KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stratēģiju „ES 2020”
15.6.2010
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
S&D , Verts/ALE Group (B7‑0348/2010)
ALDE (B7‑0351/2010)
PPE (B7‑0353/2010)
Joseph Daul, Corien Wortmann-Kool PPE grupas vārdā
Martin Schulz, Stephen Hughes S&D grupas vārdā
Guy Verhofstadt, Lena Ek ALDE grupas vārdā
Daniel Cohn-Bendit, Rebecca Harms, Philippe Lamberts Verts/ALE grupas vārdā
Malcolm Harbour ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stratēģiju „ES 2020”
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 11. februāra neoficiālo sanāksmi,
– ņemot vērā Komisijas ierosināto ES stratēģijas 2010. gadam sabiedrisko apspriešanu un tās rezultātus (SEC(2010)116),
– ņemot vērā Komisijas novērtējumu par Lisabonas stratēģiju (SEC(2010)114),
– ņemot vērā Eiropadomes dokumentu „Septiņi soļi, lai īstenotu Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju”,
– ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par stratēģiju „ES 2020”,,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,
A. tā kā, ņemot vērā pašreizējo dziļo finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, pastāv ļoti lielas cerības attiecībā uz jauno stratēģiju „Eiropa 2020”, kas Eiropadomei jāapstiprina 2010. gada jūnijā;
B. tā kā daudzās dalībvalstīs joprojām pieaug bezdarba līmenis, kas var skart līdz pat 28 miljoniem cilvēku Eiropas Savienībā, trūkstot atbilstīgai politiskai reakcijai vidējā termiņā, un tas var radīt nopietnas grūtības sociālajā un humanitārajā jomā; tā kā krīzes dēļ ir zudušas miljoniem darbavietu un ir palielinājusies nodarbinātības nestabilitāte;
C. tā kā klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dabas resursu noplicināšanas dēļ noteikti ir jārada ilgtspējīgāks ražošanas, izplatīšanas un patēriņa modelis;
D. tā kā Komisijas paziņojums un Padomes secinājumi par Eiropas stratēģijas 2020. gadam satura jomām, tādām kā galvenie mērķi, pamatpriekšlikumi, vājās vietas un rādītāji ir ļoti vispārīgi un tādēļ prasa Komisijai nekavējoties iesniegt konkrētākus plānus, lai paskaidrotu, kā tiks panākta šo iniciatīvu sekmīga īstenošana savukārt, un aicina iesniegt šos plānus Eiropas Parlamentam;
E. tā kā, lai gūtu rezultātus, Eiropas uzdevumi un atbildība ir labi organizētā veidā jāsadala starp Eiropas pārvaldības dažādajiem Eiropas, valstu, reģionāliem un vietējiem līmeņiem, visos līmeņos jānodrošina augstākā kvalitāte un pārskatatbildība un visiem uzņēmumiem un universitātēm, kas darbojas partnerībā ar vietējām un reģionālām iestādēm un pilsonisko sabiedrību un ir būtiski pārmaiņu veicinātāji, ir jākļūst par jaunā mehānisma virzītājspēku;
F. tā kā ir būtiski analizēt demogrāfisko krīzi un tās sekas un nākamās paaudzes nedrīkst ziedot tam, lai saglabātu iepriekšējās paaudzes ieviestās priekšrocības,
VISPĀRĒJAS PIEBILDES
1. pauž dziļu vilšanos par jaunās stratēģijas „ES 2020” pamatelementiem, par kuriem Eiropadome vienojās 2010. gada 26. martā; mudina Eiropadomi ņemt vērā pašreizējā krīzē gūto mācību un izstrādāt īsteni tālredzīgu, vērienīgu un saskaņotu stratēģiju;
2. aicina ES stratēģijā 2020. gadam ietvert plašu koncepciju par ES nākotni kā konkurētspējīgu, sociālu un ilgtspējīgu Savienību, kuras politikas veidošanas centrā ir iedzīvotāji un vides aizsardzība;
3. uzskata, ka dalībvalstīm jāuzlabo ekonomiskās darbības rādītāji, ieviešot strukturālas reformas nolūkā mazināt valsts izdevumus, samazināt birokrātiju, dot lielākas pilnvaras iedzīvotājiem, sekmēt uzņēmējdarbību un inovāciju, pielāgot tiesību aktus MVU vajadzībām un dot iedzīvotājiem iespēju pilnā mērā realizēt savu potenciālu;
