Rezolūcijas priekšlikums - B7-0139/2013Rezolūcijas priekšlikums
B7-0139/2013

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS Iepriekšēja vienošanās par spēļu rezultātu un korupcija sportā

11.3.2013 - (2013/2567(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Morten Løkkegaard, Hannu Takkula, Liam Aylward, Robert Rochefort, Nadja Hirsch, Jürgen Creutzmann ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0130/2013

Procedūra : 2013/2567(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0139/2013
Iesniegtie teksti :
B7-0139/2013
Pieņemtie teksti :

B7‑0139/2013

European Parliament resolution on match-fixing and corruption in sport

(2013/2567(RSP))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 23.oktobra paziņojumu „Ceļā uz visaptverošu regulējumu tiešsaistes azartspēlēm” (COM(2012)0596) un tam pievienotos dienesta darba dokumentu (SWD(2012)0345),

–   ņemot vērā 2012. gada 20. septembra Nikosijas deklarāciju par cīņu pret spēļu rezultātu sarunāšanu,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada18. janvāra paziņojumu „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0012),

–   ņemot vērā 2012. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas dimensiju sportā[1],

–   ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū[2],

–   ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par tiešsaistes azartspēļu integritāti[3],

–   ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu par sportu (COM(2007)0391),

–   ņemot vērā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par dopinga izmantošanas apkarošanu sportā[4],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308),

–   ņemot vērā Komisijas Ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro ES vārdā piedalīties sarunās par Eiropas Padomes starptautisku konvenciju pret manipulācijām ar sporta rezultātiem (COM(2012)0655),

–   ņemot vērā Eiropas Padomes 1985. gada 19. augusta Konvenciju par skatītāju vardarbību un nepienācīgu uzvedību sporta pasākumos un Eiropas Padomes 1989. gada 16. novembra Antidopinga konvenciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropola Apvienotās izmeklēšanas grupa (JIT) ar kodēto nosaukumu „Operācija veto” atklāja, ka pēdējos gados ir plaši izplatījusies futbola spēļu rezultātu sarunāšana — pasaulē kopā par aizdomīgām uzskata 680 spēles, tostarp 380 spēles Eiropā, un tā kā pētījumā aprakstīts plašs spēļu rezultātu sarunāšanas tīkls, kurš skar sporta būtību un kura 425 locekļi tiek turēti aizdomās un 50 — ir arestēti;

B.  tā kā šie skaitļi ir tikai aisberga redzamā daļa;

C. tā kā spēļu sarunāšana ir ietekmējusi lielu skaitu dalībvalstu, kas ir cēlonis nopietnām bažām, jo spēļu sarunāšana ir saistīta ar organizēto noziedzību un ir praktiski visu dalībvalstu sporta sistēmas galvenais riska faktors;

D. tā kā spēļu sarunāšana ir kriminālnoziegums, kas rada lielus ienākumus, bet notiesāšanas un atklāšanas iespējamība ir ļoti zema, un tā kā šo iespēju tāpēc izmanto kriminālas organizācijas nolūkā veikt nelegālas darbības, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un cilvēku un narkotiku tirdzniecību;

E.  tā kā kriminālās organizācijas darbojas plašā starptautiskā līmenī un to sakari visā pasaulē it tik plaši, ka neviena iestāde, valsts vai organizācija nespēj viena pati apkarot spēļu sarunāšanu;

F.  tā kā šī parādība var ietekmēt visus sporta veidus un līdz ar to ir apdraudēts godīgums sportā;

G. tā kā sporta organizācijā pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātija, proti, laba pārvaldība, ir vajadzīgas, lai sporta kustībai varētu būt kāda sekmīga loma, apkarojot sporta iznākumu sarunāšanu un krāpniecību sportā;

H. tā kā daudzas sporta organizācijas šajā jomā ir pieņēmušas normas, piemēram, rīcības kodeksus un nesaudzīgas izskaušanas politikas nostādnes,

1.  aicina galvenās ieinteresētās personas uzņemties personīgu atbildību un izstrādāt visaptverošu pieeju, papildinot viens otra centienus apkarot spēļu sarunāšanu sportā;

2.  prasa Komisijai izstrādāt koordinētu pieeju cīņā pret spēļu sarunāšanu un organizēto noziedzību, koordinējot galveno sporta organizāciju, valstu policijas un tiesu iestāžu, un azartspēļu rīkotāju centienus šajā jomā un nodrošinot diskusiju un informācijas un labākās prakses apmaiņas platformu;

3.  aicina sporta organizācijas nesaudzīgi izskaust korupciju gan organizācijas iekšienē, gan ārpus tās, lai atturētu tās locekļus no pakļaušanās ārējam spiedienam;

4.  mudina sporta organizācijas pieņemt rīcības kodeksu, kas būtu jāpiemēro visiem darbiniekiem un amatpersonām (spēlētājiem, treneriem, tiesnešiem, medicīniskajiem un tehniskajiem darbiniekiem un klubu un apvienību vadītājiem) un kurā būtu izskaidrota spēļu iznākumu sarunāšanas bīstamība, paredzētas sankcijas par dalību šā noziedzīga nodarījuma veikšanā, kā arī aizliegums apvienojumā ar sankcijām par derību slēgšanu attiecībā uz spēlēm un pienākums ziņot par visiem zināmiem spēļu iznākumu sarunāšanas gadījumiem, nodrošinot atbilstošu ziņotāja aizsardzības mehānismu;

