostāties uz attīstības ceļa un atjaunot konstitucionālo kārtību;

N.  tā kā Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi lēmumu veikt mērķtiecīgus pasākumus pret sešām personām, kas „apdraud mieru, drošību un stabilitāti Gvinejā–Bisavā”;

O.  tā kā Pasaules Banka un Āfrikas Attīstības banka ir pieņēmušas lēmumus apturēt savu palīdzību;

P.  tā kā Āfrikas Savienība ir pārtraukusi Gvinejas–Bisavas piedalīšanos visās šīs savienības institūcijās un draud vērst sankcijas pret pučistiem;

Q.  tā kā Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir pārtraukusi Gvinejas–Bisavas darbību šajā organizācijā;

R.  tā kā kopš 2007. gada ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC) ir uzsvēris Gvinejas–Bisavas tranzīta lomu kokaīna kontrabandā no Latīņamerikas uz Eiropu;

S.  tā kā politiskie un militārie vadītāji cits citu savstarpēji ir apsūdzējuši par piedalīšanos nelegālā narkotiku tirdzniecībā;

T.  tā kā Gvinejas (Konakri) prezidents militāros pučistus ir nodēvējis par „reģionam bīstamiem narkotiku tirgoņiem”;

U.  tā kā pastāv risks Eiropai, ka pēc varas pārņemšanas militāristu rokās intensīvāka kļūs Eiropai paredzēto narkotiku kontrabanda;

V.  tā kā ECOWAS ir pieņēmusi lēmumu izvietot 500 līdz 600 personu kontingentu, kuram vajadzētu sagatavot Angolas misijas aizbraukšanu;

W.  tā kā Nigērija ir paudusi gatavību nosūtīt 320 personu kontingentu, un arī Senegāla, Kotdivuāra un Togo ir ar mieru nodrošināt papildu kontingentus;

X.  tā kā operācijas izmaksas aplēses ir USD 127 000 000 sešiem mēnešiem un tā kā ASV un Eiropas Savienība ir saņēmušas lūgumu nodrošināt šo finansējumu;

Y.  tā kā militārie pučisti ir piekrituši, ka ierodas ECOWAS spēki;

Z.  tā kā Portugāļu valodas valstu savienība, kuras prezidentvalsts ir Angola, ierosina izveidot miera nodrošināšanas spēkus, kas pakļauti ANO, par to vienojoties ar ECOWAS, Āfrikas Savienību un Eiropas Savienību;

AA.  tā kā vēl nav sākusies Angolas spēku atvilkšana, kuri ir Gvinejā–Bisavā kopš 2011. gada marta saskaņā ar 2010. gada oktobra divpusējo vienošanos;

BB.  tā kā šī vienošanās tika panākta pēc tam, kad Eiropas Savienība beidza sniegt atbalstu drošības spēku reformai;

CC.  tā kā ANO Drošības padomes rezolūcijā 2048 ir noteiktas sankcijas pret valsts apvērsuma īstenotājiem;

DD.  tā kā faktiskais republikas pagaidu prezidents Raimundo Pereira un premjerministrs Carlos Gomes Júnior nav piekrituši atteikties no saviem mandātiem, kaut arī viņi bija spiesti atstāt valsti;

EE.  tā kā pārejas nolīgumā, par kuru sākušās sarunas starp ECOWAS, militārajiem pučistiem un opozīcijas partijām un kurā ir paredzēts iecelt prezidentu un valdību pēc pučistu ierosinājuma, ir pārkāpta konstitucionālā likumība un leģitimizēts valsts apvērsums,

1.  nosoda valsts apvērsumu Gvinejā–Bisavā un iesaka nesamierināties ar valsts apvērsumiem; prasa nekavējoties atjaunot konstitucionālo kārtību, kas nozīmē bez nosacījumiem atjaunot amatā pagaidu prezidentu, likumīgo valdību un Nacionālo asambleju, kam šie pienākumi uzticēti demokrātisku procedūru rezultātā, kā arī prasa noteiktajā termiņā rīkot vēlēšanas;

2.  atsakās atzīt jebkādu pārejas laika institūciju, kas nav ievēlēta;

3.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas nelikumīgi tiek turētas ieslodzījumā;

4.  nosoda to, ka pagaidu prezidents un premjerministrs bija spiesti pamest valsti;

5.  nosoda jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši jebkādu vardarbību pret atbildīgiem politiskiem vai NVO darbiniekiem, un pauž bažas par cilvēku drošības un jo īpaši par pārtikas nodrošinājuma un veselības aprūpes aizvien straujāku pasliktināšanos Gvinejā–Bisavā;