4. atzīst — lai novērstu euro krīzes sekas, ko radīja ilgtermiņa ekonomiskā stagnācija, Savienībai vienlaikus ar reformām, kuru mērķis ir atjaunot un uzlabot konkurētspēju, ir jāīsteno stratēģija nolūkā paātrināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi;
5. pauž nožēlu, ka Eiropadomes secinājumos nav ņemta vērā vajadzība pašreizējo, vēl nestabilo atveseļošanās procesu pilnībā atspoguļot jaunajā stratēģijā 2020. gadam, nosakot saskaņotu politikas programmu un šajā stratēģijā visaptveroši iekļaujot makroekonomikas politiku, lai vajadzīgā budžeta konsolidācija neapdraudētu stratēģijas sekmīgu izpildi;
6. pauž nožēlu, ka ar Parlamentu kā Eiropas iedzīvotājus pārstāvošu iestādi nav apspriesti rādītāji, kas ir pamatā ES Nacionālo reformu programmai 2020. gadam; mudina Padomi jūnija sanāksmē apstiprināt ES stratēģijas 2020. gadam pamatelementus, taču prasa Padomei, pienācīgi un pēc iespējas drīz neapspriežoties ar Parlamentu, nepieņemt galīgus lēmumus par ES stratēģijas 2020. gadam pamatinstrumentiem, mērķiem un rādītājiem; tāpat arī uzskata, ka stratēģijas izstrādē un īstenošanā ir aktīvi jāiesaista valstu parlamenti, reģioni, pašvaldības, sociālie partneri un NVO;
VĀJĀS VIETAS UN GALVENIE MĒRĶI
7. atzīmē Eiropadomes apstiprinātos piecus galvenos mērķus attiecībā uz nodarbinātības līmeni, pētniecību un izstrādi, siltumnīcefekta gāzu emisiju, izglītības līmeni un sociālo integrāciju; uzsver, ka šie galvenie mērķi ir jānoformulē saistībā ar konsekventu un saskaņotu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas ietver ekonomikas, sociālās jomas un vides politikas programmas;
Vienotā tirgus izveides pabeigšana
8. uzsver, ka vienotais tirgus ir viens no Eiropas izaugsmes galvenajiem veicinātājiem un joprojām tā izveide pilnībā nav pabeigta; norāda arī, ka atsevišķu šķēršļu pastāvēšana, kas traucē iedzīvotāju, preču, pakalpojumu un kapitāla apriti, liek visām Eiropas iestādēm īstenot turpmākus centienus, lai izveidotu taisnīgu, labāku, konkurētspējīgāku un efektīvāku vienoto tirgu;
9. uzsver, ka ir būtiski par politikas veidošanas pamatu saglabāt brīvo tirdzniecību un piekļuvi globālajam tirgum un neveikt nekādus protekcionistiskus pasākumus, jo brīva un globāla tirgus uzplaukumu var nodrošināt inovatīvi uzņēmēji un firmas;
10. uzsver, ka ir nepieciešamas drosmīgākas iniciatīvas, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un padarītu to pieņemamāku iedzīvotājiem; tādēļ atzinīgi vērtē Mario Monti sagatavoto ziņojumu, kas — līdzīgi kā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūcija — ietver interesantus priekkšlikumus, lai panāktu konsensu un izveidotu spēcīgāku vienoto tirgu;
11. uzskata — lai izveidotu efektīvi funkcionējošu vienoto tirgu, Komisijai ir jānosaka skaidras politiskās prioritātes, pieņemot Vienotā tirgus aktu, kurā jāiekļauj gan normatīvas, gan nenormatīvas iniciatīvas ar mērķi izveidot sevišķi konkurētspējīgu sociālā tirgus ekonomiku;
MVU un sociālā tirgus ekonomika
12. uzsver, ka ES ir jāstimulē un jāmudina MVU un uzņēmēji, kuriem ir izšķiroša nozīme darbavietu saglabāšanā un radīšanā, kā arī ir jāvienkāršo administratīvie un regulatīvie slogi un noteikumi, lai MVU varētu straujāk attīstīties, brīvi tirgojot savus produktus/ pakalpojumus 500 miljoniem patērētāju, kas veido ES vienoto tirgu, un arī turpmāk ir jāsamazina birokrātija; tāpat arī uzsver, cik būtiski ir pilnībā īstenot Mazās uzņēmējdarbības aktu, veicot politiskus centienus visos līmeņos;
13. uzsver, ka MVU ir mūsu sociālās tirgus ekonomikas pamats un darbavietu radītāji, un tiem ir izšķiroša nozīme ekonomikas un ilgtspējīgas izaugsmes nostiprināšanā, tādēļ par prioritāriem ir jānosaka turpmākie centieni MVU vajadzībām piemērotu normatīvo reformu jomā, radot labvēlīgu vidi uzņēmumu veidošanai, iedrošinot uzņēmējus un uzlabojot piekļuvi finansējumam; turklāt uzskata, ka ES stratēģijā 2020. gadam ir jāietver mērķi un iniciatīvas, kas mudina uzņēmumos palielināt vidējo pašu kapitāla un riska kapitāla īpatsvaru;