5.  uzsver, cik svarīgi ir izglītot par sporta integritātes aizsardzību; tādēļ aicina dalībvalstis un sporta federācijas jau no agra vecuma un visos līmeņos (gan amatieru, gan profesionāļu) atbilstīgi informēt un izglītot sportistus un patērētājus;

6.  mudina sporta organizācijas sākt vispārēju tādu preventīvu programmu veikšanu, kurās būtu skaidri izklāstītas klubu, līgu un federāciju saistības, un nodibināt disciplināru struktūru, lai vērstos pret spēļu rezultātu sarunāšanu;

7.  mudina sporta organizācijas piemērot augstus un pārliecinošus pārvaldības standartus;

8.  aicina sporta organizācijas, kurās jau tiek īstenota nesaudzīgas izskaušanas politika un rīcības kodekss, šīs politikas nostādnes regulāri pārskatīt un pārliecināties, ka tām ir paredzētā iedarbība;

9.  konstatē, ka visu dalībvalstu tiesību aktos spēļu iznākumu sarunāšana ir noteikta kā kriminālnoziegums un ka šā nozieguma izdarītāju kriminālvajāšanas grūtības vairāk pārsvarā ir funkcionālas, nevis tiesiskas, dabas; aicina Komisiju atbalstīt informācijas un paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā, lai uzlabotu spēļu rezultātu sarunāšanas apkarošanas noteikumu īstenošanas kontroli;

10. aicina Komisiju novērtēt par spēļu rezultātu sarunāšanu paredzēto sankciju un sodu līmeņu atšķirības un vajadzības gadījumā noskaidrot iespēju ieviest kopējo standartu minimumu;

11. atzinīgi vērtē aktuālo diskusiju par iespējamo Eiropas Padomes konvenciju, ar ko varētu apkarot manipulēšanu ar sporta rezultātiem un kas valstu sistēmām sniegtu vajadzīgos līdzekļus, zināšanas un resursus, lai pret šo negatīvo parādību cīnītos; aicina dalībvalstis ātri pieņemt šo starptautisko tiesību instrumentu;

12. aicina dalībvalstis izveidot specializētu tiesībaizsardzības vienību, kas cīnītos pret spēļu rezultātu sarunāšanu un darbotos kā komunikācijas un sadarbības ar galvenajām ieinteresētajām personām centrālais punkts, un pieprasīt derību rīkotājiem sniegt informāciju par nelikumīgu azartspēļu modeļiem šai specializētajai vienībai un sporta organizācijām, lai veiktu turpmāku izmeklēšanu un vērstos pie kriminālvajāšanas iestādēm;

13. aicina dalībvalstis uzlabot Eiropas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, izveidojot kopīgas izmeklēšanas vienības, un uzlabot kriminālvajāšanas iestāžu sadarbību; uzsver vajadzību veikt pasākumus, lai apkarotu nelikumīgo derību tīmekļa vietnes un anonīmās derības;

14. aicina dalībvalstis izveidot valstu (valdību) regulatīvās aģentūras (pēc Apvienotās Karalistes Azartspēļu komisijas parauga), lai apkarotu nelikumīgu darbību azartspēļu jomā un korupciju; uzsver nepieciešamību cieši sadarboties ar citiem regulatoriem, tostarp licencēšanas iestādēm un tādām struktūrām kā policija;

15. uzsver vajadzību steidzami izveidot daudzu ieinteresēto personu struktūru, lai iegūtu, analizētu un izplatītu pierādījumus un apmainītos ar pierādījumiem par spēļu rezultātu sarunāšanu, sporta krāpniecību un citām sporta korupcijas formām gan Eiropā, gan ārpus tās; uzskata, ka šai struktūrai būtu arī jāapkopo paraugprakse cīņas pret sporta korupciju jomā un jāsekmē labas pārvaldības koncepciju piemērošana attiecībā uz sportu; konstatē, ka pirmā iespēja šo jautājumu apspriest var būt Par fizisko audzināšanu un sportu atbildīgo ministru un augstākā līmeņa amatpersonu (MINEPS) piektā konference, kura ir paredzēta 2013. gada maijā Berlīnē.

16. mudina Komisiju sazināties un sadarboties ar trešām valstīm, lai apkarotu ar organizēto noziedzību, kas ir iesaistīta spēļu rezultātu sarunāšanas noziegumu veikšanā;

17. aicina Komisiju noskaidrot valstis, kurās ir īpašas problēmas attiecībā uz spēļu rezultātu sarunāšanu derību slēgšanu nolūkā par ES teritorijā notiekošiem sporta pasākumiem, un uzlabot tās sadarbību ar šīm valstīm, lai cīnītos pret spēļu rezultātu sarunāšanu;

18. aicina Komisiju spēļu rezultātu sarunāšanu apkarošanas kontekstā izveidot pasaules mēroga forumu, kurā visas ieinteresētās puses varētu tikties, apmainīties ar informāciju un saskaņot savu rīcību;

19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas, starptautiskajām un nacionālajām sporta organizācijām.