6.  ir nobažījies par NVO ziņojumiem no šīs valsts, kuri liecina, ka nelikumīgā, no pučistiem sastāvošā valdība turpina pārkāpt cilvēktiesības un dara to aizvien biežāk, īpaši apspiežot tādas pilsoniskās brīvības kā vārda, preses, pārvietošanās un pulcēšanās brīvība; turklāt nosoda patvaļīgos arestus un aizturēšanu, kā arī to militāristu un politiķu vajāšanu, kuri pauž savu attieksmi pret pučistu pašpasludināto valdību;

7.  prasa, lai cilvēktiesību pārkāpējus sauc pie atbildības par viņu rīcību, iespējams, Starptautiskajā krimināltiesā, un lai tiesai nodod konstitucionālās kārtības pārkāpējus;

8. ir nobažījies par iespējamo humanitāro krīzi Gvinejā–Bisavā un aicina Eiropas Savienību, ANO un Āfrikas Savienību, ECOWAS un Portugāļu valodas valstu savienību saskaņot savus centienus šādas iespējamības novēršanā, arī plānojot kopīgus atbalsta pasākumus, īpaši veselības aprūpes jomā šajā valstī, tostarp atbalstot Bisavas galvenās slimnīcas darbību, kurā trūkst nepieciešamo materiālu ikdienas vajadzību apmierināšanai un kuru nedrīkstētu piemeklēt sabiedrības veselības krīze, ko saasinātu gaidāmā lietus sezona;

9.  aicina ECOWAS, Āfrikas Savienību, Portugāļu valodas valstu savienību, Eiropas Savienību un ANO darīt visu iespējamo, lai Gvinejā–Bisavā tiktu ievērota demokrātija un cilvēktiesības, kā arī saskaņot savus centienus starptautiskās likumības un demokrātiskās konstitucionālās kārtības atjaunošanai šajā valstī;

10.  atzinīgi vērtē Eiropas Savienības veiktās sankcijas un vēlas, lai ANO Drošības padome īstenotu savus draudus, ja konstitucionālā kārtība netiek atjaunota;

11.  vēlas, lai Eiropas Savienība veidojamajā kontaktgrupā iesaistās kā partneris ne tikai attīstības, bet arī drošības un demokrātiskās stabilitātes jomā;

12.  vēlas, lai ANO Drošības padomes vadībā tiktu izvietoti stabilizācijas spēki un drošības spēku reformas misija;

13.  prasa, lai Eiropas Savienība, ANO un Āfrikas Savienība, ECOWAS un Portugāļu valodas valstu savienība koordinē dažādos kaimiņvalstu — īpaši Angolas, Nigērijas, Senegālas un Burkinafaso — militāros spēkus, kuri jau atrodas šajā valstī; mudina Eiropas Savienību pieprasīt, lai šo valstu iestādes (tās ir valstis, kas nosūta militāros un drošības spēkus un visas ir ĀKK partnervalstis, saistītas ar Kotonū nolīgumu) pārliecinās, ka tās nesniedz atbalstu nelikumīgajai varai, ko pasludinājuši valsts apvērsuma īstenotāji, un nepārkāpj cilvēktiesības attiecībā uz Gvinejas–Bisavas iedzīvotājiem;

14.  prasa, lai Padome izvērtē iespējas sniegt šai misijai palīdzību saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) un aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci ierosināt KDAP misijas atgriešanos Gvinejā–Bisavā ar lielākām pilnvarām, lai tad, kad likumīgās iestādes būs atguvušas iespēju īstenot valsts varu Gvinejā–Bisavā, palīdzētu veikt drošības spēku reformu un nostiprinātu valsts pārvaldes iestāžu veiktspēju, kā arī sniegtu atbalstu tiesiskumam;

15.  prasa, lai Eiropas Savienība paredz palīdzību likumīgajai Gvinejas–Bisavas valdībai cīņā pret valstī notiekošo narkotiku kontrabandu, kura jau sen ir radījusi korupciju šīs valsts bruņotajos spēkos un valsts pārvaldes aparāta struktūrās; atgādina, ka caur Gvineju–Bisavu notiek narkotiku kontrabanda uz Eiropas tirgu un veidojas saites ar citiem noziedzīgajiem tīkliem, kas darbojas šajā reģionā, īpaši ar teroristiskajiem tīkliem Sāhelā un Nigērijā;

16. prasa Komisijai sniegt tiešu palīdzību iedzīvotājiem;

17. prasa ilgtermiņa stratēģijā, kurā būtu ņemta vērā reģionālā situācija un problēmas, par prioritātēm noteikt cīņu ar nesodāmību un sociāli ekonomiskās attīstības veicināšanu Gvinejā–Bisavā;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, kā arī ECOWAS, Āfrikas Savienības un ĀKK institūcijām.