14. norāda, ka mikrouzņēmumi bieži vien ir veids, kā mazināt bezdarbu, un uzņēmuma nodibināšana nereti ir veids, kā gūt panākumus pat inertā sabiedrībā, turklāt pirmais priekšnoteikums MVU izaugsmei ir to spēja pienācīgi palielināt darbībai nepieciešamos līdzekļus, kā arī, saglabājot garantijas mehānismus MVU, dinamiskus otrreizējos tirgus un banku sektoru, kas veicina ekonomisko darbību Eiropā, tiks radīti priekšnoteikumi MVU izaugsmei;
Nodarbinātības mērķi
15. atkārtoti pauž uzskatu, ka kvalitatīvai nodarbinātībai ir jābūt stratēģijas 2020. gadam galvenajai prioritātei un ka nolūkā uzlabot nodarbinātības rādītājus izšķiroša nozīme ir spēcīgākai virzībai uz pareizi funkcionējošiem darba tirgiem un sociāliem apstākļiem; tādēļ aicina izstrādāt jaunu programmu, lai sekmētu pienācīgu darbavietu radīšanu, visā Eiropā nodrošinātu darba ņēmēju tiesības un uzlabotu darba apstākļus;
16. uzskata, ka jaunajā stratēģijā lielāka uzmanība jāpievērš pienācīgām darbavietām, tostarp cīņai pret nedeklarēto darbu, un jānodrošina, lai darba tirgū atgrieztos tie cilvēki, kuri pašreiz no tā ir izslēgti;
17. uzskata, ka jaunajā stratēģijā jāsekmē tādu darba tirgu izaugsme, kas gan rada stimulus, gan uzlabo darba apstākļus darbiniekiem, vienlaikus aktīvāk stimulējot darba devējus pieņemt darbā un saglabāt personālu;
Pētniecības mērķi
18. mudina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk 3 % no IKP atvēlēt pētniecības un izstrādes mērķiem; aicina dalībvalstis konstruktīvāk izmantot sinerģijas potenciālu starp kohēzijas politikas fondu un pētniecības un izstrādes fondu un nodrošināt, ka šie instrumenti rada inovāciju, kas sniedz reālu labumu sabiedrībai;
19. uzsver, ka lielākie pētniecības un izstrādes projekti, galvenie enerģētikas infrastruktūras ieguldījumi, jaunā ES kompetence kosmosa politikā, kā arī ES inovācijas politika prasa stabilu, uzticamu un ilgtspējīgu ES finansiālo atbalstu, lai sasniegtu Savienības galvenos 2020. gada mērķus;
20. norāda, ka Eiropai jānostiprina tās potenciāls tādās jomās kā kvalificēts darbaspēks, zinātne, pētniecība un tehnoloģija un līdz ar to tās inovācijas spēja, kas ir konkurētspējas pamatelements, un šīm trim zināšanu pamatnozarēm arī turpmāk jābūt ES stratēģijas 2020. gadam kodolam;
21. uzskata — lai Eiropas pētniecība kļūtu efektīvāka, izšķiroša nozīme ir pašreizējo struktūru labākai saskaņošanai, kā arī gan publiskajā, gan privātajā sektorā ir jārada pētniecībai un inovācijai labvēlīgāka ieguldījumu vide; aicina Komisiju izstrādāt praktiskus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam, jo īpaši nodrošinot labāku pieejamību riska kapitālam;
Klimata/ enerģētikas mērķi
22. pauž nožēlu, ka Eiropadomes galvenie mērķi tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisijas, atjaunīgie enerģijas avoti un energoefektivitāte nav pietiekami vērienīgi un līdz ar to nav vērsti uz to, lai ES uzņemtos vadību pasaulē, kurā notiek klimata pārmaiņas, būtiska dabas resursu samazināšanās un pasaules ekosistēmām draud iznīcība; tādēļ aicina nekavējoties un vienlaicīgi noteikt šādus Eiropas Savienībai saistošus mērķus:
(a) iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 30 % līdz 2020. gadam un būtiska samazinājuma turpināšana ilgtermiņā, ar noteikumu, ka arī citas valstis ir gatavas uzņemties pienācīgas saistības;
(b) resursu efektivitātes uzlabošanas mērķis;
