REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES pilsonību par maksu
13.1.2014 - (2013/2995(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Timothy Kirkhope, Roberts Zīle ECR grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 1. un 2. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar ES līgumiem jautājumi par uzturēšanos un pilsonību ir dalībvalstu ekskluzīva kompetence;
B. tā kā aizvien lielāks skaits dalībvalstu izsniedz pagaidu uzturēšanās atļaujas tiem trešo valstu pilsoņiem, kas veic tiešos ieguldījumus, tostarp nekustamajos īpašumos, uzņēmumos vai noguldījumu veidā bankās; tā kā dažās dalībvalstīs ir iespējams iegādāties pastāvīgu uzturēšanās atļauju ar iespēju iekļūt visā Šengenas zonā; tā kā dažās dalībvalstīs tiek veikti pasākumi, kas rezultātā varētu novest pie attiecīgās dalībvalsts pilsonības tirgošanas;
C. tā kā nekustamo īpašumu ieguldījumu programmu gadījumā dažas valstis šķiet pat sacenšas viena ar otru, kas noved pie tā, ka tiek samazināts minimālais ieguldījuma apjoms, kas nepieciešams, lai iegūtu uzturēšanās atļauju;
D. tā kā dažās dalībvalstīs šīm ieguldījumu programmām ir iespējama negatīva ietekme, piemēram, radot vietējā mājokļu tirgus izkropļojumus;
E. tā kā ir paustas arī bažas par pārbaudes procesu un saistītiem drošības pasākumiem, jo tiek uzskatīts, ka dažu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes ne vienmēr ir spējīgas pienācīgi izskatīt aizvien lielāko skaitu uzturēšanās atļaujas pieprasījumu, kas iesniegti saistībā ar šīm programmām;
F. tā kā dažās dalībvalstīs lielu daļu uzturēšanās atļauju pieprasījumus iesniedz tādi trešo valstu pilsoņi, kas ne vienmēr pienācīgi sadarbojas ar kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm jautājumos par datu apmaiņu un iepriekšējās darbības pārbaudi;
1. norāda uz daudzajām dalībvalstīs īstenotajām programmām ieguldījumu piesaistīšanai un atzīst, ka šādām programmām ir potenciāls iepludināt naudas līdzekļus krīzes skartajās ekonomikās;
2. uzskata, ka jautājumiem par uzturēšanos un pilsonību vajadzētu palikt dalībvalstu ekskluzīvai kompetencei;
3. uzsver, ka ir nobažījies par drošību visā Šengenas zonā un uzsver, ka daudzās un dažādās uzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas un procedūras, kas tiek īstenotas dalībvalstīs, tieši ietekmē pieeju Šengenas zonai kopumā;
4. aicina dalībvalstis saglabāt visaugstākos iepriekšējās darbības pārbaužu standartus, lai nepieļautu, ka šīs iespējas ļaunprātīgi izmanto noziedznieki un naudas atmazgātāji;
5. atzīmē, ka pašreiz notiekošā sacensība par izdevīgākiem ieguldījumu nosacījumiem var novest pie pazeminātiem standartiem un prasībām attiecībā uz Šengenas zonas uzturēšanās atļauju saņemšanu; aicina dalībvalstis īstenot tādas ieguldījumu piesaistes programmas, no kurām vislielāko labumu gūtu šo dalībvalstu pilsoņi un ekonomika;
6. pauž bažas par dažās dalībvalstīs vērojamiem dažiem ekonomiskās aktivitātes jomas izkropļojumiem, piemēram, mājokļu tirgus gadījumā; ir arī nobažījies par to, ka dažas dalībvalstis ir īpaši neaizsargātas pret mākslīgi saceltām īpašumu cenām un netaisnīgu konkurenci komerciālu aizdevumu saņemšanā, atstājot vietējos iedzīvotājus neizdevīgākā situācijā un iespējams izraisot sociālo spriedzi;
7. aicina dalībvalstis būt uzmanīgām, īstenojot kompetenci šajā jomā, un ņemt vērā iespējamo negatīvo ietekmi;
8. aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties savstarpēji, kā arī ar attiecīgām ES struktūrām, piemēram, Europol, lai nepieļautu, ka to investīciju programmas tiek ļaunprātīgi izmantotas noziedzīgiem mērķiem;
9. prasa Komisijai novērot dažādās dalībvalstu programmas un analizēt iespējamos finansiālos, kā arī ar noziedzību un drošību saistītos riskus;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.