(c) līdz 2020. gadam par 20 % samazināt enerģijas patēriņu un vismaz par 20 % palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, likvidējot tehniskos un citāda veida šķēršļus turpmākai atjaunīgās enerģijas attīstībai, kas ir pirmais uzdevums ceļā uz sevišķi efektīvu ekonomiku, kas nerada CO2 emisijas un kuras pamatā galvenokārt ir atjaunīgā enerģija;
(d) izmērāmi mērķi, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu nodrošināto pakalpojumu samazināšanos, cenšoties tos atjaunot līdz 2020. gadam;
Izglītības mērķis
23. norāda uz galveno mērķi uzlabot izglītību; nosoda to, ka nav noteikti mērķi skaitliskā izteiksmē, un mudina Eiropadomi izvirzīt 100 % mērķi vidējās izglītības ieguves jomā, kā arī noteikt skaidrus kvalitatīvos mērķus un rādītājus sākuma un vidējās izglītības jomā;
24. prasa dalībvalstīm apstiprināt Komisijas paziņojumā par EU stratēģiju 2020. gadam noteiktos vērienīgos mērķus, kas paredz, ka līdz 2020. gadam to skolēnu skaits, kuri pamet mācības, būs zem 10 % attiecīgajā vecuma grupā, un vismaz 40 % iedzīvotāju būs ieguvuši augstāko vai līdzvērtīgu izglītību;
25. uzsver, ka ir jāizstrādā pamatīga mūžizglītības politika, mudinot izmantot apmācības iespējas, kurām iedzīvotājiem ir jābūt pieejamām visas profesionālās dzīves garumā; norāda, ka būs nepieciešams paturēt darba tirgū daudzus aktīvus cilvēkus un nostiprināt viņu sociālo integrāciju;
Nabadzības izskaušanas mērķis
26. prasa, lai stratēģijā „ES 2020” iekļautu mērķi, paredzot uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kuri ES dzīvo nabadzībā, un norāda, ka vairākums Eiropas iedzīvotāju, kuri pašlaik dzīvo nabadzībā vai kuriem draud dzīve nabadzībā, ir sievietes, sevišķi vecāka gadagājuma sievietes, migrantes, vientuļās mātes un ģimenes aprūpētājas;
27. īpaši atzinīgi vērtē Eiropadomes priekšlikumus par sociālo integrāciju, par prioritāti nosakot nabadzības samazināšanu, un uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri mērķi un iniciatīvas; uzskata, ka šis mērķis ir viens no ES stratēģijas 2020. gadam pamatuzdevumiem; aicina izstrādāt vērienīgu ilgtermiņa stratēģiju nabadzības izskaušanai, nosakot tālejošus mērķus tādās jomās kā nabadzības samazināšana, sociālā integrācija — tostarp sieviešu, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku integrācija — un strādājošo nabadzības apkarošana; uzsver, ka ir jānosaka mērķis, lai samazinātu to mājsaimniecību skaitu, kurās visi pieaugušie ir bez darba;
Dzimumu līdztiesība
28. pauž nožēlu, ka Eiropadomes noteiktie galvenie mērķi neietver dzimumu līdztiesību; aicina izstrādāt dzimumu līdztiesības programmu, lai izskaustu atalgojuma atšķirības, kādas pastāv starp sievietēm un vīriešiem, un pilnībā nodrošināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un politikā, vienlaikus sekmējot sieviešu profesionālās izaugsmes iespējas; uzsver, ka ir jānodrošina labāki apstākļi, lai darbu saskaņotu ar ģimenes dzīvi;
PAMATINICIATĪVAS
Pamatiniciatīva: „Inovācijas Savienība”
29. uzskata, ka ir ļoti svarīgi veiksmīgi īstenot jauno pamatiniciatīvu „Inovācijas Savienība”, lai veicinātu uz zināšanām balstītu ekonomiku; aicina Komisiju palielināt Kopienas budžetā paredzēto kopējo finansējumu pētniecībai un inovācijai;
30. uzsver, ka ir svarīgi vienkāršot finansējuma piešķiršanu pētniecībai un izstrādei un likvidēt birokrātiju, lai palielinātu uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības efektivitāti un sekmētu jaunas nodarbinātības iespējas;
31. mudina Komisiju uzlabot apstākļus inovācijai, šai nolūkā, piemēram, izveidojot vienotu ES patentu; apgalvo, ka labi iecerētas programmas, kuru mērķis ir veicināt konkurētspēju un veidot ilgtspējīgu ekonomiku, pienācīgi nedarbojas, un uzskata, ka ir jāveicina MVU, augstskolu un uzņēmumu līdzdalība Eiropas programmu īstenošanā;
32. uzskata, ka MVU piemērotiem finansēšanas instrumentiem būtu jānosaka skaidri mērķi, lai garantētu digitālo sadarbspēju un pieejamību, un tajos ir precīzi jāiekļauj ekoloģiskās inovācijas jomā paredzētie ES mērķi;
33. uzskata, ka inovācijas veicināšanā vēl nav izmantots publiskā iepirkuma potenciāls, tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis uzsvērt inovatīva publiskā iepirkuma vērtību pētniecības un izstrādes mērķu īstenošanā, tā lomu uz pētniecību balstītu MVU veicināšanā un tā potenciālu attiecībā uz kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu;
Pamatiniciatīva: „Jaunatne kustībā”
34. uzsver, ka šajā sakarībā Parlaments arī ir norādījis jaunatni kā vienu no 2011. gada budžeta prioritātēm un ir skaidri paudis apņemšanos arī turpmāk finansiāli atbalstīt visas galvenās programmas šajā jomā;
35. uzsver, ka, lai risinātu jaunatnes augstā bezdarba problēmu, būtu vairāk jākoncentrējas uz apmācības un nodarbinātības iespēju nodrošināšanu katram jaunietim, atvieglojot jauniešu pieeju viņu pirmajai darba vietai un izveidojot ES programmas, kas visos izglītības posmos popularizētu jauniešu uzņēmējdarbību;
36. uzskata, ka augstākā izglītība ir galvenā ekonomiskās un sociālās attīstības un inovācijas un izaugsmes veicinātāja un ka līdz ar to ir vairāk jākoncentrējas uz Boloņas procesa pārraudzību un dalībvalstu saskaņoto principu īstenošanu Eiropas augstākās izglītības telpā;
Pamatiniciatīva: „Eiropas digitālā programma”
37. atzinīgi vērtē Komisijas nesenos vērienīgos priekšlikumus par digitālo programmu un mudina dalībvalstis šīs iniciatīvas pilnībā īstenot;
38. uzsver milzīgo nodarbinātības potenciālu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē un tās galveno lomu, lai Eiropa kļūtu par resursu un enerģētikas ziņā efektīvu ekonomiku; uzsver, ka nozarē valdošā konkurence sekmē inovāciju, un īpaši norāda, ka konkurences tirgum ir jābūt atvērtam jauniem dalībniekiem un jāsekmē jaunu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana; uzsver, ka ir svarīgi turpināt centienus visiem iedzīvotājiem un patērētājiem nodrošināt visuresošu ātrgaitas piekļuvi gan fiksētam, gan mobilam platjoslas interneta pieslēgumam, lai ikvienam pilsonim neatkarīgi no atrašanās vietas nodrošinātu piekļuvi internetam ar taisnīgiem nosacījumiem un par konkurētspējīgu cenu; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt visus pieejamos politikas instrumentus, lai panāktu ātrgaitas interneta pieejamību visiem ES pilsoņiem, tostarp dalībvalstu mērķus platjoslas un ātrgaitas interneta pieslēguma jomā un īpašās programmas bērnu datorpratības uzlabošanai ar datoru izmantošanu skolās;
39. atzīmē, ka Eiropas digitālā programma būtiski ietekmēs kultūras, plašsaziņas līdzekļu un izglītības jomu un ka tāpēc ir vajadzīga integrēta, nevis fragmentāra pieeja; uzskata, ka visās ar digitālo programmu saistītajās politikas iniciatīvās līdztekus iekšējā tirgus jomai un ekonomiskajiem un tehniskajiem apsvērumiem ir ļoti svarīgi pievērst pietiekamu uzmanību jauno plašsaziņas līdzekļu ietekmei, piemēram, uzņemoties e-prasmju veicināšanas saistības, un tiešsaistes satura jautājumam;
40. tomēr piezīmē, ka digitālo pakalpojumu brīvu apriti pašreiz apgrūtina dalībvalstu noteikumu sadrumstalotība;
41. uzskata, ka radošai rūpniecībai arī ir svarīga loma digitālajā vidē, veicinot kultūras daudzveidību ES;
Pamatiniciatīva: „Resursu ziņā efektīva Eiropa”
42. uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020” vides aspekti kopumā ir pārāk vāji, un tie ir jāpilnveido; mudina stratēģijas galvenajos uzdevumos iekļaut skaidrus un izmērāmus mērķus vides jomā, liekot uzsvaru uz to, ka ir jāaptur bioloģiskās daudzveidības izzušana;
43. uzskata, ka stratēģija „Eiropa 2020” mērķtiecīgi būtu jāīsteno tā, lai sasniegtu Savienības ilgtermiņa mērķus — līdz 2050. gadam par 80 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, šai nolūkā jo īpaši palielinot energoefektivitāti un samazinot atkritumu daudzumu, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju un samazinātu izmaksas;
44. uzskata, ka par stratēģijas prioritāti ir jākļūst resursu efektivitātes palielināšanai, un īpašu uzmanību ir jāvelta ietekmei, ko rada naftas cenu pastāvīgs pieaugums un ierobežotie dārgmetālu krājumi, kas ir ļoti svarīgi elektronikas nozarei kopumā un jo īpaši elektrotransporta līdzekļu akumulatoru ražošanai;
45. uzskata, ka ir centīgi jāīsteno inovācija, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti attiecībā uz vides stāvokļa uzlabošanu, resursu efektīvu izmantošanu un izmaksu samazināšanu, un ka visiedarbīgāk šādu inovāciju var veicināt, ar tiesību aktiem nosakot saistošus mērķus un ieviešot reglamentējošus pasākumus;
46. uzskata, ka ES struktūrfondu sadales noteikumi ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā nepieciešamību sekmēt inovāciju, kas samazina izmaksas un uzlabo resursu izmantošanu;
Pamatiniciatīva: „Tīra un efektīva enerģija”
47. uzsver, ka ilgtspējīgi ražošanas procesi savienojumā ar resursu efektivitāti un integrētu enerģētikas politiku, kā arī turpmāka atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšana ļaus ES ne vien sasniegt savus izvirzītos mērķus klimata un enerģētikas jomā, bet arī saglabāt Eiropā spēcīgu ražošanas bāzi un uzlabot konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību.
48. pauž nožēlu par mērķtiecības trūkumu stratēģijā „Eiropa 2020”, lai izveidotu patiesi kopēju Eiropas enerģētikas politiku; uzsver, ka, lai arī Eiropas Savienības galvenais mērķis ir veiksmīga iekšējā tirgus izveide un lai arī ir jākoncentrējas uz strauju 3. enerģētikas paketes īstenošanu, pārliecīgs uzsvars uz šīs Eiropas Savienības enerģētikas politikas jomu kaitē pārējiem diviem mērķiem par „ilgtspējīgu attīstību” un „piegādes drošību”; atgādina, ka iekšējo tirgu nevar īstenot, neņemot vērā ārējo dimensiju, un ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga kopēja Eiropas enerģētikas politika, lai patiešām ietekmētu energoapgādes drošību, klimata pārmaiņas un enerģijas cenu pieejamību;
49. atgādina, ka energoefektivitāte ne vien ir izmaksu ziņā ekonomiskākais līdzeklis siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai un energoapgādes drošības uzlabošanai, bet tā arī līdz 2020. gadam varētu radīt daudzas darba vietas; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis energoefektivitāti noteikt par ES rīcības programmas un tostarp tās budžeta prioritāti; jo īpaši aicina pastiprināt pašreizējo tiesību aktu īstenošanu un savlaicīgi izstrādāt vērienīgu priekšlikumu jaunam Eiropas efektivitātes rīcības plānam, tostarp pārskatīt energoefektivitātes pakalpojumu direktīvu un noteikt saistošu energoefektivitātes mērķi;
50. norāda, ka līdz 2020. gadam un pēc tam būs nepieciešami būtiski ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, lai reaģētu uz klimata pārmaiņām, tostarp ieguldījumi Eiropas enerģētikas tīklu modernizēšanā, patiesi kopēja un vieda Eiropas tīkla izveidē, zaļajos koridoros, starpsavienojumos, projekta „Galileo” īstenošanas pabeigšanā, videi saudzīgās tehnoloģijās, e-veselībā, Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmā un brīvā un taisnīgā pieejā informācijas un sakaru tehnoloģijām un platjoslas tīklam; arī norāda, ka ir svarīgi līdz galam izveidot iekšējo enerģētikas tirgu un mudināt dalībvalstis strauji īstenot 3. enerģētikas paketi, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, tirgus atvēršanu un uzlabojumus patērētāju tiesību jomā un pastiprinātu ES energoapgādes drošību; uzskata, ka ir būtiski īstenot šīs iniciatīvas, lai veicinātu iekšējā enerģētikas tirgus darbību un iekļautu aizvien vairāk no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas, kā arī turpinātu īstenot apjomīgus infrastruktūras projektus trešās valstīs, jo īpaši Vidusjūras un Eirāzijas reģionos; atzīmē, ka atjaunojamie enerģijas avoti ir mūsu kontinenta labākie dabiskie energoresursi, un tādēļ prasa, lai dalībvalstis centīgi pildītu saistības, ko tās uzņēmušās attiecībā uz atjaunojamo enerģiju;
51. uzsver, ka Eiropas Savienībai ir efektīvāk jāiegulda līdzekļi esošajā transporta infrastruktūrā, piemēram, TEN-T, lai veicinātu darba vietu radīšanu, uzlabotu sociālo un teritoriālo kohēziju un izveidotu ilgtspējīgu un sadarbspējīgu transporta sistēmu; aicina apvienot transporta veidus un viedi izmantot loģistiku, jo transporta nozares atbrīvošanai no oglekļa un tās ilgtspējības nodrošināšanai vajadzēs inovāciju, jaunas tehnoloģijas un finanšu līdzekļus;
Pamatiniciatīva: "Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā"
52. stingri atbalsta rūpniecības politikas izveidi, radot vislabāko vidi spēcīgas, konkurētspējīgas un dažādotas rūpnieciskās bāzes uzturēšanai un attīstīšanai Eiropā; atzinīgi vērtē un uzsver faktu, ka šāda politika ietver rūpniecības nozari kopumā un ka tās galvenais uzdevums ir radīt piemērotus pamatnosacījumus;
53. aicina pārveidot Eiropas rūpniecību ar ilgtspējīgu Eiropas rūpniecības politiku, kas būtu vērsta uz ilgtspējīgu darba vietu izveidi un resursu efektivitātes un izmantošanas uzlabošanu; uzskata, ka Eiropas rūpniecības ilgtspējīgas attīstības vajadzībām ir jāīsteno intensīvs dialogs ar nodarbinātajām personām un darba ņēmējiem; atgādina, ka šai pārejai būs jāparedz pasākumi, lai atvieglotu darba ņēmēju pāreju uz jaunu ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku;
54. uzskata, ka „Eiropa 2020” būtu jāatklāj izmaksas un ieguvumi, kas saistīti ar pāreju uz ilgtspējīgu, energoefektīvu ekonomiku, un atgādina, ka Savienības un dalībvalstu mērķis ir atvieglot rūpniecības pielāgošanos strukturālajām izmaiņām;
55. atgādina savu prasību, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums tīrām, ilgtspējīgām un efektīvām zemas oglekļa emisijas tehnoloģijām, šai nolūkā, sākot ar 2010. gadu, no ES budžeta papildus Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju programmas finansējumam katru gadu kopumā tērējot vēl vismaz 2 miljardus EUR; šajā sakarībā prasa, lai Komisija un dalībvalstis steidzami izveidotu finansēšanas saistību grafiku, tā nodrošinot, ka finansējums dažādām Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna iniciatīvām un papildu iniciatīvām būtu pieejams, sākot ar 2010. gadu;
Pamatiniciatīva: „Jaunu prasmju un darbavietu programma”
56. uzskata, ka ir svarīgi aplūkot Eiropas konkurētspējas mazināšanos pasaules mērogā un, ņemot vērā ilgtermiņā prognozēto darbaspēka trūkumu, raudzīties tālāk par šo krīzi, kā arī izpētīt Eiropas shēmas, kas ļautu „migrēt zināšanām” un novērstu Eiropas intelektuālā darbaspēka emigrāciju;
57. uzskata, ka šajā politikā galvenā uzmanība ir jāpievērš tam, lai tiktu risināta jauniešu bezdarba problēma un veiksmīgāk nodrošinātas tirgus vajadzībām atbilstošas prasmes, un šādā nolūkā ir jāsekmē studentu un pētnieku pārrobežu mobilitāte apmaiņas programmās un jāveicina prakses iespējas, lai Eiropas augstākās izglītības iestādes padarītu pievilcīgākas starptautiskā mērogā; uzskata, ka stratēģijā „Eiropa 2020” ir konkrēti jānosaka Eiropas saistības izglītības jomā, un atzinīgi vērtē to, ka Komisija šajā stratēģijā ir iekļāvusi skaitliskus mērķus izglītības jomā;
58. aicina dalībvalstis, Padomi un Komisiju kopā ar Parlamentu līdz gada beigām pieņemt vērienīgu videi draudzīgas nodarbinātības stratēģiju, radot pamatnosacījumus nodarbinātības potenciāla izmantošanai ilgtspējīgākas, uz zināšanām balstītas un inovatīvas ekonomikas labā un nodrošinot, ka pāreja uz šādu ekonomiku notiek, visiem iedzīvotājiem nodrošinot apmācību, mūžizglītību un sociālo drošību;
Pamatiniciatīva: „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”
59. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot nabadzības apkarošanas platformu, bet uzsver, ka cīņa pret nabadzību ir jāpastiprina; šajā sakarībā uzskata, ka stratēģijā „Eiropa 2020” ir konkrēti jāiekļauj vērienīgi mērķi nevienlīdzības mazināšanai, proti, mazināt plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem; tādēļ uzskata, ka nabadzība jāmēra kā „relatīvā nabadzība”, lai varētu noteikt tos, kurus apdraud sociālā atstumtība;
60. uzskata, ka nabadzības un sociālās integrācijas rādītājiem ir jāataino vajadzība samazināt nabadzību, attiecīgās personas, jo īpaši sievietes, iesaistot darba tirgū; tādēļ aicina izstrādāt jaunus instrumentus, lai varētu noteikt saistību starp izslēgšanu no darba tirgus un individuālo nabadzību; uzsver, ka sociālās integrācijas īstenošanā ļoti būtiska loma ir sociālajiem dienestiem;
Kohēzijas politika
61. uzskata, ka spēcīgai un pienācīgi finansētai kohēzijas politikai, kas aptver visus Eiropas reģionus, jābūt pilnībā atbilstīgai stratēģijai „Eiropa 2020”, un šī politika ar tās horizontālo pieeju ir priekšnoteikums, lai veiksmīgi sasniegtu „Eiropa 2020” mērķus, kā arī lai panāktu sociālu, ekonomisku un teritoriālu kohēziju; tādēļ mudina vēl vairāk vienkāršot kohēzijas politikas īstenošanas noteikumus, lai to padarītu lietotājdraudzīgu, pārskatatbildīgu, un nodrošinātu, ka šī politika labāk reaģē uz turpmākām problēmām un ekonomikas krīzes risku;
62. uzskata, ka globālā krīze būtu jāizmanto kā iespēja pārveidot Eiropas sociālo tirgus ekonomiku, lai tā kļūtu par tādu sabiedrības modeli, kas pamatotos uz ilgtspējību, solidaritāti, zināšanām, ievērojami mazāku nabadzību un jaunu darbavietu radīšanu, un ka stratēģijai „Eiropa 2020” pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku ir jāattīsta nodarbinātības potenciāls;
Kopējā lauksaimniecības politika
63. uzsver, ka KLP reforma līdz 2013. gadam un ilgtspējīgā mežsaimniecības stratēģija ir jāiekļauj stratēģijā „Eiropa 2020”; uzskata, ka ar piemērotu politiku un budžeta resursiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai var būt ievērojama loma vispārējā Eiropas ekonomikas atveseļošanas stratēģijā, vienlaicīgi sniedzot ieguldījumu ES un pasaules pārtikas nodrošinātībā, saglabājot lauku ainavas — kas aizņem 90 % visas ES teritorijas — , nodrošinot darba vietu aizsardzību lauku rajonos, saglabājot labvēlīgu ietekmi uz vidi un būtiski veicinot alternatīvu resursu meklēšanu;
Eiropas Savienības ārējā darbība
64. uzsver, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība stratēģijas „Eiropa 2020” ārējai dimensijai; mudina, lai Komisija ievērotu plašāku un konsekventāku pieeju savās ārējās darbībās atbilstoši ES koncepcijai par attīstības politikas saskaņotību; aicina Komisiju izmantot „Eiropa 2020” tirdzniecības stratēģiju, lai veicinātu Savienības pamatvērtības — cilvēktiesības, demokrātiju, tiesiskumu, pamatbrīvības un vides aizsardzību;
65. uzsver, ka Komisijai ir jāpielāgo „Eiropa 2020” tirdzniecības stratēģija, lai to pārveidotu par patiesu darba vietu radīšanas un ilgtspējīgas attīstības instrumentu pasaules mērogā, un aicina Komisiju savlaicīgi paredzēt atvērtu dialogu ar Parlamentu un pilsonisko sabiedrību par ES prioritātēm „pēc Dohas” laikposma, jo īpaši sociālajiem un vides standartiem un PTO reformu;
66. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei un Komisijai.